KorporatÄ«vais mÄrketings - Latvijas NedzirdÄ«go savienÄ«ba
KorporatÄ«vais mÄrketings - Latvijas NedzirdÄ«go savienÄ«ba
KorporatÄ«vais mÄrketings - Latvijas NedzirdÄ«go savienÄ«ba
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
KORPORATĪVAIS<br />
MĀRKETINGS<br />
<strong>Latvijas</strong> Nedzirdīgo savienības projekts “Darbs klusumā”
Ivars Kalniņš<br />
KORPORATĪVAIS<br />
MĀRKETINGS<br />
Rīga<br />
2007
UDK 005<br />
Ko 626<br />
PRIEKŠVĀRDS<br />
Rakstu krājuma sastādītājs: Ivars Kalniņš<br />
KORPORATĪVAIS MĀRKETINGS<br />
I izd.-R., 2007, 85 lpp.<br />
Datordizains un makets: Tatjana Osetrova<br />
Šī grāmata “KORPORATĪVAIS MĀRKETINGS” ir veidota ar 80 % Eiropas Savienības<br />
finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda un 20 % <strong>Latvijas</strong> valsts finansiālu atbalstu.<br />
Par grāmatas saturu atbild <strong>Latvijas</strong> Nedzirdīgo savienība. Eiropas Kopiena un <strong>Latvijas</strong> valsts<br />
nav atbildīgas par tās saturu un iespējamo izmantošanu.<br />
ISBN978-9984-39-309-4 © <strong>Latvijas</strong> Nedzirdīgo savienība, 2007<br />
Dārgie lasītāji!<br />
Šobrīd jūs turat rokās grāmatu, kura tapusi LNS projekta „Darbs klusumā” ietvaros.<br />
Izmantojot šo iespēju, gribu pateikt paldies gan Eiropas Sociālā fonda, gan Sabiedrības<br />
integrācijas fonda speciālistiem, gan visiem projekta cilvēkiem par veiksmīgu sadarbību un<br />
partnerību.<br />
Uzņēmējdarbība, bizness, finansu jautājumi – vēl pirms dažiem gadiem mums tas viss<br />
likās tāls un neaizsniedzams. Nedzirdīgajiem cilvēkiem dzīvē ir tik daudz dažādu šķēršļu,<br />
nepārvaramu barjeru, ko tur vēl domāt un cerēt uz savu firmu dibināšanu! Tomēr, tomēr. Dzīve<br />
iet uz priekšu, nu jau rodas tādas iespējas, kas drošiem, prasmīgiem cilvēkiem, neatkarīgi no<br />
veselības stāvokļa, ļauj cerēt ar godīgu darbu veidot sekmīgu biznesu. Arī starp nedzirdīgajiem<br />
cilvēkiem ir daudz tādu, kas ne tikai sapņo un runā par patstāvīgu uzņēmējdarbību, bet arī<br />
dara reālas, perspektīvas lietas. Šī grāmata ir domāta viņiem. Tā nav daiļliteratūra, tas nav<br />
brīvā laika pavadīšanai domāts sacerējums. Šī grāmata tika iecerēta kā palīgs nedzirdīgajiem<br />
cilvēkiem ikdienas uzņēmējdarbības neskaidro jautājumu risinājumam.<br />
Uzņēmējdarbība ir viens no mūsu valsts tautsaimniecības virzītājspēkiem. Tās attīstība<br />
ir cieši saistīta ar sociāli ekonomisko attīstību valstī, jo tā nodrošina jaunu darbavietu<br />
izveidošanu, nozaru uzplaukumu, iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, kā rezultātā<br />
paaugstinās iedzīvotāju labklājības līmenis.<br />
<strong>Latvijas</strong> valsts uzņēmējdarbības attīstības politika ir mainījusies līdz ar vēsturiskajiem<br />
notikumiem, mainoties gan uzņēmējdarbības vides nodrošinājumam, gan pieejamiem<br />
uzņēmējdarbības finansēšanas avotiem. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā mērķis ir bijis<br />
sasniegt Eiropas Savienības labklājības līmeni. Lai to izdarītu, bija jāveic ļoti daudzas<br />
reformas, kas skāra arī uzņēmējdarbības vidi, arī uzņēmējdarbības finansēšanas avotus.<br />
Pirms <strong>Latvijas</strong> iestāšanās Eiropas Savienībā tirgus, kurā <strong>Latvijas</strong> uzņēmēji veica visbiežāk<br />
savu darbību, bija Baltijas valstis, Skandināvija, Krievija un bijušās Padomju Sociālistisko<br />
Republiku Savienības bloka valstis. Šāds noieta tirgus ir pietiekami dažāds, jo to pārstāv<br />
dažādas nācijas un kultūras. Pēc šāda tirgus modeļa <strong>Latvijas</strong> uzņēmējiem galvenais mērķis<br />
bija ātra un liela peļņa, bet ne tā ilgtspējīga pastāvēšana.<br />
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, nācās pieņemt tās normas un standartus<br />
attiecīgajās jomās, arī uzņēmējdarbībā, kas noteica jaunus noteikumus kopējā Eiropas<br />
Savienības tirgū. Izveidojās jauna uzņēmējdarbības vide, parādījās asāka konkurence ārpus
valsts robežām, bet vienlaicīgi dažādojās <strong>Latvijas</strong> uzņēmējiem pieejamie finanšu resursi. Arī<br />
<strong>Latvijas</strong> uzņēmējiem bija jāpieņem principi, kādus ievēro Eiropas Savienības dalībvalstu<br />
uzņēmēji, lai spētu iekarot savu pozīciju, izturēt konkurences spiedienu tirgū un, galvenais,<br />
nodrošināt ilgspējīgu uzņēmuma darbību.<br />
