Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

īvībai, nekavējoši nosaka pagaidu aizsardzību uz 10 vai 20 dienām. 20 dienu termiņu nosaka, ja
persona plāno vērsties Ģimenes tiesā par ilgstoša aizsardzības rīkojuma noteikšanu. Tiesa informē
par to policiju. 31
Līdz ar to Igaunijā tikai tiesu varas institūcija var pieņemt ilgstošus preventīvus, tai pat laikā
privātpersonu tiesību un brīvību ierobežojošus līdzekļus. Policijai ir tiesības to noteikt tikai īslaicīgi
un neatliekamos gadījumos. No tā ir secināms, ka lēmumu par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem
jāpieņem neatkarīgai un objektīvai valsts institūcijai. Šai institūcijai ir taisnīgi un tiesiski jāizvērtē
un jāsamēro vismaz divu privātpersonu pamattiesības. No vienas puses, piemēram, tiesības uz
dzīvību un veselību, no otras puses, piemēram, tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz brīvību.
1.4. Informācijas par vardarbības risku iegūšana un apkopošana
Saistību tiesību likuma 1055. panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam vai vēl tikai
apdraudētajai privātpersonai ir tiesības pieprasīt, lai citas personas uzvedība, kas apdraud viņa
tiesības un likumīgās intereses, tiktu patraukta. Līdz ar to cietušajai vai apdraudētajai privātpersonai
pašai aktīvi jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par preventīvo piespiedu līdzekļu noteikšanu.
Savukārt kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 38. panta pirmās daļas 10.
punktu cietušajam viena no tiesībām ir dot piekrišanu un lūgt piemērot pagaidu aizsardzības
rīkojumu (temporary restraining order – angļu val.). Kriminālprocesa likuma 141 1 .panta pirmā un
otrā daļa paredz, ka Valsts prokuratūra var lūgt noteikt preventīvos piespiedu līdzekļus, tomēr visos
gadījumos ir nepieciešama cietušā piekrišana. Privātpersonas, kura labā var tikt noteikti preventīvie
piespiedu līdzekļi, piekrišanai ir izšķirošā nozīme. Šis apstāklis tiek vērtēts neviennozīmīgi, jo var
novest pie situācijas, ka cietušais dēļ vainīgās personas ietekmes un bailēm vai citu subjektīvu
iemeslu dēļ nedod piekrišanu. 32
Tādējādi gan civilprocesā, gan kriminālprocesā preventīvie aizsardzības līdzekļi ir individuāls
tiesību aizsardzības līdzeklis. Abos gadījumos šādus preventīvos piespiedu līdzekļus piemēro ar
mērķi aizsargāt konkrētu privātpersonu. Tie nevar tikt piemēroti abstraktu sabiedrības interešu
nodrošināšanai. Vācijā vecāks, pamatojoties uz Vācijas Civilkodeksa 1666. un 1666a. pantu, var
vērsties ar līgumu par preventīviem piespiedu līdzekļiem arī sava bērna interesēs. Bērns, kas vecāks
par 14 gadiem, var pats vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vērsties tiesā. 33
31 Violence against women: Good practices in combating and eliminating violence against women. UN Division for the
Advancement of Women. Vienna, 2005. - p.7. Pieejams: http://www.un.org/womenwatch/daw/egm/vaw-gp-
2005/docs/experts/logar.dv.pdf [skatīts 07.08.2012.].
32 Human rights in Estonia 2010. Annual Report of the Estonian Human Rights Centre, 2011, p.13. Pieejams:
http://humanrights.ee/wp-content/uploads/2011/09/aruanne2010-en-3.pdf [skatīts 08.08.2012.].
33 Domestic violence: your rights. Protection provided by the police, criminal law, and civil law. Bigkordinierung,
Berlin, 2010. - p.15.
12