SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tiesā. 4 Protams, valsts pozitīvais pienākums nevar tikt absolutizēts. Jāvērtē, vai valsts iestādes zināja<br />
risku. 5 Līdz ar to atbilstoši Eiropas cilvēktiesību tiesas praksei, svarīgāko pamattiesību pārkāpuma<br />
ne tikai sodīšanas un uzraudzības, bet arī prevencijas funkcija, lai nodrošināta personas<br />
pamattiesības. Valsts institūcijām ir pozitīvs pienākums realizēt preventīvus <strong>piespiedu</strong> līdzekļus<br />
(preventive operational measures – angļu val.), ja personai pastāv noziedzīga nodarījuma risks no<br />
citas personas puses. Preventīvos <strong>piespiedu</strong> līdzekļus jāpiemēro tādā veidā, kas respektē procesuālā<br />
taisnīguma garantijas. 3 Lietā lietā Opuz v. Turkey tiesa konstatēja arī diskrimināciju pēc dzimuma<br />
konvencijas 14. panta izpratnē, ievērojot to, ka ģimenes vardarbība pret sievietēm atbildētājvalstī ir<br />
sistēmiska problēma. Otrkārt, valsts atbildības apmērs un saturs šajos apstākļos ir atkarīgs no<br />
konkrēto pamattiesību būtības un satura. Šeit ir jāizšķir divas situācijas: a) ja runa ir par smagiem<br />
svarīgāko pamattiesību pārkāpumiem (dzīvības apdraudējumi, spīdzināšana, pastāvīga un<br />
nepaciešama iejaukšanās privātajā dzīvē, u.tml.), tad valsts saistības pret aizskarto personu ir<br />
diezgan plašas: pienākums veikt ātru un efektīvu izmeklēšanu; ja nepieciešams, pielietot pret<br />
aizskārēju kriminālprocesuālus <strong>piespiedu</strong> līdzekļus un krimināltiesiskas sankcijas, utt.; b) ja runa ir<br />
vienkārši par strīdu starp divām vai vairākām privātpersonām, kurā katra no pusēm piesauc<br />
pirmšķietami leģitīmas tiesības un intereses, tad valsts pienākums principā aprobežojas ar<br />
Konvencijas 6. pantā garantēto iespēju aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā<br />
vai tām bija jāzina<br />
par risku personas tiesību vai tiesisko interešu apdraudējumam no trešās<br />
personas puses un valsts iestādes nav rīkojušas atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem, lai novērstu<br />
vai tāda riska gadījumā ir valsts pozitīvais pienākums aktīvi rīkoties privātpersonu tiesību<br />
aizsardzības nolūkos, kam nepieciešams preventīvie <strong>piespiedu</strong> līdzekļi. 6 Mazāk svarīgu tiesību un<br />
brīvību gadījumā, kad aizskāruma sekas nav tik smagas, valstij ir pienākums nodrošināt<br />
privātpersonām tikai iespēju novērst jau esošu vai potenciālu apdraudējumu. Pašas privātpersonas<br />
ziņā ir rīkoties aktīvi tā novēršanai.<br />
3 Skat. arī: Eiropas Cilvēktiesību tiesas spiedumu: 87/1997/871/1083 Osman v. The United Kingdom, para.116.<br />
4 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs. Rīga: Latvijas<br />
Vēstnesis, 2011. – 38.-39.lpp.<br />
5 Skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spiedumu: 7510/04 Kontrova v. Slovakia.<br />
6 Skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spiedumu: 57/1996/676/866 Aydin v. Turkey.<br />
7
Change language