SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
2.1.4. Izlikšanas rīkojums Izlikšanas rīkojums ir specifisks aizsardzības rīkojuma veids un to piemēro tikai gadījumos, ja likumpārkāpējs veic darbības, kas būtiski apdraud kopējā mājsaimniecībā dzīvojošo personu dzīvību, veselību vai brīvību. Saskaņā ar šo rīkojumu likumpārkāpējam ir jāatstāj kopīgā dzīvesvieta (jeb mājvieta), neatkarīgi no tā, kam pieder īpašuma tiesības uz šo mājvietu. Atšķirībā no citiem aizsardzības rīkojuma veidiem, izdodot izlikšanas rīkojumu (arī pagaidu izlikšanas rīkojumu), tiesa būtisku nozīmi pievērš gan likumpārkāpēja uzvedības izvērtējumam, tai skaitā izvērtējot likumpārkāpēja iepriekšējo sodāmību vai jebkādu citu pretlikumīgas darbības esamības faktu, gan konstatē likumpārkāpēja veikto darbību augsto bīstamības pakāpi. Gadījumā, ja iepriekš minētie nosacījumi nav konstatēti, tiesa lemj par cita aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Kā jau tas minēts iepriekš, šāds rīkojuma veids tika izveidots tikai 2004.gadā un stājās spēkā 2005.gada sākumā. Šis ir īpašs rīkojuma veids un tā piemērošana prasa ļoti lielu vērību, ņemot vērā faktu, ka, pirmkārt, ar tā izdošana aizskar būtiskas personas tiesības, tiesības uz īpašumu, kas ietver sevī tiesības – lietot savu īpašumu, otrkārt, likumpārkāpējs nonāk uz ielas, kas nereti var radīt pretējas sekas – persona kļūst vēl agresīvāka un var veikt vēl kādus citus noziegumus gan pret apdraudēto personu, gan pret citiem. Izdodot izlikšanas rīkojumu, nekādi netiek skartas īpašumtiesības un juridiski īpašnieks mājoklim turpina būt tas pats. Atšķirībā no netuvošanās rīkojuma vai paplašinātā netuvošanās rīkojuma, šo rīkojumu var izdot uz laiku - līdz trīs mēnešiem. 2.2. Aizsardzības rīkojuma izdošanas kārtība Aizsardzības rīkojumus izdod vispārējās jurisdikcijas rajonu/pilsētu tiesa, izskatot lietu viena tiesneša sastāvā. 62 Tiesas piekritība tiek noteikta saskaņā ar aizsargātās personas domicila principu, proti., lieta ir piekritīga tai tiesai, kuras teritorijā aizsargātā persona ir jāaizsargā – vai tā būtu dzīvesvieta vai darba vieta, vai jebkura cita atrašanās vieta. Kā to atzina Somijas eksperti, parasti lietas, kas nonākušas tiesā, izskata tiesneši, kas skata krimināllietas. Likums paredz, ka gadījumā, ja pret likumpārkāpēju ir ierosināts kriminālprocess, aizsardzības rīkojumu var izdot tā tiesa, kas skata krimināllietu 63 . Aizsardzības rīkojuma izdošanu var lūgt : 1) persona, kura jūtas apdraudēta; 62 Act on Restraining Orders. 4.pants. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [08.08.2012.] 63 Act on Restraining Orders. 4.panta otrā daļa. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [08.08.2012.] 22
2) policija; 3) sociālais dienests; 4) prokuratūra. Pieteikumu ar lūgumu izdot aizsardzības rīkojumu var iesniegt gan mutvārdos, gan rakstveidā. Somijā nav noteikta maksa par pieteikumu iesniegšanu, taču pusēm ir jāsedz visi izdevumi, kas var rasties saistībā ar aizsardzības rīkojumu (piemēram, jurista izdevumus). Lai gan likums nenosaka pieteicēja lūguma formu vai obligātās lūguma sastāvdaļas, kā to norāda eksperti, iesniedzot lūgumu par aizsardzības rīkojumu tiesā vai vēršoties policijā un/vai prokuratūrā, iesniedzējam ir jānorāda šāda informācija: - kāds apdraudējums personai tiek nodarīts vai kādas tiesības pārkāptas; - kas ir tā persona, kas apdraud vai pārkāpj tiesības; - cik bieži vardarbība vai apdraudējums notiek; ja tas ir ilgstošs pārkāpums, kad tas sācies; - kas ir liecinieki vai kādus pierādījumus var iesniegt. 