SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
2.10. Aizsardzības rīkojuma piemērošanas prakse Somijā un identificētās problēmas Kā to norādīja Somijas eksperti, vidēji gadā tiek izdoti apmēram 1500 aizsardzības rīkojumi 81 un tā ir apmēram puse no pieteikumiem, kas tiek iesniegti tiesās 82 . Pirmo divu gadu laikā, kopš likumā tika ieviests izlikšanas rīkojums (2005-2006), tika izdoti 368 izlikšanas rīkojumi. 166 gadījumos rīkojumi bija kā turpinājums policijas izdotajiem pagaidu izlikšanas rīkojumiem 83 . Kā jau iepriekš konstatēts, viena trešdaļa no aizsardzības rīkojumiem tiek pārkāpti un personas saņem reālu cietumsodu. Pētījumā, ko veica Somijas eksperti par izlikšanas rīkojuma ieviešanas gaitu, konstatēts, ka personas, kuras tiek izliktas no kopīgās mājvietas atbilst šādam raksturojumam: 99% no tiem ir vīrieši, 92% no tiem ir Somijas izcelsme, vidējais vecums – 43 gadi un pārstāv zemāko sociālo slāni. Eksperti konstatējuši, ka lielākai daļai likumpārkāpēju ir alkohola atkarības problēmas, garīgās veselības traucējumi un iepriekšēja kriminālā sodāmība. 84 Uzklausot Somijas ekspertu pieredzi, tika identificētas šādas problēmas: - Somijā nevar izdot aizsardzības rīkojumu, ja netiek apdraudēta konkrēta persona, bet sabiedrība kopumā. Kā to norādīja Somijas eksperti, gadījumos, ja persona traucē sabiedrības mieru vai veic prettiesiskas darbības publiskā vietā/veidā (tādejādi neradot tiešus draudus kādai konkrētai personai, bet sabiedrībai kopumā), attiecībā uz šo personu nevar tikt izdots aizsardzības rīkojums, bet šādas darbības jākvalificē kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgais nodarījums. 81 Turpat. 82 Less than half of restraining order applications are granted. Pieejams: http://www.helsinkitimes.fi/news/index.php/finland/finland-news/domestic/1963-ts-less-than-half-of-restraining-orderapplications-are-granted [skatīts 24.08.2012.] 83 Rantala K., Smolej M., Leppälä J. and Jokinen A. On a slippery slope – an assessment of an eviction and barring order. Summary. Pieejams: http://www.optula.om.fi/Satellite?blobtable=MungoBlobs&blobcol=urldata&SSURIapptype=BlobServer&SSURIconta iner=Default&SSURIsession=false&blobkey=id&blobheadervalue1=inline;%20filename=Summary.pdf&SSURIsscont ext=Satellite%20Server&blobwhere=1225117282962&blobheadername1=Content- Disposition&ssbinary=true&blobheader=application/pdf [skatīts 20.08.2012.] 84 Rantala K., Smolej M., Leppälä J. and Jokinen A. On a slippery slope – an assessment of an eviction and barring order. Summary. Pieejams: http://www.optula.om.fi/Satellite?blobtable=MungoBlobs&blobcol=urldata&SSURIapptype=BlobServer&SSURIconta iner=Default&SSURIsession=false&blobkey=id&blobheadervalue1=inline;%20filename=Summary.pdf&SSURIsscont ext=Satellite%20Server&blobwhere=1225117282962&blobheadername1=Content- Disposition&ssbinary=true&blobheader=application/pdf [skatīts 20.08.2012.] 28
- Lūgumu izdot rīkojumu nevar iesniegt nevalstiskās organizācijas vai trešās personas. Tiekoties ar Somijas nevalstisko organizāciju „Mātes un bērna federācija” („The Federation of Mother and Child” – angļu val.), tās pārstāve Sari Laaksonen norādīja, ka gadījumā, ja apdraudētā persona pati nevēršas tiesā vai policijā, un policijas redzeslokā konflikts nav nonācis, nedz nevalstiskās organizācijas, nedz citi ģimenes locekļi nevar vērsties tiesā ar lūgumu par aizsardzības rīkojuma izdošanu. 