Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

19.02.2015 Views

Lielbritānijā visbiežāk piemērojamie sodi ir brīvības atņemšana līdz 5 gadiem, naudas sods, vai abi; Igaunijā – piemērojamā sankcija variē atkarībā no tā, vai ar PPL pārkāpumu ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai īpašumam, kā arī atkarībā no tā, vai aizsardzības rīkojums pārkāpts atkārtoti – šādos gadījumos tiesa piemēro naudas sodu vai mantas konfiskāciju, vai ieslodzījumu līdz vienam gadam. Savukārt, ja persona nav izpildījusi policijas rīkojumu par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem, persona ir sodāma saskaņā ar Krimināllikuma normām ar soda naudu līdz 200 soda naudas vienībām vai arestu. Sankciju jautājums par PPL nepildīšanu ir ļoti sensitīvs un rūpīgi apsverams jautājums, jo pārspīlēti bargi sodi par šo nosacījumu pārkāpšanu visai ātri kriminalizētu lielas ļaužu grupas. Lielbritānijas pieredze rāda 263 , ka, piemērojot PPL praksē, pārkāpumu ir visai daudz, un Lielbritānijas tiesību aktos paredzēto bargo sankciju dēļ, par PPL pārkāpumiem ieslodzījumā nonācis gandrīz katrs otrais PPL pārkāpējs, tādējādi īsā laika posmā būtiski palielinot Lielbritānijas cietumos ieslodzīto personu skaitu. Par PPL pārkāpumiem ir jāapsver tādu sankciju ieviešana, kas brīvības atņemšanas soda piemērošanu pieļautu kā pēdējo iespēju vai paredzētu to tikai tajos gadījumos, kad PPL piemērošanas laikā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Turklāt tai jābūt īslaicīgai brīvības atņemšanai – brīvības atņemšanas termiņš nedrīkstētu būt lielāks par vienu gadu. Vadoties no minētā, par PPL pārkāpumiem būtu paredzama atbildība Krimināllikumā šādā apjomā un veidā – īslaicīga brīvības atņemšana (līdz vienam gadam), piespiedu darbs (līdz 240 stundām) vai naudas sods (līdz 10 minimālo mēneša algu apjomā). Viens no aspektiem, kam būtu rūpīgi jāpievēršas, ir pierādījumu standarts jeb pietiekamais apjoms, lemjot par PPL piemērošanu. Igaunijas pieredze rāda, ka bieži vien ir gadījumi 264 , kad personas nespēj nodrošināt pietiekamu daudzumu pierādījumu, lai tiesa varētu piemērot PPL - aizsardzības rīkojumu. No vienas puses, ir acīmredzams, ka Igaunijā šis pierādījumu slogs ir pārāk augsts, bet, no otras puses, tiesām 265 nav skaidrības, cik liels pierādījumu daudzums patiesībā ir atzīstams par pietiekamu. Minētā iemesla dēļ virkne cilvēku 266 , saprotot, ka nespēs sniegt nepieciešamos pierādījumus, tiesā nevēršas ar lūgumu par PPL piemērošanu. Ir saprotams, ka tiesa šajos gadījumos varēs vērtēt tikai rakstveida pierādījumus, kas apliecina, ka šīs konkrētās personas tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas. Taču šajā gadījumā tiesai ir jāparedz iespēja informāciju pieprasīt arī pašai – tiesa varētu pieprasīt informāciju gan no policijas vai prokuratūras, gan no Starpinstitūciju grupas, gan personas, kuras aizsardzībai PPL tiek izdots, kā arī no citām iestādēm un institūcijām pēc nepieciešamības. Pierādījumiem, kam jābūt tiesas rīcībā, lai varētu pieņemt lēmumu par PPL, vajadzētu būt tik pietiekamiem, lai tiesa varētu gūt pārliecību par 263 Statistical Notice: Anti-Social Behavior Order (ASBO) Statistics England and Wales 2010. Pieejams: http://www.homeoffice.gov.uk/publications/science-research-statistics/researchstatistics/crime-research/asbo-stats-england-wales-2010/asbo10snr?view=Binary [skatīts 27.10.2012.] 264 Autoru piezīme: Sīkāk par to pētījuma sadaļā par Igaunijas pieredzi. 265 Apaļā galda diskusija 2012.gada 17.maijā Igaunijas Republikas Valsts prokuratūrā. 266 Apaļā galda diskusija 2012.gada 18.maijā Tallinas sieviešu krīzes centrā. 78

