SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Izsekošana nozīmē ilgtermiņa darbību, kam ir pastāvīgs raksturs, kā rezultātā izsekotājs<br />
nepārtraukti liek just savu klātbūtni upurim: tieši sazinoties, netieši saskaroties ar draugiem, darba<br />
kolēģiem, ģimenes locekļiem, lietojot modernās saziņas tehnoloģijas, vai citādi iekļūstot upura<br />
privātajā dzīvē. Rezultātā cietušais sāk izjust to, kā savas brīvības ierobežojumu un viņam rodas<br />
sajūta, ka visu laiku ir jābūt uzmanīgam. Daudzos gadījumos šāda rīcība var izskatīties nevainīgi, ja<br />
katru konkrētu uzmākšanās gadījumu būtu jāvērtē atsevišķi, bet, ja to veic atkārtoti, tas cietušajam<br />
kļūst nomācoši un nodara kaitējumu. Minēto iemeslu dēļ likumdevējs tikai sniedzis ietvaru<br />
kaitīgajai un sodāmajai uzvedībai, nenosakot striktu saturisko ietvaru, tādā veidā atstājot tiesai<br />
iespēju lemt par konkrētiem gadījumiem.<br />
Likuma aizsardzībai no vajāšanas pirmajā pantā norādīts, ka persona nedrīkst uzvesties tādā<br />
veidā, kas rada vajāšanas iespaidu citām personām un, ka viņš zina vai viņam vajadzētu zināt, ka<br />
šāda uzvedība var izraisīt citā cilvēkā vajāšanas sajūtu 124 .<br />
Likumā atrunāti arī gadījumi, kas nav uzskatāmi par vajāšanu un sodāmi, ja šīm līdzīgas<br />
darbības tiek veiktas - ar mērķi atklāt noziedzīgus nodarījumus (piemēram, detektīvdarbība), ja<br />
persona rīkojas saskaņā ar likuma nosacījumiem (piemēram, privātā apsardze), ja atklājas, ka<br />
personas rīcība konkrētajos apstākļos ir bijusi adekvāta (piemēram, ir bijis pamatots iemesls šādai<br />
rīcībai). Saskaņā ar Likuma par aizsardzību no vajāšanas 3.punktu cietušais vai persona, kura varētu<br />
būt cietušais (vēl nepabeigtos procesos), var sniegt prasību tiesā civiltiesiskā kārtībā, lai gūtu<br />
materiālu atlīdzību par tai nodarītiem zaudējumiem (civil remedy – angļu val.). Šādā kārtībā var<br />
prasīt zaudējumu atlīdzību par jebkuru kaitējumu, kas izriet no veiktajām vajāšanas darbībām. Tādā<br />
gadījumā Augstākā tiesa vai Grāfistes tiesa izdod rīkojumu, kura mērķis ir ierobežot apsūdzētā<br />
rīcību un pārtraukt vajāšanu, bet, ja prasītājs uzskata, ka vainīgais likumpārkāpējs ir pārkāpis tiesas<br />
uzliktos nosacījumus, kas ietverti aizsardzības rīkojumā, tad arī prasīt likumpārkāpēja arestu.<br />
Likuma 5.punkts paredz aizsardzības rīkojuma piemērošanu (restraining order – angļu val.)<br />
personām, kuras ir izdarījušas Likuma aizsardzībai no vajāšanas 2. un 4.punktā noteiktās darbības.<br />
Aizsardzības rīkojumu var piemērot personām, kuras tiek notiesātas ar jebkuru soda veidu, tai skaitā<br />
notiesājot ar cietumsodu. Ja aizsardzības rīkojums ir piemērots personai, kura atrodas ieslodzījumā,<br />
tad par to tiek informēta ieslodzījuma vietas administrācija, lai panāktu, ka notiesātā persona<br />
nevarēs ietekmēt cietušos, lietojot telefona sarunas, saraksti un trešās personas. Praksē ir gadījumi,<br />
kad ieslodzītais mēģina cietumsoda izpildes laikā apstrīdēt aizsardzības rīkojumu tiesā, lai varētu<br />
ietekmēt lieciniekus vai cietušo, šajā gadījumā cietušie un liecinieki tiek informēti un<br />
nepieciešamības gadījumā aicināti uz tiesu 125 .<br />
124 Protection from Harassment Act 1997. Entered into force 21 March 1997 Pieejams:<br />
http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1997/40/contents [skatīts 10.08.2012.]<br />
125 Stalkings and Harassment. Pieejams: http://www.cps.gov.uk/legal/s_to_u/stalking_and_harassment/#a03i [skatīts<br />
09.08.2012.]<br />
38
Change language