64 Aizsardzības rīkojuma lietas tiesā tiek izskatītas nekavējoties, ņemot vērā to specifisko dabu. Tiesa, saņemot lūgumu par aizsardzības rīkojumu, informē gan likumpārkāpēju, gan to personu, kuru rīkojums aizsargās. Tiesas pienākums ir uzklausīt abas puses, taču likumpārkāpēja neierašanas uz tiesas sēdi nav iemesls lietu neizskatīt un rīkojumu neizdot. Tiesai, protams, pastāv iespēja atlikt tiesas sēdi, gadījumā, ja personas, uz kuru attieksies aizsardzības rīkojums, dalība tiesas sēdē ir ļoti būtiska. Kā to norādīja Somijas eksperti, tiesa lūgumu par aizsardzības rīkojuma uzsāk izskatīt divu nedēļu laikā un lietu pabeidz - vidēji divu mēnešu laikā. Aizsardzības rīkojuma lietu izskatīšanas process krasi atšķiras no t.s. parasto lietu izskatīšanas kārtības, jo šeit tiek piemērots objektīvās izmeklēšanas princips, kas nav raksturīgs vispārējās jurisdikcijas tiesām. Saskaņā ar likumu tiesnesis darbojas kā aktīvs procesa dalībnieks, tai skaitā, pats pēc savas iniciatīvas iegūst nepieciešamo informāciju un pierādījumus, ja ir tāda nepieciešamība. Aizsardzības rīkojums stājas spēkā, līdz ko tiesa to ir izdevusi un tā darbība netiek apturēta arī gadījumā, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība. Likumā ir noteikts, ka tiesas pienākums ir informēt lietas dalībniekus par izdoto aizsardzības rīkojumu, it sevišķi gadījumos, ja puses lietas izskatīšanā tiesā nav piedalījušās 65 . 64 Brošūra par aizsardzības rīkojuma izdošanas noteikumiem. Pieejama : http://www.om.fi/en/Etusivu/Julkaisut/Esitteet/Lahestymiskielto/Mitenlahestymiskieltoahaetaan [skatīts 16.08.2012] 65 Act on Restraining Orders. 9.pants. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [skatīts 08.08.2012.] 23
- Page 2 and 3: Pētījumu veica pētnieku kolektī
- Page 4 and 5: 6.3. Iespējamā PPL sistēma Latvi
- Page 6 and 7: Ievads Preventīvo piespiedu līdze
- Page 8 and 9: 1. Igaunijas tiesiskā regulējuma
- Page 10 and 11: dzīvesvietā, lai arī tieši vain
- Page 12 and 13: īvībai, nekavējoši nosaka pagai
- Page 14 and 15: vai tā ir būtiskās sabiedrības
- Page 16 and 17: dzīvesvietas. 39 Tiesa un izmeklē
- Page 18 and 19: neveiksmīgu, jo saskaņā ar likum
- Page 20 and 21: īpašām programmām, kuru mērķi
- Page 24 and 25: 2.3. Pagaidu rīkojuma izdošanas k
- Page 26 and 27: 3) likumpārkāpēja personību (ie
- Page 28 and 29: 2.10. Aizsardzības rīkojuma piem
- Page 30 and 31: ģimenē notiek šķiršanās proce
- Page 32 and 33: 1) Tādos, kas paredzēti Ģimenes
- Page 34 and 35: dod tiesības palikt uz dzīvi ģim
- Page 36 and 37: var jebkurā laikā, pat pēc tam,
- Page 38 and 39: Izsekošana nozīmē ilgtermiņa da
- Page 40 and 41: nepilngadīgo tiesiskos regulējumu
- Page 42 and 43: ūt spēkā 140 uz laiku: ne mazāk
- Page 44 and 45: īkojumu 150 , kas aizliedz atbild
- Page 46 and 47: BDR pārskatīšanu 157 . Bērna dr
- Page 48 and 49: 2012.gada 18.oktobrī Lielbritānij
- Page 50 and 51: vislabāk norāda uz sistēmas darb
- Page 52 and 53: informāciju ir iespējams izmantot
- Page 54 and 55: personai, kurai ir 16 vai vairāk g
- Page 56 and 57: Justīcijas likums 188 , bet Soda p
