I.daļa – Pētījums - Iecavas novads

Sākot ar 2013.gadu ir paredzēts īstenot mērķētāku pieeju dažādu bezdarbnieku mērķgrupu atgriešanai darba tirgū -
profilēšanu, kas ļaus koncentrēt uzmanību uz tiem jauniešiem, kam nepieciešams nopietnāks atbalsts darba meklēšanā.
Jau pašreiz, sniedzot atbalsta pakalpojumus jauniešiem (arī tiem, kuri nav reģistrēti bezdarbnieki), vispirms tiek
piedāvātas karjeras konsultācijas vairākās formās:
- individuālā karjeras konsultācija – profesionālās piemērotības, personības iezīmju un profesijas iezīmju izpēte,
profesiju alternatīvu meklēšana, individuālā karjeras plāna sastādīšana, sagatavošanās darba intervijai, palīdzība
CV un motivācijas vēstules sastādīšanā;
- individuālā diagnosticējošā konsultācija – profesionālo slieksmju noteikšana, domāšanas īpatnību, darbaspēju
izpēte un to atbilstība profesionālajām iecerēm;
- grupas karjeras konsultācija – karjeras veidošanas problēmu risināšana, informācija par izglītības iegūšanas un
karjeras veidošanas iespējām, profesionālo kompetenču atbilstības izpēte darba tirgus prasībām;
- grupas informatīvā karjeras konsultācija – informācija par aktualitātēm darba tirgū, izvēlētās profesijas standarta
prasībām un izglītības iespējām Latvijā.
Vienlaikus ir iespēja saņemt e-konsultāciju. NVA mājas lapas sadaļā „Karjeras pakalpojumi” ir pieejami testi, izzinoša spēle
„Iepazīsti sevi” un karjeras iespēju attīstoši e-pakalpojumi. NVA velta pastiprinātu uzmanību e-pakalpojumu attīstībai un
uzlabošanai nākotnē.
Latvijā tiek īstenota algu subsīdiju shēma nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem-bezdarbniekiem, jo tādējādi darba
devējs ir motivēts iesaistīt jaunieti kvalificētākās aktivitātēs un apmācīt nepieciešamajās prasmēs, kamēr valsts līdzfinansē
daļu no viņa algas, tādējādi kompensējot sākotnēji zemāko darba ražīgumu. Bez pietiekama darba devēja līdzfinansējuma
Latvijas elastīgā darba tirgus apstākļos, jo īpaši situācijā, kad pārsvarā ir mikro uzņēmumi, darba devējiem ir stimuls
jauniešus iesaistīt vienkāršās aktivitātēs, bieži pašu vienkāršāko darbu veikšanai.
2012.gada 20.novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo
apdrošināšanas kārtība”. Noteikumi ir izstrādāti, lai aktualizētu mācību prakses organizācijas jautājumus, ietverot tajos arī
normas par izglītojamo apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī pievērstu profesionālās izglītības iestāžu un citu
prakses vietu uzmanību darba aizsardzībai, sekmētu darba aizsardzības noteikumu ievērošanu mācību prakses laikā.
Noteikumi nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes
gadījumiem mācību prakses laikā. Nosakot profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta
veselībai un dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c. Atbilstoši noteikumu projekta
8.punktam pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants
noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta
tiesības un pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Noteikumi stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.
3.4. Novada jauniešu nodarbinātības iespēju
izvērtējums
Iecavas novadā ir nepieciešams īstenot jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumus; nepieļaut esošo jauniešu
„aizplūšanu” no Iecavas novada; veicināt jauniešu nodarbinātību un īstenot jauniešu praktisko apmācību darba tirgus
kontekstā, taču Iecavas novadā nav nevienas profesionālās izglītības iestādes (PII). Līdz ar to ir nepieciešams pieņemt
lēmumu un īstenot kompensējošus pasākumus, kas ļautu Iecavas novadā īstenot jauniešu sagatavošanu darba tirgum,
ņemot vērā pētījumā identificētos un aprakstītos pasākumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Secinājumi un
rekomendācijas izstrādātas, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, pieejamo datu, dažāda veida informācijas, iepriekš
veiktu pētījumu, plānošanas dokumentu Latvijas un reģiona griezumā analīzi, informāciju par darbaspēka pieejamību un
nodarbinātību valstī, kā arī balstoties uz jaunākajām politikas un attīstības iniciatīvām Latvijā un Eiropā.
Izvērtējot Latvijas un reģiona griezumā pieejamo statistisko informāciju par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu, kas ir
priekšnosacījums pozitīvam risinājumam nodarbinātības jomā, redzam sniegtos datus Valsts reģionālās attīstības
56. lpp.