Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

Civilprocesā pašai aizsargājamai personai jāinformē par pārkāpumu vai kaitējuma risku. Arī
kriminālprocesā tas jādara cietušajam, tomēr šajā gadījumā prokuratūra palīdz iegūt un apkopot
pierādījumus, kā arī prokuratūra var uzstāties privātpersonas vārdā tiesā.
Salīdzinājumā, Vācijā tiesas sēdē apdraudētā persona var sniegt savus paskaidrojumus tiesas
sēde, kurā nepiedalās potenciāli vainīgā persona, ja spēj pamatot, ka tas varētu radīt papildus tiesību
vai tiesisko interešu apdraudējumu. 34
1.5. Vardarbības riska novērtēšana un pierādījumu standarts
Gan krimināltiesībās, gan civiltiesībās aizsardzības rīkojuma piemērošanas pamatā ir jau
noteiktas darbības, kas rada kaitējumu vai apliecina reāla kaitējuma izdarīšanu. Lūgumam noteikt
aizsardzības rīkojumu jābūt skaidram, pamatotam un samērīgam.
Pierādījumu standarts civilprocesā un kriminālprocesā ir atšķirīgs. Nereti, kad nepietiek
pierādījumu kriminālprocesā, privātpersonas var individuāli prasīt preventīvo piespiedu līdzekļu
piemērošanu civilprocesuālā kārtībā, lai gan praksē arī civilprocesā tiesas pieprasītais pierādījumu
standarts ir tik augsts, ka privātpersonas aizsardzība tiek noteikta salīdzinoši reti. 35
Arī tiesneša loma abās procesa tiesībās ir atšķirīga, lai gan, atšķirībā no citām lietām,
civilprocesā lietas tiek izskatītas, ne tikai balstoties uz sacīkstes principu, bet tiesnesis atbilstoši
savām iespējām un arī pēc savas iniciatīvas aktīvi līdzdarbojas pierādījumu savākšanā. Lai arī
tiesnesis nav tikai pušu argumentu vērtētājs, bet arī apkopotājs, tomēr pusei jāiesniedz pietiekami
pierādījumi savu argumentu pierādīšanai. Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,
kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības
principiem. Tiesai jāgūst pārliecība, ka konkrētā persona apdraud citas personas tiesības un tiesiskās
intereses, izslēdzot visas saprātīgas šaubas.
Pirms tiesa pieņem lēmumu par preventīvo piespiedu līdzekļu noteikšanu, tā uzklausa gan to
personu, pret ko tie ir noteikti, gan to, kuras labā tie ir noteikti. Ja nepieciešams, tiesa var uzklausīt
arī procesa dalībnieku tuvos cilvēkus, pašvaldības un policijas pārstāvjus (Civilprocesa likuma 545.
pants).
Saistību tiesību likuma 1055. panta pirmā daļa nosaka, ka aizsardzības rīkojumu piemēro, ja
prettiesisks kaitējums ir ilgstošs vai draudi ir tādi, ka prettiesisks kaitējums var tikt nodarīts.
Savukārt tā paša panta otrā daļa paredz, ka preventīvos piespiedu līdzekļus nevar piemērot, ja ir
saprātīgi gaidīt šādu uzvedību no otras personas, jo tā ir normāla paciešama cilvēku līdzpastāvēšana
34 Ibid. - p.16.
35 Apaļā galda diskusija 2012. gada 17. maijā Igaunijas Republikas Valsts prokuratūrā.
13