85 Šīs iespējas trūkums ļoti apgrūtina cietušo tiesību efektīvu aizsardzību, jo nereti cietušie meklē palīdzību kādā nevalstiskā organizācijā, bet ir pārāk iebiedēti, lai dotos uz tiesu vai policiju. Un gadījumos, ja strīdā ir iesaistīts nepilngadīgais, „trešo personu iesaiste” (t.i. nevalstisko organizāciju, radinieku, kaimiņu utt.) būtu īpaši svarīga. - Izlikšanas rīkojums rada papildus sekas – izliktai personai nav jaunas dzīvesvietas. Saskaņā ar likuma 8.panta trešo daļu tiesa nolēmumā par izlikšanas rīkojuma izdošanu var ietvert informāciju par to, kur izliktā persona var saņemt palīdzību jaunas mājvietas atrašanai, taču likums neuzliek par pienākumu valstij (vai pašvaldībai) nodrošināt izliktām personām jaunu dzīvesvietu. Kā to norādīja Somijas eksperti, izlikšanas rīkojums nereti var radīt pretēju efektu, likumpārkāpējs nokļūst vēl sliktākos sociālos apstākļos un vardarbība tikai palielinās. 86 Šis bija viens no kritikas galvenajiem argumentiem, izstrādājot likuma papildinājumus (ietverot likumā izlikšanas rīkojumu), jo, izdodot šādu rīkojumu, netiek risināta problēma tās saknē, bet novērstas iespējamās blaknes. Parasti personas, kas tiek izliktas no savām dzīvesvietām, apmetas pie saviem radiniekiem un tikai ļoti retos gadījumos – viesnīcā. Valstij nav pienākums atlīdzināt jebkādus izdevumus, kas saistīti ar izlikšanas rīkojuma radītām sekām, līdz ar to rīkojuma mērķis nereti netiek sasniegts un persona turpina veikt savas prettiesiskās darbības, bet citās telpās un vietā. - Praksē nav rasti pietiekami efektīvi risinājumi bērnu tiesību aizsardzībai Kā to atzina Somijas eksperti, normatīvajos aktos nav rasti efektīvi risinājumi gadījumos, ja cietušais ir bērns vai strīdā iejaukts bērns. Parasti tas rodas situācijās, kad tiek pieņemts izlikšanas rīkojums un vīrietis tiek izlikts no savas dzīvesvietas, kurā pirms tam dzīvoja kopā ar bērnu. Izlikšanas rīkojums nerisina jautājumu par bērna aizgādnību vai aprūpes tiesībām, kā arī nereti neatrunā satikšanās tiesības. Papildus tam neatrisināts paliek jautājums par bērna uzturēšanas izdevumiem vai pienākumu rūpēties par bērnu arī tad, kad likumpārkāpējs ir pametis kopīgo mājvietu. Kā to atzina Somijas eksperti, ir bijuši gadījumi, kad aizsardzības rīkojums tiek izmantots kā līdzeklis, lai prettiesiski liegtu kādam no vecākiem tikties ar bērnu, it sevišķi, ja 85 Apaļā galda diskusija, 2012.gada 7.jūnijs, nevalstiskā organizācijā The Federation of Mother and Child” 86 Apaļā galda diskusija Helsinki, 2012.gada 7.jūnijs, Somijas Tieslietu ministrijā 29
- Page 2 and 3: Pētījumu veica pētnieku kolektī
- Page 4 and 5: 6.3. Iespējamā PPL sistēma Latvi
- Page 6 and 7: Ievads Preventīvo piespiedu līdze
- Page 8 and 9: 1. Igaunijas tiesiskā regulējuma
- Page 10 and 11: dzīvesvietā, lai arī tieši vain
- Page 12 and 13: īvībai, nekavējoši nosaka pagai
- Page 14 and 15: vai tā ir būtiskās sabiedrības
- Page 16 and 17: dzīvesvietas. 39 Tiesa un izmeklē
- Page 18 and 19: neveiksmīgu, jo saskaņā ar likum
- Page 20 and 21: īpašām programmām, kuru mērķi
- Page 22 and 23: 2.1.4. Izlikšanas rīkojums Izlik
- Page 24 and 25: 2.3. Pagaidu rīkojuma izdošanas k
- Page 26 and 27: 3) likumpārkāpēja personību (ie
- Page 30 and 31: ģimenē notiek šķiršanās proce
- Page 32 and 33: 1) Tādos, kas paredzēti Ģimenes
- Page 34 and 35: dod tiesības palikt uz dzīvi ģim
- Page 36 and 37: var jebkurā laikā, pat pēc tam,
- Page 38 and 39: Izsekošana nozīmē ilgtermiņa da
- Page 40 and 41: nepilngadīgo tiesiskos regulējumu
- Page 42 and 43: ūt spēkā 140 uz laiku: ne mazāk
- Page 44 and 45: īkojumu 150 , kas aizliedz atbild
- Page 46 and 47: BDR pārskatīšanu 157 . Bērna dr
- Page 48 and 49: 2012.gada 18.oktobrī Lielbritānij
- Page 50 and 51: vislabāk norāda uz sistēmas darb
- Page 52 and 53: informāciju ir iespējams izmantot
- Page 54 and 55: personai, kurai ir 16 vai vairāk g
- Page 56 and 57: Justīcijas likums 188 , bet Soda p
- Page 58 and 59: 4. Tiesiskais regulējums Skotijā
