I.daļa – Pētījums - Iecavas novads

starptautiskā sadarbība šajā jomā. Arī 2010.gada 18. un 19.novembra ES Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un
sporta ministru padomē apstiprinātajos Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos
par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. līdz
2020.gadam tika noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2014.gadam jāveic pasākumi, lai ne tikai veicinātu profesionālās
izglītības un apmācības pievilcīgumu un izcilību, bet arī lai uzlabotu mobilitāti profesionālās izglītības un
apmācības jomā.
11. 2012.gadā jauniešu nodarbinātības jautājumi vairakkārt tika akcentēti kā prioritāri arī Eiropadomes līmenī,
tostarp minot jauniešu iespēju uzlabošanu iegūt pirmo darba pieredzi. 2012.gada 18. un 19.oktobra Eiropadomes
secinājumos tika izcelti pasākumi jauniešu mobilitātes veicināšanai, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla
(EURES) vakanču portāla pilnveidošanai, kā arī tika norādīts, ka īpaša nozīme jauniešu bezdarba jautājumu
risināšanā ir dalībvalstu profesionālās izglītības programmām.
Labklājības ministrijas pārziņā esošie pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai
Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES. Nodarbinātības valsts aģentūrā
(NVA) 2012.gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 11 000 jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi, kas veidoja ap 11% no
visu reģistrēto bezdarbnieku kopskaita (2009.gada beigās īpatsvars bija lielāks – 14,8%), no tiem:
- 87% ir vecumā 20–24 gadi,
- 68% nav kvalifikācijas vai zems izglītības līmenis,
- 22% ir ar profesionālo izglītību, bet tikai 9,8% ar augstāko,
- 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi – lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju šobrīd reģistrētajiem jauniešiem - bezdarbniekiem bezdarba ilgums vidēji ir
4,7 mēneši. Galvenie valsts mērogā identificētie pasākumi jauniešu pārejai no izglītības uz darba tirgu ir šādi:
- atbalsts pārdomātas profesijas izvēlei (karjeras atbalsta sistēma, konsultācijas u.c.);
- kvalifikācijas ieguve, prasmju un kompetenču attīstība (kā formālās izglītības ietvaros, tā darba tirgū), arī prakšu
tiesiskā regulējuma sakārtošana;
- darba meklēšanas atbalsts (efektīva vakanču aizpildīšana un atbalsts jaunietim darba meklēšanas procesā);
- sekmīga jauniešu pāreja no izglītības uz darba tirgu, pirmās darba pieredzes ieguve (jauniešu darba vietas,
brīvprātīgais darbs);
- atbalsta mehānismu stiprināšana, kas dod iespējas jauniešiem bez izglītības un profesijas (skolu pametušie)
atgriezties izglītības sistēmā;
- jauniešu piesaiste profesionālajai izglītībai, proporcionāli palielinot to jauniešu skaitu, kas izvēlas profesionālo
izglītību;
- profesionālās izglītības sistēmas pievilcības veicināšana (satura pilnveide un infrastruktūras attīstība);
- uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērsto aktivitāšu pilnveide, lai jauniešu mērķa grupai ir motivācija uzsākt
uzņēmējdarbību;
- monitorings – sekojot efektivitātei un līdzekļu izmantojumam īstenotajās programmās, tās nepārtraukti izvērtējot
un nepieciešamības gadījumā pilnveidojot.
Lai izpildītu nosacījumu, ka dažos mēnešos pēc skolas beigšanas jaunieši saņemtu kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar
nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos, Latvija ir izstrādājusi vairākus speciāli jauniešiem
mērķētus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, kā arī ļauj jauniešiem pilnvērtīgi iesaistīties vispārējos aktīvās darba
tirgus politikas pasākumos, kas nav paredzēti tikai šai mērķauditorijai. Jauniešiem bez darba ir pieejami arī citi pasākumi
ārpus darba tirgus, kas ļauj tiem atgriezties izglītības sistēmā un iegūt profesiju.
Jaunieši-bezdarbnieki tiek uzskatīti par vienu no NVA prioritārajām mērķgrupām. NVA piedāvā dažādus pakalpojumus
(konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, īstermiņa apmācības programmas darba meklēšanas prasmju pilnveidošanai,
karjeras konsultācijas, profesionālās izglītības programmas jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai esošās kvalifikācijas
pilnveidei, apmācība pie darba devēja vai pēc darba devēja pieprasījuma, neformālās izglītības programmas (darba
nepieciešamo iemaņu un papildprasmju apguve, valodas, IT prasmes u.c., sākotnējs atbalsts jaunas uzņēmējdarbības
uzsākšanai, subsidētās nodarbinātības pasākumi u.c.), kas ļauj palikt sociāli aktīvam un palīdz strādāt gribošam cilvēkam
integrēties darba tirgū un izveidot veiksmīgu profesionālo karjeru.
54. lpp.