I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
I.daļa â PÄtÄ«jums - Iecavas novads
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
I.daļa – Pētījums<br />
2013.gada 7.maijs<br />
Pētījums veikts ESF projekta „<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana”<br />
ietvaros<br />
(vienošanās Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/093/101)
Saturs<br />
1. IEVADS ....................................................................................................................................................................................... 4<br />
2. ATBALSTA INSTRUMENTI ............................................................................................................................................................ 6<br />
2.1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS PROJEKTU (GRANTU) KONKURSS ........................................................................................................... 7<br />
2.2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻU ATLAIŽU PROGRAMMA.................................................................................................... 10<br />
2.3. NOVADA UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA ................................................................................................................ 13<br />
2.4. MAZO UZŅĒMUMU „STARTA KREDITĒŠANAS FONDS” ........................................................................................................ 18<br />
2.5. MŪŽIZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS UZŅĒMĒJIEM ................................................................................................................. 211<br />
2.6. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RESURSU CENTRS ............................................................................................................................. 22<br />
2.7. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 26<br />
3. DARBASPĒKA PIEEJAMĪBA UN NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANA .............................................................................................. 28<br />
3.1. SPECIĀLISTU PIEEJAMĪBAS UN DEFICĪTA NOVĒRTĒJUMS, NEPIECIEŠAMO APMĀCĪBAS PROGRAMMU IDENTIFICĒŠANA ........................ 28<br />
3.2. PASĀKUMU PLĀNS SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKA MAZINĀŠANAI, SOCIĀLO PABALSTU SAŅĒMĒJU INTEGRĒŠANAI DARBA TIRGŪ ......... 47<br />
3.3. PRAKSES VIETU UN SUBSIDĒTO DARBAVIETU JAUNIEŠIEM UN JAUNIEŠIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM IZVEIDES IESPĒJU IZPĒTE NOVADA<br />
UZŅĒMUMOS ............................................................................................................................................................ 49<br />
3.4. NOVADA JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBAS IESPĒJU IZVĒRTĒJUMS ............................................................................................... 56<br />
3.5. SUBSIDĒTO DARBA VIETU IEVIEŠANAS MODELIS ................................................................................................................. 59<br />
3.6. PLĀNOŠANAS UN NORMATĪVIE AKTI ............................................................................................................................... 63<br />
3.7. TIESĪBU AKTU, POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU UN NACIONĀLO ZIŅOJUMU ANALĪZES PROCESĀ IDENTIFICĒTĀS JAUNĀS<br />
INICIATĪVAS, KOMPENSĒJOŠIE UN ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI ..................................................................................................... 64<br />
3.8. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 66<br />
4. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS IECAVAS NOVADĀ .................................................................................................................................... 68<br />
4.1. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS UN MŪŽIZGLĪTĪBAS PASĀKUMU PIEEJAMĪBA IECAVAS NOVADĀ ........................................................ 68<br />
4.2. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS:................................................................................................................................ 77<br />
5. RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRS .................................................................................................................................................... 79<br />
5.1. ĀRVALSTU UN LATVIJAS PRAKSE .................................................................................................................................... 79<br />
5.2. ESOŠĀ SITUĀCIJA ........................................................................................................................................................ 82<br />
5.3. PIEPRASĪJUMS PĒC RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRA ............................................................................................................... 82<br />
5.4. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................................................. 83<br />
6. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR NVO ................................................................................................................................................. 88<br />
6.1. NVO PRAKSE ĀRVALSTĪS UN LATVIJĀ .............................................................................................................................. 88<br />
6.2. PAŠVALDĪBAS UN NVO SADARBĪBA ................................................................................................................................ 96<br />
7. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR UZŅĒMĒJIEM ................................................................................................................................... 99<br />
8. ĒKAS BALDONES IELĀ 65, IECAVĀ PIELIETOŠANAS IESPĒJAS .................................................................................................... 100<br />
8.1. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ CENTRA IZVEIDE ............................................................................................................. 100<br />
8.2. ILGSTOŠAS SOCIĀLĀS APRŪPES UN SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS INSTITŪCIJAS IZVEIDE ............................................................... 101<br />
8.3. ĒKAS ĀRĒJO INŽENIERKOMUNIKĀCIJU PIEMĒROTĪBA PLĀNOTAJAM ĒKAS PIELIETOJUMAM......................................................... 104<br />
8.4. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS ............................................................................................................................... 105<br />
9. PIELIKUMI .............................................................................................................................................................................. 106<br />
2. lpp.
Izmantotie saīsinājumi un termini<br />
Saīsinājumi<br />
% procenti<br />
AS<br />
akciju sabiedrība<br />
ERAF<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonds<br />
ES<br />
Eiropas Savienība<br />
ESF<br />
Eiropas Sociālais fonds<br />
EUR<br />
eiro<br />
g. gads<br />
IKP<br />
Iekšzemes kopprodukts<br />
LVL<br />
Latvijas Republikas valūta – lats<br />
m.g.<br />
mācību gads<br />
MK<br />
Ministru kabinets<br />
NACE<br />
ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā<br />
NAP2020<br />
Nacionālās attīstības plāns<br />
NĪ<br />
nekustamais īpašums<br />
NEP<br />
Nacionālā ekspertu padome<br />
Nr.<br />
numurs<br />
Nr.p.k.<br />
numurs pēc kārtas<br />
NVA<br />
Nodarbinātības valsts aģentūra<br />
NVO<br />
nevalstiskā organizācija<br />
SIA<br />
sabiedrība ar ierobežotu atbildību<br />
sk.<br />
skatīt<br />
TIC<br />
Tūrisma informācijas centrs<br />
t.sk.<br />
tajā skaitā<br />
u.c.<br />
un citi<br />
u.tml.<br />
un tamlīdzīgi<br />
utt.<br />
un tā tālāk<br />
VAS<br />
valsts akciju sabiedrība<br />
z/s<br />
zemnieku saimniecība<br />
ZTA<br />
Zemgales Tūrisma asociācija<br />
Termini<br />
Bezdarba līmenis<br />
Bezdarbnieks<br />
Darbspējas vecums<br />
Ekonomiski aktīvas tirgus<br />
sektora statistikas vienības<br />
Ilgstošas sociālās aprūpes<br />
un sociālās rehabilitācijas<br />
institūcija<br />
Mūžizglītība<br />
Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo<br />
iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.<br />
Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis<br />
pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir<br />
reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc pamata dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī apmeklē šo<br />
aģentūru.<br />
Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.<br />
Juridiskas un fiziskas personas, kas pārskata periodā ražoja produkciju, sniedza pakalpojumus vai<br />
nodarbināja cilvēkus atbilstošajā laika periodā neatkarīgi no tā, vai tie bija aktīvi visu pārskata periodu vai<br />
tikai daļu no tā.<br />
Sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā<br />
arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.<br />
Jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.<br />
3. lpp.
1. IEVADS<br />
Pētījuma izstrādes pamatojums<br />
Pētījums „<strong>Iecavas</strong> novada vajadzību izpēte ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu<br />
īstenošanā” (turpmāk – Pētījums) tika izstrādāts saskaņā ar <strong>Iecavas</strong> novada domes un SIA „NK Konsultāciju birojs”<br />
2012.gada 7.decembrī noslēgto līgumu Nr.83/212/F par pētījuma „<strong>Iecavas</strong> novada vajadzību izpēte ES un pārējās ārvalstu<br />
finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā” izstrādi un semināra par Pētījuma rezultātiem<br />
organizēšanu.<br />
Pētījuma izstrādes mērķis un uzdevumi<br />
Pētījums tika izstrādāts ar mērķi stiprināt <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības kapacitāti ES un pārējās finanšu palīdzības<br />
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā, kā arī izvērtēt ārējā finansējuma izmantošanas iespējas <strong>Iecavas</strong> novada<br />
attīstībai.<br />
Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikti šādi uzdevumi:<br />
- izstrādāts Pētījums;<br />
- izstrādāts kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinums;<br />
- organizētas fokusgrupu diskusijas;<br />
- izstrādāta rokasgrāmata par pieejamo ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;<br />
- organizēts noslēguma seminārs par Pētījuma rezultātiem.<br />
Pētījuma izstrādes metodoloģija<br />
Pētījuma izstrādē tika izmantotas šādas metodes:<br />
- kabineta pētījums – tika apkopota informācija un dati par ārvalstu un Latvijas pieredzi, esošo situāciju <strong>Iecavas</strong><br />
novadā, novērtēta līdzšinējā attīstība un potenciāls attīstībai tuvākā un tālākā nākotnē. Kabineta pētījuma<br />
ietvaros tika apkopoti gan agrāk veiktu pētījumu dati, gan statistika, gan dažādos pētījumos iepriekš apkopoti<br />
viedokļi par pētījuma tēmu;<br />
- pētījumu datu sekundārā analīze – tika izmantota kabineta pētījumā apkopoto agrāk veikto pētījumu datu<br />
papildu analīze tieši konkrētā pētījuma uzstādījumu kontekstā. Tāpat datu sekundārā analīze tika izmantota<br />
statistikas datu papildu analīzei;<br />
- fokusgrupu diskusiju organizēšana, iekļaujot diskusijā iegūtos rezultātus Pētījumā;<br />
- kvantitatīvas darba devēju – <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas; NVO u.c. organizāciju pārstāvju aptaujas.<br />
Pētījuma struktūra<br />
Pētījums sastāv no trijām daļām:<br />
- I.daļa Pētījums „<strong>Iecavas</strong> novada vajadzību izpēte ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu<br />
un pasākumu īstenošanā”;<br />
- II.daļa Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinums;<br />
- III.daļa Rokasgrāmata par pieejamo ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību <strong>Iecavas</strong> novada attīstībai.<br />
Pētījums „<strong>Iecavas</strong> novada vajadzību izpēte ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu<br />
īstenošanā” ietver:<br />
- potenciālo atbalsta instrumentu (uzņēmējdarbības grantu konkurss, nekustamā īpašuma nodokļu atlaides,<br />
novada uzņēmēju organizācijas, mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonds” u.c.) apzināšanu un analīzi, ar<br />
mērķi attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta funkciju <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībā;<br />
- darbaspēka pieejamības un nodarbinātības veicināšanas izpēti <strong>Iecavas</strong> novadā;<br />
- izglītības iespēju novērtējumu <strong>Iecavas</strong> novadā;<br />
- radošās darbības centra, kurā apvienotas radošās darbnīcas visām vecuma grupām un novadā radīto vērtību<br />
tirdzniecība, izveides nepieciešamības analīzi;<br />
4. lpp.
- kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā (sarkanās skolas) novērtējumu divām pielietošanas alternatīvām –<br />
pašvaldības administratīvais centra vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas<br />
pensionāriem (pansionāts) izveide;<br />
- sadarbības iespēju ar NVO novērtējumu;<br />
- sadarbības iespēju ar uzņēmējiem novērtējumu.<br />
5. lpp.
2. ATBALSTA INSTRUMENTI<br />
Eiropas Savienības Reģionu komiteja atzinumā 1 „Vietējo un reģionālo pašvaldību loma izaugsmes un nodarbinātības<br />
veicināšanā” uzskata, ka ir svarīgi stimulēt pašnodarbinātības un individuālo uzņēmumu veidus, īpašu uzmanību veltot<br />
jauniešu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tāpat Reģionu komiteja uzskata, ka pašlaik un nākotnē nodarbinātības problēmas<br />
saistās ne vien ar jauniešu bezdarbu, bet arī ar bezdarbu to cilvēku vidū, kuriem ir vairāk nekā 55 gadi, personu ar<br />
invaliditāti, ieceļotāju un sieviešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbnieku skaita palielināšanos. Kā viens no Reģionu<br />
komitejas ierosinājumiem ir īpašas apmaiņas programmas valsts pārvaldes ierēdņiem un uzņēmējiem, lai mazinātu plaisu<br />
starp civildienestu un uzņēmējdarbības vajadzībām, tādējādi ļaujot vienam otru labāk iepazīt un apgūt paraugpraksi.<br />
Mikro un mazajiem uzņēmumiem ir būtiska loma valsts un pašvaldības ekonomikas attīstībā (arī <strong>Iecavas</strong> novadā lielākais<br />
uzņēmumu skaits ir klasificējams kā mikro un mazie uzņēmumi), jo:<br />
- jaunie uzņēmumi rada lielāko daļu no jaunradītajām darbavietām;<br />
- mikro un mazie uzņēmumi pārsvarā nodarbina vietējos iedzīvotājus;<br />
- mikro un mazajiem uzņēmumiem ir būtiska loma dzīves kvalitātes veidošanā un uzlabošanā.<br />
Uzņēmējdarbības 2 atbalsta pasākumi mikro un mazajiem uzņēmumiem 3 :<br />
- biznesa izglītība un apmācības tiek organizētas, attīstītas un piedāvātas pašvaldībā (t.sk. jauniešiem izglītības<br />
iestādēs) iegādājoties pašvaldībai šādus pakalpojumus vai nodrošinot caur pieaugušo izglītības un<br />
uzņēmējdarbības atbalsta centriem;<br />
- finanšu atbalsts sākotnējām investīcijām (seed money);<br />
- biznesa inkubatoru un uzņēmējdarbības uzsākšanas telpu izveide;<br />
- vietējo tīklojumu izveide (vienots tīkls starp uzņēmējiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, nekustamā<br />
īpašuma īpašniekiem);<br />
- sinerģijas izveide starp vietējiem uzņēmējiem, izglītības iestādēm un zinātniekiem;<br />
- klasteru izveide un atbalsts (specifisko atbalstošo sektoru, mazo uzņēmumu utt.);<br />
- uzņēmējdarbības uzsākšanas programmas dažādām iedzīvotāju grupām (jauniešiem, sievietēm, senioriem);<br />
- pieejamu telpu, ēku un vietu izveide (vietu/telpu nodrošināšana radošām aktivitātēm un uzņēmējdarbībai<br />
(piemēram, ilgtermiņa nomas iespējas));<br />
- uzņēmēju kontaktbiržas starp dažādu industriju uzņēmējiem;<br />
- tiešs atbalsts uzņēmumiem (dažādi fondi un programmas);<br />
- nodokļu un nodevu sistēmas atbalsts (izņēmumi un atvieglojumi);<br />
- pašvaldības uzņēmēju kataloga izveide (virtuāls katalogs, iespiests katalogs);<br />
- vizīšu organizēšana uz sadarbības pilsētām.<br />
Ņemot vērā ārvalstu un Latvijas prakses piemēru analīzi nodaļas ietvaros tika pētīta, kāda ir pašvaldības un pārējo<br />
partneru (izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju, finanšu institūciju u.c.) loma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā<br />
un kā vietējā pašvaldība var atbalstīt savā administratīvajā teritorijā darbojošos uzņēmumus.<br />
1 Eiropas Savienības Reģionu komitejas 99.plenārsesijas 2013.gada 31.janvārī un 1.februārī atzinums „Vietējo un reģionālo pašvaldību loma izaugsmes<br />
un nodarbinātības veicināšanā”.<br />
2 Avots: Helping cities foster enterpreunership.<br />
http://nws.eurocities.eu/MediaShell/media/EUROCITIES%20answer%20consultation%20Entrepreneurship%202020.pdf<br />
3 Avots: Creative metrapoles: situation analysis of 11 cities. www.creativemetropoles.eu/news/view/situation-analysis-of-11-cities-final-report<br />
6. lpp.
2.1. Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkurss<br />
Ārvalstu prakse<br />
Analizētā ārvalstu prakse grantu programmu uzņēmējiem izveidē un īstenošanā ir apkopota 1.pielikumā. Ņemot vērā<br />
izpētīto ārvalstu prakses piemērus var izdalīt vairākus kritērijus, kuri ir kopīgi/līdzīgi visiem uzņēmējdarbības projektu<br />
(grantu) konkursiem un kuri būtu piemērojami līdzīga grantu projektu konkursa izveidē <strong>Iecavas</strong> novadā:<br />
- grantu saņēmēji ir vietējās pašvaldības iedzīvotāji, uzņēmumi un NVO;<br />
- grantu darbība tiek īstenota projektu veidā – tiem tiek piešķirts finansējums, tad notiek projektu konkurss;<br />
- granti tiek piešķirti pašvaldības noteiktajās prioritārajās nozarēs;<br />
- projektu vērtēšanā tiek iesaistīti vietējās pašvaldības speciālisti un pieaicināti eksperti;<br />
- grants var tikt piešķirts arī nemateriālā veidā (telpas, konsultācijas u.c.).<br />
Latvijas pieredze<br />
Līdzīgi kā ārvalstīs arī Latvijā pašvaldības ir izveidojušas uzņēmējdarbības projektu konkursus, kuri darbojas pēc līdzīgiem<br />
principiem (apkopojumu sk. 2.pielikumā).<br />
Galvenās atšķirības ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, bet programmu mērķi ir līdzīgi – sniegt atbalstu pašvaldībā<br />
reģistrētājiem uzņēmumiem vai iedzīvotājiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, tādējādi radot jaunas darbavietas<br />
un paaugstinot dzīves kvalitāti novadā.<br />
Izanalizējot Latvijas piemērus var izdalīt šādus vairākus kritērijus, kuri ir kopīgi/līdzīgi uzņēmējdarbības projektu (grantu)<br />
konkursiem:<br />
- grantu programmas īstenošana ir noteikta ar pašvaldības<br />
domes apstiprinātu nolikumu;<br />
- granta darbība tiek īstenota projektu konkursu veidā;<br />
- pieteiktos projektus vērtē ekspertu komisija;<br />
- atbalsts tiek paredzēts konkrētai mērķauditorija – jauniešiem,<br />
biznesa uzsācējiem vai uzņēmumiem (inovatīviem,<br />
eksportējošiem u.c.);<br />
- atbalsts tiek piešķirts tikai attiecīgajā pašvaldībā reģistrētiem<br />
mikro un mazajiem uzņēmumiem;<br />
- konkursa rīkošanai tiek piesaistīti stratēģiskie partneri –<br />
uzņēmumi, finanšu institūcijas u.c.;<br />
- granti tiek piešķirti pašvaldības prioritārajās nozarēs (atbilstoši<br />
pašvaldību attīstības mērķiem).<br />
Uzņēmējdarbības projektu konkurss <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Ieteikumi <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmējdarbības projektu konkursam tika balstīti uz ārvalstu un Latvijas praksi, un ņemot vērā<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstības plānošanas dokumentos noteiktās attīstības prioritātes.<br />
Konkursa attīstība<br />
Kā vienu no prioritārajiem (48% no<br />
visiem aptaujātajiem novada<br />
uzņēmējiem) uzņēmējdarbības atbalsta<br />
pasākumiem, kurus būtu vēlams ieviest<br />
pašvaldībā, novada uzņēmēji min<br />
pašvaldības grantu (subsīdiju)<br />
programmas jaunu biznesa ideju<br />
atbalstam izveidi.<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkurss atbilst <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam<br />
noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem – Ilgtermiņa mērķa B: „Daudzveidīgi un konkurētspējīgi uzņēmumi” vidēja termiņa<br />
mērķim M3: „Iecavnieki: veiksmīgi uzņēmēji” (Prioritātes P3.1. „Uzņēmējdarbības atbalsta politikas izveide un īstenošana”<br />
rīcības virzieniem R3.1.1. „Plānot un attīstīt pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta politiku” un R3.1.4. „Motivēt<br />
uzņēmumu izveidi un darbību”).<br />
7. lpp.
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbībai ir tieša ietekme uz <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā 2013. –<br />
2019.gadam noteiktā politikas rezultātu rādītāja „Apmierinātība ar iespējām veidot/paplašināt uzņēmumu” un darbības<br />
rādītāja „Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits” sasniegšanu (izpildi).<br />
Konkursa administrācijas forma<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbība ir jānosaka ar pašvaldības domes apstiprinātu nolikumu. Konkursa<br />
nolikumā jāiekļauj šāda informācija:<br />
- vispārīgie jautājumi (lietotie termini, konkursa mērķis, konkursa rīkotājs u.c.);<br />
- grantu konkursa izsludināšanas kārtība (norises laiks, biežums, nolikuma saņemšanas vieta u.c.);<br />
- granta pretendenta tiesības un tam izvirzītās prasības (pretendenta kvalifikācijas prasības, tā tiesības);<br />
- konkursa pieteikuma sagatavošanas prasības;<br />
- atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas (izmaksu detalizēts uzskaitījums);<br />
- konkursa pieteikuma noformējums un iesniegšanas kārtība;<br />
- konkursa pieteikumu vērtēšana un rezultātu paziņošana (vērtēšanas kritēriji, vērtēšanas komisija u.c.);<br />
- granta piešķiršanas kārtība;<br />
- kontroles mehānisms – nosaka pašvaldības tiesības līguma darbības laikā veikt pārbaudes, iesniedzamo atskaišu<br />
formas, biežumu u.c.<br />
Papildus nolikumam ir jāizstrādā konkursa dokumentācija – pieteikuma veidlapa un vadlīnijas pieteikuma veidlapas<br />
aizpildīšanai.<br />
Konkursa mērķis<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa darbības mērķis ir jānosaka ņemot vērā iepriekš noteiktās <strong>Iecavas</strong> novada<br />
attīstības prioritātes: veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību <strong>Iecavas</strong> novadā, ieviešot uzņēmējdarbības atbalsta<br />
mehānismu.<br />
Mērķauditorija<br />
Ņemot vērā dažādo mērķauditoriju (to specifiku) ir ieteicams uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursu rīkot katrai<br />
grupai atsevišķi, piemēram:<br />
- konkurss skolēniem (7. – 12.klašu skolēni);<br />
- konkurss jauniešiem (16 – 30 gadu vecumam) uzņēmējdarbības uzsākšanai;<br />
- konkurss novada iedzīvotājiem (bez vecuma ierobežojuma) uzņēmējdarbības uzsākšanai;<br />
- konkurss uzņēmumiem (ieteicams definēt atbalstāmos uzņēmumus, piemēram, mikro un mazajiem<br />
uzņēmumiem);<br />
- konkurss partnerības projektiem (vairāku partneru sadarbībai – iedzīvotāji, NVO, uzņēmēji u.c.) kopīgu biznesa<br />
ideju īstenošanai.<br />
Atbalstāmās jomas<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa atbalstam jābūt vērstam un <strong>Iecavas</strong> novada stratēģisko mērķu sasniegšanu,<br />
tāpēc atbalstāmās jomas tika definētas saskaņā ar <strong>Iecavas</strong> novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013. – 2037.gadam<br />
(turpmāk – IAS) noteikto novada ekonomisko specializāciju, t.i., <strong>Iecavas</strong> novadā īpaši tiks atbalstīti tie uzņēmējdarbības<br />
veidi, kas sevi jau pierādījuši kā novada apstākļos veiksmīgi darbojošies virzieni (skat. 1.tabulu).<br />
1.tabula. Atbalstāmo nozaru sarak sts (NACE 2.red.)<br />
NACE Atbalstāmās nozares IAS noteiktās nozares<br />
A<br />
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība<br />
01.47 Putnkopība Putnkopība<br />
01.4 Lopkopība Zvērkopība<br />
01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana Dārzeņu audzēšana; segto platību kultūru<br />
audzēšana<br />
01.11 Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana Graudaugu audzēšana<br />
8. lpp.
NACE Atbalstāmās nozares IAS noteiktās nozares<br />
01.26 Eļļas augu audzēšana Rapšu, kaņepju un citu eļļas kultūru<br />
audzēšana<br />
C<br />
Pārstrādes rūpniecība<br />
10.4 Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana Augu eļļu ražošana<br />
H<br />
Transports un uzglabāšana<br />
49.4 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem Autotransporta kravu pārvadājumi<br />
52.1 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība Noliktavu pakalpojumi<br />
52.24 Kravu iekraušana un izkraušana Loģistikas pakalpojumi<br />
52.29 Pārējās transporta palīgdarbības Loģistikas pakalpojumi<br />
Gadījumā, ja cauri <strong>Iecavas</strong> novadam tiks būvēts Rail Baltic dzelzceļš, atbalstāmo jomu sarakstā būtu jāiekļauj arī ražošanas<br />
uzņēmumu attīstība.<br />
Atbalstāmu jomu sarakstā var tikt iekļautas arī IAS definētās potenciāli attīstāmās nozares, kuras ļauj attīstīt novadā<br />
pieejamie resursi:<br />
- citu lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde (bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana,<br />
specifisku nišas produktu ražošana);<br />
- koksnes un citu mežsaimniecības produktu ražošana un pārstrāde (specifisku nišas produktu ražošana);<br />
- dolomīta ieguve un pārstrāde (veicināt pēc iespējas augstu iegūtās produkcijas pievienoto vērtību, t.sk. vērtējot<br />
iespēju ražot dekoratīvo akmeni, veicināt videi draudzīgu ieguves procesu un izstrādāto dolomīta karjeru<br />
rekultivāciju);<br />
- pakalpojumu attīstība (pakalpojumu centru attīstība pie ceļiem un Iecavā);<br />
- rekreācijas pakalpojumi (rekreācijas objektu attīstība, transporta infrastruktūras pilnveidošana, tūrisma<br />
infrastruktūras un pakalpojumu attīstība).<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa atbalsts var būt pietiekami plašs (daudzās nozarēs) vai arī atbalstu var<br />
paredzēt kādas vienas konkrētas nozares atbalstam, kuru pašvaldība vēlas īpaši attīstīt, piemēram, lauksaimniecība vai<br />
tūrisma nozare.<br />
Tomēr jāatzīmē, ka konkursa dokumentācijā jānodefinē arī neatbalstāmās jomas, piemēram, alkoholisko un tabakas<br />
izstrādājumu ražošana, azartspēles, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.<br />
Atbalstāmās aktivitātes<br />
Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa ietvaros ir jānosaka atbalstāmās aktivitātes, kuru īstenošanas izmaksas būs<br />
attiecināmas no grantu programmas līdzekļiem.<br />
Ņemot vērā ārvalstu un Latvijas kā atbalstāmās aktivitātes Uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa ietvaros ir<br />
jānosaka attiecināmās un neattiecināmās izmaksas (skat. 2.tabulu).<br />
Atbalstāmā aktivitāte<br />
Sagatavošanās un uzsākšanas<br />
izmaksas<br />
Iegādes un piegādes<br />
Būvniecība un rekonstrukcija<br />
Apmācības un konsultācijas<br />
Ārpakalpojumi<br />
Citas izmaksas<br />
2.tabula. Atbalstāmās ak tivitātes<br />
Attiecināmo izmaksu piemēri<br />
- Izmaksas, kas saistītas ar sākotnējo telpu iekārtošanu un inventāra iegādi.<br />
- Būvprojekta izstrādes izmaksas.<br />
- Patentu un licenču (t.sk. datorprogrammu) iegādes izmaksas.<br />
- Produkta (prototipa) izstrādes izmaksas.<br />
- Interneta mājas lapas izstrāde.<br />
- Tehnoloģisko iekārtu iegāde.<br />
- Izejmateriālu iegāde un piegāde.<br />
- Ēku būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas.<br />
- Inženierinfrastruktūras pieslēgumu (elektrības, kanalizācijas, komunikāciju u.c.) būvniecība,<br />
rekonstrukcija un remonts.<br />
- Apmācību izmaksas.<br />
- Konsultāciju izmaksas.<br />
- Tirgus izpēte.<br />
- Ārpakalpojumu izmaksas (grāmatvedība, juridiskās konsultācijas u.c.).<br />
- Mārketinga pasākumu izmaksas (dalība izstādēs, prezentācijas materiālu sagatavošana u.c.).<br />
- Citas pamatotas izmaksas (tikai saņemot vērtēšanas komisijas apstiprinājumu).<br />
9. lpp.
Izstrādājot <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmējdarbības projektu (granta) konkursa nolikumu nepieciešams precizēt atbalstāmās<br />
aktivitātes atbildoši programmas mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī jānosaka neattiecināmās izmaksas,<br />
piemēram, izmaksas, kas radušās pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas, darba alga u.c.<br />
2.2. Nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu programma<br />
Latvijā nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) nodokļa piemērošanu nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”<br />
(turpmāk – Likums). Likuma 3. 1 pants paredz NĪ nodokļa likmju un nodokļu atvieglojumu noteikšanas principus pašvaldību<br />
saistošajos noteikumos.<br />
Saskaņā ar šo Likumu, nosakot NĪ nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus:<br />
- uzņēmējdarbības atbalsta principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas<br />
uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2006.gada<br />
15.decembra regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam<br />
nosacījumus;<br />
- teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru, pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas<br />
teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.<br />
Nosakot NĪ nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldība ievēro sociālās atbildības principu,<br />
saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām.<br />
Tādējādi ņemot vērā Likuma ierobežojumus pašvaldība var noteikt NĪ atvieglojumus (25% - 90% apmērā no aprēķinātā<br />
nodokļa), paredzot atbalstu uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanai savā administratīvajā teritorijā.<br />
Latvijas pieredze<br />
Analīzes ietvaros tika apskatīta Latvijas pašvaldību pieredze NĪ nodokļu atlaižu piemērošanā uzņēmējiem, t.i. netika veikts<br />
pašvaldību pieredzes apkopojums un analīze NĪ nodokļa atlaižu piemērošanā iedzīvotājiem.<br />
Valmieras pilsēta<br />
Valmierā NĪ nodokļa atvieglojumi ir pieejami plašam uzņēmēju lokam 4 . Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka 25%<br />
apmērā nodokļa atvieglojumu var saņemt jaunizveidoti komersanti, saimnieciskās darbības veicēji par īpašumā esošu ēku,<br />
ja uzņēmums reģistrēts iepriekšējā taksācijas gadā, ja radītas ne mazāk kā piecas jaunas darba vietas un darbinieku<br />
ikmēneša vidējā darba samaksa nav mazāka par valstī noteikto minimālo algu.<br />
Tāds pats nodokļa atvieglojums, taču tikai uz gadu pieejams uzņēmumiem par jaunuzceltām vai rekonstruētām ēkām, kas<br />
tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Lai uz 25% nodokļa atlaidi pretendētu uzņēmumi un privātpersonas,<br />
kuru īpašumā ir strādājošas viesnīcas, jāsaglabā vismaz 80% darba vietu, salīdzinot ar iepriekšējo taksācijas periodu. Līdzīgi<br />
nosacījumi 25% atlaides saņemšanai izvirzīti arī ražošanas ēku īpašniekiem, kur notiek ražošana un veiktas investīcijas.<br />
Uz 50% lielām atlaidēm var pretendēt personas un uzņēmumi, kuru īpašumā vai lietojumā ir ēkas, vasaras terases vai<br />
vasaras kafejnīcas, kam ir sezonas rakstura lietojums. Savukārt uzņēmumi, kuri savu saimniecisko darbību veic pašvaldības<br />
izglītības iestāžu telpās, nodrošinot audzēkņu komplekso ēdināšanu varēs pretendēt uz atvieglojumu 70% apmērā no NĪ<br />
nodokļa summas par nomā esošajām izglītības iestāžu telpām. Uz mazāku atvieglojumu (50%) var pretendēt tie, kas<br />
izglītības iestādēs nodrošina komplekso ēdināšanu un organizē arī kafejnīcas pakalpojumus.<br />
Vislielākais atvieglojums (90% apmērā) attiecināms uz uzņēmumiem, kuru īpašumā ir strādājošs kino, t.i. īpašumā tiek<br />
veikta regulāra filmu demonstrēšana, īpašnieks ir izpildījis autortiesību un blakustiesību pienākumus, tam ir izsniegta filmu<br />
izplatītāja reģistrācijas apliecība, vieta ir reģistrēta kā filmu izplatīšanas vieta un tiek izmantotas atbilstošas tehniskās<br />
ierīces.<br />
4 Avots: www.db.lv/laikraksta-arhivs/pasvaldibas/sola-nekustama-ipasuma-nodokla-atlaides-255120<br />
10. lpp.
Tukuma <strong>novads</strong><br />
Tukuma novada domes izdotajos saistošajos noteikumos Nr.49 „Par nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nomas maksas<br />
atvieglojumu un maksājumu termiņa pagarinājumu piešķiršanu Tukuma novadā” paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa<br />
atvieglojumi tiek piešķirti:<br />
- nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā ieguldījuši līdzekļus novada attīstībā (ūdensvada,<br />
kanalizācijas sistēmas izbūvē, ielu, ietvju izveidošanā vai labiekārtošanā ārpus piederošā īpašuma robežām) bez<br />
pašvaldības līdzfinansējuma; 5<br />
- nodokļu maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā novadā palielinājuši jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />
fondu un ieguldījuši līdzekļus bez pašvaldības līdzfinansējuma; 6<br />
- nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā renovējuši ēkas vai remontējuši ēkas fasādi Tukuma<br />
pilsētas vēsturiskajā centrā bez pašvaldības līdzfinansējuma; 7<br />
- nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir ražošanas ēkas (izņemot elektrības pārvades), ja tajās notiek<br />
pamatdarbība, ar noteikumu, ka uz taksācijas gada 30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība un darba vietas ne mazāk<br />
kā 95% attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu, nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 25%;<br />
- nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir zeme, uz kuras veic lauksaimniecisko ražošanu, ja tajā notiek<br />
pamatdarbība, ar noteikumu, ka uz taksācijas gada 30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība, darba samaksa uz vienu<br />
nodarbināto ir 70% no vidējās darba algas lauksaimniecības nozarē attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu un<br />
ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem ir ne mazāk par Ls 250 uz katru<br />
lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 25%;<br />
- nodokļu maksātājiem, kuri veic sabiedriskos pasažieru pārvadājumus ar noteikumu, ka uz taksācijas gada<br />
30.jūniju ir saglabāta pamatdarbība un darba vietas ne mazāk kā 95% attiecībā pret iepriekšējo taksācijas gadu,<br />
nodokļa summa ar pasažieru pārvadāšanu tieši saistītam īpašumam samazināma par 25 %;<br />
- nodokļa maksātājiem, kuri centralizēti piegādā siltumenerģiju un/vai dzeramā ūdens resursus iedzīvotājiem,<br />
nodokļa summa šim īpašumam samazināma par 70% (ja īpašuma sastāvā ietilpst citas - ar siltumenerģiju un/vai<br />
dzeramā ūdens apgādi nesaistītas ēkas un būves, tad šīm ēkām un būvēm un proporcionāli aizņemtai zemes daļai<br />
atlaide netiek piemērota);<br />
- nodokļu maksātājiem, kuri nodrošina viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai lauku tūrisma<br />
pakalpojumus, nodokļa summa samazināma 50% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas nekustamā<br />
īpašuma daļai, kas tiek izmantota attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.<br />
Salaspils <strong>novads</strong><br />
Saskaņā ar Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem Nr.38/2012. „Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu<br />
piešķiršanu Salaspils novadā” uzņēmēji var saņemt šādas NĪ atlaides:<br />
- 50% - jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri pēc galvenā darbības veida atbilst NACE klasifikatorā ražošanas<br />
uzņēmumam, NĪ atlaide tiek piemērota pirmos piecus gadus pēc uzņēmuma reģistrēšanas, ja iepriekšējā<br />
kalendārā gadā bijuši nodarbināti ne mazāk par pieciem cilvēkiem (visa gada laikā);<br />
- 50% - uzņēmumiem, kuri atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Eiropas<br />
Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas Nr. 800/2008, I pielikumā sniegto definīciju un kuri pēc galvenā darbības<br />
veida NACE klasifikatorā atbilst ražošanas uzņēmumam, un ražotnē iepriekšējā kalendārajā gadā bijuši<br />
nodarbināti ne mazāk par pieciem cilvēkiem (visa gada laikā), un komersanta iepriekšējā kalendārā gada laikā<br />
aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vidēji uz vienu strādājošo bija ne mazāk kā Ls 1 000<br />
gadā.<br />
Lai uzņēmumi varētu saņemt iepriekš minētās atlaides, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:<br />
5 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas.<br />
6 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas.<br />
7 Atvieglojumi tiek piešķirti atkarībā no ieguldījumu summas.<br />
11. lpp.
- saimnieciskā darbība (ražošana) notiek nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam piederošā īpašumā, kas ir<br />
reģistrēts zemesgrāmatā, un ēku (telpu grupu) galvenais lietošanas veids saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts<br />
kadastra reģistra datiem nav dzīvojamā ēka un/vai tās palīgēka;<br />
- par nekustamo īpašumu (tā daļu) nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda par iepriekšējiem gadiem.<br />
Jēkabpils pilsēta<br />
Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir spēkā saistošie noteikumi 8 , kas paredz NĪ nodokļa atvieglojumus vietējiem uzņēmumiem.<br />
Lai saņemtu NĪ nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. 3.tabulu).<br />
3.tabula. NĪ nodok ļa atvieglojumi Jēk abpils pašvaldībā<br />
Nodokļa maksātāju kategorija<br />
Komersanti, kuri reģistrēti 2012.gadā ar juridisko adresi Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un kuri 2012.gadā<br />
vidēji ir nodarbinājuši ne mazāk kā sešus darbiniekus.<br />
Komersanti, kuru īpašumā ir rūpnieciskās ražošanas ēkas, ja tajās notiek pamatdarbība pie noteikuma, ka<br />
uz taksācijas gada 30.jūniju izpildās šādi nosacījumi:<br />
- saglabāta pamatdarbība;<br />
- investēti līdzekļi ražošanā, pakalpojumu sniegšanā laika periodā 2011. – 2012.g.;<br />
- saglabātas darba vietas virs 75% attiecībā pret vidējo darba vietu skaitu 2012.gadā.<br />
Komersanti, kuriem juridiskā adrese reģistrēta Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un kuri sev piederošās ēkās<br />
veic uzņēmējdarbību (izņemot azartspēļu organizēšanu, telpu iznomāšanu), 2013.gadā nodarbinot<br />
vismaz sešus Jēkabpils pilsētas iedzīvotājus, piešķir atlaidi nodoklim par ēkām.<br />
Komersanti, kuri 2013.gada vasaras sezonā ne mazāk kā divus mēnešus nodarbina Jēkabpils<br />
vispārizglītojošo skolu skolēnus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jēkabpils pilsētā:<br />
- nodarbinot no 3 līdz 5 izglītojamos, piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi;<br />
- nodarbinot 6 un vairāk izglītojamos, piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.<br />
Nodokļu maksātāji – fiziskās un juridiskās personas – par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (to daļām) ar<br />
centralizēto apkuri desmit gadu laikā pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas, ja<br />
izpildās viens no šādiem nosacījumiem: (1) energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir veikti ES<br />
struktūrfondu vai valsts atbalsta programmu ietvaros, (2) siltumenerģijas patēriņš pēc<br />
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir samazināts vismaz par 20% gadā.<br />
Nodokļa<br />
atvieglojuma apmērs<br />
50%<br />
50%<br />
25%<br />
25%<br />
50%<br />
50%<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
<strong>Iecavas</strong> novadā spēkā esošie saistošie 2010.gada 11.maija noteikumi<br />
Nr.11 „Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļu<br />
maksātājiem <strong>Iecavas</strong> novadā” neparedz NĪ nodokļa atlaides<br />
uzņēmumiem.<br />
NĪ atlaides uzņēmumiem būtu jāparedz:<br />
Kā vienu no prioritārajiem (48% no<br />
visiem aptaujātajiem novada<br />
uzņēmējiem) uzņēmējdarbības atbalsta<br />
pasākumiem, kurus būtu vēlams ieviest<br />
pašvaldībā, novada uzņēmēji min NĪ<br />
nodokļa atlaides.<br />
- mikro un mazajiem uzņēmumiem tajās nozarēs, kuru attīstība<br />
ir prioritāra pašvaldībai;<br />
- juridiskām personām, kas nodarbojas ar sociālo<br />
uzņēmējdarbību;<br />
- biedrībām;<br />
- uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz piecus (vai cits skaits) <strong>Iecavas</strong> novadā deklarētus iedzīvotājus;<br />
- uzņēmumiem, kas nodarbina invalīdus;<br />
- uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz divus jauniešus (līdz 24 gadu vecumam) un/vai seniorus (virs 50 gadiem).<br />
8 Jēkabpils pilsētas pašvaldības 17.01.2013. saistošie noteikumi Nr.2 „Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma maksātājiem2013.gadā”<br />
12. lpp.
2.3. Novada uzņēmēju organizācijas attīstība<br />
Pašvaldības un uzņēmēju sadarbības modeļi<br />
Ņemot vērā dažādos definētos mērķus, eksistē dažādi pašvaldības un uzņēmēju sadarbības modeļi (sk. ārvalstu prakses un<br />
Latvijas piemēru aprakstu tālāk). Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai pašvaldībās tiek veidotas uzņēmēju<br />
konsultatīvās padomes/komisijas, kurās ietilpst uzņēmumu un pašvaldības pārstāvji. Savukārt, specifiskas nozares<br />
(piemēram, tūrisma) attīstībai reģiona līmenī tiek veidotas asociācijas, kurās apvienojas reģiona pašvaldības, nozares<br />
uzņēmumi, izglītības institūcijas un privātpersonas. Tāpat jāmin trīspusējo konsultatīvo padomju (pašvaldība, darba devēji,<br />
darbinieki) izveidi, kuras tradicionāli nodarbojas ar sociālā dialoga veicināšanu.<br />
Ārvalstu prakse<br />
Sietla 9 (ASV)<br />
Sietlas pašvaldība sadarbības nodrošināšanai ar vietējiem uzņēmējiem ir izveidojusi „komunikācijas kanālu” –<br />
Ekonomiskās attīstības biroju (Office of Economic Development), kura darbības mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem orientēties<br />
pašvaldības procesos un sniegt informāciju par pieejamo atbalstu.<br />
Birojs ik mēnesi organizē neformālas uzņēmēju tikšanās ar politiķiem, pašvaldības vadošajiem darbiniekiem. Tiek rīkotas<br />
specifiskas (dažādu nozaru pārstāvju) tikšanās, piemēram, 2012.gada februārī notika tikšanās ar veselības (slimnīcu u.c.)<br />
un izglītības nozares (izglītības iestāžu u.c.) pārstāvjiem.<br />
Lielākoties Eiropas valstīs uzņēmēju un pašvaldības sadarbība notiek ar uzņēmēju NVO palīdzību.<br />
Latvijas pieredze<br />
Jūrmalas pilsēta<br />
Uzņēmējdarbības veicināšanai pilsētā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi Uzņēmēju konsultatīvo padomi 10 , kuras<br />
darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Jūrmalas pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas pašvaldību un<br />
vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir saskaņā ar pastāvošajiem<br />
normatīvajiem aktiem un pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi pilsētā.<br />
Padome ir aktīvu cilvēku grupa, kas konsultē Jūrmalas pilsētas domi uzņēmējdarbības vides izveidošanas jautājumos,<br />
pārstāv uzņēmēju intereses Jūrmalas pilsētā un darbojas uz brīvprātības principiem, kā arī kalpo kā sabiedriskās domas<br />
veidošanas instruments. Padomes sastāvā ietilpst 18 dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvji.<br />
Līvānu <strong>novads</strong><br />
Līvānu novada pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome tika izveidota 2010.gada jūlijā 11 . Tās sastāvā ietilpst trīs<br />
pašvaldības pārstāvji un septiņi novada uzņēmēji. Padomes sanāksmes notiek reizi ceturksnī.<br />
Pēc uzņēmēju padomes ierosinājumiem:<br />
- veiktas izmaiņas rekonstruējamo infrastruktūras objektu projektos;<br />
- pieņemts lēmums izveidot Līvānu novada uzņēmumu datu bāzi ar pieejamo kontaktinformāciju un ražotajiem<br />
produktiem/pakalpojumiem;<br />
- ierosinājuma rezultātā noorganizēti Ziemassvētku tirdziņi kā vietējos uzņēmējus popularizējoša aktivitāte,<br />
Pilsētas svētku tirgus. Regulāri tirdziņi plānoti arī turpmāk;<br />
- apspriesti un ņemti vērā padomes priekšlikumi pašvaldības ekonomiskajam profilam un lielākajiem investīciju<br />
projektiem;<br />
9 Avots: www.seattle.gov/economicdevelopment/citybusinesscasual.htm<br />
10 Avots: http://jurmala.lv/page.php?id=176<br />
11 Avots: www.livanisaimnieko.info/uz325274m274ju-padome.html<br />
13. lpp.
- uzņēmējiem sniegta aktuāla informācija par atbalsta programmām ES projektu, valsts un banku atbalsta jomā;<br />
pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentiem u.tml.;<br />
- ierosināta sabiedriskā transporta maršruta izveide uz Līvānu rūpniecisko zonu (maršruts tika atklāts 2011.gada<br />
1.decembrī);<br />
- ideja par profesionālās izglītības iestādes nepieciešamību Līvānos.<br />
Valmieras pilsēta<br />
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, Valmieras pašvaldības paspārnē darbojas vairākas<br />
konsultatīvās un ekspertu padomes: Uzņēmēju konsultatīvā padome, Pilsētvides padome, Sociālo lietu konsultatīvā<br />
padome un Jaunatnes lietu ekspertu padome. Lai veicinātu tūrisma attīstību, Valmieras pilsētas pašvaldība 2010.gadā<br />
izveidoja Valmieras un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvo padomi, kas pulcē Valmieras pilsētas un apkārtējo<br />
sešu novadu pašvaldību tūrisma speciālistus, tūrisma uzņēmējus un nozares izglītības iestāžu pārstāvjus.<br />
Valmieras pilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas 12 mērķis ir veicināt pašvaldības darbu ar jaunatni,<br />
sekmējot jauniešu iniciatīvu, līdzdalību sabiedriskās dzīves norisēs un lēmumu pieņemšanas procesos. Komisijas sastāvu<br />
veido 12 pārstāvji: (1) Pašvaldības domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs; (2) Valmieras Izglītības<br />
pārvaldes vadītājs; (3) Pašvaldības Valmieras Sociālā dienesta vadītājs; (4) Valmieras jaunatnes centra „Vinda” direktors;<br />
(5) Valmieras jaunatnes centra „Vinda” direktora vietnieks jaunatnes jomā; (6) Valmieras Profesionālās vidusskolas<br />
ārpusstundu darba organizators; (7) Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Valmieras iecirkņa kārtības policijas<br />
nodaļas vecākais inspektors; (8) Veselības inspekcijas veselības veicināšanas un profilakses nodaļas reģionālais<br />
koordinators; (9) Biedrības „Vidzemes Augstskolas studentu apvienība” prezidents; (10) Valmieras jaunatnes centra<br />
„Vinda” Valmieras Jauniešu domes prezidents; (11) Biedrības „Valmieras Novada fonds” Jauniešu ideju laboratorijas<br />
vadītājs; (12) Biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs” „Projekts Pēdas” Valmieras nodaļas vadītājs.<br />
Komisija:<br />
- apkopo, analizē un aktualizē informāciju par bērnu un jauniešu stāvokli, problēmām, vajadzībām un interesēm<br />
Valmieras pilsētā;<br />
- iesaka pašvaldībai ilgtermiņa rīcības stratēģiju un prioritātes Jaunatnes politikas īstenošanai Valmieras pilsētā,<br />
tajā skaitā izstrādā priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai pilsētas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras<br />
dzīves aktivitātēs, līdzdalības un iniciatīvu nodrošināšanai;<br />
- iesniedz priekšlikumus, ieteikumus un izvērtē programmas, projektus jaunatnes aktuālu problēmu risināšanai,<br />
bērnu un jauniešu interešu un vajadzību realizēšanai Valmieras pilsētā;<br />
- nodrošina un veicina pašvaldības iestāžu un tās struktūrvienību, valsts un pašvaldības institūciju, izglītības iestāžu<br />
un sabiedrisko organizāciju sadarbību un interešu saskaņošanu jaunatnes politikas jautājumos;<br />
- izstrādā un iesniedz priekšlikumus pašvaldības un valsts institūcijām finanšu plānošanai darbam Jaunatnes<br />
politikas īstenošanā.<br />
Komisija organizē sanāksmes ne retāk kā reizi trijos mēnešos.<br />
Pilsētvides padomes 13 darbības mērķis ir veicināt augstvērtīga, pievilcīga un atpazīstama Valmieras pilsētas tēla veidošanu.<br />
Padomes sastāvu veido ar Pašvaldības lēmumu iecelti speciālisti, kuri darbojas kā neatkarīgi profesionāļi pārstāvot arī<br />
profesionālās, sabiedriskās, valstiskās vai nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar vizuālo mākslu un arhitektūru.<br />
Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras sporta attīstības padomes 14 uzdevumos ietilpst sporta attīstības programmas<br />
izstrāde un aktualizācija, izskatīt un lemt jautājumus par finansējumu pilsētas sporta pasākumiem un citi uzdevumi. Tiekas<br />
ne retāk kā reizi trijos mēnešos.<br />
Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome 15 ir Valmieras pilsētas, Beverīnas, Kocēnu<br />
un Burtnieku un citu novadu tūrisma jomas speciālistu, ekspertu un vietējo uzņēmēju padome ar mērķi veicināt Valmieras<br />
12 Valmieras pilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas nolikums // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/jaunatnes-lietu-padome<br />
13 Pilsētvides padome // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/pilsetvides-padome<br />
14<br />
Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras sporta attīstības padome// www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/sporta-attistibas-padome<br />
15 Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome // www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/valmieras-pilsetas-un-tasapkartnes-turisma-veicinasanas-konsultativa-padome<br />
14. lpp.
pilsētas un tuvāko novadu konkurētspēju tūrismā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā arī sekmēt augstvērtīga, pievilcīga un<br />
atpazīstama Valmieras pilsētas tūrisma tēla veidošanos.<br />
Tajā ietilpt 10 tūrisma jomas eksperti (pašvaldību, izglītības iestāžu, muzeju pārstāvji), 19 uzņēmēju pārstāvi (t.sk.<br />
zemnieku saimniecības), pārstāvis no Valmieras Kultūras centra un Valmieras muzeja.<br />
Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma konsultatīvās padomes tikšanās katru reizi tiek organizētas dažādās vietās, lai<br />
nodrošinātu informācijas apmaiņu un veicinātu tūrisma piedāvājuma pārzināšanu arī tūrisma uzņēmēju vidū. Tiek<br />
apspriesti ar tūrismu saistīti jautājumi, aicināti vieslektori.<br />
Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome ir aktīvu cilvēku grupa, kas pārstāv uzņēmēju intereses Valmieras pilsētā un<br />
darbojas uz nolikuma pamata, kā arī kalpo kā sabiedriskās domas veidošanas instruments 16 . Padomē darbojas 22<br />
uzņēmēji. Padome tika izveidota pēc Valmieras pašvaldības un vietējo uzņēmēju iniciatīvas ar mērķi veicināt<br />
uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētā. Padomes sanāksmes reizēs tiek runāts par attiecīgā perioda aktuālajiem<br />
jautājumiem, piemēram, 2013.gada marta sēdē uzņēmēji tika iepazīstināti arī ar pašvaldības aktivitātēm vides jomā un<br />
informēti par iespējām aktīvi līdzdarboties dažādos vides projektos un kampaņās, Finanšu ministrijas eiro projekta<br />
vadītāja Dace Kalsone informēja par eiro ieviešanu Latvijā un iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajām aktualitātēm, bet<br />
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula stāstīja par eiro ietekmi uz tautsaimniecību un to, kādus ieguvumus eiro sniegs<br />
dažādām sabiedrības grupām. 17<br />
Jelgavas pilsēta<br />
Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padome. 2010.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas dome, Jelgavas Ražotāju un<br />
tirgotāju asociācija (JRTA) pārstāvot Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība<br />
(LBAS) parakstīja vienošanos un Trīspusējās konsultatīvās padomes nolikumu par sadarbību, lai kopīgi sekmētu pilsētas un<br />
iedzīvotāju labklājību.<br />
Vienošanās paredz sadarboties, lai nodrošinātu saskaņotu, Jelgavas pilsētas interesēm atbilstošu problēmu risināšanu<br />
sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu, sekmētu<br />
sociālo partneru līdzatbildību lēmumu pieņemšanas procesā un uzņēmējdarbības attīstību. Lai realizētu izvirzītos mērķus<br />
tika izveidota Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padome (Padome). Jelgava ir piektā pilsēta Latvijā un pirmā<br />
Zemgalē, kurā izveidota Trīspusējā konsultatīvā padome.<br />
Jelgavas pilsētas Trīspusējās konsultatīvās padomes sēdēs skatītie jautājumi:<br />
- informācija par 2010. gada pašvaldības budžeta izpildi, par Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetu 2011.gadam;<br />
- Jelgavas pilsētas svētku plānotā norise un citas aktualitātes pilsētā;<br />
- plānotā ES struktūrfondu apguve 2011.gadā;<br />
- NVA piedāvātās atbalsta programmas;<br />
- darba tirgū vērojamās tendences;<br />
- informācija par 2011. gada pašvaldības budžeta izpildi, par Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetu 2012.gadam u.c.<br />
Jelgavas pilsētas Trīspusējā konsultatīvā padomes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības. Padomes nolikumā ir atrunāts, ka<br />
sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk vienu reizi divos mēnešos. Praksē situācija ir mazliet savādāka: sēdes sasauc pēc<br />
vajadzības, bet ne retāk 1 reizi pusgadā. Sēdes iniciatori parasti ir vai nu darba devēju organizācijas pārstāvji, vai arī<br />
arodorganizāciju pārstāvji, pašvaldības puse sēdes ierosina retāk. Sēdes aktīvi apmeklē un sarunās iesaistās visu pušu<br />
pārstāvji. Padomē sekmīgi darbojas pieci darba devēju pārstāvji.<br />
Bauskas <strong>novads</strong><br />
Bauskas novada dome 2011.gada nogalē atbalstot uzņēmēju kluba „Bauska 97” iniciatīvu pieņēma lēmumu par<br />
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes 18 izveidošanu. Padomes mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Bauskas<br />
novadā, sniedzot domei priekšlikumus uzņēmējdarbību veicinošu lēmumu pieņemšanai, aktivizējot informācijas apmaiņu<br />
starp pašvaldību un uzņēmējiem.<br />
16 Avots: http://valmiera.lv/zina/pasvaldiba/uznemeju-konsultativa-padome<br />
17 Avots: http://www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/uznemeju-konsultativaja-padome-runas-par-eiro-ieviesanu<br />
18 Avots: http://www.laukutikls.lv/vietejas_iniciativas/organizacijas/2984-uznemejdarbibas_konsultativa_padome_bauskas_novada<br />
15. lpp.
Padomi veido divu sabiedrisko organizāciju: Uzņēmēju kluba „Bauska 97” un Bauskas Lauksaimnieku apvienības pārstāvji<br />
(seši pārstāvji), savukārt trīs dalībniekus ir deleģējusi novada dome. Ikviens novada uzņēmējs savus priekšlikumus<br />
padomes darbam, ierosinājumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai novadā var iesniegt caur klubu „Bauska 97” vai<br />
Lauksaimnieku apvienību, un no šīm organizācijām saņemt informāciju par padomes darbu.<br />
Padomē tika izvērtēta novada attīstības programma, sagatavoti priekšlikumi tās papildināšanai, uzlabošanai.<br />
Kuldīgas pilsēta<br />
Lai atbalstītu uzņēmēju iniciatīvas un sekmētu dialogu starp uzņēmējiem un pašvaldību, Kuldīgas novada dome izveidojusi<br />
Uzņēmējdarbības atbalsta komisiju 19 , kuras sastāvā ietilpst septiņu uzņēmumu pārstāvji. Komisiju vada domes<br />
priekšsēdētājs. Sēdes notiek mēneša trešajā pirmdienā.<br />
Komisijas galvenais uzdevums ir priekšlikumu izskatīšana un savu risinājumu iesniegšana attīstības plānu, koncepciju un<br />
citu stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādei; papildu uzdevumi – apzināt un izvērtēt ar uzņēmējdarbību saistītās aktuālās<br />
problēmas un sagatavot priekšlikumus to risināšanai; kompetences robežās sagatavot lēmumprojektus un iesniegt tos<br />
izskatīšanai komitejās.<br />
Komisija veidota pēc nozaru principa – iekļauts viens pārstāvis no sekojošām nozarēm: sabiedriskā ēdināšana;<br />
viesnīcas/tūrisma pakalpojumi; tirdzniecība/pakalpojumu sniedzēji; kokapstrāde; amatniecība; būvniecība;<br />
lauksaimniecība.<br />
Komisijā lemtais:<br />
- pašvaldības saistošo noteikumu projektu apspriešana;<br />
- biznesa inkubatora darbības uzsākšana Kuldīgā;<br />
- par Kuldīgas pilsētas norāžu koncepciju;<br />
- par Kuldīgas novada attīstības programmas izstrādi;<br />
- par Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem;<br />
- par nodarbinātību Kuldīgas novadā;<br />
- par no ģenētiski modificētiem organismiem brīvas teritorijas noteikšanu un ģenētiski modificētu kultūraugu<br />
audzēšanas aizliegumu Kuldīgas novadā;<br />
- par Kuldīgas vecpilsētas restaurācijas centra darbību;<br />
- par dabas parka „Pinku ezers” sastāvā esošā Pinku ezera nodošanu apsaimniekošanā;<br />
- par Pelču pils iekļaušanu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā;<br />
- par nosacījumiem tirgus teritorijas Aizputes ielā 2A, Kuldīgā apsaimniekošanai, pārvaldīšanai un tirgus<br />
noteikumiem;<br />
- par konkursu „Kuldīgas novada Uzņēmēju gada balva 2010”.<br />
Rēzeknes pilsēta<br />
Uzņēmējdarbības atbalstam un biznesa vides uzlabošanai Rēzeknē darbojas vairākas institūcijas, t.sk. Rēzeknes Uzņēmēju<br />
biedrība, Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zinātnes un tehnoloģiju parks, Latgales<br />
aparātbūves tehnoloģiskais centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa u.c.<br />
Rēzeknes Uzņēmēju biedrība ir 2009.gada novembrī dažādu nozaru komercsabiedrību dibināta biedrība 20 , lai nodrošinātu<br />
Rēzeknes pilsētas un novada uzņēmēju interešu pārstāvniecību un dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, pašvaldībām<br />
un starptautiskām organizācijām. Biedrībā ir apvienojušies uzņēmēji, kas vēlas sekmēt savstarpējo sadarbību, informācijas<br />
un pieredzes apmaiņu, veicināt uzņēmējdarbību un ar biznesa veicināšanu saistītu pasākumu un projektu izstrādāšanu un<br />
īstenošanu. Biedrība ir Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs.<br />
Biedrības sanāksmēs biedri iepazīstas detalizētāk ar biedru uzņēmumiem, spriež par aktuāliem ekonomikas un politikas<br />
jautājumiem (piemēram, eiro ieviešanu), iesaistās sadarbības projektos, piedalās dažādu jautājumu apspriešanā kā<br />
Trīspusējās padomes locekle Rēzeknē.<br />
19 Avots: http://www.kuldiga.lv/?cat=210<br />
20 Avots: http://www.rezekne.lv/ekonomika-un-investicijas/biznesa-atbalsta-institucijas/<br />
16. lpp.
Zemgales Tūrisma asociācija 21<br />
Biedrība „Zemgales Tūrisma asociācija” (ZTA) ir viena no jaunākajām reģionālajām tūrisma asociācijām Latvijā – dibināta<br />
2003.gada 30.decembrī. Galvenie ZTA uzdevumi ir: identificēt, izveidot un attīstīt Zemgales tūrisma produktu; veicināt ar<br />
tūrismu saistītās uzņēmējdarbības aktivizēšanos Zemgalē; sekmēt ar tūrismu saistīto uzņēmumu sadarbību; veikt<br />
Zemgales tūrisma mārketingu.<br />
Asociācijas dibinātāji – sabiedriskās organizācijas: Dobeles rajona Tūrisma asociācija, Bauskas rajona Tūrisma asociācija,<br />
biedrība „Koknesei” un pašvaldības iestāde „Jēkabpils tūrisma informācijas centrs”. 2010.gada maijā Zemgales Tūrisma<br />
asociācijai tiek pievienota biedrība „Bauskas rajona Tūrisma asociācija” (to reorganizējot). ZTA apvieno vairāk nekā 40<br />
biedrus. ZTA biedri no <strong>Iecavas</strong> novada ir mini zoo „Dobuļi”, atrakciju parks „Labirinti” un motelis „Brencis”.<br />
ZTA biedra labumi ir:<br />
- iespēja piedalīties Zemgales tūrisma mārketinga aktivitātēs vietējā un starptautiskā tirgū;<br />
- biedru īpašo piedāvājumu izsūtīšana ZTA sadarbības partneriem, tūrisma profesionāļiem u.c. interesentiem (pa e-<br />
pastu);<br />
- informācija par dažādiem tūrisma jaunumiem, finanšu piesaistes iespējām, pasākumiem, projektiem, reklāmas<br />
iespējām (pa e-pastu);<br />
- atsauksmes un ieteikuma vēstules ZTA biedriem projektu realizācijai u.c. institūcijās;<br />
- divi bezmaksas ielūgumi uz Balttour tūrisma izstādi Ķīpsalā;<br />
- atlaides ZTA organizētajos semināros, pieredzes apmaiņas braucienos, mācībās;<br />
- bezmaksas tūrisma konsultācijas tūrisma uzņēmējiem;<br />
- biedru sadarbības veicināšana, veidojot reģionāla līmeņa tūrisma produktus un maršrutus.<br />
Vidzemes Tūrisma asociācija<br />
Biedrība „Vidzemes tūrisma asociācija” ir dibināta 1997.gadā. Tās galvenais mērķis ir apvienot vienā organizācijā personas,<br />
kas darbojas Vidzemes tūrisma nozarē, lai kopīgiem spēkiem veidotu tūrismam labvēlīgu vidi, pārstāvētu Vidzemes<br />
tūrisma intereses valstiskā līmenī un piesaistītu tūrisma attīstībai dažādu ārvalstu fondu un projektu līdzekļus. Asociācijas<br />
dibinātāji un biedri ir uzņēmēji, vietējās pašvaldības, Vidzemes Augstskola un citas ar tūrismu saistītas organizācijas un<br />
personas.<br />
Asociācijas rīcības plānā 2012.gadam ir minētas tādas aktivitātes kā:<br />
- sadarbība un klasteru attīstīšana vietu konkurētspējas paaugstināšanai;<br />
- kvalitatīva tūrisma reģiona attīstība;<br />
- reģiona mārketings.<br />
Minēto aktivitāšu ietvaros tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, dalība tūrisma izstādēs un gadatirgos, pārrobežu<br />
projektu ieviešana, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana utt.<br />
Asociācija piedāvā prakses vietas organizācijā.<br />
Kurzemes Tūrisma asociācija<br />
Biedrība „Kurzemes tūrisma asociācija” ir dibināta 2001.gadā ar mērķi apvienot vienā organizācijā juridiskas personas, kas<br />
darbojas Kurzemes tūrisma nozarē, lai kopīgiem spēkiem veidotu tūrisma attīstībai labvēlīgu vidi, pārstāvētu Kurzemes<br />
tūrisma intereses valstiskā līmenī un starptautiskā līmenī, kā arī piesaistītu tūrisma attīstībai dažādu ārvalstu fondu un<br />
projektu līdzekļus 22 .<br />
Galvenās darbības jomas, kurās asociācija darbojas:<br />
- asociācijas biedru interešu pārstāvēšana valsts, pašvaldību iestādēs un NVO, kā arī ārvalstu institūcijās;<br />
- Kurzemes tūrisma produktu mārketings Latvijā un ārvalstīs;<br />
- tūristiem pievilcīga Kurzemes tēla veidošana un uzturēšana;<br />
21 Avots: http://www.travelzemgale.lv/i?valoda=lv<br />
22 Avots: http://www.kurzeme.lv/lv/pages/par-kta<br />
17. lpp.
