I.daļa – Pētījums - Iecavas novads

prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” (2010. – 2014.) veido darba tirgus uzraudzības sistēmu, kas
ļautu iegūt un analizēt datus par darbaspēku nozaru griezumā, kā arī plānot izglītības programmas un atbilstošu
bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanu. Tādējādi darba devēji tiks efektīvāk nodrošināti ar informāciju par
darbaspēka piedāvājumu.
5. Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra 2012.gadā ir pilnveidojusi informācijas
uzskaiti par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Viena no uzskaites sadaļām ļauj identificēt jauniešu – bezdarbnieku
absolvēto izglītības iestādi.
6. ESF projekta ietvaros Latvijā ir izstrādāta nozaru kvalifikācijas sistēma 14 nozarēs izglītībā. Izpēte aptver gan
nozares attīstības tendences, gan darbaspēka raksturojumu, esošo profesionālās izglītības piedāvājumu un tā
atbilstību darba tirgus prasībām, tālākizglītības iespējas un sadarbību starp izglītotājiem un darba devējiem, kas
balstās uz nozarēs strādājošo uzņēmumu aptaujas rezultātiem. Papildus balstoties uz izpētes rezultātiem
sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm izstrādātas arī nozaru kvalifikāciju struktūru kartes, kurās redzamas
nozaru pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas, kā arī iespējamie studiju/karjeras attīstības ceļi. Uz
šī pamata tiek veidota elastīga modulāra pieeja profesionālās izglītības programmu izveidei un īstenošanai. Šī
sistēma vienlaicīgi arī nodrošinās mācekļa laika elementu uzlabošanu profesionālajā izglītībā.
7. Valsts izglītības satura centrs ir nodrošinājis Mūžizglītības kompetenču materiāla izstrādi, apkopojot un
nedublējot kompetences no Valsts standarta un profesijas standarta. Šis materiāls izmantojams gan
profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā mūžizglītības kompetences tiek
definētas Valsts standartos vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas
Parlamenta dokumentos („Izglītība un apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”) tās jāapgūst
gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs
mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības
un cilvēkdrošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni, informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās
saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.
8. Lai veicinātu pieaugušu iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno
Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas programmas īstenošana
pieaugušo izglītības jomā”. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu koordināciju/informācijas
apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar nolūku
palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un
kvalifikāciju. Projekta tiešā mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (bez pamata vai vidējās
izglītības) vecumā no 25 – 64 gadiem. Projekta netiešā mērķa grupa ir nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri,
pašvaldības, skolas, augstskolas, interešu centri, kuriem projekta laikā un pēc projekta noslēguma ir kopīgi
jāsadarbojas, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un
kvalifikāciju. Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu
nodarbinātības statusu un mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.
9. Ir spēkā MK 2012.gada 20.novembra noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas
kārtība”. Minētie noteikumi nosaka mācību prakses organizācijas jautājumus saistībā ar izglītojamo
apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī saistībā ar darba aizsardzības noteikumu ievērošanu prakses vietās.
Noteikumos noteiktas profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret
nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas minimālais apmērs – Ls 1 000. Nosakot
minētās profesionālās kvalifikācijas, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta veselībai un
dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c.
10. Īstenojot Kopenhāgenas procesu Eiropas valstu profesionālo izglītības un apmācības sistēmu attīstīšanai, ir
izveidoti nozīmīgi Eiropas līmeņa instrumenti profesionālās izglītības un apmācības pārredzamības
nodrošināšanai (Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)), kvalifikāciju un
prasmju atzīšanai (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un
apmācības jomā (ECVET)) un kvalitātes nodrošināšanai (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu
ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)), tomēr, lai turpinātu attīstīt profesionālo
izglītību un apmācību nacionālā līmenī un, it īpaši, veicinātu mobilitāti, ir jāveic papildu pasākumi un jāstiprina
53. lpp.