Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

darbs ar antisociālas uzvedības jautājumiem ir liela apjoma, piemēroto Antisociālas uzvedības
rīkojumu skaits turpina kristies (a); policijas speciālisti bieži vien šos pārkāpumus neuzskata par
„reāliem” likumpārkāpumiem, no kuru uzskaites vērtē policijas darba rezultātus (b). Ziņojumā
norādīts, ka tikai mazāk kā puse no aptaujāto 43 policijas iecirkņu speciālistiem varēja pateikt, kur
īsti viņu apkalpojamās teritorijās notiek visvairāk antisociālās uzvedības gadījumu. Lielbritānijas
speciālisti ir secinājuši, ka veiksmīgai antisociālās uzvedības vadībai ir daudz vairāk kopīga ar
decentralizētu pieeju, nekā striktu rīcības ietvaru definēšanai no augšas (a); nav šaubu, ka jāpieturas
pie viena normatīvā regulējuma un kopīgā metodikas ietvara, taču antisociālās uzvedības metodikai
katrā pašvaldībā ir jābūt atbilstošai vietējām vajadzībām (b); tikai paši nopietnākie antisociālās
uzvedības gadījumi jāvērtē tiesai, pārējos regulējot lokālā līmenī 168 (c).
2012.gada 21.jūnijā tāda paša veida policijas darba izvērtējums 169 saistībā ar antisociālās
uzvedības novēršanu tika atkārtots, jo atskaites periodā tika veikta virkne uzlabojumu policijas
darba organizācijā. Galvenais jautājums tika uzdots personām, kuras cietušas no citu cilvēku
antisociālas uzvedības, nevis vienkārši saskaitīti reģistrētie antisociālās uzvedības gadījumi un
piemēroto AUR skaits. Ziņojumā konstatēts, ka 2010./2011.gados Anglijā un Velsā kopumā
reģistrēti apmēram 3,2 miljoni antisociālas uzvedības gadījumu. Ja 2010.gadā veiktā pētījuma
uzdevums bija konstatēt, cik labi policija saprot savā apkalpojamā teritorijā pastāvošās ar
antisociālo uzvedību saistītās problēmas, tad 2012.gadā uzdevums bija arī noskaidrot 9 300 cietušo
personu viedokli par viņu apmierinātību ar policijas rīcību antisociālās uzvedības konstatēšanas
gadījumos. Aptaujā tika konstatēts, ka, mainot prioritātes no reaktīvas rīcības (sodīšanas un
aizliegumu uzlikšanas u.tml.) uz proaktīvu (palīdzība cietušajiem un pozitīvu pienākumu uzlikšana
vainīgajiem u.tml.), policija ir panākusi, ka no antisociālām darbībām cietušo (87%) apmierinātība
ar policiju ir būtiski pieaugusi, vienā policijas iecirknī pat uzrādot 97% iedzīvotāju apmierinātību.
Bez tam, aptaujā konstatēts, ka vidēji valstī 55% no cietušajiem ir apmierināti ar policijas rīcību,
novēršot antisociālu uzvedību un sniedzot atbalstu cietušajiem. Pat tad, ja, kā norādīts ziņojumā, šie
rādītāji tiek vērtēti kā samērā augsti salīdzinājumā ar 2010.gada ziņojumā iekļautajiem, jāmeklē
atbildes uz jautājumiem, kāpēc atlikušie 45% cietušo nav apmierināti ar viņiem sniegto palīdzību.
Minētais uzskatāmi parāda, cik liela nozīme AUR veiksmīgā ieviešanā ir šī pakalpojuma saņēmēju,
cietušo cilvēku, viedokļiem un šo viedokļu regulārai noskaidrošanai. Proti, ja antisociāla uzvedība
rada bailes, trauksmi un nedrošību, tad to nevar vērtēt, eksponējot piemēroto AUR skaitu kā
darba rādītāju, tā vietā jāmēra personu drošības sajūtas esamība vai neesamība – tā arī
168 Skatīt Shēmu Nr.7, shēmā attēloti jaunās AUR sistēmas elementi kopējā darbības ietvarā. Minētajam attēlam nav
hierarhiska efekta, praktiķiem uz vietas pašvaldībās ir katram individuālajam gadījumam jāpiemēro derīgākā pieeja.
169 A step in the right direction: the policing of anti-social behaviour, HMIC, 2012. Pieejams:
http://www.hmic.gov.uk/media/a-step-in-the-right-direction-the-policing-of-anti-social-behaviour.pdf [skatīts
05.11.2012].
49