- Kurzemes mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu attīstības veicināšana, uzņēmumu konsultācijas;<br />
- Kurzemes tūrisma izglītības un pētniecības attīstība;<br />
- Kurzemes tūrisma produktu identificēšana, izveide un attīstība.<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
<strong>Iecavas</strong> novadā nav uzņēmēju nevalstiskās organizācijas sadarbībai ar pašvaldību, taču tādas izveides nepieciešamība tika<br />
aktualizēta gan Pētījuma ietvaros veiktajā diskusijā, gan aptaujās. Rekomendācijas Uzņēmējdarbības konsultatīvās<br />
padomes izveidei skatīt Pētījuma 7.nodaļā.<br />
2.4. Mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonds”<br />
Nodaļas ietvaros ir apskatīta ārvalstu un Latvijas pieredze mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fondu” izveidē, veikta<br />
Latvijas normatīvo aktu analīze, definēts sākotnējais fonda mērķis, forma un atbalsta jomas, novērtēta paredzamā<br />
ietekme uz mērķa grupām, kā arī izstrādāti ieteikumi sākotnējiem nosacījumiem šāda fonda izveidei <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
Labās prakses piemēri (citu pieredze)<br />
Mikrokredītu izsniegšana nav komercbanku prioritāte, ņemot vērā samērā lielās ar mikrokredīta piešķiršanu un<br />
administrēšanu saistītās izmaksas. Tas nosaka nepieciešamību pēc publiskā sektora (t.sk. pašvaldību) iesaistes<br />
uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē un ieviešanā.<br />
Ārvalstu prakse<br />
Katras valsts ekonomikas pamatā ir veiksmīgi darbojošies uzņēmēji, tādēļ arī ekonomiski attīstītas valstis ir izveidojušas<br />
dažādus atbalsta mehānismus biznesa uzsākšanai un mazo uzņēmumu atbalstam (skat. 3.pielikumu).<br />
Šādu fondu darbības mērķis ir nodrošināt kredītu pieejamību mazo uzņēmumu darbības uzsākšanai, attīstībai un<br />
modernizācijai.<br />
Ņemot vērā izpētīto ārvalstu prakses piemērus var secināt, ka ir vairāki kopēji pamatkritēriji, kuri ir vienādi (līdzīgi) visiem<br />
uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanas fondiem (programmām):<br />
- fonds tiek veidots kā atsevišķa institūcija;<br />
- fonda dibinātājs (izveidotājs) ir valsts;<br />
- ņemot vērā valstu attīstības prioritātes tiek noteiktas atbalsta jomas (nozares, kuras tiek atbalstītas, kā arī tās<br />
kuras netiek) un atbalstāmie pasākumi (aktivitātes);<br />
- finanšu līdzekļu izsniegšanā un administrēšanā tiek iesaistītas komercbankas;<br />
- aizdevumi pārsvarā tiek izsniegti īstermiņā (3 – 5 gadi);<br />
- papildu finanšu līdzekļu pieejamībai fonds nodrošina arī konsultatīvo un metodoloģisko atbalstu.<br />
Latvijas pieredze<br />
Latvijā mikroaizdevumu iespējas mikro un mazajiem uzņēmumiem piedāvā VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un AS<br />
„Citadele banka” (skat. apkopojumu 4.tabulā).<br />
Mikrokreditēšanas<br />
programma 23 (Latvijas<br />
Hipotēku un zemes<br />
banka)<br />
4.tabula. Uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri Latvijā<br />
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
- Mikrouzņēmumi (līdz 10 - Apjoms: līdz Ls 10 000.<br />
darbiniekiem), neto apgrozījums - Atmaksas periods: līdz 5<br />
nepārsniedz Ls 1,4 milj. gadā.<br />
gadiem.<br />
- Biznesa uzsācēji pirms - Piedāvā fiksētu vai<br />
mikrouzņēmumu izveidošanas. mainīgu % likmi.<br />
- Nedrīkst būt parādi.<br />
- Projektiem līdz Ls 5 000<br />
- Aizdevumi pieejami gan<br />
investīcijām, gan apgrozāmiem<br />
līdzekļiem.<br />
- Izpildot aizdevuma<br />
nosacījumus ir pieejams grants<br />
Ls 500 – 750 apjomā.<br />
23 Avots: http://www.hipo.lv/lv/attistibas_programmas/mikrokreditesanas_programma<br />
18. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
- Galvotāji – uzņēmuma īpašnieki. aizņēmēja līdzdalība ir 0%,<br />
projektiem virs –<br />
nepieciešams 10%<br />
līdzfinansējums.<br />
- Ir noteiktas neatbalstāmās<br />
nozares.<br />
- Programma darbosies līdz<br />
2015.gada jūlijam.<br />
DNB banka - Kredīts tiek izsniegts<br />
privātpersonai.<br />
- Nepieciešams nodrošinājums.<br />
Mikrokredīts<br />
(Citadele banka) 24<br />
- Reģistrēti Komercreģistrā.<br />
- Veic uzņēmējdarbību ne mazāk kā<br />
vienu gadu.<br />
- Nav nodokļu parādu.<br />
- Jābūt pozitīvai kredītvēsturei.<br />
- Nav uzsākta maksātnespēja,<br />
reorganizācija vai likvidācija.<br />
- Nepieciešams nodrošinājums.<br />
- Valūta: LVL, EUR.<br />
- Fiksēta vai mainīga<br />
procentu likme.<br />
- Kredīta termiņš: līdz 15<br />
gadiem.<br />
- Apjoms: Ls 5 000 –<br />
30 000.<br />
- Atmaksas periods: 1 – 5<br />
gadi.<br />
- Fiksēta % likme – no<br />
12% gadā.<br />
- Kredīts biznesa uzsākšanai un<br />
attīstīšanai.<br />
- Kredīts pieejams dažādās<br />
valūtās.<br />
- Finansējums pieejams<br />
kredīta un kredītlīnijas veidā.<br />
Mikrokreditēšanas programmas darbība ir noteikta ar 2011.gada 6.septembra MK noteikumiem Nr.698 „Noteikumi par<br />
mikroaizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Mikrokreditēšanas<br />
programma” ietvaros”.<br />
Programmas mērķis ir uzlabot mikro uzņēmumu pieeju finansiālajam atbalstam saimnieciskās darbības uzsākšanai un<br />
attīstībai, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību.<br />
Programma tiek finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas un valsts budžeta līdzekļiem, kā arī Hipotēku<br />
bankas kredītresursiem. Programmas kopējais finansējums mikro aizdevumiem un grantiem ir aptuveni pieci miljoni latu,<br />
un tās darbības ietvaros paredzēts izsniegt līdz 650 mikro aizdevumu.<br />
Arī AS „Citadele banka” ir izstrādājusi kredīta produktu maziem un vidējiem 25 uzņēmumiem, kas dod iespēju īsā laika<br />
posmā saņemt finansējumu bez nekustamā īpašuma nodrošinājuma. Mikrokredītu var izmantot jebkuram ar<br />
uzņēmējdarbību saistītam mērķim, piemēram, paplašināt piedāvāto produktu vai pakalpojumu klāstu, iegādāties<br />
pamatlīdzekļus, palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu u.c.<br />
Fonda darbības mērķis<br />
Mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveide atbilst <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam<br />
noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem – Ilgtermiņa mērķa B: „Daudzveidīgi un konkurētspējīgi uzņēmumi” vidēja termiņa<br />
mērķim M3: „Iecavnieki: veiksmīgi uzņēmēji” (Prioritātes P3.1. „Uzņēmējdarbības atbalsta politikas izveide un īstenošana”<br />
rīcības virzieniem R3.1.1. „Plānot un attīstīt pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta politiku” un R3.1.4. „Motivēt<br />
uzņēmumu izveidi un darbību”).<br />
„Starta kreditēšanas fonda” darbības mērķis ir jānosaka ņemot vērā iepriekš noteiktās <strong>Iecavas</strong> novada attīstības<br />
prioritātes: veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību <strong>Iecavas</strong> novadā, ieviešot mazo uzņēmumu starta<br />
kreditēšanas mehānismu.<br />
„Starta kreditēšanas fonda” darbībai ir tieša ietekme uz <strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam<br />
noteiktā politikas rezultātu rādītāja „Apmierinātība ar iespējām veidot/paplašināt uzņēmumu” un darbības rādītāja<br />
„Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits” sasniegšanu (izpildi).<br />
24 Avots: http://www.citadele.lv/lv/business/financing/micro/<br />
25 Uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 vai gada apgrozījumu vienādu vai mazāku par 35,1 miljons latu vai bilances kopsummu vienādu vai<br />
mazāku par 30,2 miljonu latu.<br />
19. lpp.
Atbalstāmās jomas<br />
Detalizēts atbalstāmo jomu apraksts ir sniegts 3.1.nodaļas apakšpunktā „Uzņēmējdarbības projektu konkurss” (skat.<br />
iepriekš).<br />
Izveides nosacījumi<br />
Apkopojot izanalizēto ārvalstu un Latvijas prakses piemērus mikro/mazo uzņēmumu kreditēšanas jomā tika izstrādāti<br />
ieteikumi mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumiem, kuri būtu piemērojami šāda fonda izveidē<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā (skat. 5.tabulu).<br />
5.tabula. „Starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumi 26<br />
Kritērijs<br />
Nosacījumi<br />
Mērķa grupa (atbalsta <strong>Iecavas</strong> novadā reģistrēti un darbojošies mikro uzņēmumi un fiziskas personas, kas vēlas uzsākt<br />
saņēmēji)<br />
saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā.<br />
Fonda sākotnējais apjoms Ls 30 000.<br />
Aizdevuma termiņš<br />
No trijiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.<br />
Aizdevuma apjoms Ls 100 – 3 000.<br />
Atbalsta intensitāte Līdz 100%.<br />
Fonda pārvaldība<br />
Fonda pārvaldībā jānodrošina pašvaldības interešu pārstāvniecība, lai varētu ietekmēt pašvaldības<br />
attīstības dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. Fonda pārvaldības mehānismu un pašvaldības<br />
iesaistes apjomu noteiks tā juridiskā forma (fonds, sadarbība ar komercbanku u.c.).<br />
Neatbalstāmās nozares Pašvaldībai nepieciešams definēt nozares, kurās netiktu piešķirti aizdevumi, piemēram,<br />
azartspēles, alkoholisko dzērienu tirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu u.c.<br />
Līdzekļu pieejamība<br />
Finanšu līdzekļiem ir jābūt pieejamiem visa gada garumā (neatkarīgi no pašvaldības budžeta<br />
ikgadējām izmaiņām).<br />
Ārējā finansējuma piesaiste Fonda struktūrai jānodrošina iespēja piesaistīt trešo pušu finansējumu (fondu, komercbanku,<br />
ārvalstu finanšu u.c. institūciju).<br />
Granta iespēja<br />
Veiksmīga projekta īstenošanas gadījumā (aizdevuma līguma nosacījumu izpilde) būtu jāparedz<br />
granta iespēja aizdevuma dzēšanai.<br />
Konkurētspēja<br />
Fondam nevajadzētu konkurēt ar esošajiem atbalsta instrumentiem, piemēram, Mikrokreditēšanas<br />
programmu, bet jānodrošina to papildinātība.<br />
Papildus pakalpojumi - Speciāli izveidota mājas lapa.<br />
- Tiek sniegts konsultatīvais atbalsts.<br />
- Tiek izmantota standartizēta dokumentācija un procedūras.<br />
Detalizēti „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumi ir jānosaka padziļinātā izpētē, kura būs jāveic pēc pašvaldības<br />
lēmuma pieņemšanas par atbilstošāko atbalsta formu.<br />
Fonda izveidošanas pamatojums<br />
Pētījuma ietvaros tika analizēti trīs modeļi mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” izveidei:<br />
1. Fonds, kā atsevišķa institūcija;<br />
2. Pašvaldības budžeta ikgadējie asignējumi;<br />
3. Sadarbība ar komercbankām.<br />
Atbilstošākās formas (alternatīvas) izvērtējumam tika noteikti šādi kritēriji:<br />
- izveides juridiskais pamatojums;<br />
- fonda pārvaldītājs;<br />
- uzturēšanas administratīvās izmaksas;<br />
- līdzekļu atgriezeniskums un pieauguma nodrošinājums;<br />
- ārējā finansējuma piesaistes iespējas;<br />
- būtiskākie izveides un uzturēšanas riski.<br />
26 Identificētajiem „starta kreditēšanas fonda” izveides nosacījumiem ir ieteikuma raksturs.<br />
20. lpp.
Atbilstošākās formas izvērtējums ir apkopots 6.tabulā.<br />
6.tabula. Atbilstošāk ās formas izvērtējums (alternatīvu salīdzinājums)<br />
Kritērijs Fonds Budžeta asignējumi Sadarbība ar komercbankām<br />
Juridiskais<br />
pamatojums<br />
- Fonds tiek izveidots kā nevalstiska<br />
organizācija (nodibinājums);<br />
- Saistošie noteikumi par<br />
pašvaldības budžeta<br />
- Līgums ar komercbanku;<br />
- Mērķa depozīts komercbankā.<br />
- Dibināšanas līgums, statūti. izdevumiem.<br />
Pārvaldītājs - Nodibinājums. - Pašvaldība. - Komercbanka.<br />
Uzturēšanas<br />
administratīvās<br />
izmaksas<br />
Līdzekļu<br />
atgriezeniskums<br />
un pieaugums<br />
Ārējā<br />
finansējuma<br />
piesaistes<br />
iespējas<br />
Izveides un<br />
uzturēšanas riski<br />
- Augstas, jo nepieciešams algot<br />
darbiniekus.<br />
- Zemas (veic esošie<br />
pašvaldības darbinieki).<br />
- Zemas (veic bankas<br />
kredītspeciālisti).<br />
- Tiek nodrošināts. - Tiek nodrošināts. - Tiek nodrošināts.<br />
- Ir iespējams piesaistīt. - Nav. - Ir iespējams piesaistīt bankas<br />
finansējumu.<br />
- Speciālistu piesaistes risks –<br />
nepieciešams piesaistīt banku<br />
speciālistus ar atbilstošu izglītību.<br />
- Politiskais risks – mainot<br />
pašvaldības politiskajai<br />
vadībai var mainīties arī<br />
prioritātes (atbalsta apjoms).<br />
- Privātā partnera (bankas)<br />
piesaistes risks – bankām var nebūt<br />
interese iesaistīties šādā projektā;<br />
- Konkurence – tiešā veidā konkurē<br />
ar Mikrokreditēšanas programmu.<br />
Pašvaldībai izvēloties starta kreditēšanas fonda izveidi jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas<br />
izšķērdēšanas novēršanas likums, kas nosaka, ka publiskai personai ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot<br />
galvojumus vai garantijas. Ierobežojums attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām (izņemot pašvaldību<br />
galvojumi studējošajiem).<br />
Ņemot vērā juridiskos ierobežojumus pašvaldībai īstenot uzņēmēju kreditēšanu, esošo valsts atbalstu mazo uzņēmumu<br />
mikrokreditēšanā u.c. kritērijus, <strong>Iecavas</strong> novada domei ir ieteicams neveidot mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas<br />
fondu”, bet mikro/mazo uzņēmumu atbalstu īstenot izveidojot novada projektu (grantu) konkursu uzņēmējdarbības<br />
uzsākšanai un attīstībai (skat. sadaļu 3.1. „Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkurss”).<br />
Sagaidāmie rezultāti<br />
Sagaidāmie rezultāti no mazo uzņēmumu „starta kreditēšanas fonda” darbības var tikt novērtēti tikai pēc pieejamā<br />
apjoma noteikšanas un pašvaldības iesaistes formas, bet kā galvenie kritēriji fonda darbības izvērtējumam būs:<br />
- jaunradīto uzņēmumu skaits;<br />
- jaunradīto/saglabāto darbavietu skaits;<br />
- atbalstīto uzņēmumu skaits.<br />
Fonda darbībai ir paredzama pozitīva ietekme uz visām iesaistītajām grupām:<br />
- tiks veicināta komercdarbības attīstība <strong>Iecavas</strong> novadā – iedzīvotājiem tiks radīta iespēja uzsākt savu biznesu;<br />
- palielināsies pašvaldības budžeta ieņēmumi no nodokļiem;<br />
- tiks veicināta <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju nodarbinātība un dzīves līmeņa palielināšanās;<br />
- novadā samazināsies sociālā spriedze, jo palielināsies iespēja uzsākt neliela apjoma uzņēmējdarbību;<br />
- palielināsies novada esošo uzņēmēju pieejamība finanšu resursiem.<br />
2.5. Mūžizglītības programmas uzņēmējiem<br />
Mūžizglītības programmu <strong>Iecavas</strong> novada esošajiem un topošajiem uzņēmējiem izpēte, izvērtējot izglītības<br />
nepieciešamību un sniedzot rekomendācijas, ir iekļautas Pētījuma 3.nodaļā „Darbaspēka pieejamība un nodarbinātības<br />
veicināšana” un 4.nodaļā „Izglītības iespējas <strong>Iecavas</strong> novadā”.<br />
21. lpp.
2.6. Uzņēmējdarbības resursu centrs<br />
Katram uzņēmumam atkarībā no tā darbības sfēras ir nepieciešami atšķirīgi resursi un to daudzums, tomēr var izdalīt<br />
šādus resursus, kuri ir nepieciešami ikvienam uzņēmumam:<br />
- cilvēkresursi (darbinieku un vadītāju zināšanas, prasmes un kvalifikācija);<br />
- finanšu resursi;<br />
- materiālie un nemateriālie resursi (izejmateriāli, iekārtas, ēkas, mašīnas, programmatūra u.c.);<br />
- informācijas resursi (komerciālā informācija, dati u.c.).<br />
Ņemot vērā uzņēmējdarbībai nepieciešamos resursus, apakšnodaļas ietvaros tika pētīta ārvalstu un Latvijas prakse mazās<br />
uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidē un darbībā. Izpētes ietvaros tika analizēti nosacījumi atbalsta centra<br />
izmantošanā, uzņēmējdarbības resursu centru darbībai nepieciešamie resursi (tehniskais nodrošinājums, to sniedzamie<br />
pakalpojumi).<br />
Ārvalstu prakse<br />
Small Business Development Centers (ASV)<br />
Small Business Development Centers 27 (SBDC) nodrošina plaša spektra tehnisko palīdzību mazajiem uzņēmumiem. SBDC<br />
piedāvā tādus pakalpojumu kā biznesa plānu attīstība, atbalsts ražošanai, finansēšanas programmas un konsultācijas<br />
iepirkumu līgumu sagatavošanā. Īpašs uzsvars tiek likts uz eksporta veicināšanu, e-komerciju, tehnoloģiju pārnesi, atbalstu<br />
bijušajām militārpersonām, dabas katastrofu seku novēršanu, kā arī tirgus izpēti. Atbalsts tiek sniegts individuāli, saskaņā<br />
ar klientu specifiskajām vajadzībām.<br />
SBDC atbalsts ir pieejams 63 tīkla organizācijās vairāk nekā 900 atbalsta punktos visā valstī. SBDC izveidē ir apvienojušās<br />
valsts institūcijas, pašvaldības un uzņēmēji.<br />
Ottawa Entrepreneurship Centre (Kanāda)<br />
Ottawa Entrepreneurship Centre 28 ir organizācija, kura sniedz Otavas (Kanāda) uzņēmējiem konsultācijas par<br />
uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību. Centra mērķis ir veicināt Otavas ekonomiku attīstot produktus un pakalpojumus,<br />
kuri iedrošinātu uzsākt uzņēmējdarbību un atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību.<br />
Centra darbinieki ir nozares profesionāļi, kuri sniedz padomus un konsultē uzņēmējus dažādās uzņēmumu attīstības<br />
stadijās. Centrs arī nodrošina sadarbību ar citām biznesa organizācijām, organizē seminārus, pasākumus, tiešsaistes<br />
apmācības, kā arī īsteno citus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus.<br />
Centra darbību finansē galvenokārt Otavas pilsētas pašvaldība (City of Ottawa) un Ontārio provinces Ekonomiskās<br />
attīstības un tirdzniecības ministrija (Ontario Ministry of Economic Development and Trade), kā arī astoņi privātie partneri<br />
(uzņēmumi un finanšu institūcijas).<br />
Campus Incubation Centres Programme 29 (Īrija)<br />
Īrijas biznesa inkubatoru programma piedāvā modernu, drošu un dinamisku darba vidi jauniem uzņēmumiem. Biznesa<br />
inkubatoriem atrodoties augstskolās tiek panākta ātrāka uzņēmumu un sasaiste ar akadēmiskajiem pētījumiem un<br />
tehnoloģijām.<br />
Galvenie ieguvumi jaunajiem uzņēmumiem, kas pieejami biznesa inkubatoros, ir:<br />
- pieeja biznesa attīstības mentoringa pakalpojumiem, kā arī tirgus izpētes pakalpojumiem un finansējumam;<br />
- kvalitatīvas biroju telpas un prestiža adrese;<br />
- klātesošas izpētes komandas (studenti);<br />
- iespēja mācīties no citiem inkubatorā esošiem uzņēmumiem;<br />
27 Avots: http://www.sba.gov/content/small-business-development-centers-sbdcs<br />
28 Avots: http://ottawa.ca/en/business/tools-and-resource-services/entrepreneurship-centre<br />
29 Avots: http://www.enterprise-ireland.com/en/Researchers/Spin-Outs/Start-Up-Incubation-Space.html<br />
22. lpp.
- pieejami potenciālie darbinieki (studenti).<br />
Lai uzņēmumi varētu izmantot inkubatora pakalpojumus, tiem ir jāizpilda divi kritēriji, kurus vērtē inkubatora vadība:<br />
- uzņēmumam jādemonstrē augsts attīstības un eksporta potenciāls;<br />
- uzņēmumam jāveido stratēģiskās sadarbības plāns ar inkubatoru (ņemot vērā izglītības iestādes specifiku).<br />
Programmas darbības 10 gados ir atbalstīti 22 biznesa inkubatori pa visu valsti, izveidotas sešas specializētas laboratorijas,<br />
atbalstīti 240 uzņēmumi, kuros strādā aptuveni 1 000 darbinieku.<br />
Latvijas pieredze<br />
Biznesa inkubatori<br />
Viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem ir biznesa inkubatori, kuru darbības mērķis veicināt uzņēmējdarbības<br />
attīstību, atbalstot uzņēmumus agrīnās attīstības stadijās ar infrastruktūras, ikdienas konsultācijām un pakalpojumiem<br />
pamata komercdarbības attīstības jautājumos.<br />
Biznesa inkubatoru galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru, būtu finansiāli un<br />
ekonomiski patstāvīgi. Biznesa inkubatori veicina jaunu darba vietu rašanos, veicina sabiedrisko aktivitāti un jauno<br />
tehnoloģiju komercializāciju, kā arī veicina konkrētā reģionā sociālekonomisko attīstību.<br />
Biznesa inkubatoros pieejamie pakalpojumi jaunajiem uzņēmumiem ir apkopoti 7.tabulā.<br />
7.tabula. Biznesa ink ubatoru sniegtie pakalpojumi<br />
Minimālie pakalpojumi Speciālie pakalpojumi 30<br />
- telpu noma un apsaimniekošana (gan biroja, gan ražošanas telpu); - prototipēšana, sertificēšana, konstruēšana;<br />
- komunikāciju pakalpojumi (internets, tālrunis, juridiskā adrese); - laboratorijas iekārtu izmantošana;<br />
- sekretariāta pakalpojumi; - dizaina konsultācijas;<br />
- biznesa vadības (atbalsta) konsultācijas; - tehnoloģiju konsultācijas;<br />
- papildu atbalsta iespējas; - testēšanas pakalpojumi;<br />
- pārdošanas un mārketinga konsultācijas; - uzņēmumu procesu kvalitātes vadības sistēmas<br />
izstrāde un ieviešana;<br />
- sadarbības organizēšana vietējā un starptautiskā līmenī; - uzņēmumu IT sistēmu ieviešana;<br />
- personāla atlases pakalpojumi; - specializētie juridiskie pakalpojumi;<br />
- virtuālie inkubācijas pakalpojumi. 31 - starptautiskā mārketinga pakalpojumi;<br />
- loģistikas konsultācijas;<br />
- eksporta veicināšanas pakalpojumi;<br />
- u.c. pakalpojumi.<br />
Atbalsts netiek sniegts komersantiem, kuri darbojas šādās nozarēs: lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē;<br />
zivsaimniecības un akvakultūras nozarē; ogļrūpniecības nozarē; kuģu būvju nozarē; finanšu starpniecības nozarē;<br />
tirdzniecības nozarē; komercpakalpojumu nozarē; transporta nozarē; alkoholisko dzērienu ražošanas nozarē; tabakas<br />
izstrādājumu nozarē; azartspēļu nozarē.<br />
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā projekta „Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā” atbalstu Latvijā<br />
darbojas 10 biznesa inkubatori. Attiecīgi 23 Latvijas pilsētās inkubācijas pakalpojumus šobrīd saņem 535 mazie/vidējie<br />
komersanti, kuros kopā tiek nodarbināti 1 251 darbinieks (informācija uz 2012. gada oktobri) 32 . Atbalsts jaunajiem<br />
komersantiem ir paredzēts līdz 2014.gada 31.oktobrim.<br />
Tehnoloģiskie centri<br />
Latvijas Tehnoloģiskais centrs 33 (LTC) ir inovācijas un tehnoloģiski orientētas uzņēmējdarbības atbalsta struktūra –<br />
biznesa akcelerācijas centrs, kas atbalsta uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, veicinot sadarbību<br />
30 Šie pakalpojumi katrā inkubatorā var atšķirties.<br />
31 Virtuālā inkubēšana – inkubatorā sniegto inkubācijas un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana tiem uzņēmumiem, kas fiziski neatrodas<br />
inkubatorā (proti, uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas biroja telpas).<br />
32 Avots: www.liaa.lv/lv/uznemejdarbibas-abc/biznesa-inkubatori<br />
33 Avots: www.innovation.lv/ltc<br />
23. lpp.
starp pētniecības iestādēm un rūpniecības uzņēmumiem, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko sadarbību. Tā<br />
dibinātāji ir Rīgas pašvaldība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Fizikālās enerģētikas institūts un Latvijas Nacionālā kvalitātes<br />
biedrība.<br />
Katru gadu LTC tiek noslēgti 25 – 30 sadarbības līgumi par konsultatīviem pakalpojumiem starptautiskās sadarbības,<br />
tehnoloģiju pārneses, tirgus izpētes un finanšu resursu piesaistes jautājumiem. Šiem sadarbības partneriem LTC organizē<br />
brokerpasākumus, stendus starptautiskās izstādēs, sadarbības partneru meklējumus un ārzemju firmu, potenciālo<br />
sadarbības partneru apmeklējumus. Galvenie LTC sadarbības partnerfirmu tehnoloģiskie profili ir: aparātbūve medicīnai<br />
un biotehnoloģijām, rūpniecības automatizācija un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.<br />
Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs 34 (turpmāk – LATC) ir dibināts ar mērķi: sekmēt inženiertehnoloģiju attīstību<br />
Latgalē, nodrošinot sadarbību starp akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām, pašvaldībām un uzņēmējiem; piesaistīt<br />
investīcijas inženiertehnoloģiju nozarei, sekmējot inovācijas, palielinot nozares uzņēmumu konkurētspēju, eksporta<br />
pieaugumu un radot jaunas darba vietas; veicināt Latgales reģiona konkurētspēju; īstenot inovatīvus starpnozaru un<br />
pārrobežu sadarbības projektus. LATC dibinātāji ir Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes Augstskola, Rēzeknes speciālā<br />
ekonomiskā zona un uzņēmēji.<br />
LATC piedāvā: gatavus industriālā parka pakalpojumus (zemes un telpu nomu, konsultācijas, speciālās ekonomiskās zonas<br />
nodokļu atvieglojumus u.c.) tehnoloģiska rakstura uzņēmumiem; jaunu produktu attīstības laboratoriju un inkubatora<br />
pakalpojumus.<br />
Latvijas Darba devēju konfederācija<br />
Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) darbības mērķis ir uzņēmēju interešu aizstāvība un darba devēju<br />
pārstāvība sociālajā dialogā.<br />
LDDK sniedz konsultācijas biedriem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības,<br />
veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK biedri var saņemt konsultācijas par:<br />
- normatīvo aktu piemērošanu (normu skaidrojums, to ietekmes izvērtējums);<br />
- izstrādes procesā esošajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem un to ietekmi uz<br />
uzņēmējdarbību;<br />
- par iespējām ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos.<br />
ES līdzfinansēta projekta ietvaros LDDK nodrošina reģionos speciālistu pieejamību uzņēmējiem, kas sniedz konsultācijas<br />
darba drošības un darba tiesību jautājumos.<br />
LDDK pārstāv 68 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kas kopumā<br />
apvieno vairāk nekā 5 000 uzņēmumus, kā arī nozaru līderus – atsevišķus uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50<br />
darbinieki. Kopumā LDDK biedri Latvijā nodarbina 37% darba ņēmēju.<br />
Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centri<br />
Dobeles novada Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs 35 (turpmāk - PIUAC) 1995.decembrī uzsāka<br />
savu darbību ar diviem darbiniekiem divās 38 m 2 neremontētās telpās. Šodien Dobeles PIUAC rīcībā ir 291,05 m 2<br />
apmācību telpas, tai skaitā divas datorklases, piecas mācību telpas un viena semināra telpa. Katrā ir multivideo projektors,<br />
portatīvais dators, parastā vai interaktīvā tāfele. Centram ir konferenču iekārta un portatīvie datori, lai vajadzības<br />
gadījumā nokomplektētu vēl 20 apmācību vietas. Telpas ir mūsdienīgi aprīkotas piesaistot dažādus ES finansējuma avotus.<br />
No kopējā piesaistītā finansējuma, kopš iestādes dibināšanas – Ls 1,2 milj., apmēram 50% izmantoti aprīkojuma iegādei un<br />
infrastruktūras remontiem. Centrā pastāvīgi strādā seši darbinieki: direktore, sekretāre, apmācību speciāliste, informācijas<br />
speciāliste, uzņēmējdarbības konsultante un datortīkla administrators.<br />
Dobeles PIUAC pamatfunkcijas ir pieaugušo apmācība, informācija un konsultācijas uzņēmējdarbībā, projektu izstrāde,<br />
īstenošana un konsultāciju sniegšana cilvēkresursu attīstībā uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības jomā. Daļu no<br />
izglītības programmām realizē paši PIUAC darbinieki, bet vairumā gadījumu tiek piesaistīti konkrētās jomas augsti<br />
34 Avots: www.prototips.lv<br />
35 Avots: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/projekts/PIUAC-Dobeles-novada_apskats_1.pdf<br />
24. lpp.
kvalificēti speciālisti. Ņemot vērā novada specifiku – lielo skaitu ārpus pilsētas esošo klientu, PIUAC ir pielāgojis savu darbu<br />
arī izbraukuma kursu organizēšanā, kā ar ī izmanto citu iestāžu un organizāciju telpas, ja tas nepieciešams. Ir izveidots arī<br />
tālmācības piedāvājums.<br />
PIUAC kopbudžeta (2012.g. Ls 88609) galveno daļu sastāda pašvaldības budžeta dotācija (2012.g. Ls 75686), bet iestādei<br />
samērā veiksmīgi darbojoties maksas pakalpojumu jomā, tā praktiski šo dotāciju izmanto mazāk nekā plānots. Vairāk kā<br />
10% no pamatbudžeta iestāde nopelna pati, bet šie rādītāji ir bez projektos piesaistītā finansējuma, kas arī ir vērā<br />
ņemams. Lielāko daļu maksas pakalpojumu ieņēmumu iestāde gūst no pamatfunkcijas – izglītības pakalpojumiem.<br />
Laika posmā no 1995.gada līdz 2012.gadam iestāde realizējusi 25 dažāda veida un apjoma projektus, kopumā piesaistot Ls<br />
1,27 miljonu finansējumu, no tā apmācībai – aptuveni Ls 400 000, tehniskā aprīkojuma iegādei un infrastruktūrai -<br />
aptuveni Ls 590 000.<br />
Uzņēmējdarbības resursu centru izveides projektu piemēri Zemgalē<br />
Rundāles novada pašvaldība ir viena no 15 partneriem 36 projekta „Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur mūžizglītības<br />
un uzņēmēju sadarbību” īstenošanā, kura mērķis ir veicināt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību Latvijas un Lietuvas<br />
pierobežas reģionos, novērst šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībā, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un izveidojot biznesa<br />
atbalsta struktūras, kur tas nepieciešams, veicinot mūžizglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību galvenokārt potenciālo<br />
uzņēmēju izglītošanā, jauno uzņēmumu eksporta spējas palielināšanā, inovatīvu tehnoloģiju un produktu ieviešanā, kā arī<br />
paaugstinot pieaugušo izglītības centru lomu uzņēmējdarbības attīstībā, uzlabojot piedāvāto programmu kvalitāti,<br />
metodiku un pieejamību.<br />
Pašvaldību mūžizglītības un pieaugušo izglītības iestādēs, veicot atsevišķu telpu renovāciju vai rekonstrukciju, iegādājoties<br />
nepieciešamo aprīkojumu un tehniku, izveidojot mobilās mācību klases un īstenojot vēl citas aktivitātes, paredzēts<br />
ievērojami uzlabot vietējo biznesa atbalsta infrastruktūru. Turklāt, lai nākotnē paaugstinātu partnerinstitūciju<br />
mūžizglītības iestāžu veiktspēju, plānots izvērtēt to darba efektivitāti saistībā ar uzņēmēju vajadzībām un ārzemēs uzkrāto<br />
pieredzi, iegādāties aptuveni 20 jaunas biznesa apmācību programmas, veikt to pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Tāpat<br />
iecerēts veikt apmācības jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem par tādiem jautājumiem kā inovāciju vadība, lēmumu<br />
pieņemšanas mehānismi, eksporta potenciāla palielināšana un vēl citiem. Lai pašus uzņēmējus iesaistītu vietējo problēmu<br />
risināšanā un popularizētu atsevišķus veiksmes stāstus, pieaicinot zinātniekus un starpnozaru institūciju pārstāvjus,<br />
plānots organizēt gan diskusijas pie apaļā galda un video konferences, gan atvērto durvju dienas redzamākajos<br />
uzņēmumos kā Latvijas tā Lietuvas pusē.<br />
Rundāles novada dome ir viena no 15 partneriem, kas projekta ietvaros īstenos aktivitātes, lai veicinātu konkurētspējīgu<br />
uzņēmējdarbību Latvijas Lietuvas pierobežā. Rundāles novadā projekta ietvaros tiks izveidots uzņēmējdarbības atbalsta<br />
punkts Bērstelē Viesturu pagasta pārvaldes ēkā, veicot remontu un ar nepieciešamo aprīkojumu iekārtojot sešas telpas:<br />
speciālistu konsultāciju kabinetu, mācību kabinetu, atpūtas telpu, semināru zāli un foajē, kā arī ģērbtuvi. Tādējādi būs<br />
iespēja īstenot dažādu apmācību organizēšanu, konsultatīvo atbalstu un tehnisko palīdzību jaunu biznesa ideju<br />
īstenotājiem, kā arī nodrošināt ar atbilstošām telpām sanāksmju organizēšanai esošos un topošos uzņēmējus,<br />
lauksaimniekus.<br />
Interesentiem tiks organizētas apmācību programmas – „Motivācijas programma”, „Biznesa plāna izstrāde”, „Biznesa<br />
vadība mainīgas ekonomiskās situācijas apstākļos” un „Inovācija – radošas uzņēmējdarbības pamats”.<br />
Projekta „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana” 37 galvenā ideja ir bibliotēkas kā<br />
uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas un resursu centri. Bibliotēkas šajā projektā izvirzītas par galveno instrumentu<br />
uzņēmējdarbības atbalstam.<br />
Projektā ir seši partneri – Bauskas novada pašvaldība, Biržu, Pasvales un Pakruojas rajona pašvaldības no Lietuvas,<br />
Rundāles novada pašvaldība, kā arī projekta asociētais partneris Uzņēmēju klubs 97.<br />
36 Projekta ieviešanā kopā ar vadošo partneri – Zemgales Plānošanas reģiona administrāciju piedalās Kurzemes Plānošanas reģiona administrācija,<br />
Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs, Jelgavas, Rundāles un Kuldīgas novada<br />
pašvaldības, Liepājas Universitāte un Ventspils augstskola, kā arī seši partneri no kaimiņvalsts Lietuvas – Jonišķu tūrisma un biznesa informācijas centrs,<br />
Pakrojas biznesa informācijas centrs, Šauļu reģionālas attīstības aģentūra, Šauļu pilsētas izglītības centrs, Rokišķu pašvaldības izglītības centrs un<br />
Kauņas tehniskā universitāte.<br />
37<br />
Avots: www.bauska.lv/i.php?id=1244<br />
25. lpp.
Kopējā projekta summa ir EUR 829 394,46. Par šiem līdzekļiem projekta partneri rekonstruēs un modernizēs jau esošās<br />
bibliotēkas Svitenē, Rītausmās, Pasvalē, Pakruojā, kā arī tiks izstrādāti tehniskie projekti jaunu bibliotēku celtniecībai<br />
Bauskā un Biržos. Bibliotēku krājumus paredzēts papildināt ar ekonomikas nozarei vērtīgām grāmatām un iegādāties<br />
aprīkojumu mobilai mācību klasei. Bibliotēkām Rītausmās un Pasvalē uzlabos pieejamību izbūvējot pacēlājus. Vairākās<br />
bibliotēkās tiks izveidotas un aprīkotas ērtākas darba vietas bibliotēku apmeklētājiem (studentiem, kursa darbu<br />
izstrādātājiem, jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem u.c.).<br />
Uzņēmējdarbības resursu centra izveides iespējas<br />
Pamatojoties uz ārvalstu un Latvijas praksi 8.tabulā ir apkopoti galvenie uzņēmējdarbības resursu centra izveides<br />
nosacījumi, ņemot vērā atbalsta kritērijus un uzņēmējdarbības resursu centra darbībai nepieciešamos resursus.<br />
8.tabula. Uzņēmējdarbības resursu centra izveides nosacījumi<br />
Kritērijs<br />
Izveides nosacījumi<br />
Nosacījumi atbalsta centra izmantošanā<br />
- Atbalsta saņēmēji (mērķauditorija): - Atbalsts tiek sniegts „mazajai” uzņēmējdarbībai (uzņēmējdarbības uzsācējiem,<br />
mikro un mazajiem uzņēmumiem).<br />
- Atbalsta sniegšanas teritorija: - Atbalstīti tiek vietējie uzņēmēji (novadā reģistrēti vai novada iedzīvotājiem<br />
piederošie uzņēmumi).<br />
- Pieejamie pakalpojumi: - Ir definēti pieejamie pakalpojumi (konsultācijas, biroja tehnika, apmācības, telpas<br />
u.c.).<br />
- Atbalstāmās nozares: - Ir jānosaka atbalstāmās/neatbalstāmās nozares saskaņā ar novada attīstības<br />
prioritātēm.<br />
- Darbības ilgums: - Nepieciešams noteikt plānoto atbalsta un centra darbības ilgumu, piemēram,<br />
projekta veidā (1-3-5 gadi) vai pastāvīgi (beztermiņa).<br />
- Darbības efektivitāte: - Darbības efektivitātes novērtēšanai nepieciešams noteikt izmērāmus darbības<br />
rādītājus, piemēram, atbalstīto uzņēmumu skaits, sniegto konsultāciju skaits,<br />
izstrādāto apmācību programmu skaits u.c.<br />
Konsultāciju nepieciešamība<br />
- Konsultācijas, apmācības, mentorings: - Apmācību programmu izstrāde biznesa plānu, līgumu sagatavošanā, e-komercijā,<br />
eksporta veicināšanā, inovācijās u.c.<br />
- Jānodrošina iespēja sniegt individuālas (specifisku vajadzību) konsultācijas.<br />
- Darbinieki: - Atbilstošas kvalifikācijas (nozares ekspertu) darbinieku piesaiste.<br />
- Iespēja deleģēt konsultatīvā atbalsta nodrošināšanu nevalstiskajam sektoram.<br />
- Sadarbības projekti: - Attīstības projektu, t.sk. ES līdzfinansēto, īstenošana ar sadarbības partneriem<br />
(NVO, pašvaldības institūcijām, cietiem uzņēmējiem u.c.)<br />
Infrastruktūra<br />
- Telpas: - Piemērotas ēkas izveide novada teritorijā (piemēram, izglītības iestādes tuvumā).<br />
- Iekārtojums: - Ēkas aprīkošana ar biroja iekārtām, mēbelēm u.c.<br />
- Uzturēšana: - Ikgadēja līdzfinansējuma nepieciešamība no pašvaldības budžeta.<br />
Sadarbības modelis<br />
- Sadarbības partneri: - Uzņēmēji, NVO un valsts institūcijas.<br />
- Sadarbības tīkla izveide: - Sadarbības tīkla izveide ar citām biznesa atbalsta institūcijām, piemēram biznesa<br />
inkubatoriem, izglītības iestādēm, NVO u.c.<br />
- Papildus iespējas: - Uzņēmējdarbības resursu centra un Radošās darbības centra izvietošana<br />
vienās/blakus telpās.<br />
2.7. Secinājumi un rekomendācijas<br />
Ņemot vērā šajā nodaļā izpētītos ārvalstu un Latvijas piemērus, var secināt, ka ir izdalāmi trīs būtiskākie atbalsta<br />
instrumentu veidi, kā pašvaldības var stimulēt uzņēmējdarbību:<br />
1. Paredzot tiešu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai (grantu konkursi, atbalsta programmas, resursu<br />
centri u.c.).<br />
2. Veidojot efektīvu nodokļu un nodevu sistēmu (NĪ nodokļa atvieglojumi).<br />
3. Uzlabojot savstarpējo komunikāciju ar uzņēmumiem un iesaistot uzņēmējus pašvaldības attīstības plānošanā un<br />
uzņēmējdarbības vides uzlabošanā (uzņēmēju organizācijas, sadarbības padome).<br />
26. lpp.
Lai to varētu nodrošināt, pašvaldībai ir jāizprot dažādās uzņēmumu attīstības stadijas (ideja, uzsākšana, attīstība,<br />
paplašināšanās u.c.) un ir jāīsteno sistēmiska pieeja, t.i.:<br />
- jāapmāca uzņēmējdarbības uzsācēji un esošie uzņēmēji (mūžizglītības programmu izstrāde un ieviešana);<br />
- jānodrošina tiem atbalsta infrastruktūra (t.sk. konsultatīvais atbalsts);<br />
- jāizveido sadarbības tīkls ar vietējiem uzņēmējiem un ar pašvaldību;<br />
- jānodrošina kapitāla pieejamība, piemēram, veidojot grantu konkursu programmas;<br />
- jāsakārto normatīvais regulējums, t.i. jāizstrādā nodokļu/nodevu atvieglojumu programmas.<br />
Ļoti būtisks aspekts ir atbalsta instrumentu izstrāde jauniešu (skolnieku) uzņēmējdarbības iniciatīvu atbalstam. Lai<br />
veicinātu jauniešu uzņēmējdarbības prasmes, novada attīstību, kā arī radītu interesi jauniešiem aktīvi piedalīties <strong>Iecavas</strong><br />
novada izaugsmē, radītu piederības un atbildības sajūtu, varbūt arī nākotnē vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un/vai<br />
dzīvot, strādāt <strong>Iecavas</strong> novadā, viens no veidiem kā stimulēt ir biznesa ideju konkursi.<br />
27. lpp.
3. DARBASPĒKA PIEEJAMĪBA UN<br />
NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANA<br />
3.1. Speciālistu pieejamības un deficīta novērtējums,<br />
nepieciešamo apmācības programmu<br />
identificēšana<br />
Iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā 2013.gada 1.janvārī bija 9 600, kas ir aptuveni 0,44% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.<br />
Iedzīvotāju skaits laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim <strong>Iecavas</strong> novadā ir samazinājies par 81<br />
iedzīvotāju. <strong>Iecavas</strong> novadā dzīvojošo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam redzamas 9.tabulā.<br />
9.tabula. <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam<br />
01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2011. 01.01.2012. 01.01.2013.<br />
Iedzīvotāju skaits 9 681 9 716 9 548 9 484 9 600<br />
Vīrieši 4 585 4 600 4 529 4 523 4 626<br />
Sievietes 5 096 5 116 5 019 4 961 4 974<br />
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un <strong>Iecavas</strong> novada datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf; www.iecava.lv/page/28 (skatīts 25.04.2013)<br />
Sākot ar 2012.gadu iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā sāka pieaugt, gada laikā iedzīvotāju skaits pieauga par 116. <strong>Iecavas</strong><br />
novada iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam redzamas 1.attēlā.<br />
9750<br />
9716<br />
9700<br />
9681<br />
9650<br />
9600<br />
9550<br />
9548<br />
9600<br />
9500<br />
9484<br />
9450<br />
9400<br />
9350<br />
2008 2009 2011 2012 2013<br />
1.attēls <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju sk aita izmaiņas no 2008.gada līdz 2013.gadam 38<br />
Zemgales reģionā vislielākais iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā 2013.gada 1.janvārī bija Bauskas novadā, tad sekoja<br />
Baldones <strong>novads</strong>, Ozolnieku <strong>novads</strong> un <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>. Darbspējas vecumā <strong>Iecavas</strong> novadā bija 6306 iedzīvotāji, kas veido<br />
aptuveni 65,69% no <strong>Iecavas</strong> novada kopējo iedzīvotāju skaita, no tiem 3 230 vīrieši un 3 076 sievietes. Līdz darbaspējas<br />
vecumam <strong>Iecavas</strong> novadā bija 1 502 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 15,65%. <strong>Iecavas</strong> novadā iedzīvotāju darbaspējas<br />
vecumā īpatsvars bija līdzīgs iedzīvotāju darbaspējas vecuma īpatsvaram Latvijā un blakus esošajos novados. Iedzīvotāju<br />
38 Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un <strong>Iecavas</strong> novada datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf; www.iecava.lv/page/28 (skatīts 22.04.2013)<br />
28. lpp.
īpatsvars līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma <strong>Iecavas</strong> novadā un blakus esošajos<br />
novados redzams 10.tabulā.<br />
10.tabula. <strong>Iecavas</strong> novada un blakus esošo novadu iedzīvotāju līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas<br />
vecumā un pēc darbaspējas vecuma īpatsvars uz 01.01.2013. (%, darbaspējas vecums no 15 līdz 62 gadiem)<br />
Līdz darbaspējas<br />
vecumam<br />
Darbaspējas<br />
vecumā<br />
Pēc darbaspējas<br />
vecuma<br />
Baldones <strong>novads</strong> 17,33 64,43 18,24 100<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 14,16 66,60 19,25 100<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 15,65 65,69 18,67 100<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 17,21 64,14 18,65 100<br />
Olaines <strong>novads</strong> 14,72 66,32 18,96 100<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 13,81 66,11 20,08 100<br />
Kopā<br />
Avots: Autoru aprēķini pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013.)<br />
Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā Latvijā, <strong>Iecavas</strong> novadā un blakus esošos novados kopējais iedzīvotāju skaits un<br />
iedzīvotāju skaits pēc dzimuma līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma redzams<br />
11.tabulā.<br />
11.tabula. <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju skaits, blakus esošo novadu iedzīvotā ju skaits un iedzīvotāju sk aits<br />
Latvijā līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā, pēc darbaspējas vecuma uz 01.01.2013.<br />
(darbaspējas vecums no 15 līdz 62 gadiem)<br />
Līdz darbaspējas vecumam Darbaspējas vecumā Pēc darbaspējas vecuma<br />
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes<br />
Latvija 306 524 156 838 149 686 1 429 542 705 499 724 043 465 130 158 583 306 547 2 201 196<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Ozolnieku<br />
<strong>novads</strong><br />
Olaines<br />
<strong>novads</strong><br />
Baldones<br />
<strong>novads</strong><br />
Bauskas<br />
<strong>novads</strong><br />
Vecumnieku<br />
<strong>novads</strong><br />
1 502 773 729 6 306 3 230 3 076 1 792 623 1 169 9 600<br />
1 814 887 927 6 759 3 435 3 324 1 965 730 1 235 10 538<br />
3 017 1 482 1 535 13 592 6 658 6 934 3 887 1 278 2 609 20 496<br />
988 522 466 3 673 1 861 1 812 1 040 334 706 5 701<br />
3 800 1 930 1 870 17 875 9 098 8 777 5 166 1766 3 400 26 841<br />
1 300 704 596 6 224 3 295 2 929 1 890 676 1 214 9 414<br />
Kopā<br />
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013)<br />
Blakus esošie novadi iekļauti, jo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes notiek arī blakus esošajos novados, kā arī daudzi<br />
<strong>Iecavas</strong> iedzīvotāji dodas uz darbu Rīgā. Līdz darbaspējas vecumam <strong>Iecavas</strong> Iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā un blakus<br />
esošajos novados līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas vecumā un pēc darbaspējas vecuma atspoguļots 2.attēlā.<br />
29. lpp.
18 000<br />
17 875<br />
15 000<br />
13 592<br />
12 000<br />
Līdz darbaspējas<br />
vecumam<br />
9 000<br />
6 000<br />
3 000<br />
6 759<br />
6 306<br />
1 502<br />
1 792 1 814 1 965<br />
3 017<br />
3 887<br />
988<br />
3 673<br />
1 040<br />
3 800<br />
5 166<br />
1 300<br />
6 224<br />
1 890<br />
Darbaspējas<br />
vecumā<br />
Pēc darbaspējas<br />
vecuma<br />
0<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> Ozolnieku <strong>novads</strong> Olaines <strong>novads</strong> Baldones <strong>novads</strong> Bauskas <strong>novads</strong> Vecumnieku <strong>novads</strong><br />
2.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada un blakus esošo novadu iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam, darbaspējas<br />
vecumā, pēc darbaspējas vecuma uz 01.01.2013. (darbaspējas vecums no 15 līdz 62 g.) 39<br />
Valsts reģionālās attīstības aģentūras gadskārtējā pārskatā 40 norādīts, ka piecu gadu laikā no 2006.gada sākuma līdz<br />
2011.gada sākumam <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> un Ozolnieku <strong>novads</strong> bijušas divas teritorijas ar pozitīvām iedzīvotāju skaita izmaiņām<br />
ārpus Rīgas plānošanas reģiona (novadu pašvaldību grupā iedzīvotāju skaits bija samazinājies vidēji par 1,8%, Latvijā vidēji<br />
par 2,8%, republikas pilsētu grupā vidēji par 2,9%). Fokusgrupu diskusijas 2013.gada aprīlī ar <strong>Iecavas</strong> novada pārstāvjiem<br />
apliecināja, ka novadā ir labvēlīga vide ģimenēm ar bērniem (ir iespēja bērniem apmeklēt bērnu dārzu, kas ir pieejams arī<br />
ārpus darba laika režīmā, tomēr pašvaldību pārstāvji apliecināja, ka rinda uz bērnu dārzu ir aptuveni 100 bērnu), ir labas<br />
mācību iestādes, kas piedāvā samērā plašu izglītības programmu klāstu. <strong>Iecavas</strong> vidusskolas absolventi ar labām sekmēm<br />
iestājas augstskolās, it īpaši dabas zinātņu un inženierzinātņu studiju programmās.<br />
Vecuma grupā no 7 līdz 18 gadiem <strong>Iecavas</strong> novadā 2013.gada 1.janvārī bija 1 178 bērni, kas veido aptuveni 12,27% no<br />
kopējā iedzīvotāju skaita <strong>Iecavas</strong> novadā, kas ir par aptuveni 1,5 procentpunktiem vairāk kā Latvijā kopumā un kaimiņu<br />
novados, izņemot Baldones novadu, kurā bērni vecuma grupā no 7 līdz 18 gadiem veido aptuveni 14,23% no kopējā<br />
iedzīvotāju skaita novadā. Bērnu vecuma un dzimuma struktūra <strong>Iecavas</strong> novadā, blakus esošajos novados un Latvijā<br />
kopumā redzama 12.tabulā.<br />
12.tabula. Bērnu vecuma un dzimuma struk tūra <strong>Iecavas</strong> novadā, blakus esošos novados un Latvijā uz<br />
01.01.2013.<br />
0 - 6 gadu vecumā 7 - 18 gadu vecumā<br />
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes<br />
Latvija 127 768 65 423 62 345 236 296 121 146 115 150 364 064<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> 616 318 298 1 178 604 574 1 794<br />
Ozolnieku <strong>novads</strong> 838 411 427 1 235 606 629 2 073<br />
Olaines <strong>novads</strong> 1 235 597 638 2 315 1 176 1 139 3 550<br />
Baldones <strong>novads</strong> 371 203 168 811 430 381 1 182<br />
Bauskas <strong>novads</strong> 1 478 753 725 3 092 1 574 1 518 4 570<br />
Vecumnieku <strong>novads</strong> 491 267 224 1 102 591 511 1593<br />
Kopā<br />
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits.pdf (skatīts 24.04.2013)<br />
39 Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem,<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf (skatīts 24.04.2013.)<br />
40 „Reģionu attīstība Latvijā 2010”, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Rīga, 2011. Pieejams:<br />
www.vraa.gov.lv/uploads/Regionu_attistiba_Latvija_2010_web_LAT.pdf<br />
30. lpp.
Lielākā daļa iedzīvotāju <strong>Iecavas</strong> novadā ir latvieši, kas uz 01.01.2013. sastādīja aptuveni 71,29% no kopējā iedzīvotāju<br />
skaita novadā, otra lielākā tautība ir krievi, kas sastādīja aptuveni 15,99%, starp pārējām tautībām aptuveni 3,23%<br />
sastādīja baltkrievi, 2,82% lietuvieši, 2,15% ukraiņi, 1,22% poļi, 1,05% citu tautību (2,25% nebija norādījuši tautību).<br />
Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva <strong>Iecavas</strong> novadā, kaimiņu novados un Latvijā redzams 13.tabulā.<br />
13.tabula. Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva <strong>Iecavas</strong> novadā, blak us esošos novados un Latvijā uz<br />
01.01.2013.<br />
Tautība<br />
Latvija<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Olaines<br />
<strong>novads</strong><br />
Ozolnieku<br />
<strong>novads</strong><br />
Baldones<br />
<strong>novads</strong><br />
Bauskas<br />
<strong>novads</strong><br />
Latvietis 1 310 546 6 844 8 747 7 429 4 827 20 493 7 554<br />
Lietuvietis 28 513 271 235 178 77 1 793 588<br />
Pārējie 52 370 101 449 196 134 438 244<br />
Baltkrievs 75 854 310 1 269 427 113 846 200<br />
Krievs 594 769 1 535 8 098 1 986 492 2 333 698<br />
Ukrainis 53 372 206 673 180 - 606 131<br />
Neizvēlēta 36 345 216 472 - - - -<br />
Polis 49 575 117 555 145 58 332 -<br />
Vecumnieku<br />
<strong>novads</strong><br />
Avots: Autoru veidots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem<br />
www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf (skatīts 24.04.2013)<br />
Diskusijās ar <strong>Iecavas</strong> novada pārstāvjiem konstatēts, ka <strong>Iecavas</strong> novadā pieaug ārvalstnieku skaits, tai skaitā no Ķīnas, jo<br />
viņi izmanto iespējas, ko piedāvā Latvijas normatīvie akti un iegādājas īpašumus, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā.<br />
Lai izvērtētu darbaspēka pieejamību <strong>Iecavas</strong> novadā, tika veikta uzņēmēju (darba devēju) aptauja, kā arī organizētas<br />
vairākas diskusiju grupas. Uzņēmumu vadītāju aptaujai tika izmantota interneta aptauja un arī telefona aptauja.<br />
Respondenti atlasīti pēc mehāniskās izlases principa (atbilst īsti nejaušās izlases prasībām), no Lursoft datu bāzes atlasīts<br />
katrs otrais <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmums. Vispirms respondentiem piezvanīja pa telefonu un uzaicināja tos piedalīties<br />
aptaujā, iepazīstināja ar aptaujas mērķi un piedāvāja izvēlēties vēlamo aptaujas veidu (interneta aptauju, telefona<br />
aptauju). Respondentiem, kuri pirmajā telefona sarunā piekrita piedalīties aptaujā, bet aptaujas anketas neaizpildīja,<br />
zvanīja atkārtoti pēc 3 dienām. Ja respondents uz telefona zvanu neatbildēja, tam zvanīja atkārtoti 3 reizes. Aptaujas<br />
rezultātā saņemtas 55 anketas, derīga 41 anketa, atbildētības līmenis 51%.<br />
Pavisam Lursoft datu bāzē <strong>Iecavas</strong> novadā uz 2013.gada 15.aprīli bija reģistrēti 663 uzņēmumi. Tomēr daļa no<br />
reģistrētiem uzņēmumiem jau bija likvidēti vai bija neaktīvi. Jāatzīmē, ka daudziem uzņēmumiem nebija atrodami<br />
kontakti, daļai uzņēmumu uzrādītie telefoni bija atslēgti vai bija nepareizi. Apkopojums par aptaujas veikšanu redzams<br />
14.tabulā.<br />
Veids<br />
14.tabula. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas 2013.g. veikšanas rezultāti<br />
LURSOFT datu bāzē reģistrēto uzņēmumu skaits <strong>Iecavas</strong> novadā 663<br />
Aptaujāts, piekritis elektroniskai aptaujai, nosūtīts e-pasts 85<br />
Uzņēmums likvidēts 47<br />
Uzņēmumā darbība nenotiek 11<br />
Nav datu, nekādas informācijas (t.i., nav telefona numura, e-pasta) 146<br />
Nevēlas atbildēt uz aptaujas jautājumiem 7<br />
Nevar sazvanīt, neatbild uzrādītais telefona numurs 104<br />
SIA „NK Konsultāciju birojs” iepriekš organizētā aptauja (sk. 4.pielikumu) 67<br />
Cits 3<br />
Skaits<br />
Avots: Autoru apkopojums uz 30.04.2013.<br />
Lielākā daļa <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju norādījuši, ka uzņēmumam pašlaik netrūkst vai tuvākajā laikā netrūks darbinieki –<br />
69,31%, bet aptuveni 30,69% uzņēmēju norādījuši, ka uzņēmumam pašlaik trūkst vai tuvākajā laikā trūks darbinieki (sk.<br />
3.attēlu)<br />
31. lpp.
30,69%<br />
Jā<br />
Nē<br />
69,31%<br />
3.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju atbildes uz jautājumu, vai uzņēmumam pašlaik trūk st vai tuvākajā laikā<br />
trūks darbinieki, (īpatsvars no aptaujātajiem, %) 41<br />
Uzņēmēji norādījuši, ka tuvākajā laikā tiem var būt nepieciešami grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi un profesionāli<br />
traktoru vadītāji, mehāniķi, būvnieki, galdnieki, palīgstrādnieki, kokapstrādes meistari, kā arī rokdarbnieks ar zināšanām<br />
vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķa palīgs, automehāniķis, metinātājs, poligrāfs, elektromehāniķis (sk. 15.tabulu).<br />
15.tabula. Speciālisti, kuri uzņēmumam trūkst vai nākotnē var trūkt <strong>Iecavas</strong> novadā, 2013.g. aprīlī<br />
Speciālisti<br />
Skaits<br />
Grāmatvedis 5<br />
Grāmatveža palīgs 2<br />
Labs un profesionāls traktora vadītājs, mehāniķis (Lauksaimniecības tehnikas speciālists) 2<br />
Agronoms (lauksaimniecības speciālists) 1<br />
Pārdevējs 2<br />
Rokdarbnieks ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās 1<br />
Santehniķa palīgs 2<br />
Būvnieks 3<br />
Automehāniķis 1<br />
Metinātājs 1<br />
Galdnieks 5<br />
Palīgstrādnieks 3<br />
Elektromontieris 1<br />
Poligrāfs 1<br />
Kokapstrādes meistars 3<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 108)<br />
Veicot uzņēmēju aptauju, uzņēmējiem anketā tika lūgts novērtēt dažādus ar viņu uzņēmējdarbības attīstīšanu saistītos<br />
aspektus, izmantojot novērtēšanas skalu 1 – 10, kur vērtējums 1 – viszemākais vērtējums, bet 10 – visaugstākais<br />
vērtējums.<br />
41 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n =<br />
108)<br />
32. lpp.
4.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u datora lietošanas prasmju vērtējums 42<br />
Novērtējot uzņēmuma darbiniekus, <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku datora lietošanas prasmes 19,35% novērtējuši kā<br />
izcilas, bet 38,70% kā ļoti labas, tomēr 6,45% uzņēmēju norādījuši, ka datora lietošanas prasmes darbiniekiem ļoti trūkst<br />
(sk. 4.attēlu). Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi pielikumā (sk. 5.1.pielikumu).<br />
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi 35,48% <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju vērtējuši kā teicamas, bet 22,58% kā ļoti labas. Tikai 3,23%<br />
uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem spējas strādāt patstāvīgi ļoti trūkst (sk. 5.attēlu).<br />
5.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u spēju strādāt patstāvīgi vērtējums 43<br />
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi kopumā <strong>Iecavas</strong> uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi<br />
pielikumā (sk. 5.2.pielikumu). Uzņēmēju aptauja apliecināja, ka lielākā daļa darbinieku strādā ļoti patstāvīgi.<br />
42 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
43 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
33. lpp.
Darbinieku spējas plānot savu darba laiku aptuveni 34,48% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 24,13% kā<br />
labas. Tomēr aptuveni 3,45% uzņēmēju norādījuši, ka spējas plānot savu darbalaiku darbiniekiem trūkst (sk. 6.attēlu).<br />
6.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u spēju plānot savu darba laik u vērtējums 44<br />
Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.3.pielikumu).<br />
Nedaudz zemāk <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši darbinieku spējas sadarboties. Aptuveni 31,03% uzņēmēju darbinieku<br />
spējas sadarboties vērtējuši kā ļoti labas, 31,03% kā labas. Tikai aptuveni 3,45% uzņēmēju norādījuši, ka spējas<br />
sadarboties darbiniekiem ļoti trūkst (sk. 7.attēlu).<br />
7.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u spēju sadarboties vērtējums 45<br />
Darbinieku spējas sadarboties kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi<br />
pielikumā (sk. 5.4.pielikumu).<br />
44 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
45 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
34. lpp.
Darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus aptuveni 21,43% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā<br />
ļoti labu, 35,7% kā labu. Tikai aptuveni 3,57% uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem ieinteresētība (motivācija) pildīt<br />
uzticētos pienākumus ļoti trūkst (sk. 8.attēlu).<br />
8.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u ieinteresētības (motivācijas) pildīt uzticētos pienākumus<br />
vērtējums 46<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus kopumā vērtējuši kā labu.<br />
Vairāk aprēķinu rezultāti skatāmi pielikumā (sk. 5.5.pielikumu).<br />
Aptuveni 14,29% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu vērtējuši kā ļoti labu, 39,30% kā labu. Tomēr<br />
aptuveni 7,14% uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem iniciatīva un radošums ļoti trūkst (sk. 9.attēlu).<br />
9.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u iniciatīvas un radošuma vērtējums 47<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu kopumā vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi<br />
pielikumā (sk. 5.6.pielikumu).<br />
46 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
47 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
35. lpp.
Darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes aptuveni 18,52% <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, 37% kā labas. Tikai aptuveni 3,7% <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju norādījuši, ka darbiniekiem ļoti trūkst<br />
specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes (sk. 10.attēlu).<br />
10.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku specifisko darbā nepieciešamo profesionālo zināšanu un<br />
prasmju vērtējums 48<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes kopumā<br />
vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.7.pielikumu).<br />
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam aptuveni 42,86% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labu, bet<br />
17,85% kā labu. Tomēr aptuveni 14,3% uzņēmēju uzskatīja, ka darbinieku uzticamība un lojalitāti uzņēmumam vērtējama<br />
kā diezgan zema (sk. 11.attēlu).<br />
11.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku uzticamības un lojalitātes uzņēmumam vērtējums 49<br />
48 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
49 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
36. lpp.
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā diezgan augstu. Vairāk<br />
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.8. pielikumu).<br />
Darbinieku valodas prasmes aptuveni 14,29% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 25% kā labas. Tikai<br />
aptuveni 3,57% uzņēmēju uzskatīja, ka darbinieku valodas prasmes ir ļoti vājas, 17,90%, ka vājas (sk. 12.attēlu).<br />
12.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku valodas prasmju vērtējums 50<br />
Darbinieku valodas prasmes kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi<br />
pielikumā (sk. 5.9.pielikumu).<br />
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā aptuveni 28,6% <strong>Iecavas</strong><br />
novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti labas, bet 25% kā labas. Tomēr aptuveni 7,14% uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un<br />
spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā vērtēja kā ļoti vājas, aptuveni 14,3% kā vājas (sk.<br />
13.attēlu).<br />
13.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spēju papildināt savas zināšanas un prasmes<br />
profesionālajā jomā vērtējums 51<br />
50 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
37. lpp.
