I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
16.tabula. Latvijas iedzīvotāju sk aits vecuma grupā 18-24 gadi, k uriem nav vidējās izglītības un k uri<br />
neturpina mācības (tūk stošos)<br />
2011* 2012**<br />
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet.<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi 199,7 204,5 203,5 209,9 192,4 192,7 n/d n/d<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi, 67,7 76,3 59,7 63,9 55,2 60,7 n/d n/d<br />
kuriem nav vidējās izglītības<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi,<br />
kuriem nav vidējās izglītības un kuri<br />
neturpina mācības<br />
23,1 28,4 23,1 20,6 17,9 19,7 n/d n/d<br />
Avots: CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti<br />
* - Pārrēķins pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem<br />
** - Sākot ar 2012.g. 1. ceturksni Darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek aprēķināti izmantojot 2011.gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.<br />
5. Paplašināt pieaugušo izglītības iespējas, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu.<br />
3.3. Prakses vietu un subsidēto darbavietu jauniešiem<br />
un jauniešiem ar speciālām vajadzībām izveides<br />
iespēju izpēte novada uzņēmumos<br />
Jaunākās tendences profesionālās izglītības pilnveidei un prakses nodrošinājumam un<br />
kvalitātei valstī<br />
Lai nodrošinātu dažādu iedzīvotāju grupu prasmju pilnveidi, kā arī iesaistītu izglītības un apmācības procesos dažāda<br />
vecuma mērķa grupas ar atšķirīgu sagatavotības līmeni un sociālo situāciju, Latvijā ir uzsākta vai tiek īstenota virkne<br />
pasākumu. Kā īpaša mērķa grupa tiek izdalīti jaunieši, ņemot vērā, ka jauniešiem krīzes laikā ir īpaši grūti atrast darbu, jo<br />
nav iepriekšējas darba pieredzes. Taču vienlīdz svarīgi ir sniegt atbilstošas prasmes gan pilna laika profesionālās izglītības<br />
programmās, gan profesionālajā tālākizglītībā, gan pieaugušo izglītībā, kā arī nodrošināt iegūto kompetenču (tajā skaitā<br />
ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto) efektīvu novērtēšanu.<br />
Šobrīd mainās konceptuālās pieejas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jautājumiem un ar to saistītās prakses<br />
īstenošanai gan Eiropā, gan Latvijā. Profesionālajā izglītībā šobrīd plānots ieviest duālās sistēmas elementus, kas nozīmē<br />
pastiprināt darba vidē un praktiskās mācībās balstītu profesionālo izglītību. Duālā sistēma profesionālajā izglītībā tiek<br />
īstenota Vācijā, Austrijā, Dānijā un vairākās citās ES dalībvalstīs, kur tā kopumā ir devusi labus rezultātus. Par to liecina<br />
šajās valstīs esošais salīdzinoši zemais jauniešu bezdarba līmenis. Duālā izglītības sistēma paredz jauniešu apmācību pie<br />
darba devēja vairākus gadus ilgās apmācības programmās, kuru ietvaros tikai neliels stundu skaits ir atvēlēts teorētiskām<br />
mācībām profesionālās izglītības iestādēs. 2012.gada 11.decembrī Berlīnē starp Vācijas Federālo izglītības un pētniecības<br />
ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (kā arī vēl piecām ES dalībvalstīm) tika parakstīts Memorands par<br />
sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā (turpmāk – Memorands). Memorands paredz valstu kopējus<br />
pasākumus jauniešu bezdarba samazināšanai, tajā skaitā radot jauniešiem labākas kvalificēta darba ieguves iespējas.<br />
Vienlaikus ekonomiskās konkurētspējas veicināšana tiek sasaistīta ar nepieciešamību intensīvāk ieviest duālās izglītības<br />
un apmācības sistēmu un veidot jauna veida sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem.<br />
Latvijā saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse ir neatņemama profesionālās<br />
izglītības programmas sastāvdaļa. Lai īstenotu jaunās konceptuālās pieejas arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. –<br />
2020.gadam paredzēti pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai un prakses kvalitātes pilnveidošanas jautājumiem.<br />
Šos jautājumus paredzēts risināt sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tajā skaitā 12 nozaru ekspertu padomēm (NEP). Līdz<br />
ar to jebkurā novadā jauniešu nodarbinātības un prakšu jautājumi ir saistāmi ar novadā īstenoto uzņēmējdarbību un<br />
perspektīvajām nozarēm.<br />
Jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā aptuveni 26,92% <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēji vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 38,5% kā nozīmīgu, bet aptuveni 19,2% kā maznozīmīgu (sk. 22.attēlu).<br />
49. lpp.
Change language