Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

neveiksmīgu, jo saskaņā ar likumu, cietušai personai ir pienākums iesniegt tiesā pierādījumus, bet
nereti to izdarīt ir ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami, it sevišķi gadījumos, ja strīds ir starp vienā
mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Prakse liecina, ka aptuveni 50% no visām sieviešu
patversmes klientēm labprāt izmantotu tuvošanās aizliegumu, prasītu to tiesai. Tomēr šādu
aizsardzības līdzekli vieglāk ir izmantot krimināllietu gadījumos, bet civiltiesiskā kārtībā tam grūti
nodrošināt pietiekamus pierādījumus.
Šobrīd tiek plānots veidot sociāla rakstura informējošas reklāmas kampaņas, lai vairāk
informētu cilvēkus, par šādu iespēju pasargāt sevi no turpmāka kaitējuma vai apdraudējuma. 51
Sabiedrībā nav pietiekamas izpratnes par aizsardzības rīkojuma iespējām, un cilvēku cerības par tā
ietekmi neatbilst realitātei. Cietušie arī atsakās izmantot šo juridisko mehānismu līdzjūtības,
samierināšanās, sociālu un finansiālu faktoru, kā arī baiļu dēļ. 52
Turklāt jāņem vērā, ka ar aizsardzības rīkojumu nosaka juridisku režīmu divu vai vairāku
personu attiecībās. Svarīgi ir arī nodrošināt to reālu ievērošanu un nodrošināt pasākumus šī
konflikta cēloņu novēršanai. Ne visām personām juridisks aizliegums ir pietiekams pamats
ierobežot savu uzvedību.
51 Apaļā galda diskusija 2012. gada 17. maijā Igaunijas Republikas Valsts prokuratūrā.
52 Ministry of Justice (2009) Lahenemiskeelu kasutamine kriminaalmenetluses [Use of restraining orders in criminal
proceedings]. Available at:
http://www.just.ee/orb.aw/class=file/action=preview/id=52532/L%E4henemiskeelu+kasutamine+kriminaalmenetluses.
pdf
18