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā kopumā <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēji vērtējuši kā labas. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.10. pielikumu).<br />
Darbinieku vispārējo inteliģenci aptuveni 25,93% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti augstu, bet 37% kā augstu.<br />
Tomēr aptuveni 3,7% uzņēmēju darbinieku vispārējo inteliģenci vērtēja kā ļoti zemu, aptuveni 3,7% kā zemu (sk.<br />
14.attēlu).<br />
14.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku vispārējās inteliģences vērtējums 52<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji kopumā darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši kā gandrīz augstu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir<br />
pielikumā (sk. 5.11.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumi parāda, ka uzņēmuma darbiniekiem ir augsta<br />
uzticamība un lojalitāte uzņēmumam, nedaudz zemāk uzņēmēji vērtēja darbinieku spējas plānot savu darba laiku, spējas<br />
strādāt patstāvīgi, spējas sadarboties, zemāk tika vērtēta darbinieku ieinteresētība (motivācija) pildīt uzticētos<br />
pienākumus, vispārējā inteliģence, darbā nepieciešamās specifiskās profesionālās zināšanas un prasmes un arī datora<br />
lietošanas prasmes, vēl zemāk uzņēmēji vērtēja darbinieku vēlēšanās un spējas papildināt savas zināšanās un prasmes,<br />
iniciatīvu un radošumu, kā arī valodas prasmes. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumu<br />
aritmētiskās vidējās vērtības atspoguļotas 15.attēlā.<br />
51 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
52 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
38. lpp.
Valodas prasmes; 6,46<br />
Iniciatīva un radošums;<br />
6,89<br />
Darbinieku vēlēšanās un<br />
spējas papildināt savas<br />
zināšanas un prasmes<br />
profesionālajā jomā; 6,89<br />
Datora lietošanas<br />
prasmes; 7,32<br />
Specifiskās darbā<br />
nepieciešamās<br />
profesionālās zināšanas<br />
un prasmes; 7,33<br />
Vispārējā inteliģence; 7,52<br />
Ieinteresētība (motivācija)<br />
pildīt uzticētos<br />
pienākumus; 7,68<br />
Spēja sadarboties; 7,86<br />
Spēja strādāt patstāvīgi;<br />
7,87<br />
Spēja plānot savu darba<br />
laiku; 7,9<br />
Uzticamība un lojalitāte<br />
uzņēmumam; 8,11<br />
15.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku prasmju un attieksmju vērtējumu aritmētisk ā vidējā<br />
vērtība 53<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji arī atzīmējuši, ka problēmas rada darbinieku spēja klausīties un sadzirdēt, ko no viņiem vēlas<br />
darba devējs, kā arī darbinieku atbildības trūkums.<br />
Profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu uzņēmumā 23,33% <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju novērtējuši kā ļoti nozīmīgu, bet<br />
16,67% kā nozīmīgu. Tomēr 13,33% uzņēmēji norādīja, ka profesionālās kvalifikācijas pilnveide uzņēmumā nenotiek (sk.<br />
16. attēlu).<br />
53 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
39. lpp.
16.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālās k valifik ācijas pilnveides nozīmīguma uzņēmumā<br />
vērtējums 54<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu. Vairāk<br />
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.12.pielikumu).<br />
Par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu profesionālai darbībai uzņēmumā aptuveni 5,6% <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēju būtu gatavi maksāt pilnībā, 35,2% uzņēmēji varētu veikt līdzdalības maksājumu 1/3 apmērā, 1,4% uzņēmēji<br />
varētu veikt līdzdalības maksājumu 2/3 apmērā, bet 4% uzņēmēji 1,4% apmērā. Taču 56,4% uzņēmēji nav gatavi maksāt<br />
par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu (sk. 17.attēlu).<br />
5,6%<br />
1,4% 1,4%<br />
Nemaksātu<br />
35,2%<br />
56,4%<br />
Varētu veikt līdzdalības<br />
maksājumu 1/3 apmērā<br />
Varētu segt izmaksas pilnībā<br />
Varētu maksāt 10%<br />
Varētu veikt līdzdalības<br />
maksājumu 2/3 apmērā<br />
17.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju gatavība maksāt par esošo un potenciālo darbinieku sagatavošanu<br />
profesionālai darbībai uzņēmumā 55<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu<br />
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas nozīmīgumu par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus<br />
darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā, aptuveni 15,38% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā ļoti<br />
nozīmīgu, bet 19,2% kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju - aptuveni 23,08%, informācijas nozīmīgumu par iespējām<br />
54 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
55 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. janvāris - aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n =<br />
108). Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
40. lpp.
piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā vērtēja kā nenozīmīgu (sk.<br />
18.attēlu).<br />
18.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par iespējām piesaistīt projek tu līdzekļus darbiniek u<br />
sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīguma vērtējums 56<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai<br />
darbībai uzņēmumā nozīmīgumu kopumā vērtēja kā viduvēji nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk.<br />
5.13.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu<br />
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku<br />
profesionālai pilnveidei vērtēja kā zemu. Tikai aptuveni 15,38% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par<br />
mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei vērtējuši kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju - aptuveni<br />
30,77%, tādas informācijas nozīmīgumu vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 19.attēlu).<br />
19.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbiniek u profesionālai<br />
pilnveidei nozīmīguma vērtējums. 57<br />
56 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
41. lpp.
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir pielikumā (sk. 5.14.pielikumu).<br />
Veiktās uzņēmēju (darba devēju) aptaujas rezultātos, kā arī vairāku grupu diskusiju rezultātu apkopojumā tiek sniegts<br />
esošo un topošo uzņēmēju viedoklis par izglītības nepieciešamību mūžizglītības kontekstā (sīkāk skatīt nodaļu „Izglītības<br />
iespējas <strong>Iecavas</strong> novadā”).<br />
Regulāru informāciju par mūžizglītības (tālākizglītības)/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem, izvērtējot ES un citu<br />
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju<br />
pilnveidošanai, aptuveni 20,83% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 20,80% kā nozīmīgu, bet<br />
aptuveni 12,5% kā nenozīmīgu (sk. 20.attēlu).<br />
20.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju regulāras informācijas par tālāk izglītības/kvalifikācijas pilnveides<br />
kursiem/semināriem nozīmīguma vērtējums. 58<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk.<br />
5.15.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu<br />
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, visaugstāk vērtēja regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas<br />
pilnveides kursiem/semināriem nozīmīgumu, nedaudz zemāk informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus<br />
darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīgumu un profesionālo mācību programmu<br />
īstenošanas piedāvājumu <strong>Iecavas</strong> novadā nozīmīgumu, tad sekoja profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanas<br />
darbavietā nozīmīgums, informācijas par tālmācību iespējām nozīmīgums, profesionālo mācību programmu izstrādes,<br />
atbilstoši uzņēmuma specifikai nozīmīgums un informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai<br />
pilnveidei nozīmīgums (sk. 21.attēlu).<br />
57 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
58 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
42. lpp.
Regulāra informācija par tālākizglītības/ kvalifikācijas<br />
pilnveides kursiem/semināriem<br />
Informācija par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus<br />
darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai…<br />
Profesionālo mācību programmu īstenošanas<br />
piedāvājumi <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšana<br />
darbavietā<br />
Informācija par tālmācības iespējām<br />
Profesionālo mācību programmu izstrāde, atbilstoši<br />
uzņēmuma specifikai<br />
6,13<br />
5,77<br />
5,6<br />
5,42<br />
5,15<br />
4,73<br />
Informācija par mācību iespējām ārzemēs darbinieku<br />
profesionālai pilnveidei<br />
4,19<br />
0 1 2 3 4 5 6 7<br />
Vērtējums (balles)<br />
21.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un<br />
pasākumu nozīmīgumu vērtējumu aritmētiskā vidējā vērtība 59<br />
Uzņēmēji atzīmējuši, ka veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanai novadā pašvaldībai būtu jākoncentrējas uz<br />
saimniecisku (infrastruktūras) lietu sakārtošanu – meliorācija, ielas, ceļi, ūdens, kanalizācija, elektroapgāde. Tika<br />
noskaidrota nepieciešamo cilvēkresursu pieejamība, kvalitāte, kā arī to deficīts dažādās tautsaimniecības nozarēs, kas<br />
pārstāvētas <strong>Iecavas</strong> novadā. Aptaujas un diskusijas rezultāti parādīja, ka uzņēmējiem nepieciešami – galdnieki,<br />
kokapstrādes meistari, būvniecības speciālisti, tirdzniecības speciālisti (t.sk. pārdevēji), grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi<br />
un profesionāli traktoru vadītāji, mehāniķi, rokdarbnieki ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķi,<br />
palīgstrādnieki, atsevišķi uzņēmēji ir minējuši, ka ir nepieciešami inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām,<br />
ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri, lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji,<br />
agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri. Aptaujas rezultāti parādīja, ka darbiniekiem trūkst<br />
specifisku profesionālo zināšanu, kas nepieciešamas konkrētajā darbā. Šis pieprasījums pamatā atbilst Ekonomikas<br />
ministrijas izstrādātajām prognozēm 60 .<br />
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības tālāku attīstību un uzlabotu tās atbilstību darba tirgus prasībām, ir nepieciešams<br />
dialogs un ciešāka sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un izglītotājiem. Sociālajiem partneriem ir jāpiedalās<br />
darba tirgus un ar to saistīto procesu izpētē, kā arī aktīvi jāiesaistās profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā un<br />
novērtēšanā. Līdz ar to svarīgi izskatīt novada attīstības iespējas visas valsts procesu kopsakarībās. Šobrīd aizvien lielāks<br />
uzsvars tiek likts uz kopējo nozaru attīstību valstī, līdz ar to arī novadu un reģionu attīstība tiek salāgota ar kopējo nozaru<br />
attīstību un nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.<br />
ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”<br />
ietvaros Latvijā 2012.gadā ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes (NEP):<br />
- pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība;<br />
- kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);<br />
- ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares;<br />
59 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
60<br />
Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm 26.06.2013<br />
www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf (skatīts 28.04.2013)<br />
43. lpp.
- elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;<br />
- metālapstrāde, mašīnbūve, mašīnzinības;<br />
- transports un loģistika;<br />
- tūrisms, skaistumkopšana;<br />
- poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, datordizains;<br />
- būvniecība;<br />
- enerģētika;<br />
- tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;<br />
- uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana.<br />
NEP veidojas katrā nozarē pēc brīvprātības principa, iesaistoties nozares darba devēju organizācijām vai to apvienībām,<br />
nozares arodbiedrības organizācijām, Izglītības un zinātnes ministrijai un nozares ministrijām. Šobrīd NEP minētā ESF<br />
projekta ietvaros sniedz atbalstu nozares izpētes procesā, ar mērķi izzināt nozarei nepieciešamās profesijas; kopā ar<br />
nozaru pētījumu pakalpojumu sniedzējiem analizē esošās profesionālās kvalifikācijas tautsaimniecības sektoros, nosaka<br />
nozares pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas. Nozares izpētes rezultātā tiks izstrādāts nozares apraksts<br />
un izveidota nozares profesionālo kvalifikāciju struktūra. Tā ir karte, kurā nozares nodefinētās pamatprofesijas, saistītās<br />
profesijas un specializācijas tiek sagrupētas pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. Atbilstoši tam, nākamais solis<br />
projektā ir profesiju standartu izstrāde un profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrāde nozares kartē definētajām<br />
profesijām, kur konkrētas profesijas pārstāvji moderatora vadībā nosaka profesijā veicamos pienākumus un uzdevumus,<br />
nepieciešamās prasmes un zināšanas to veikšanai, kā arī profesionālās kompetences.<br />
Lai nodrošinātu nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm atbilstošu profesionālo izglītību, profesijas standartā vai<br />
profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktās zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences tiek ietvertas<br />
izglītības programmas mācību saturā. Projekta ietvaros tiks uzsākta profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu<br />
pārstrukturizācija, pielietojot moduļu pieeju. Veidojot moduļu programmas, kur atsevišķu profesionālo kompetenču<br />
apguvi nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.<br />
Šāda elastīga jaunas profesijas apguve nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba<br />
tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visā mūža garumā. Izglītības programmas izstrādē tiek<br />
iesaistīti atbilstošās nozares pārstāvji, kuri ir vislabāk informēti par jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un materiāliem.<br />
Nākamais solis – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde, kurā tiek ietvertas profesijas standartā noteiktās<br />
zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences.<br />
Minētā ESF projekta ietvaros ir sagatavots plašs analītisks materiāls par dažādu nozaru attīstības iespējām, kas<br />
perspektīvā izmantojams arī <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības vajadzībām.<br />
Identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi<br />
Izvērtējot darbaspēka pieejamību <strong>Iecavas</strong> novadā, tika veiktas uzņēmēju (darba devēju) aptaujas, organizētas diskusiju<br />
grupas, kā rezultātā tika identificētas vairākas problēmas. Viena no pamatproblēmām – nepieciešamība izveidot un uzsākt<br />
īstenot dažāda veida profesionālo izglītību.<br />
Problēmu apraksts:<br />
- absolventi pēc vidējās izglītības ieguves bieži kļūst par bezdarbniekiem, jo ne visi skolnieki, kas izvēlējušies<br />
mācības vidusskolā, ir tendēti uz augstāko izglītību, ir spējīgi turpināt izglītību augstskolās. Vidējo izglītību<br />
ieguvušie varētu apgūt profesiju, bet vecāki nespēj finansiāli atbalstīt bērnu vēlmi apgūt profesionālo kvalifikāciju<br />
kādā no Latvijas profesionālajām skolām vai koledžām. <strong>Iecavas</strong> novadā šāda iespēja netiek sniegta;<br />
- daļa skolnieku pēc pamatizglītības iegūšanas (9.klase) varētu uzsākt apgūt profesionālo izglītību, taču iztrūkst<br />
skolnieku mērķtiecīga profesionālā orientācija. Jau 7.klasē varētu uzsākt agrīno profesionālo ievirzi paralēli<br />
pamatizglītībai;<br />
- <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestādes varētu piedāvāt profesionālās pilnveides programmas, ko varētu realizēt<br />
esošajās izglītības iestādēs, taču tam nepieciešami papildu materiālie līdzekļi.<br />
44. lpp.
Identificētās problēmas ļauj piedāvāt risinājumus:<br />
1. Īstenot <strong>Iecavas</strong> novadā dažādus profesionālās izglītības veidus un formas 61 :<br />
- Profesionālās tālākizglītības programmas:<br />
o profesionālās tālākizglītības programmas, kurās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības<br />
ierobežojuma un kuru apguve dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni;<br />
o profesionālās tālākizglītības programmas, kurās persona tiek uzņemta pēc arodizglītības vai vidējās<br />
izglītības ieguves un kuru apguve dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni;<br />
- Profesionālās pilnveides izglītības programmas;<br />
- Profesionālās ievirzes izglītības programmas.<br />
Profesionālās izglītības ieguves formu daudzveidība ļauj pretendentam izvēlēties pieejamāko – klātieni, neklātieni vai<br />
pašizglītību.<br />
2. <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībai sekmēt kopīgu, teritoriāli pietuvinātu profesionālās izglītības īstenošanu <strong>Iecavas</strong><br />
novadā, sadarbojoties ar reģiona profesionālās izglītības iestādēm.<br />
Latvijas reģionos ir izvērtējamas inovatīvas pieejas, lai nodrošinātu mūsdienīgu profesionālo izglītību. Meklējot jaunus<br />
risinājumus, ir attīstāma arī pārrobežu sadarbība. Tam ir nozīme arī reģionālās nodarbinātības politikas kontekstā un<br />
attiecībā uz to speciālistu, kas reģionā iegūs kvalifikāciju, iespējām atrast darbu. Kā šādu piemēru var minēt Latvijas un<br />
Igaunijas 2011.gadā uzsākto Valkas Valgas sadarbības projektu, iesaistoties t.sk. Valkas un Valgas novada pašvaldībām.<br />
Labas prakses piemērs: 2012./2013.mācību gadā 21 Latvijas jaunietis, kuri dzīvo Valkas pilsētā un novadā, uzsāka apgūt<br />
darba tirgū pieprasītas profesionālās izglītības programmas (9 jaunieši loģistikas programmā un 12 namdara izglītības<br />
programmā) Igaunijā Valgas Profesionālās izglītības centrā. Vispārējo vidējo izglītību šie jaunieši iegūst Valkas ģimnāzijā<br />
vakara maiņā. Latvijas audzēkņi praktiski visi nāk no Valkas novada, taču arī citu tuvējo novadu audzēkņi un viņu vecāki<br />
izrāda interesi par dalību šādās programmās. Igaunijas puse veic aktīvus karjeras izglītības pasākumus un ir pārliecināta, ka<br />
2013./2014.m.g. abās minētajās programmās nokomplektēs vairāk Latvijas audzēkņu nekā 2012./2013.m.g. Latvijas<br />
sociālie partneri atbalsta šādu izglītības programmu īstenošanu Latvijas audzēkņiem. Šādas kopīgi īstenotas programmas<br />
sniedz ieguldījumu reģionālās nodarbinātības jautājumu risināšanā.<br />
Labas prakses piemērā tika aprakstīts pārrobežu sadarbības modelis situācijā, kad novadā nav profesionālās izglītības<br />
iestādes. Taču analogas pieejas var īstenot arī Latvijas ietvaros. Piemēram, šādu vai līdzīgu modeli iespējams izmantot,<br />
vienojoties ar kādu no tuvumā esošām profesionālās izglītības iestādēm. Tomēr <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībai tādā<br />
gadījumā būtu jārisina transporta un citi saimnieciski un ar jauniešu sadzīves vajadzībām saistīti jautājumi. Savukārt, ja<br />
notiek mērķtiecīga jauniešu atlase mācībām novadā nepieciešamās profesijās, veiktie ieguldījumi varētu atmaksāties, t.sk.<br />
veicinot jauniešu palikšanu <strong>Iecavas</strong> novadā. Jāatzīmē fakts, ka Igaunija veic ļoti aktīvu Latvijas jauniešu rekrutēšanu<br />
mācībām un valodas apguvei Igaunijā, kas liecina par ļoti tālredzīgu politiku (diemžēl, Latvijai neizdevīgu), ņemot vērā<br />
vispārējās demogrāfiskās tendences. Līdz ar to jauniešu ‘paturēšana’ novadā uzskatāma par ļoti būtisku aspektu novada<br />
attīstības perspektīvām.<br />
3. Profesionālās izglītības piedāvājums skolas vecuma jauniešiem.<br />
Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām meklēt NIID.lv.<br />
4. Informēt jauniešus par iespēju iegūt kvalifikāciju īsās 1-1,5 gadīgās programmās.<br />
Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotajās īsajās<br />
(1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmās ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju.<br />
Kopš 2010.gada ar ESF atbalstu tiek īstenotas viengadīgās un pusotrgadīgās profesionālās izglītības programmas, lai<br />
nodrošinātu iespēju jauniešiem, kuri pēc vidusskolas neturpina studijas augstskolā, pēc iespējas ātrāk iekļauties darba<br />
tirgū, tādējādi preventīvi mazinot jauniešu bezdarba risku. Projekta sākotnējais finansējums bija 5,9 milj. EUR. Projekta<br />
sākotnējā mērķa grupa bija jaunieši līdz 25 gadu vecumam ar iegūtu vidējo izglītību, bet bez profesionālas kvalifikācijas.<br />
Šobrīd projekta mērķa grupa ir paplašināta, un minētās programmas var apgūt arī jaunieši, kuri ir ieguvuši profesionālo<br />
kvalifikāciju, taču nav ieguvuši darbu, bet projekta ietvaros viņiem ir iespēja pārkvalificēties. Apmācību grupas lielums un<br />
apmācību virziens tiek saskaņots ar darba devējiem, lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Plānots, ka kopā<br />
61 Profesionālās izglītības likums ("LV", 213/215 (1673/1675), 30.06.1999., Ziņotājs, 14, 22.07.1999.).<br />
45. lpp.
projekta ietvaros kvalifikāciju iegūs 4000 jaunieši. Lai palielinātu projekta pieejamību, uzņemšana tiek veikta arī janvārī un<br />
martā.<br />
2012./2013. mācību gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu 36 profesionālās izglītības iestādes jauniešiem piedāvā<br />
apgūt dažādas tautsaimniecībā pieprasītas profesijas. Studijas pieejamas 94 programmās 54 dažādās profesijās. Studijas ir<br />
bezmaksas, to izmaksas sedz ESF. Minēto programmu ietvaros:<br />
- 2010./2011.gadā mācības uzsāka 860 audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 682;<br />
- 2011./2012.gadā mācības uzsāka 907 audzēkņi. kvalifikāciju ieguva 690 audzēkņi;<br />
- 2012.gada septembra uzņemšanā mācības uzsāka 1210 audzēkņi.<br />
Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām meklēt NIID.lv. Profesiju var apgūt viena vai pusotra<br />
gada laikā - atkarībā no izvēlētās programmas. Ir iespēja apgūt dažādas profesijas, piemēram, dizaina speciālists, lietvedis,<br />
celtnieks, frizieris, drēbnieks un citas.<br />
Ražojošajās sfērās uzņemto audzēkņu skaits pret pakalpojumu sfērā uzņemto audzēkņu skaitu ir 1:3, taču optimāli būtu<br />
līdzsvarot šo proporciju par labu ražojošajās sfērās uzņemtajiem audzēkņiem.<br />
5. Informēt <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājus par iespēju novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo<br />
kompetenci . 62<br />
Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana paver iespēju ātrāk iegūt profesionālo<br />
kvalifikāciju.<br />
2011.gada 9.martā stājās spēkā MK 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās<br />
izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtēs ārpus formālās izglītības<br />
sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa<br />
profesionālajai kompetencei. Sīkāka informācija iegūstama Izglītības kvalitātes valsts dienestā.<br />
Uz 2013.gada aprīli atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegtai informācijai Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu<br />
nokārtoja un profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguva:<br />
- 2011.gadā – 35 personas;<br />
- 2012.gadā – 400 personas (no tām viena persona ieguva 2 profesionālās kvalifikācijas);<br />
- 2013.gadā – 373 personas;<br />
- 2011.-2013.g. deleģējums veikt novērtēšanu sniegts 36 izglītības iestādēm.<br />
6. Informēt <strong>Iecavas</strong> uzņēmējus un iedzīvotājus par neformālām izglītības programmām, profesionālām tālākizglītības<br />
un profesionālām pilnveides izglītības programmām, tālmācības programmām zināšanu uzņēmējdarbības jomā<br />
iegūšanai un pilnveidošanai.<br />
Plašāk par mūžizglītības iespējām aprakstīts nodaļā „Izglītības iespējas <strong>Iecavas</strong> novadā”.<br />
Zinātniskie pētījumi (Pansiris (Pansiri),Temtimes (Temtime) 63 , Nihters (Nichter),Goldmarks (Goldmark) 64 , Vangs (Wang),<br />
Kastello (Costello) 65 , Kukerts (Kuckertz),Vagners (Wagner) 66 un citi) liecina, ka mazo uzņēmumu vadītāju vājās zināšanas<br />
par uzņēmuma vadīšanu ir viens no galvenajiem iemesliem uzņēmumu neveiksmīgai darbībai un uzņēmumu slēgšanai,<br />
uzņēmēja izglītība uzņēmējdarbības jomā būtiski ietekmē uzņēmuma attīstību.<br />
Uzņēmuma reģistra 67 dati liecina, ka aptuveni 7% no <strong>Iecavas</strong> novadā reģistrētiem uzņēmumiem ir izslēgti no uzņēmuma<br />
reģistra datu bāzes, aptuveni 2% aptaujāto uzņēmumu nenotiek saimnieciskā darbība.<br />
Aptuveni 8,4% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji uzskatīja, ka izglītības uzņēmējdarbībā lomu nav nozīmīga, aritmētiskais vidējais<br />
izglītības uzņēmējdarbībā nozīmīguma vērtējums bija 7,92 balles, kas liecina, ka kopumā <strong>Iecavas</strong> uzņēmēji izglītību vērtē<br />
62 „Profesionālās izglītības likums”,10.06.1999. likums, 29. 1 pants<br />
63 Pansiri J., Temtime Z. T. Assessing managerial skills in SME sforcapacity building, Journal of Management Development, Vol. 27, No.2, 2008, pp. 251–<br />
260.<br />
64 Nichter, S., Goldmark,L. Small Firm Growth in Developing Countries, World Development, Vol. 37 (9), 2009, pp. 1453 – 1464.<br />
65 Wang, Y., Costello, P. An investigation into innovations in SMEs: Evidence from the West Midlands, UK, Journal of Entrepreneurship, 18, 1, 2009, pp. 65–<br />
93.<br />
66 Kuckertz, A., Wagner, M. The influence of sustainability orientation on entrepreneurial intentions – Investigating therole of business experience,<br />
Journal of BusinessVenturing, 25, 2010, pp. 524 -539.<br />
67 Uzņēmumu datu bāze. Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrs. www.lursoft.lv/, skatīts 05.04.2013<br />
46. lpp.
kā nozīmīgu, jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par ko liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze<br />
2,569 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo 2,569 balles; variācijas apjoms 9<br />
balles. Tikai neliela daļa aptaujāto <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji tuvāko trīs gadu laikā plānoja attīstīties - aptuveni 16,7%<br />
palielināt darbinieku skaitu, aptuveni 50% palielināt pārdošanas apjomus, aptuveni 17,3% plānoja paplašināties<br />
telpu/zemes/iekārtu ziņā, aptuveni 21,7% plānoja uzsākt jaunu produktu ražošanu/pakalpojumu sniegšanu. Savukārt<br />
aptuveni 10,6% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji plānoja samazināt darbinieku skaitu, 10,8% samazināt esošās produkcijas klāstu,<br />
aptuveni 11% samazināt pārdošanas apjomus, aptuveni 14,4 samazināt telpas/izmantojamo zemi. 68<br />
3.2. Pasākumu plāns sociālās atstumtības riska<br />
mazināšanai, sociālo pabalstu saņēmēju<br />
integrēšanai darba tirgū<br />
Nabadzība un sociālā atstumtība ir kompleksa problēma, kuras risinājums ir atkarīgs no daudzu institūciju un organizāciju<br />
efektīvas sadarbības. Liela nozīme, līdzās starp sektoru un starpinstitūciju sadarbībai valsts līmenī, ir sadarbībai reģionālā<br />
un vietējā līmenī, sadarbībai ar nevalstisko sektoru, sociālajiem partneriem.<br />
Nodarbinātības veicināšana ir labākais līdzeklis sociālās atstumtības risku mazināšanai, attīstot labvēlīgu ekonomisko vidi,<br />
veicinot uzņēmējdarbību un radot jaunas darba vietas.<br />
Nodarbinātības veicināšanas pasākumi:<br />
1. Veicināt pašnodarbinātību un jaunu darba vietu izveidi, nodrošinot uzņēmējdarbības, it īpaši mikro un mazo<br />
uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi <strong>Iecavas</strong> novadā, īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskiem pakļautās<br />
iedzīvotāju grupas – invalīdus, sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, ilgstošos bezdarbniekus, jauniešus<br />
bezdarbniekus un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus.<br />
2. Veicināt sabiedrības aktīvāku iesaistīšanos un ilgāku palikšanu darba tirgū.<br />
3. Attīstīt infrastruktūru un nodrošināt darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, iesaistoties reģionālās mobilitātes<br />
atbalsta pasākumā „Darbs Latvijā”.<br />
Latvija valdības akceptēta reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošana, ko paredz Labklājības<br />
ministrijas (LM) izstrādātie un Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi „Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un<br />
preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles<br />
principiem”. 2013.g. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāks īstenot pasākumu „Komersantu nodarbināto personu<br />
reģionālās mobilitātes veicināšana”. Pasākums izstrādāts, lai palīdzētu iesaistīt darba tirgū tos bezdarbniekus, kuri bez<br />
darba ir ilgāk nekā 6 mēnešus un nevar iekārtoties pastāvīgā darbā, jo tas atrodas attālāk no dzīvesvietas – vismaz 20 km<br />
attālumā.<br />
4. Piedāvāt profesionālās kvalifikācijas apgūšanas, paaugstināšanas un pārkvalifikācijas programmas, nodrošinot to<br />
kvalitāti.<br />
5. Radīt iespēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi, palielinot pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēm, bērnu rotaļu<br />
un attīstības centriem, dienas aprūpes institūcijām.<br />
Te var minēt arī Zviedrijas pieredzi.<br />
Stokholmas pieredze – FILUR projekts 69<br />
Projektu koordinē Stokholmas pilsētas Nodarbinātības departaments. Projekta mērķis ir jauniešu ilgtermiņa bezdarba<br />
novēršana. Projekta pamatā ir programma, kas palīdz tās dalībniekiem atvieglot iekļūšanu darba tirgū un atbalstīt to<br />
68 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
69 Avots: http://nws.eurocities.eu/MediaShell/media/Stockholm%20-%20Project%20Filur.pdf<br />
47. lpp.
karjeras iespējas. Projekts liek uzsvaru uz bezdarbniekiem vecumā no 16-24 gadiem. Šī mērķa grupa iekļauj arī šādas<br />
iedzīvotāju grupas:<br />
- tie, kuri iztiek tikai no sociālajiem pabalstiem;<br />
- jaunieši, kas ir bez darba vairāk kā 6 mēnešus;<br />
- cilvēki ar īpašām vajadzībām;<br />
- jaunieši, kuriem nepieciešama papildu palīdzība pēc nodarbinātības uzsākšanas.<br />
FILUR kursi ilgst 12 nedēļas. Tie ir balstīti uz „7-20 metodi” (balstīta uz 360 grādu novērtēšanas metodi, kas tiek pielietota<br />
sākotnēji un noslēdzot kursu) - tematisku uzdevumu sērijas, lai parādītu dalībnieku progresu darbam draudzīgu prasmju<br />
attīstībā un karjeras attīstības plānos. Kursa beigās dalībnieki sagatavo darbības plānus, kas atbilst to nākotnes mērķiem.<br />
Katram dalībniekam ir personīgs kontakts ar „kouču”. Projekts ir organizēts trijās grupās (katrā grupā 15 cilvēki).<br />
12 nedēļu kurss sastāv no:<br />
- 1-8 nedēļa: dalībniekiem ir grupas tikšanās katru dienu (un individuāla tikšanās vienu reizi nedēļā);<br />
- 8-12 nedēļa: tiek piedāvāta prakse piemērotā uzņēmumā vai organizācijā;<br />
- 12 nedēļa: dalībnieki tiek uzaicināti uz tikšanos, lai dalītos ar darba pieredzi;<br />
- pēc 12 nedēļu projekta pabeigšanas: tiek piedāvāts 1 gadu nodarbinātības mentors.<br />
80% no kursus pabeigušiem jauniešiem ir motivēti un atraduši darbu vai uzsākuši tālākas studijas.<br />
FILUR projekts tika līdzfinansēts no ESF. Ikgadējais budžets sastādīja 1 700 000 EUR (kursus apmeklēja vairāk kā 245<br />
jaunieši).<br />
Sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālo pabalstu saņēmēju<br />
integrēšanai darba tirgū tiek piedāvāti sekojoši risinājumi:<br />
1. Radīt <strong>Iecavas</strong> novadā iespēju sociālā riska grupām iesaistīties profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā,<br />
kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē, kur:<br />
- profesionālās tālākizglītības programmu apguve dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju, profesionālās<br />
kvalifikācijas apliecību;<br />
- profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību<br />
un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes,<br />
iegūstot apliecību par profesionālās pilnveides izglītību;<br />
- neformālās izglītības programmas dod iespēju iegūt atbilstošas sistematizētas sociālās un profesionālās<br />
pamatprasmes, iegūstot zināšanas apliecinošu dokumentu.<br />
2. Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā, izmantojot NVA īstenotos aktīvās<br />
nodarbinātības pasākumus.<br />
MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba<br />
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” saistībā ar<br />
Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem „Kompleksie atbalsta pasākumi”<br />
pasākumu „Darbnīcas jauniešiem” paredzēti inovatīvi jauniešu nodarbinātības pasākumi. Jaunieši-bezdarbnieki vecumā<br />
no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti profesionālās izglītības<br />
iestādē varēs iepazīt trīs profesionālās jomas, katrā jomā darbojoties trīs nedēļas. Profesionālās izglītības iestādes<br />
jauniešus-bezdarbniekus iepazīstina ar nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām pamata zināšanām izvēlētajā<br />
profesionālajā jomā. Tiek nodrošināta arī izmitināšana dienesta viesnīcā.<br />
3. Piedāvāt jauniešiem-bezdarbniekiem iesaistīties profesionālajā izglītībā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu<br />
īstenotajās īsajās (1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmās ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt<br />
profesionālo kvalifikāciju.<br />
4. Apzināt un iesaistīt izglītībā tos <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājus, bezdarbniekus, kas pārtraukuši pamatizglītību vai<br />
vidējo izglītību, un, neatkarīgi no izglītojamā zināšanu līmeņa un vecuma, dot iespēju iegūt profesionālo<br />
kvalifikāciju. Iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības un kuri<br />
neturpina mācības, redzams 16.tabulā.<br />
48. lpp.
16.tabula. Latvijas iedzīvotāju sk aits vecuma grupā 18-24 gadi, k uriem nav vidējās izglītības un k uri<br />
neturpina mācības (tūk stošos)<br />
2011* 2012**<br />
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet.<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi 199,7 204,5 203,5 209,9 192,4 192,7 n/d n/d<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi, 67,7 76,3 59,7 63,9 55,2 60,7 n/d n/d<br />
kuriem nav vidējās izglītības<br />
Iedzīvotāji vecuma grupā 18-24 gadi,<br />
kuriem nav vidējās izglītības un kuri<br />
neturpina mācības<br />
23,1 28,4 23,1 20,6 17,9 19,7 n/d n/d<br />
Avots: CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti<br />
* - Pārrēķins pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem<br />
** - Sākot ar 2012.g. 1. ceturksni Darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek aprēķināti izmantojot 2011.gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.<br />
5. Paplašināt pieaugušo izglītības iespējas, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu.<br />
3.3. Prakses vietu un subsidēto darbavietu jauniešiem<br />
un jauniešiem ar speciālām vajadzībām izveides<br />
iespēju izpēte novada uzņēmumos<br />
Jaunākās tendences profesionālās izglītības pilnveidei un prakses nodrošinājumam un<br />
kvalitātei valstī<br />
Lai nodrošinātu dažādu iedzīvotāju grupu prasmju pilnveidi, kā arī iesaistītu izglītības un apmācības procesos dažāda<br />
vecuma mērķa grupas ar atšķirīgu sagatavotības līmeni un sociālo situāciju, Latvijā ir uzsākta vai tiek īstenota virkne<br />
pasākumu. Kā īpaša mērķa grupa tiek izdalīti jaunieši, ņemot vērā, ka jauniešiem krīzes laikā ir īpaši grūti atrast darbu, jo<br />
nav iepriekšējas darba pieredzes. Taču vienlīdz svarīgi ir sniegt atbilstošas prasmes gan pilna laika profesionālās izglītības<br />
programmās, gan profesionālajā tālākizglītībā, gan pieaugušo izglītībā, kā arī nodrošināt iegūto kompetenču (tajā skaitā<br />
ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto) efektīvu novērtēšanu.<br />
Šobrīd mainās konceptuālās pieejas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jautājumiem un ar to saistītās prakses<br />
īstenošanai gan Eiropā, gan Latvijā. Profesionālajā izglītībā šobrīd plānots ieviest duālās sistēmas elementus, kas nozīmē<br />
pastiprināt darba vidē un praktiskās mācībās balstītu profesionālo izglītību. Duālā sistēma profesionālajā izglītībā tiek<br />
īstenota Vācijā, Austrijā, Dānijā un vairākās citās ES dalībvalstīs, kur tā kopumā ir devusi labus rezultātus. Par to liecina<br />
šajās valstīs esošais salīdzinoši zemais jauniešu bezdarba līmenis. Duālā izglītības sistēma paredz jauniešu apmācību pie<br />
darba devēja vairākus gadus ilgās apmācības programmās, kuru ietvaros tikai neliels stundu skaits ir atvēlēts teorētiskām<br />
mācībām profesionālās izglītības iestādēs. 2012.gada 11.decembrī Berlīnē starp Vācijas Federālo izglītības un pētniecības<br />
ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (kā arī vēl piecām ES dalībvalstīm) tika parakstīts Memorands par<br />
sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā (turpmāk – Memorands). Memorands paredz valstu kopējus<br />
pasākumus jauniešu bezdarba samazināšanai, tajā skaitā radot jauniešiem labākas kvalificēta darba ieguves iespējas.<br />
Vienlaikus ekonomiskās konkurētspējas veicināšana tiek sasaistīta ar nepieciešamību intensīvāk ieviest duālās izglītības<br />
un apmācības sistēmu un veidot jauna veida sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem.<br />
Latvijā saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse ir neatņemama profesionālās<br />
izglītības programmas sastāvdaļa. Lai īstenotu jaunās konceptuālās pieejas arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. –<br />
2020.gadam paredzēti pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai un prakses kvalitātes pilnveidošanas jautājumiem.<br />
Šos jautājumus paredzēts risināt sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tajā skaitā 12 nozaru ekspertu padomēm (NEP). Līdz<br />
ar to jebkurā novadā jauniešu nodarbinātības un prakšu jautājumi ir saistāmi ar novadā īstenoto uzņēmējdarbību un<br />
perspektīvajām nozarēm.<br />
Jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā aptuveni 26,92% <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēji vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 38,5% kā nozīmīgu, bet aptuveni 19,2% kā maznozīmīgu (sk. 22.attēlu).<br />
49. lpp.
22.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konk urētspējīga<br />
darbaspēk a sagatavošanā nozīmīguma vērtējums 70<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.16.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu (duālā sistēma vai tās elementi), kad<br />
audzēknis ievērojami lielāku laika daļu pavada praktiskā apmācībā uzņēmumā, vērtēja kā svarīgu, aptuveni 30,77% <strong>Iecavas</strong><br />
novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 30,8% kā<br />
nozīmīgu, bet aptuveni 8% kā nenozīmīgu (sk. 23.attēlu).<br />
23.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu (duālā sistēma<br />
vai tās elementi), k ad audzēknis ievērojami lielāku laika daļu pavada prak tisk ā apmācībā uzņēmumā<br />
nozīmīguma vērtējums 71<br />
70 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
71 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
50. lpp.
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu.<br />
Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.17.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji norādījuši, ka vairāk uzņēmumā pieņem darbā praksē studējošos jauniešus – aptuveni 46,2%,<br />
profesionālo skolu audzēkņus praksē pieņem aptuveni 34,6% uzņēmumi, bet skolniekus aptuveni 19,2%. Daudz mazāk<br />
uzņēmēji pieņem praksē jauniešus ar īpašām vajadzībām (studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām aptuveni 9%,<br />
profesionālo skolu audzēkņus ar īpašām vajadzībām aptuveni 8%, bet skolniekus ar īpašām vajadzībām aptuveni 8% (sk.<br />
24.attēlu).<br />
Studējošos jauniešus<br />
53,8<br />
46,2<br />
Profesionālo skolu audzēkņus<br />
34,6<br />
65,4<br />
Skolniekus<br />
Studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām<br />
9,1<br />
19,2<br />
80,8<br />
90,9<br />
Nē<br />
Jā<br />
Profesionālo skolu audzēkņus ar īpašām<br />
vajadzībām<br />
8,3<br />
91,7<br />
Skolniekus ar īpašām vajadzībām<br />
8,3<br />
91,7<br />
0 20 40 60 80 100<br />
24.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju atbilžu sadalījums uz jautājumu, vai uzņēmumā pieņem prak sē<br />
skolniekus, profesionālo skolu audzēkņus, studējošos jauniešus un skolniek us, profesionālo skolu<br />
audzēkņus, studējošos jauniešus ar īpašām vajadzībām (procentos) 72<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju gatavība piedalīties nodarbinātības veicināšanas pasākumos novadā vērtējama kā zema. No<br />
četrām aktivitātēm visaugstāk, kā apmierinoša vērtējama uzņēmēju aktivitāte nodrošināt balvas biznesu ideju<br />
konkursiem, tad seko aktivitāte piedāvāt prakses vietas, ļoti zemi vērtējamas aktivitātes piedāvāt transporta<br />
pakalpojumus uz profesionālām izstādēm un sponsorēt apdāvinātāko <strong>Iecavas</strong> jauniešu studijas, lai jaunieši atgrieztos<br />
Iecavā (sk. 25. attēlu).<br />
Nodrošināt balvas biznesa ideju konkursiem<br />
4,74<br />
Piedāvāt prakses vietas<br />
4,50<br />
Piedāvāt transporta pakalpojumus uz profesionālām<br />
izstādēm<br />
3,09<br />
Sponsorēt apdāvinātāko <strong>Iecavas</strong> jauniešu studijas, lai jaunieši<br />
atgrieztos Iecavā<br />
2,59<br />
0 1 2 3 4 5<br />
Vērtējums (balles)<br />
25.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aktivitātes piedalīties norādītos p asāk umos nodarbinātības<br />
veicināšanai novadā vērtējumu aritmētiskā vidējā vērtība 73<br />
72 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).<br />
51. lpp.
No uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji visaugstāk kā gandrīz nozīmīgus vērtēja pašvaldības<br />
finansētus seminārus un apmācības uzņēmējiem un iedzīvotājiem, nedaudz zemāk uzņēmēji vērtēja pašvaldības grantu<br />
(subsīdiju) jaunām biznesa idejām nozīmīgumu. Kā viduvēji nozīmīgus atbalsta pasākumus uzņēmēji vērtēja nekustamā<br />
īpašuma nodokļa atlaides, mikro un mazo uzņēmumu izveidošanas atbalsta fonda nozīmīgumu un biznesa inkubatora<br />
izveidi. Uzņēmēji uzskatīja, ka mazāk nozīmīgi atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai ir izveidota nevalstiska organizācija<br />
uzņēmēju atbalstam un uzņēmējdarbības speciālista pieņemšana (sk. 26. attēlu).<br />
Pašvaldības finansēti semināri un apmācības uzņēmējiem un<br />
iedzīvotājiem<br />
Pašvaldības granti (subsīdijas) jaunām biznesa idejām<br />
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides<br />
Mikro un mazo uzņēmumu izveidošanas atbalsta fonds<br />
7,79<br />
7,52<br />
6,96<br />
6,96<br />
Biznesa inkubatora izveide<br />
Izveidota nevalstiskā organizācija uzņēmēju atbalstam<br />
5,87<br />
6,21<br />
Pieņemt darbā uzņēmējdarbības speciālistu<br />
5,13<br />
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9<br />
Vērtējums (balles)<br />
26.attēls. <strong>Iecavas</strong> novadā esošo un iespējamo uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu vērtējumu aritmētiskā<br />
vidējā vērtība 74<br />
Potenciālie attīstības virzieni un scenāriji valstī minēto jautājumu kontekstā<br />
1. 2013.gada februārī Saeimas komisijās ir sāktas diskusijas par iespējām noteikt atvieglojumus sociālā nodokļa<br />
nomaksā tiem darba devējam, kas nodrošina pirmo darbavietu jaunietim. Iespējamie tiesību aktu grozījumi<br />
paredz obligātās sociālās apdrošināšanas darba devēja maksājamo daļu 24,09% apjomā uzņemties valstij.<br />
2. 2013.gadā valsts mērogā varētu tikt uzsākti profesionālās orientācijas pasākumi, kā arī individuālās karjeras<br />
konsultācijas vispārizglītojošo skolu skolēniem un agrīni izglītību pārtraukušajiem bez profesionālās kvalifikācijas<br />
vai ar zemu kvalifikāciju. Ir paredzēts arī stiprināt sadarbību ar nozaru pārstāvjiem un citiem sociālajiem<br />
partneriem.<br />
3. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) administrē daudzveidīgas programmas un projektus<br />
uzņēmējdarbības attīstīšanai. No 2013.gada uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana programmās: Mikro,<br />
mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma, Atbalsts jaunu darba vietu<br />
radīšanai un citās. Turpinās iesaiste agrāk uzsāktajās programmās: Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu<br />
konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām, Biznesa inkubatori, Kompetences<br />
centri, Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma un citās.<br />
4. MK 2008.gada 26.februāra „Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma<br />
apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana"” papildinājuma<br />
1.3.1.7.aktivitāte „Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas<br />
attīstība””, un šīs aktivitātes ietvaros realizētais ESF projekts „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus<br />
73 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nepiedalītos, 10 – ļoti aktīvi piedalītos.<br />
74 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīgs, 10 – ļoti nozīmīgs.<br />
52. lpp.
prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” (2010. – 2014.) veido darba tirgus uzraudzības sistēmu, kas<br />
ļautu iegūt un analizēt datus par darbaspēku nozaru griezumā, kā arī plānot izglītības programmas un atbilstošu<br />
bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanu. Tādējādi darba devēji tiks efektīvāk nodrošināti ar informāciju par<br />
darbaspēka piedāvājumu.<br />
5. Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra 2012.gadā ir pilnveidojusi informācijas<br />
uzskaiti par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Viena no uzskaites sadaļām ļauj identificēt jauniešu – bezdarbnieku<br />
absolvēto izglītības iestādi.<br />
6. ESF projekta ietvaros Latvijā ir izstrādāta nozaru kvalifikācijas sistēma 14 nozarēs izglītībā. Izpēte aptver gan<br />
nozares attīstības tendences, gan darbaspēka raksturojumu, esošo profesionālās izglītības piedāvājumu un tā<br />
atbilstību darba tirgus prasībām, tālākizglītības iespējas un sadarbību starp izglītotājiem un darba devējiem, kas<br />
balstās uz nozarēs strādājošo uzņēmumu aptaujas rezultātiem. Papildus balstoties uz izpētes rezultātiem<br />
sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm izstrādātas arī nozaru kvalifikāciju struktūru kartes, kurās redzamas<br />
nozaru pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas, kā arī iespējamie studiju/karjeras attīstības ceļi. Uz<br />
šī pamata tiek veidota elastīga modulāra pieeja profesionālās izglītības programmu izveidei un īstenošanai. Šī<br />
sistēma vienlaicīgi arī nodrošinās mācekļa laika elementu uzlabošanu profesionālajā izglītībā.<br />
7. Valsts izglītības satura centrs ir nodrošinājis Mūžizglītības kompetenču materiāla izstrādi, apkopojot un<br />
nedublējot kompetences no Valsts standarta un profesijas standarta. Šis materiāls izmantojams gan<br />
profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā mūžizglītības kompetences tiek<br />
definētas Valsts standartos vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas<br />
Parlamenta dokumentos („Izglītība un apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”) tās jāapgūst<br />
gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs<br />
mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības<br />
un cilvēkdrošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni, informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās<br />
saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.<br />
8. Lai veicinātu pieaugušu iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno<br />
Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas programmas īstenošana<br />
pieaugušo izglītības jomā”. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu koordināciju/informācijas<br />
apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar nolūku<br />
palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un<br />
kvalifikāciju. Projekta tiešā mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (bez pamata vai vidējās<br />
izglītības) vecumā no 25 – 64 gadiem. Projekta netiešā mērķa grupa ir nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri,<br />
pašvaldības, skolas, augstskolas, interešu centri, kuriem projekta laikā un pēc projekta noslēguma ir kopīgi<br />
jāsadarbojas, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un<br />
kvalifikāciju. Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu<br />
nodarbinātības statusu un mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.<br />
9. Ir spēkā MK 2012.gada 20.novembra noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas<br />
kārtība”. Minētie noteikumi nosaka mācību prakses organizācijas jautājumus saistībā ar izglītojamo<br />
apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī saistībā ar darba aizsardzības noteikumu ievērošanu prakses vietās.<br />
Noteikumos noteiktas profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret<br />
nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas minimālais apmērs – Ls 1 000. Nosakot<br />
minētās profesionālās kvalifikācijas, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta veselībai un<br />
dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta<br />
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c.<br />
10. Īstenojot Kopenhāgenas procesu Eiropas valstu profesionālo izglītības un apmācības sistēmu attīstīšanai, ir<br />
izveidoti nozīmīgi Eiropas līmeņa instrumenti profesionālās izglītības un apmācības pārredzamības<br />
nodrošināšanai (Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)), kvalifikāciju un<br />
prasmju atzīšanai (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un<br />
apmācības jomā (ECVET)) un kvalitātes nodrošināšanai (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu<br />
ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)), tomēr, lai turpinātu attīstīt profesionālo<br />
izglītību un apmācību nacionālā līmenī un, it īpaši, veicinātu mobilitāti, ir jāveic papildu pasākumi un jāstiprina<br />
53. lpp.
starptautiskā sadarbība šajā jomā. Arī 2010.gada 18. un 19.novembra ES Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un<br />
sporta ministru padomē apstiprinātajos Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos<br />
par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. līdz<br />
2020.gadam tika noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2014.gadam jāveic pasākumi, lai ne tikai veicinātu profesionālās<br />
izglītības un apmācības pievilcīgumu un izcilību, bet arī lai uzlabotu mobilitāti profesionālās izglītības un<br />
apmācības jomā.<br />
11. 2012.gadā jauniešu nodarbinātības jautājumi vairakkārt tika akcentēti kā prioritāri arī Eiropadomes līmenī,<br />
tostarp minot jauniešu iespēju uzlabošanu iegūt pirmo darba pieredzi. 2012.gada 18. un 19.oktobra Eiropadomes<br />
secinājumos tika izcelti pasākumi jauniešu mobilitātes veicināšanai, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla<br />
(EURES) vakanču portāla pilnveidošanai, kā arī tika norādīts, ka īpaša nozīme jauniešu bezdarba jautājumu<br />
risināšanā ir dalībvalstu profesionālās izglītības programmām.<br />
Labklājības ministrijas pārziņā esošie pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai<br />
Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES. Nodarbinātības valsts aģentūrā<br />
(NVA) 2012.gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 11 000 jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi, kas veidoja ap 11% no<br />
visu reģistrēto bezdarbnieku kopskaita (2009.gada beigās īpatsvars bija lielāks – 14,8%), no tiem:<br />
- 87% ir vecumā 20–24 gadi,<br />
- 68% nav kvalifikācijas vai zems izglītības līmenis,<br />
- 22% ir ar profesionālo izglītību, bet tikai 9,8% ar augstāko,<br />
- 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi – lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās.<br />
Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju šobrīd reģistrētajiem jauniešiem - bezdarbniekiem bezdarba ilgums vidēji ir<br />
4,7 mēneši. Galvenie valsts mērogā identificētie pasākumi jauniešu pārejai no izglītības uz darba tirgu ir šādi:<br />
- atbalsts pārdomātas profesijas izvēlei (karjeras atbalsta sistēma, konsultācijas u.c.);<br />
- kvalifikācijas ieguve, prasmju un kompetenču attīstība (kā formālās izglītības ietvaros, tā darba tirgū), arī prakšu<br />
tiesiskā regulējuma sakārtošana;<br />
- darba meklēšanas atbalsts (efektīva vakanču aizpildīšana un atbalsts jaunietim darba meklēšanas procesā);<br />
- sekmīga jauniešu pāreja no izglītības uz darba tirgu, pirmās darba pieredzes ieguve (jauniešu darba vietas,<br />
brīvprātīgais darbs);<br />
- atbalsta mehānismu stiprināšana, kas dod iespējas jauniešiem bez izglītības un profesijas (skolu pametušie)<br />
atgriezties izglītības sistēmā;<br />
- jauniešu piesaiste profesionālajai izglītībai, proporcionāli palielinot to jauniešu skaitu, kas izvēlas profesionālo<br />
izglītību;<br />
- profesionālās izglītības sistēmas pievilcības veicināšana (satura pilnveide un infrastruktūras attīstība);<br />
- uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērsto aktivitāšu pilnveide, lai jauniešu mērķa grupai ir motivācija uzsākt<br />
uzņēmējdarbību;<br />
- monitorings – sekojot efektivitātei un līdzekļu izmantojumam īstenotajās programmās, tās nepārtraukti izvērtējot<br />
un nepieciešamības gadījumā pilnveidojot.<br />
Lai izpildītu nosacījumu, ka dažos mēnešos pēc skolas beigšanas jaunieši saņemtu kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar<br />
nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos, Latvija ir izstrādājusi vairākus speciāli jauniešiem<br />
mērķētus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, kā arī ļauj jauniešiem pilnvērtīgi iesaistīties vispārējos aktīvās darba<br />
tirgus politikas pasākumos, kas nav paredzēti tikai šai mērķauditorijai. Jauniešiem bez darba ir pieejami arī citi pasākumi<br />
ārpus darba tirgus, kas ļauj tiem atgriezties izglītības sistēmā un iegūt profesiju.<br />
Jaunieši-bezdarbnieki tiek uzskatīti par vienu no NVA prioritārajām mērķgrupām. NVA piedāvā dažādus pakalpojumus<br />
(konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, īstermiņa apmācības programmas darba meklēšanas prasmju pilnveidošanai,<br />
karjeras konsultācijas, profesionālās izglītības programmas jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai esošās kvalifikācijas<br />
pilnveidei, apmācība pie darba devēja vai pēc darba devēja pieprasījuma, neformālās izglītības programmas (darba<br />
nepieciešamo iemaņu un papildprasmju apguve, valodas, IT prasmes u.c., sākotnējs atbalsts jaunas uzņēmējdarbības<br />
uzsākšanai, subsidētās nodarbinātības pasākumi u.c.), kas ļauj palikt sociāli aktīvam un palīdz strādāt gribošam cilvēkam<br />
integrēties darba tirgū un izveidot veiksmīgu profesionālo karjeru.<br />
54. lpp.
Tikai jauniešiem ir paredzēti šādi pasākumi – darba vieta jaunietim, atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam, darbnīcas<br />
jauniešiem (iepazīšanās ar dažādām profesionālajām jomām) un Aģentūras inspektoru asistentu apmācība un prakse.<br />
Pasākums „Darba vieta jaunietim”<br />
Pasākumā „Darba vieta jaunietim” tiek iesaistīti nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši-bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24<br />
gadiem,- jaunieši, kas ir Aģentūras uzskaitē vismaz četrus mēnešus, jaunieši pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un jaunieši<br />
ar invaliditāti. Pasākums nodrošina iespēju iegūt darba pieredzi laika periodā līdz deviņiem mēnešiem, pakāpeniski<br />
apgūstot jaunas prasmes un iemaņas. Ar jaunieti tiek noslēgts darba līgums. Pasākuma ietvaros jauniešus aizliegts<br />
nodarbināt nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.<br />
Lai neveidotos situācijas, kad uzņēmēji darbiniekus aizvieto ar pasākuma dalībniekiem, noteikumos paredzēti vairāki<br />
nosacījumi, kas to novērš. Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna<br />
izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta<br />
neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus<br />
pirms iesaistes pasākumā).<br />
Pasākuma „Darba vieta jaunietim” ietvaros darba devējs var saņemt dotāciju par jaunieša-bezdarbnieka nodarbināšanu:<br />
- ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim-bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus Ls 100<br />
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – Ls 150 apmērā);<br />
- ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim-bezdarbniekam par pilnu darba laiku turpmākos trīs mēnešus Ls 50<br />
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – Ls 100 apmērā);<br />
- ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem-bezdarbniekiem.<br />
Par piecu jauniešu-bezdarbnieku nodarbināšanu dotāciju piešķir 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās<br />
mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu – vienu piekto daļu no<br />
minētās darba algas dotācijas;<br />
- darba vietu pielāgošanai jauniešiem-bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne<br />
vairāk kā Ls 500 vienai darba vietai; izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu<br />
speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;<br />
- izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras<br />
paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.<br />
Pasākums tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros, lai integrētu<br />
jaunieti-bezdarbnieku darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību.<br />
Pasākums „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”<br />
Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu-bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem aktivitātes sabiedrības labā,<br />
popularizējot brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un veicinot tā attīstību, ņemot vērā brīvprātīgā darba potenciālu jauniešu<br />
bezdarbnieku aktivizācijai un sagatavošanai darba tirgum, jo īpaši samazinātas ekonomiskās aktivitātes apstākļos darba<br />
tirgū. Pasākuma ietvaros jaunietim-bezdarbniekam biedrībās un nodibinājumos to statūtos noteikto funkciju veikšanai tiks<br />
dota iespēja strādāt sabiedrības labā (pasākums ilgst līdz sešiem mēnešiem). Ņemot vērā nevalstisko organizāciju<br />
bezpeļņas un bieži vien uz projektiem orientēto darbību, pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendijas izmaksa.<br />
Pasākums „Darbnīcas jauniešiem”<br />
Sākot ar 2013.gadu jaunieši-bezdarbnieki var piedalīties „Jauniešu darbnīcās”, kur viena pasākuma ietvaros jaunietis sevi<br />
var izmēģināt vairākās profesijās. „Darbnīcas jauniešiem” pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu-bezdarbnieku, vecumā no<br />
15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, atbilstošas un informētas<br />
izvēles izdarīšanu par turpmāko izglītības jomu, ar ko saistīt turpmāko darba dzīvi. Pasākuma ietvaros jaunietimbezdarbniekam<br />
izglītības iestādē tiek dota iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas, katrā no jomām darboties trīs<br />
nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas ļautu izdarīt pamatotu izglītības un profesionālās darbības<br />
jomas izvēli. Pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendija.<br />
55. lpp.
Sākot ar 2013.gadu ir paredzēts īstenot mērķētāku pieeju dažādu bezdarbnieku mērķgrupu atgriešanai darba tirgū -<br />
profilēšanu, kas ļaus koncentrēt uzmanību uz tiem jauniešiem, kam nepieciešams nopietnāks atbalsts darba meklēšanā.<br />
Jau pašreiz, sniedzot atbalsta pakalpojumus jauniešiem (arī tiem, kuri nav reģistrēti bezdarbnieki), vispirms tiek<br />
piedāvātas karjeras konsultācijas vairākās formās:<br />
- individuālā karjeras konsultācija – profesionālās piemērotības, personības iezīmju un profesijas iezīmju izpēte,<br />
profesiju alternatīvu meklēšana, individuālā karjeras plāna sastādīšana, sagatavošanās darba intervijai, palīdzība<br />
CV un motivācijas vēstules sastādīšanā;<br />
- individuālā diagnosticējošā konsultācija – profesionālo slieksmju noteikšana, domāšanas īpatnību, darbaspēju<br />
izpēte un to atbilstība profesionālajām iecerēm;<br />
- grupas karjeras konsultācija – karjeras veidošanas problēmu risināšana, informācija par izglītības iegūšanas un<br />
karjeras veidošanas iespējām, profesionālo kompetenču atbilstības izpēte darba tirgus prasībām;<br />
- grupas informatīvā karjeras konsultācija – informācija par aktualitātēm darba tirgū, izvēlētās profesijas standarta<br />
prasībām un izglītības iespējām Latvijā.<br />
Vienlaikus ir iespēja saņemt e-konsultāciju. NVA mājas lapas sadaļā „Karjeras pakalpojumi” ir pieejami testi, izzinoša spēle<br />
„Iepazīsti sevi” un karjeras iespēju attīstoši e-pakalpojumi. NVA velta pastiprinātu uzmanību e-pakalpojumu attīstībai un<br />
uzlabošanai nākotnē.<br />
Latvijā tiek īstenota algu subsīdiju shēma nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem-bezdarbniekiem, jo tādējādi darba<br />
devējs ir motivēts iesaistīt jaunieti kvalificētākās aktivitātēs un apmācīt nepieciešamajās prasmēs, kamēr valsts līdzfinansē<br />
daļu no viņa algas, tādējādi kompensējot sākotnēji zemāko darba ražīgumu. Bez pietiekama darba devēja līdzfinansējuma<br />
Latvijas elastīgā darba tirgus apstākļos, jo īpaši situācijā, kad pārsvarā ir mikro uzņēmumi, darba devējiem ir stimuls<br />
jauniešus iesaistīt vienkāršās aktivitātēs, bieži pašu vienkāršāko darbu veikšanai.<br />
2012.gada 20.novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo<br />
apdrošināšanas kārtība”. Noteikumi ir izstrādāti, lai aktualizētu mācību prakses organizācijas jautājumus, ietverot tajos arī<br />
normas par izglītojamo apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī pievērstu profesionālās izglītības iestāžu un citu<br />
prakses vietu uzmanību darba aizsardzībai, sekmētu darba aizsardzības noteikumu ievērošanu mācību prakses laikā.<br />
Noteikumi nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes<br />
gadījumiem mācību prakses laikā. Nosakot profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo<br />
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, tika ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta<br />
veselībai un dzīvībai – darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta<br />
bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c. Atbilstoši noteikumu projekta<br />
8.punktam pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants<br />
noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta<br />
tiesības un pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Noteikumi stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.<br />
3.4. Novada jauniešu nodarbinātības iespēju<br />
izvērtējums<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā ir nepieciešams īstenot jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumus; nepieļaut esošo jauniešu<br />
„aizplūšanu” no <strong>Iecavas</strong> novada; veicināt jauniešu nodarbinātību un īstenot jauniešu praktisko apmācību darba tirgus<br />
kontekstā, taču <strong>Iecavas</strong> novadā nav nevienas profesionālās izglītības iestādes (PII). Līdz ar to ir nepieciešams pieņemt<br />
lēmumu un īstenot kompensējošus pasākumus, kas ļautu <strong>Iecavas</strong> novadā īstenot jauniešu sagatavošanu darba tirgum,<br />
ņemot vērā pētījumā identificētos un aprakstītos pasākumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Secinājumi un<br />
rekomendācijas izstrādātas, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, pieejamo datu, dažāda veida informācijas, iepriekš<br />
veiktu pētījumu, plānošanas dokumentu Latvijas un reģiona griezumā analīzi, informāciju par darbaspēka pieejamību un<br />
nodarbinātību valstī, kā arī balstoties uz jaunākajām politikas un attīstības iniciatīvām Latvijā un Eiropā.<br />
Izvērtējot Latvijas un reģiona griezumā pieejamo statistisko informāciju par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu, kas ir<br />
priekšnosacījums pozitīvam risinājumam nodarbinātības jomā, redzam sniegtos datus Valsts reģionālās attīstības<br />
56. lpp.
aģentūras gadskārtējā pārskatā 75 , kur piecu gadu laikā no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> ir<br />
teritorija ar pozitīvām iedzīvotāju skaita izmaiņām ārpus Rīgas plānošanas reģiona (novadu pašvaldību grupā iedzīvotāju<br />
skaits bija samazinājās vidēji par 1,8%, Latvijā vidēji par 2,8 %, republikas pilsētu grupā vidēji par 2,9%).<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā 2011. gadā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem bija 641 iedzīvotājs, vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem<br />
659 iedzīvotāji, kas liecina, ka <strong>Iecavas</strong> novadā aktuāla ir jauniešu nodarbinātības problēma. Mazāks iedzīvotāju skaits<br />
novadā bija vecuma grupās no 5 līdz 9 gadiem un 10 līdz 14 gadiem, taču vecuma grupā no 0 līdz 4 gadiem iedzīvotāju<br />
skaits bija pieaudzis. <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma un pa vecuma grupām redzams<br />
17.tabulā.<br />
17.tabula. Pastāvīgie iedzīvotāji <strong>Iecavas</strong> novadā pēc dzimuma un pa vecuma grupām, 01.03.2011.<br />
Skaits pavisam Īpatsvars (%) Vīriešu skaits Īpatsvars (%) Sieviešu skaits Īpatsvars (%)<br />
Pavisam 9 059 100 4 297 100 4 762 100<br />
0–4 551 6,08 286 6,66 265 5,56<br />
5–9 481 5,31 248 5,77 233 4,89<br />
10–14 472 5,21 238 5,54 234 4,91<br />
15–19 641 7,08 323 7,52 318 6,68<br />
20–24 659 7,27 364 8,47 295 6,19<br />
25–29 624 6,89 323 7,52 301 6,32<br />
30–34 581 6,41 285 6,63 296 6,22<br />
35–39 660 7,29 349 8,12 311 6,53<br />
40–44 668 7,37 333 7,75 335 7,03<br />
45–49 621 6,86 300 6,98 321 6,74<br />
50–54 601 6,63 306 7,12 295 6,19<br />
55–59 558 6,16 256 5,96 302 6,34<br />
60–64 460 5,08 195 4,54 265 5,56<br />
65–69 444 4,90 178 4,14 266 5,59<br />
70–74 421 4,65 138 3,21 283 5,94<br />
75–79 300 3,31 104 2,42 196 4,12<br />
80–84 196 2,16 53 1,23 143 3,00<br />
85–89 99 1,09 14 0,33 85 1,78<br />
90+ 22 0,24 4 0,09 18 0,38<br />
Avots: Autoru aprēķini pēc CSP datiem, www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html(skatīts 25.04.2013.)<br />
Vislielākais iedzīvotāju skaits <strong>Iecavas</strong> novadā 2011.gadā bija vecuma grupās no 40 līdz 44 gadiem (668 iedzīvotāji) un no<br />
35 līdz 39 gadiem (660 iedzīvotāji). <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju sadalījums atspoguļots 27.attēlā.<br />
75 „Reģionu attīstība Latvijā 2010”, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Rīga, 2011. Pieejams:<br />
www.vraa.gov.lv/uploads/Regionu_attistiba_Latvija_2010_web_LAT.pdf<br />
57. lpp.