Svarīgs nosacījums un garants Eiropas Savienībā uzņēmumiem ilgspējīgai<br />
uzņēmējdarbībai, ir stabila, ilga un prognozējama uzņēmuma peļņa. Lai to panāktu,<br />
uzņēmumiem gūtā peļņa jānovirza nevis uzņēmumu īpašnieku labklājības palielināšanai,<br />
kā par pareizu patlaban uzskata vairums <strong>Latvijas</strong> uzņēmēju, bet gan uzņēmuma attīstībai<br />
un inovācijām, kas šādiem uzņēmumiem ļauj būt par konkurētspējīgiem un stabiliem tirgus<br />
dalībniekiem.<br />
Tas ir process, kurā <strong>Latvijas</strong> uzņēmējiem nepieciešams ieguldīt vairāk kapitāla pat tad,<br />
ja uzņēmuma pašu līdzekļi nav pietiekami. Lai panāktu labvēlīgus apstākļus un paaugstinātu<br />
konkurētspēju <strong>Latvijas</strong> uzņēmējiem Eiropas Savienības tirgū, uzņēmumiem jāizmanto visi<br />
iespējamie finanšu resursi, izvēloties piemērotāko un racionālāko finansēšanas avotu – vai<br />
tā būtu uzņēmējdarbības iekšējā finansēšana vai arī sveša kapitāla piesaiste, ir jānodrošina<br />
lietderīga peļņas sadale un tērēšana.<br />
Lai turpinātu attīstīties un lai šī attīstība būtu mērķtiecīga, Eiropas Savienība ir<br />
izstrādājusi Lisabonas stratēģiju, kurā kā galvenais mērķis ir noteikts – desmit gadu laikā<br />
izveidot Eiropas Savienību par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto<br />
ekonomiku pasaulē, kas nodrošinātu ilgspējīgu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākām<br />
darbavietām un lielāku sociālo kohēziju jeb izlīdzināšanos starp Eiropas Savienības reģioniem.<br />
Lai Latvija kopā ar pārējām dalībvalstīm sasniegtu Eiropas Savienības izvirzītos mērķus, tā ir<br />
noteikusi augstas prasības pret uzņēmējdarbību.<br />
Šobrīd uzņēmējdarbības vidē ļoti aktuāls termins ir inovācija un inovatīvā darbība, kas tiek<br />
uzskatīta par ekonomiski attīstīto valstu saimnieciskās un sociālās dzīves attīstības pamatu.<br />
Inovācija ir arī uzņēmējdarbības dzinējspēks un uzņēmumam būt inovatīvam nozīme būt<br />
konkurētspējīgam vietējā vai pasaules tirgū, ražojot produktus vai sniedzot pakalpojumus<br />
ar augstu pievienoto vērtību. Atbalstīt inovāciju un veicināt sabiedrības inovatīvo darbību<br />
ir valdības uzdevums un pienākums, ja tā balsta savas valsts ekonomisko attīstību uz jaunu<br />
produktu izstrādi un ražošanu, ātri realizējot jaunas idejas, tehniskos un komerciālos<br />
panākumus pasaules tirgū un radot jaunas darbavietas augsti kvalificētam darbaspēkam.<br />
Neatkarīgi no tā, kādā uzņēmējdarbības nozarē jūs veidosiet savu biznesu vai jau<br />
strādājat, neatkarīgi no tā, vai ražosiet, vai sniegsiet kādus pakalpojumus – jūsu darbs<br />
iekļausies kopīgā tautsaimniecības attīstības procesā un pakļausies vienotiem noteikumiem<br />
un regulām. Mēs – projekta realizētāji esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai jums būtu<br />
pietiekoši daudz zināšanu un prasmju, lai jūsu bizness labi attīstītos, būtu orientēts uz<br />
ilglaicīgu un stabilu izaugsmi. Mēs ticam un ceram, ka tā arī būs!<br />
Arnolds Pavlins
SATURS<br />
Priekšvārds......................................................................................................................... 5<br />
Grāmatā izmantotie apzīmējumi...................................................................................... 9<br />
1. Uzņēmējdarbība............................................................................................................. 10<br />
• Biznesa ideja un biznesa plāns................................................................................... 11<br />
• Privāta uzņēmuma nodibināšana................................................................................ 20<br />
• Uzņēmuma reģistrācija............................................................................................... 22<br />
• Uzņēmējdarbībā vajadzīgie resursi............................................................................. 27<br />
• Uzņēmējdarbības finansēšanas veidi.......................................................................... 29<br />
2. Mārketings...................................................................................................................... 34<br />
• Mārketings.................................................................................................................. 35<br />
