Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

tiesībām un brīvībām, un tie var būt ļoti dažādi pēc sava rakstura un satura. Minētā iemesla dēļ
preventīvo piespiedu līdzekļu uzskaitījumam likumā nevajadzētu būt izsmeļošam, atstājot
iespēju PPL piemērotājiem rīkoties tā, lai spētu atbildēt uz konkrētā cietušā drošības vajadzībām,
vienlaikus pārtraucot kaitīgo rīcību un panākot, ka kaitējums netiek nodarīts.
PPL var pastāvēt dažādās formās (a) un dažādu tiesību nozaru normatīvajos aktos (b).
Izstrādājot PPL sistēmu Latvijā, ir nepieciešamība izdarīt izvēli, vai preventīvie līdzekļi
attieksies tikai uz konkrētām privātpersonām (gan kaitējuma radītājs, gan cietušais), vai tie
būs izmantojami arī sabiedrības kopīgo drošības interešu nodrošināšanai (kaitējuma radītājs
var būt gan fiziska, gan juridiska persona, un cietušie var būt gan konkrēta fiziskā persona, gan
personu grupa, vai kopīgās sabiedriskās kārtības intereses). Tā, piemēram, Igaunijā gan
Civilprocesā, gan Kriminālprocesā PPL tiek definēts kā individuāls aizsardzības līdzeklis. Proti,
PPL piemēro ar mērķi aizsargāt konkrētu fizisku personu un tos nevar piemērot kopīgo sabiedrības
interešu nodrošināšanai. Turpretī Anglijā un Velsā 259 PPL var piemērot arī tad, ja tiek radīti draudi
sabiedriskajai kārtībai vai citām sabiedrības kopīgajām interesēm. Tā, piemēram, Lielbritānijā ir
šādi PPL sabiedrības kopīgo interešu aizsardzībai – atkritumu sakopšanas norādījums (Latvijas
apstākļos tas būtu administratīvais sods); ielu sakopšanas norādījums (Latvijas apstākļos tas būtu
administratīvais sods); publiskās pieejas rīkojums (nodrošina sabiedrībai pieeju publiskās lietošanas
objektiem – galvenokārt ceļiem, bet arī ezeriem, jūrai utt.); suņu kontroles rīkojums; skaļu telpu
slēgšanas rīkojums; graustu sakopšanas rīkojums un citi. Lai gan šāda veida PPL nepastāv ne
Igaunijā, ne Somijā, ir pamats uzskatīt, ka pozitīva un kontrolējama pienākuma uzlikšana rīkoties
kopīgajās sabiedrības interesēs, nevis soda uzlikšana LAPK ietvaros, būtu efektīvāks veids kā gan
privātpersonām, gan juridiskām personām likt rīkoties sabiedrības interesēs. Šāda veida PPL ļautu
prasīt no personas vai personām konkrētu sabiedrībai nepieciešamu darbību veikšanu – savas mājas
sakopšanu, suņu pieskatīšanu, nelikumīga nožogojuma noņemšanu, - nevis tikai sodīt. Šādas
kārtības ieviešana prasītu pārskatīt atsevišķas Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa normas.
Ļoti būtiski ir rūpīgi izvērtēt piemērojamā PPL darbības ilgumu, kā arī paredzēt kārtību,
kādā PPL saturs ir grozāms un kurā brīdī PPL darbība vairs nav nepieciešama, un tas ir atceļams.
PPL darbības ilgums ir atkarīgs no kaitīgās uzvedības veida, kuras dēļ PPL tiek piemērots; no
personu raksturojošām īpašībām, kam PPL tiek piemērots (personiskajiem uzvedības riskiem).
Vadoties no izpētītās Eiropas valstu pieredzes, ir iespējams secināt, ka kopumā preventīvais
piespiedu līdzeklis ir efektīvs, ja darbojas ne ilgāk par trīs gadiem. Proti, ja personas uzvedība šajā
maksimālajā laika periodā nav mainījusies, tad jāpiemēro citi šīs personas ietekmēšanas līdzekļi, bet
259 Anti-social Behaviour – The Government’s Proposals, page 8. Pieejams: http://www.parliament.uk/briefingpapers/SN06343
[skatīts 27.10.2012.]
76