to, ka personas tiesības ir aizskartas (a) vai ka pastāv reāli draudi/reāla iespēja, ka šāds aizskārums varētu notikt (b). Šajā gadījumā tiesai esošos pierādījumus vajadzētu vērtēt par labu iespējami apdraudētajai personai, proti – kaut vai piemērot PPL uz īsāku laika periodu vai izvēlēties atbilstošāko PPL veidu, nevis noraidīt prasīto PPL piemērošanu. Šāda pieeja būtu atbilstošākā PPL preventīvajam raksturam un mērķim, jo PPL piemērošanā piemērot pieeju, ka visas šaubas tulkojamas par labu personai, kuras rīcības dēļ kādai citai personai nepieciešama aizsardzība, nebūtu vietā, jo PPL nav sods. Preventīvie līdzekļi pēc savas būtības ir tādi tiesību instrumenti, kas dod iespēju apturēt bīstamo un/vai prettiesisko rīcību pirms tā sasniegusi kritisko robežu un kļuvusi par noziedzīgu nodarījumu. PPL veiksmīgums ir atkarīgs ne tik daudz no tā, kā tie likumā definēti (vai – kādos likumos tie ir definēti), bet no šo līdzekļu piemērošanas mehānisma elastīguma (a) un PPL izpildes mehānisma (b), kas sevī ietver PPL kontroles metodes (b2) un atbalsta pasākumus kaitīgās uzvedības novēršanai (b3). Tā, piemēram, Somijas speciālisti 267 vairākkārt uzsvēra, ka, izstrādājot normatīvo bāzi PPL regulējumam, svarīgi ir nodrošināt PPL izpildes kontroles mehānismus, kā arī ar pietiekamu intensitāti iesaistīt puses (cietušo, potenciālo cietušo un kaitējuma nodarītāju vai iespējamo kaitējuma radītāju) atbilstošos atbalsta pasākumos, lai mainītu šo cilvēku uzvedības modeļus, izslēdzot vajadzību pēc PPL nākotnē. Minēto iemeslu dēļ būtu apsverama iespēja par PPL piemērošanu gadījumos, kad personai tiek piemērots sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Veidojot PPL sistēmu un definējot PPL veidus, ir jāspēj balansēt starp trim vienlīdz svarīgiem nosacījumiem – PPL veidiem, PPL vienkāršību un PPL saturu, kur 1) preventīvo piespiedu līdzekļu veidiem ir jābūt tādiem un tik lielā daudzumā, lai tie spētu atbildēt uz vajadzību pēc drošības un novērst iespējamo kaitējumu atsevišķiem indivīdiem un sabiedrībai kopumā; 2) preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmu nevajadzētu veidot sarežģītu, proti, definējot neskaitāmus preventīvos piespiedu līdzekļu veidus ar krasi atšķirīgiem un sarežģītiem tiesiskajiem regulējumiem; 3) katram definētajam preventīvajam līdzeklim ir jābūt skaidri formulētām galvenajām komponentēm (piemērošana, izpilde/kontrole, atbalsta pasākumi), un šīm komponentēm ir jābūt reāli izpildāmām un realizējamām. Vadoties no pētījumā apzinātās Eiropas valstu prakses, ir iespējams izdarīt secinājumu, ka, lai nodrošinātu efektīvu resursu vadību un PPL mērķu sasniegšanu, vislabāk ir definēt aptuveni piecus sākotnējos PPL veidus, paredzot, ka tiesai ir iespēja veidot individuālus PPL. Šie individuālie PPL sastāvētu no pienākumiem, kurus tiesa piemēro iespējamā kaitējuma nodarītājam ar mērķi nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Antisociālās uzvedības veidi var būt ļoti dažādi un pat visveiksmīgākā tiesību normu jaunrades procesa rezultātā nebūs iespējams modelēt visas iespējamās kaitīgās sekas un situācijas, tāpēc ir jāatstāj vieta 267 Apaļā galda diskusija, 2012.gada 6.jūnijā Somijas Tieslietu ministrijā. 79

to, ka personas tiesības ir aizskartas (a) vai ka pastāv reāli draudi/reāla iespēja, ka šāds<br />