700<br />
600<br />
551<br />
641 659<br />
624<br />
581<br />
660 668<br />
621<br />
601<br />
558<br />
500<br />
481 472<br />
460 444<br />
421<br />
400<br />
300<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
196<br />
99<br />
22<br />
0–4 5–9 10–14 15–19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 75–79 80–84 85–89 90+<br />
27.attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju sadalījums <strong>Iecavas</strong> novadā pēc dzimuma un pa vecuma grupām,<br />
01.03.2012. 76<br />
Lai gan kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā un arī Zemgales reģionā 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu vecuma grupā no<br />
15 līdz 64 gadiem bija samazinājies, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā bija pieaudzis.<br />
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kategorijā bija pieaudzis nodarbināto iedzīvotāju skaits, Zemgales reģionā nodarbināto<br />
iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par trim tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā pēc ekonomiskās<br />
aktivitātes redzams 18.tabulā.<br />
18.tabula. Iedzīvotāju skaits Latvijā un Zemgales reģionā pēc ekonomiskās aktivitātes, 2011. un 2012.gados<br />
vecuma grupā no 15 – 64 gadiem<br />
Latvija<br />
Skaits (tūkst.) %<br />
2011 2012 2011 2012<br />
Iedzīvotāju skaits 1382,1 1366,1 100 100<br />
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1006,7 1016,5 72,8 74,4<br />
..nodarbinātie iedzīvotāji 840,6 861,7 60,8 63,1<br />
..darba meklētāji 166,2 154,8 12 11,3<br />
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji 375,4 349,6 27,2 25,6<br />
Zemgales reģions<br />
Pavisam Vīrieši Sievietes<br />
Iedzīvotāju skaits 168,3 166 100 100<br />
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 123,3 124,9 73,3 75,2<br />
..nodarbinātie iedzīvotāji 100,1 103,1 59,5 62,1<br />
..darba meklētāji 23,2 21,8 13,8 13,1<br />
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji 45 41,1 26,7 24,8<br />
Avots: CSP dati, http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html (skatīts 23.04.2013)<br />
Rekomendāciju izstrādē būtisks solis bija darbaspēka pieejamības vai tā deficīta dažādās tautsaimniecības nozarēs<br />
izvērtēšanai <strong>Iecavas</strong> novadā. 2013.gada aprīlī tika veiktas uzņēmēju (darba devēju) aptaujas un organizētas diskusiju<br />
grupas.<br />
76 Avots: CSP dati, http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html (skatīts 25.04.2013.).<br />
58. lpp.
3.5. Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis<br />
Vispārēja informācija<br />
Latvijā jau ir uzkrāta vairāk kā 10 gadus ilga pieredze subsidēto darba vietu nodrošināšanā. Arī 2007.-2013.gada<br />
plānošanas perioda ietvaros Labklājības ministrija ESF projektā „Pasākumi noteiktām mērķa grupām” līdz 2014.gada<br />
30.jūnijam atbalsta pasākumus nodarbinātības problēmu risināšanā iedzīvotāju grupām ar nepietiekamām darba un<br />
sociālajām prasmēm, kā arī sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. Minētie pasākumi veicina arī<br />
reģionu ekonomisko aktivitāti un iekļaujošu darba tirgu, lai uzlabotu bezdarbnieku, jo īpaši sociālās atstumtības riskam<br />
pakļauto iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū. Labklājības ministrijas īstenoto pasākumu ietvaros tiek pilnveidotas<br />
bezdarbnieku darba prasmes un iemaņas invalīdiem–bezdarbniekiem, nepieciešamības gadījumā, veicot darba vietas<br />
pielāgojumus. Būtiski ir veicināt arī sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu bezdarbnieku orientēšanos darba<br />
tirgus prasībās, integrēšanos darba tirgū un iekļaušanos sabiedrībā. Līdz šim iegūtā pieredze ļauj izvērtēt īstenoto<br />
pasākumu struktūru un procedūras, kā arī plānot tālākas nākotnes darbības gan valsts mērogā, gan reģionu ietvaros.<br />
Subsidēto darbvietu jautājumā NVA šobrīd īsteno noteiktas procedūras. Atbilstoši darba devēju noteiktajām izglītības un<br />
darba pieredzes prasībām, valsts līdzfinansētajās darba vietās iesaista darbspējas vecuma mērķa grupu bezdarbniekus, kas<br />
vēlas strādāt profesijā, kurā iegūta izglītība vai darba pieredze, vai arī profesijā, kurā nav iegūta ne izglītība, ne darba<br />
pieredze (ja profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešama speciālā izglītība vai prasmes, kuras mērķa grupas<br />
bezdarbnieks nav apguvis šajā profesijā, pasākums netiek organizēts).<br />
NVA darbojas kā starpnieks starp bezdarbnieku un uzņēmēju. Katram pasākumā iesaistītajam mērķa grupas<br />
bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju (projekta ietvaros noteiktā kārtībā tiek līdzfinansētas<br />
izmaksas bezdarbnieku, kuriem ir noteikta invaliditāte, darbu vadītājiem). Pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem–<br />
invalīdiem, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, tiek nodrošināta darba vietas pielāgošana, nepieciešamības gadījumā arī<br />
surdotulka un/vai asistenta pakalpojumi. NVA īstenotajos pasākumos iesaistāmi invalīdi, kā arī nelabvēlīgākā situācijā<br />
esoši darba ņēmēji un īpaši nelabvēlīgā situācijā esoši darba, t.sk., personas, kurām iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis<br />
regulāri apmaksāta darba; personas, kas nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju; personas,<br />
kas vecākas par 50 gadiem, kā arī citu mērķa grupu bezdarbnieki.<br />
Pasākuma īstenošanai izvēlētie darba devēji nodrošina:<br />
- darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumā iesaistītajiem mērķa grupas bezdarbniekiem;<br />
- katram pasākumā iesaistītajam mērķa grupas bezdarbniekam kvalificētu darba vadītāju (no 1 līdz 6 mēnešiem),<br />
kas palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas;<br />
- bezdarbniekiem-invalīdiem darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;<br />
- asistenta pakalpojumus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts norādījis, ka bezdarbniekam-invalīdam ir nepieciešami<br />
šādi pakalpojumi;<br />
- veselības pārbaužu veikšanu mērķa grupas bezdarbniekiem, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām<br />
veselības pārbaudēm.<br />
Darba devējam tiek nodrošināts šāds finanšu atbalsts pasākuma īstenošanai:<br />
- ikmēneša darba algas dotācija mērķa grupas bezdarbniekam;<br />
- ikmēneša darba algas dotācija darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem–invalīdiem;<br />
- vienreizēja dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai<br />
pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem–invalīdiem;<br />
- izmaksām par asistentu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem-invalīdiem, kuriem<br />
nepieciešami minētie pakalpojumi;<br />
- izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu katram bezdarbniekam–invalīdam (ja tās paredzētas<br />
normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm);<br />
- izmaksām ergoterapeitu un surdotulku pakalpojumiem bezdarbniekiem–invalīdiem.<br />
Darba devēju pieteikumus pasākuma īstenošanai pieņem NVA filiāle, kuras administratīvajā teritorijā tiek plānota pasākuma<br />
īstenošana. Lai nodrošinātu darba devēju izvēli pasākuma īstenošanai, NVA filiāle izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju.<br />
Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības<br />
59. lpp.
egulējumu. Komisija sniedz izvērtējuma rezultātu, atsevišķi norādot nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem piedāvāto<br />
darba vietu izvērtējumu un bezdarbniekiem-invalīdiem piedāvāto darba vietu izvērtējumu.<br />
Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis redzams 28.attēlā.<br />
Pašvaldība nodrošina<br />
individuālu pieeju<br />
katram darba<br />
meklētājam, lai<br />
noteiktu, kādā jomā<br />
viņam visvairāk<br />
nepieciešama palīdzība,<br />
lai apmācības, ko sniedz<br />
NVA, dotu vislabāko<br />
rezultātu iekļaujoties<br />
darba tirgū.<br />
NVA pasākumi noteiktām<br />
personu grupām: invalīdu –<br />
bezdarbnieku subsidētās darba<br />
vietas, citu mērķgrupu<br />
bezdarbnieku subsidētās darba<br />
vietas<br />
Pašvaldība<br />
NVA<br />
Mērķgrupa<br />
Izglītotāji, sociālās<br />
un veselības<br />
atbalsta<br />
struktūras<br />
Uzņēmēji<br />
(subsidētas<br />
darba vietas)<br />
Sniedz profesionāli izglītojošu<br />
atbalstu profesionālo prasmju<br />
apguvei subsidētajās darba<br />
vietās.<br />
Jauniešiem, kuri nestrādā un<br />
nemācās, tiek piedāvāta<br />
motivācijas programma.<br />
Subsidētās darbavietas ļauj uzņēmējiem ar<br />
minimālu resursu patēriņu, reālos darba<br />
apstākļos apmācīt jaunieti, novērtējot viņa<br />
atbilstību amatam ( P: pasākums „Darba<br />
vieta jaunietim” ietvaros darba devējs var<br />
saņemt dotāciju par jaunieša bezdarbnieka<br />
nodarbināšanu). Jauniešiem tiek dota<br />
iespēja iegūt prasmes profesijā, kā arī<br />
socializācijas prasmes, kas palīdz viņam<br />
integrēties darba tirgū. Darba devēji ir<br />
ieinteresēti piedalīties šādās NVA<br />
programmās, saglabāt apmācītos<br />
darbiniekus, kuri spējuši iejusties<br />
uzņēmumā.<br />
28.attēls. Subsidēto darba vietu ieviešanas modelis 77<br />
No aprakstītā izriet, ka valstī pastāv noteikta aprobēta sistēma – shēma, kā tiek īstenoti subsidēto darbavietu īstenošanas<br />
pasākumi. Līdz ar to centrālais jautājums novada modeļa īstenošanā attiecībā uz subsidētajām darbavietām ir novada<br />
pašvaldības īstenojamie priekšdarbi, kā arī ieguldījumi domes kapacitātes stiprināšanai minēto priekšdarbu veikšanai.<br />
Galvenie priekšdarbi ir:<br />
1. Divu galveno iesaistīto pušu – potenciālo nodarbināto un darba devēju atbilstoša motivācija iesaistīties<br />
subsidēto darbavietu īstenošanas pasākumos;<br />
2. Pēc sekmīgas motivēšanas minēto iesaistīto pušu praktiska un teorētiska sagatavošana un atbalsts kvalitatīvai<br />
darbībai procesa gaitā;<br />
3. Cilvēkresursu (konkrētas cilvēku grupas) sagatavošana novada pašvaldībā darbam ar subsidēto darbavietu<br />
jautājumiem – kompetentai sadarbībai ar NVA, uzņēmējiem, mērķa grupu (potenciālajiem nodarbinātajiem) un<br />
atbalsta struktūrām (sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes un izglītības iestādēm). Svarīgi pievērst īpašu<br />
uzmanību darbam ar atbalsta struktūrām, jo valstī esošajā subsidēto darbavietu īstenošanas modelī no<br />
77 Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem<br />
60. lpp.
uzņēmējiem tiek prasīts salīdzinoši liels darba ieguldījums un atdeve, t.sk. gatavojot pieteikumu, pielāgojot<br />
darba vietas, nodrošinot kompetentus darba vadītājus, ergoterapeita pakalpojumus un risinot citus jautājumus,<br />
kas var mazināt uzņēmēja interesi un motivāciju iesaistīties pasākumā. Līdz ar to novada pašvaldībai un tās<br />
darba grupai subsidēto darbavietu jautājumos būtu ieteicams uzņemties koordinējošo lomu, motivējot un<br />
atbalstot ieinteresētās puses;<br />
4. Analīze par novadā attīstāmajām tautsaimniecības nozarēm un kopā ar novada uzņēmējiem (vai to deleģētām<br />
pārstāvniecības institūcijām) pieņemts lēmums par identificēto mērķa grupu (skatīt tālāk informāciju sadaļā<br />
„Novada pašvaldības uzdevumi”) kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju iespējām un<br />
nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās. Šādā veidā arī novada uzņēmēji vai to pārstāvošas<br />
struktūras sadarbībā ar novada domi pieņemtu izsvērtu lēmumu par pieteikumu sagatavošanu subsidētām<br />
darbavietām.<br />
Galvenās iesaistītās puses un to funkcijas:<br />
1. Pašvaldība un tās iestādes un atbalsta struktūras:<br />
- veic vispārēju jautājuma un pasākumu koordināciju;<br />
- nodrošina izskaidrojošu darbību un publicitātes pasākumus par subsidēto darbavietu īstenošanas pasākumu<br />
nozīmi novada sociāli ekonomiskajā attīstībā;<br />
- veic mērķa grupas kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju iespējām un<br />
nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās;<br />
- sniedz uzņēmējiem informāciju un atbalstu kvalitatīvu pieteikumu NVA sagatavošanā un medicīnisko, sociālo un<br />
izglītības jautājumu risināšanā darbā ar mērķa grupu;<br />
- veic sasniegto rezultātu analīzi novada sociāli ekonomiskās attīstības kontekstā un tālākas darbības plānošanu.<br />
2. Uzņēmēji:<br />
- izvērtē situāciju un iespējas savā uzņēmumā;<br />
- sagatavo pieteikumu un piesakās NVA pasākumiem noteiktu mērķa grupu nodarbinātībai;<br />
- sadarbībā ar novada pašvaldību veic mērķa grupas kvalitatīvā sastāva un potenciālo iespēju salāgošanu ar uzņēmēju<br />
iespējām un nepieciešamības pēc darbiniekiem subsidētās darba vietās;<br />
- piedalās sasniegto rezultātu analīzē un tālākas darbības plānošanā.<br />
3. NVA ar tās projektiem un atbalsta pasākumiem:<br />
- darbojas kā starpnieks starp uzņēmējiem un bezdarbnieku;<br />
- sniedz nepieciešamo atbalstu un konsultācijas visām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm.<br />
4. Izglītotāji:<br />
- sadarbojas un sniedz atbalstu pašvaldībai, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgiem un motivējošiem<br />
nosacījumiem.<br />
5. Citas (atbalsta) iestādes (sociālais dienests, medicīnas iestādes u.c.):<br />
- sadarbojas un sniedz atbalstu pašvaldībai, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgiem un motivējošiem<br />
nosacījumiem.<br />
Iespējamie problēmjautājumi:<br />
- nepietiekama iesaistīto pušu pieredze šāda veida pasākumu īstenošanā;<br />
- nepietiekama uzņēmēju informētība, ieinteresētība vai motivācija;<br />
- nepietiekama tiešās mērķa grupas informētība un aktivitāte;<br />
- grūtības ar vispārējiem koordinācijas jautājumiem, ņemot vērā procesa komplekso raksturu.<br />
Piedāvātā pieeja subsidēto darbavietu nodrošināšanai novadā<br />
Ņemot vērā pētījuma rezultātā iegūtos datus par svarīgākajām (perspektīvākajām) nozarēm pašvaldības teritorijā, ir<br />
iespējams plānot iespējamos apmācības un nodarbinātības virzienus novadā, t.sk. arī attiecībā uz noteiktām mērķa grupām<br />
subsidēto darba vietu kontekstā.<br />
Uzdevumi novada pašvaldībai:<br />
1. Jāveic izvērtējums par personu loku un skaitu novadā, uz kurām potenciāli attiecināms statuss subsidētai darbavietai;<br />
61. lpp.
2. Identificētās personas jāsadala nosacītās grupās pēc vairākām pazīmēm (dalījums nosacīts, jo nav iespējams strikti<br />
nodalīt ekonomiskos un sociālos jautājumus):<br />
- ar potenciāli prioritāru ieguldījumu ekonomisko jautājumu risināšanā (nepastāv nopietni objektīvi šķēršļi vai<br />
apstākļi personas integrēšanai darba tirgū pēc organizētas prasmju un iemaņu pilnveides);<br />
- ar potenciāli prioritāru ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā (pastāv nopietnas objektīvas grūtības personas<br />
prasmju un iemaņu pilnveidei un integrēšanai darba tirgū (piemēram, smaga invaliditāte u.c. apstākļi), taču<br />
pašvaldībai ir mērķis to veikt, šādā veidā t.sk. risinot novada sociālos jautājumus, kam ir arī netieša ietekme uz<br />
novada ekonomiskajiem jautājumiem).<br />
Darbā ar pirmo personu grupu kopumā izmantojamas tradicionālas izglītības un nodarbinātības procesu pieejas, kuras jau tagad<br />
tiek izmantotas bezdarbnieku apmācībā, tomēr vissvarīgākais jautājums ir personas spēju, prasmju un interešu analīze novada<br />
tautsaimnieciskās attīstības kontekstā. Šis ir kritiski svarīgs jautājums, jo nosaka visa procesa reālo jēgu un efektivitāti. Otrs ļoti<br />
būtisks aspekts ir iesaistīto personu motivācija un darbs ar uzņēmējiem (to ieinteresēšana un motivēšana).<br />
Darbā ar otro personu grupu izmantojamas jau visas minētās metodes, taču tas iespējams tikai pēc tam, kad veikts rūpīgs<br />
sagatavošanās darbs kopā ar reģiona sociālajiem un medicīniskajiem dienestiem, ņemot vērā personu (mērķa grupas)<br />
medicīniskās, sociālās un daudzos gadījumos arī psiholoģiskās problēmas.<br />
Paralēli jau aprakstītajām divām galvenajām personu grupām, veicama analīze par visu mērķa grupu arī pēc citām pazīmēm –<br />
vecums, sociālā aktivitāte, izglītotības un prasmju līmenis, atvērtība pārmaiņām u.c. Šis ir īpaši pētāms jautājums, jo ir cieši<br />
saistīts arī ar personu psiholoģisko gatavību un motivāciju iesaistīties subsidēto darba vietu pasākumos. Izpētot mērķa grupu<br />
šādā griezumā, varētu rasties interesants analīzes materiāls, kas ļautu nākotnē veiksmīgāk risināt riskam pakļauto mērķa grupu<br />
ekonomisko un sociālo integrāciju.<br />
Kā īpaša grupa ir izdalāma novada seniori, it īpaši ņemot vērā visas valsts (arī Eiropas un pasaules) sociālās un demogrāfiskās<br />
tendences un sociālo budžetu samazināšanos. Tā kā palielinās senioru īpatsvars iedzīvotāju struktūrā, ir ieteicami pasākumi<br />
senioru aktivizēšanai un aktīvo senioru atbalstam pašpalīdzības pasākumu īstenošanā ilgākai aktivitātes saglabāšanai, t.sk.<br />
palīdzot senioriem ilgāk būt nodarbinātiem katram piemērotā veidā. Ir rekomendējama novada aktīvo senioru alianses izveide,<br />
piemēram, <strong>Iecavas</strong> novada aktīvo senioru alianse INASA (līdzīgi kā ir izveidota Rīgas aktīvo senioru alianse RASA), kas nav tāda<br />
paša veida organizācija kā pensionāru biedrība. Šādas alianses mērķis ir nevis apvienoties un cīnīties par savām sociālajām<br />
tiesībām, bet īstenot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, būt sociāli un iespēju robežās arī ekonomiski aktīviem, veidot sadarbību ar<br />
domubiedriem citos Latvijas novados un ārvalstīs, tādējādi propagandējot veselīgu attieksmi pret dzīvi un novecošanās<br />
procesiem un piedaloties veselīgākas sociālās situācijas radīšanā novados un valstī kopumā.<br />
19.tabulā ietvertā informācija izmantojama modelī aprakstītajās diskusijās starp novada pašvaldību un uzņēmējiem, subsidēto<br />
darbavietu nepieciešamības, pieejamā kontingenta (mērķa grupas) un uzņēmēju reālo iespēju izvērtējumā.<br />
19.tabula. Svarīgāk ās tautsaimniecības nozares pašvaldības teritorijā<br />
Nozares (atbilstoši NACE nozaru klasifikatoram)<br />
Prognozējamā<br />
attīstība (+- attīstība)<br />
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība +<br />
Apstrādes rūpniecība +<br />
Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde +<br />
Būvniecība +<br />
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas<br />
+<br />
priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts<br />
Viesnīcas un restorāni +<br />
Transports, glabāšana un sakari +<br />
Finanšu starpniecība +<br />
Operācijas ar nekustamo īpašumu, namu, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi +<br />
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana +<br />
Izglītība +<br />
Veselība un sociālā aprūpe +<br />
Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi +<br />
Mājsaimniecību darbība +<br />
Ārpusteritoriālās organizācijas un institūcijas +<br />
Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem un Uzņēmuma reģistra datiem<br />
62. lpp.
3.6. Plānošanas un normatīvie akti<br />
Kopējo tiesisko un politikas plānošanas ietvaru minētajos izglītības jautājumos viedo šādi tiesību akti:<br />
1. Izglītības likums („LV”, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998., Ziņotājs, 24, 24.12.1998), pieejams arī<br />
www.likumi.lv/doc.php?id=50759 10.02.2013)<br />
2. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam, (pieejams arī: http://izm.izm.gov.lv/normativieakti/politikas-planosana/1016.html).<br />
3. Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam, pieejams arī:<br />
http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/Pamatnostadnes.pdf).<br />
Specifiski profesionālās izglītības jomā valsts politika tiek veidota, pamatojoties uz šādu tiesisko un politikas ietvaru:<br />
1. Profesionālās izglītības likums, („LV”, 213/215 (1673/1675), 30.06.1999., Ziņotājs, 14, 22.07.1999.), pieejams arī:<br />
www.likumi.lv/doc.php?id=20244.<br />
2. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. – 2015. gadam, pieejams arī:<br />
http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/profesionala-izglitiba/7187.html.<br />
3. Koncepcija – Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās<br />
izglītības kvalitātes nodrošināšanā, pieejama arī: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/prof_konsepcija_ar-MK-rik-<br />
629.pdf<br />
Koncepcijas „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības<br />
kvalitātes nodrošināšanā” (turpmāk – koncepcija) izstrādes mērķis ir<br />
noteikt risinājumus pamata problēmjautājumiem profesionālās izglītības<br />
politikas īstenošanā un panākt valsts un sociālo partneru vienošanos par<br />
attiecīgo problēmjautājumu risinājumu saistībā ar jaunā Profesionālās<br />
izglītības likumprojekta izstrādi. Koncepcijā ir izvērtēta situācija attiecībā<br />
uz profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguves<br />
pieejamību, izglītības programmu izstrādes kārtību, prasībām vidējās<br />
izglītības ieguvei un izglītības turpināšanas iespējām augstākās izglītības<br />
pakāpē. Īpaša vērība ir pievērsta profesionālās izglītības ieguves iespēju<br />
nodrošināšanai pieaugušajiem un darba devēju un profesionālo<br />
organizāciju līdzdalībai profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.<br />
Tiesību akti un politikas dokumenti nodarbinātības jomā:<br />
Izglītības un zinātnes ministrija plāno un<br />
īsteno profesionālās izglītības politiku<br />
ciešā sadarbībā ar citām ministrijā un<br />
sociālajiem partneriem. Īpaša nozīme ir<br />
Ekonomikas ministrijas un Labklājības<br />
ministrijas izstrādātajām ikgadējām<br />
ilgtermiņa un īstermiņa darba tirgus<br />
prognozēm.<br />
1. MK 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.75 „Noteikumi par<br />
aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un<br />
finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”.<br />
2. MK 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.212 „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības,<br />
pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”.<br />
3. Stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, pieejams arī:<br />
http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmstrat_0501111.pdf.<br />
4. Koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas uzlabošana”.<br />
Svarīgākie informatīvie ziņojumi minētajos jautājumos ir:<br />
1. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm:<br />
www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf<br />
2. Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2012.gadam un<br />
bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”:<br />
www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_080312-1.pdf<br />
Citi svarīgi politikas dokumenti un ziņojumi, kas tika izmantoti secinājumu un rekomendāciju izstrādē:<br />
Latvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas īstenošanai projekts.<br />
63. lpp.
3.7. Tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un<br />
nacionālo ziņojumu analīzes procesā identificētās<br />
jaunās iniciatīvas, kompensējošie un attīstības<br />
pasākumi<br />
Pētījuma ietvaros ir konstatēti šādi galvenie darbības virzieni valstī:<br />
1. Strukturālās reformas profesionālajā izglītībā<br />
Lai nodrošinātu turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu optimizējot profesionālās<br />
izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, ir veikti atbilstoši pasākumi un sagatavoti<br />
šādi dokumenti.<br />
MK2013.gada 19.marta noteikumi Nr.144 „Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas<br />
kārtība", kas nosaka paaugstinātas prasības un papildu prasības profesionālās izglītības iestādēm, kuras vēlas kvalificēties<br />
kompetences centra statusa ieguvei. Tiks sagatavoti Ministru kabineta rīkojumu projekti ar priekšlikumu profesionālās<br />
izglītības kompetences centra statusa piešķiršanai tām izglītības iestādēm, kuras kvalificēsies statusa ieguvei.<br />
Atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos ar IZM 2012.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.249 „Par profesionālās izglītības iestāžu<br />
nosaukumiem” un 2012.gada 14.augusta rīkojumu Nr.282 „Par profesionālās izglītības iestādes nosaukumu” ir grozīti 12<br />
profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības iestāžu veidu precizēšanā.<br />
Saskaņā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likuma 16.pantā ir noteikti šādi profesionālās izglītības iestāžu veidi:<br />
profesionālā pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums, koledža.<br />
2. Profesionālās izglītības programmu atbilstības darba tirgum nodrošināšana<br />
Turpināta ESF projekta „Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve izglītības un<br />
profesionālās karjeras turpināšanai” īstenošana, sekmējot profesionālo kompetenču un prasmju apguvi gan darbam, gan<br />
izglītības turpināšanai un veicinātu projekta dalībnieku integrāciju darba tirgū. 2013.gada 1.septembrī plānota uzņemšana<br />
gan valsts budžeta finansētajās, gan ESF finansētajās profesionālās izglītības programmās. Valsts budžeta finansētajās<br />
profesionālās izglītības programmās plānots uzņemt 9 495 audzēkņus. Lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu atbilstoši<br />
darba tirgus prasībām, uzņemšana konkrētās profesionālās izglītības programmās tiks noteikta, ņemot vērā Ekonomikas<br />
ministrijas izstrādātās darba tirgus un nodarbinātības prognozes, Nozaru ekspertu padomju viedokli, un saskaņota ar<br />
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.<br />
3. Izglītības kvalitātes pilnveide<br />
Tiek nodrošināta regulāra izglītības kvalitātes vērtēšana un pašvērtēšana, izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide.<br />
Izstrādāti grozījumi MK 2010.gada 14.septembra noteikumos Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās<br />
izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”, kas paredz izmaiņas izglītības iestādes<br />
pašnovērtējuma publicēšanā, nosakot, ka pašnovērtējuma ziņojumam jābūt pieejamam izglītības iestādes tīmekļa vietnē<br />
līdz attiecīgās akreditācijas termiņa beigām.<br />
Prakšu kvalitātes un nodrošinājuma pilnveide – lai mazinātu audzēkņu darba drošības un veselības problēmu, kā arī<br />
nelaimes gadījumu riskus darba vietā, apstiprināti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785 „Mācību prakses<br />
organizēšanas un apdrošināšanas kārtība”.<br />
4. Sociālais atbalsts profesionālās izglītības sistēmas audzēkņiem<br />
Nodrošināta sociālā atbalsta sistēmas īstenošana profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. No kopējā profesionālā<br />
izglītības sistēmā esošo audzēkņu skaita vidēji līdz 80% ir saņēmuši ESF stipendiju projekta "Sākotnējās profesionālās<br />
izglītības pievilcības veicināšana" ietvaros.<br />
Karjeras izglītības un atbalsta pasākumi – lai sekmētu karjeras izglītības attīstību, uzsākta koncepcijas izstrāde par karjeras<br />
izglītības sistēmas pilnveidošanu, izveidojot darba grupu, kurā piedalās IZM, VIAA, Ekonomikas ministrijas un Labklājības<br />
ministrijas pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri.<br />
64. lpp.
5. Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide<br />
Lai sekmētu profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības<br />
vajadzībām, ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes<br />
paaugstināšana”, 2012.gadā ir pabeigta nozaru izpēte profesionālās izglītības vajadzībām, kā rezultātā ir izstrādāti nozaru<br />
apraksti un izveidotas nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūras. Atbilstoši nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūrām<br />
ir uzsākta profesiju standartu izstrāde un pilnveide pamatprofesijām, kā arī profesionālo kvalifikāciju pamatprasību<br />
izstrāde saistītajām profesijām un specializācijām. Sadarbībā ar darba devējiem notiek profesionālās izglītības satura<br />
pārstrukturēšana, ievērojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un izmantojot elastīgas modulārās izglītības programmas.<br />
Nozaru kvalifikācijas sistēmas izstrāde ir veikta 14 nozarēs, lai veidotu elastīgu modulāro pieeju izglītības programmu<br />
izveidei, tā vienlaicīgi nodrošinot mācekļa laika elementu uzlabošanu. Izpēte aptver gan nozares attīstības tendences, gan<br />
darbaspēka raksturojumu, esošo profesionālās izglītības piedāvājumu un tā atbilstību darba tirgus prasībām, tālākizglītības<br />
iespējas un sadarbību starp izglītotājiem un darba devējiem, kas balstās uz nozarēs strādājošo uzņēmu aptaujas<br />
rezultātiem. Papildus, balstoties uz izpētes rezultātiem un ar lielu NEP atbalstu izstrādātas arī nozaru kvalifikāciju<br />
struktūru kartes, kurās redzamas nozaru pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas, kā arī iespējamie studiju/<br />
karjeras attīstības ceļi.<br />
Nodrošinot minētā ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un<br />
kvalitātes paaugstināšana” īstenošanu un sekmējot profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu,<br />
VIAA kā projekta finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību<br />
savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu 2012.gadā uzsāka jaunu, profesionālās<br />
izglītības un pieaugušo apmācības sektorpolitikai svarīgu iniciatīvu – ikgadēju nacionāla līmeņa konferenci, kurā vienkopus<br />
nozaru, biznesa pārstāvji, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas dialogā ar ministriem un valsts institūciju<br />
vadošajiem darbiniekiem diskutē par attīstības vīzijām profesionālās izglītības kontekstā un svarīgākajiem veicamajiem<br />
uzdevumiem biznesa vides līdzdalības un sadarbības ar izglītības nozari nostiprināšanā.<br />
6. Darba vidē balstītas profesionālās apmācības ieviešana (duālās sistēmas elementi)<br />
Lai veicinātu Eiropas sadarbību profesionālajā izglītībā, pilnveidotu tās kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, Latvija<br />
2012.gada 11.decmbrī Berlīnē parakstīja Memorandu par sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā (turpmāk<br />
– Memorands) starp Vācijas Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības ministriju, Spānijas Karalistes<br />
Izglītības, kultūras un sporta ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Grieķijas Republikas<br />
Izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Slovākijas<br />
Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas Izglītības ministriju. Memorands<br />
paredz kopējus pasākumus jauniešu bezdarba samazināšanai, tajā skaitā radot jauniešiem labākas kvalificēta darba<br />
ieguves iespējas. Ekonomiskās konkurētspējas veicināšana tiek sasaistīta ar profesionālās izglītības sistēmas pievilcības<br />
veicināšanas pasākumiem, kur īpaši tiek akcentēta nepieciešamība intensīvāk ieviest duālās izglītības un apmācības<br />
sistēmas elementus un veidot jauna veida sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem.<br />
7. Jauna profesionālās izglītības likumprojekta izstrāde<br />
2013.gadā plānots izstrādāt jaunas pieejas Profesionālās izglītības likumu, ietverot arī jaunas profesionālās izglītības<br />
pārvaldības veidu, kā arī paplašinot nozaru ietekmi. Likumprojekta izstrādei IZM izveidota starpinstitucionāla darba grupa.<br />
Pētījuma ietvaros ir konstatētas šādu iespējamo kompensējošu un attīstības pasākumu un<br />
mehānismu kopa:<br />
1. Inovatīvas pieredzes pārņemšana no citiem reģioniem profesionālās izglītības piedāvāšanai skolas vecuma<br />
jauniešiem. Piemēram, Valkas Valgas projektā izmantotās pieejas, kad profesionālās izglītības iestādes<br />
neesamība novadā tiek kompensēta ar profesionālo priekšmetu apguvi tuvumā esošā profesionālās<br />
izglītības iestādē, kamēr vispārējās izglītības priekšmetus jaunieši apgūst vietējā vispārējās izglītības iestādē.<br />
Šādu risinājumu īstenošanai nepieciešama pašvaldību iniciatīva un laba sadarbība.<br />
2. Jauniešu piesaiste darba tirgū perspektīvām nozarēm. Piemēram, e-prasmju nedēļas Latvijā ietvaros no<br />
2012.gada visā Latvijā norisinās „IKT Karjeras dienas”. Tās organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pasākuma laikā<br />
9. līdz 12. klašu skolēni tiek iepazīstināti ar IKT nozari, ar to saistītām profesijām un amatiem, (tajā skaitā<br />
65. lpp.
apmeklējot arī IKT uzņēmumus). IKT karjeras dienas ietvaros IKT uzņēmumi var izbraukt arī uz skolām un veikt<br />
pārrunas ar skolu audzēkņiem.<br />
3. Efektīvāka interneta resursu (portālu, datu bāzu izmantošana). Piemēram, no 2013.gada darbojas Valsts<br />
izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izveidotais portāls www.profesijupasaule.lv. Tas ļauj paplašināt skolēnu<br />
priekšstatus par profesiju un amatu daudzveidību, kā arī sniedz informāciju par konkrētā darba saturu. Portāls<br />
veidots kā virtuāla pilsēta ar objektiem – uzņēmumiem. Par katru profesiju ir pieejams ne vien profesijas<br />
apraksts, bet arī intervija ar profesijās strādājošiem un foto galerija, kā arī video sižeti. Portāla www.prakses.lv<br />
efektīvāka izmantošana pielāgojoties jaunajām darba tirgus vajadzībām un veicinot izglītības ciešāku sadarbību<br />
ar uzņēmējdarbības vidi, tādējādi nodrošinot mācību prakses darbavietās. Informācija par skolām, profesijām un<br />
izglītības programmām meklējama portālā www.NIID.lv.<br />
4. Pārbaudītas labās prakses pārņemšana. Piemēram, pastāv iespēja dibināt skolēnu mācību uzņēmumus. Šī<br />
kustība aizsākās kopš 1990.gada ar biedrības Junior Achievement darbībām.<br />
5. Esošas iespējas jaunietim bez profesijas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Piemēram, ar ESF atbalstu tiek<br />
īstenotas īsās (1 un 1,5 gadīgas) profesionālās izglītības programmas ar iespēju salīdzinoši īsā laikā iegūt<br />
profesionālo kvalifikāciju. 2012./2013. mācību gadā ar ESF atbalstu 36 profesionālās izglītības iestādes<br />
jauniešiem piedāvā apgūt dažādas tautsaimniecībā pieprasītas profesijas. Studijas pieejamas 94 programmās 54<br />
dažādās profesijās. Ir iespēja apgūt dažādas profesijas, piemēram, dizaina speciālists, lietvedis, celtnieks,<br />
frizieris, drēbnieks un citas. Studijas ir bezmaksas, to izmaksas sedz ESF. Minēto programmu ietvaros<br />
2010./2011.gadā mācības uzsāka 860 audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 682; 2011./2012.gadā mācības uzsāka 907<br />
audzēkņi, kvalifikāciju ieguva 690 audzēkņi; 2012.gada septembra uzņemšanā mācības uzsāka 1210 audzēkņi.<br />
Projekta sākotnējā mērķa grupa bija jaunieši līdz 25 gadu vecumam ar iegūtu vidējo izglītību, bet bez<br />
profesionālas kvalifikācijas. Šobrīd projekta mērķa grupa ir paplašināta, un minētās programmas var apgūt arī<br />
jaunieši, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, taču nav ieguvuši darbu, bet projekta ietvaros viņiem ir<br />
iespēja pārkvalificēties. Apmācību grupas lielums un apmācību virziens tiek saskaņots ar darba devējiem, lai<br />
sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Vairāk informācijas par skolām, profesijām un izglītības programmām<br />
meklēt NIID.lv.<br />
6. Aktīvāka jauniešu iesaiste starptautiskās sadarbības projektos, kā arī brīvprātīgo darbā. Tas ļauj iegūt tik<br />
nepieciešamo pirmo darba pieredzi – gan praktiskā nozīmē, gan dažkārt tik nepieciešamajam formālajam<br />
ierakstam CV, bez kura darba devēji nelabprāt pieņem jauniešus darbā. Darbs projektos un brīvprātīgo darbā<br />
gan Latvijā, gan ārzemēs ievērojami paplašina arī jauniešu apvārsni, māca uzņemties atbildību un atbilstošāk<br />
novērtēt savas spējas, zināšanas un prasmes.<br />
3.8. Secinājumi un rekomendācijas<br />
1. <strong>Iecavas</strong> novadā nav nevienas profesionālās izglītības iestādes. Tā rezultātā pat tiem jauniešiem, kas vēlētos palikt<br />
novadā un integrēties darba tirgū, nav radīti nepieciešami apstākļi profesijas apguvei. Līdz ar to nepieciešams<br />
veikt kompensējošus pasākumus un izvērtēt iespējas slēgt sadarbības līgumus ar tuvējos novados esošām<br />
profesionālās izglītības iestādēm, paredzot no pašvaldības budžeta sociāla atbalsta pasākumus (piemēram,<br />
transports, ēdināšana u.c.).<br />
Izvērtējamas iespējas arī <strong>Iecavas</strong> vidusskolā uzsākt īstenot atsevišķas novadā pieprasītas profesionālās izglītības<br />
programmas.<br />
Ieteicams izpētīt un iespēju robežās pārņemt pētījumā aprakstīto labo praksi nepieciešamo profesionālās<br />
izglītības programmu īstenošanā, piemēram, Valkas-Valgas projekts u.c.<br />
2. Nav vēl pietiekami apzinātas karjeras konsultācijas iespējas, kas ļauj jau pietiekami agrā vecumā mērķtiecīgi virzīt<br />
jauniešus un viņu vecākus perspektīvas profesijas ieguvei. Valstī šobrīd top jaunas pieejas daudz efektīvākai<br />
karjeras konsultāciju īstenošanai. Izvērtējami ir pētījumā identificētie un aprakstītie karjeras izvēles pasākumi,<br />
tajā skaitā jauniešu un viņu vecāku informēšana par dažādiem karjeras un jauniešu nodarbinātības portāliem.<br />
Svarīgi apzināties vecāku lielo lomu karjeras izvēlē, līdz ar to intensificējams darbs ar jauniešu vecākiem.<br />
66. lpp.
3. Novadā lielāka uzmanība jāpievērš bērnu orientēšanai uz praktisko darbību jau pirmsskolas un jaunākajā skolas<br />
vecumā, tādējādi radot interesi par dažādu praktisku profesiju apguvi un uzskatāmi parādot priekšrocības agrai<br />
profesijas apguvei ar iespēju nopelnīt un kļūt finansiāli neatkarīgiem.<br />
4. Lai arī Eiropā un Latvijas valstī profesionālā izglītība noteikta par visaugstākā līmeņa prioritāti, ņemot vērā, ka<br />
darba tirgū visvairāk trūkst tieši vidēja līmeņa speciālistu, vēl nepietiekami jūtama pašvaldību izpratne un<br />
atbilstoša darbība minēto valsts prioritāšu īstenošanā. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt novada pašvaldību<br />
iespējas izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības pievilcības veicināšanas plānu, kas ļautu novada<br />
iedzīvotājiem rēķināties ar pašvaldības atbalstu nepieciešamas profesijas apguvei darba tirgus attīstības<br />
kontekstā.<br />
5. Lai iespējami precīzāk prognozētu novada darba tirgus attīstības tendences nozaru attīstības kontekstā, novada<br />
pašvaldībai jāizvērtē iespējas ciešāk sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm (NEP), kuras ir labi informētas par<br />
nozares attīstības tendencēm, sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām attiecībā uz nozaru attīstību,<br />
nepieciešamo apmācību, nodarbinātības tendencēm utt.<br />
6. Veicamas aktivitātes uzņēmējdarbības pasākumu un uzņēmības stimulēšanai jauniešiem, iespējami agri radot<br />
izpratni par šādu pasākumu un īpašību izkopšanas nozīmi agras finansiālas stabilitātes iegūšanā. Šeit liela nozīme<br />
ES sadarbības un ES pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā.<br />
7. Nepieciešams precīzi apzināt tos jauniešus, kuriem pēc vidējās izglītības ieguves nav profesijas un piedāvāt<br />
iespējas iesaistīties īso viengadīgo programmu apguvē, īsā laikā iegūstot kvalifikāciju nepieciešamā profesijā.<br />
8. Izstrādāt pasākumu plānu prakses iespēju apzināšanai ar novada lielajiem uzņēmumiem, kas ļautu perspektīvā<br />
plānot pasākumus inovatīvām pieejām profesijas apguvē, tajā skaitā attiecībā arī uz pētījumā aprakstītajiem<br />
duālās sistēmas elementiem (apmācība pie darba devēja).<br />
67. lpp.
4. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS IECAVAS NOVADĀ<br />
Mūsdienās par vienu no Eiropas vienotās telpas attīstības prioritātēm ir nominēta uz zināšanām balstītas sabiedrības<br />
izveide, arvien ciešāk saistot zinātni, izglītību un ražošanu. Uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas process<br />
aktualizē nepieciešamību ikvienam indivīdam attīstīt personīgo un profesionālo kapacitāti visa mūža garumā, jo iepriekš<br />
iegūtās zināšanas un prasmes strauji mainās, noveco, tās nepārtraukti jāpapildina un jāpilnveido. Respektīvi, šodien<br />
ikvienam cilvēkam ievērojami ir pieaugusi nepieciešamība nepārtraukti atjaunot/iegūt jaunas zināšanas, iemaņas,<br />
prasmes, lai ne tikai atbilstu darba tirgus prasībām un saglabātu profesionalitāti, bet lai spētu pilnvērtīgi piedalīties<br />
dažādās sociālajās norisēs un izmantot jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.<br />
4.1. Profesionālās izglītības un mūžizglītības<br />
pasākumu pieejamība <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Nozīmīga kļūst nepārtrauktā mācīšanās jeb mūžizglītība. Aktualizējas jautājums par pieaugušo izglītību, kas sevī apvieno<br />
gan formālo un neformālo izglītību, gan ikdienas mācīšanos, nodrošinot personības attīstību, sociālo iekļaušanos,<br />
pilsonisko līdzdalību un konkurētspēju darba tirgū un ārpus tā visa mūža garumā. 78<br />
Eiropas Komisijas pētījumā „Pieaugušie formālajā izglītībā: Eiropas politika un prakse” konstatēts, ka mūsdienās Eiropā<br />
vidējo izglītību uzskata par minimumu, lai iekļautos darba tirgū un turpinātu nodarbinātību. 79 Eurostat dati liecina, ka tie,<br />
kam ir vismaz vidējā izglītība, ir veiksmīgāk nodarbināti par tiem, kam ir zemāks izglītības līmenis. Bez tam specialitātēs,<br />
kurās nepieciešama vidējā izglītība, visbiežāk atalgojums ir augstāks, labāki darba apstākļi un vairāk iespēju profesionālai<br />
attīstībai kā zemākas kvalifikācijas profesijās. 80<br />
Iepriekš minētā pētījuma dati liecina, ka pieaugušo izglītības līmenis Latvijā ir virs ES vidējā. Bez vidējās izglītības Latvijā<br />
pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir 13,22% ( vidēji ES – 28%) un bez pamatizglītības pat nesasniedz 1% ( vidēji ES –<br />
9%).<br />
Programmatiskie dokumenti – „It’s never late to learn”, 2006 un „Action planon adult learning: It is always a good time to<br />
learn” tiek īstenoti ES Mūžizglītības programmā 2007. – 2013.gadam, īpaši realizējot Grundtvig programmas aktivitātes,<br />
kas vērstas uz līdzdalības paplašināšanu, ieskaitot vecāka gada gājuma cilvēkus un migrantus, mācīšanās rezultātu<br />
atzīšanu un pieaugušo mācīšanās indikatoru noteikšanu un labās prakses piemēru popularizēšanu.<br />
Nākotnes prasības izglītībai formulētas „Eiropa 2020” trīs prioritātēs – gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju<br />
balstītas ekonomikas attīstība; ilgtspējīga izaugsme – resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas<br />
ekonomikas veicināšana; integrējoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un<br />
kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju. 81<br />
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra rekomendāciju astoņas pamatprasmes – saziņa<br />
dzimtajā valodā, saziņa svešvalodā, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabas zinībās un tehnoloģijās, digitālā<br />
prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un<br />
izpausme – kļūst vitāli svarīgas jebkurai personiskai izaugsmei un nodarbinātībai.<br />
Ilustrējot īstenoto interešu izglītību <strong>Iecavas</strong> novadā, kā piemēru jāmin 2013.gadā <strong>Iecavas</strong> vidusskolā esošos: vides ķīmijas,<br />
floristikas, rokdarbu, novadpētniecības, volejbola un basketbola, datorzinību, robotikas, veselības veicināšanas pulciņus,<br />
1.-4.klašu kori, 5.-9.klašu kori, tautisko deju pulciņus, folkloras kopu „Tarkšķi”, teātra un teātra sporta pulciņu, jauno<br />
78 Mūžizglītības memorands, 2005. Pieejams: http://muzizglitiba.lv/view_52578.html (skatīts 20.04.2013.)<br />
79 AdultsIn formal Education:Policies and Practicein Europe (2011) Education, Audio visual Action Plan on Adult Learning: It is Always a Good Time to<br />
Learn. Comunication from the and Culture Executive Agency, Brussels<br />
80 AdultsinFormalEducation: PoliciesandPracticeinEurope. Brussels: Eurydice, 2011. 86 p.<br />
81 European Commission. EUROPE 2020. A strategy for smarts ustainable and inclusive growth. Brussels, 2010. Pieejams:<br />
http://eunec.vlor.be/detail_bestanden/doc014%20Europe%202020.pdf<br />
68. lpp.
satiksmes dalībnieku pulciņu, skolēnu mācību firmas. Nozīmīgu vietu interešu izglītības nišā ieņem <strong>Iecavas</strong> novadā esošā<br />
„<strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skola”, „<strong>Iecavas</strong> novada sporta skola „Dartija”” un „<strong>Iecavas</strong> hokeja klubs”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotājiem tiek piedāvāti dažādi izglītības kursi mūžizglītības un pirmspensijas vecuma personām<br />
„Iespējas un risinājumi Tavā dzīvē” u.c.<br />
Tomēr jāņem vērā, ka interešu izglītībai ir sava niša, un mūžizglītības kompetences aizvien vairāk tie saistītas ar cilvēka<br />
profesionālo darbību un izaugsmi, ņemot vērā to, ka sociālo un ekonomisko procesu rezultātā iedzīvotāju darba mūžs<br />
paildzinās. Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar partneriem ir izstrādājis Mūžizglītības kompetences, apkopojot un<br />
nedublējot kompetences no Valsts standarta un profesijas standarta. Šīs kompetences izmantojamas gan profesionālajā<br />
sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā mūžizglītības kompetences tiek definētas Valsts standartos<br />
vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas Parlamenta dokumentos („Izglītība un<br />
apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”), tās jāapgūst gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan<br />
profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā<br />
izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības un cilvēkdrošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni,<br />
informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.<br />
Valsts mērogā jau šobrīd tiek īstenoti atbalsta pasākumi mūžizglītības kompetenču apguvei strādājošām personām, t.sk.<br />
uzņēmējiem. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Mūžizglītības pasākumi<br />
nodarbinātām personām”. Projektā tie iedzīvotāji, kas strādā, un tie, kas ir pašnodarbinātas personas, var mācīties, lai<br />
papildinātu un pilnveidotu darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas. Projektā var pieteikties nodarbināta vai<br />
pašnodarbināta persona (izņemot valsts civildienesta ierēdņus), kura:<br />
- ir vecumā no 25 gadiem;<br />
- atrodas darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;<br />
- pēdējā formālā vai neformālā izglītība ir iegūta vismaz pirms gada vai agrāk;<br />
- pēc reģistrācijas NVA filiālē ir saņemts karjeras konsultanta atzinums par nepieciešamību iesaistīties konkrētās<br />
izglītības programmas apguvē.<br />
NVA piedāvāto mūžizglītības (tālākizglītības) programmu ietvaros aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta reālā darba un<br />
uzņēmējdarbības vidē nepieciešamām kompetencēm, piedāvāto programmu veidus nosakot ciešā sadarbībā ar<br />
sociālajiem partneriem, t.sk. uzņēmējiem. Tiek īstenotas jaunas pieejas arī tik nepieciešamajā svešvalodu apmācībā,<br />
plānojot pievērsties katrā nozarē specifiskajai angļu valodai (piemēram, kokrūpniecība, viesnīcu un ēdināšanas serviss,<br />
transporta joma utt.), ņemot vērā, ka Latvijas uzņēmējiem ir jāpaplašina sava darbība starptautiskajā vidē. Šie jautājumi<br />
izvērtējami arī <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmējiem.<br />
2014. – 2020.gada plānošanas periodā mūžizglītības kompetenču piedāvājumam un īstenošanai ierādīta ievērojama loma.<br />
Ir paredzēts stiprināt profesionālās izglītības iestāžu (it īpaši profesionālās izglītības kompetenču centru, kas tiks aprīkoti ar<br />
modernām ierīcēm) kapacitāti pieaugušo izglītības attīstīšanai un piedāvāšanai reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības<br />
kontekstā. Līdz ar to izkristalizējas nepieciešamība stiprināt saites ar tuvumā esošajām profesionālās izglītības iestādēm<br />
(kā jau aprakstīts cituviet šajā pētījumā), kas savus pieaugušo izglītības resursus attīstīs atbilstoši darba tirgus prasībām,<br />
gan uzņēmējiem un citiem nodarbinātajiem popularizēt NVA sniegtās iespējas mūžizglītības kompetenču apguvē.<br />
Diskusijās ar <strong>Iecavas</strong> novada pārstāvjiem tika konstatēts, ka novadā nepieciešami speciālisti ar galdniecības prasmēm,<br />
kokapstrādes, būvniecības, autoservisa, loģistikas speciālisti, tirdzniecības speciālisti, grāmatveži, grāmatvežu palīgi, labi<br />
un profesionāli traktoru vadītāji, mehāniķi, rokdarbnieki, ar zināšanām vairākās rokdarbu tehnikās, santehniķi,<br />
palīgstrādnieki. Atsevišķi uzņēmēji ir minējuši, ka ir nepieciešami inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām,<br />
ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri, lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji,<br />
agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri. Tika izteikts viedoklis, ka vajadzētu izveidot<br />
specifiskas programmas ar ievirzi lauksaimniecībā.<br />
Visaugstāk <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestādēs piedāvātu fakultatīvu nodarbību, skolēnu pulciņu<br />
un tālākizglītības kursu veidā profesionālo iemaņu apgūšanā vērtēja būvniecības kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums<br />
7,5 balles) un tūrisma pasākumu organizēšanas kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums 7,45 balles), nedaudz zemāk<br />
uzņēmēji vērtēja lietvedības kursus (aritmētiskais vidējais vērtējums 7,14 balles), tad sekoja galdniecības kursi, ēdienu<br />
gatavošanas kursi, dārzeņkopības kursi, izklaides un viesmīlības pasākumu organizēšanas kursi, traktorapmācības kursi un<br />
zāģu/mežkopības/mežizstrādes kursi (sk. 29.attēlu).<br />
69. lpp.
Būvniecību<br />
7,50<br />
Tūrisma pasākumu organizēšana<br />
7,45<br />
Lietvedība<br />
7,14<br />
Galdniecība<br />
6,95<br />
Ēdienu gatavošana<br />
6,90<br />
Dārzeņkopība<br />
6,90<br />
Izklaides un viesmīlības pasākumu organizēšana<br />
6,73<br />
Traktorapmācība<br />
6,38<br />
Zāģu/mežkopība/mežizstrāde<br />
6,10<br />
0 1 2 3 4 5 6 7 8<br />
29.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo iemaņu apgūšanas lietderīguma <strong>Iecavas</strong> novada izglītība s<br />
iestādēs piedāvātu fak ultatīvu nodarbību, skolēnu pulciņu un tālāk izglītības k ursu veidā vērtējumu<br />
aritmētisk ās vidējās vērtības 82<br />
Šīs nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetenci iespējams iegūt, iesaistoties gan profesionālās tālākizglītības<br />
programmās, gan profesionālās pilnveides izglītības programmās (vismaz 160 stundas), gan interešu izglītības<br />
programmās. Iepriekš minētās programmas būtu jārealizē <strong>Iecavas</strong> novadā, tādējādi piedāvājot izglītošanas procesu<br />
pieejamu un pietuvinātu apmācāmā dzīves vietai.<br />
Iespējamo sadarbības partneru piedāvājums www.vumc.lu.lv (kā piemērs sk. 20.tabulu):<br />
20.tabula. Iespējamo sadarbības partneru piedāvājums<br />
Profesionālās pilnveides programmas<br />
Dizaina menedžments www.lu.lv/designmanagement/<br />
Praktiskā projektu vadīšana<br />
Praktiskā projektu vadīšana<br />
Mazā biznesa organizēšana<br />
Praktiskais mārketings<br />
Grāmatvedība maziem uzņēmumiem<br />
E-tirgvedība<br />
Biznesa tirgvedība<br />
Pārdošanas pamati<br />
Uzņēmumu un organizāciju vadības pamati<br />
Finanšu vadība un plānošana maziem un vidējiem uzņēmumiem<br />
Apmācību stundas<br />
480<br />
320<br />
161<br />
320<br />
160<br />
193<br />
320<br />
321<br />
161<br />
162<br />
161<br />
Neformālās izglītības programmas (NVA kuponi)<br />
Grāmatvedības pamati<br />
Datorprasmes (bez priekšzināšanām datoru lietošanas pamatos)<br />
Datorprasmes (ar priekšzināšanām datoru lietošanas pamatos)<br />
Web lapas izstrāde un datorprogrammas (JavaScript, HTML, Adobe Flash)<br />
82 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīgs, 10 – ļoti nozīmīgs.<br />
70. lpp.
Grāmatvedības datorprogrammas (Excel, Tildes Jumis, Zalktis)<br />
Komercdarbības uzsākšana<br />
Mikrouzņēmējdarbība<br />
Nodokļi uzņēmējdarbībā<br />
Biznesa plāna izstrāde<br />
Klientu attiecību pārvaldība<br />
Aprēķinu veikšana ar MS Excel<br />
Vides aizsardzības pamati<br />
Statistikas metodes un to pielietošana<br />
Multikulturāla sabiedrība un starpkultūru dialogs<br />
Franšīzes vadīšana<br />
Praktiskais mārketings un mārketinga komunikācija<br />
Zaļās prasmes<br />
Kultūras pasākumu organizēšana un vadīšana<br />
Informācija <strong>Iecavas</strong> novada kapacitātes stiprināšanai mūžizglītības jomā:<br />
1. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) katru gadu izsludina pretendentu pieteikšanos Nordplus programmas<br />
šādās apakšprogrammās, lai īstenotu sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm:<br />
- Nordplus Pieaugušo izglītības programma attīsta sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ievieš<br />
jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai;<br />
- Nordplus Horizontālā programma ir starpnozaru programma, kas nodrošina jaunas un paplašinātas sadarbības<br />
iespējas mūžizglītībā, paredzot tādas aktivitātes kā seminārus, konferences, inovatīvus kursus un tml.;<br />
- Nordplus Ziemeļvalstu valodu programma veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru) apguvi<br />
bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu<br />
izglītības sistēmās;<br />
- Nordplus Jauniešu programmas projektos var paredzēt skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem,<br />
skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kuras uzlabo izglītības kvalitāti un attīsta starpkultūru<br />
dialogu.<br />
Nordplus programmas kopējais budžets 2013.g. ir ~9 miljoni eiro. Programmā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstis: Dānija<br />
(arī Grenlande un Fēru salas), Somija, (arī Ālandu salas), Islande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Nordplus<br />
projekti veicina starpkultūru sadarbību, uzlabo un ievieš jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās.<br />
Līdzšinējie projekti ir parādījuši, cik daudzveidīgi un vērtīgi var izmantot šo programmu, lai dažādotu mācību pieredzi.<br />
Piemēram: „Vienā no daudzajiem veiksmīgajiem projektiem Jauniešu programmas ietvaros Latvijas un Igaunijas skolēni<br />
kopā ar skolotājiem radīja galda spēles, kas palīdz apgūt vides aizsardzības tēmas un kliedēt mītus par klimatisko<br />
pārmaiņu norisi. Augstākās izglītības programmas projektā Ālandu salās dalībnieki ne tikai apguva svešvalodas, bet arī<br />
ieguva vērtīgas zināšanas par citu kultūru, sadzīves apstākļiem un izglītības sistēmu.” 83<br />
2. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapas sadaļā Eurydice» Eurydice publikācijas ir pieejami latviešu<br />
valodā tulkoti Eurydice ziņojumi par izglītības un apmācību sistēmām Eiropas valstīs – Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā<br />
un Lietuvā. Ziņojumos aprakstīta pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības<br />
nodrošinājuma, izglītības satura, vērtēšanas, karjeras atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas jautājumi katrā no<br />
apskatītajām Eiropas valstīm. 84<br />
3. 2012.gada decembrī darbību uzsāka Eiropas Komisijas izveidotais portāls „ES prasmju panorāma”, kurā apkopoti<br />
pētījumi par prasmju (ne)atbilstību darba tirgum. 85<br />
4. VIAA mājas lapas sadaļā Grundtvig » Grundtvig darbnīcas aktualizēts 2012./2013.gada Grundtvig darbnīcu<br />
katalogs. Tajā pieejama informācija par darbnīcām, kuru norise plānota līdz 2013.gada 31.augustam.<br />
83 Vairāk informācijas:http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/nordplus/nordplus_jaunumi/<br />
84 Vairāk informācijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_jaunumi/?text_id=18382<br />
85 Vairāk informācijas: http://euskillspanorama.ec.europa.eu/<br />
71. lpp.
Grundtvig darbnīcu mērķis ir dot iespēju pieaugušajiem izglītojamiem piedalīties mācību pasākumos un semināros, kas<br />
notiek kādā Mūžizglītības programmas dalībvalstī. Darbnīcas ilgums var būt 5-10 dienas un tajā var piedalīties 10-20<br />
dalībnieku. Konkursa kārtībā var saņemt finansējumu pašu darbnīcu organizēšanas, savukārt izglītojamie var saņemt<br />
finansējumu dalībai, ceļa un uzturēšanās izdevumiem. 86<br />
5. 2013.gada aprīlī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Euroguidance programma rīkoja darba semināru 11<br />
pilsētu Izglītības pārvalžu pārstāvjiem par Karjeras nedēļas pasākumu plānošanu un organizēšanu savās pilsētās.<br />
Šogad Karjeras nedēļa norisināsies no 7. līdz 13. oktobrim 11 Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī,<br />
Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Gulbenē, Cēsīs, Kuldīgā un Valmierā. Karjeras nedēļu organizē VIAA Eiropas Komisijas<br />
Euroguidance tīkla programmas ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm. Karjeras nedēļas<br />
laikā jauniešiem tiek dota iespēja izzināt savas karjeras iespējas, veicināt uzņēmību un motivāciju mācīties un<br />
izvēlēties nākamo profesiju un izglītības ceļu atbilstoši savām spējām, interesēm un iespējām, īpaši akcentējot<br />
visu līmeņu profesionālās izglītības vērtību un aktualitāti mūsdienās.<br />
2012.gadā Karjeras nedēļa Latvijā norisinājās pirmo reizi. Karjeras nedēļas pasākumos piecās Latvijas pilsētās<br />
iesaistījās vairāk nekā 100 uzņēmumu un mācību iestāžu visā Latvijā, pulcējot ap 9 000 skolēnu. 87<br />
Tomēr <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju un zemnieku saimniecību aptaujā, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības<br />
līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, informācijas<br />
nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtēja kā gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 23,1% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju<br />
informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši kā nozīmīgu. Tomēr liela daļa uzņēmēju informācijas<br />
nozīmīgumu par tālmācību vērtēja kā nenozīmīgu – aptuveni 15,38% (sk. 30.attēlu).<br />
30.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par tālmācības iespējām nozīmīguma vērtējums 88<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu. Vairāk<br />
aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.18.pielikumu).<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu<br />
darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtēja kā<br />
gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 19,2% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu<br />
86 Vairāk informācijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/grundtvig/grundtvig_jaunumi/?text_id=19385<br />
87 Vairāk informācijas: www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/jaunumi/?text_id=19043<br />
88 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
72. lpp.
darbavietā vērtējai kā nozīmīgu, aptuveni 11,54% profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtēja<br />
kā nenozīmīgu (sk. 31.attēlu).<br />
31.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālās k valifik ācijas pilnveides organizēšanas darbavietā<br />
nozīmīguma vērtējums 89<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā kopumā vērtēja kā viduvēji<br />
nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.19.pielikumu).<br />
Profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības<br />
līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, <strong>Iecavas</strong> uzņēmēji arī<br />
vērtēja kā gandrīz maz nozīmīgu. Tikai aptuveni 11,5% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi,<br />
atbilstoši uzņēmuma specifikai vērtēja kā nozīmīgu, aptuveni 23,08% profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši<br />
uzņēmuma specifikai vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 32.attēlu).<br />
32.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma<br />
specifik ai nozīmīguma vērtējums 90<br />
89 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
90 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
73. lpp.
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, kopumā vērtēja kā<br />
gandrīz maz nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.20.pielikumu).<br />
Profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu <strong>Iecavas</strong> novadā, izvērtējot ES un citu ārvalstu finanšu<br />
palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu nozīmīgumu darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanai, <strong>Iecavas</strong><br />
uzņēmēji vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu. Aptuveni 20% <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu<br />
īstenošanas piedāvājumu vērtēja kā ļoti nozīmīgu, aptuveni 12% kā nozīmīgu, bet aptuveni 20% profesionālo mācību<br />
programmu īstenošanas piedāvājumu vērtēja kā nenozīmīgu (sk. 33.attēlu).<br />
33.attēls. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu novadā<br />
nozīmīguma vērtējums 91<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu, kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji<br />
nozīmīgu. Vairāk aprēķinu rezultāti ir skatāmi pielikumā (sk. 5.21.pielikumu).<br />
Lai nodrošinātu <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju profesionālās izglītības tālāku attīstību mūžizglītības kontekstā, uzlabojot tās<br />
atbilstību darba tirgus prasībām, nepieciešams dialogs un ciešāka sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un<br />
izglītotājiem. Sadarbības modelis starp novada pašvaldību, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām, izglītotājiem un<br />
darba ņēmējiem redzams 34.attēlā.<br />
91 Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41).<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga.<br />
74. lpp.
