SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
PPL savu funkciju nav veicis. Bez tam, ja nav skaidri redzamas nepieciešamības, būtu jāatturas no<br />
ilglaicīgas PPL piemērošanas, atstājot iespēju ik pēc noteiktā perioda pagarināt vai pārtraukt PPL<br />
darbību. Turklāt noteikti ir jāparedz iespēja personai, kurai PPL ir piemērots, izteikt tiesai motivētu<br />
lūgumu pārskatīt PPL nosacījumu saturu vai tā darbības termiņu, vai lūgt atcelt preventīvo<br />
<strong>piespiedu</strong> līdzekli. Līdzīgas tiesības ir nosakāmas arī personai (vai personām), kurai nodarītā vai<br />
iespējamā kaitējuma dēļ PPL tika piemērots (cietušais). Arī šajā gadījumā cietušajam būtu<br />
jāpaskaidro sava pieteikuma iemesls – kādu iemeslu dēļ šī persona uzskata, ka tai zudis iespējamā<br />
nodarītā kaitējuma risks. Jebkurā gadījumā lēmumu pieņēmējiem – tiesai vai Starpinstitūciju grupai<br />
– ir jābūt tiesīgiem noteikt tādu PPL darbības laiku, lai tas būtu samērīgs ar cietušā vajadzībām.<br />
Viens no svarīgiem aspektiem ir paredzēt iespēju, ka atsevišķi PPL (aizliegums tuvoties un<br />
sazināties) var būt spēkā tad, ja persona, kas rada kaitējuma draudus, ir notiesāta par<br />
noziedzīgu nodarījumu vai atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Tas ir nozīmīgi pat tajos<br />
gadījumos, ja šī persona ir notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījuma vietā vai<br />
pirmstiesas apcietinājumā 260 . Ir iespējamas situācijas, kad persona pēc notiesāšanas, brīvības<br />
atņemšanas soda izpildes laikā, ar citu personu starpniecību, ar sarakstes vai telefona sarunu<br />
palīdzību, sūtot īsziņas 261 vai citā veidā var mēģināt sazināties ne tikai ar cietušo, liecinieku un<br />
citām personām, kuras liecina vai liecinājušas kriminālprocesā, bet arī ar nepilngadīgajiem un<br />
personām, kuru apdraudējums var ietekmēt iepriekš uzskaitītās personas. Šāda sazināšanās lielāko<br />
tiesu ir saistīta ar mērķi iebiedēt minētās personas vai iebiedēt savas paziņas, vai pavisam<br />
nepazīstamus cilvēkus. Šādi draudi ir kaitīgi un bīstami pat tad, ja tie no draudētāja puses nav<br />
personīgi īstenojami – persona, kas draudus saņēmusi, var tikt ietekmēta arī no notiesātā brīvībā<br />
esošo paziņu puses. Papildus jau minētajam jābilst, ka procesuālā aizsardzība 262 ir paredzēta tikai<br />
gadījumos, ja izdarīts smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, bet ir pilnīgi saprotams, ka<br />
konkrētās kaitīgās darbības var veikt arī personas, kuras izdarījušas kriminālpārkāpumus vai mazāk<br />
smagus noziegumus. Šī iemesla dēļ PPL ir jābūt piemērojamiem, neskatoties uz to, ka<br />
kaitējuma draudu radītājs (persona) ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā tiesiskajā<br />
statusā saskaņā ar KL un KPL noteikto.<br />
Lai PPL sasniegtu tam izvirzītos mērķus un sniegtu tā saturā iekļauto preventīvo drošības<br />
efektu, būtiski ir paredzēt adekvātu atbildību par PPL nosacījumu pārkāpšanu vai tā nepildīšanu<br />
kopumā. Jāteic, ka Eiropas valstīs par PPL nosacījumu pārkāpšanu vai nepildīšanu paredzēts sods<br />
Krimināllikuma normās, taču soda veidi un apjoms dažādās valstīs variē. Tā, piemēram,<br />
260 Autoru piebilde: Ne visos gadījumos varēs piemērot Kriminālprocesa likuma 17.nodaļā paredzēto speciālo<br />
procesuālo aizsardzību.<br />
261 Autoru piebilde: Fakts, ka Latvijas ieslodzījuma vietās tiek nelegāli ienesti un lietoti mobilie saziņas līdzekļi,<br />
neskatoties uz normatīvajos aktos noteiktajiem aizliegumiem.<br />
262 Procesuālā aizsardzība regulēta ar Kriminālprocesa likuma 17.nodaļā iekļautajām tiesību normām.<br />
77
Change language