aizskārums varētu notikt (b). Šajā gadījumā tiesai esošos pierādījumus vajadzētu vērtēt par labu<br />

iespējami apdraudētajai personai, proti – kaut vai piemērot PPL uz īsāku laika periodu vai izvēlēties<br />

atbilstošāko PPL veidu, nevis noraidīt prasīto PPL piemērošanu. Šāda pieeja būtu atbilstošākā PPL<br />

preventīvajam raksturam un mērķim, jo PPL piemērošanā piemērot pieeju, ka visas šaubas<br />

tulkojamas par labu personai, kuras rīcības dēļ kādai citai personai nepieciešama aizsardzība,<br />

nebūtu vietā, jo PPL nav sods.<br />

Preventīvie līdzekļi pēc savas būtības ir tādi tiesību instrumenti, kas dod iespēju apturēt<br />

bīstamo un/vai prettiesisko rīcību pirms tā sasniegusi kritisko robežu un kļuvusi par<br />

noziedzīgu nodarījumu. PPL veiksmīgums ir atkarīgs ne tik daudz no tā, kā tie likumā definēti<br />

(vai – kādos likumos tie ir definēti), bet no šo līdzekļu piemērošanas mehānisma elastīguma (a) un<br />

PPL izpildes mehānisma (b), kas sevī ietver PPL kontroles metodes (b2) un atbalsta pasākumus<br />

kaitīgās uzvedības novēršanai (b3). Tā, piemēram, Somijas speciālisti 267 vairākkārt uzsvēra, ka,<br />

izstrādājot normatīvo bāzi PPL regulējumam, svarīgi ir nodrošināt PPL izpildes kontroles<br />

mehānismus, kā arī ar pietiekamu intensitāti iesaistīt puses (cietušo, potenciālo cietušo un kaitējuma<br />

nodarītāju vai iespējamo kaitējuma radītāju) atbilstošos atbalsta pasākumos, lai mainītu šo cilvēku<br />

uzvedības modeļus, izslēdzot vajadzību pēc PPL nākotnē. Minēto iemeslu dēļ būtu apsverama<br />

iespēja par PPL piemērošanu gadījumos, kad personai tiek piemērots sods saskaņā ar<br />

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.<br />

Veidojot PPL sistēmu un definējot PPL veidus, ir jāspēj balansēt starp trim vienlīdz<br />

svarīgiem nosacījumiem – PPL veidiem, PPL vienkāršību un PPL saturu, kur 1) preventīvo<br />

<strong>piespiedu</strong> līdzekļu veidiem ir jābūt tādiem un tik lielā daudzumā, lai tie spētu atbildēt uz vajadzību<br />

pēc drošības un novērst iespējamo kaitējumu atsevišķiem indivīdiem un sabiedrībai kopumā; 2)<br />

preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu sistēmu nevajadzētu veidot sarežģītu, proti, definējot neskaitāmus<br />

preventīvos <strong>piespiedu</strong> līdzekļu veidus ar krasi atšķirīgiem un sarežģītiem tiesiskajiem<br />

regulējumiem; 3) katram definētajam preventīvajam līdzeklim ir jābūt skaidri formulētām<br />

galvenajām komponentēm (piemērošana, izpilde/kontrole, atbalsta pasākumi), un šīm<br />

komponentēm ir jābūt reāli izpildāmām un realizējamām. Vadoties no pētījumā apzinātās Eiropas<br />

valstu prakses, ir iespējams izdarīt secinājumu, ka, lai nodrošinātu efektīvu resursu vadību un PPL<br />

mērķu sasniegšanu, vislabāk ir definēt aptuveni piecus sākotnējos PPL veidus, paredzot, ka tiesai ir<br />

iespēja veidot individuālus PPL. Šie individuālie PPL sastāvētu no pienākumiem, kurus tiesa<br />

piemēro iespējamā kaitējuma nodarītājam ar mērķi nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Antisociālās<br />

uzvedības veidi var būt ļoti dažādi un pat visveiksmīgākā tiesību normu jaunrades procesa rezultātā<br />

nebūs iespējams modelēt visas iespējamās kaitīgās sekas un situācijas, tāpēc ir jāatstāj vieta<br />

267 Apaļā galda diskusija, 2012.gada 6.jūnijā Somijas <strong>Tieslietu</strong> ministrijā.<br />

79

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!