NVO<br />
IECAVAS NOVADA<br />
PAŠVALDĪBA<br />
(atbalsts:<br />
informatīvs, morāls)<br />
IECAVAS<br />
NOVADA<br />
UZŅĒMĒJI<br />
PRETENDENTI<br />
PROFESIONĀLAI<br />
PILNVEIDEI<br />
IECAVAS<br />
NOVADA<br />
IZGLĪTOTĀJI<br />
IZGLĪTOTĀJI/<br />
ĀRĒJIE<br />
SADARBĪBAS<br />
PARTNERI<br />
Profesionālās izglītības skolas<br />
Augstākās izglītības iestādes<br />
Ārvalstu izglītotāji/izmantojot ārvalstu<br />
starptautiskos projektus: Nordplus,<br />
Grundtvig<br />
34.attēls. Sadarbības modelis starp novada pašvaldību, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām,<br />
izglītotājiem un darba ņēmējiem 92<br />
Mūžizglītības politikas mērķi:<br />
1. Nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības,<br />
dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem un reģiona sociāli<br />
ekonomiskās attīstības vajadzībām.<br />
2. Veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu kompetenci darbā, pilsonisko<br />
līdzdalību, personības izaugsmi un sekmē uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas un demokrātiskas<br />
sabiedrības attīstību Latvijā. 93<br />
3. Veidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, kas dod iespēju indivīdam jebkurā dzīves posmā identificēt savas<br />
intereses, spējas, prasmes, pieredzi, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par izglītības un/vai profesijas izvēli un lai<br />
organizētu un vadītu savu individuālo dzīves ceļu mācību, darba un citās jomās, kurās šīs spējas un pieredze tiek<br />
apgūtas un/vai pielietotas.<br />
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes tika izstrādātas ievērojot Latvijas plānošanas reģionu attīstības dokumentus.<br />
Šajos dokumentos ir noteikti reģionu galvenie attīstības virzieni un to īstenošanas pasākumi. Izglītības jomā galvenokārt<br />
tiek akcentētas šādas prioritātes:<br />
- izglītības sistēmas pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām;<br />
- kvalitatīvas izglītības vienlīdzīgas iegūšanas iespējas katram iedzīvotājam;<br />
- Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam mūžizglītības principa ieviešanas un modernu<br />
tālākizglītības programmu izstrādes sekmēšana;<br />
- augsti kvalificētu kadru sagatavošanas veicināšana uz zināšanām un pētniecību balstītu inovāciju izstrādei un<br />
ieviešanai;<br />
- sabiedrības rosināšana un motivēšana IKT sasniegumu izmantošanai ikdienā;<br />
- cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un citām sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu<br />
integrācijas un atgriešanās darba tirgū veicināšana;<br />
92 Avots: Autoru izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem<br />
93 Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007 – 2013.g.Pieejams: http://eunec.vlor.be/detail_bestanden/doc014%20Europe%202020.pdf<br />
75. lpp.
- iedzīvotāju informēšana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un apmācība.<br />
Priekšlikumi pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībai:<br />
1. Profesionālās izglītības iestāžu (administratīvās) kapacitātes uzlabošana kvalitatīvas (uz klientu orientētas)<br />
pieaugušo izglītības un tālākizglītības piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī „otrās iespējas” sniegšanā, karjeras<br />
konsultāciju nodrošināšanā (ar sociālo partneru, kā arī vietējo iestāžu atbalstu nodrošināt kvalitatīvu formālo un<br />
neformālo izglītību un apmācību, lai pieaugušie apgūtu pamatzināšanas vai iegūtu kvalifikācijas visos Eiropas<br />
kvalifikāciju sistēmas līmeņos, iegūtu „otru kvalifikāciju” utt.);<br />
2. Atbalsta pasākumi augsti kvalificētu un radošu pieaugušo izglītības pedagogu sagatavošanai (sadarbībā ar<br />
augstākās izglītības iestādēm);<br />
3. Atbalsta pasākumi kvalitatīvu pieaugušo izglītības programmu izstrādē:<br />
- attiecībā uz pamatprasmēm (t.sk. rakstīt prasmes un rēķināšanas prasmes), īpašu uzmanību pievēršot<br />
digitālo prasmju un valodu apguvei (sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm);<br />
- attiecībā uz kompetenču pilnveidi mērķa grupām ar zemām pamatprasmēm;<br />
Lai veicinātu pieaugušu iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija 2012.gada 1.oktobra<br />
līdz 2014.gada 31.martam īsteno Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas<br />
programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā”. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu<br />
koordināciju/informācijas apmaiņu starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām<br />
institūcijām ar nolūku palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes,<br />
iemaņas un kvalifikāciju. Projekta tiešā mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (bez pamata vai<br />
vidējās izglītības) vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Projekta netiešā mērķa grupa ir nevalstiskās organizācijas, sociālie<br />
partneri, pašvaldības, skolas, augstskolas, interešu centri, kuriem projekta laikā un pēc projekta noslēguma ir kopīgi<br />
jāsadarbojas, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un kvalifikāciju.<br />
Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu nodarbinātības statusu un<br />
mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.<br />
4. Atbalsts sadarbības modeļa ar sociālajiem partneriem izveidē un īstenošanā, lai veicinātu pušu izpratni par<br />
darbinieku mācību vajadzībām (pieaugušo izglītību) saistībā ar nodarbinātību un mobilitāti darba tirgū, tajā<br />
skaitā, nodrošinot elastīgu režīmu, kas būtu pielāgots dažādām pieaugušo apmācību vajadzībām, tostarp<br />
apmācībām uzņēmumos un darba vietā (PI koordinācijas padome u.tml.). Esošo institucionālo mehānismu<br />
darbības pilnveide un jaunu institucionālu mehānismu izveide integrētas pieejas nodrošināšanai pieaugušo<br />
izglītības jautājumiem (t.sk. stiprinot sadarbību ar NEP utt.);<br />
5. Atbalsts pieaugušo izglītības pētniecībai – lai nodrošinātu pieeju visaptverošiem un savstarpēji salīdzināmiem<br />
datiem par visiem galvenajiem pieaugušo izglītības aspektiem, atbilstošas politikas izstrādei utt.;<br />
6. Atbalsts integrēta pieaugušo izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ieviešanai sadarbībā ar sociālajiem<br />
partneriem;<br />
7. Atbalsts sociālo partneru un pieaugušo izglītības īstenotāju iesaistei starptautiskās sadarbības tīklos, labas<br />
prakses pārņemšanai un pieaugušo mobilitātei darbaspēka kvalitātes uzlabošanai pieaugušo izglītības kontekstā;<br />
8. Atbalsts ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšanai.<br />
Lai īstenotu efektīvu kompetenču novērtēšanu, ir ieviesta un darbojas ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu atzīšanas<br />
sistēma. Attiecībā uz profesionālo izglītību – 2010.gada 10.jūnijā ir veikti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas<br />
reglamentē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Saskaņā ar MK 2011.gada<br />
22.februāra noteikumiem Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo<br />
kompetenci” ir nodrošināta iespēja saņemt esošo zināšanu un prasmju novērtējumu, nokārtojot profesionālās<br />
kvalifikācijas eksāmenu, pat ja persona nav apguvusi formālās izglītības programmu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā<br />
novērtēs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās<br />
kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei (turpmāk – profesionālā kompetence). Izstrādāti un stājušies spēkā<br />
Izglītības valsts kvalitātes dienesta 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 „Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās<br />
profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība”. Līdz 2013.gada aprīlim profesionālās<br />
76. lpp.
kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši un profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvuši: 2011.gadā – 35 personas; 2012.gadā<br />
– 400 personas (no tām viena persona ieguva 2 profesionālās kvalifikācijas); 2013.gadā – 373 personas.<br />
Pašvaldībām, profesionālās izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm ir jāveicina koordinēta rīcība un<br />
informācijas apmaiņa, lai veicinātu minēto iespēju popularizēšanu novada iedzīvotājiem to kompetences un<br />
konkurētspējas uzlabošanai.<br />
4.2. Secinājumi un rekomendācijas:<br />
1. <strong>Iecavas</strong> ģeogrāfiskā novietne (Rīgas tuvums) nav sekmējusi sava novada profesionālās izglītības iestādes izveidi,<br />
kā rezultātā iedzīvotājiem nav dota iespēja iegūt kvalifikāciju, pārkvalificēties <strong>Iecavas</strong> novadā. Tas sekmējis<br />
resursu aizplūšanu, apgrūtinājis <strong>Iecavas</strong> iedzīvotāju integrāciju darba tirgū;<br />
2. Izvērtējama novada pašvaldības ciešāka sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu, kas potenciāli varētu<br />
veicināt ES līdzekļu piesaisti lielākiem projektiem, pārrobežu sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai;<br />
3. Nepieciešams izvērtēt <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iespējas izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības<br />
pievilcības veicināšanas plānu, kas ļautu novada iedzīvotājiem rēķināties ar pašvaldības atbalstu nepieciešamas<br />
profesijas apguvei, pārkvalifikācijai darba tirgus attīstības kontekstā (20% jaunieši pēc vidusskolas nav sagatavoti<br />
darba tirgum);<br />
4. Lai iespējami precīzāk prognozētu novada darba tirgus attīstības tendences nozaru attīstības kontekstā, novada<br />
pašvaldībai jāizvērtē iespējas ciešāk sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm (NEP), kuras ir labi informētas par<br />
nozares attīstības tendencēm, sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām attiecībā uz nozaru attīstību,<br />
nepieciešamo apmācību, nodarbinātības tendencēm;<br />
5. Veicami pasākumi uzņēmējdarbības un uzņēmības stimulēšanai jauniešiem, iespējami agri radot izpratni par<br />
šādu pasākumu un īpašību izkopšanas nozīmi agras finansiālas stabilitātes iegūšanā (liela nozīme ES sadarbības<br />
un ES pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā);<br />
6. Nepieciešams apzināt tos jauniešus, kuriem pēc vidējās izglītības ieguves nav profesijas un piedāvāt iesaistīties<br />
īso 1-1,5 gadīgās profesionālās izglītības programmās un salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju<br />
(sīkāk skat. 43.lp., 4.punktu, sadaļā ‘’Identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi’’);<br />
7. Izstrādāt pasākumu plānu prakses iespēju apzināšanai ar novada lielajiem uzņēmumiem, kas ļautu perspektīvā<br />
plānot pasākumus inovatīvām pieejām profesijas apguvē;<br />
8. <strong>Iecavas</strong> novada vispārējās izglītības iestāžu aktīva sadarbība ar profesionālās izglītības īstenotājiem, karjeras<br />
izvēles atbalsta struktūrām un projektiem;<br />
9. Veikt pasākumus efektīvākai informācijas apritei un izmantošanai par esošajiem atbalsta pasākumiem mācību,<br />
karjeras un profesionālās pilnveides īstenošanai, t.sk. lietojot interneta portālus www.prakses.lv,<br />
www.profesijupasaule.lv, NIID.lv, kā arī VIAA elektroniskos informatīvos biļetenus;<br />
10. Pašvaldībai rast iespēju attīstīt savā novadā:<br />
- Neformālo izglītību – ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība, kas papildina formālo izglītību,<br />
nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kā arī vērtību sistēmas veidošanos, kas nepieciešamas sociāli un<br />
ekonomiski aktīvam valsts pilsonim, lai integrētos sabiedrībā un darba tirgū;<br />
Fokusgrupas diskusijā par izglītības attīstības iespējām <strong>Iecavas</strong> novadā tika piedāvāti risinājumi: Paralēli<br />
vidusskolas izglītībai iegūt profesiju/Moduļu apmācība, iespējams jauniešiem piedāvājot 13.klasi ar iespēju<br />
iegūt profesionālās prasmes/Pēc pamatizglītības iegūšanas (9.klase) varētu uzsākt apgūt profesiju 7.klasē<br />
varētu uzsākt agrīno profesionālo ievirzi paralēli pamatizglītībai;<br />
- Otrās iespējas izglītību – atkārtota iespēja iegūt izglītību tiem, kuri kādu iemeslu dēļ atbilstīgā vecumā nav<br />
sasnieguši noteiktu izglītības pakāpi;<br />
- Tālmācību - speciāli plānotas, organizētas patstāvīgas mācības, kuras atbalsta padomdevēji un konsultanti.<br />
Tā ir izglītības forma, kurā izmanto specifiskus mācību materiālus un metodiku. Katrs var mācīties sev<br />
izdevīgā laikā, vietā un tempā. Tālmācība pamatā paredzēta pieaugušajiem, kuri ir motivēti un spēj paši sevi<br />
organizēt aktīvām mācībām;<br />
77. lpp.
11. <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju un iestāžu iespējas izmantot un iesaistīties valsts mēroga mūžizglītības pasākumu un<br />
pakalpojumu izmantošanā;<br />
12. <strong>Iecavas</strong> novada Izglītības iestāžu aktīva dalība NVA iepirkumos kā mūžizglītības īstenotājiem, piemēram, IT un<br />
valodu jomā. IZM un LM īstenotie projekti mūžizglītības jomā;<br />
13. <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana mūžizglītības piedāvājumā iedzīvotājiem, t.sk.<br />
pirmsskolas un senioru mērķa grupām. Pievēst lielāku uzmanību senioru izglītībai un atbalsta pasākumiem,<br />
ņemot vērā ka nākotnē palielinās senioru īpatsvars sabiedrības demogrāfiskajā struktūrā. Īpaši veicināmas ir<br />
senioru dzīves prasmes;<br />
14. Iespēja veicināt zaļās izglītības attīstību novadā, paredzot tam mūžizglītības pasākumus.<br />
78. lpp.
5. RADOŠĀS DARBĪBAS CENTRS<br />
Radošās darbības centrs ir institūcija, kuras paspārnē amatnieki un mākslinieki izgatavo un pārdod produkciju ar<br />
māksliniecisku un/vai suvenīra vērtību, kā arī pilnveido savas prasmes un nodod tās tālāk nākošajiem māksliniekiem.<br />
Radošās darbības centros tiek pilnveidotas un komercializētas vietējās materiālās kultūras vērtības un tradīcijas. Šo centru<br />
uzdevumi ir:<br />
- radīt jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas;<br />
- veicināt vietējo materiālās kultūras tradīciju pārmantošanu un pilnveidi;<br />
- veicināt vietējās kopienas un/vai pašvaldības atpazīstamību.<br />
Radošās darbības centri tiek izvietoti vienā vai vairākās ēkās, kurās tiek pildītas šādas funkcijas:<br />
- vietējo materiālo tradīciju izstāžu un citas informācijas izvietošana;<br />
- amatnieku un mākslinieku izstrādājumu pārdošana un mārketinga aktivitātes (t.sk. fotografēšana un pārdošana<br />
ar interneta starpniecību);<br />
- amatnieku un mākslinieku apmācības un tikšanās (tam paredzētās telpas var tikt izīrētas arī citām vajadzībām);<br />
- amatniecības izstrādājumu ražošana un mākslas darbu izgatavošana.<br />
5.1. Ārvalstu un Latvijas prakse<br />
Ārvalstu prakse<br />
Radošās darbības centri tiek veidoti kopš senatnes un nevar noteikt precīzu laiku un vietu, kad radies pirmais radošās<br />
darbības centrs. Lielāko daļu radošās darbības centru veidojušas pašu amatnieku un mākslinieku apvienības, bet nereti tos<br />
veido valstis, pašvaldības vai mecenāti.<br />
Radošās darbības centri ir populāri visā pasaulē un daudzās tūristu iecienītās Āfrikas, Klusā okeāna, Dienvidamerikas<br />
valstīs tie ir neatņemama tūrisma maršrutu sastāvdaļa. Šo centru darbībai visā pasaulē raksturīgas gan kopīgas iezīmes,<br />
gan reģionālas un individuālas atšķirības.<br />
Raksturīgi šādu radošās darbības centru piemēri ir:<br />
Balboa pašvaldības amatu centrs, Panama (Centro Artesanal Antiguo de Balboa). Balboa pašvaldība šo centru izveidojusi<br />
1998.gadā, tas izvietots vairākās ēkās un pie tā nodrošinātas plašas autostāvvietas, apsardze. Amatu centrs atrodas vienā<br />
no Panamas pilsētas vēsturiskajiem rajoniem, starp dažādām izglītības un administratīvajām iestādēm. Ēka ir piemērota<br />
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tajā izvietoti 40 – 45 nelieli amatnieku un mākslinieku veikaliņi, vairāki restorāni. Šo<br />
amatu centru uzskata par labāko vietu, kur tūrists var iegādāties autentiskas piemiņas lietas no Panamas – pinumus,<br />
akmens skulptūras, mēbeles, maskas, juvelierizstrādājumus, gleznas, apavus, apģērbu un citas lietas.<br />
Daļa no māksliniekiem savus darbus rada šeit uz vietas, tomēr šis centrs nepilda visas funkcijas, kuras pilda daudzi radošās<br />
darbības centri Eiropā – šeit nenotiek mācības un pieredzes pārņemšana.<br />
Menorkas amatniecības centrs, Spānija, Menorkas sala (Centre Artesanal de Menorca, www.artesaniademenorca.com).<br />
Šis radošās darbības centrs atrodas Merkadalā – nelielā pilsētiņā Menorkas salas centrālajā daļā, pie lielceļa, ārpus centra.<br />
Centru 2005.gadā izveidojusi pašvaldība. Centrs darbojas visu gadu, tūrisma sezonas laikā tas atvērts no 10.00 līdz 14.00<br />
un no 17.00 līdz 20.00.<br />
Menorkas amatniecības centrs izvietots vēsturiskā ēkā – rekonstruētās armijas barakās. Ēkā atrodas pastāvīgā izstāde,<br />
kurā izvietoti labākie un spilgtākie salas amatnieku darbi, sniegta informācija par Menorkas mākslas un amatniecības<br />
tradīcijām. Ēkā ir veikals, mākslinieku darbnīcas un sanāksmju/mācību telpas, šeit atrodas arī bibliotēka, kurā ir grāmatas<br />
par Menorkas salu un par amatniecību.<br />
Centrs izveidots, lai kalpotu par Menorkas salas tradicionālo amatu centru, tas palīdz Menorkas iedzīvotājiem kļūt par<br />
profesionāliem māksliniekiem un amatniekiem, attīstot Menorkas tradicionālās mākslas dizainu, veidojot preču zīmi,<br />
imidžu, attīstot nozares pārvaldību, mārketingu, apgūstot jaunas tehnoloģijas. Galvenais centra uzdevums ir nodrošināt<br />
augstu saražoto amatniecības izstrādājumu un mākslas darbu kvalitāti.<br />
79. lpp.
Menorkas salas pašvaldība ir izstrādājusi īpašu kvalitātes zīmi – zīmolu – kas pieder pašvaldībai un ir patentēts. Ar šī<br />
zīmola palīdzību tiek izcelta vietējā, tradicionālā māksla un mākslinieki, kuru daiļrade pārstāv Menorkas labākās tradīcijas.<br />
Mākslinieki un amatnieki, kas ir ieinteresēti kvalitātes zīmes iegūšanā, vēršas pašvaldībā. Viņus novērtē īpaša komisija, kas<br />
veic nepieteiktas vizītes uz viņu darbnīcām un pēc iepazīšanās ar situāciju pieņem lēmumu par kvalitātes zīmes<br />
piešķiršanu.<br />
Veikali, kas pārdod vismaz piecu akreditēto mākslinieku vai amatnieku darbus, drīkst izmantot Menorkas amatu centra<br />
preču zīmi komerciāliem nolūkiem.<br />
Centrā 2013.gada martā bija reģistrēti 239 amatnieki un mākslinieki 94 , tai skaitā arī tradicionālo pārtikas produktu ražotāji.<br />
Tā kā salā dzīvo 94 tūkstoši iedzīvotāju, pie līdzīgas proporcijas <strong>Iecavas</strong> novadā būtu 24 profesionāli amatnieki un<br />
mākslinieki. Tomēr jārēķinās, ka Minorkas salā amatniecībai ir sena, nepārtraukta tradīcija un produkcijas noietu veicina<br />
lielā tūristu plūsma: katrs tūrists vēlas no salas aizvest kaut ko piemiņai sev un citiem.<br />
Štīrijas amatnieku darbnīcas, Austrija, Grāca (Steirishe Heimatwerk, http://www.heimatwerk.steiermark.at/). Šīs<br />
darbnīcas ir senākais radošās darbības centrs Austrijā, kas kopš 1917.gada attīstījies kā amatu centrs un veikals pie tautas<br />
mākslas muzeja. Institūcija laika gaitā paplašinājās, kļuva neatkarīga un brīžiem aizņēma vairākas ēkas. Tagad radošās<br />
darbības centrs ir izvietots vienā ēkā tuvu Grācas centram.<br />
Štīrijas amatnieku darbnīcas ir specializēts amatu centrs, kas pārsvarā orientējas uz Štīrijas apģērba (tai skaitā dirndla)<br />
dizaina un izgatavošanas tradīciju saglabāšanu un izkopšanu. Centrā strādā 21 cilvēks – vadītājs, deviņas amatnieces un<br />
mākslinieces – šuvējas, veikala vadītāja un septiņi pārdošanas daļas darbinieki, viens sabiedrisko sakaru speciālists, viens<br />
darbinieks sakariem ar skolām un viens tautas dziesmu vācējs.<br />
Verkarantas mākslas un amatniecības centrs, Somija, Tampere (Käsi- ja taideteollisuuskeskus Verkaranta,<br />
http://www.taitopirkanmaa.fi/Kaesi-ja-taideteollisuuskeskus-Verkaranta ).<br />
Šo radošās darbības centru izveidojusi Somijas amatnieku asociācija (Taito Pirkanmaa). Centrs atrodas vēsturiskā ēkā –<br />
19.gadsimtā celtā vecā audumu krāsotavas ēkā, kas atrodas pie Tammerkoski krācēm. Ēkas pirmajā stāvā atrodas divas<br />
izstāžu zāles, veikals, kafejnīca, bet otrajā stāvā – darbnīcas un mācību telpas. Šeit var izīrēt telpas pasākumiem.<br />
Amatniecības centra darbība tiek rūpīgi plānota, veidojot darbības kalendāru visa gada garumā. Centrs organizē ģimenes<br />
dienas, darbnīcu atvērtās dienas, vasaras nometnes, izbraukuma pasākumus bērnudārzos un skolās.<br />
Somijas amatnieku asociācijai ir izveidota centralizēta mājaslapa, kurā ir gan visiem Somijas amatnieku centriem kopīgs<br />
interneta veikals, gan katra centra individuālās lapas (tai skaitā arī Verkarantas centram), ir pieejami tiešsaistes kursi.<br />
Pētījuma ietvaros tika apskatīti arī citu radošo centru piemēri, kuru darbība ir līdzīga iepriekš izanalizētajiem piemēriem –<br />
Broadwindsor Craft and Design Centre 95 , Curborough Antiques & Craft Centre 96 , Pinglelly Community Craft Centre 97 , The<br />
Hirsel Arts & Craft Centre 98 , Creative Craft Centre 99 u.c. (sk. 6.pielikumu).<br />
Latvijas pieredze<br />
Rēzeknes pilsētas pašvaldības iestāde „Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs” („Zeimuļs”) 100 tika atvērts<br />
apmeklētājiem 2012.gada 1.septembrī. Centrā strādā jaunatnes lietu nodaļa un Skolēnu interešu centrs, Rēzeknes<br />
Tūrisma attīstības centrs, Latgales amatnieku veikals-salons un darba prasmju izstāžu zāle, kā arī kafejnīca „Rositten”.<br />
„Zeimuļa” aktivitātes ir paredzētas bērniem un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, bet ir nodarbības, kurās piedalās bērni<br />
un viņu vecāki.<br />
Skolēnu interešu centrā darbojas 61 interešu izglītības programma. Apmeklētāji var piedalīties dziedāšanas, dejošanas,<br />
instrumentu spēles, keramikas, zīmēšanas, šūšanas, dambretes, šaha un citos pulciņos. Nodarbības notiek no pirmdienas<br />
94 Avots: www.artesaniademenorca.com<br />
95 Avots: www.broadwindsorcraftcentre.co.uk<br />
96 Avots: www.curboroughcraftcentre.com<br />
97 Avots: www.pingelly.crc.net.au/pcl/community-focus/community-support/pingelly-community-craft-centre<br />
98 Avots: www.visitscotland.com/info/see-do/the-hirsel-arts-and-crafts-centre-p247891<br />
99 Avots: www.creativecraftcentre.com.au<br />
100 Avots: www.rezekne.lv/izglitiba/austrumlatvijas-radoso-pakalpojumu-centrs-zeimuls<br />
80. lpp.
līdz piektdienai no 13.00 līdz 20.00 un sestdienās no 10.00 līdz 14.00. Jaunatnes lietu nodaļa veic darbu ar jaunatni un<br />
sekmē jauniešu neformālās izglītības iespējas, nodrošinot „Zeimuļa” pārraudzībā esošo neformālās izglītības virzienu<br />
darbību un jaunatnes iniciatīvu plānotu pasākumu attīstību jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un pilnvērtīgai<br />
izaugsmei Rēzeknes pašvaldībā. „Zeimuļa” pārraudzībā darbojas: Jaunatnes iniciatīvu atbalsta punkts, divi jaunatnes<br />
neformālās izglītības centri, jaunatnes brīvā laika iniciatīvu istaba; Jaunatnes informācijas un jaunatnes nevalstisko<br />
organizāciju atbalsta punkts, Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome; Jaunatnes radošās nodarbinātības atbalsta punkts:<br />
Moderno tehnoloģiju darbnīca, multimediju darbnīca, mūzikas/vokāli instrumentālo grupu darbnīca; skolēnu mācību<br />
uzņēmums.<br />
„Zeimuļs” piedāvā arī šādus maksas pakalpojumus: atpūtas telpu izmantošana (40 gultas vietas); aktu zāles izmantošana<br />
(ar aprīkojumu, 250 sēdvietas); konferenču zāles izmantošana (ar aprīkojumu, 60 sēdvietas); semināra zāles izmantošana;<br />
trenažieru, aerobikas un horeogrāfijas zāļu izmantošana.<br />
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) „Radošās darbības centrs” 101 ir LKA struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir<br />
savienot LKA studējošo akadēmiskās zināšanas ar radošu praksi.<br />
Studenti pie „Radošās darbības centra” vadītājiem var pieteikties gan kā ideju iniciatori, gan kā izpildītāji. „Radošās<br />
darbības centrs” palīdz realizēt iecerēto, sniedzot tehnisku (LKA pakļautībā esošo telpu lietošanas saskaņošana, LKA<br />
pieejamās tehnikas izmantošana), administratīvu (informēšana par nepieciešamo dokumentu sagatavi pasākuma/projekta<br />
realizēšanai atkarībā no situācijas, konsultāciju sniegšana projektu izstrādē un finansējuma piesaistē) un organizatorisku<br />
(menedžeru piesaiste pasākumam/projektam, viņu darba koordinēšana un pārraudzība, atbalsts nepieciešamo kontaktu<br />
dibināšanā) palīdzību.<br />
Radošās darbības nedēļas „radi!2013” 102 mērķis ir parādīt un izcelt radošuma praktisko un pragmatisko pusi, apzināt un<br />
sekmēt radošumu mērķtiecīgā darbībā – izglītībā, kultūrā, uzņēmējvidē, valsts pārvaldē, pašvaldībās, sociālajā sfērā – un<br />
tā spēju radīt pievienoto vērtību un risināt sabiedrībai svarīgas vajadzības. Radošās darbības nedēļas „radi!2013” iniciatori<br />
ir Kultūras ministrija un Britu padome Latvijā. Radošās darbības nedēļai „radi!2013” ietvaros tika īstenota iniciatīvu<br />
aktivitāte „Meistarvide – telpa elpo”.<br />
„Meistarvide − telpa elpo” pasākumu ideja saistīta ar diviem nozīmīgiem aspektiem. Pasākumos tika aicināts uzsvērt vides<br />
nozīmi meistardarba radīšanā un diskutēt par iespējām to pilnveidot, kā arī aicināt cilvēkus meklēt savā ģimenē, savā<br />
kopienā, savā pilsētā īpašo, skaisto materiālo un nemateriālo mantojumu, kuru uzspodrinot, pilnveidojot, pielāgojot, no<br />
jauna iepazīstot un tālāk nododot, var radīt jaunus un mūsdienīgus meistardarbus. Šī ideja sasaucas ne tikai ar lokālās<br />
kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, bet arī ar ideju par resursu ilgtspējīgu izmantošanu.<br />
Pasākumu kopums „Meistarvide – telpa elpo” ietver dažādas aktivitātes: diskusijas, stāstu vakarus, meistardarbnīcas,<br />
pieredzes apmaiņas seminārus, prezentācijas.<br />
„Meistarvide − telpa elpo” izglītības pasākumu kopuma īstenošanā iesaistījusies UNESCO Latvijas Nacionālā komisija,<br />
Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas<br />
Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Pašvaldību savienība. Sadarbības partneri un īstenošanas vietas: pašvaldības un to<br />
padotības iestādes:, skolas, bibliotēkas, muzeji, interešu izglītības centri, kultūrizglītības iestādes.<br />
„Radošo Industriju Klubs” 103 ir platforma radošo iniciatīvu atbalstam Latgales reģionā un viens no Daugavpils Marka<br />
Rotko Mākslas centra darbības virzieniem. Klubā ir aicināti pulcēties cilvēki, kas ar savām prasmēm un talantu rada jaunus<br />
produktus.<br />
„Radošo Industriju Kluba” aktivitātes ir vērstas uz to, lai cilvēki, kuriem ir prasmes un talanti, varētu tās realizēt izmantojot<br />
„Radošo Industriju Kluba” mājas lapas piedāvāto bezmaksas sadarbības platformu. „Radošo industriju klubs” aicina<br />
dažādu nozaru pārstāvjus: arhitektūra, reklāma, dizains, vizuālā māksla, keramika, kultūras mantojums u.c.<br />
Radošo Industriju Klubs piedāvā iespēju iepazīstināt sabiedrību ar saviem darbiem, notikumiem un citiem pasākumiem tā<br />
iegūstot atpazīstamību, atrast pircējus un atbalstītājus radošajai darbībai, uzsākt savu karjeru ar neierobežotām izaugsmes<br />
iespējām un virtuāli tikties ar domubiedriem.<br />
101 Avots: www.lka.edu.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=2024&mode=thread&order=0&thold=0<br />
102 Avots: www.radilatvija.lv<br />
103 Avots: www.rothkocenter.com/rik<br />
81. lpp.
5.2. Esošā situācija<br />
Iecavai ir raksturīgas amatniecības tradīcijas un radošās darbības centra priekštecis šeit tika veidots jau 19.gadsimta<br />
beigās, kad Rīgas ielā 12 tika uzcelts amatnieku nams. Tagad šī ēka ir VAS „Latvijas Pasts” īpašumā.<br />
Amatniecības tradīcijas Iecavā turpinās arī mūsdienās.<br />
<strong>Iecavas</strong> centrā, Rīgas ielā 33 kopš 2010.gada darbojas amatnieku veikals–darbnīca „Ciku Cakas”, kur apmeklētāji var<br />
iepazīties ar amatnieku darbiem un paši iesaistīties radošās nodarbībās, kas tiek organizētas gan bērniem, gan<br />
pieaugušajiem. Darbnīcā „Ciku Cakas” ir iespēja nodarboties ar pērļošanu, veidot tekstilmozaīkas, nodarboties ar<br />
filcēšanu, dekupāžu, liet sveces, darināt Ziemassvētku rotājumus utt. Darbnīcas darbā iesaistās skolu jaunatne, tās<br />
paspārnē tiek dibinātas skolēnu firmas, veikala–darbnīcas telpās tiek organizētas arī izstādes, tiek organizētas radošās<br />
vasaras nometnes bērniem.<br />
Novadā darbojas arī citi amatnieki, tai skaitā pinēji. Citi <strong>Iecavas</strong> novada amatnieki nav izveidojuši pastāvīgas darbnīcas –<br />
tirdzniecības vietas, kas būtu salīdzināmas ar veikalu–darbnīcu „Ciku Cakas”.<br />
Sākot ar 2012./2013. mācību gadu agrākā <strong>Iecavas</strong> mūzikas skola ir pārtapusi par <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolu.<br />
Pašlaik skolā papildus mūzikas priekšmetiem ir izveidota mākslas skolas 1.klase, pirmsskolas vecuma bērni tiek uzņemti arī<br />
sagatavošanas mākslas klasēs. Mākslas klase pagaidām izvietota telpās Sporta ielā 1, atsevišķi no mūzikas skolas.<br />
Turpmākajos gados (atbilstoši pieejamajam finansējumam) ir paredzēts izbūvēt jaunas telpas <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas<br />
skolai. Šim nolūkam tiks rekonstruēta bijusī <strong>Iecavas</strong> muižas bibliotēkas ēka Grāfa laukumā un tā tiks paplašināta ar<br />
jaunbūvi – trīsstāvu korpusu. Plānots, ka viens no trim jaunbūves stāviem tiks atvēlēts sabiedriskām vajadzībām.<br />
Grāfa laukumā atrodas vēl viena kultūras iestāde – biedrības „Arhīvs” muzejs. Šajās telpās ir izvietota ekspozīcija, kas<br />
informē par <strong>Iecavas</strong> novada vēsturi, šeit atrodas arī izstāžu zāle, kurā regulāri notiek mākslinieku darbu, tai skaitā <strong>Iecavas</strong><br />
novada mākslinieku izstādes.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā kultūras aktivitātes koordinē un organizē <strong>Iecavas</strong> Kultūras nams. Iestāde atrodas vēsturiskā ēkā Rīgas ielā<br />
18 un tajā ir divas zāles – lielā zāle ar 350 vietām un mazā zāle ar 200 vietām. Šeit darbojas 11 mākslinieciskās pašdarbības<br />
kolektīvi, ēkā tiek organizēti tādi kultūras pasākumi, kā koncerti un teātra izrādes.<br />
5.3. Pieprasījums pēc Radošās darbības centra<br />
<strong>Iecavas</strong> novada attīstības programmā 2013. – 2019.gadam ir iekļauta līdz 2014.gadam realizējama rīcība „Radošuma<br />
centra attīstība” ar plānotu jauniešu un pieaugušo uzņēmējdarbības iniciatīvas centra attīstīšanu, kurā tiek sniegta<br />
iespēja gūt iedvesmu jaunu uzņēmumu attīstībai un sniegti būtiskākie pakalpojumi uzņēmuma izveidei un pārvaldībai. Šī<br />
rīcība iedzīvotāju sanāksmēs un semināros tika atzīta par prioritāru.<br />
Attīstības programmas izstrādes ietvaros radošuma centra ideja netika detalizēti analizēta. Lielais atbalsts šai rīcībai ir<br />
saistāms ar to, ka novada iedzīvotāji no šāda centra gaida ļoti daudz. Radošuma centrs tiek uztverts kā vienās telpās un<br />
vienas iestādes paspārnē apvienoti:<br />
- mākslas, radošuma un inovāciju centrs;<br />
- mākslas un amatniecības izglītības iestāde;<br />
- dienas centrs saturīgai brīvā laika pavadīšanai;<br />
- novada identitātes veidotājs;<br />
- radošās uzņēmējdarbības atbalsta centrs.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā daļa no šīm funkcijām jau tiek veiktas:<br />
- mākslas, radošuma un inovāciju centra funkcijas jau veic gan veikals–darbnīca „Ciku Cakas”, gan biedrība<br />
„Arhīvs”, gan arī novadā esošās izglītības iestādes un Kultūras nams. Radošuma centra definīcijai lielā mērā<br />
atbilst darbnīca „Ciku Cakas”. Šī iestāde atrodas piemērotā vietā <strong>Iecavas</strong> centrā, tomēr telpu platība jau pašlaik ir<br />
nepietiekama. <strong>Iecavas</strong> novadā nav ziņu par vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kas vēlētos veidot vēl citas<br />
radošās darbnīcas;<br />
- mākslas un amatniecības izglītības funkcijas kopš 2012./2013. mācību gada ir uzņēmusies <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un<br />
mākslas skola, amatniecības prasmes var apgūt arī veikalā – darbnīcā „Ciku Cakas”;<br />
82. lpp.
- dienas centrs „Iecava” 104 ir <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības un reliģiskās organizācijas „Pestīšanas armija”<br />
kopprojekts. Dienas centrā Rīgas ielā 23 brīvo laiku saturīgi varēs pavadīt jebkurš <strong>Iecavas</strong> novada bērns. Būtisks<br />
trūkums centra darbībā varētu būt tā plānotais darba laiks – līdz 18.00, bet, pēc Pētnieku domām, sadarbībā ar<br />
novada nevalstiskajām organizācijām būtu iespējams darbības laiku pagarināt;<br />
- novada identitāti veido un attīsta esošās institūcijas un organizācijas – <strong>Iecavas</strong> novada Kultūras nams, Mūzikas<br />
un mākslas skola un citas novada izglītības iestādes, biedrība „Arhīvs” un citas nevalstiskās organizācijas, novada<br />
amatnieki, mākslinieki;<br />
- uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas novadā pašlaik netiek nodrošinātas. Lauksaimnieku darbību koordinē<br />
<strong>Iecavas</strong> lauksaimnieku biedrība, uzņēmējiem ir iespēja iesaistīties arī citu profesionālo biedrību darbā. Biznesa<br />
inkubatora funkciju veic netālu, ārpus novada esošais „JIC biznesa inkubators” Jelgavā, kura paspārnē darbojas<br />
33 uzņēmumi. Pašvaldībai ir iespēja deleģēt vienkāršus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus (piemēram,<br />
mentoringu) novada nevalstiskajām organizācijām.<br />
5.4. Secinājumi un rekomendācijas<br />
Vispārīga rakstura secinājumi<br />
1. Radošās darbības centri ir institūcijas, kas apvieno uzņēmuma, kultūras iestādes un izglītības iestādes iezīmes.<br />
2. Atrašanās pašvaldības paspārnē ļauj līdzsvarot visas trīs šīs dimensijas un līdz ar to nodrošināt pēc iespējas lielu<br />
radošās darbības centru atdevi sabiedrībai.<br />
3. Radošās darbības centrs ir uzskatāms par ļoti vērtīgu instrumentu uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības sektoru<br />
attīstībai. Atšķirībā no citiem uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem, radošās darbības centrā tiek īpaši<br />
veicināta radošā darbība, kas darbā iesaistītajiem var sniegt gan prieku un gandarījumu, gan arī radīt inovatīvus<br />
produktus ar lielas peļņas iespējām.<br />
<strong>Iecavas</strong> novadam specifiski secinājumi<br />
1. Radošās darbības centri bieži tiek veidoti kopienās (pašvaldībās, pilsētās), kas aptver aptuveni 20–200 tūkstošus<br />
iedzīvotāju. To darbībā tiek iesaistīti daži desmiti līdz daži simti amatnieku vai mākslinieku. Šādā kontekstā<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong> (2013.gada 1.janvārī 9 600 iedzīvotāji 105 ) var tikt uzskatīts par pārlieku mazu kopienu radošās<br />
darbības centra uzturēšanai. Lai kompensētu nelielo iedzīvotāju skaitu, <strong>Iecavas</strong> novada radošās darbības centrā ir<br />
jāvērtē iespēja nodrošināt pēc iespējas plaša spektra darbību, iesaistot dažādu jomu amatniekus un māksliniekus,<br />
īstenojot mūžizglītības un kultūras (piemēram, krātuve) funkcijas, izvērtējot iespēju šeit attīstīt arī<br />
uzņēmējdarbības atbalsta funkciju.<br />
2. Novadā ir vērojama strauja radošā sektora attīstība. Kā nozīmīgākais ilgtermiņa sasniegums ir jāvērtē <strong>Iecavas</strong><br />
Mūzikas un mākslas skolas attīstība un plānotā šīs skolas telpu<br />
rekonstrukcija un celtniecība. Ne mazāk nozīmīgi ir tādi<br />
pilsoniskās sabiedrības attīstības un uzņēmējdarbības gara<br />
apliecinājumi kā biedrības „Arhīvs” un veikala–darbnīcas „Ciku<br />
Cakas” attīstība.<br />
3. Iecavā ir izveidojies tāds pašvaldības institūciju (Mūzikas un<br />
mākslas skola, Kultūras nams) un nevalstisko<br />
organizāciju/uzņēmēju („Ciku Cakas”, ”Arhīvs”) loks, kas<br />
kopsummā daļēji jau sniedz radošās darbības centram<br />
Visi (100%) aptaujātie uzņēmumu<br />
pārstāvji uzskata, ka ir nepieciešama<br />
Radošās darbības centra izveide <strong>Iecavas</strong><br />
novadā.<br />
raksturīgos pakalpojumus. Gadījumā, ja tiktu attīstīta jauna institūcija, būtu jānodrošina jau esošo institūciju un<br />
entuziastu pilnvērtīga iekļaušanās šajā procesā.<br />
104 Pētījuma izstrādes laikā vēl nav atklāt, bet ir veiktas visas citas ieviešanas darbības.<br />
105 Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.<br />
83. lpp.
4. Vērtējot to, kādā mērā esošās institūcijas nodrošina radošās darbības centram raksturīgās funkcijas, var<br />
identificēt šādas nepilnības:<br />
- novadā nenotiek vienota radošo industriju sektora attīstība, kas ietvertu vienotas mārketinga<br />
aktivitātes, zīmola izstrādi, sertifikāciju un citas aktivitātes;<br />
- radošā sektora iestādes ir izvietotas dažādās telpās: Rīgas ielā 18, Rīgas ielā 23, Rīgas ielā 33, Sporta ielā<br />
1, Grāfa laukumā kā arī Jelgavā (biznesa inkubators). Vairums no šīm ēkām ir tuvu novietotas, tomēr<br />
starp tām ir ielas ar intensīvu satiksmes kustību. Šāda sadrumstalotība arī neļauj uztvert radošo darbību<br />
kā vienotu veselumu;<br />
- „Ciku Cakas” radošās darbnīcas atrodas pārāk šaurās telpās bet Mūzikas un mākslas skola – pagaidu<br />
telpās;<br />
- <strong>Iecavas</strong> novadā uz vietas netiek sniegti uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi, tie ir pieejami Jelgavā.<br />
Rekomendācijas<br />
Balstoties uz ārvalstu pieredzi, <strong>Iecavas</strong> radošās darbības centra izveidei ir būtiski ievērot dažādus nosacījumus, kas<br />
apkopoti zemāk:<br />
Novietojums un telpas:<br />
- centru ieteicams izvietot vienā vai, ja ir pietiekami liels pieprasījums, vairākās līdzās esošās ēkās;<br />
- Izskatītajos ārvalstu piemēros veiksmīgi tiek izmantotas divstāvu ēkas, kuru pirmajā stāvā atrodas publiski<br />
pieejamas telpas – izstāžu zāles, veikali, restorāni, bet otrajā stāvā – darbnīcas un mācību telpas;<br />
- radošās darbības centru ieteicams izvietot centrā vai netālu no populārākajiem tūrisma objektiem, kur apstājas<br />
tūristu autobusi (<strong>Iecavas</strong> gadījumā – luterāņu baznīca), tiešā redzamības zonā no šīs stāvvietas;<br />
- ieteicams novietot centru netālu no pasta (sk. rekomendāciju sadaļu par pārdošanu);<br />
- vēlams, lai radošās darbības centrs atrodas vēsturiskās telpās, kas rada īpašu atmosfēru un iedvesmo;<br />
- ja centru veido pašvaldība, tam jāatrodas pašvaldībai piederošā ēkā. Šādi ilgtermiņā var nodrošināt radošās<br />
darbības centra neatkarīgu darbību, tai skaitā radot tādas papildu ieņēmumu iespējas, kas neapdraud centra<br />
darbības pamatprincipus (piemēram, centrā esošās telpas tiek izīrētas par maksu ārējiem pasākumiem tikai tad,<br />
ja tās nav aizņemtas ar paša centra aktivitātēm);<br />
- ja jaunā <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolas ēka tiks izbūvēta ar telpu rezervi, plānotās brīvās telpas var būt<br />
piemērotas radošās darbības centra attīstībai. Šādā gadījumā tiek iegūts būtisks sinerģijas efekts – radošās<br />
darbības centra aktivitātes sasauksies ar mākslas skolas pasniedzēju/skolotāju un audzēkņu darbību.<br />
Pamatprincipi:<br />
- radošās darbības centram jābūt atvērtam un pieejamam, tā telpām jābūt ērti pieejamām cilvēkiem ar īpašām<br />
vajadzībām. No šiem aspektiem ir piesardzīgi jāvērtē perspektīvas izmantot radošās darbības centram daļu no<br />
plānotās <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolas ēkas. Šādā gadījumā ir vēlams pēc iespējas nošķirt piekļuvi skolas<br />
daļai no piekļuves radošās darbības centram, kā arī ieteicams radošās darbības centru veidot ērti pieejamu<br />
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (t.i. vēlams to veidot pirmajā stāvā);<br />
- līdz ar centra izveidi ir skaidri jādefinē šī centra darbības uzdevums, kas, vēlams, ir plašāks nekā tikai<br />
nodarbinātības un peļņas gūšanas uzdevumi. Centru var veidot visu novada mākslas un amatniecības tradīciju<br />
(t.sk. būvniecība, lauksaimniecība, pārtikas produktu izgatavošana) saglabāšanai un attīstībai, bet to var veidot<br />
arī kādas specifiskas tradīcijas (piemēram, tautastērpi) izkopšanai un attīstībai. Pašlaik šāda specializācija <strong>Iecavas</strong><br />
novadā nav noteikta;<br />
- ļoti augsta nozīme ir jāpiešķir produkcijas un mākslas darbu kvalitātei, veidojot efektīvu mākslinieku un<br />
amatnieku akreditācijas sistēmu, uzstādot darbu kvalitātes minimālos standartus, izstrādājot un uzturot preču<br />
zīmi;<br />
- būtiski ir nodrošināt darbu oriģinalitāti un novērst potenciālās autortiesību neievērošanas problēmas. Ja novadā<br />
jau senāk ir izveidojusies īpaša amatniecības vai mākslas tradīcija, vēlams to patentēt centra paspārnē, šādi<br />
novēršot potenciālos konfliktus starp amatniekiem vai māksliniekiem. Akreditācijas un darbu pieņemšanas<br />
procesa ietvaros ir jāvērtē darbu oriģinalitāte;<br />
84. lpp.
- centra darbībai jābūt vērstai uz tradīciju izkopšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Līdz ar to radošās<br />
darbības centram ir jākalpo arī kā izglītības iestādei, kurā iespējams gūt iedvesmu, apgūt amatus un pārņemt citu<br />
meistaru pieredzi;<br />
- centra darbībā iesaistītajiem amatniekiem un māksliniekiem ir jāuzņemas pienākumi izglītības jomā, tai skaitā<br />
jābūt gataviem, ka viņu darbnīcas apmeklē interesenti, jāapmāca mācekļi, jāvelta laiks vizītēm uz skolām un citur.<br />
- Centra darbībā iesaistītie mākslinieki un amatnieki var šeit darboties papildus citam darbam, sava hobija un<br />
papildus peļņas gūšanas mērķiem.<br />
Centra darbība:<br />
- jādefinē radošās darbības centra darbības juridiskā forma. Piemēram, centrs var būt pašvaldības SIA, un centrā<br />
darbojošies amatnieki un mākslinieki slēdz darba līgumus, tā var būt pašvaldības aģentūra, kurā mākslinieki un<br />
amatnieki darbojas ar savām individuālajām licencēm, centrs var būt arī kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai<br />
pieder kapitāldaļas, kā arī biedrība, kuras biedri ir gan pašvaldība, gan amatnieki;<br />
- jādefinē radošās darbības centra darbības forma ilgtermiņā. Piemēram, pašvaldība sadarbībā ar radošā sektora<br />
pārstāvjiem var paredzēt, ka, attīstoties amatnieku biedrībai, tā izveido pati savu uzņēmumu, kas nomā telpas no<br />
pašvaldības. Cita iespēja ir saglabāt radošās darbības centru pašvaldības pārziņā, koncentrējoties uz mūžizglītības<br />
pakalpojumu un kultūras pakalpojumu sniegšanu tajā;<br />
- pirms radošās darbības centra iekārtošanas ir jāapzina darbnīcas, kas tajā atradīsies. Tādas vizuāli saistošas<br />
amatniecības darbnīcas, kā stikla pūtēju vai kalēju darbnīcas, var būtiski traucēt citu amatnieku darbu un var būt<br />
nepiemērotas kopējām telpām. Jāizvērtē, vai radošās darbības centrs ietvers arī ar pārtikas pārstrādi saistītas<br />
darbnīcas, kas pakļautas īpašām normatīvo aktu prasībām;<br />
- jāizvērtē, cik liels skaits amatnieku un mākslinieku varēs strādāt radošās darbības centra telpās, jāizvirza principi,<br />
kā izvēlēties tos amatniekus un māksliniekus, kas telpas varēs izmantot;<br />
- ja ir plānots attīstīt mākslinieku un amatnieku atestāciju vietējā, radošās darbības centra līmenī, ir jāvienojas par<br />
šīs atestācijas pamatprincipiem – kas un kā to veic, kādi ir kritēriji, kāds ir lēmuma rezultāts, kāda ir<br />
konfliktsituāciju risināšanas kārtība;<br />
- jāizvērtē potenciālā rīcība situācijā, kad kāda mākslinieka vai amatnieka darbība ir tik veiksmīga, ka tai ir<br />
nepieciešama tālākā paplašināšanās. Šāda situācija radošās darbības centram var būt gan neveiksme (no centra<br />
tiek izspiesti citi mākslinieki, tas vairs nepilda izglītības un kultūras funkcijas), gan veiksme (uz centra bāzes<br />
izveidojas pelnošs, eksportspējīgs uzņēmums, darbiniekiem augsts atalgojums). Situāciju var risināt, pie lielāka<br />
apgrozījuma uzliekot lielāku līdzmaksājuma daļu par pārdoto produkciju, šādi motivējot uzņēmumu turpināt<br />
tālāko attīstību citās telpās, taču jārēķinās, ka līdz ar jauno uzņēmumu radošās darbības centru atstās arī daļa<br />
darbinieku;<br />
- jāizstrādā radošās darbības centra vizuālās identitātes standarts un nosacījumi tā lietošanai;<br />
- jāattīsta konkursi, piemēram, par gada labāko mākslas darbu, par veiksmīgāko lietišķā dizaina produktu. Šie<br />
konkursi var attiekties arī uz darbībām ārpus radošās darbības centra, piemēram, par gada labāko skatlogu<br />
Iecavā, par skolēnu darbiem, par vislabāko novadā ražotās produkcijas noformējumu u.tml.;<br />
- jāattīsta mākslinieku un amatnieku darbības motivācijas metodes, piemēram, apmaiņas programmas un<br />
viesošanās citur, balvas par uzvarām konkursos, atbalsts dalībai izstādēs;<br />
- jānodrošina radošās darbības centrā radīto intelektuālo vērtību aizsardzība;<br />
- jāattīsta un jāīsteno mācību programmas, kas dod iespēju pārņemt amatu prasmes un izaugt jauniem<br />
amatniekiem un māksliniekiem;<br />
- jāorganizē mākslinieku un amatnieku izbraukuma vizītes izglītības iestādēs un radniecīgos centros;<br />
- jāizglīto amatnieki un mākslinieki par uzņēmējdarbības principiem, grāmatvedību un dokumentu pārvaldību,<br />
produkcijas zīmolvedību un pārdošanu, patentiem. Amatniekiem un māksliniekiem jāpalīdz izstrādāt savas<br />
darbības plānus, izvērtējot produkcijas reālās izmaksas, laika patēriņu, izejvielu izmaksas, novērtējot savas spējas<br />
mēnesī saražot un pārdot produkciju tādā apjomā, lai veidotos pietiekami liela peļņa;<br />
- jāveido radošās darbības centra mājaslapa, kas informē par pašu centru un aktīvajiem amatniekiem un<br />
māksliniekiem, gaidāmajiem pasākumiem, par <strong>Iecavas</strong> novada materiālās kultūras tradīcijām. Nozīmīga<br />
mājaslapas sastāvdaļa ir interneta veikals;<br />
85. lpp.
- jāapzina jomas, kurās pieprasījums pēc amatnieku izstrādājumiem nav apmierināts (piemēram: maskas, bārkstis<br />
un tekstīliju pušķi) un aktīvi jāattīsta šīs jomas;<br />
- jāatbalsta mākslinieki un amatnieki darbam nepieciešamo izejvielu sagādē;<br />
- jāattīsta radītās produkcijas un mākslas mārketings.<br />
Uzņēmējdarbības aspekti:<br />
- pirms uzsākt radošās darbības centra attīstību, ir jāizstrādā biznesa plāns, kura ietvaros ir jāapzina varbūtējie<br />
centra dalībnieki un viņu piedāvātā produkcija, noieta tirgus un pārdošanas kanāli, potenciālā ieņemamā peļņa,<br />
investīciju un darbības uzturēšanas izdevumi;<br />
- pašvaldības pārziņā esošam radošās darbības centram ir plašāka funkcija, tai skaitā kultūras un izglītības funkcija,<br />
līdz ar to šim centram nav noteikti jābūt peļņu nesošam uzņēmumam. Tomēr pašvaldības finansējumu nevar<br />
izmantot mākslinieku un amatnieku algām un tā darbībai jābūt vērstai uz to, ka amatnieki un mākslinieki apgūst<br />
nepieciešamās prasmes nopelnīt sev iztiku ar savu darbību;<br />
- jāizstrādā un skaidri jādefinē principi par iegūtās peļņas sadali starp radošās darbības centru un amatniekiem un<br />
māksliniekiem;<br />
- jāvērtē iespēja radīt papildu peļņas iespējas, piemēram, izīrējot telpas restorānam (-iem), preses kioskam, izīrējot<br />
telpas ar centra tiešo darbību nesaistītiem pasākumiem (ja tās netiek izmantotas centra tiešajām vajadzībām).<br />
Telpu izmantošana:<br />
- radošās darbības centrā vēlams apvienot izstādes/muzeja, pārdošanas, ražošanas, izglītības un administratīvās<br />
funkcijas. Šādi tiek veicināta centra darbībā iesaistīto cilvēku savstarpējā iedvesmošanās un jaunu prasmju<br />
apguve, nodrošināta tradīciju pārmantojamība;<br />
- jāveido publiskā zona (veikals, restorāns, izstāžu telpa) un telpas speciālistiem (darbnīcas, telpas mācībām,<br />
administrācijai, sanāksmēm, produktu fotografēšanai). Darbnīcas ir vēlams nodalīt no publiskās zonas, lai<br />
nodrošinātu augstas kvalitātes darbu izpildi. Tomēr diskusijā ar amatniekiem un māksliniekiem ir jāvērtē iespējas<br />
veidot arī atvērta tipa darbnīcas, kas pieļauj to, ka apmeklētāji var vērot darbu tapšanas procesu un līdz ar to<br />
radīt jaunu tūrisma produktu. Darbnīcu telpas jāplāno tā, lai tās pēc iespējas būtu piemērotas arī ekskursijām un<br />
mācību apmeklējumiem;<br />
- vēlams telpās izvietot arī restorānu un specializētus veikalus, piemēram avīžu kiosku vai grāmatnīcu. Šādi tiek<br />
papildus piesaistīta apmeklētāju plūsma un radītas papildu peļņas iespējas;<br />
- jānodrošina telpu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;<br />
- teritorija ap radošās darbības centru jāplāno tā, lai mākslas un amatnieku darbi būtu pēc iespējas labi saredzami<br />
cauri skatlogiem no ārpuses, lai tos neaizsegtu stādījumi, autostāvvieta;<br />
- gan radošās darbības centra interjeram, gan tā apkaimes labiekārtojumam jābūt vizuāli saistošam un oriģinālam.<br />
Pārdošana<br />
- radošās darbības centra administrācijai ir jānodrošina, ka amatnieki un mākslinieki tiek pastāvīgi informēti par to,<br />
kāda ir klientu interese un atsauksmes par viņu radītajiem darbiem, kopīgā darbā jāapzina, kādi ir vēlamie<br />
turpmākās attīstības virzieni;<br />
- nav prognozējams, ka Iecava varētu kļūt par nozīmīgu ārvalsta tūrisma galamērķi, lai gan tai cauri ved viens no<br />
populārākajiem starptautiskā tūrisma maršrutiem, kas savieno Rīgu ar Rundāli, Mežotni un Bausku. Tāpēc, lai gan<br />
veikals ir neatņemama radošās darbības centra sastāvdaļa, pastāvīgi ir jāmeklē citi pārdošanas kanāli;<br />
- nozīmīgs potenciāls ir tirdzniecībai ar interneta starpniecību. Bez paša radošās darbības centra mājaslapas ir<br />
jāizmanto iespējas, ko dod tādas starptautiskās tirdzniecības vietnes, kā eBay.com, Etsy.com un citas. Radošās<br />
darbības centrā jābūt speciālistam, kas pārzina šo tirdzniecības metodi un pastāvīgi seko līdzi aktuālajām<br />
interneta tirdzniecības tendencēm, norēķinu metodēm, pieprasījumam, <strong>Iecavas</strong> novadā radītās mākslas un<br />
produkcijas veiksmei;<br />
- veiksmīgam produkcijas mārketingam, jo īpaši pārdošanai ar interneta starpniecību ļoti būtiska ir produkcijas un<br />
mākslas darbu fotografēšana. Šim nolūkam radošās darbības centrā ieteicams veidot īpašu fotodarbnīcu ar<br />
piemērotu apgaismojumu, kas nodrošina augstu attēla krāsu kvalitāti, nepieciešama piemērota attēlu apstrādes<br />
programmatūra un jomas speciālisti;<br />
86. lpp.
- interneta tirdzniecībai būtiska ir veiksmīga sadarbība ar pastu. No šī aspekta ieteicams izvietot radošās darbības<br />
centru netālu no pasta, kā arī apzināt metodes, kā pēc iespējas labāk iepakot sūtījumus, kā sekot līdzi sūtījumiem,<br />
kā risināt ar piegādi saistītās problēmas;<br />
- jāizstrādā pieeja radošās darbības centrā radīto produktu tirgošanai veikalos ārpus centra, piemēram, izvirzot<br />
prasību par centra logo lietošanu, uzstādot cenu politikas prasības;<br />
- jāizvērtē un jārealizē radošās darbības centra līdzdalība izstādēs;<br />
- jāorganizē izbraukuma tirdzniecība (gadatirgus Latvijas Brīvdabas muzejā u.tml.).<br />
Struktūra<br />
Iespējamā <strong>Iecavas</strong> radošās darbības centra ieteicamā struktūra ir šāda:<br />
- centra vadītājs;<br />
- mākslinieki un amatnieki;<br />
- reklāmas un pārdošanas speciālisti, veikala vadītājs;<br />
- interneta dizainers, grafiskais dizainers un fotogrāfs (var uzskatīt par vienu no amatniekiem, kas arī var piedāvāt<br />
savus pakalpojumus tirgū);<br />
- sabiedrisko sakaru speciālists un pasākumu organizators;<br />
- izglītības darba organizators.<br />
Piesaistītie eksperti:<br />
- mākslinieku/amatnieku un viņu darbu akreditācijas padome, kas var tikt piesaistīta arī konkursu vērtēšanā.<br />
Īstenošana<br />
Pētījuma ietvaros tiek rekomendēts <strong>Iecavas</strong> novadā attīstīt radošās darbības centru.<br />
Radošās darbības centra attīstību ir ieteicams skatīt a) <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolas mākslas novirziena attīstības un<br />
b) skolas būvniecības kontekstā.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībai sadarbībā ar novada nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešams pieņemt vairākus nozīmīgus<br />
lēmumus, tai skaitā:<br />
- par radošās darbības centra izveidi;<br />
- par radošās darbības centra izveides un darbības ilgtermiņa mērķiem, izlemjot kāda nozīme ir piešķirama šī<br />
centra kultūras, izglītības un uzņēmējdarbības funkcijām;<br />
- par <strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolas jauno telpu izmantošanu radošās darbības centram;<br />
- par gatavošanos radošās darbības centra atvēršanai un rekomendācijās uzskaitīto aktivitāšu uzticēšanu<br />
(deleģēšanu) pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.<br />
Vienlaikus novada pašvaldībai ir nepieciešams veicināt to, ka tiek saglabātas un attīstītas jau esošās iestrādes, pašvaldības<br />
pilnvaru ietvaros atbalstot institūcijas un organizācijas, kas novadā jau sniedz radošās darbības centram raksturīgas<br />
funkcijas. Ir jānodrošina pastāvīga šo institūciju un organizāciju iesaiste radošās darbības centra attīstībā.<br />
Novadā nepieciešams pakāpeniski attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas, tai skaitā izvērtējot iespēju deleģēt<br />
mentoringa funkcijas nevalstiskajām organizācijām.<br />
87. lpp.
6. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR NVO<br />
Sadaļas ietvaros tika izvērtētas pašvaldības sadarbības iespējas ar nevalstisko organizāciju sektoru. Esošās situācijas<br />
apraksts NVO sektorā, kā arī <strong>Iecavas</strong> aktīvāko nevalstisko organizāciju apkopojums un aptaujas rezultāti par<br />
problēmjautājumiem NVO un pašvaldības ietvaros.<br />
6.1. NVO prakse ārvalstīs un Latvijā<br />
Būtiskākā atšķirība NVO sektora atbalstam ārvalstīs un Latvijā ir finansējuma apjoms. Visās Eiropas valstīs lielākā vai<br />
mazākā mērā valsts un pašvaldības dažādos veidos un formās atbalsta nevalstisko sektoru (zemākais rādītājs ir Zviedrijā<br />
un Norvēģijā – apmēram 20%, augstākais Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā – 70% 106 ).<br />
Parasti pašvaldībai nepiemīt tik daudz resursu, tostarp cilvēkresursu, kas spētu nosegt visas pašvaldības iedzīvotāju<br />
intereses un risināt viņu vajadzības, līdz ar to nevalstiskās organizācijas ir pašvaldības neaizstājams palīgs. Nevalstiskās<br />
organizācijas, kas apmierina grupas vajadzības sadarbībā ar pašvaldībām spēj elastīgi risināt vietējai kopienai aktuālus<br />
jautājumus, radot ieguvumu visām iesaistītajām pusēm, turklāt, no pašvaldības tiek prasīti mazāk resursu, jo biedrības<br />
piesaista papildu finansējumu.<br />
Pašvaldību un nevalstisko organizāciju aktivitāšu sinerģija sekmē resursu racionālāku izmantošanu izaicinājumu<br />
risināšanai. Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, izvēršot kopīgi vai atbalstot otras puses aktivitātes, var novērst<br />
sociālus, ekonomiskus un politiskus riskus.<br />
Eiropas Padome „Iedzīvotāju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā labās prakses kodeksā” 107 ir identificējusi četrus<br />
līdzdalības līmeņus lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir universāli pielietojami jebkurā izpildvaras vai likumdevējvaras<br />
pārvaldes līmenī: informācija, konsultācijas, dialogs un partnerība. Katram līmenim ir piešķirta vērtība lēmumu<br />
pieņemšanas procesā. Tiek uzskatīts, ka zems līdzdalības līmenis ir „Informācija”, bet augsts – „Partnerība”.<br />
Informācija – zems līdzdalības līmenis, ko raksturo vienvirziena informācijas plūsma no sabiedrības uz valsts pārvaldes<br />
iestādi. Nav atbildes reakcijas. Valsts pārvaldei ir jānodrošina aktuālas informācijas sniegšana visām iesaistītajām pusēm.<br />
Organizācijām jāinformē grupas par līdzdalības iespējām valsts pārvaldē.<br />
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas 108 , piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā<br />
secībā:<br />
1. Projektu konkursu savlaicīgu izsludināšanu, veidojot vienotu projektu konkursu informācijas sistēmu;<br />
2. Savlaicīgi sniegt sabiedrībai informāciju par komiteju sēžu darba kārtību un vietu, vismaz 3 dienas iepriekš<br />
izplatot informāciju iespējami plašam ieinteresēto organizāciju lokam;<br />
3. Aktualizēt esošos informācijas kanālus un veikt skaidrojošo darbu e-portfeļa izmantošanā dažādu nozaru<br />
nevalstiskajām organizācijām;<br />
4. Izveidot vienotu pašvaldības atbalstīto projektu datu bāzi, kas nodrošina projektu uzskaiti, tai skaitā informāciju<br />
par katra projekta finanšu resursu apjomu, rezultatīvajiem rādītājiem un atbildīgajām personām;<br />
5. Izveidot viegli uztveramu un ērti lietojamu elektronisko karti ar biežāk lietotajām saitēm pašvaldības vortālos,<br />
nodrošinot atbildīgo amatpersonu kontaktinformāciju un citu informāciju, kas nepieciešama iedzīvotājiem;<br />
6. Veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes dažādās nozarēs, nodrošinot savstarpējas sadarbības attīstību;<br />
7. Nevalstiskajām organizācijām veikt situācijas izpēti savā darbības jomā (tas ietver pašvaldības un citu NVO<br />
darbības pieredzes apzināšanu);<br />
8. Plašāk izmantot radio un TV kanālus dažādās valodās, lai veiksmīgāk sniegtu iedzīvotājiem informāciju par<br />
pašvaldības aktivitātēm.<br />
106 Avots: „A Comparative Analysis of European Policies and Practices of NGO – Government Cooperation”, Final Report, 2004, By Nilda Bullain and<br />
Radost Toftisova<br />
107<br />
Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf<br />
108 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-<br />
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf<br />
88. lpp.