- Page 60 and 61: noteiktajam, uz bērnu var attiekti
- Page 62 and 63: orderis ir spēkā 22 dienas, bet B
- Page 64 and 65: Vienošanos var slēgt arī ar vec
- Page 66 and 67: Aizliegumā var norādīt, piemēra
- Page 68 and 69: un aizskaršanu - kā pirmā reakci
- Page 70 and 71: 5. Tiesiskais regulējums Bulgārij
- Page 72 and 73: saņemt atbalstu un palīdzību, k
- Page 74 and 75: cietušajam svešu personu puses, k
- Page 76 and 77: tiesībām un brīvībām, un tie v
- Lūgumu izdot rīkojumu nevar iesniegt nevalstiskās organizācijas vai trešās<br />
personas.<br />
Tiekoties ar Somijas nevalstisko organizāciju „Mātes un bērna federācija” („The Federation<br />
of Mother and Child” – angļu val.), tās pārstāve Sari Laaksonen norādīja, ka gadījumā, ja<br />
apdraudētā persona pati nevēršas tiesā vai policijā, un policijas redzeslokā konflikts nav nonācis,<br />
nedz nevalstiskās organizācijas, nedz citi ģimenes locekļi nevar vērsties tiesā ar lūgumu par<br />
aizsardzības rīkojuma izdošanu. 85 Šīs iespējas trūkums ļoti apgrūtina cietušo tiesību efektīvu<br />
aizsardzību, jo nereti cietušie meklē palīdzību kādā nevalstiskā organizācijā, bet ir pārāk iebiedēti,<br />
lai dotos uz tiesu vai policiju. Un gadījumos, ja strīdā ir iesaistīts nepilngadīgais, „trešo personu<br />
iesaiste” (t.i. nevalstisko organizāciju, radinieku, kaimiņu utt.) būtu īpaši svarīga.<br />
- Izlikšanas rīkojums rada papildus sekas – izliktai personai nav jaunas dzīvesvietas.<br />
Saskaņā ar likuma 8.panta trešo daļu tiesa nolēmumā par izlikšanas rīkojuma izdošanu var<br />
ietvert informāciju par to, kur izliktā persona var saņemt palīdzību jaunas mājvietas atrašanai, taču<br />
likums neuzliek par pienākumu valstij (vai pašvaldībai) nodrošināt izliktām personām jaunu<br />
dzīvesvietu. Kā to norādīja Somijas eksperti, izlikšanas rīkojums nereti var radīt pretēju efektu,<br />
likumpārkāpējs nokļūst vēl sliktākos sociālos apstākļos un vardarbība tikai palielinās. 86 Šis bija<br />
viens no kritikas galvenajiem argumentiem, izstrādājot likuma papildinājumus (ietverot likumā<br />
izlikšanas rīkojumu), jo, izdodot šādu rīkojumu, netiek risināta problēma tās saknē, bet novērstas<br />
iespējamās blaknes. Parasti personas, kas tiek izliktas no savām dzīvesvietām, apmetas pie saviem<br />
radiniekiem un tikai ļoti retos gadījumos – viesnīcā. Valstij nav pienākums atlīdzināt jebkādus<br />
izdevumus, kas saistīti ar izlikšanas rīkojuma radītām sekām, līdz ar to rīkojuma mērķis nereti<br />
netiek sasniegts un persona turpina veikt savas prettiesiskās darbības, bet citās telpās un vietā.<br />
- Praksē nav rasti pietiekami efektīvi risinājumi bērnu tiesību aizsardzībai<br />
Kā to atzina Somijas eksperti, normatīvajos aktos nav rasti efektīvi risinājumi gadījumos, ja<br />
cietušais ir bērns vai strīdā iejaukts bērns. Parasti tas rodas situācijās, kad tiek pieņemts izlikšanas<br />
rīkojums un vīrietis tiek izlikts no savas dzīvesvietas, kurā pirms tam dzīvoja kopā ar bērnu.<br />
Izlikšanas rīkojums nerisina jautājumu par bērna aizgādnību vai aprūpes tiesībām, kā arī nereti<br />
neatrunā satikšanās tiesības. Papildus tam neatrisināts paliek jautājums par bērna uzturēšanas<br />
izdevumiem vai pienākumu rūpēties par bērnu arī tad, kad likumpārkāpējs ir pametis kopīgo<br />
mājvietu. Kā to atzina Somijas eksperti, ir bijuši gadījumi, kad aizsardzības rīkojums tiek<br />
izmantots kā līdzeklis, lai prettiesiski liegtu kādam no vecākiem tikties ar bērnu, it sevišķi, ja<br />
85 Apaļā galda diskusija, 2012.gada 7.jūnijs, nevalstiskā organizācijā The Federation of Mother and Child”<br />
86 Apaļā galda diskusija Helsinki, 2012.gada 7.jūnijs, Somijas <strong>Tieslietu</strong> ministrijā<br />
29