I.daļa – Pētījums - Iecavas novads

- konsultācijas (iespēja operatīvi reaģēt uz notiekošo, piemēram, web-petīcija, ideju vākšanas instrumenti, iespēja
balsot par idejām utt.);
- dialogs (publiski forumi, uzklausīšana);
- partnerība (darbs grupās vai komitejās, padomēs).
2. Politikas veidošana.
Publiskajā pārvaldē tradicionāli ir labi izveidots politikas veidošanas mehānisms. Šajā posmā NVO parasti ir iesaistīti, lai
identificētu problēmas un sniegtu priekšlikumus to risinājumiem. NVO novērtē veidojamās politikas nostādņu ietekmi uz
to pārstāvētajām interešu grupām vai sabiedrību kopumā. NVO informē to biedrus, iedzīvotāju grupas par politikas
veidošanas procesu. Izpilda „sargsuņa” funkcijas.
Publiskajai pārvaldei ir jānodrošina informācija par konsultāciju procesu, jāizveido un jāpiemēro vismaz minimālais
konsultāciju standarts.
Bez jau iepriekš minētajiem instrumentiem var tikt izmantotas web vai audiopārraides no politikas nostādņu apspriešanas
sanāksmēm. NVO var piedalīties arī atsevišķu politikas nostādņu sadaļu izstrādē.
3. Lēmumu pieņemšana.
Lēmumu pieņemšanas process ir atkarīgs no tā, vai tiek izdots normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, saistošie
noteikumi vai pieņemts lēmums. Katrā ziņā šo dokumentu projektiem ir jābūt pieejamiem un komentējamiem. NVO ir
jābūt iespējas izteikt viedokli par minētajos dokumentos ietveramo informāciju pirms publiskā pārvalde par tiem pieņem
lēmumus.
4. Politikas ieviešana.
Šajā posmā NVO var piedalīties gan kā politikas ieviesējs, gan kā ieviešanas uzraugs.
5. Uzraudzība.
NVO uzrauga un novērtē politikas rezultātus.
6. Pārformulēšana.
Pārformulēšana vai politikas nostādņu korekcijas notiek novērtēšanas procesā, kurā tiek iesaistīta sabiedrība un NVO.
Pārformulēšana var uzsākt jaunu lēmumu pieņemšanas procesu.
Kā norādīts pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 116 samērā maz ir tādu NVO Latvijā, kas savu darbību izvērš aktīvi
un sniedz arī maksas pakalpojumus, t.i., nodarbojas ar saimniecisko darbību. NVO darbības intensitāte ir augstāka:
- ja tā darbojas vismaz viena Latvijas reģiona vai plašākā mērogā;
- jo ilgāk tā darbojas (visaktīvāk darbojas NVO, kas dibinātas līdz 1995. gadam);
- ja organizācijā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks;
- jo lielāki ir NVO ieņēmumi;
- noteiktas darbības jomas pārstāvošās NVO.
NVO ikdienas darbs norit aktīvāk, ja tā darbojas (1) biznesa un profesionālo asociāciju, (2) sociālo pakalpojumu, (3)
likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas un (4) izglītības un pētniecības jomās.
Attīstību veicinošie faktori NVO atšķiras pēc darbības nozarēm, piemēram:
- kultūras un atpūtas jomas NVO darbību sekmē sadarbība ar pašvaldību;
- līdzīga situācija ir sociālo pakalpojumu jomā, kur sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem iegūst būtiski nozīmīgu
lomu;
- veselības jomas NVO galvenais attīstību sekmējošais faktors ir sadarbība ar citām NVO;
- vides jomas NVO attīstību veicina sadarbība ar sabiedrību;
- NVO, kas darbojas reģionālās attīstības un apsaimniekošanas jomā, nosauc trīs galvenos darbību sekmējošos
faktorus: iespējas īstenot ES fondu projektus, sadarbību ar pašvaldībām un sabiedrību;
- likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas jomas, NVO attīstību veicina sadarbība ar Saeimas deputātiem un
ministriem un sadarbība ar ministrijām un citām publiskās pārvaldes iestādēm;
116 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.
91. lpp.