Konsultācijas – vidējs līdzdalības līmenis, ko raksturo valsts pārvaldes iniciatīva, kur NVO tiek dota iespēja sniegt viedokļus,<br />
rekomendācijas. Informācijas plūsma ir divvirzienu, bet raksturīgi, ka valsts pārvalde izvēlas tēmas, par kurām diskutēt ar<br />
iesaistītajām pusēm. Valsts pārvaldes loma ir aicināt piedalīties diskusijā visas iesaistītās puses. Organizācijām jāsniedz<br />
viedoklis, pieredze, ekspertīze par politikas dokumentu, tiesību aktu. 109<br />
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas 110 , piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā<br />
secībā:<br />
1. Pašvaldības lēmumu un plānu skaidrojumu tās iedzīvotājiem un sadarbības partneriem saprotamā valodā, cik<br />
vien iespējams, neizmantot sarakstē atsauces uz normatīvajiem aktiem, tādā veidā panākot, ka iedzīvotāji un<br />
sadarbības partneri izprot pieņemtos lēmumus pēc būtības;<br />
2. Uzlabot pašvaldības darbinieku motivāciju sadarboties ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām;<br />
3. Izveidot publisku domes darbinieku vērtēšanas rīku darbinieku sadarbības ar iedzīvotājiem un NVO novērtēšanai;<br />
4. Izstrādāt un ieviest pašvaldības standartu sabiedrības iesaistei (standarts ietvertu informāciju, kas raksturo<br />
sadarbības veidus, iespējamos modeļus, metodes sadarbībai starp Rīgas pašvaldību, nevalstiskajām<br />
organizācijām un iedzīvotājiem);<br />
5. Izveidot un ieviest standartizētu un plaši atpazītu iedzīvotāju vajadzību apzināšanas metodiku (galvenie, bet ne<br />
vienīgie virzieni, kas ietverami vajadzību apzināšanas metodikā: 1) saimnieciskie jautājumi; 2) transporta<br />
jautājumi; 3) sociālie un veselības jautājumi; izveidot konsultācijas rīkus internetā un izmantojot pastu, lai iegūtu<br />
iedzīvotāju viedokli un atgriezenisko saiti par viņiem būtiskām problēmām);<br />
6. Izglītot sabiedrību par iesaistes un līdzdalības iespēju mehānismiem pašvaldībā (šim nolūkam izveidot iedzīvotāju<br />
„ābeci” par sadarbību ar pašvaldību un tās institūcijām);<br />
7. Publicēt informāciju medijos (piemēram, laikrakstos, radio, TV) par to, kā sadarboties ar pašvaldību;<br />
8. Nevalstiskajām organizācijām veidot atvērto durvju dienas, iepazīstinot iedzīvotājus un pašvaldību ar NVO<br />
ikdienas darbu un skaidrojot organizācijas mērķus, uzdevumus un darba metodes;<br />
9. Nodrošināt iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības un nevalstisko organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem<br />
ikvienā nozarē, tai skaitā tiem pakalpojumiem, kurus organizācijas sniedz iedzīvotājiem bez pašvaldības finansiāla<br />
atbalsta.<br />
Dialogs – vidējs/augsts līdzdalības līmenis. Tiek organizētas publiskas noklausīšanās pašvaldību/parlamenta/valdības<br />
komitejās un komisijās, diskusiju temats ir plašs. Valsts pārvaldes uzdevums ir nodrošināt vietu un laiku diskusijai, bet<br />
NVO loma – ieteikt vai vadīt diskusijas, seminārus, konferences. Abām pusēm jāuzņemas atbildība par priekšlikumu<br />
apkopošanu, iekļaušanu. 111<br />
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas 112 , piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā<br />
secībā:<br />
1. Ieviest praksi, ka pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā tiek uzlikts pienākums konsultēt nevalstiskās<br />
organizācijas konkrētajā jomā;<br />
2. Izveidot vienotu Rīgas nevalstisko organizāciju datu bāzi, nodrošinot pastāvīgu informācijas papildināšanu un<br />
atjaunošanu (datu bāzē iekļaut informāciju par katras organizācijas kompetenci un ekspertīzi);<br />
3. Izveidot katalogu ar labās prakses piemēriem par kopīgi (sadarbības rezultātā starp pašvaldību un NVO)<br />
atrisinātiem jautājumiem pilsētas attīstības un iedzīvotāju labklājības vārdā, kas ietver iedzīvotāju stāstus par<br />
dažādām pašu ierosinātām un kopīgi īstenotām iniciatīvām (pašvaldībai nodrošināt labo prakšu atkārtotu<br />
izmantošanu);<br />
4. Izveidot un ieviest sistēmu, kas nodrošina institucionālo atmiņu par lēmumiem dažādās nozarēs, sniedzot iespēju<br />
ar lēmumiem iepazīties departamentu interneta vietnēs, publiski pieejamā vietā;<br />
109<br />
Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf<br />
110<br />
Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-<br />
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf<br />
111<br />
Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf<br />
112 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-<br />
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf<br />
89. lpp.
5. Stāstīt sabiedrībai par labajām praksēm, kas saistītas ar pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju<br />
dialogu, kura rezultātā ir panākta sabiedrībai būtisku jautājumu atrisināšana (veikt labo prakšu apkopošanu un<br />
nodrošināt to izmantošanas iespējas ikvienam interesantam, jo īpaši veicinot to izmantošanu citās pašvaldības<br />
institūcijās);<br />
6. Izveidot un ieviest instrumentus, kas nodrošinās Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda<br />
ieviešanu, panākot, ka memorandā pieņemtie principi tiek izmantoti tieši lēmumu pieņēmēju - pašvaldības<br />
deputātu ikdienā.<br />
Partnerība – ļoti augsts līdzdalības līmenis, raksturīga dalīta atbildība un pienākumi starp valsts pārvaldi un organizētajām<br />
sabiedrības grupām visos lēmumu pieņemšanas posmos. Partnerība nozīmē tādas aktivitātes kā valsts pārvaldes<br />
uzdevumu deleģēšana NVO, līdzdalības forumi, kopīgu lēmumu pieņemšanas institūciju veidošana. Abas puses uzņemas<br />
atbildību un pienākumus politikas sekmīgai īstenošanai. 113<br />
Lai nodrošinātu informācijas jomas uzlabošanu, tiek ieteiktas 114 , piemēram, Rīgas pašvaldībai šādas aktivitātes prioritārā<br />
secībā:<br />
1. Iedzīvotāju un NVO identificēto problēmu risināšanā tiek iesaistīti paši iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas<br />
(problēmu risināšanas plānu izstrādā kopīgi pašvaldības atbildīgās personas, kompetentās nevalstiskās<br />
organizācijas un iedzīvotāji. Tas notiek vienkāršā un visām pusēm saprotamā veidā);<br />
2. Popularizēt pilsētas aktīvo apkaimju labos piemērus, rosinot iedzīvotājus piedalīties savas dzīvesvides vajadzību<br />
apzināšanā un to īstenošanai atbilstošu plānu izstrādē un ieviešanā;<br />
3. Izveidot interneta vietnes un diskusiju forumus par dažādiem iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem starp<br />
pašvaldības deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem;<br />
4. Izveidot inkubatoru (biznesa inkubatora ekvivalentu) iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju ideju izvirzīšanai,<br />
attīstībai un testēšanai;<br />
5. Veidot ekspertu sabiedriskās padomes ikvienā nozarē;<br />
6. Veidot vienotu sadarbības izpratni un pieeju sadarbībai ar nevalstiskām organizācijām visos Rīgas domes<br />
departamentos;<br />
7. Pašvaldības institūcijām sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijā dizainēt un testēt dažādus iespējamos<br />
problēmu risinājumus, kuras identificējuši iedzīvotāji.<br />
Lēmumu pieņemšanas procesu 115 var iedalīt sešos secīgos soļos, un katrā no šiem etapiem NVO ir iespēja piedalīties:<br />
1. Politikas nostādņu izvirzīšana.<br />
Politikas nostādnes izvirza deputāti, taču tās var ietekmēt NVO. Daudzos gadījumos tieši politikas iniciatīvas ir balstītas uz<br />
NVO idejām un kampaņām. NVO var vērst uzmanību uz kādu noteiktu grupu vajadzībām un jautājumiem, kas netiek<br />
regulēti normatīvajos aktos. Publiskā pārvalde var izmantot NVO iegūtos datus, kā arī informēt iedzīvotājus caur NVO<br />
informācijas kanāliem. Tāpat NVO eksperti var sniegt eksperta konsultācijas politikas veidošanas jautājumos, piedāvāt<br />
inovācijas utt.<br />
Publiskā pārvalde šajā posmā var nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par politikas nostādņu virzieniem, idejām un<br />
apspriežamajiem jautājumiem. Tāpat lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt caurspīdīgam, tādam, kas nodrošina iespēju<br />
piedalīties un izteikt viedokli. Publiskajai pārvaldei ir ne tikai jāuzklausa NVO, bet arī jāreaģē uz to izteiktajām idejām,<br />
priekšlikumiem vai iebildumiem, un jāsniedz atgriezeniskā saite par to, vai NVO viedoklis ir ņemts vērā vai nav (jānorāda<br />
iemesli kāpēc nav ņemts vērā).<br />
NVO iesaistes instrumenti šajā posmā ir:<br />
- informācijas nodrošināšana (pieejami dokumenti, to projekti, informācija par pasākumiem pašvaldības mājas<br />
lapā);<br />
113<br />
Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf<br />
114 Latvijas Pilsoniskā alianse. Ceļa karte Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībai. Rīga, 2010.// www.riga.lv/NR/rdonlyres/46C1F667-<br />
D570-4F4C-BB4E-D1835522918F/31734/cela_karte2010.pdf<br />
115<br />
Avots: Code of good practice for civil participation in the decision-making process// www.coe.int/t/ngo/Source/Code_English_final.pdf<br />
90. lpp.
- konsultācijas (iespēja operatīvi reaģēt uz notiekošo, piemēram, web-petīcija, ideju vākšanas instrumenti, iespēja<br />
balsot par idejām utt.);<br />
- dialogs (publiski forumi, uzklausīšana);<br />
- partnerība (darbs grupās vai komitejās, padomēs).<br />
2. Politikas veidošana.<br />
Publiskajā pārvaldē tradicionāli ir labi izveidots politikas veidošanas mehānisms. Šajā posmā NVO parasti ir iesaistīti, lai<br />
identificētu problēmas un sniegtu priekšlikumus to risinājumiem. NVO novērtē veidojamās politikas nostādņu ietekmi uz<br />
to pārstāvētajām interešu grupām vai sabiedrību kopumā. NVO informē to biedrus, iedzīvotāju grupas par politikas<br />
veidošanas procesu. Izpilda „sargsuņa” funkcijas.<br />
Publiskajai pārvaldei ir jānodrošina informācija par konsultāciju procesu, jāizveido un jāpiemēro vismaz minimālais<br />
konsultāciju standarts.<br />
Bez jau iepriekš minētajiem instrumentiem var tikt izmantotas web vai audiopārraides no politikas nostādņu apspriešanas<br />
sanāksmēm. NVO var piedalīties arī atsevišķu politikas nostādņu sadaļu izstrādē.<br />
3. Lēmumu pieņemšana.<br />
Lēmumu pieņemšanas process ir atkarīgs no tā, vai tiek izdots normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, saistošie<br />
noteikumi vai pieņemts lēmums. Katrā ziņā šo dokumentu projektiem ir jābūt pieejamiem un komentējamiem. NVO ir<br />
jābūt iespējas izteikt viedokli par minētajos dokumentos ietveramo informāciju pirms publiskā pārvalde par tiem pieņem<br />
lēmumus.<br />
4. Politikas ieviešana.<br />
Šajā posmā NVO var piedalīties gan kā politikas ieviesējs, gan kā ieviešanas uzraugs.<br />
5. Uzraudzība.<br />
NVO uzrauga un novērtē politikas rezultātus.<br />
6. Pārformulēšana.<br />
Pārformulēšana vai politikas nostādņu korekcijas notiek novērtēšanas procesā, kurā tiek iesaistīta sabiedrība un NVO.<br />
Pārformulēšana var uzsākt jaunu lēmumu pieņemšanas procesu.<br />
Kā norādīts pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 116 samērā maz ir tādu NVO Latvijā, kas savu darbību izvērš aktīvi<br />
un sniedz arī maksas pakalpojumus, t.i., nodarbojas ar saimniecisko darbību. NVO darbības intensitāte ir augstāka:<br />
- ja tā darbojas vismaz viena Latvijas reģiona vai plašākā mērogā;<br />
- jo ilgāk tā darbojas (visaktīvāk darbojas NVO, kas dibinātas līdz 1995. gadam);<br />
- ja organizācijā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks;<br />
- jo lielāki ir NVO ieņēmumi;<br />
- noteiktas darbības jomas pārstāvošās NVO.<br />
NVO ikdienas darbs norit aktīvāk, ja tā darbojas (1) biznesa un profesionālo asociāciju, (2) sociālo pakalpojumu, (3)<br />
likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas un (4) izglītības un pētniecības jomās.<br />
Attīstību veicinošie faktori NVO atšķiras pēc darbības nozarēm, piemēram:<br />
- kultūras un atpūtas jomas NVO darbību sekmē sadarbība ar pašvaldību;<br />
- līdzīga situācija ir sociālo pakalpojumu jomā, kur sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem iegūst būtiski nozīmīgu<br />
lomu;<br />
- veselības jomas NVO galvenais attīstību sekmējošais faktors ir sadarbība ar citām NVO;<br />
- vides jomas NVO attīstību veicina sadarbība ar sabiedrību;<br />
- NVO, kas darbojas reģionālās attīstības un apsaimniekošanas jomā, nosauc trīs galvenos darbību sekmējošos<br />
faktorus: iespējas īstenot ES fondu projektus, sadarbību ar pašvaldībām un sabiedrību;<br />
- likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas jomas, NVO attīstību veicina sadarbība ar Saeimas deputātiem un<br />
ministriem un sadarbība ar ministrijām un citām publiskās pārvaldes iestādēm;<br />
116 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.<br />
91. lpp.
- līdzīgā situācijā ir uzņēmēju un profesionālo asociāciju NVO, kuru darbību veicina sadarbība ar ministrijām un<br />
citām publiskās pārvaldes iestādēm. 117<br />
Pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 118 min šādus NVO darbību kavējošos faktorus:<br />
1. Straujas, nepilnīgi izplānotas dažādu jomu (piemēram, sociālās, veselības pakalpojumu, kultūras jomas u.tml.)<br />
rīcībpolitikas izmaiņas, ko izsauc sociāli ekonomiskā situācija valstī un kam seko sasteigti, ar sociālajiem<br />
partneriem un sabiedrību kopumā neizdiskutēti valdības lēmumi, kā arī īstenotās politikas nekonsekvence –<br />
biežas, brīžiem savstarpēji pretrunīgas politikas izmaiņas;<br />
2. Pieejamā finansējuma nestabilitāte – atkarība no īsā laika posmā pieejamiem finanšu avotiem finansējuma<br />
pieejamības intensitātes straujas izmaiņas („kampaņveidīgums”), kā rezultātā var būt nepieciešama strauja NVO<br />
darbības pārplānošana un tuvākajam laikam izvirzīto uzdevumu izpildes atlikšana uz vēlāku laiku;<br />
3. Administratīvie šķēršļi kopumā un it īpaši – grāmatvedība un projektu konkursu administratīvās prasības;<br />
4. Projektu konkursu gadījumos papildu grūtības rada arī nepieciešamība savlaicīgi plānot aktivitātes, kuras vēlāk,<br />
mainoties situācijai, kļūst neaktuālas;<br />
5. Nodokļu slogs – tāds pats kā uzņēmējiem, kaut arī organizāciju mērķi ir atšķirīgi;<br />
6. Grūtības veidot sadarbību ar jebkuru no ārējiem aģentiem – citām NVO, publiskās pārvaldes institūcijām,<br />
finansētājiem, potenciālo mērķa grupu u.tml., kas rodas gan pašas NVO nepietiekamās kapacitātes dēļ, gan otras<br />
puses zemās atsaucības dēļ;<br />
7. Sabiedrības inertums, intereses trūkums par jomu, kurā darbojas NVO;<br />
8. NVO biedru vai darbinieku psiholoģiskās barjeras vai nepietiekamās zināšanas kādā jomā (piemēram, valodu,<br />
grāmatvedības u.c. zināšanas).<br />
Pieci galvenie motīvi, saskaņā ar pētījuma „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 119 datiem, kas rosina iedzīvotājus iesaistīties<br />
NVO darbībā:<br />
1. Spēja un vēlēšanās uzlabot, kādu sabiedriskās dzīves jomu, saredzot iespēju dot papildu ieguldījumu tam, ko<br />
attiecīgajā sfērā piedāvā publiskie pakalpojumi;<br />
2. Vēlēšanās piedāvāt daudzveidīgākas brīvā laika pavadīšanas iespējas;<br />
3. Iespēja risināt savas personīgās un citu līdzīgu cilvēku problēmas – uzlabot vides pieejamību un dzīves kvalitāti,<br />
sniegt psiholoģisko atbalstu, veicināt izpratni par noteiktu jomu u.tml.;<br />
4. Iespēja pašrealizēties un īstenot savas idejas;<br />
5. Iespēja apvienot darbošanos NVO ar profesionālo darbību.<br />
Latvijas NVO sektora aktīvistu vidū trūkst arī izpratnes par dažādām iespējamajām NVO lomām sabiedrības dzīvē. NVO<br />
līderu vērtējumā iedzīvotājus brīvprātīgi strādāt mudina četri savā starpā cieši saistīti faktori – iespēja iegūt interesantu<br />
pieredzi un jaunus kontaktus, un gūt gandarījumu, lietderīgi pavadot laiku un darot sabiedrībai noderīgu darbu.<br />
Neatkarīgi no sadarbības intensitātes galvenie NVO sadarbības partneri ir (1) NVO mērķa grupas pārstāvji, (2) citas NVO<br />
un sabiedrība kopumā, (3) uzņēmumi, (4) vietējā pašvaldība vai tās iestādes, kuras teritorijā ir reģistrēta NVO un (5)<br />
plašsaziņas līdzekļi (radio, prese, televīzija u.tml.). Nosauktās galvenās partneru grupas saglabājas nemainīgas, aplūkojot<br />
sabiedriskā labuma organizāciju sadarbību.<br />
Lai gan NVO pārstāvji min, ka pašvaldības ir vēl viens būtisks NVO sadarbības partneris, piemēram, pētījuma „Pārskats par<br />
NVO sektoru Latvijā” 120 aptaujas dati rāda, ka visbiežāk NVO ir sadarbojušās ar pašvaldībām savas organizācijas mērķu<br />
sasniegšanai un dažāda mēroga projektu īstenošanā. Savukārt citās iespējamajās sadarbības jomās tā ir ievērojami retāka.<br />
Sadarbība ar pašvaldību iepriekš minētajās jomās bieži vien ietver tikai finansējuma piešķiršanu kādam publiskajam<br />
pasākumam vai bezmaksas telpu un informatīvā atbalsta nodrošinājumu. Citas iespējamās NVO un pašvaldības sadarbības<br />
formas ietver arī savstarpējo informācijas apmaiņu, konsultēšanos, sadarbības un deleģēšanas līgumus, lielākās<br />
pašvaldībās – līdzdalību lēmumu pieņemšanā.<br />
117 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.<br />
118<br />
Turpat.<br />
119<br />
Turpat.<br />
120 Turpat.<br />
92. lpp.
Komentējot sadarbības kvalitāti ar pašvaldībām, pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 121 NVO pārstāvji akcentē<br />
vairākas problēmas:<br />
- pašvaldības sastāva izmaiņas, kā rezultātā no jauna ir jāiegulda darbs, lai nodibinātu sadarbības attiecības starp<br />
NVO un pašvaldību;<br />
- līdztiesības principa neievērošana – NVO un pašvaldību attiecības ietver varas vertikāli, t.i., NVO pārstāvji, īpaši<br />
reģionos, izvairās kritizēt pašvaldības darbu un ierosināt dažādas iniciatīvas, jo baidās, ka nesaņems pašvaldības<br />
atbalstu publisku pasākumu rīkošanā vai projektu konkursos;<br />
- veiksmīgāka sadarbība ar pašvaldībām izdodas lielāka mēroga projektos vai gadījumos, ja tiem ir ārvalstu<br />
finansējums, mazu projektu gadījumā pašvaldība atbalstu sniedz retāk;<br />
- personisko attiecību ar pašvaldības deputātiem vai partejiskās piederības nozīme – labas attiecības palīdz iegūt<br />
nepieciešamo atbalstu lielāka mēroga pasākumu organizēšanai;<br />
- pašvaldības amatpersonu un darbinieku izpratnes trūkums par NVO sektora lomu un darbību dažādās jomās.<br />
Iepriekš minētā informācija rāda, ka NVO sadarbība ar pašvaldībām tiek īstenota tikai šaurās sadarbības jomās, un<br />
gadījumos, kad NVO darbība nesaskan ar pašvaldībai vēlamo, tās darbība netiek atbalstīta. Analizējot NVO sadarbības<br />
veidošanas aspektu, pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā” 122 tika secināts, ka visaktīvāk NVO sadarbojas ar<br />
izglītības un sociālajām institūcijām.<br />
Saldus novada pašvaldības pieredze sadarbībā ar NVO<br />
Saldus novada pašvaldībā (25 000 iedzīvotāji) ir 171 NVO, kas darbojas gan Saldus novada pagastos, gan pilsētā.<br />
Saldus novada pašvaldības un NVO sadarbības veidi 123 :<br />
- Saldus novada pašvaldības projektu fonds;<br />
Fonds darbojas kopš 1998.gada, sākotnēji darbojās kā projekts sadarbībā ar Baltijas – Amerikas partnerattiecību<br />
programmas projektu fondu. Projektu fonda nolikumu un katram gadam piešķirto finansējumu apstiprina dome ar savu<br />
lēmumu. Fonds sniedz atbalstu NVO, kas darbojas veselības, vides, izglītības, sociālās, kultūras, sporta un mākslas jomās.<br />
Projektu fondam ir četras apakšprogrammas: (1) Vispārīgā projektu programma; (2) Kultūras projektu programma; (3)<br />
Jauniešu projektu programma; (4) LEADER pasākuma projektu programma.<br />
Apstiprinātais 2013.gada projektu fonda budžets ir Ls 26 000. Visās apakšprogrammās ir atklāts projektu iesniegumu<br />
konkurss. Vispārīgajā projektu programmā maksimāli Ls 1 000 vienam projektam, kas veido 80% no projekta budžeta.<br />
Jauniešu un kultūras projektu programmā tiek izvēlēta viena nevalstiska organizācija, kam jāapgūst viss piešķīrums (Ls<br />
3 000), tāpat jānodrošina sava finansējuma daļa. Šīm programmām katru gadu var būt atsevišķi aktuāli uzdevumi. LEADER<br />
projektu programmā atbalstu saņem tās NVO, kas LEADER projektu konkursā saņēmušas vislielāko punktu skaitu, 50% no<br />
biedrības finansējuma daļas, taču ne vairāk par Ls 500.<br />
Katru gadu uz vispārīgo projektu programmu pretendē ap 40 NVO, un parasti atbalstu saņem vairāk nekā puse.<br />
- Atbalsta pasākumi Saldus novada NVO;<br />
Atbalsta pasākumi darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu. Saskaņā ar NVO iesniegumu piešķir maksimāli<br />
Ls 200 atbalstu NVO aktivitāšu īstenošanai. NVO var pieteikties visu gadu, kamēr beidzas finansējums. Finansējumu<br />
nepiešķir tiem NVO, kas jau saņēmuši atbalstu konkrētam projektam no pašvaldības projektu fonda vai pašvaldības<br />
pārvalžu budžetiem.<br />
- Deleģējuma līgumi ar NVO;<br />
Saldus novada pašvaldībai ir deleģējuma līgumi ar Saldus pilsētas pensionāru biedrību un Mākslu attīstības biedrību<br />
„Ilizanna”. Piemēram, „Ilizanna” saskaņā ar domes lēmumu saņem fiksētu naudas summu gadā kultūras aktivitāšu<br />
veikšanai Kapelleru namā (bij. galvenās bibliotēkas ēkā). Līgums tiek slēgts uz vienu gadu. Līgums nosaka aktivitātes, kādas<br />
jāīsteno „Ilizannai”, kā arī atskaitīšanās kārtību.<br />
- Dalība Saldus rajona attīstības biedrībā;<br />
121<br />
Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.<br />
122 Avots: Baltic Institute of Social Science. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2011.<br />
123 S.Ozoliņas prezentācija „ Saldus novada pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbība”.<br />
93. lpp.
Saldus rajona padome bija viens no dibinātājiem Saldus rajona attīstības biedrībai, kas 2006.gadā tika izveidota lauku<br />
attīstības stratēģijas īstenošanai un LEADER finansējuma apgūšanai. Saldus novada pašvaldība ir pārņēmusi šīs saistības.<br />
Pašvaldība sadarbojas ar Saldus rajona attīstības biedrību, izstrādājot savus attīstības plānošanas dokumentus un otrādi.<br />
Pašvaldības pārstāvis piedalās LEADER projektu konkursu vērtēšanas komisijā.<br />
- Pašvaldības un NVO sadarbības memorands;<br />
2012.gadā pašvaldība ir noslēgusi sadarbības memorandu ar tās teritorijā ietilpstošajām NVO. Memorands noslēgts, lai<br />
īstenotu «Pilsoniskas sabiedrības pamatnostādnēs» noteiktos principus un pamatuzdevumus.<br />
Pašvaldība ir apņēmusies: 1) sekmēt pašvaldības funkciju deleģēšanu biedrībām un nodibinājumiem; 2) atbalstīt NVO<br />
iesaistīšanu vietējās politikas veidošanā attiecīgu programmu un sadarbības līgumu ietvaros. Memoranda noslēgšana<br />
formalizē esošo sadarbības kārtību un apjomu. Memoranda izpildi koordinē un tehniski nodrošina Saldus rajona attīstības<br />
biedrība un nodibinājums „CEMEX iespēju fonds”.<br />
- Pašvaldības pārstāvniecība Muižu un piļu asociācijā;<br />
Saldus novada teritorijā atrodas valsts nozīmes ampīra stila arhitektūras piemineklis – Jaunauces muižas pils. Pašvaldība ir<br />
deleģējusi biedrībai „Mēs – Jaunaucei” tiesības pārstāvēt to Muižu un piļu asociācijā, kā arī piešķīrusi finansējumu šīs<br />
pārstāvniecības īstenošanai.<br />
- Sadarbība ar nodibinājumu „CEMEX iespēju fonds”;<br />
Pašvaldība sadarbojas ar SIA „CEMEX” izveidoto nodibinājumu nevalstisko organizāciju „CEMEX iespēju fonds”. Sadarbība<br />
notiek gadskārtējo atbalsta virzienu noteikšanai.<br />
- Dalība NVO svētkos katra gada decembrī;<br />
Svētku ietvaros notiek pārskats par sadarbības ietvaros paveikto, organizatorisks un finansiāls atbalsts pasākuma norisei.<br />
- Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai.<br />
Līdzfinansējumu piešķir dzīvokļu īpašnieku izveidotām biedrībām energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamām mājām. Līdzfinansējumu piešķir izmaksām, kas saistītas ar tehniskās dokumentācijas sagatavošanu,<br />
autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, piemēram, energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes un<br />
būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas un tehniskā projekta ekspertīzes izstrādāšanas izmaksu segšanai,<br />
kā arī projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksu segšanai. Līdzfinansējuma apmēru nosaka saskaņā ar<br />
izmaksas pamatojošiem dokumentiem, nepārsniedzot Ls 3 500 atbalstu vienai biedrībai vienai daudzdzīvokļu ēkai.<br />
Valmieras pieredze sadarbībā ar NVO<br />
Valmierā ir izveidota Sociālo lietu padome 124 . Padomes darbības mērķis ir sekmēt sociālo pakalpojumu attīstību Valmieras<br />
pilsētā un aktivizēt dialogu starp pašvaldību un pilsētas sociālo grupu pārstāvjiem, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu<br />
pieņemšanu saskaņā ar pastāvošo tiesisko regulējumu.<br />
Saskaņā ar Sociālo lietu padomes nolikumu, Valmieras sociālo lietu konsultatīvās padomes locekļi izskata un iesniedz<br />
priekšlikumus Valmieras pilsētas pašvaldības domei vairākos jautājumos, piemēram, par pasākumiem labvēlīgākas<br />
sociālās vides veidošanai, kopīgu projektu īstenošanu u.c.<br />
Padomes locekļi ir (1) biedrības „Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētājs; (2) Valmieras novada fonda valdes<br />
priekšsēdētājs; (3) Valmieras rajona invalīdu sporta klubs „Stars S” vadītāja; (4)„Kristīgā žēlsirdības centra" valdes locekle;<br />
(5) Valmieras rajona invalīdu biedrības vadītāja; (6) biedrības „Valmieras jaunatnes atbalstam” valdes priekšsēdētāja.<br />
Siguldas pieredze sadarbībā ar NVO<br />
Siguldā veiksmīgi darbojas Dienas centra Koordinācijas padome 125 (darbojas 22 NVO), kas izveidota 2002.gada<br />
3.septembrī Dienas centra Nevalstisko organizāciju vadītāju sanāksmē. Dienas centrs uzsācis darbu 2002.gada 31.maijā un<br />
ir Sociālā dienesta struktūrvienība.<br />
NVO Sadarbības virzieni:<br />
- veicināt savstarpējo sapratni sabiedrisko organizāciju, atbalsta un interešu grupu vidū;<br />
124 Avots: www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/socialo-lietu-padome<br />
125 Avots: www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/socialais_dienests11/dienas_centrs1/koordinacijas_padome1<br />
94. lpp.
- veicināt saliedēta un vienota sabiedrisko organizāciju sektora attīstību un aktivizāciju Siguldas novadā;<br />
- veidot sadarbību starp sabiedriskām organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām;<br />
- piedalīties Dienas centra darba plānu, programmu un projektu veidošanā , kas uzlabotu sociālo pakalpojumu<br />
efektivitāti, kvalitāti un ilglaicīgumu ;<br />
- attīstīt ikviena cilvēka pašiniciatīvu, aktivitāti un atbildības uzņemšanos demokrātiskas, pilsoniskas un atvērtas<br />
sabiedrības attīstībā;<br />
- informēt sabiedrību par nevalstiskā sektora un Dienas centra darbu, nodrošināt informācijas apmaiņu;<br />
- veicināt nevalstiskā sektora atpazīstamību sabiedrības vidū;<br />
- veicināt un aktivizēt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgo kustībā;<br />
- iesniegt priekšlikumus pašvaldības politikas izstrādē un piedalīties politikas īstenošanā un rezultātu izvērtēšanā.<br />
Regulāri Dienas centrā notiek organizāciju dežūras un informācijas dienas, piemēram, katru otrdienu no plkst. 12.00 līdz<br />
14.00 Siguldas pilsētas Pensionāru biedrības „Sigulda” dežūra, Dāmu klubs „Madaras” savus pasākumus organizē divas<br />
reizes mēnesī: pirmajā un trešajā trešdienā plkst. 15.00. Siguldas novada domes Dienas centrs apmeklētājiem piedāvā<br />
šādus pakalpojumus:<br />
- individuālas speciālistu konsultācijas – jurista, psihologa u.c.;<br />
- izglītojošas un informatīvas lekcijas;<br />
- informācija par sociāliem pakalpojumiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, iespējamajiem palīdzības veidiem:<br />
sociālo palīdzību, rehabilitāciju, aprūpi mājās;<br />
- praktiskas nodarbības jaunu prasmju un iemaņu apguvei;<br />
- iedzīvotāju tikšanās ar valsts, pašvaldības iestāžu darbiniekiem un dažādu nozaru speciālistiem;<br />
- fiziskās aktivitātes: Sporta diena, piedalīšanās republikas mēroga sporta sacensībās cilvēkiem ar invaliditāti u.c.<br />
- skatīties televīziju vai video filmas;<br />
- lasīt laikrakstus un žurnālus;<br />
- spēlēt galda spēles (novuss, dambrete, šahs);<br />
- lasīt grāmatas;<br />
- darboties nevalstiskajās organizācijās, apvienībās, biedrībās, klubiņos, interešu un atbalsta grupās;<br />
- piedalīties tradīciju pasākumos: Lieldienas, Ražas svētki un Ziemassvētki, ko organizē Siguldas pilsētas un pagasta<br />
aktīvisti,<br />
- piedalīties organizētajos diskusiju ciklos par dažādām tēmām;<br />
- piedalīties tematiskajos pasākumos;<br />
- piedalīties organizāciju rīkotajos kultūras un atpūtas pasākumos (izstādes, koncerti, ekskursijas, pieredzes<br />
apmaiņas braucieni u.c.);<br />
- tikties ar novada personībām, interesantiem cilvēkiem. 126<br />
Liepājas pieredze sadarbībā ar NVO<br />
Liepājā ir 11 NVO uz 1 000 iedzīvotājiem (837 NVO). Liepāja ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kurā ir izstrādāta<br />
pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija 2009. – 2014.gadam.<br />
Liepājas pilsētā sadarbība ar NVO tiek īstenota šādos veidos:<br />
- NVO Konsultatīvā padome;<br />
Tās uzdevumi ir izvērtēt situāciju pilsoniskās sabiedrības politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus par prioritārajiem<br />
virzieniem pilsoniskās sabiedrības attīstības politikā, kā arī citi uzdevumi. Padomē ir divi domes pārstāvji un deviņi NVO<br />
pārstāvji.<br />
- Sabiedriskās saskaņas komisija;<br />
Tās mērķis ir motivētas, aktīvas un līdzatbildīgas pilsētas sabiedrības veidošanās veicināšana. Komisija ir apkopojusi<br />
informāciju par iespējām apgūt latviešu valodu Liepājas pilsētā. Izvērtējot situāciju, komisijā tika izstrādāts projekts par<br />
latviešu valodas apmācības nepieciešamību “Karostas” maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuri izteikuši vēlēšanos iegūt<br />
126 Avots: www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/socialais_dienests11/dienas_centrs1<br />
95. lpp.
Latvijas pilsonību. Finansējumu šim projektam piešķīra Liepājas pilsētas dome. Tāpat komisija izskatījusi un atbalstījusi<br />
vairākus projektus:<br />
- skolēnu vasaras nometnes – integrācijas principu realizēšana un etniskās saskaņas veicināšana;<br />
- nacionālo kopienu koncertu un sadraudzības pasākumu organizēšana;<br />
- vācu kopienas bērnu ansambļa „Keim” piedalīšanos festivālā;<br />
- konferences “Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu Latvijā” organizēšana;<br />
- Liepājas pedagoģiskās akadēmijas Civilzinību centra projektu “Pilsoniskā izglītība Liepājā” u.c.<br />
Komisijas locekļi piedalās Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas organizētajās tikšanās ar iedzīvotājiem informējot par<br />
Komisijas darbu un izskatāmajiem jautājumiem.<br />
- Reliģisko lietu komisija;<br />
Tās uzdevums ir kompetenti konsultēt domi jautājumos, kas skar draudžu dzīvi, paust un integrēt teoloģiskās nostādnes<br />
jautājumus, kuros domes viedoklis skar pilsētas sabiedrisko domu morāles, kultūras u.tml. jomās.<br />
- Veiksmīgāko NVO un brīvprātīgo godināšana;<br />
Katru gadu tiek apbalvotas sešas NVO (ieteiktas tiek vidēji 17 NVO) un 20–30 brīvprātīgie (ieteikti tiek vidēji 40<br />
brīvprātīgie).<br />
- Projektu līdzfinansēšanas konkursi;<br />
Pašvaldība rīko šādus projektu konkursus: (1) Bērnu un jauniešu vasaras nometņu līdzfinansēšanas konkurss; (2)<br />
Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkurss; (3) Lielo un mazo kultūras projektu līdzfinansēšanas<br />
konkurss; (4) Izglītības projektu konkurss; (5) Konkurss sporta pasākumu atbalstam.<br />
- Cits pašvaldības līdzfinansējums.<br />
Pašvaldība līdzfinansē, piemēram, invaliditātes sabiedrisko ekspertu Liepājas neredzīgo biedrībā, divu pensionāru dienas<br />
centru darbību, dažādas sociālo organizāciju aktivitātes utt.<br />
Pašvaldība izmanto arī deleģēšanas līgumus un citus līgumiskus instrumentus sadarbības fiksēšanai un finansējuma<br />
piešķiršanai NVO.<br />
Tradicionālie sadarbības veidi<br />
Latvijas pašvaldības bieži veido atbalsta programmas un konkursus nevalstiskajām organizācijām (t.sk. <strong>Iecavas</strong> novada<br />
pašvaldība) (sk. 7.pielikumu). Lielākoties piešķirtais finansējums vienam projektam svārstās no Ls 300–500. Bieži vien tiek<br />
uzstādīti tikai atbalstāmie virzieni un netiek noteiktas specifiskas atbalstāmās izmaksas (atsevišķos gadījumos tiek noteikti<br />
neattiecināmie izdevumi līdzīgi kā ES līdzfinansētos projektos).<br />
Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta uzskaitījumā ir minētas daudzas jomas – iedzīvotāju veselība un sociālās aprūpe,<br />
izglītība, kultūra un sports, kurās tradicionāli darbojas nevalstiskās organizācijas, kas var kalpot par organizācijas un<br />
pašvaldības turpmākās sadarbības tiesisko pamatu. No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu<br />
pašvaldība var deleģēt privātpersonai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts<br />
pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa „Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana”, kas nosaka, ka publiska persona, tai<br />
skaitā pašvaldība var deleģēt privātpersonai (arī NVO) pārvaldes uzdevumu, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.<br />
Ņemot vērā minēto, pašvaldības plaši izmanto deleģēšanas līgumus sadarbībai ar NVO. Tradicionāli deleģēti tiek šādi<br />
pakalpojumi: sociālā rehabilitācija, sociālā aprūpe, zupas virtuves, dienas centru pakalpojumi un dabas aizsardzība.<br />
6.2. Pašvaldības un NVO sadarbība<br />
Ja pašvaldība ir paudusi savu politisko gribu atbalstīt nevalstisko sektoru vai iesaistīt to savu funkciju nodrošināšanā, kā arī<br />
noskaidrojusi kompetences jautājumus, tad kā centrālais izvirzās jautājums par atbalsta veidu.<br />
Pašvaldībai noderīgi būtu vispirms saprast, vai konkrētajā gadījumā tā vēlas atbalstīt nevalstisko sektoru un tā iniciatīvas<br />
(NVO kā mērķis) vai nevalstiskās organizācijas ir līdzeklis pašvaldību funkciju nodrošināšanai (NVO kā līdzeklis). No tā lielā<br />
mērā būs atkarīga pamatojuma, kā arī atbalsta veida un procedūru izvēle.<br />
NVO kā pašvaldības atbalsta mērķis – pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalsts veicina vietējās kopienas attīstību un ir<br />
iedzīvotāju interesēs – pašvaldības brīvprātīga iniciatīva (likuma „Par pašvaldībām” 12.pants). Pašvaldības izvēles iespējas:<br />
96. lpp.
- rīkot projektu konkursu organizāciju iniciatīvu atbalstam un administratīvo izmaksu segšanai;<br />
- pirkt pakalpojumus no NVO (telpu noma no organizācijas, valodu mācība pašvaldības darbiniekiem, pētījumu<br />
veikšana);<br />
- sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu (pašvaldības telpu piešķiršana/noma, transporta, sakaru,<br />
grāmatvedības, juridiskie pakalpojumi (piemēram, juridiskas konsultācijas organizācijas dibināšanai u.c.)),<br />
ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus.<br />
NVO kā līdzeklis likumā noteikto funkciju (autonomo vai deleģēto) veikšanai. Pašvaldības izvēles iespējas:<br />
- deleģēt nevalstiskajai organizācijai kādu no funkcijās ietvertajiem uzdevumiem;<br />
- pilnvarot kāda uzdevuma veikšanai;<br />
- pirkt pakalpojumu no NVO (sociālie pakalpojumi, sporta, kultūras pasākumu organizēšana u.c.);<br />
- rīkot saturisku projektu konkursu;<br />
- sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu funkcijas īstenošanai (pašvaldības telpu piešķiršana/noma,<br />
transporta, sakaru, grāmatvedības, juridiskie pakalpojumi, funkcijas veikšanai nepieciešamā tehnika, nodokļu<br />
atvieglojumi u.c.), ievērojot atklātības un vienlīdzīgu iespēju principus.<br />
Ņemot vērā minēto, <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldībai būtu ieteicams:<br />
1. Turpināt projektu konkursu organizāciju NVO;<br />
2. Deleģēt NVO atsevišķu sociālo un izglītības pakalpojumu sniegšanu;<br />
Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, jāņem vērā tās pieredze, reputācija, resursi, personāla<br />
kvalifikācija, kā arī citi kritēriji. <strong>Iecavas</strong> novada gadījumā būtu jāizskata iespēja deleģēt dienas centra vadību vai atsevišķu<br />
pakalpojumu vai funkciju nodrošināšanu NVO. Tāpat būtu izskatāmi jautājumi par neformālās un mūžizglītības<br />
pakalpojumu nodrošināšanas deleģēšanu.<br />
3. Izveidot NVO Konsultatīvo padomi;<br />
Pašvaldība sadarbībai ar <strong>Iecavas</strong> novada NVO būtu ieteicams izveidot NVO Konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes<br />
izveidei būtu jāveic šādi pasākumi:<br />
- <strong>Iecavas</strong> NVO sanāksme (uzaicināt aktīvākos NVO (saraksts 8.pielikumā), kurā pašvaldība ar NVO apspriež<br />
Konsultatīvās padomes izveides noteikumus, darbības mērķi un uzdevumus;<br />
NVO tradicionāli apņemas: (1) sniegt priekšlikumus sadarbības jomu pilnveidošanai; (2) sniegt informāciju par situāciju un<br />
aktualitātēm sadarbības jomās; (3) iesaistīties politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē; (4) sniegt<br />
viedokli par izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem; (5) informēt pārstāvēto<br />
sabiedrības grupu par aktualitātēm un plānotajām attīstības perspektīvām sadarbības jomās.<br />
Pašvaldība apņemas: (1) izvērtēt iesniegtos priekšlikumus; (2) iespēju robežās iesaistīt sabiedrības partneri politikas<br />
plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē; (3) periodiski informēt par nozīmīgākajām aktualitātēm un<br />
plānotajām attīstības perspektīvām sadarbības jomās.<br />
- NVO Konsultatīvās padomes nolikuma izstrāde un rīkojums par tās izveidi;<br />
- pirmā Konsultatīvās padomes sēde.<br />
Ieteicamais Konsultatīvās padomes darba plāns 2013.gadam:<br />
- Iepazīstināšana ar pašvaldības darbu (ko dara katra<br />
pašvaldības struktūrvienība), īstenotajiem un plānotajiem<br />
projektiem;<br />
- NVO Foruma organizēšana (apspriesta foruma tematika,<br />
atbildīgie par foruma īstenošanu, foruma norises laiks);<br />
- Dienas centra pārvaldīšanas principa maiņa (Siguldas<br />
piemēra apspriešana, sadarbības formas apspriešana).<br />
Pašvaldībai būtu jāapspriež ar NVO Konsultatīvo padomi arī katra gada<br />
budžeta projekts.<br />
4. Pirkt pakalpojumus no NVO;<br />
Priekšlikumi (projektu koncepcijas)<br />
sadarbības projektu īstenošanā ar NVO<br />
ir apkopoti Pētījuma III.daļā<br />
„Rokasgrāmata par pieejamo ES un<br />
pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”.<br />
97. lpp.
Pašvaldībai izstrādājot iepirkumu nolikumus jomās, kurās NVO varētu radīt piedāvājumu, būtu jāizvērtē tajās paredzētās<br />
kvalifikācijas prasības, lai vietējie NVO varētu tajos piedalīties. Piemēram, neizvirzīt prasības minimālajam apgrozījumam,<br />
pieredzei lielu projektu īstenošanā utt.<br />
5. Sniegt cita veida materiālo un nemateriālo atbalstu.<br />
Piemēram, iznomāt telpas par pazeminātu maksu, paredzēt nodevu samazinājumus vai atbrīvojumus no tām, līdzfinansēt<br />
pasākumus utt.<br />
98. lpp.
7. SADARBĪBAS IESPĒJAS AR UZŅĒMĒJIEM<br />
Sadarbības iespēju prakse Latvijā tika apskatīta pētījuma 3.3.nodaļā. Plaši praksē tiek izmantots sadarbības ar uzņēmējiem<br />
veids – konsultatīvā padome. Līdz ar to, šādas padomes izveide būtu piemērojama arī <strong>Iecavas</strong> novada gadījumā.<br />
Tradicionāli konsultatīvajās padomēs ir pārstāvēti aktīvākie novada uzņēmumi, kā arī uzņēmējus apvienojošās NVO.<br />
Pašvaldības rīcības plāns Konsultatīvās padomes izveidei:<br />
1. Pašvaldība uzaicina uzņēmējus (piemēram, aptaujātos, kuri ir vēlējušies norādīt datus) uz Uzņēmējdarbības<br />
konsultatīvās padomes izveides semināru, kurā kopīgi nosaka uzņēmēju un pašvaldības sadarbības „rāmi”;<br />
Padomes ieteicamais darbības mērķis – uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana <strong>Iecavas</strong> novadā un efektīva dialoga starp<br />
pašvaldību un uzņēmējiem uzturēšana, tādējādi veicinot tādu lēmumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības<br />
vidi novadā.<br />
Padomes ieteicamie galvenie uzdevumi ir pašvaldības normatīvo aktu, koncepciju un programmu izskatīšana,<br />
priekšlikumu izstrādāšana šādos jautājumos:<br />
- novada attīstības plānu, koncepciju un citu stratēģiski svarīgu dokumentu ietekme uz uzņēmējdarbības<br />
vidi novadā;<br />
- pasākumi labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai;<br />
- nozīmīgu attīstības un investīciju projektu ietekme uz sociāli ekonomiskās attīstības gaitu novadā un<br />
atbilstība novada attīstības plānā noteiktajām attīstības prioritātēm;<br />
- kopīgu projektu īstenošana sadarbībā ar domes struktūrvienībām ar mērķi veicināt pilsētas sociāli<br />
ekonomisko attīstību;<br />
- uzņēmēju līdzdalība novada tēla veidošanas pasākumos;<br />
- citi uzņēmējiem aktuāli jautājumi.<br />
2. Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes nolikuma izstrāde un rīkojums par tās izveidi;<br />
3. Konsultatīvās padomes pirmā sēde.<br />
Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darba plāns 2013.gadam:<br />
1. Iepazīstināšana ar pašvaldības darbu (ko dara katra pašvaldības struktūrvienība), īstenotajiem un plānotajiem<br />
projektiem;<br />
2. Uzņēmēju atbalsta instrumentu izvēle un atbalsta satura noteikšana:<br />
- apspriež grantu konkursa ideju un saturu;<br />
- apspriež nekustamā īpašuma atlaižu programmas nepieciešamību un saturu;<br />
- apspriež pieaugušo izglītības centra/uzņēmējdarbības resursu centra izveidi un darbības saturu;<br />
3. Pilsētas statusa piešķiršanas nepieciešamība Iecavai, iespējas un ierobežojumi;<br />
4. Pašvaldības 2014.gada budžeta projekta apspriešana.<br />
Bez jau minētajām tēmām, būtu nepieciešams reaģēt uz jaunākajiem notikumiem ekonomikā un politikā. Piemēram,<br />
uzaicināt kompetentus lektorus eiro ieviešanas jautājuma apspriešanai, jaunā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu<br />
apspriešanai. Tāpat vēlamas būtu tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem,<br />
piemēram:<br />
- VID pārstāvjiem;<br />
- Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem;<br />
- Valsts darba inspekcijas darbiniekiem;<br />
- Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem.<br />
Ieteicams būtu organizēt arī tikšanās ar biznesa struktūru pārstāvjiem:<br />
- banku pārstāvjiem;<br />
- biznesa inkubatoru pārstāvjiem;<br />
- Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem.<br />
Priekšlikumi (projektu koncepcijas)<br />
sadarbības projektu īstenošanā ar<br />
uzņēmējiem ir apkopoti Pētījuma III.daļā<br />
„Rokasgrāmata par pieejamo ES un<br />
pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”.<br />
99. lpp.
8. ĒKAS B ALDONES IELĀ 65, IECAVĀ<br />
PIELIETOŠANAS IESPĒJAS<br />
Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā (sarkanās skolas) pielietošanas iespējas tika izvērtētas ņemot vērā ēkas<br />
tehnisko stāvokli (ņemot vērā tehniskās apsekošanas rezultātus), ēkas ģeogrāfisko novietojumu, sniedzamo pakalpojumu<br />
reģionālo kontekstu, plānotās mērķa grupu vajadzības (t.sk. pieejamību) un sociālekonomisko ietekmi.<br />
Izvērtējums tika veikts divām ēkas pielietojuma alternatīvām:<br />
1. Pašvaldības administratīvā centra izveide;<br />
2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionāta) izveide.<br />
8.1. Pašvaldības administratīvā centra izveide<br />
Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā pielietošanas alternatīvas kā pašvaldības administratīvais centrs<br />
izvērtējums ir apkopots 21.tabulā.<br />
21.tabula. Pašvaldības administratīva centra izveides novērtējums<br />
Kritērijs Esošā situācija (Skolas ielā 4, Iecavā) Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)<br />
Ģeogrāfiskais<br />
novietojums<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības administratīvā ēka atrodas<br />
<strong>Iecavas</strong> centrā, Skolas ielā 4.<br />
Atrodas 2,7 km no pašreizējās domes ēkas un 2,2 km<br />
<strong>Iecavas</strong> centra. Brīvi stāvoša ēka ar apstādījumiem,<br />
apzaļumotu teritoriju.<br />
Tehniskais<br />
stāvoklis<br />
Sniedzamie<br />
pakalpojumi<br />
Pieejamība<br />
Mērķu grupu<br />
vajadzības<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības administrācija ir izvietota<br />
piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas vienā kāpņutelpā. Telpu<br />
kopējā platība ir 980 m 2 . Ēka un pašvaldības<br />
administrācijas rīcībā esošās telpas ir labā tehniskā<br />
stāvoklī, bet iekštelpās nav efektīva ventilācija un nav<br />
gaisa kondicionēšanas, ir veca apkures iekšējā sistēma,<br />
iekšējā elektroinstalācija un pagraba telpas ir mitras<br />
(lietus ūdeņi tiek pagrabā). Visas telpas ir aizņemtas.<br />
Pašvaldības administrācija ir izvietota piecos stāvos, bet<br />
pagrabstāvā ir iekārtots arhīvs.<br />
Citās telpās atrodas pašvaldības sociālais dienests<br />
(Dzirnavu ielā 1) un sabiedriskās kārtības dienests<br />
(Rīgas ielā 18), kuriem ir nepietiekamas telpas funkciju<br />
pildīšanai.<br />
Ņemot vērā, ka pašvaldības administrācija ir izvietota<br />
piecos stāvos, tā nav ērti pieejama apmeklētājiem. Lai<br />
gan ieejas mezglā ēkas ārpusē ir izveidota uzbrauktuve,<br />
ēkā nav lifta, kas padara pašvaldību nepieejamu<br />
invalīdiem – no pirmā stāva cilvēki ar kustību<br />
traucējumiem (ratiņkrēslos) netiek uz otro stāvu, kur ir<br />
pašvaldības kanceleja, un citiem stāviem (uz kasi,<br />
bāriņtiesu utt.).<br />
Pie ēkas atrodas autostāvvieta ar ierobežotu vietu<br />
skaitu.<br />
Telpas nav piemērotas pašvaldības sniegto<br />
pakalpojumu attīstībai.<br />
Dažādu jomu speciālistu darba vietas bieži vien ir vienā<br />
kabinetā, nereti šaurība traucē produktīvam darbam.<br />
Nav telpu jaunu (vai papildus nepieciešamu) darba<br />
vietu izveidei. Būtu nepieciešama vismaz četru jaunu<br />
darba vietu izveide. Pašvaldības administrācijā nav<br />
piemērotas zāles. Esošā sēžu zāle ir par mazu dažādu<br />
semināru, viesu delegāciju uzņemšanām un citu<br />
pasākumu norisei. Nepietiekami plašas arhīva telpas.<br />
Ņemot vērā to, ka pašvaldība izvietota daudzdzīvokļu<br />
ēkā, kur kaimiņos dzīvo ģimenes, nereti nākas<br />
Ēka būvēta 1876.g. Ēkai ir trīs stāvi (nav pagraba),<br />
kopējā platība – 1 350,5 m 2 .<br />
Ēkas konstruktīvā noturība ir apmierinoša. Ēkai<br />
nepieciešama rekonstrukcija (ēkas atjaunošanai<br />
nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu).<br />
Salīdzinoši lielākā ēkas platība rada iespējas šeit<br />
izvietot arī citus pašvaldības pakalpojumus, tai skaitā<br />
vienas pieturas aģentūru.<br />
Ēkai ir piebraucamie ceļi, gājēju celiņi, salīdzinoši<br />
daudz vietas autostāvvietu attīstībai. Atrodas <strong>Iecavas</strong><br />
nomalē, 2,2 km no centra, tomēr ir ērti pieejama no<br />
autoceļa, atrodas starp Iecavu un <strong>Iecavas</strong> industriālo<br />
zonu.<br />
Ēka un tās apkaime daudz labāk piemērota iestādes<br />
funkciju pildīšanai.<br />
Iedzīvotājiem un domes darbiniekiem bez personiskā<br />
transporta ēka ir grūtāk sasniedzama, jo atrodas 2,2<br />
km no centra un autobusu pieturas <strong>Iecavas</strong> centrā.<br />
100. lpp.
Kritērijs Esošā situācija (Skolas ielā 4, Iecavā) Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)<br />
saskarties ar skaļu mūziku blakus esošos dzīvokļos.<br />
Sociālekonomiskā<br />
ietekme<br />
Sociālekonomiskā ietekme:<br />
- nepiemēroti darba apstākļi, kā rezultātā pazeminās<br />
darba produktivitāte;<br />
- netiek nodrošināta pieejamība visiem apmeklētājiem<br />
(invalīdiem);<br />
- netiek nodrošināti visi pakalpojumi iedzīvotājiem;<br />
- telpas atrodas <strong>Iecavas</strong> centrā pie autobusu pieturas.<br />
8.2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās<br />
rehabilitācijas institūcijas izveide<br />
Plānotie ieguvumi:<br />
- uzlaboti darba apstākļi, uzlabota pašvaldības<br />
darba produktivitāte;<br />
- iespējams nodrošināt telpu pieejamību arī<br />
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;<br />
- iespēja izvietot visas pašvaldības pārvaldības<br />
funkcijas vienās telpās;<br />
- ēka ir brīvi stāvoša, kas rada iespējas<br />
nepieciešamības gadījumā veidot piebūves;<br />
- tiek saglabāta un veiksmīgi izmantota<br />
kultūrvēsturiski nozīmīga un vizuāli pievilcīga ēka;<br />
- telpas vieglāk sasniedzamas tiem novada<br />
iedzīvotājiem, kas lieto automašīnas;<br />
- Domes ēka izvietota stratēģiski nozīmīgā vietā –<br />
starp <strong>Iecavas</strong> ciemu (varbūtējo pilsētu) un<br />
industriālo zonu, pie autoceļa, kas savienos<br />
Iecavu ar plānoto Via Baltica apvedceļu.<br />
Trūkumi:<br />
- nepieciešamas investīcijas, lai piemērotu telpas<br />
novada domei;<br />
- telpas ir grūtāk unilgāk sasniegt tiem<br />
iedzīvotājiem, kas nelieto automašīnas.<br />
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas izveide līdz 2017.gadam pensijas vecuma personām ir<br />
noteikta <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības iestādes „<strong>Iecavas</strong> novada Sociālais dienests” darbības stratēģiskajā plānā 2011. –<br />
2016.gadam – 2.apakšmērķa „Piedāvāt novada iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus sociālos pakalpojumus<br />
6.apakšprogramma „Pansionāta izveide <strong>Iecavas</strong> novadā”.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības institūcijās netiek nodrošināti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
pakalpojumi pensijas vecuma personām, tāpēc tie tiek pirkti no citām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām ārpus<br />
savas pašvaldības administratīvās teritorijas.<br />
Vidēji ik gadus pašvaldība līdzfinansē 10 – 14pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās<br />
rehabilitācijas iestādēs, tādējādi pašvaldība pilnībā apmierina esošo pieprasījumu pēc ilgstošas sociālās aprūpes un<br />
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pilngadīgām personām (pensionāriem).<br />
Pašvaldības līdzmaksājums 127 par viena pensionāra uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
institūcijā ir atšķirīgs (robežās Ls 118-274 128 ), ņemot vērā katra pensionāra pensijas apjomu un konkrētā pansionāta<br />
noteikto uzturēšanās maksu 129 . Saskaņā ar <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības datiem, 2013.gadā vidējais pašvaldības mēneša<br />
līdzmaksājums par 13 130 pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
centros bija ~ Ls 2 560 mēnesī (~Ls 31 000 gadā).<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā atrodas valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Iecava”, kurā tiek sniegti ilgstošas sociālās<br />
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, tomēr tajā netiek<br />
nodrošinātas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iespējas visām pensijas vecuma personām. Tuvākās ilgstošas<br />
sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas pensijas vecuma personām atrodas kaimiņu novados – Bauskas,<br />
Vecumnieku, Ozolnieku un Baldones novados.<br />
127 Pašvaldība sedz starpību (atlikušo daļu) starp uzturēšanās maksu un pensionāra maksājumu (90% apmērā no pensijas).<br />
128 Avots: <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības dati, 2013.g.<br />
129 Pakalpojuma pilnā maksa ir vidēji 318,- LVL/mēnesī (2013.g.dati).<br />
130 2013.g. aprīlī.<br />
101. lpp.
Laikā no 2010. līdz 2013.gadam <strong>Iecavas</strong> novadā iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma īpatsvars (līdzīgi kā valstī<br />
kopumā) ir palielinājies par vienu procentpunktu (sk. 35.attēlu), kas ļauj prognozēt, ka nākotnē novadā nedaudz<br />
palielināsies pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.<br />
22,0%<br />
19,0%<br />
18,5%<br />
20,7%<br />
20,3% 20,1% 20,2%<br />
18,1%<br />
20,5%<br />
17,7% 17,8% 18,2%<br />
20,9% 21,1%<br />
18,5% 18,7%<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong><br />
Latvija<br />
16,0%<br />
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013<br />
35.attēls. Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars <strong>Iecavas</strong> novadā un Latvijā, 2007. – 2013.g. (gada<br />
sākumā). 131<br />
Ņemot vērā ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskos raksturlielumus, citu Latvijas pansionātu tehniskos parametrus,<br />
normatīvo aktu regulējumus attiecībā uz pansionātiem, publiski pieejamos sociālās aprūpes centru finanšu un<br />
ekonomiskos pamatojumus 132 un Konsultanta pieņēmumus, var aprēķināt, ka ēkā varētu izbūvēt pansionātu ar vietām<br />
aptuveni 100 iemītniekiem (sk. 22.tabulu).<br />
22.tabula Pansionāta vietu sk aita aprēķins<br />
Kritērijs Pieņēmums Pamatojums<br />
Būves kopējā platība (m 2 ) 1 350,5 Saskaņā ar 2000.gada 6.aprīļa būves tehniskās<br />
inventarizācijas lietu.<br />
Iemītnieku telpas<br />
Tiek pieņemts, ka telpas pansionāta<br />
iemītniekiem tiks izbūvētas telpās,<br />
kuras tikušas lietotas kā klases,<br />
kabineti, dzīvojamās telpas un muzejs.<br />
Telpu pielietojums saskaņā ar 2000.gada 6.aprīļa būves<br />
tehniskās inventarizācijas lietu.<br />
Iemītnieku telpas (m 2 ) 683,4 Konsultanta aprēķins<br />
Vienam iemītniekam 6 Atbilstoši MK 2000.gada 12.decembra noteikumu<br />
nepieciešamā platība (m 2 )<br />
Nr.432 „Higiēnas prasības sociālās aprūpes<br />
institūcijām” prasībām.<br />
Vietu skaita aptuvenais 100 Aprēķins veikts, dalot katras iemītnieku telpas platību<br />
aprēķins (skaits) 133 ar vienam iemītniekam nepieciešamu platību.<br />
Noapaļošana veikta uz leju (līdz veselam ciparam).<br />
Aptuvenais aprēķins rāda, ka potenciālais vietu skaits pansionātā vairākkārt pārsniedz <strong>Iecavas</strong> novada vajadzības pēc šī<br />
pakalpojuma, kas savukārt norāda uz nepieciešamību novērtēt potenciālos pašvaldības finansiālos ieguvumus un<br />
izdevumus, kā arī pieprasījumu pēc pakalpojuma.<br />
Kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā pielietošanas alternatīvas kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās<br />
rehabilitācijas institūcija (pansionāts) izvērtējums ir apkopots 23.tabulā.<br />
23.tabula. Pansionāta izveides novērtējums<br />
Kritērijs Esošā situācija Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)<br />
Ģeogrāfiskais<br />
novietojums<br />
<strong>Iecavas</strong> novada pašvaldības institūcijas nenodrošina<br />
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
pakalpojumus. Tuvākās ilgstošas sociālās aprūpes un<br />
sociālās rehabilitācijas institūcijas pensijas vecuma<br />
personām atrodas kaimiņu novados – Bauskas,<br />
Vecumnieku, Ozolnieku un Baldones novados.<br />
Ēka atrodas 2,2 km attālumā no <strong>Iecavas</strong> centra. Brīvi<br />
stāvoša ēka ar apstādījumiem, apzaļumotu teritoriju.<br />
131 Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde<br />
132 Sociālās aprūpes centru „Stella Maris” un „Mežciems” rekonstrukcijas un apsaimniekošanas Rīgā finanšu un ekonomiskais pamatojums:<br />
http://www.ld.riga.lv/stella-maris-un-mezciems-rekonstrukcija-un-apsaimniekosana.html<br />
133 Aprēķini veikti, lai indikatīvi raksturotu iespējamo vietu skaitu pansionātā. Precīzs vietu skaits ir nosakāms izstrādājot tehnisko projektu.<br />
102. lpp.
Kritērijs Esošā situācija Plānotā situācija (Baldones ielā 65, Iecavā)<br />
Tehniskais<br />
stāvoklis<br />
Sniedzamie<br />
pakalpojumi<br />
- Ēka būvēta 1876.g. Ēkai ir trīs stāvi (nav pagraba), kopējā<br />
platība – 1 350,5 m 2 .<br />
Ēkas konstruktīvā noturība ir apmierinoša. Ēkai<br />
nepieciešama rekonstrukcija (ēkas atjaunošanai<br />
nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu). Nepieciešams<br />
labiekārtot apkārtējo teritoriju (izbūvēt pastaigu celiņus<br />
utt.)<br />
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
pakalpojumi tiek pirkti no citās pašvaldībās esošiem<br />
pansionātiem.<br />
Iedzīvotājiem tiks nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes<br />
un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tuvu<br />
dzīves vietai.<br />
Pieejamība - Ēkai ir piebraucamie ceļi, gājēju celiņi, iespējama<br />
autostāvvietu attīstība. Atrodas <strong>Iecavas</strong> nomalē, 2,2 km<br />
no centra, tomēr ir ērti pieejama no autoceļa, atrodas<br />
starp Iecavu un <strong>Iecavas</strong> industriālo zonu.<br />
Ēkā ir jāierīko lifts, lai nodrošinātu pieeju cilvēkiem ar<br />
kustību traucējumiem.<br />
Mērķu<br />
grupas<br />
vajadzības<br />
Sociālekonomiskā<br />
ietekme<br />
Vidēji ik gadus pašvaldība līdzfinansē 10 – 14<br />
pensionāru uzturēšanos citu pašvaldību ilgstošas<br />
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.<br />
Sociālekonomiskā ietekme:<br />
- ikgadējie pašvaldības maksājumi citām<br />
pašvaldībām par <strong>Iecavas</strong> novada pensionāru<br />
uzturēšanos pansionātos;<br />
- pensionāriem pakalpojums tiek nodrošināts ārpus<br />
bijušās dzīves vietas un attālumā no tuviniekiem.<br />
Tiks pilnībā nodrošinātas mērķu grupas (novada<br />
pensionāru) vajadzības pēc ilgstošas sociālās aprūpes un<br />
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.<br />
Bez tam, tiks radīta iespēja minēto pakalpojumu<br />
piedāvāt 85-90 citu pašvaldību iedzīvotājiem.<br />
Plānotie ieguvumi:<br />
- iespēja nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un<br />
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tuvu dzīves<br />
vietai;<br />
- pansionāta darbības nodrošināšanai būs<br />
nepieciešami darbinieki (aprūpētāji, tehniskie<br />
darbinieki u.c.), tādēļ tiks veicināta nodarbinātība<br />
novadā;<br />
- papildu ieņēmumi pašvaldības budžetā no ilgstošas<br />
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
pakalpojumu pārdošanas citu pašvaldību<br />
iedzīvotājiem.<br />
Trūkumi:<br />
- salīdzinoši (ar pansionāta ietilpību) mazs tiešo<br />
labuma saņēmēju (<strong>Iecavas</strong> novada pensionāru)<br />
skaits;<br />
- jākonkurē ar blakus pašvaldībās esošajiem<br />
pansionātiem potenciālo klientu piesaistē;<br />
- Ēēa ir būvēta kā skola, tādēļ nepieciešamas<br />
nozīmīgas investīcijas, lai piemērotu telpas<br />
pansionātam atbilstoši higiēnas prasībām sociālās<br />
aprūpes institūcijām;<br />
- augstas ikgadējās uzturēšanas izmaksas (t.sk.<br />
personāla atalgojums), kuras ir jāparedz pašvaldības<br />
budžetā.<br />
Saskaņā ar kultūrvēsturiskās ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinumu, ēkas izmantošana ilgstošas<br />
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai pensijas vecuma personām (pansionātam) nav rekomendējama,<br />
ņemot vērā, galvenokārt, augstās rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ēkas funkcionālo nepiemērotību.<br />
Bez tam, tā kā esošie pašvaldības izdevumi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu<br />
nodrošināšanu novada pensionāriem ir ~ Ls 31 000 gadā, tad pirms projekta (pansionāta izbūve Iecavā) īstenošanas ir<br />
nepieciešams aprēķināt finansiālos ieguvumus (jaunas darbavietas, nodokļu ieņēmumu palielinājums, ieņēmumi no citām<br />
pašvaldībām u.c.) un izdevumus (rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksas), to ietekmi uz pašvaldības budžetu (t.sk. uz<br />
pašvaldības saistību apjomu), kā arī nepieciešams novērtēt potenciālo pieprasījumu pēc pakalpojuma.<br />
103. lpp.