- Page 58 and 59: 4. Tiesiskais regulējums Skotijā
- Page 60 and 61: noteiktajam, uz bērnu var attiekti
- Page 62 and 63: orderis ir spēkā 22 dienas, bet B
- Page 64 and 65: Vienošanos var slēgt arī ar vec
- Page 66 and 67: Aizliegumā var norādīt, piemēra
- Page 68 and 69: un aizskaršanu - kā pirmā reakci
- Page 70 and 71: 5. Tiesiskais regulējums Bulgārij
2.1.4. Izlikšanas rīkojums<br />
Izlikšanas rīkojums ir specifisks aizsardzības rīkojuma veids un to piemēro tikai gadījumos,<br />
ja likumpārkāpējs veic darbības, kas būtiski apdraud kopējā mājsaimniecībā dzīvojošo personu<br />
dzīvību, veselību vai brīvību. Saskaņā ar šo rīkojumu likumpārkāpējam ir jāatstāj kopīgā<br />
dzīvesvieta (jeb mājvieta), neatkarīgi no tā, kam pieder īpašuma tiesības uz šo mājvietu.<br />
Atšķirībā no citiem aizsardzības rīkojuma veidiem, izdodot izlikšanas rīkojumu (arī pagaidu<br />
izlikšanas rīkojumu), tiesa būtisku nozīmi pievērš gan likumpārkāpēja uzvedības izvērtējumam, tai<br />
skaitā izvērtējot likumpārkāpēja iepriekšējo sodāmību vai jebkādu citu pretlikumīgas darbības<br />
esamības faktu, gan konstatē likumpārkāpēja veikto darbību augsto bīstamības pakāpi. Gadījumā,<br />
ja iepriekš minētie nosacījumi nav konstatēti, tiesa lemj par cita aizsardzības līdzekļa piemērošanu.<br />
Kā jau tas minēts iepriekš, šāds rīkojuma veids tika izveidots tikai 2004.gadā un stājās spēkā<br />
2005.gada sākumā. Šis ir īpašs rīkojuma veids un tā piemērošana prasa ļoti lielu vērību, ņemot vērā<br />
faktu, ka, pirmkārt, ar tā izdošana aizskar būtiskas personas tiesības, tiesības uz īpašumu, kas ietver<br />
sevī tiesības – lietot savu īpašumu, otrkārt, likumpārkāpējs nonāk uz ielas, kas nereti var radīt<br />
pretējas sekas – persona kļūst vēl agresīvāka un var veikt vēl kādus citus noziegumus gan pret<br />
apdraudēto personu, gan pret citiem.<br />
Izdodot izlikšanas rīkojumu, nekādi netiek skartas īpašumtiesības un juridiski īpašnieks<br />
mājoklim turpina būt tas pats.<br />
Atšķirībā no netuvošanās rīkojuma vai paplašinātā netuvošanās rīkojuma, šo rīkojumu var<br />
izdot uz laiku - līdz trīs mēnešiem.<br />
2.2. Aizsardzības rīkojuma izdošanas kārtība<br />
Aizsardzības rīkojumus izdod vispārējās jurisdikcijas rajonu/pilsētu tiesa, izskatot lietu viena<br />
tiesneša sastāvā. 62<br />
Tiesas piekritība tiek noteikta saskaņā ar aizsargātās personas domicila principu, proti., lieta<br />
ir piekritīga tai tiesai, kuras teritorijā aizsargātā persona ir jāaizsargā – vai tā būtu dzīvesvieta vai<br />
darba vieta, vai jebkura cita atrašanās vieta. Kā to atzina Somijas eksperti, parasti lietas, kas<br />
nonākušas tiesā, izskata tiesneši, kas skata krimināllietas. Likums paredz, ka gadījumā, ja pret<br />
likumpārkāpēju ir ierosināts kriminālprocess, aizsardzības rīkojumu var izdot tā tiesa, kas skata<br />
krimināllietu 63 . Aizsardzības rīkojuma izdošanu var lūgt :<br />
1) persona, kura jūtas apdraudēta;<br />
62 Act on Restraining Orders. 4.pants. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams:<br />
http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [08.08.2012.]<br />
63 Act on Restraining Orders. 4.panta otrā daļa. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams:<br />
http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [08.08.2012.]<br />
22
Change language