19.02.2015 Views

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

d) Ja nevienai no pusēm nav tiesību uzturēties dzīvojamās telpās 110 - šis ir gadījums, kad viena<br />

puse vai bijušais laulātais vai otra puse vai bijušais laulātais dzīvo mājā, kas viņu iepriekšējās<br />

laulības laikā ir bijusi viņu ģimenes māja, bet nevienam no viņiem nav tiesību tajā uzturēties. Proti,<br />

nav tādu tiesību, kuras būtu nostiprinātas jebkura veida spēkā esošos līgumos, vai izrietētu no citiem<br />

normatīviem aktiem. Šīs nodaļas noteikumus likumdevējs attiecinājis arī uz gadījumiem, kad<br />

bijušās puses nav dzīvojušas laulībā, kas ir juridiski noformēta. Ja ir izveidojusies šāda situācija,<br />

tiesa var izdot dzīvojamās platības rīkojumu, kurš prasītājam atļauj ievākties un palikt dzīvot<br />

norādītajā mājā vai telpās, ierobežot dzīvojamo telpu lietošanu vienai vai abām pusēm, pieprasīt<br />

atbildētājam atstāt dzīvojamo māju vai tās daļu, kā arī aizliegt uzturēties atbildētājam noteiktajā<br />

teritorijā, kur atrodas dzīvojamā māja. Šo rīkojumu tiesa var izdot uz laiku, ne ilgāku par sešiem<br />

mēnešiem, un pagarināt uz nākamo periodu – ne ilgāk, kā uz sešiem mēnešiem.<br />

e) Ja nedz dzīvesbiedram, nedz bijušajam dzīves biedram nav tiesību ieņemt dzīvojamo platību –<br />

šis ir gadījums, kad viens dzīves biedrs vai bijušais dzīves biedrs, vai citi dzīvesbiedri vai bijušie<br />

dzīves biedri dzīvo dzīvojamā mājā vai platībā, ko viņi kopapdzīvo, taču nevienam no viņiem nav<br />

tiesību tur uzturēties, kas būtu apliecinātas ar līgumiem vai tiesībām, kas būtu nostiprinātas jebkuros<br />

citos normatīvos aktos. Šajā gadījumā katra no pusēm var lūgt izdot rīkojumu pret citu pusi un<br />

pieprasīt atbildētājam: ļaut prasītājam ienākt un dzīvot dzīvojamā mājā vai tās daļā; reglamentēt<br />

dzīves kārtību mājā abām pusēm; pieprasīt, lai atbildētājs atstāj dzīvojamo māju vai tās daļu; neļaut<br />

atbildētājam uzturēties teritorijā, kurā dzīvojamā māja atrodas. Šāda veida rīkojumā tiesa var iekļaut<br />

papildus noteikumus 111 , kas tiek iekļauti, iepriekš analizējot apstākļus, kas saistīti ar personas,<br />

ieskaitot bērnu, vajadzībām pēc dzīvojamās platības apjoma; pušu finanšu resursiem; iespējamā<br />

tiesas rīkojuma ietekmi uz veselību, drošību un labklājību, jo sevišķi vērtējot bērnu vajadzības; tiesa<br />

var izvērtēt un noteikt nepieciešamo pušu uzvedību vienam pret otru.<br />

Dzīvojamās platības rīkojumu tiesa var izdot, skatot jebkuru ar ģimenes jautājumiem saistītu<br />

lietu – kā papildus lēmumu. Pats fakts, ka tiesa ir izdevusi dzīvojamās platības rīkojumu, nav<br />

šķērslis, lai persona iegūtu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Bez tam, dzīvojamās platības<br />

rīkojums pats par sevi nekādā mērā neizbeidz atbildētāja pienākumus rūpēties par savu nekustamo<br />

īpašumu vai pildīt līgumsaistības, kuras tas uzņēmies iepriekš attiecībā uz konkrēto nekustamo<br />

īpašumu. Ja jebkura no pusēm nepilda tai uzliktās saistības, kas rada riskus kādai no pusēm, tiesa<br />

110 Family Law Act 1996. Entered into force 4 July 1996. 37.punkts. Pieejams:<br />

http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1996/27/part/IV/crossheading/occupation-orders [skatīts 10.08.2012.]<br />

111 Family Law Act 1996. Entered into force 4 July 1996. 38.4 punkts. Pieejams:<br />

http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1996/27/part/IV/crossheading/occupation-orders [skatīts 10.08.2012.]<br />

35

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!