8.3. Ēkas ārējo inženierkomunikāciju piemērotība<br />
plānotajam ēkas pielietojumam<br />
Ēkas Baldones ielā 65, Iecavā, <strong>Iecavas</strong> novadā būvkonstrukciju tehnisko apsekošanu 134 , atbilstoši MK 2001.gada<br />
16.oktobra noteikumu Nr.444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana””<br />
nosacījumiem, pēc SIA „NK Konsultāciju birojs” pasūtījuma veica būvinženieris Sergejs Meierovics (sert. Nr. 20-031-K).<br />
Veicot tehnisko apsekošanu, tika novērtēts ēkas galveno nesošo konstrukciju un pārējo konstruktīvo elementu tehniskais<br />
stāvoklis, un doti atbilstoši ieteikumi.<br />
Attiecībā uz ārējo inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija, elektrotīkli, telekomunikācijas, gāzesvads) piemērotību<br />
plānotajam ēkas pielietojumam (pašvaldības administratīvais centrs/ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas<br />
institūcija pensionāriem (pansionāts) ir jāatzīmē, ka:<br />
- ēka nav pievienota pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, tādēļ ir rekomendēts – neatkarīgi no ēkas<br />
plānotā pielietojuma, ēku nepieciešams pievienot pie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkla;<br />
- elektroapgādi nodrošina gaisa vadu tīkls uz stabiem, tādēļ ir rekomendēts, ka ēkas elektroapgādes jaudas<br />
aprēķini jāparedz tehniskajā projektā, ievērojot ēkas funkciju nodrošinājumu;<br />
- telekomunikāciju (telefonsakaru, interneta tīkli u.c.) izbūve jāplāno atbilstoši ēkas (telpu) plānotajam<br />
pielietojumam;<br />
- ēkai nav gāzes pievada, tādēļ ņemot vērā apkures sistēmas izveides un kurināmā iegādes izmaksas, ir<br />
rekomendēts ierīkot lokālu katlu māju, kurā kā kurināmais tiek izmantotas granulas.<br />
Kultūrvēsturiskajai ēkai Baldones ielā 65, Iecavā ir iespējams izveidot arī dabasgāzes pieslēgumu gāzapgādes sistēmai, jo<br />
gar Baldones ielu ir izbūvēts vidējā spiediena gāzesvads, kas atrodas aptuveni 130 m no ēkas, un tāds pat gāzesvads ir<br />
izbūvēts gar Skolas ielu, un atrodas 170 m attālumā. Pēc AS „Latvijas Gāze” sniegtās informācijas gāzes pieslēgums ir<br />
iespējams pie jebkura no šiem gāzesvadiem.<br />
Gāzes pievada būvniecībai nepieciešamās galvenās darbības un aptuvenās izmaksas ir apkopotas 24.tabulā.<br />
24.tabula. Gāzes pieslēguma izveides aptuvenās izmaksas<br />
Nr.p.k. Pozīcija Izmaksas<br />
1. Tehniskie noteikumi 135 bez maksas<br />
2. Sadalošā (ielas) gāzesvada projektēšana ar topogrāfiju Ls 600<br />
3. Projekts n/d<br />
4. Iekšvadu projektēšana un montāža no Ls 1 180<br />
5. Ārvadu projektēšana un montāža no Ls 35 par m<br />
6. Pieslēguma maksa Ls 450 – 1 700 136<br />
7. Aparatūra – apkures katls, ūdens sildītājs, dabasgāzes plīts no Ls 1600<br />
8. Dabasgāzes tarifs Ls 0,38318 par m 3<br />
2011.gada 1.janvārī stājusies spēkā AS „Latvijas Gāze” metodika kopējo pieslēguma izmaksu noteikšanai dabasgāzes<br />
lietotāju gāzapgādes sistēmu pievienošanai pie dabasgāzes sadales vadiem, kurā noteikts, ka lietotājam ar atļauto slodzi<br />
lielāku par 500 m 3 /h un/vai dabasgāzes patēriņa apjomu lielāku par 1,26 milj. m 3 gadā tiek noteikta individuāla<br />
pieslēguma maksa, kas pamatota ar AS „Latvijas Gāze” kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājiem, dabasgāzes realizācijas<br />
apjomiem un citiem speciāliem nosacījumiem.<br />
Jaunu gāzesvadu būvniecības un projektēšanas darbus veic uzņēmumi, kuriem šādam nolūkam ir sertificēti speciālisti.<br />
Pievada projektēšanas un būvniecības izmaksas ir atkarīgas no klienta nolīgto projektēšanas, būvniecības un topogrāfijas<br />
134 Ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā izteiktie novērtējumi atbilst ēkas konstrukciju tehniskajam stāvoklim apsekošanas laikā – 2013.gada janvārī.<br />
135 Gāzes sistēmas pieslēguma ierīkošanai ir jāiesniedz pieteikums, uz kura pamata AS „Latvijas Gāze” izsniedz tehniskos noteikumus tehniskās shēmas<br />
vai tehniskā projekta izstrādei. Tehniskos noteikumus AS "Latvijas Gāze" izsniedz bez maksas mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas.<br />
136 Atkarībā no pieslēguma sadales vadu izbūves laika – pirms vai pēc 2006.gada 1.janvāra.<br />
104. lpp.
uzņēmumu pakalpojumu izcenojumiem. Informāciju par licencētiem projektēšanas un būvniecības uzņēmumiem var<br />
uzzināt AS „Latvijas Gāze” mājas lapā 137 .<br />
8.4. Secinājumi un rekomendācijas<br />
Secinājumi:<br />
- ēa Baldones ielā 65 ir kultūrvēsturiski nozīmīga un vizuāli izteiksmīga būve, kuru, kā <strong>Iecavas</strong> kultūrvidi veidojošu<br />
elementu, ir vēlams saglabāt;<br />
- ēka ir būvēta kā skola un tā ir piemērota sabiedrisku funkciju veikšanai, nevis dzīvojamai vai ražošanas funkcijai;<br />
- saskaņā ar tehniskā apsekojuma rezultātiem ēkas tehniskais stāvoklis nav labs, tomēr tas nav kritisks. Ēku ir<br />
iespējams salīdzinoši vienkārši renovēt;<br />
- potenciālais vietu skaits pansionātā (pēc ēkas renovācijas) vairākkārt pārsniegs <strong>Iecavas</strong> novada vajadzības pēc šī<br />
pakalpojuma;<br />
- ņemot vērā ēkas Baldones ielā 65, Iecavā tehniskās apsekošanas atzinumu, ēkas izmantošana ilgstošas sociālās<br />
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai pensijas vecuma personām (pansionātam) nav<br />
rekomendējama, galvenokārt, augsto rekonstrukcijas un uzturēšanas izmaksu dēļ, kā arī dēļ ēkas funkcionālās<br />
nepiemērotības;<br />
- ēka, visdrīzāk, ir piemērota novada domes vajadzībām un, par cik tā ir brīvi stāvoša, ir iespējas to paplašināt ar<br />
piebūvēm;<br />
- būtiskākais ēkas kā varbūtējas novada domes ēkas trūkums ir tās sasniedzamība, jo ēka atrodas 2,2 km no<br />
<strong>Iecavas</strong> centra. Šī situācija nav Latvijā unikāla – piemēram, Ķekavas novada domes ēka atrodas 1,5 km no tautas<br />
nama un citām sabiedriskajām iestādēm, bet Garkalnes novada dome atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, ap 11 km<br />
no Garkalnes. Šo novietojuma problēmu var risināt, mainot un papildinot sabiedriskā transporta maršrutus,<br />
attīstot veloceliņus un velonomu, bez tam Baldones ielā 65 novada domes ēka atrastos tuvāk industriālajai zonai;<br />
- var izvērtēt arī iespēju veidot novada domes klientu apmeklētāju centru <strong>Iecavas</strong> centrā. Tomēr šāda pieeja<br />
veicinātu pārvaldības un pārējo novada iedzīvotāju savstarpējo atsvešināšanos.<br />
Rekomendācijas:<br />
- izstrādāt finanšu un ekonomisko pamatojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes<br />
izbūvei Iecavā, novērtējot potenciālos finansiālos ieguvumus un izdevumus, pieprasījumu pēc pakalpojuma, kā arī<br />
nosakot piemērotāko finansēšanas modeli (t.sk. piesaistot privāto partneri);<br />
- atkarībā no plānotā ēkas pielietojuma, ēkas atjaunošanai ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu;<br />
- ēkas Baldones ielā 65, Iecavā rekomendējamā izmantošana varētu būt pašvaldības administratīvais centrs;<br />
- attīstot administratīvo centru ēkā Baldones ielā 65, ir nepieciešams nodrošināt ēkas pieejamību no <strong>Iecavas</strong> centra<br />
ar sabiedrisko transportu un velotransportu.<br />
137 Avots: www.lg.lv/index.php?id=171<br />
105. lpp.
9. P IELIKUMI<br />
1. Ārvalstu uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu fondu piemēri<br />
2. Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu fondu piemēri Latvijā<br />
3. Ārvalstu uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri<br />
4. Uzņēmumu (SIA un AS) aptaujas rezultāti<br />
5. Uzņēmēju aptaujā izmantotie statistiskie raksturotāji<br />
6. Ārvalstu radošās darbības centru piemēri<br />
7. Atbalsta programmas un konkursi nevalstiskajām organizācijām Latvijas pašvaldībās<br />
8. Nevalstiskās organizācijas <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
106. lpp.
1.pielikums. Ārvalstu uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu<br />
fondu piemēri<br />
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
- Saņēmēji var būt pašvaldības<br />
uzņēmēji, NVO, iedzīvotāju grupas;<br />
- Jāsagatavo projekta pieteikums;<br />
- Grantu nedrīkst izmantot<br />
operatīvo izdevumu segšanai (algas,<br />
noma u.c.).<br />
Community<br />
Business<br />
Beautification<br />
Grant 138 (Kanāda)<br />
Mazā biznesa<br />
atbalsta<br />
programmas 140<br />
(Lielbritānija)<br />
Īrijas pieredze 141<br />
Priming Grants<br />
(starta/uzsākšanas<br />
granti)<br />
Business Expansion<br />
Grants (attīstības<br />
granti)<br />
Feasibility Grants<br />
(granti tirgus<br />
izpētei)<br />
- Lielbritānijā ir 39 nacionālās un<br />
57 reģionālās atbalsta programmas;<br />
- Atbalstāmās nozares, apjomi u.c.<br />
nosacījumi atšķiras atkarībā no<br />
reģiona.<br />
- Saņēmēji ir mikrouzņēmumi (līdz<br />
10 darbiniekiem);<br />
- Uzņēmumam jābūt reģistrētam<br />
Fonda darbības teritorijā;<br />
- Uzņēmums ražo vai sniedz<br />
pakalpojumus starptautiskajā tirgū<br />
vai arī strādā Īrijā, bet ir potenciāls<br />
uzsākt starptautisku darbību;<br />
- Uzņēmuma dibinātājam jābūt<br />
sievietei, kura atgriežas darbā pēc<br />
dekrēta atvaļinājuma, vai arī<br />
bezdarbniekam.<br />
- Saņēmēji ir mikrouzņēmumi (līdz<br />
10 darbiniekiem);<br />
- Uzņēmumam jābūt reģistrētam<br />
Fonda darbības teritorijā;<br />
- Uzņēmums ražo vai sniedz<br />
pakalpojumus starptautiskajā tirgū<br />
vai arī strādā Īrijā, bet ir potenciāls<br />
uzsākt starptautisku darbību.<br />
- Grantu piešķir uzņēmumiem, lai<br />
noskaidrotu piedāvāto inovatīvo<br />
produktu vai pakalpojumu<br />
pieprasījumu.<br />
Eiropas Komisija - Mikro, mazie un vidējie<br />
uzņēmumi;<br />
- Pieejami tikai aizdevumi (ar ES<br />
galvojumu), nevis dotācijas (granti).<br />
City of Melbourne<br />
Small Business<br />
Grants 142<br />
(Austrālija)<br />
- Mazajiem uzņēmumiem (līdz 20<br />
darbiniekiem), kuri atrodas (vai<br />
plāno atrasties) Melburnas pilsētas<br />
teritorijā;<br />
- Biznesa atbalsta pakalpojumu<br />
- Ir izstrādāta standartizēta<br />
pieteikšanās forma;<br />
- Pašvaldības attīstības<br />
departaments izskata<br />
pieteikumus un sniedz<br />
rekomendācijas pilsētas domei<br />
par atbalstu;<br />
- Grants tiek izmaksāts pēc<br />
projekta pabeigšanas.<br />
- Granta/subsīdijas apjoms:<br />
1 500 – 500 000 GBP<br />
(~Ls 1 283–427 774).<br />
- Grants tiek piešķirts<br />
pirmajiem 18 mēnešiem kopš<br />
uzņēmējdarbības uzsākšanas.<br />
- Grants sedz maksimāli 50%<br />
no investīcijām līdz 150 000<br />
EUR (~Ls 104 401) vai<br />
mazākām;<br />
- Lielāks atbalsts pieejams<br />
izņēmuma gadījumā<br />
(uzņēmumiem ar eksporta<br />
potenciālu).<br />
- Finansēšanas nosacījumi ir<br />
tādi paši kā Priming Grants<br />
gadījumā;<br />
- Uz grantu nevar pretendēt,<br />
ja uzņēmumam ir piešķirts<br />
Priming Grants (darbības<br />
laikā).<br />
- 50 – 60% no investīcijām vai<br />
maksimāli 20 000 EUR<br />
(~Ls 13 920).<br />
- Atbalsts tiek piešķirts caur<br />
finanšu starpniekinstitūcijām,<br />
piemēram, Latvijā – VAS<br />
„Latvijas Hipotēku un zemes<br />
banka” (Mikrokreditēšanas<br />
programma).<br />
- Grantu apjomi: biznesa<br />
uzsākšanai – līdz 30 000 AUD<br />
(~Ls 16 568), biznesa<br />
paplašināšanai – līdz 30 000<br />
AUD (~Ls 16 568), eksporta<br />
- Grants biznesa un īpašuma<br />
uzlabošanai;<br />
- Pašvaldība ik gadus grantiem<br />
piešķir 10 000 CAD (~ Ls 5 382 139 ).<br />
- Mājas lapā atbildot uz dažiem<br />
pamatjautājumiem ir iespējams<br />
uzzināt par pieejamo finansējumu<br />
Jūsu biznesam.<br />
- Atsevišķi ir paredzēts grants<br />
(līdz 50%, maksimāli 15 000 EUR<br />
(~Ls 10 440)) par pilnas slodzes<br />
darbavietas izveidi.<br />
-<br />
- Topošajiem uzņēmējiem ir<br />
pieejamas bezmaksas konsultācijas<br />
uzņēmējdarbības uzsākšanai un<br />
biznesa paplašināšanai.<br />
- Izveidots vienots portāls<br />
(European Small Business Portal)<br />
par ES atbalstu mazajiem<br />
uzņēmumiem:<br />
http://ec.europa.eu/smallbusiness/index_en.htm.<br />
- Ir standartizēta pieteikuma<br />
dokumentācija;<br />
- Atkarībā no granta tiek<br />
atbalstīti: kapitālizdevumi, mājas<br />
lapu izstrāde, IT aprīkojuma un<br />
138 Avots: www.whitecourt.ca/TownHall/MunicipalGrantOpportunities/tabid/64/Default.aspx<br />
139 Valūtu konvertācijai izmantots valūtas konvertētājs www.dhl.lv/lv/instrumenti/valutas_konvertetajs.html (13.02.2013.)<br />
140 Avots: www.ukbusinessgrants.org<br />
141 Avots: www.enterpriseboards.ie/Business_supports/FINANCIAL.aspx<br />
142 Avots: www.melbourne.vic.gov.au/enterprisemelbourne/businesssupport/grantssponsorship/grants/Pages/BusinessGrants.aspx<br />
107. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
grantu saņēmēji var būt nozaru<br />
asociācijas, biedru organizācijas;<br />
- Granti pieejami biznesa<br />
uzsākšanai, biznesa paplašināšanai,<br />
eksporta uzsākšanai (divas<br />
kategorijas – jauns eksportētājs un<br />
esošs eksportētājs) un biznesa<br />
atbalsta pakalpojumiem;<br />
- Projektam jāatbilst programmas<br />
un pilsētas attīstības prioritātēm.<br />
uzsākšanai – līdz 10 000 AUD<br />
(~ Ls 5 523) un biznesa<br />
atbalsta pakalpojumiem – līdz<br />
10 000 AUD (~ Ls 5 523).<br />
- Grantu konkursi notiek<br />
divreiz gadā;<br />
- Grants uzņēmumam var tikt<br />
piešķirts tikai vienu reizi.<br />
Pašvaldības 143<br />
atbalsts sociālajai<br />
uzņēmējdarbībai 144<br />
(ASV)<br />
- Atbalsta saņēmēji: NVO,<br />
uzņēmēji;<br />
- Pašvaldība nosaka sfēras, kurās<br />
tā sniegs atbalstu (izveido<br />
programmas);<br />
- Pašvaldība nosaka, kas var<br />
atrasties tās izveidotā centra telpās.<br />
- Finansē pašvaldība un<br />
reģions (50%/50%);<br />
- Pašvaldība veic sākotnējos<br />
ieguldījumus (infrastruktūras<br />
izveide);<br />
- Tiek piedāvātas bezmaksas<br />
telpas.<br />
programmatūras iegāde, tirgus<br />
izpēte, konsultācijas, tirdzniecības<br />
misijas, bukleti un paraugu<br />
izgatavošana u.c.;<br />
- Grantu programmai ir izstrādāts<br />
ētikas kodekss.<br />
- Pašvaldības var atbalstīt sociālo<br />
uzņēmējdarbību 145 : (1) informējot<br />
uzņēmējus par akūtajām<br />
sociālajām problēmām pašvaldībā<br />
un palīdzot sākotnējā plānošanā;<br />
(2) palīdzot uzņēmējiem projektu<br />
sagatavošanā un papildus<br />
finansējuma piesaistē, t.sk. no<br />
pašvaldības grantiem; (3) sociālo<br />
programmu koordinēšanā un<br />
īstenošanā starp dažādiem<br />
uzņēmējiem un organizācijām.<br />
143 Piemērā apskatīti vairāku ASV pašvaldību atbalsta mehānismi sociālajai uzņēmējdarbībai<br />
144 Avots: Ronnie L.Korosec, Evan M.Berman „Municipal Support for Social Entrepreneurship”<br />
145 Sociālie uzņēmēji ir privātpersonas un uzņēmumi, kuri uzņemas iniciatīvu identificēt un risināt vietējo pašvaldību sociālās problēmas<br />
108. lpp.
2.pielikums. Uzņēmējdarbības projektu (grantu) konkursu fondu<br />
piemēri Latvijā<br />
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
- Fiziskas un juridiskas personas, - Granta apjoms: līdz Ls 8 000;<br />
kuru juridiskā adrese atrodas Rīgā; - Atbalsta intensitāte: 75%;<br />
- Jāatbilst administratīvajiem un - Programmas apjoms 2012.g.:<br />
kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem Ls 98 000 (Rīgas dome –<br />
(vērtē komisija).<br />
Ls 52 000, AS „Swedbank” – Ls<br />
46 000).<br />
Grantu<br />
programma<br />
„Atspēriens” 146<br />
(Rīga)<br />
Laikmetīgās<br />
mākslas centra<br />
programma<br />
„Brigāde” 147<br />
(Rīga)<br />
Drosmīgu ideju<br />
atbalsta<br />
programma<br />
2013 148<br />
(Ventspils)<br />
Biznesa ideju<br />
konkurss<br />
Ventspils<br />
Augstskolas<br />
studentiem<br />
„Draugos ar<br />
biznesu” 149<br />
(Ventspils)<br />
Mazo un vidējo<br />
uzņēmumu<br />
projektu<br />
konkurss 150<br />
(Liepāja)<br />
Daugavpils<br />
novada konkurss<br />
„Esi uzņēmējs” 151<br />
(Daugavpils<br />
<strong>novads</strong>)<br />
Hipotēku bankas<br />
Klientu kluba<br />
„Mēs paši”<br />
2012.g. projektu<br />
konkurss 152<br />
(Latvija)<br />
Hipotēku bankas<br />
biznesa ideju<br />
- Fiziskas un juridiskas personas;<br />
- Aktivitāte jāīsteno Rīgas pilsētas<br />
robežās;<br />
- Projektus vērtē komisija (saskaņā<br />
ar nolikumu).<br />
- Topošie komersanti un jauni<br />
uzņēmumi (līdz diviem gadiem);<br />
- Mazie un vidējie uzņēmumi;<br />
- Nav parādu;<br />
- Ideja jāīsteno Kurzemes reģionā;<br />
- Idejas vērtē komisija.<br />
- Ventspils Augstskolas studenti;<br />
- Ideja jāīsteno Kurzemes reģionā;<br />
- Projektus vērtē komisija.<br />
- Liepājā reģistrēti mazie un vidējie<br />
uzņēmumi;<br />
- Atbalsts projektiem, kas risina<br />
sezonalitātes problēmu tūrisma<br />
jomā;<br />
- Projektus vērtē ekspertu komisija.<br />
- Jaunieši vecumā no 16 līdz 30<br />
gadiem (ne vairāk kā četri cilvēki<br />
komandā);<br />
- Nedrīkst piedalīties uzņēmumi;<br />
- Jāiesniedz biznesa plāns.<br />
- Fiziskas un juridiskas personas,<br />
NVO, pašvaldību iestādes un<br />
neformālās apvienības no 15<br />
pašvaldībām (projekta teritorija);<br />
- Var iesniegt vienu projektu;<br />
- Jaunieši 18 – 30 gadu vecumā.<br />
- Notiek kārtās: I kārta – biznesa<br />
- Granta apjoms: līdz Ls 5 000;<br />
- Atbalsta intensitāte: 80%;<br />
Granta izmantošanas termiņš:<br />
seši mēneši.<br />
- Finansiāls atbalsts konsultatīvo<br />
pakalpojumu saņemšanai,<br />
sadarbības tīkla izveidei un<br />
mentoringam;<br />
- Balvas – inkubatora<br />
pakalpojumi, veicināšanas balvas.<br />
- Divus mēnešus bez maksas var<br />
izmantot ofisa telpas, darba<br />
vietas un eksperta konsultatīvo<br />
atbalstu;<br />
- Galvenā balva – pieredzes<br />
apmaiņas brauciens vai prototipa<br />
izstrāde.<br />
- Granta apjoms: līdz Ls 3 000;<br />
- Atbalsta intensitāte: 50%;<br />
- Īstenošanas termiņš: līdz 12<br />
mēnešiem;<br />
- Programmas apjoms 2012.g.:<br />
Ls 12 650 (pašvaldības<br />
fiansējums).<br />
- Konkursa uzvarētājiem ir<br />
paredzētas balvas: 1.vieta –<br />
Ls 500, 2.vieta – Ls 400 un 3.vieta<br />
– Ls 300.<br />
- Apjoms: līdz Ls 400;<br />
- Finansējums paredzēts<br />
iedzīvotāju iniciatīvu dzīves un<br />
vides kvalitātes uzlabošanā<br />
atbalstam;<br />
- Pieci konkursa dalībnieki<br />
saņems naudas balvu Ls 1 000<br />
- Paredzēts dažādu izdevumu<br />
segšanai (iegādes, konsultācijas,<br />
apmācības u.c.);<br />
- Konkurss tiek sludināts divas<br />
reizes gadā;<br />
- Tiek īstenots sadarbībā ar AS<br />
„Swedbank” (ir arī bankas<br />
līdzfinansējums).<br />
- Atbalsta radošu, ilgtspējīgu<br />
uzņēmējdarbību, kas balstīta<br />
mākslā un kultūrā, risina<br />
sociālos jautājumus un uzlabo<br />
vietējo kopienu dzīves kvalitāti.<br />
- Atbalsts tika īstenots kā<br />
projekts: 2013.g. maijs;<br />
- Finansētāji: nodibinājums<br />
„Ventspils Augsto tehnoloģiju<br />
centrs”, SIA „Kurzemes Biznesa<br />
inkubators”, AS „SEB banka”.<br />
- Atbalsts tika īstenots kā<br />
projekts: 2012.gada 16.februāris<br />
– 6.marts.<br />
- Ir noteiktas attiecināmās<br />
izmaksas.<br />
- Atbalsts tika īstenots kā<br />
projekts;<br />
- Organizē pašvaldība;<br />
- Atbalstītāji un finansētāji –<br />
kredītiestādes, uzņēmēji.<br />
- Atbalsts tika īstenots kā<br />
projekts;<br />
- Finansētājs – VAS „Latvijas<br />
Hipotēku un zemes banka”.<br />
- Vēl 20 pretendentiem tiks<br />
piesaistīts mentors;<br />
146 Avots: www.riga.lv/LV/Channels/Business/atbalsts/grantu_shemas_atsperiens/default.htm<br />
147 Avots: http://old.brigade.lv/archives/category/aktualitates<br />
148 Avots: www.kbi.lv/lat/left/37/drosmigu-ideju-atbalsta-programma<br />
149 Avots: www.vatp.lv/draugos-ar-biznesu<br />
150 Avots: www.liepaja.lv/page/2905; http://www.liepaja.lv/page/49&news_id=26740<br />
151 Avots: www.dnd.lv/Text.aspx?qid=m6058<br />
152 Avots: www.hipo.lv/lv/par_banku/jaunumi/20120229_projektu_konkurss_tiek_izsludinats_ventspils_un_daugavpils_pilsetas_un_13_novados<br />
109. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
konkurss „Lec<br />
biznesā!” 153<br />
ideju vērtēšana, II kārta – biznesa<br />
plāna sagatavošana.<br />
savas biznesa idejas īstenošanai,<br />
nākamie pieci – Ls 500.<br />
- Finansētājs – VAS „Latvijas<br />
Hipotēku un zemes banka”.<br />
Biznesa ideju<br />
konkurss „Ideju<br />
kauss” 154 (Latvija)<br />
- Stratēģiskie partneri – Rīgas<br />
Tehniskā universitāte un AS<br />
„SEB banka”.<br />
Konkurss<br />
„Izrāviens 155 ”<br />
„Izaugsmes<br />
forums”<br />
vidusskolēniem 156<br />
(Latvija)<br />
- Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18<br />
gadiem (vai grupa – līdz 4<br />
dalībniekiem), kuri vēlas izveidot<br />
savu uzņēmumu, kura pamatā ir<br />
jaunu tehnoloģiju attīstība un<br />
inovācija;<br />
- Notiek kārtās: I kārta – biznesa<br />
idejas, II kārta – biznesa plāna<br />
vērtēšana;<br />
- Ir administratīvie un kvalitatīvie<br />
vērtēšanas kritēriji.<br />
- Eksportējošie uzņēmumi (vismaz<br />
10% no kopējā apgrozījuma);<br />
- Vairāk nekā 51% privāta kapitāla<br />
uzņēmumi.<br />
- 24 stundu komandu (3 – 4<br />
dalībnieki) sacensības<br />
vidusskolēniem par labāko jauno<br />
biznesa ideju vai esošā produkta<br />
pilnveidi.<br />
- Naudas balvas: 1.vieta –<br />
Ls 5 000, 2.vieta – Ls 3 000 un<br />
3.vieta – Ls 1 000;<br />
- Speciāla nominācija – „Eko –<br />
inovatīvākā ideja” (balva Ls<br />
1 000).<br />
- Bezmaksas konsultācijas<br />
efektīva un mērķtiecīga biznesa<br />
risinājumu kompleksa izstrādei<br />
(eksporta veicināšanai).<br />
- Galvenā balva – iespēja studēt<br />
RSU Eiropas studiju fakultātē<br />
pirmo semestri bez maksas;<br />
- Otrās un trešās vietas ieguvēji<br />
saņems balvas no Tallink Latvija.<br />
- Konkursa rīkotāji: SIA<br />
„Lattelecom”, AS „Swedbank”<br />
un Latvijas Investīciju un<br />
attīstības aģentūra<br />
- Ekspertu un biznesa<br />
konsultantu atbalsts.<br />
Biznesa ideju<br />
konkurss<br />
skolēniem<br />
„Without<br />
borders” 157<br />
(Bauskas un<br />
Rundāles novadi)<br />
Jauniešu biznesa<br />
plānu konkurss<br />
komercdarbības<br />
uzsākšanai<br />
Salacgrīvas<br />
novadā 158<br />
Veselības<br />
veicināšanas un<br />
veselības aprūpes<br />
pieejamības<br />
palielināšanas<br />
projektu<br />
konkurss 159<br />
(Jūrmala)<br />
Atbalsts lauku<br />
jauniešiem<br />
- Bauskas un Rundāles novada 7. –<br />
12.klašu skolēni;<br />
- Var veidot grupu (ne vairāk kā divi<br />
skolēni);<br />
- Projektus vērtē ekspertu komisija.<br />
- Salacgrīvas novadā deklarētie<br />
jaunieši (18 – 25.g.v.);<br />
- Pretendents iepriekš nav veicis<br />
uzņēmējdarbību;<br />
- Pēc lēmuma par līdzekļu<br />
piešķiršanu ir jāreģistrē uzņēmums.<br />
- Latvijā reģistrēta juridiska<br />
persona, kas veic darbību Jūrmalas<br />
pilsētā;<br />
- Var iesniegt vairākus projektus;<br />
- Vērtē domes Veselības un sociālo<br />
jautājumu komiteja.<br />
- Jaunieši vecumā no 18 – 30<br />
gadiem.<br />
- Galvenā balva – iespēja<br />
piedalīties piecu dienu ilgā<br />
vasaras nometnē Lietuvā;<br />
- Apbalvoti tiks 10 skolēni.<br />
- Kopējais apjoms (2013.g.):<br />
Ls 30 000 (2011.g. Ls 20 000)<br />
pašvaldības privatizācijas fonda<br />
līdzekļi;<br />
- Atbalsta apjoms: Ls 2 000;<br />
- Samaksa: 50% avanss pēc<br />
līguma parakstīšanas, 50% pēc<br />
atskaites par avansa izlietojumu<br />
saņemšanas.<br />
- Kopējais apjoms (2012.g.):<br />
Ls 15 000 (pašvaldības līdzekļi);<br />
- Iesniedzējam jānodrošina<br />
vismaz 10% līdzfinansējums.<br />
- Četru dienu apmācības par<br />
ideju apzināšanu, vajadzību<br />
- Atbalsts tika īstenots kā<br />
projekts: 2013.gada 1.februāris<br />
– 15.aprīlis;<br />
- Finansētājs: ERAF.<br />
- Ir noteiktas atbalstāmās un<br />
neatbalstāmās izmaksas.<br />
- Ir noteiktas neatbalstāmās<br />
aktivitātes.<br />
-<br />
153 Avots: www.hipo.lv/lv/attistibas_programmas/starta_programma/quotlec_biznesaquot<br />
154 Avots: www.idejukauss.lv<br />
155 Avots: www.lattelecom.lv/biznesam/izraviens/jaunumi/piesakieties_izravienam<br />
156 Avots: www.izaugsmeskvartals.lv/gribu-augt/izaugsmes-forums<br />
157 Avots: www.ip.bauska.lv/biznesa-ideju-konkursa-skoleniem-without-borders-nolikums<br />
158 Avots: www.salacgriva.lv/lat/salacgrivas_<strong>novads</strong>/jauniesiem/?text_id=15653<br />
159 Avots: www.jpd.gov.lv/docs/i11/d/i11d009.htm<br />
110. lpp.
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
uzņēmējdarbības<br />
veicināšanai 160<br />
(Latvija)<br />
izvērtēšanu, savu spēju<br />
noteikšanu;<br />
- Ideju īstenošana ar<br />
konsultantu un mentora<br />
palīdzību.<br />
Dobeles novada<br />
atbalsta<br />
programma<br />
kultūras un<br />
sporta<br />
projektiem 161<br />
- Atbalstu var saņemt NVO un<br />
fiziskās personas, kuras ir reģistrētas<br />
vai deklarētas Dobeles<br />
administratīvajā teritorijā;<br />
- Vērtēšanu veic kultūras un sporta<br />
komisija.<br />
- Projektu konkurss tiek<br />
izsludināts divreiz gadā;<br />
- Maksimālā atbalsta summa<br />
tiek noteikta pirms konkursa<br />
izsludināšanas;<br />
- Atbalsta intensitāte: līdz 100%.<br />
pašvaldības finansējums 2013.g.:<br />
Ls 7 093,9 (uz 04.03.2013.).<br />
- Konkurss tiek organizēts<br />
saskaņā ar pašvaldības<br />
apstiprinātu nolikumu.<br />
160 Avots: www.laukutikls.lv/jauniesiem/2819<br />
161 Avots: www.dobele.lv/page/582<br />
111. lpp.
3.pielikums. Ārvalstu uzņēmējdarbības attīstības fondu piemēri<br />
Nosaukums Nosacījumi Finansēšana Papildus<br />
Start-up loans<br />
for young<br />
entrepreneurs 162<br />
(Lielbritānija)<br />
- Mērķa grupa: 18 – 24.g.v.;<br />
- Jābūt biznesa idejai;<br />
- Jādzīvo Anglijā.<br />
- Apjoms: līdz 2 500 GBP<br />
(~Ls 2 139);<br />
- Atmaksas periods: 3 – 5<br />
gadi.<br />
- Mentoringa pakalpojumi;<br />
- Metodoloģiskais atbalsts.<br />
Canadian Youth<br />
Business<br />
Foundation 163<br />
(Kanāda)<br />
Canada Small<br />
Business<br />
Financing<br />
Program 164<br />
(Kanāda)<br />
Community Loan<br />
Fund 165 (ASV)<br />
KfW Start-up<br />
Loan<br />
(Startgeld) 166<br />
(Vācija)<br />
Microfinance<br />
Ireland 167 (Īrija)<br />
- Mērķa grupa: 18 – 39 g.v.;<br />
- Biznesa plāns;<br />
- Kanādas pilsonis;<br />
- Nedrīkst būt pilna laika students.<br />
- Jauniem un esošiem Kanādas<br />
uzņēmumiem;<br />
- Neatbalsta lauksaimniecību.<br />
- Atbalsta tikai jau darbojošos<br />
uzņēmumus;<br />
- Nepieciešams nodrošinājums.<br />
- Pašnodarbinātie, mazie uzņēmumi,<br />
kuri darbojas mazāk par trim gadiem;<br />
- Vācijas uzņēmumiem.<br />
- Mikro uzņēmumi (apgrozījums < 2<br />
milj.EUR (~Ls 1,4 milj.), darbinieki <<br />
10);<br />
- Kredītu var saņemt tikai tad, ja ir<br />
bijis bankas atteikums.<br />
- Apjoms: līdz 15 00 CAD<br />
(~Ls 8 073).<br />
- 10% līdzfinansējums.<br />
- Apjoms: līdz 500 00 CAD<br />
(~Ls 269 107).<br />
- Atmaksas periods: līdz 10<br />
gadiem;<br />
- Nepieciešams<br />
nodrošinājums.<br />
- Apjoms: 1 000 – 500 000<br />
USD (~Ls 535–267 250).<br />
- Apjoms: līdz 100 000 EUR<br />
(~Ls 69 601).<br />
- Atmaksas periods: 5–10<br />
gadi;<br />
- Visu periodu fiksēta %<br />
likme.<br />
- Apjoms: līdz 25 000 EUR<br />
(~Ls 17 400).<br />
- Mentoringa pakalpojumi divus<br />
gadus;<br />
- Iespējams palielināt aizdevumu<br />
vēl par 30 000 CAD (~Ls 16 146).<br />
- Darbojas kopš 1961.gada;<br />
- Aizdevums mazo uzņēmumu<br />
dibināšanai, attīstībai, uzlabošanai<br />
un modernizēšanai.<br />
- Atbalsta iegādes, jaunu produktu<br />
attīstību u.c.<br />
- Atbalsta kapitālizdevumus un<br />
ieguldījumus apgrozāmajos<br />
līdzekļos;<br />
- 80% kredītriska uzņemas KfW un<br />
tikai 20% banka.<br />
- Atbalsta visu nozaru<br />
uzņēmumus.<br />
162 Avots: www.startuploans.co.uk<br />
163 Avots: www.cybf.ca<br />
164 Avots: www.ic.gc.ca/eic/site/csbfp-pfpec.nsf/eng/Home<br />
165 Avots: www.communityloanfund.org<br />
166 Avots: www.kfw.de/kfw/en/Domestic_Promotion/Our_offers/Business_start-ups.jsp#KfWStart-upLoan-StartGeld<br />
167 Avots: http://microfinanceireland.ie/<br />
112. lpp.
4.pielikums. Pirmās uzņēmumu (SIA un AS) aptaujas rezultāti<br />
1. Cik šobrīd darbavietas nodrošina Jūsu uzņēmums?<br />
0%<br />
10%<br />
8%<br />
8%<br />
24%<br />
4%<br />
46%<br />
1-3<br />
4-7<br />
8-10<br />
11-20<br />
21-50<br />
51-100<br />
101-500<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
2. Vai uzņēmumam pašlaik trūkst vai trūk s tuvākajā laikā darbiniek i?<br />
Jā<br />
38%<br />
Nē<br />
62%<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
3. Kādi speciālisti Jūsu uzņēmumam ir nepieciešami šobrīd un tuvākajā nākotnē?<br />
Visvairāk <strong>Iecavas</strong> novadā esošajiem uzņēmumiem ir nepieciešami galdnieki, kokapstrādes meistari, būvniecības speciālisti,<br />
tirdzniecības speciālisti (t.sk. pārdevēji), grāmatveži, palīgstrādnieki. Atsevišķi uzņēmumi ir minējuši, ka ir nepieciešami<br />
inženieri un speciālisti ar tehniskām zināšanām, ražošanas speciālisti un ceha darbinieki, elektromontieri, menedžeri,<br />
lietveži, lentzāģa operatori, mūrnieki, metinātāji, agronomi, poligrāfi, programmētāji, šoferi, automehāniķi un montieri.<br />
113. lpp.
4. Kādas prasmes trūk st Jūsu darbiniek iem?<br />
Nekas netrūkst un paši apmāca<br />
17<br />
Vispārējas inteliģences trūkums<br />
Darbinieka nespēja sadarboties,<br />
psiholoģiskās problēmas<br />
Darbinieka nespēja plānot savu laiku un/ vai<br />
strādāt patstāvīgi<br />
Datora lietošanas prasmju trūkums<br />
0<br />
0<br />
2<br />
2<br />
Valodas prasmju trūkums<br />
11<br />
Specifisku profesionālo zināšanu trūkums,<br />
kas nepieciešamas darba izpildei<br />
31<br />
0 10 20 30 40<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
5. Kāds atbalsts uzņēmumam vajadzīgs darbiniek u profesionālo prasmju papildināšanai?<br />
Atbalsts nav nepieciešams<br />
13<br />
Informācija par mācību iespējām ārzemēs<br />
4<br />
Informācija par projektu līdzekļu piesaisti darbinieku<br />
apmācībai<br />
10<br />
Ieteikumi, kā organizēt mācīšanos darbavietā<br />
4<br />
Atbilstošu jaunu profesionālo mācību programmu<br />
izstrāde atbilstoši uzņēmuma specifikai un to<br />
īstenošanas piedāvājums <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
24<br />
Regulāra informācija par pieejamiem<br />
kursiem/semināriem atbilstoši uzņēmuma specifikai<br />
<strong>Iecavas</strong> novadā, Zemgalē un Rīgā<br />
18<br />
Papildus atzīmētajam atsevišķi uzņēmumi min, ka būtu nepieciešams:<br />
- līdzfinansējums sākotnējām darbinieku apmācībām;<br />
- pieredzes apmaiņas braucieni;<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
114. lpp.
- interesanti, mūsdienīgi kursi;<br />
- apmācības uzņēmuma telpās.<br />
6. Vai un cik lielā mērā Jūs būtu gatavs maksāt par Jūsu esošo un/vai potenciālo darbiniek u apmācībām,<br />
kas nepieciešamas darba veikšanai Jūsu uzņēmumā?<br />
Varētu segt izmaksas pilnībā<br />
5<br />
Varētu veikt līdzdalības maksājumu 2/3<br />
apmērā<br />
4<br />
Varētu veikt līdzdalības maksājumu 1/3<br />
apmērā<br />
18<br />
Nemaksātu<br />
27<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
7. Vai Jūs pieņemat jauniešus praksē savā uzņēmum ā?<br />
Nē<br />
56%<br />
Jā<br />
44%<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
115. lpp.
8. Ja, jā, vai arī jauniešus ar īpašām vajadzībām?<br />
Jā<br />
18%<br />
Nē<br />
82%<br />
Bāze: uzņēmumi, kuri ņem jauniešus praksē, n=22.<br />
9. Vai jūs varētu iesaistīt jauniešus un jauniešus ar īpašām vajadzībām darbā savā uzņēmumā?<br />
Nē<br />
38%<br />
Jā<br />
62%<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
Papildus jānorāda aptaujā konstatētais, ka atsevišķi uzņēmumi, kas labprāt pieņemtu darbā jauniešus, nevēlētos pieņemt<br />
darbā jauniešus ar īpašām vajadzībām.<br />
116. lpp.
10. Kas būtu jādara, lai Jūs iesaistītu jauniešus un jauniešus ar īpašām vajadzībām darbā savā uzņēmumā?<br />
Reklamēšanas iespējas dažādos pašvaldības<br />
portālos/avīzēs/pasākumos<br />
19<br />
Nodokļu/nodevu atlaides<br />
28<br />
Pašvaldības finansiāls atbalsts (subsīdijas)<br />
38<br />
Papildus minētajam uzņēmēji min arī:<br />
- iespējas slēgt sadarbības līgumus;<br />
- nodrošināt kvalificētus praktikantus;<br />
- jāatvieglo iesaistes procedūra;<br />
- nav piemērotas telpas personām ar īpašām vajadzībām;<br />
- uzņēmuma darbības specifikas dēļ darbs var nebūt piemērots jauniešiem ar īpašām vajadzībām;<br />
- būtu nepieciešamība iepriekš sagatavot jauniešus darbam.<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
Uzņēmējiem ir bijusi arī slikta pieredze nodarbinot jauniešus (nekvalitatīvs darbs, nevēlēšanās strādāt), taču atsevišķi<br />
uzņēmumi būtu gatavi izmantot šādu iespēju.<br />
11. Vai Jūs vēlaties sadarboties ar <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestādēm?<br />
Jā<br />
22%<br />
Nē<br />
78%<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
117. lpp.
12. Ar kurām no šīm izglītības iestādēm Jūs vēlētos sadarboties?<br />
Dzimtmisas pamatskolu<br />
3<br />
<strong>Iecavas</strong> Internātpamatskolu<br />
4<br />
<strong>Iecavas</strong> Mūzikas un mākslas skolu<br />
3<br />
Zālītes speciālo internātpamatskolu<br />
7<br />
<strong>Iecavas</strong> vidusskolu<br />
9<br />
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.<br />
Papildus jāmin, ka uzņēmumi, kuri ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, lielākoties varētu sadarboties ar visām<br />
izglītības iestādēm <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
13. Kāpēc būtu jāsadarbojas ar šīm izglītības iestādēm?<br />
Lai jaunieši novadā lietderīgi izmantotu brīvo laiku<br />
interesantām nodarbēm<br />
5<br />
Saredzu neizmantotos resursus skolā<br />
4<br />
Mācās savi/darbinieku bērni/mazbērni<br />
0<br />
Lai palīdzētu novada jauniešiem attīstīt<br />
uzņēmējdarbībai nepieciešamo domāšanu<br />
5<br />
Lai ieinteresētu jauniešus strādāt savā uzņēmumā<br />
4<br />
Lai popularizētu savu uzņēmumu<br />
1<br />
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.<br />
118. lpp.
14. Kā Jūs vēlētos sadarboties ar <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestādēm?<br />
Nodrošināt jauniešiem darbu, piemēram,<br />
vasarā<br />
4<br />
Piedalīties „Ēnu dienā”<br />
8<br />
Nodrošināt pamatinformāciju par uzņēmuma<br />
specifiku ar konkrētu praktizēšanos iespēju<br />
7<br />
Piedalīties viesstundās pastāstot par<br />
uzņēmumu un tā darbību ar reklāmas<br />
materiāliem<br />
5<br />
Sagatavot informatīvos/reklāmas materiālus<br />
par uzņēmuma darbību<br />
0<br />
Bāze: uzņēmumi, kas ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādēm, n=11.<br />
15. Ko pašvaldība varētu darīt, lai veicinātu izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbību?<br />
Ekskursijas pie uzņēmējiem/transporta<br />
nodrošināšana<br />
13<br />
Organizēt biznesa ideju konkursus un iesaistīt<br />
uzņēmējus biznesa ideju izvērtēšanā<br />
10<br />
Sniegt finansiālu atbalstu karjeras dienu<br />
pasākumiem<br />
18<br />
Algot mūžizglītības speciālistu<br />
0<br />
Algot uzņēmējdarbības speciālistu<br />
2<br />
Papildus uzņēmēji min:<br />
- karjeras dienu organizēšanu;<br />
- finansiālu atbalstu no pašvaldības;<br />
- attīstīt jauniešiem praktiskas zināšanas;<br />
- interesi par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem;<br />
- pašvaldībai vajadzētu izveidot profesionālo izglītības iestādi.<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
119. lpp.
16. Kādus profesionālās iemaņas <strong>Iecavas</strong> novada izglītības iestādes varētu piedāvāt saviem skolēniem<br />
pulciņu, fak ultatīvu un kursu veidā?<br />
Zāģu/mežkopības/mežizstrādes<br />
3<br />
Ēdienu gatavošanas<br />
5<br />
Dārzeņkopības<br />
3<br />
Traktorapmācības<br />
2<br />
Galdniecības<br />
11<br />
Lietvedības<br />
10<br />
Papildus norādītajam uzņēmēji min:<br />
- padziļināta matemātika, ķīmija, fizika;<br />
- lietišķā etiķete;<br />
- amatniecības pamatprasmes (amatu mācība);<br />
- grāmatvedība, finanses;<br />
- lietišķā sarakste (dokumentu noformēšanas prasmes);<br />
- dzīvei nepieciešamās praktiskās iemaņas;<br />
- rokdarbi;<br />
- komunikācijas prasmes;<br />
- profesijas izvēles kursi;<br />
- programmēšana;<br />
- ģeogrāfija (GPS lasīšanas prasmes);<br />
- saskarsmes kultūra;<br />
- ticības mācība.<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
120. lpp.
17. Ko Jūs k ā uzņēmējs varētu darīt nodarbinātības veicināšanai <strong>Iecavas</strong> novadā?<br />
Piedāvāt prakses vietas<br />
26<br />
Piedāvāt transporta pakalpojumus uz<br />
profesionālām izstādēm<br />
0<br />
Nodrošināt balvas biznesa ideju konkursiem<br />
1<br />
Sponsorēt apdāvinātāko iecavnieku studijas,<br />
lai jaunieši atgrieztos Iecavā<br />
5<br />
Uzņēmēji aptaujās ir norādījuši, ka šādi pasākumi varētu būt:<br />
- uzņēmumu sadarbība ar NVO nodarbinātības pasākumu veicināšanā;<br />
- projekti, kuri ir saistoši gan pašvaldībām, gan izglītības iestādēm;<br />
- palīdzība profesionālajā ievirzē.<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
Lielai daļai aptaujāto uzņēmumu nav ideju, ko tie varētu darīt nodarbinātības veicināšanai <strong>Iecavas</strong> novadā, vai arī tie<br />
uzskata, ka jau dod darba vietas un ar to ir pietiekami.<br />
18. Kādus uzņēmējdarbības atbalsta pasāk umus Jūs vēlētos ieviest <strong>Iecavas</strong> novadā?<br />
Biznesa inkubatora izveide<br />
9<br />
Uzņēmējdarbības resursu centra (pieejamas<br />
iekārtas un konsultācijas) izveide<br />
Pašvaldības apmaksāti semināri un<br />
apmācības uzņēmējiem un iedzīvotājiem<br />
Mikro un mazo uzņēmumu izveidošanas<br />
atbalsta fonds<br />
2<br />
5<br />
24<br />
Izveidota uzņēmēju nevalstiskā organizācija<br />
3<br />
Pieņemt darbā uzņēmējdarbības speciālistu<br />
7<br />
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides<br />
Pašvaldības granti (subsīdijas) jaunām<br />
biznesa idejām<br />
24<br />
24<br />
Papildus minētajiem tiek minēti arī tādi pasākumi kā:<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
- <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmumu apkopošana un reklamēšana, reklāmas bukleta izveide;<br />
- organizēt „ideju banku”;<br />
- veikt pirmreizējās darbinieku apmācības (piemēram, motorzāģa lietošanas, lentzāģa lietošanas apmācība);<br />
121. lpp.
- attīstīt infrastruktūru un uzlabot tās uzturēšanu (piemēram, ceļi un ceļu uzturēšana);<br />
- ierobežot jaunu veikalu izveidi, lai aizsargātu esošos.<br />
19. Vai Jūsuprāt būtu nepieciešams Radošās darbības centrs <strong>Iecavas</strong> novadā, k ur būtu apvienotas radošās<br />
darbnīcas visām vecuma grupām un nodrošināta novadā radīto vērtību tirdzniecība?<br />
100% aptaujātie uzskata, ka ir nepieciešama Radošās darbības centra izveide <strong>Iecavas</strong> novadā.<br />
20. Vai Jūs vēlētos sadarboties ar pašvaldību?<br />
Nē<br />
10%<br />
Jā<br />
90%<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
21. Kādā veidā Jūs vēlētos sadarboties ar pašvaldību?<br />
Veidojot kopīgu uzņēmējdarbības atbalsta<br />
centru<br />
11<br />
Kopīgi ieviešot projektus<br />
32<br />
Sadarbojoties apmācību organizēšanā<br />
8<br />
Atbalstot/organizējot uzņēmējdarbības<br />
atbalsta pasākumus<br />
2<br />
Organizējot kopīgus sporta, kultūras<br />
pasākumus<br />
8<br />
Uzņēmēju konsultatīvās padomes ietvaros<br />
7<br />
Daudzi uzņēmumi ir atvērti sadarbībai, taču tiem trūkst ideju, kādā veidā šāda sadarbība varētu notikt.<br />
Bāze: visi aptaujātie uzņēmumi, n=50.<br />
122. lpp.
5.pielikums. Uzņēmēju aptaujā izmantotie statistiskie raksturotāji<br />
Paskaidrojumi par tālāk izmantotajiem statistiskajiem raksturotājiem:<br />
Aritmētiskais vidējais – visu novērtējumu rezultāti saskaitīti un izdalīti ar novērtējumu skaitu<br />
Mediāna – ranžētā (sakārtotā vai nu augošā vai dilstošā kārtībā) variācijas rindā vidū esošā vērtība – puse no<br />
novērojumiem jeb 50% no novērojumiem ir mazāki nekā mediāna, puse no novērojumiem jeb 50% ir lielāki nekā mediāna<br />
Moda – visbiežāk sastopamais vērtējums<br />
Variācijas apjoms – starpība starp lielāko un mazāko vērtējumu<br />
Standartnovirze – variācijas jeb izkliedes rādītājs, ko var izmantot vērtējumu viendabības vai dažādības novērtēšanai – jo<br />
standartnovirze mazāka, jo respondentu viedoklis bijis līdzīgāks, jo standartnovirze lielāka, jo respondentu viedoklis bijis<br />
dažādāks<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda - variācijas jeb izkliedes rādītājs, ko var izmantot vērtējumu novērtēšanai visā<br />
ģenerālajā kopā<br />
5.pielikuma tabulas<br />
5.1.pielikums. <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju darbinieku datora lietošanas prasmju vērtējumu statistiskie rādītāji,<br />
2013.g. aprīlī<br />
Darbinieku datora lietošanas prasmes kopumā <strong>Iecavas</strong> uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas, aritmētiskais vidējais vērtējums<br />
7,32 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju<br />
darbinieku datora lietošanas prasmes vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, bet visaugstākais<br />
vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,4<br />
balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,4 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41<br />
Aritmētiskais vidējais 7,32<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,431<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 8 un 9<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,400<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
5.2.pielikums. <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju darbinieku spēju strādāt patstāvīgi vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g.<br />
aprīlī<br />
Darbinieku spējas strādāt patstāvīgi kopumā <strong>Iecavas</strong> uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,87<br />
balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 9 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku<br />
spējas strādāt patstāvīgi vērtējuši ar 9 vai vairāk ballēm, proti, 10 ballēm. Viszemākais vērtējums bija 2 balles, bet<br />
visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā<br />
123. lpp.
kvadrātiskā novirze 2,217 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,217 balles;<br />
variācijas apjoms 8 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41<br />
Aritmētiskais vidējais 7,87<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,398<br />
Mediāna 9,00<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,217<br />
Variācijas apjoms 8<br />
Minimums 2<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
5.3.pielikums. <strong>Iecavas</strong> uzņēmēju darbinieku spēju plānot savu darba laik u vērtējumu statistisk ie rādītāji,<br />
2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku spējas plānot savu darbalaiku kopumā vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais<br />
vērtējums 7,9 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse<br />
uzņēmēju darbinieku spējas plānot savu darbalaiku vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 3 balles,<br />
bet visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā<br />
kvadrātiskā novirze 2,076 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,076<br />
balles; variācijas apjoms 7 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41<br />
Aritmētiskais vidējais 7,90<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,386<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,076<br />
Variācijas apjoms 7<br />
Minimums 3<br />
Maksimums 10<br />
Avots:: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
5.4.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku spēju sadarboties vērtējumu statistiskie rādītāji,<br />
2013.g. aprīlī<br />
Darbinieku spējas sadarboties kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,86<br />
balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku<br />
spējas sadarboties vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles.<br />
Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,1 balle, kas parāda, ka<br />
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,1 balle; variācijas apjoms 9 balles.<br />
124. lpp.
Statistiskie rādītāji<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*<br />
Aritmētiskais vidējais 7,86<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,390<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,100<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.5.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku ieinteresētības (motivācijas) pildīt uzticētos<br />
pienāk umus vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus kopumā vērtējuši kā labu,<br />
aritmētiskais vidējais vērtējums 7,68 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 9 balles (moda 9 balles), mediāna 8,5 balles<br />
parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku ieinteresētību (motivāciju) pildīt uzticētos pienākumus vērtējuši ar 8 vai vairāk<br />
ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par<br />
to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,161 balle, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap<br />
aritmētisko vidējo ir 2,161 balle; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*<br />
Aritmētiskais vidējais 7,68<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,408<br />
Mediāna 8,50<br />
Moda 9<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,161<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.6.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u iniciatīvas un radošuma vērtējumu statistiskie rādītāji,<br />
2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku iniciatīvu un radošumu kopumā vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums<br />
6,89 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju<br />
darbinieku iniciatīvu un radošumu vērtējuši ar 8, vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais<br />
vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze<br />
2,499 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,499 balles; variācijas apjoms 9<br />
balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*<br />
Aritmētiskais vidējais 6,89<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,472<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 8<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,499<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
125. lpp.
Statistiskie rādītāji<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.7.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku specifisko darbā nepieciešamo profesionālo zināšanu<br />
un prasmju vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes kopumā<br />
vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,33 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles),<br />
mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku specifiskās darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un<br />
prasmes vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju<br />
vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,253 balles, kas parāda, ka<br />
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,253 balle; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*<br />
Aritmētiskais vidējais 7,33<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,434<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 8<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,253<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.8.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku uzticamības un lojalitātes uzņēmumam vērtējumu<br />
statistiskie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
Darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā diezgan augstu,<br />
aritmētiskais vidējais vērtējums 8,11 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 8,5<br />
balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku uzticamību un lojalitāti uzņēmumam vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm.<br />
Viszemākais vērtējums bija 4 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to<br />
liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,006 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap<br />
aritmētisko vidējo ir 2,006 balles; variācijas apjoms 6 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*<br />
Aritmētiskais vidējais 8,11<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,379<br />
Mediāna 8,50<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,006<br />
Variācijas apjoms 6<br />
Minimums 4<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī; * uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
126. lpp.
5.9.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku valodas prasmju vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
Darbinieku valodas prasmes kopumā <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji vērtējuši kā vidēji labas, aritmētiskais vidējais vērtējums<br />
6,46 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 7 balles parāda, ka puse uzņēmēju<br />
darbinieku valodas prasmes vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10<br />
balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,516 balles, kas<br />
parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,516 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*<br />
Aritmētiskais vidējais 6,46<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,476<br />
Mediāna 7,00<br />
Moda 8<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,516<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.10.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spēju papildināt savas zināšanas un<br />
prasmes profesionālajā jomā vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
Darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un prasmes profesionālajā jomā kopumā <strong>Iecavas</strong> novada<br />
uzņēmēji vērtējuši kā labas, aritmētiskais vidējais vērtējums 6,89 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 10 balles (moda<br />
10 balles), mediāna 7,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju darbinieku vēlēšanos un spējas papildināt savas zināšanas un<br />
prasmes profesionālajā jomā vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums<br />
10 balles. Uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,699 balles,<br />
kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,699 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*<br />
Aritmētiskais vidējais 6,89<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,510<br />
Mediāna 7,50<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,699<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.11.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darbiniek u vispārējās inteliģences vērtējumu statistiskie rādītāji,<br />
2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji kopumā darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši kā gandrīz augstu, aritmētiskais vidējais<br />
vērtējums 7,52 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse<br />
uzņēmēju darbinieku vispārējo inteliģenci vērtējuši ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais<br />
vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi nebija viendabīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā<br />
127. lpp.
novirze 2,31 balle, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,31 balle; variācijas apjoms<br />
9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 37*<br />
Aritmētiskais vidējais 7,52<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,445<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 8<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,310<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – ļoti trūkst, 10 – ir ļoti labā līmenī.<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.12.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālās kvalifik ācijas pilnveides nozīmīguma uzņēmumā<br />
vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu,<br />
aritmētiskais vidējais vērtējums 6,7 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 7 balles (moda 7 balles), mediāna 7 balles<br />
parāda, ka puse uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides nozīmīgumu vērtējuši ar 7 vai vairāk ballēm. Viszemākais<br />
vērtējums bija 0 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina<br />
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,12 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko<br />
vidējo ir 3,12 balles; variācijas apjoms 10 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 39*<br />
Aritmētiskais vidējais 6,70<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,570<br />
Mediāna 7,00<br />
Moda 7<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,120<br />
Variācijas apjoms 10<br />
Minimums 0<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 0 – neveic apmācības, 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.13.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku<br />
sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīguma vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g.<br />
aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas par iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai<br />
darbībai uzņēmumā nozīmīgumu kopumā vērtēja kā viduvēji nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,77 balles,<br />
visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 6,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju informācijas par<br />
iespējām piesaistīt projektu līdzekļus darbinieku sagatavošanai profesionālajai darbībai uzņēmumā nozīmīgumu vērtējuši<br />
ar 6 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju<br />
vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,314 balles, kas parāda, ka<br />
uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 3,314 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 35*<br />
Aritmētiskais vidējais 5,77<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,650<br />
128. lpp.
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Mediāna 6,50<br />
Moda 1<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,314<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.14.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs darbinieku<br />
profesionālai pilnveidei nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par mācību iespējām ārzemēs darbinieku profesionālai pilnveidei<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 4,19 balles, visbiežāk sastopamais<br />
vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 4 balles parāda, ka puse uzņēmēju informācijas par mācību iespējām ārzemēs<br />
nozīmīgumu vērtējuši ar 4 vai mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 9 balles.<br />
Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,953 balles,<br />
kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,953 balles; variācijas apjoms 8 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 36*<br />
Aritmētiskais vidējais 4,19<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,579<br />
Mediāna 4,00<br />
Moda 1<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,953<br />
Variācijas apjoms 8<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 9<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.15.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifik ācijas<br />
pilnveides kursiem/semināriem novadā nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji regulāras informācijas par tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 6,13 balles, visbiežāk sastopamais<br />
vērtējums 10 balles (moda 10 balles), mediāna 6 balles parāda, ka puse regulāras informācijas par<br />
tālākizglītības/kvalifikācijas pilnveides kursiem/semināriem nozīmīgumu vērtēja ar 6 vai vairāk ballēm. Viszemākais<br />
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina<br />
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,248 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap<br />
aritmētisko vidējo ir 3,248 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 34*<br />
Aritmētiskais vidējais 6,13<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda 0,663<br />
Mediāna 6,00<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,248<br />
129. lpp.
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.16.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada jaunu pieeju ieviešanas profesionālajā izglītībā konkurētspējīga<br />
darbaspēk a sagatavošanā nozīmīguma vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,62 balles, visbiežāk sastopamais<br />
vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā<br />
izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā nozīmīgumu vērtēja ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija<br />
3 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji:<br />
vidējā kvadrātiskā novirze 2,282 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,282<br />
balles; variācijas apjoms 7 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 41<br />
Aritmētiskais vidējais 7,62<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,447<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 8<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,282<br />
Variācijas apjoms 7<br />
Minimums 3<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
5.17.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanas<br />
nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā<br />
nozīmīgumu kopumā vērtēja kā gandrīz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 7,62 balles, visbiežāk sastopamais<br />
vērtējums 8 balles (moda 8 balles), mediāna 8 balles parāda, ka puse uzņēmēju jaunu pieeju ieviešanu profesionālajā<br />
izglītībā konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā nozīmīgumu vērtēja ar 8 vai vairāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija<br />
3 balles, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji:<br />
vidējā kvadrātiskā novirze 2,282 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,282<br />
balles; variācijas apjoms 7 balles.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu,<br />
aritmētiskais vidējais vērtējums 5,15 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 5 balles (moda 5 balles), mediāna 5 balles<br />
parāda, ka puse uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais<br />
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina<br />
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,738 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap<br />
aritmētisko vidējo ir 2,738 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*<br />
Aritmētiskais vidējais 7,69<br />
130. lpp.
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,502<br />
Mediāna 8,00<br />
Moda 10<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,558<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.18.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju informācijas par tālmācības iespējām nozīmīguma vērtējumu<br />
statistiskie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām kopumā vērtēja kā maz nozīmīgu,<br />
aritmētiskais vidējais vērtējums 5,15 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 5 balles (moda 5 balles), mediāna 5 balles<br />
parāda, ka puse uzņēmēji informācijas nozīmīgumu par tālmācības iespējām vērtējuši ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais<br />
vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina<br />
variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,738 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap<br />
aritmētisko vidējo ir 2,738 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*<br />
Aritmētiskais vidējais 5,15<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,537<br />
Mediāna 5,00<br />
Moda 5<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,738<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga; * uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.19.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanas darbavietā<br />
nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā kopumā vērtēja kā viduvēji<br />
nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,42 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 7 balles (moda 7 balles), mediāna<br />
5,5 balles parāda, ka puse uzņēmēji profesionālās kvalifikācijas pilnveides organizēšanu darbavietā vērtējuši ar 5 vai<br />
mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija<br />
ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,788 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma<br />
vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,788 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 31*<br />
Aritmētiskais vidējais 5,42<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,547<br />
Mediāna 5,50<br />
Moda 7<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,788<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
131. lpp.
