SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2. Somijas tiesiskā regulējuma analīze<br />
Sadaļā analizēts Somijas tiesiskais regulējums attiecībā uz preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu<br />
piemērošanas kārtību un problēmām praksē. Somijā preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu piemērošanas<br />
kārtību regulē speciāls likums „Likums par aizsardzības rīkojumiem” (Act on Restraining order” 53<br />
– angļu val.). Likums stājās spēkā 1999.gada 1.janvārī un dod iespēju apturēt likumpārkāpēja<br />
prettiesisko un bīstamo rīcību pirms tā sasniegusi kritisko robežu un kļuvusi par noziegumu.<br />
Saskaņā ar likumu, atbildīgās valsts institūcijas, izvērtējot lietas apstākļus, izdot lēmumu, ar kuru<br />
likumpārkāpējam tiek uzlikti kādi īpaši aizliegumi vai pienākumi, tādējādi pasargājot cietušos no<br />
turpmākiem vardarbības gadījumiem.<br />
Somijā aizsardzības rīkojums nav uzskatāms nedz par lēmuma veidu kriminālprocesā, nedz<br />
civilprocesā, bet ir savdabīgs starpdisciplinārs instruments un tā piemērošanas kārtību regulē īpašs<br />
likums, kurš nav iekļaujams nedz krimināltiesību, nedz civiltiesību blokā. 54<br />
Sākotnējā likuma versija paredzēja trīs dažādus aizsardzības rīkojuma veidus – netuvošanās<br />
rīkojums, pagaidu netuvošanās rīkojums un paplašinātais netuvošanās rīkojums. Laika gaitā,<br />
piemērojot likuma normas, radās nepieciešamība pēc jauna, īpaša rīkojuma veida un 2004.gadā<br />
likums tika papildināts ar izlikšanas rīkojumu. Šis rīkojuma veids ir atšķirīgs no likumā iepriekš<br />
esošiem rīkojumiem, jo, piemērojot šo rīkojumu, likumpārkāpējs tiek izlikts no īpašuma, kurā<br />
dzīvo kopā ar apdraudēto personu, neskatoties uz īpašuma tiesību faktu. Kā to norāda Somijas<br />
eksperti, viens no iemesliem izlikšanas rīkojuma iekļaušanai likumā bija vajadzība pēc efektīva<br />
līdzekļa sieviešu, bērnu un veco cilvēku aizsardzībai pret vardarbību ģimenē (attiecībās). 55<br />
Izvērtējot pieejamos dokumentus, jāsecina, ka likuma mērķis ir radīt efektīvus un samērā<br />
viegli piemērojamus noziedzības prevencijas instrumentus, gadījumos, ja kāda konkrēta persona<br />
apdraud citas personas dzīvību, veselību, brīvības vai privātumu. Līdzīgi kā Igaunijā, arī Somijā<br />
aizsardzības rīkojums ir individuāls aizsardzības mehānisms un to var piemērot tikai gadījumos, ja<br />
kāda konkrēta persona aizskar kādas citas konkrētas personas tiesības.<br />
Kā to norāda Somijas eksperti 56 , izstrādājot likumu, ir svarīgi gan nodrošināt valsts<br />
amatpersonu iespējas kontrolēt aizsardzības rīkojuma izpildi, gan piedāvāt iesaistītām pusēm<br />
līdzekļus, kas mazinātu prettiesisko uzvedību turpmāk un sniegtu morālu atbalstu no vardarbības<br />
cietušajiem. Diemžēl jākonstatē, ka Somijā prevenciju nodrošinošās normas neiet kopsakarā ar<br />
53 Act on Restraining Orders. Entered into force 1 January, 1999. Pieejams:<br />
http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1998/en19980898.pdf [skatīts 08.08.2012.]<br />
54 Van der Aa S. Protection Orders in the European Member States: Where Do We Stand and Where Do We Go from<br />
Here? 8.lpp. Pieejams: http://arno.uvt.nl/show.cgi?fid=122116 [skatīts 07.08.2012.]<br />
55 Rantala K. The problem of using rights as a means to advocate legal reforms:the example of the domestic exclusion<br />
order. Paper presented at 9th Conference of the European Sociological Association, Lisbon, 2-5.09, 2009, 2 lpp<br />
56 Apaļā galda diskusija, 2012.gada 6.jūnijā Somijas <strong>Tieslietu</strong> ministrijā<br />
19
Change language