SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. Vadlīnijas preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu ieviešanai Latvijā<br />
6.1. Preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu piemērošanas tiesiskā vide<br />
Vadoties no analizētās ārvalstu prakses, ir pamats uzskatīt, ka, veidojot preventīvo līdzekļu<br />
sistēmu Latvijā, ir jāņem vērā četri faktori, kuri, savstarpēji korelējot, var veidot efektīvu preventīvo<br />
<strong>piespiedu</strong> līdzekļu (turpmāk – PPL) vidi.<br />
Pirmkārt, preventīvā <strong>piespiedu</strong> līdzekļa veids būs atkarīgs no tā, kādu interešu apdraudējumu<br />
ar šo līdzekli vēlamies novērst, proti – objekts, pret ko apdraudējums ir vērsts. Pētot Igaunijas,<br />
Somijas, Anglijas un Velsas, kā arī Skotijas un Bulgārijas PPL sistēmas, ir iespējams secināt, ka<br />
apdraudējums ir vērsts vai nu pret atsevišķa indivīda likumīgajām interesēm un tiesībām – pret<br />
personu (a), vai kopīgajām sabiedrības interesēm (b). Tā, piemēram, Lielbritānijas (Anglija un<br />
Velsa) tiesiskais regulējums 251 paredz atšķirīgus aizsardzības līdzekļus fiziskām personām (kur ir<br />
skartas fizisko personu intereses) un publiskām vietām (kur ir skartas sabiedrības kopīgās intereses).<br />
Attiecinot šāda veida tiesiskos regulējumus uz Latvijas tiesību sistēmu, ir iespējams secināt, ka,<br />
piemēram, Lielbritānijā sabiedrības interesēs piemērojamie PPL publiskām vietām sasaucas ar<br />
virkni tiesisko regulējumu, kas ietverti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (skaļu telpu<br />
slēgšanas rīkojums; uzturēšanās vietas rīkojums u.tml.) un citos speciālos tiesību aktos, pat<br />
pašvaldību saistošos noteikumos (atkritumu savākšanas rīkojums; grafiti notīrīšanas norādījums;<br />
suņu kontroles rīkojums utt.). Tomēr šajos regulējumos ir būtiska atšķirība – Lielbritānijā un Velsā<br />
PPL, kas vērsti uz sabiedrisko interešu apdraudējumu novēršanu uzliek juridiskām vai fiziskām<br />
personām pienākumus veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktām darbībām, bet LAPK<br />
satur sodus par šāda veida rīcību.<br />
Otrkārt, preventīvā <strong>piespiedu</strong> līdzekļa veids un saturs būs atkarīgs no tā, kāda persona apdraud<br />
atsevišķa indivīda vai sabiedrības kopīgās intereses – bērns (nepilngadīgais 252 ) vai pieaugušais.<br />
Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu, nosakot PPL ietvaros pienākumus bērnam, vienlaikus tiek<br />
noteikts PPL arī vecākiem – nosakot pienākumus atbalstīt savu bērnu uzliktā PPL izpildē vai<br />
reglamentējot bērna drošības nosacījumus, kas saistoši pieaugušajiem. Arī sekas par PPL<br />
nepildīšanu dažāda vecuma personām ir atšķirīgas, papildus vecuma grupās iedalot bērnus – no 10-<br />
14 gadiem, no 15-18 gadiem.<br />
Treškārt, sociālās vides veids, kurā notiek likumīgo interešu apdraudējums – vai<br />
apdraudējums ir no personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā (tai skaitā ģimenē), vai no<br />
251 Anti-social Behaviour – The Government’s Proposals, page 8. Pieejams: http://www.parliament.uk/briefingpapers/SN06343<br />
[skatīts 27.10.2012.]<br />
252 Autoru piezīme: persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu.<br />
73
Change language