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.20.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma<br />
specifik ai, nozīmīguma vērtējumu statistisk ie rādītāji, 2013.g. aprīlī<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai, kopumā vērtēja kā<br />
gandrīz maz nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 4,73 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle),<br />
mediāna 5,5 balles parāda, ka puse uzņēmēju profesionālo mācību programmu izstrādi, atbilstoši uzņēmuma specifikai<br />
vērtēja ar 5 vai mazāk ballēm. Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka<br />
uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi, par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 2,878 balles, kas parāda,<br />
ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija ap aritmētisko vidējo ir 2,878 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*<br />
Aritmētiskais vidējais 4,73<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,564<br />
Mediāna 5,50<br />
Moda 1<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 2,878<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
5.21.pielikums. <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu<br />
novadā nozīmīguma vērtējumu statistiskie rādītāji, 2013.g.<br />
<strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēji profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu, kopumā vērtēja kā gandrīz vidēji<br />
nozīmīgu, aritmētiskais vidējais vērtējums 5,6 balles, visbiežāk sastopamais vērtējums 1 balle (moda 1 balle), mediāna 6<br />
balles parāda, ka puse uzņēmēju profesionālo mācību programmu īstenošanas piedāvājumu vērtēja ar 6 vai vairāk ballēm.<br />
Viszemākais vērtējums bija 1 balle, visaugstākais vērtējums 10 balles. Jāatzīmē, ka uzņēmēju vērtējumi bija ļoti atšķirīgi,<br />
par to liecina variācijas rādītāji: vidējā kvadrātiskā novirze 3,317 balles, kas parāda, ka uzņēmēju vērtējuma vidējā variācija<br />
ap aritmētisko vidējo ir 3,317 balles; variācijas apjoms 9 balles.<br />
Statistiskie rādītāji<br />
Statistisko rādītāju vērtības<br />
Aptaujāto uzņēmēju skaits 38*<br />
Aritmētiskais vidējais 5,60<br />
Aritmētiskā vidējā standartkļūda ,663<br />
Mediāna 6,00<br />
Moda 1<br />
Vidējā kvadrātiskā novirze 3,317<br />
Variācijas apjoms 9<br />
Minimums 1<br />
Maksimums 10<br />
Avots: Autoru aprēķini, izmantojot autoru veiktās <strong>Iecavas</strong> novada uzņēmēju aptaujas datus, 2013.g. aprīlis (aptaujāto uzņēmēju skaits n = 41)<br />
Novērtēšanas skala no 1 līdz 10, kur 1 – nav nozīmīga, 10 – ļoti nozīmīga<br />
* uz jautājumu atbildējušo respondentu skaits<br />
132. lpp.
6.pielikums. Ārvalstu radošās darbības centru piemēri<br />
Nosaukums Darbība Saturs Papildus<br />
Betahaus in Berlin 168<br />
(Vācija)<br />
Centre Artesanal de<br />
Menorca 169 (Spānija)<br />
Centro Artesanal<br />
Antiguo de Balboa 170<br />
(Panama)<br />
Creative<br />
Amsterdam 171<br />
(Nīderlande)<br />
Farmers Market and<br />
Craft Centre 172<br />
(Lielbritānija)<br />
Käsi- ja<br />
taideteollisuuskeskus<br />
Verkaranta 173<br />
(Somija)<br />
Leicestershire Craft<br />
Centre 174<br />
(Lielbritānija)<br />
Longnor Craft Centre<br />
and Coffee Shop 175<br />
(Lielbritānija)<br />
- Piedāvā pasta adresi, telpas,<br />
internetu un biroja orgtehniku<br />
jaunajiem uzņēmējiem;<br />
- Ietilpība: līdz 150 strādājošo<br />
- Pašvaldības institūcija;<br />
- Atrodas vēsturiskā ēkā – armijas<br />
barakās;<br />
- Reģistrēti 239 amatnieki un<br />
mākslinieki;<br />
- Atvērts visu gadu.<br />
- Pašvaldības institūcija;<br />
- Atrodas vairākās ēkās Panamas<br />
pilsētas Balboa vēsturiskajā<br />
rajonā;<br />
- 40 – 45 nelieli amatnieku<br />
veikali.<br />
- „Vienas pieturas veikals” radošo<br />
industriju pārstāvjiem<br />
(sadarbības platforma<br />
publiskajam, privātajam un<br />
nevalstiskajam sektoram).<br />
- Darbalaiks: otrdiena –<br />
svētdiena;<br />
- Bezmaksas ieeja un auto<br />
stāvlaukums.<br />
- Viens no Somijas amatnieku<br />
asociācijas dalībniekiem;<br />
- Atrodas vēsturiskā audumu<br />
krāsotavas ēkā Tamperes<br />
centrā;<br />
- Plaša pasākumu programma –<br />
ģimenes dienas, atvērtās<br />
dienas, vasaras nometnes,<br />
izbraukuma pasākumi.<br />
- Maksas kursi (atkarībā no<br />
tēmas un ilguma): 5 – 110 GBP<br />
(Ls 4,3 – 94);<br />
- Kursa maksā iekļauti visi<br />
materiāli.<br />
- Atrodas vecajā tirgus ēkā, ciema<br />
centrā;<br />
- Darbalaiks: janvāris – februāra<br />
vidus (piektdiena – svētdiena<br />
10.00 – 17.00), februāra vidus –<br />
- Piedāvā pilna vai daļēja laika<br />
telpu īri (ar vai bez atslēgām);<br />
- Sadarbības iespējas pārējiem<br />
strādājošiem.<br />
- Menorkas salas tradicionālo<br />
amatu centrs, kas palīdz salas<br />
iedzīvotājiem kļūt par<br />
amatniekiem un māksliniekiem,<br />
attīsta tradicionālo dizainu,<br />
nodrošina kvalitāti;<br />
- Izstrādāts zīmols, nosacījumi tā<br />
lietošanai.<br />
- Piedāvā telpas/vietu<br />
tirdzniecībai.<br />
- Fokuss uz radošo industriju<br />
uzņēmēju atbalstu (informatīvu,<br />
konsultatīvu un organizatorisku)<br />
sadarbībā ar citu nozaru<br />
uzņēmumiem.<br />
- Telpās atrodas vairāk nekā 40<br />
veikalu/biznesu (pārtika,<br />
apģērbi, mēbeles, rotaļlietas,<br />
skaistumkopšana u.c.<br />
- Divas izstāžu zāles, veikals,<br />
kafejnīca, darbnīcas un mācību<br />
telpas.<br />
- Piedāvā dažādus kursus:<br />
zīmēšanas, šūšanas, juvelieru,<br />
dekorēšanas, floristikas, dažādi<br />
kursi bērniem u.c.<br />
- Darbojas kā veikals vietējiem<br />
amatniekiem un mājražotājiem<br />
(vairāk nekā 70);<br />
- Piedāvājumā: kartiņas, izšuvumi,<br />
fotogrāfijas, koka mēbeles<br />
- Darbojas kopš 2009.gada<br />
marta.<br />
- Izveidots 2005.gadā.<br />
- Izveidots 1998.gadā.<br />
- Populārākais Panamas<br />
suvenīru iegādes veikals.<br />
- Darbojās no 2007. līdz<br />
2011.g., projekta<br />
ietvaros.<br />
- Atvērts kopš 2010.gada<br />
pavasara;<br />
- Nav divu vienādu veikalu.<br />
- Izīrē telpas pasākumiem.<br />
- Piedāvā arī radošas<br />
dzimšanas dienu<br />
svinības bērniem un<br />
pieaugušajiem.<br />
- Darbojas arī kafejnīca;<br />
- Piegādātāji tiek<br />
individuāli atlasīti, lai<br />
nodrošinātu<br />
nepieciešamo kvalitāti.<br />
168 Avots: http://betahaus.de/<br />
169 Avots: www.artesaniademenorca.com<br />
170 Avots: www.panamaamerica.com.pa/notas/421234-el-mercado-artesanal-de-balboa un citi<br />
171 Avots: www.ccaa.nl<br />
172 Avots: www.heskinfarmersmarket.co.uk<br />
173 Avots: www.taitopirkanmaa.fi/Kaesi-ja-taideteollisuuskeskus-Verkaranta<br />
174 Avots: www.leicestershirecraftcentre.co.uk<br />
175 Avots: www.longnorcrafts.co.uk<br />
133. lpp.
Nosaukums Darbība Saturs Papildus<br />
Ruthin Craft<br />
Centre 176<br />
(Lielbritānija)<br />
Steirishe<br />
Heimatwerk 177<br />
(Austrija)<br />
Ziemassvētkiem (katru dienu). (paštaisītas), rotaļlietas,<br />
juvelierizstrādājumi u.c.<br />
- Atvērts katru dienu no 10.00 – - Telpas: 3 galerijas, 3 mākslinieku<br />
17.30;<br />
studijas, veikals, apmācību un<br />
- Bezmaksas ieeja un auto<br />
darba telpas, TIC, kafejnīca;<br />
stāvlaukums.<br />
- Pasākumi: izstādes, darbnīcas,<br />
apmācības u.c.<br />
- Atrodas Grācas centrā - Specializēts amatu centrs,<br />
galvenokārt tradicionālā Štīrijas<br />
apģērba dizains (dirndls);<br />
- Aptuveni puse darbinieku strādā<br />
pārdošanas daļā.<br />
- Darbojas kopš 2008.g.<br />
- Atrodas renovētās<br />
telpās.<br />
- Senākais radošās<br />
darbības centrs Austrijā,<br />
darbojas kopš 1917.g.<br />
176 Avots: www.ruthincraftcentre.org.uk/index.html<br />
177 Avots: www.heimatwerk.steiermark.at/<br />
134. lpp.
7.pielikums. Atbalsta programmas un konkursi nevalstiskajām<br />
organizācijām Latvijas pašvaldībās<br />
Pašvaldība<br />
Programmas,<br />
konkursa nosaukums<br />
Kam piešķir finansējumu<br />
Piezīmes<br />
Jelgavas novada<br />
pašvaldība<br />
Jelgavas pilsētas<br />
biedrību un<br />
nodibinājumu<br />
atbalsta<br />
programma 178<br />
1) Paredz sabiedriski nozīmīgu programmu,<br />
projektu un pasākumu realizāciju Jelgavas<br />
pilsētā;<br />
2) Piesaista ievērojamus vietējos resursus un<br />
brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos<br />
projektos;<br />
3) Paredz remonta, remonta materiālu un<br />
pamatlīdzekļu iegādi sabiedrisku objektu<br />
būvdarbiem, (telpas, aprīkojums, biroja<br />
mēbeles) organizācijas darbības<br />
nodrošināšanai, ja tās veic sociāli nozīmīgas<br />
funkcijas;<br />
4) Īsteno sociālu programmu;<br />
5) īsteno pašvaldības deleģēto funkciju;<br />
Katru gadu atbalsta vairāk kā 40<br />
NVO. Atbalsta programma<br />
darbojas kopš 2008.gada. Vidēji<br />
vienam projektam tiek piešķirti<br />
Ls 400 (mazākās summas no Ls<br />
100 līdz lielākiem projektiem Ls 1<br />
500).<br />
6) Nepieciešami administratīvajiem<br />
izdevumiem, ja tie deleģēti organizācijas<br />
darbības nodrošināšanai mērķprogrammu<br />
īstenošanai.<br />
Dagdas novada<br />
pašvaldība ar<br />
Dagdas novada<br />
jauniešu iniciatīvu<br />
centra starpniecību<br />
Dagdas novada<br />
jauniešu biedrību<br />
projektu konkurss<br />
„Aktivizē savu<br />
ikdienu” 179<br />
1) Jauniešu biedrību darbības nodrošināšanai<br />
nepieciešamā inventāra iegādei;<br />
2) Radošu, izglītojošu un sportisku aktivitāšu<br />
īstenošanai Dagdas novada teritorijā;<br />
3) Radošu ideju un projektu realizēšanai;<br />
4) Projektiem, kas saistīti ar apkārtējās vides<br />
labiekārtošanu.<br />
Atbalstam var pieteikties Dagdas<br />
novada teritorijā reģistrētās<br />
jauniešu biedrības.<br />
Vienam projektam maksimāli<br />
piešķirtā summa Ls 75, kopā<br />
visam konkursam – Ls 375.<br />
Lielvārdes novada<br />
pašvaldība<br />
Lielvārdes novada<br />
pašvaldības<br />
nevalstisko<br />
organizāciju projektu<br />
konkurss 180<br />
1) Paredz sabiedriski nozīmīgu programmu,<br />
projektu un pasākumu īstenošanu Lielvārdes<br />
novadā un atbilst konkursa mērķiem;<br />
2) Veicina Lielvārdes novada atpazīstamību;<br />
3) Piesaista vietējos resursus un brīvprātīgo<br />
darbu sabiedriski nozīmīgos projektos;<br />
4) Īsteno neformālās izglītības programmas<br />
dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām;<br />
5) Piedāvā brīvā laika pavadīšanas dažādošanas<br />
un kvalitātes uzlabošanas iespējas;<br />
6) Veicina jauniešu brīvā laika pavadīšanas,<br />
aktīvās atpūtas, nodarbinātības, profesionālās<br />
orientācijas un karjeras izvēles iespējas;<br />
7) Īsteno idejas, kas palīdz veidot sociāli<br />
atbildīgus novada iedzīvotājus;<br />
8) Veicina drošas un sakārtotas vides<br />
veidošanu Lielvārdes novadā;<br />
9) Nodrošina vai piedāvā inovatīvus sociālos<br />
pakalpojumus noteiktai sociālai iedzīvotāju<br />
grupai;<br />
10) Iesaista personas ar funkcionāliem<br />
Maksimālais finansējums vienam<br />
projektam – Ls 300. Projekta<br />
iesniedzējiem jāfinansē vismaz<br />
30% no projekta izmaksām.<br />
Atsaucība 5 – 8 projekti gadā.<br />
178 Avots: Jelgavas pilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programma.// www.jelgava.lv/?id=37185<br />
179 Projektu konkurss Dagdas novada jauniešu biedrībām//<br />
http://dagda.lv/www.youtube.com/index.php?id=8&tx_ttnews[tt_news]=2517&tx_ttnews[year]=2013&tx_ttnews[month]=04&tx_ttnews[day]=03&cHa<br />
sh=1f4cecade3<br />
180 Siliņa I. Pašvaldības un NVO sadarbība.// www.slideshare.net/zkcentrs/nvo-un-pavaldbas-sadarbba-finanu-iespjas-kopgiem-projektiem<br />
135. lpp.
Pašvaldība<br />
Programmas,<br />
konkursa nosaukums<br />
Kam piešķir finansējumu<br />
Piezīmes<br />
Ķeguma novada<br />
pašvaldība<br />
Ogres novada<br />
pašvaldība<br />
Ikšķiles novada<br />
pašvaldība<br />
Ķeguma novada<br />
pašvaldības<br />
Iedzīvotāju iniciatīvas<br />
veicināšanas projektu<br />
konkurss 181<br />
Projektu konkurss<br />
„Veidojam vidi ap<br />
mums Ogres<br />
novadā” 182<br />
Ikšķiles novada<br />
pašvaldības<br />
Kultūras un izglītības<br />
projektu finansēšanas<br />
konkurss 183<br />
traucējumiem un rada viņiem pieejamu vidi,<br />
pakalpojumus un informāciju atbilstoši<br />
universālā dizaina principiem;<br />
11) Veicina integrācijas procesus Lielvārdes<br />
novadā;<br />
12) Ir cita lielāka projekta sastāvdaļa<br />
(līdzfinansējums lielāka finansējuma piesaistei).<br />
1) Sporta un kultūras tradīciju saglabāšana,<br />
jaunu aktivitāšu radīšana;<br />
2) Pieaugušo, jauniešu tālākizglītības un bērnu<br />
papildizglītības iespēju veicināšana,<br />
profesionālo pilnveides iespēju un programmu<br />
realizēšana tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai;<br />
3) Dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes<br />
uzlabošana (piemēram. sabiedrībai svarīgas<br />
teritorijas labiekārtošana, kādas visiem<br />
nozīmīgas ēkas, telpas remontdarbi, sporta<br />
laukuma ierīkošana u.tml.)<br />
1) Rekreācijas un sabiedrisko zonu<br />
labiekārtošana;<br />
2) Publiski pieejamu sporta bāzu pilnveidošana;<br />
3) Daudzdzīvokļu namu kopīpašumu<br />
labiekārtošana;<br />
4) Citi pasākumi.<br />
Konkursa mērķis ir fizisko un juridisko personu<br />
radošās iniciatīvas veicināšana kultūras un<br />
ārpusskolas izglītības norisēs, mākslinieciskās<br />
jaunrades procesos un izpildītājmākslā,<br />
pētniecībā, kultūras mantojuma saglabāšanas<br />
darbā un tā pieejamības nodrošināšanā,<br />
novada tēla veidošanā un popularizēšanā.<br />
Maksimālais finansējuma apmērs,<br />
kuru var piešķirt vienam<br />
projektam, ir Ls 500. Atbalsta<br />
intensitāte līdz 100%.<br />
Konkursā var piedalīties fiziskas<br />
un juridiskas personas, kas<br />
deklarētas vai reģistrētas Ķeguma<br />
novada teritorijā, ar ne vairāk kā<br />
3 projektiem, ja tie atbilst<br />
konkursa mērķim.<br />
Kopējais konkursā pieejamais<br />
finansējums ir Ls 28 000.<br />
Maksimālā summa, kas var tikt<br />
piešķirta vienam projektam, ir<br />
Ls 700.<br />
Projektā iesaistīto grupas<br />
dalībnieku skaits nedrīkst būt<br />
mazāks par 5 nereģistrētā<br />
iedzīvotāju grupā un mazāks par<br />
3 nevalstiskā organizācijā.<br />
Piešķirtā finansējuma apjoms nav<br />
lielāks par Ls 2 000.<br />
Konkursā var piedalīties jebkura<br />
fiziska vai juridiska persona ar<br />
neierobežotu projektu skaitu, ja<br />
tie atbilst konkursa mērķim.<br />
Valmieras pilsētas<br />
pašvaldība<br />
Pašvaldībai ir šādi<br />
projektu konkursi:<br />
1. Bērnu un jauniešu<br />
nometņu projektu<br />
konkurss;<br />
2. Kultūras projektu<br />
konkurss;<br />
3. Sporta projektu<br />
konkurss. 184<br />
Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursa<br />
mērķis ir:<br />
1) veicināt Valmieras pilsētas bērnu un<br />
jauniešu nodarbinātību un saturīgu, lietderīgu<br />
brīvā laika pavadīšanu;<br />
2) veicināt personu iniciatīvu un līdzdalību<br />
bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā,<br />
bērnu un jauniešu nometņu projektu izstrādē<br />
un īstenošanā;<br />
3) popularizēt veselīgu dzīvesveidu un brīvā<br />
laika pavadīšanas iespējas.<br />
Kultūras projektu konkursa mērķis ir:<br />
1) veidot Valmieras pilsētā daudzveidīgu<br />
kultūrvidi, veicināt kultūras norišu<br />
daudzveidību un kvalitāti;<br />
2) veicināt dažādu kultūras nozaru attīstību<br />
Pašvaldības projektu konkursos<br />
drīkst piedalīties izglītības<br />
iestādes un tās nevalstiskās<br />
organizācijas, nodibinājumi un<br />
biedrības, kuras ieguvušas<br />
sabiedriskā labuma organizācijas<br />
statusu un reģistrētas sabiedriskā<br />
labuma organizāciju reģistrā.<br />
Pašvaldība līdzfinansējumu<br />
piešķir līdz 50% no iesniegtā<br />
projekta atbilstošo izmaksu<br />
kopējās budžeta summas.<br />
Piešķirtā līdzfinansējuma apjoms<br />
vienam projektam nav mazāks<br />
par Ls 100 un nav lielāks par Ls<br />
181 Avots: www.ziedzeme.lv/lv/jaunumi/citi_konkursi/article.php?id=11836<br />
182 Projektu konkurss „Veidojam vidi ap mums Ogres novadā” // www.ogres<strong>novads</strong>.lv/lat/pasvaldiba/projekti/2013__gads/?page=0&doc=9838<br />
183 Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursa nolikums// http://94.101.226.154/index.php/normativie-aktisports-kultura<br />
184 Valmieras pilsētas pašvaldības nolikums „Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”// www.valmiera.lv/zina/pasvaldiba/projektu-konkursi<br />
136. lpp.
Pašvaldība<br />
Programmas,<br />
konkursa nosaukums<br />
Kam piešķir finansējumu<br />
Piezīmes<br />
pilsētā un attīstīt kultūras jaunrades procesu;<br />
3) atbalstīt personu iniciatīvu sabiedriski<br />
nozīmīgu kultūras projektu izstrādē un<br />
realizācijā.<br />
Sporta projektu konkursa mērķis ir:<br />
1) atbalstīt personu iniciatīvu sabiedriski<br />
nozīmīgu sporta projektu izstrādē un<br />
realizācijā;<br />
2) popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sportu un<br />
brīvā laika pavadīšanas iespējas;<br />
3) veicināt daudzveidīgu sporta veidu attīstību<br />
pilsētā.<br />
500.<br />
137. lpp.
8.pielikums. Nevalstiskās organizācijas <strong>Iecavas</strong> novadā<br />
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
1. Biedrība<br />
„Arhīvs”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- izveidot atraktīvas <strong>Iecavas</strong> sporta vēstures un<br />
novada vēstures „īsā kursa” ekspozīcijas;<br />
- apkopot <strong>Iecavas</strong> novada vēsturiskos sporta<br />
dokumentus, materiālus un relikvijas;<br />
- apvienot <strong>Iecavas</strong> vēstures pētniekus un<br />
interesentus, lai vāktu un sistematizētu dokumentus,<br />
materiālus un liecības par novada vēsturi un<br />
cilvēkiem, ar tālāko mērķi – <strong>Iecavas</strong> muzeja izveidi;<br />
- atbalstīt un organizēt dažādas sportiskas un kultūras<br />
aktivitātes;<br />
- popularizēt Iecavu kā interesantu apmeklējumu<br />
vietu tūristiem.<br />
Valdes locekļi:<br />
Dzintars Zaumanis,<br />
t.29282936<br />
Kārlis Sinka, t. 29422880<br />
Baiba Gāga<br />
Jānis Krūze<br />
Adrese: Ģedules 10,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
e-pasts: archivs@inbox.lv<br />
www.smux.lv<br />
Aktīva<br />
Ik gadu piedalās pašvaldības<br />
„Nevalstisko organizāciju<br />
projektu līdzfinansēšanas<br />
konkursā”, īstenojusi<br />
vairākus projektus ar<br />
pašvaldības līdzfinansējumu.<br />
2. Aktīvistu klu<br />
bs „Vardes”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- popularizēt aktīvu dzīvesveidu;<br />
- organizēt, atbalstīt un piedalīties dažādos sporta,<br />
kultūras un aktīvās atpūtas pasākumos, nometnēs,<br />
koncertos, festivālos un projektos;<br />
- mudināt līdzcilvēkus iesaistīties sabiedriskajās<br />
aktivitātēs;<br />
- izglītot kluba biedrus un līdzcilvēkus;<br />
- veidot vietējas un starptautiskas nozīmes sadarbības<br />
un sadraudzības kontaktus.<br />
- aktīvistu klubs „Vardes” piedalās dažādos vietējas<br />
un starptautiskas nozīmes projektos.<br />
Tel.29708961<br />
Adrese: Ozolu 13-9,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
e-pasts:<br />
ak.vardes@gmail.com<br />
http://akvardes.blogspot.<br />
com/<br />
Aktīva<br />
Aktīvistu klubs „Vardes”<br />
piedalās dažādos vietējas un<br />
starptautiskas nozīmes<br />
projektos.<br />
Piedalījusies pašvaldības<br />
ikgadējā „Nevalstisko<br />
organizāciju projektu<br />
līdzfinansēšanas konkursā”,<br />
īstenojusi vairākus projektus<br />
ar pašvaldības<br />
līdzfinansējumu.<br />
3. Sporta klubs<br />
„FORTE<br />
IECAVA<br />
WPC”<br />
Biedrības mērķis :<br />
- veicināt visu paaudžu, īpaši jauniešu, iesaistīšanos<br />
pauerliftinga nodarbībās, to attīstīšanā un<br />
pilnveidošanā, sporta pasākumu realizēšana un ar to<br />
saistīto projektu īstenošana.<br />
Biedrības uzdevumi:<br />
- popularizēt pauerliftinga nodarbības un aktīvo<br />
atpūtu <strong>Iecavas</strong> novadā un Latvijā;<br />
- veicināt jauniešu un citus interesentu piedalīšanos<br />
pauerliftinga nodarbībās;<br />
- organizēt sporta nodarbības - treniņus un<br />
sacensības - bērniem un pieaugušajiem;<br />
- veicināt sportistu piedalīšanos dažāda līmeņa<br />
sacīkstēs;<br />
- organizēt sacīkstes;<br />
- organizēt sporta nometnes bērniem un<br />
pieaugušajiem;<br />
- pieaicināt darbā augsti kvalificētus trenerus un<br />
pedagogus;<br />
- informēt sabiedrību par sporta sacensību un aktīvās<br />
atpūtas pasākumu norisi;<br />
- sadarboties ar citām organizācijām Latvijā un<br />
pasaulē.<br />
Valdes priekšsēdētājs –<br />
Andis Kaspars<br />
Valdes loceklis – Andrejs<br />
Mūrnieks<br />
Tel. 29725598 , 27487499<br />
Tirgus iela 3-49, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
e-pasts:<br />
iecavawpc@inbox.lv<br />
Aktīva<br />
Ik gadu piedalās pašvaldības<br />
„Nevalstisko organizāciju<br />
projektu līdzfinansēšanas<br />
konkursā”, īstenojusi<br />
vairākus projektus ar<br />
pašvaldības līdzfinansējumu.<br />
4. <strong>Iecavas</strong><br />
ģimeņu ar<br />
bērniem<br />
biedrība<br />
„Marabella”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- apvienot <strong>Iecavas</strong> novada ģimenes, veicinot<br />
savstarpēju atbalstu un palīdzību;<br />
- veicināt ģimeņu bērnu un jauniešu attīstību un<br />
socializāciju;<br />
- organizēt bērnu un jauniešu saturīgas brīvā laika<br />
Valdes locekles: Ļuda<br />
Belruse, Arta Manuša<br />
Tālr.: 29293814 (Arta<br />
Manuša), 29268363<br />
(Sandra Filipsone),<br />
29181793 (Iveta Klīdzēja)<br />
Pasīva<br />
138. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
pavadīšanas aktivitātes;<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
- organizēt bērnu un jauniešu izbraukumus,<br />
nometnes, radošās darbnīcas, sportiskas aktivitātes<br />
un citus pasākumus;<br />
- organizēt veselību veicinošus pasākumus ģimenēm<br />
ar bērniem un jauniešiem;<br />
- celt ģimeņu prestižu sabiedrībā, iesaistot tās<br />
izglītojošās programmās;<br />
- organizēt veselību veicinošus pasākumus ģimenēm<br />
ar bērniem, kā arī novada iedzīvotājiem;<br />
- organizētt informatīvus pasākumus un izstrādāt<br />
izglītojošas programmas par ģimenes vērtību<br />
saglabāšanas nozīmību veselīgas sabiedrības<br />
veidošanā un attīstībā;<br />
- organizēt izglītojošus pasākumus novada<br />
iedzīvotājiem par jautājumiem, kas skar ģimeni,<br />
ģimenes savstarpējās attiecības, bērnu un jauniešu<br />
audzināšanas problēmas;<br />
- sniegt atbalstu vecākiem, kuri audzina bērnus ar<br />
īpašām vajadzībām, organizējot tiem izglītojošus un<br />
atbalsta pasākumus;<br />
- piesaistīt investīcijas (projektu līdzekļus, ziedojumus<br />
u.c.) biedrības mērķu sasniegšanai;<br />
- aktivizēt brīvprātīgo darbību, organizējot apmācības<br />
vecākiem un jauniešiem;<br />
- sadarboties ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju,<br />
MK, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību Apvienību<br />
un citām institūcijām, piedaloties jautājumu, kas skar<br />
ģimeņu ar bērniem problēmu aktualizēšanu,<br />
ierosinājumu un priekšlikumu izstrādāšanu;<br />
- sadarboties ar Latvijas un ārvalstu daudzbērnu<br />
ģimeņu organizācijām, piedaloties pieredzes<br />
apmaiņas pasākumos un braucienos.<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Adrese: Dzirnavu iela 1 ,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
E-pasts:<br />
marabella2010@inbox.lv<br />
Mājaslapa: http://biedriba<br />
marabella.wordpress.com<br />
/<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
5. Biedrība<br />
<strong>Iecavas</strong><br />
sieviešu<br />
klubs<br />
„Liepas”<br />
Biedrības mērķis ir apvienot sievietes, lai veicinātu<br />
ģimeņu fizisko un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu<br />
pašizglītošanos, organizētu biedru vispusīgu atpūtu,<br />
organizētu labdarības pasākumus, veicinātu<br />
sadarbību starp pašvaldību un <strong>Iecavas</strong> iedzīvotājiem.<br />
Valdes priekšsēdētāja –<br />
Agita Hauka<br />
Tālr. 29432338<br />
Adrese: Rīgas iela 18,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
LV- 3913<br />
e-<br />
pasts: iecavasliepas@inbo<br />
x.lv<br />
Aktīva<br />
Lielākie īstenotie projekti:<br />
- no 2001.gada katru vasaru<br />
tiek organizēta vasaras<br />
nometne ģimenēm, kurās<br />
aug bērns, kas slimo ar<br />
astmu vai alerģiju;<br />
- 2002-2003.gadā <strong>Iecavas</strong><br />
topošo vecāku skolas<br />
izveidošana Iecavā;<br />
- 2002-2003.gadā Labdarības<br />
pasākumi “Atbalsti savu<br />
slimnīcu”, ”Atbalsts<br />
daudzbērnu ģimenēm”;<br />
- 2003.gadā izstrādāts un<br />
realizēts projekts par <strong>Iecavas</strong><br />
sieviešu kluba “Liepas” biroja<br />
un apmācību telpu<br />
izveidošanu;<br />
- 2003.g. projekts “Jauniešu<br />
veselības dienas Iecavā”;<br />
- 2003.- 2004.g. sadarbībā ar<br />
<strong>Iecavas</strong> novada Domi un<br />
<strong>Iecavas</strong> iedzīvotājiem<br />
realizēti Ziemassvētku<br />
labdarības pasākumi<br />
bērniem no<br />
disfunkcionālajām ģimenēm<br />
“Svētki katram”;<br />
- 2005.gadā <strong>Iecavas</strong> sieviešu<br />
139. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
klubs “Liepas” apbalvots ar<br />
Sabiedriskās integrācijas<br />
fonda atzinības rakstu par<br />
sabiedrības integrāciju;<br />
- 2005. gadā “Liepas”<br />
piedalās projekta INTEREG<br />
IIIB FEM Mentoringa<br />
programmā;-ik gadu piedalās<br />
pašvaldības „Nevalstisko<br />
organizāciju projektu<br />
līdzfinansēšanas konkursā”,<br />
īstenojusi vairākus projektus<br />
ar pašvaldības<br />
līdzfinansējumu.<br />
6. <strong>Iecavas</strong><br />
invalīdu<br />
biedrība<br />
„Rūķītis”<br />
Biedrības mērķis: ir sniegt palīdzību <strong>Iecavas</strong> novada<br />
invalīdiem.<br />
Darbības pamatvirzieni un uzdevumi:<br />
- veicināt invalīdu vispusīgu sociālo, fizisko,<br />
psiholoģisko un intelektuālo rehabilitāciju;<br />
- radīt apstākļus invalīda harmoniskai iekļaušanai<br />
sabiedrības dzīvē;<br />
- veicināt darba vietu izveidošanu invalīdiem;<br />
- sadarboties ar citām invalīdu organizācijām citos<br />
reģionos;<br />
- izstrādāt un realizēt dažādas programmas un<br />
projektus, kas sekmētu noteikto uzdevumu<br />
realizāciju.<br />
Valdes sastāvs:<br />
-Inta Jurgēvica (valdes<br />
priekšsēdētāja),<br />
-Ilze Lapiņa,<br />
-Zaiga Gudele,<br />
-Mirdza Avota,<br />
-Gunārs Koroņevskis.<br />
Telefons/fakss 63941049,<br />
29441205<br />
Adrese: Dzirnavu iela 1,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
e-pasts: dzintra@iecava.lv<br />
Pasīva<br />
Realizētie projekti:<br />
- 2002. g. - Mazināt faktorus,<br />
kas ierobežo personu<br />
sabiedriskās un sociālās<br />
aktivitātes “Higienas un<br />
inkontinences preču<br />
pieejamība katram”;<br />
- 2003. g. Sorosa fonds -<br />
Latvija Baltijas Amerikas<br />
partnerattiecību<br />
programmas un Bauskas<br />
rajona padomes finansētais<br />
projekts “Kustību prieks”;<br />
- Pensionāru un invalīdu<br />
“Veselības diena”;<br />
- 2004.g.- 2005.g. Invalīdu<br />
sociālās rehabilitācijas un<br />
aktivitāšu centra izveide<br />
Iecavā Oranje fonda<br />
(Nīderlande) finansēts<br />
projekts ar <strong>Iecavas</strong> novada<br />
Domes līdzfinansējumu.<br />
7. <strong>Iecavas</strong><br />
jauniešu<br />
padome<br />
Biedrības mērķis:<br />
apvienot tās fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas<br />
praktiski veicināt jaunatnes formālās un neformālās<br />
izglītības attīstīšanu un pilnveidošanu, ar to saistīto<br />
pieredzes apmaiņas realizēšanu jauniešu vidū,<br />
jaunatnes kultūras pasākumu realizēšanu un ar to<br />
saistīto projektu īstenošanu.<br />
Biedrības uzdevumi:<br />
- veicināt jauniešu iesaistīšanos <strong>Iecavas</strong> sabiedriskajā<br />
dzīvē;<br />
- veicināt <strong>Iecavas</strong> jauniešu izglītības kvalitātes<br />
uzlabošanu, pārstāvēt <strong>Iecavas</strong> jauniešu intereses<br />
Latvijas Republikā un ārvalstīs (semināros, kongresos,<br />
publiskajās debatēs u. c.);<br />
- nodrošināt un sekmēt esošo un topošo studentu<br />
savstarpēju sadarbību, kā arī veicināt izglītības un<br />
informācijas apmaiņu;<br />
- organizēt dažādu veidu pasākumus (lekcijas,<br />
seminārus, konferences u.c.) un īstenot projektus;<br />
- apzināt sabiedriski aktīvus jauniešus un palīdzēt rast<br />
iespējas turpināt izglītību un sevis pilnveidošanu.<br />
Valdes priekšsēdētāja –<br />
Laine Baha,<br />
valdes locekļi:<br />
Ginta Goldmane, Arnis<br />
Grundmanis, Bruno<br />
Bahs, Andis Kaspars<br />
Tālr. 26139833, 29725598<br />
Adrese: Ozolu iela 9 - 1 ,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
e-pasts:<br />
iecavasjp@inbox.lv<br />
Aktīva<br />
Ik gadu piedalās pašvaldības<br />
„Nevalstisko organizāciju<br />
projektu līdzfinansēšanas<br />
konkursā”, īstenojusi<br />
vairākus projektus ar<br />
pašvaldības līdzfinansējumu.<br />
8. Nodibinājums<br />
„Labdarības<br />
fonds<br />
„Smaids””<br />
Ziedojumu piesaiste labdarības mērķiem<br />
Mārtiņš Slavietis<br />
Tālr.27096337<br />
Adrese: „Cērpas”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV-3913<br />
lfsmaids@gmail.com<br />
Pasīvs.<br />
Nepiedalījās<br />
aptaujā.<br />
140. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
http://www.atbalstaapvie<br />
niba.lv<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
9. Biedrība<br />
„Futbola<br />
klubs<br />
Iecava”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- popularizēt futbolu <strong>Iecavas</strong> novadā;<br />
- <strong>Iecavas</strong> novada komandu un izlašu veidošana, to<br />
vadības un sastāva apstiprināšana;<br />
- bērnu, jauniešu un pieaugušo sporta un ar to<br />
saistītu pasākumu organizēšana;<br />
- futbola un ar to saistītu pasākumu<br />
sponsorēšana, sportistu, treneru, tiesnešu, citu<br />
futbola speciālistu atbalstīšana, kā arī viņu<br />
tiesību un interešu aizsardzība;<br />
- komandu, klubu, treneru, sportistu un citu<br />
futbola speciālistu apbalvošana, goda<br />
nosaukumu piešķiršana;<br />
- futbola materiāli tehniskās bāzes attīstības un<br />
modernizācijas sekmēšana;<br />
- futbola lomas nostiprināšana veselīga<br />
dzīvesveida veidošanā un futbola kā sporta<br />
veida un brīvā laika pavadīšanas attīstīšana un<br />
pilnveidošana <strong>Iecavas</strong> novadā, Olimpiskās<br />
kustības ideālu ievērošana un valsts iedzīvotāju<br />
vispusīgas un harmoniskas attīstības<br />
veicināšana.<br />
Biedrība organizē dažādas futbola sacensības,<br />
komplektē un sedz dalības maksas dažādos turnīros<br />
novada komandām, saistībā ar <strong>Iecavas</strong> novada<br />
pašvaldību ir uzsākta stadiona rekonstrukcija, tiek<br />
apmācīti klubam nepieciešamie speciālisti Latvijas<br />
Sporta pedagoģijas Akadēmijas organizētajos treneru<br />
kursos.<br />
Valdes priekšsēdētājs Juris<br />
Ludriķis<br />
Tālr. 29800006<br />
Adrese: Skolas iela 2-45,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
mājas lapa:<br />
http://www.fkiecava.lv/<br />
Aktīva<br />
Biedrība organizē dažādas<br />
futbola sacensības,<br />
komplektē un sedz dalības<br />
maksas dažādos turnīros<br />
novada komandām, saistībā<br />
ar <strong>Iecavas</strong> novada pašvaldību<br />
ir uzsākta stadiona<br />
rekonstrukcija, tiek apmācīti<br />
klubam nepieciešamie<br />
speciālisti Latvijas Sporta<br />
pedagoģijas Akadēmijas<br />
organizētajos treneru kursos.<br />
Ir izveidota futbola kluba<br />
mājas lapa internetā, kurā<br />
regulāri tiek atspoguļoti visi<br />
jaunumi, kas saistīti ar<br />
novada futbola dzīvi. Klubs ir<br />
ieguvis Sabiedriskā labuma<br />
organizācijas statusu, lai<br />
varētu veiksmīgāk piesaistīt<br />
sponsorus.<br />
<strong>Iecavas</strong> futbolistu lielākie<br />
sasniegumi: 2005.gadā<br />
izcīnīta 1.vieta Zemgales<br />
reģiona telpu futbola līgā un<br />
4.vieta Latvijas reģionu<br />
uzvarētāju finālturnīrā telpu<br />
futbolā, debijas sezonā<br />
iegūta 6.vieta LR 2.līgas<br />
čempionātā Zemgales zonas<br />
turnīrā futbolā. Vairākkārt ir<br />
izcīnīts Bauskas rajona<br />
čempionu tituls.<br />
10. Biedrība<br />
„Pasaules<br />
Putnkopības<br />
zinātniskās<br />
asociācijas<br />
Latvijas<br />
biedrība”<br />
Biedrības mērķis: veikt zinātniskos pētījumus<br />
putnkopībā, apkopot informāciju, veikt tās apstrādi<br />
un apmaiņu, veicināt starptautiskos profesionālos<br />
kontaktus un organizēt kongresus, konferences,<br />
seminārus, tikšanās, profesionālas ekskursijas,<br />
apmācības; palīdzēt jaunajiem zinātniekiem un<br />
praktizējošiem speciālistiem iegūt un pielietot<br />
jaunākās zinātniskās un tehniskās atziņas putnu<br />
audzēšanā, selekcijā, inkubācijā, slimībās, higiēnā,<br />
ēdināšanā, produkcijas pārstrādē, noieta tirgus<br />
organizācijā u.c. jautājumos; ar savu darbību attīstīt<br />
Latvijas Republikas putnkopības produkcijas ražošanu<br />
un organizāciju.<br />
Valdes priekšsēdētāja:<br />
Māra Butka<br />
Tālr. 29447820<br />
Adrese: a/s Balticovo,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
e-<br />
pasts: m.butka@inbox.lv<br />
Mājas<br />
lapa: http://www.putnkop<br />
iba.lv/<br />
Nav<br />
informācijas<br />
11. Biedrība<br />
„Basketbola<br />
klubs<br />
„Dartija""<br />
Biedrības<br />
mērķi:<br />
- organizēt, uzturēt un pārvaldīt basketbola klubu<br />
''Dartija'';<br />
- slēgt pakalpojumu līgumus par sadarbību ar citām<br />
fiziskām un juridiskām personām par basketbola<br />
attīstību <strong>Iecavas</strong> novadā;<br />
- organizēt sporta pasākumu norisi basketbola<br />
popularizēšanai;<br />
- piedalīties labdarības paskumos; nodrošināt<br />
pēctecību jauno basketbolistu fiziskajā sagatavotībā<br />
un meistarības attīstībā;<br />
- saglabāt un nostiprināt basketbola tradīcijas <strong>Iecavas</strong><br />
novadā.<br />
Prezidents – Jānis Pelsis<br />
Valdes locekļi – Sergejs<br />
Mašiņenkovs, Kārlis Strēlis<br />
Grāfa laukums 7, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
e-pasts: nams78@inbox.lv<br />
Aktīva<br />
Piedalījusies pašvaldības<br />
„Nevalstisko organizāciju<br />
projektu līdzfinansēšanas<br />
konkursā”, īstenojusi<br />
projektu ar pašvaldības<br />
līdzfinansējumu.<br />
12. Biedrība<br />
„<strong>Iecavas</strong><br />
lauksaimnie<br />
ku biedrība”<br />
Biedrības darbības mērķis ir kopīgi risināt novada<br />
lauksaimniecības attīstības jautājumus un veikt<br />
darbību tirgus izpētē.<br />
Biedrības darbības galvenie uzdevumi:<br />
Valdes priekšsēdētājs<br />
Stepans Drozdovs<br />
Adrese: Skolas ielā 4,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Biedrība sadarbojas ar<br />
Latvijas Zemnieku federāciju,<br />
Dārzeņu audzētāju<br />
asociāciju, Bauskas rajona<br />
lauksaimnieku apvienību un<br />
141. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
- sekmēt katra biedrības biedra uzņēmējdarbību<br />
laukos;<br />
- kooperācijas veidošana novadā;<br />
- veikt saimniecisku darbību apgrozāmo līdzekļu<br />
(sēklas, minerālmēslu , augu aizsardzības līdzekļu u.c.)<br />
iegādi vairumā;<br />
- semināru rīkošana, pieredzes braucienu<br />
organizēšana uz labākajām saimniecībām, sadarbība<br />
ar pašvaldību lauksaimniecības jautājumos.<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Tālr. 63941764, 26328446<br />
Fakss: 63941991<br />
e-<br />
pasts: stepans@iecava.lv<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
citām asociācijām.<br />
13. Biedrība<br />
„Mednieku<br />
klubs<br />
„Zālīte””<br />
Kluba darbības mērķi:<br />
- apvienot medniekus medību organizēšanai un<br />
kopīgai atpūtai;<br />
- veikt pasākumus medību faunas aizsardzībai,<br />
pavairošanai un racionālai izmantošanai;<br />
- apkarot malu medniecību, ierobežot kaitīgo un<br />
plēsīgo dzīvnieku skaitu.<br />
Kolektīva vadītājs Arnis<br />
Minķis<br />
Tālr. 63943749<br />
Adrese: „Dzeņi”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV-3935<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Klubam noslēgti medību<br />
nomas līgumi ar AS „Latvijas<br />
valsts meži” uz 1906 ha<br />
apmedījamās platības, ar<br />
zemnieku un piemājas zemju<br />
īpašniekiem uz 1142 ha<br />
apmedījamās platības.<br />
14. Biedrība<br />
„Mednieku<br />
klubs<br />
„Zirnieki””<br />
Kluba mērķi un uzdevumi:<br />
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību<br />
organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai,<br />
medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta<br />
un atpūtas vajadzību apmierināšanai;<br />
- nodrošināt kluba biedriem maksimāli izdevīgos<br />
noteikumos piedalīties medījamo dzīvnieku un putnu<br />
medībās, nodrošināt racionālu medību fonda<br />
izmantošanu, samazināt zaudējumus citām<br />
saimniecības nozarēm, nodrošināt meža dzīvniekiem<br />
normālu dzīves vidi, apkarot malu medniecību,<br />
pārstāvēt mednieku intereses, aizstāvēt viņu<br />
likumīgās prasības, intereses un iniciatīvu valsts<br />
institūcijās, organizācijās un pie privātpersonām,<br />
veikt šķirnes suņu ciltsdarbu.<br />
Adrese: „Zirnieki”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV–3913<br />
Kontaktpersona: Ēriks<br />
Upelnieks tālr.: 26594007<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Klubam ir noslēgti līgumi ar<br />
AS “Latvijas valsts meži“,<br />
zemnieku saimniecībām un<br />
piemājas zemju īpašniekiem<br />
par viņu pārvaldījumā esošo<br />
teritoriju apmedīšanu.<br />
15. Biedrība<br />
„Mednieku<br />
klubs<br />
„Iecava””<br />
Kluba uzdevumi:<br />
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību<br />
organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai,<br />
medību saimniecības labiekārtošanai;<br />
- kultūras, sporta un atpūtas vajadzību<br />
apmierināšanai;<br />
- kluba biedriem nodrošināt maksimāli izdevīgus<br />
noteikumus dalībai medījamo dzīvnieku un putnu<br />
medībās;<br />
- nodrošināt racionālu medību fonda izmantošanu,<br />
samazināt zaudējumus citām saimniecības nozarēm.<br />
Adrese: „Pulkas”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV-3913<br />
Kolektīva vadītājs<br />
Edmunds Grība<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Klubam ir noslēgti medību<br />
nomas līgumi ar AS "Latvijas<br />
valsts meži” par 850 ha<br />
apmedījamās platības, ar<br />
zemnieku un piemājas zemju<br />
īpašniekiem par 1094 ha<br />
platības.<br />
16. Biedrība<br />
„Lokanie<br />
bērzi”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- Popularizēt un aizstāvēt bērnu un jauniešu tiesības;<br />
- Sniegt zināšanas bērniem un jauniešiem, lai<br />
veicinātu to iespējas līdztiesīgi piedalīties<br />
demokrātiskos procesos un ietekmēt sabiedrības<br />
dzīvi;<br />
- Organizēt izglītojošas nedēļas nogales nometnes,<br />
vasaras, sporta un citas nometnes;<br />
- Nodrošināt jaunatnei un sabiedrībai aktuālu<br />
projektu un programmu realizēšanu;<br />
- Veidot vidi, kura jauniešiem sniedz iespēju realizēt<br />
savas idejas, radošo izaugsmi, iegūt brīvprātīgā darba<br />
pieredzi.<br />
Valdes priekšsēdētājs<br />
Andis Lūsis<br />
29591745<br />
<strong>Iecavas</strong> nov., Dimzukalns,<br />
Jāņupītes iela 5, LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Biedrības «Lokanie Bērzi»<br />
projekts «Bērnu rotaļu<br />
laukuma «Nāc spēlēties»<br />
izbūve Iecavā» veiksmīgi<br />
startēja ES Lauku attīstības<br />
programmas pasākumā<br />
«Vietējās attīstības<br />
stratēģija». Lai ieceri<br />
realizētu, 90% izmaksu sedza<br />
Eiropas Savienības fonds, bet<br />
atlikušos 10% biedrība<br />
savam pirmajam projektam<br />
atvēlēja no iekrātās biedru<br />
naudas. Savukārt, zemes<br />
gabalu, uz kura laukums<br />
ierīkots, biedrībai uz<br />
septiņiem gadiem iznomājusi<br />
<strong>Iecavas</strong> novada Dome.<br />
2011.gadā Talsu novada<br />
domes atbalstītais biedrības<br />
142. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
„Lokanie bērzi” projekts<br />
„Bērnu sporta un atpūtas<br />
laukumu labiekārtošana”<br />
ELFLA pasākumā "Lauku<br />
ekonomikas dažādošana un<br />
dzīves kvalitātes veicināšana<br />
vietējo attīstības stratēģiju<br />
īstenošanas teritorijā", kura<br />
rezultātā labiekārtoja bērnu<br />
laukumu daudzdzīvokļu<br />
namu pagalmā Talsos.<br />
Projektā pašvaldības<br />
līdzfinansējums nebija<br />
nepieciešams.<br />
Kopējās projekta izmaksas<br />
sastāda 8470 latus, no<br />
kuriem 90% jeb Ls 7623 ir<br />
LEADER programmas<br />
līdzfinansējums, bet 10% jeb<br />
Ls 847 biedrības "Lokanie<br />
bērzi" biedru nauda.<br />
17. Biedrība<br />
„Moskvich<br />
club.lv”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- apvienot automašīnu „Moskvich” īpašniekus un<br />
interesentus, sniegt tiem organizatorisku un tehnisku<br />
palīdzību kluba mērķu īstenošanā;<br />
- meklēt, restaurēt un saglabāt „Moskvich” markas<br />
automašīnas;<br />
- apkopot un popularizēt "Moskvich" markas<br />
automašīnu vēsturi;<br />
- piesaistīt sabiedrības interesi auto-moto tehnikai,<br />
veikt izglītojošo darbu;<br />
- konsultēt, rīkot izstādes, organizēt „Moskvich”<br />
markas automašīnu salidojumus.<br />
Zigmunds Bogdanovičs<br />
Tālr.29289289<br />
Upes iela 13B, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> nov., LV-3913<br />
Aktīva<br />
Kluba pirmā lielākā aktivitāte<br />
– kopā ar ZAZ klubu<br />
2012.gada maijā organizēta<br />
„Moskvich 412” 45.jubileja -<br />
vairāk kā divdesmit<br />
„Moskvich” un „Zaporozhec”<br />
automašīnu īpašnieki<br />
pulcējās Jelgavā, lai pēc tam<br />
dotos braucienā uz<br />
Ozolniekiem, Rundāli un<br />
Bausku.<br />
Piedalījusies arī Muzeju<br />
nakts un Iecavai 520 norisē.<br />
18. Biedrība<br />
„Zero Energy<br />
Building<br />
Association”<br />
Biedrības uzdevumi:<br />
- pētījumu un analīžu veikšana;<br />
projektu izstrādāšana un īstenošana;<br />
- jaunu nulles enerģijas ēku tehnoloģiju un<br />
būvniecības metožu izstrādāšana un ieviešana;<br />
- pētījumu un projektu rezultātu publiskā<br />
apspriešana, racionālas diskusijas veicināšana;<br />
- sabiedriskas komunikācijas kvalitātes<br />
paaugstināšana;<br />
- zināšanu izplatīšana, konsultācijas atjaunojamo<br />
energoresusrsu izmantošanas jomā;<br />
- energoresursu uzskaites, automatizācijas un vadības<br />
sistēmu pilnveidošana, pētniecība un ieviešana;<br />
- citas darbības, kas saistītas ar atjaunojamo<br />
energoresursu perspektīvu attīstību un<br />
energoresursu taupību nākotnē;<br />
cieša sadarbība ar ārvalstu speciālistiem, pētniecības<br />
institūtiem un zinātniskajām laboratorijām;<br />
- piedalīšanās starptautiskajos projektos.<br />
Andris Runcis<br />
Tālr. 29141508<br />
Adrese: Kalmes, Zorģi,<br />
<strong>Iecavas</strong> nov., LV-3913<br />
Pasīva<br />
19. Biedrība „A<br />
41 IECAVA”<br />
Biedrības mērķi: Nodrošināt dzīvojamās mājas<br />
Bauskas rajona, <strong>Iecavas</strong> novada, Iecavā, Rīgas ielā 41<br />
A pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas,<br />
dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un<br />
piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī<br />
apmierināt citas biedru vajadzības, kas saistītas ar<br />
dzīvokļu koplietošanas telpu izmantošanu.<br />
Tālr. 29450436<br />
Adrese: Rīgas 41A-41,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>,<br />
LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
20. Biedrība<br />
„Ameka”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- veicināt neatkarīgās kultūras attīstību; piesaistīt<br />
jauniešus aktīvam, pozitīvam un radošam dzīves<br />
veidam;<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, Dzelzāmu<br />
rs, „Āboliņi”, LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
143. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
- Organizēt kultūras, mākslas, izklaides un sporta<br />
pasākumus un aktivitātes.<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
21. Nodibinājum<br />
s „Baltijas<br />
Zinātnes<br />
atbalsta un<br />
Tālmācības<br />
attīstības<br />
fonds”<br />
Nodibinājuma mērķis:<br />
-labdarība;<br />
- labās prakses popularizēšana ES fondu piesaistē;<br />
- tālmācības priekšrocību popularizēšana izglītībā;<br />
- tālākizglītības un mūžizglītības veicināšana jebkurā<br />
vecumā;<br />
- brīvprātīgo darbs;<br />
- labās prakses popularizēšana zaļajai domāšanai;<br />
- darbs ar jauniešiem;<br />
- nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanu<br />
politikas plānošanas procesā un publisko<br />
pakalpojumu<br />
sasniegšanā;<br />
- sociālekonomiskās attīstības veicināšana atbalstot<br />
projektus jauniešu un sieviešu aizsardzībai no<br />
vardarbības;<br />
- sniegt padomus par nodarbinātību, dzimumu<br />
līdztiesību, sociālo integrāciju;<br />
veicināt Eiropas pilsonības apziņu, solidaritāti un<br />
iecietību jauno eiropiešu vidū un iesaistīt viņus ES<br />
nākotnes<br />
veidošanā;<br />
veicināt neformālo izglītību un starpkultūru dialogu,<br />
kā arī visu jauniešu iekļaušanu, neatkarīgi no viņu<br />
izglītības, sociālā stāvokļa vai kultūras vides;<br />
veicināt Eiropas identitātes apziņu izkopšanu, kuras<br />
pamatā<br />
Tālr. 26447772<br />
Adrese: <strong>Iecavas</strong> nov.,<br />
Iecava, Edvarta Virzas iela<br />
55<br />
Nav<br />
informācijas<br />
22. Biedrība<br />
„Bauskas<br />
Amatnieku<br />
brālība”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- veicināt amatniecību valstī;<br />
- sekmēt augstu arodu profesionālo līmeņu<br />
sasniegšanu;<br />
- aizstāvēt un pārstāvēt amatnieku intereses dažādās<br />
valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī ārvalstīs;<br />
- līdzdarboties to likumdošanas aktu izstrādāšanā,<br />
kuri skar amatniecības intereses. Sadarboties ar<br />
ieinteresētajām personām un organizācijām savu<br />
programmu un koncepciju izstrādāšanā un realizācijā;<br />
- aktīvi sadarboties ar Latvijas Amatniecības kameru<br />
tās mērķu realizācijai;<br />
- piedalīties amatu apmācības un pārbaudes<br />
programmu izstrādē;<br />
- veikt amata mācekļu apmācību, uzraudzīt<br />
apmācības procesu, reģistrēt mācekļus;<br />
- veikt amata zeļļu pārbaudes;<br />
- organizēt amata meistaru un zeļļu diplomu<br />
izsniegšanu;<br />
- darboties Amatu padomē, Goda tiesā;<br />
- veicināt starptautisko amatnieku pieredzes<br />
apmaiņu;<br />
- izveidot ekspertu komisiju strīdu novēršanai starp<br />
amatniekiem un viņu klientiem;<br />
- sniegt palīdzību amatniecības uzņēmumu veidošanā.<br />
Raiņa iela 1, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> nov., LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
23. Biedrība<br />
„Mednieku<br />
klubs<br />
„Gulbji””<br />
Biedrības mērķi:<br />
- apvienot individuālos medniekus kopīgai medību<br />
organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai,<br />
medību saimniecības labiekārtošanai;<br />
- nodrošināt meža dzīvnieku normālu dzīves vidi;<br />
- nodrošināt racionālu medību fonda izmantošanu;<br />
- nodrošināt biedrības biedriem izdevīgos noteikumu<br />
piedalīties medījamo dzīvnieku un putnu medībās.<br />
Tālr. 29471611<br />
Adrese: „Pulkas”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
24. Biedrība<br />
„Mednieku<br />
Biedrības mērķi:<br />
- iesaistīt savus biedrus medījamo dzīvnieku<br />
Aivars Tiesnesis<br />
Tālr. 29106534<br />
Nav<br />
informācijas<br />
144. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
biedrība<br />
„Mežāres””<br />
aizsardzībā;<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
- organizēt likumīgas un noteikumiem atbilstošas<br />
medības;<br />
- izkopt un pilnveidot medību tradīcijas un ētiku;<br />
- pārstāvēt mednieku intereses, aizstāvēt viņu<br />
likumīgās prasības, intereses un iniciatīvu dažādās<br />
institūcijās un organizācijās;<br />
- organizēt atpūtas un rekreācijas pasākumus, kā arī<br />
veicināt lauku un medību tūrisma attīstību.<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Adrese: „Aivari”, <strong>Iecavas</strong><br />
<strong>novads</strong>, LV-3913<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
25. Biedrība<br />
„Dzīvokļu<br />
īpašnieku<br />
biedrība Sila<br />
8”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- nodrošināt dzīvojamās mājas Sila 8, <strong>Iecavas</strong> novada,<br />
Iecavā, pienācīgu uzturēšanu, tehniskās<br />
ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu<br />
lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas<br />
kārtību;<br />
- piesaistīt mājas remontam vai renovācijai<br />
nepieciešamos finanšu līdzekļus;<br />
- veikt mājas renovāciju atbilstoši energoaudita<br />
atskaitē norādītajiem pasākumiem.<br />
Adrese: Sila 8-8, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong>, LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
26. Biedrība<br />
„<strong>Iecavas</strong><br />
airēšanas<br />
klubs”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- uz brīvprātības principiem apvienot airēšanas sporta<br />
veidus, entuziastus, biedrības nodibinājumus un<br />
fiziskas, juridiskas personas, kuras vēlas atbalstīt,<br />
attīstīt, popularizēt un nodarboties ar dažādiem<br />
airēšanas<br />
veidiem;<br />
- palīdzēt radīt nepieciešamos apstākļus airēšanas<br />
veidu attīstībai un sekmēt augstu sportisko rezultātu<br />
sasniegšanu;<br />
- veikt sabiedriskā labuma funkcijas: neformāla<br />
izglītība, sports, atpūta, pasākumu organizēšana un<br />
atbalstīšana.<br />
Jānis Sala<br />
Tālr. 28656463<br />
Adrese: „Sproģi”, <strong>Iecavas</strong><br />
nov., LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
27. Biedrība<br />
„Latvijas Olu<br />
ražotāju<br />
asociācija”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- lauksaimniecības un lauku attīstības<br />
daudznozaru un nozaru nevalstisko<br />
organizāciju iesaistīšana lauksaimniecības<br />
un lauku attīstības politikas veidošanā un<br />
īstenošanā;<br />
- konkurētspējīgas lauksaimniecības<br />
produkcijas ražošanas, pārstrādes un<br />
eksporta veicināšana;<br />
- alternatīvu nodarbošanās veidu attīstības<br />
laukos veicināšana.<br />
Valdes priekšsēdētājs<br />
Edgars Treibergs, t.<br />
29542671<br />
Kontaktpersona: Valdis<br />
Grimze<br />
Tālr. 29214070<br />
Adrese: „Balticovo”,<br />
<strong>Iecavas</strong> <strong>novads</strong><br />
Iecava, LV-3913<br />
e-pasts:<br />
v.grimze@balticovo.lv<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Lai veicinātu organizāciju<br />
sadarbību, īstenotu efektīvu<br />
informācijas apmaiņu, gūtu<br />
pieredzi vai citādā veidā<br />
palīdzētu nodrošināt Latvijas<br />
lauksaimniecības nozares<br />
attīstību, LOSP piedalās un<br />
veiksmīgi realizē dažāda<br />
veida projektus, tajā skaitā,<br />
kas tiek līdzfinansēti no<br />
Eiropas savienības fondu<br />
līdzekļiem.<br />
Lauksaimniecības nozares,<br />
produktu, pakalpojumu un<br />
izglītības popularizēšanas<br />
kampaņa „Lauki ienāk<br />
pilsētā”.<br />
LAT-LIT projekts „Jaunas<br />
biznesa idejas ar mantotām<br />
tradīcijām – nākotne bez<br />
robežām”. u.c.<br />
28. Biedrība<br />
„Mežu<br />
īpašnieku<br />
biedrība<br />
„Siliņi””<br />
Biedrības mērķi:<br />
- veicināt Eiropas Savienības un Latvijas Mežu<br />
politikas principiem atbilstošu mežu<br />
apsaimniekošanu;<br />
- attīstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību biedrības biedru<br />
īpašumā esošajās mežu platībās;<br />
- organizēt mācību pasākumus - lekcijas, seminārus,<br />
lauku nodarbības, mācību kursus;<br />
- apmežot ne meža zemju platības;<br />
- atjaunot mežaudzes;<br />
Aigars Veģis<br />
Tālr. 29452087<br />
Adrese: Rūpniecības iela<br />
18, Iecava, <strong>Iecavas</strong> nov.,<br />
LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
145. lpp.
Nr.p.<br />
k.<br />
NVO<br />
nosaukums<br />
Darbības mērķi, rezultāti<br />
- attīstīt apaļkoku tirdzniecības pakalpojumus;<br />
- attīstīt cirsmu izstrādes pakalpojumus;<br />
- attīstīt meža apsaimniekošanas pakalpojumus;<br />
- attīstīt mežaudžu kopšanas pakalpojumus;<br />
- iegādāties un izmantot atbilstošu tehniku.<br />
Vadītāji,<br />
kontaktinformācija<br />
Sadarbība<br />
ar<br />
pašvaldību<br />
Iesaiste projektos/ darbības<br />
rezultāti<br />
29. Biedrība<br />
„Mēs<br />
Iecavai”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- nodrošināt sakārtotu un labvēlīgu vidi <strong>Iecavas</strong><br />
novada iedzīvotājiem;<br />
- aizstāvēt <strong>Iecavas</strong> novada iedzīvotāju intereses un<br />
uzlabot dzīves apstākļus.<br />
Tālr. 26744875<br />
Adrese: Edvarta Virzas iela<br />
11-5, Iecava, <strong>Iecavas</strong> nov.,<br />
LV-3913<br />
Pasīva<br />
30. Biedrība<br />
„OLD CARS<br />
CLUB”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- popularizēt vēsturiskos spēkratus;<br />
- veikt vēsturisko spēkratu restaurāciju;<br />
- rīkot vēsturisko spēkratu salidojumus;<br />
- izveidot un uzturēt biedrības saitu internetā;<br />
- veikt labdarības pasākumus bērnunamos;<br />
- sadarboties ar dažādiem autoklubiem Lietuvā un<br />
citur pasaulē.<br />
Zigmunds Bogdanovičs<br />
Tālr. 29289289, 28605650<br />
Adrese: Rīgas iela 25—1,<br />
Iecava, <strong>Iecavas</strong> nov., LV-<br />
3913<br />
Aktīva<br />
31. Biedrība<br />
„Sporta<br />
draugu līga”<br />
Biedrības mērķi:<br />
- veicināt biedru iesaistīšanos sportiskās aktivitātēs;<br />
- veicināt cilvēku interesi par sportu;<br />
- popularizēt sportiskas aktivitātes;<br />
- organizēt basketbola čempionātu un citus sporta<br />
pasākumus, sacensības, treniņus un treniņnometnes;<br />
- organizēt konferences, sapulces, seminārus.<br />
- sagatavot informāciju par biedrības darbību masu<br />
informācijas līdzekļiem.<br />
Adrese: Rīgas 1-1, Iecava,<br />
<strong>Iecavas</strong> nov., LV-3913<br />
Nav<br />
informācijas<br />
146. lpp.
Change language