• Mārketinga sastāvs..................................................................................................... 35<br />
• Konkurences vide, konkurētspēja un kvalitāte........................................................... 38<br />
• Tirgus izpēte (segmentācija)...................................................................................... 39<br />
• Preču un pakalpojumu sadale..................................................................................... 40<br />
• Pircēju grupas faktori................................................................................................. 41<br />
• Preces cenas veidošanas metodes............................................................................... 42<br />
• Preces dzīves posmi................................................................................................... 43<br />
• Reklāma..................................................................................................................... 44<br />
3. Likumdošana.................................................................................................................. 46<br />
• Likumdošana.............................................................................................................. 47<br />
• Darba tiesības............................................................................................................. 49<br />
• Licences un atļaujas................................................................................................... 51<br />
• Speciālas normas........................................................................................................ 53<br />
4. Grāmatvedība................................................................................................................. 56<br />
• Grāmatvedība, tās nozīme un prasības....................................................................... 57<br />
• Grāmatvedības priekšmeti un metodes....................................................................... 58<br />
• Grāmatvedības bilance............................................................................................... 60<br />
• Bilances posteņos ietvertā informācija....................................................................... 61<br />
• Grāmatvedības konts, bilances un operāciju konti..................................................... 62<br />
• Grāmatvedības dokumenti.......................................................................................... 66<br />
• Nodokļu veidi............................................................................................................. 69<br />
• Nodokļu specifika nedzirdīgām personām................................................................. 72<br />
5. Lietvedība....................................................................................................................... 74<br />
• Lietvedība.................................................................................................................. 75<br />
• Dokumentu noformēšana........................................................................................... 78<br />
• Dokumentu rekvizīti.................................................................................................. 80<br />
• Pārvaldes dokumentu noformēšana........................................................................... 82<br />
• Sarakstes un personāla dokumenti............................................................................. 84<br />
• Dokumentu apgrozība, reģistrācija un kontrole......................................................... 85<br />
Pēcvārds.............................................................................................................................. 91<br />
Izmantotās literatūras saraksts........................................................................................ 92<br />
Grāmatā izmantotie apzīmējumi:<br />
N.B. - Nota Bene (ievēro labi!)<br />
►<br />
- skaidrojums
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Biznesa ideja un plāns<br />
Vai jūs jau zināt, ar kādu biznesu esat nodomājis nodarboties? Biznesa ideja ir pirmais solis<br />
uz uzņēmējdarbības uzsākšanu. Ja jums ir kāda biznesa ideja, jāņem vērā, vai jums ir arī pietiekoša<br />
motivācija uzsākt savu uzņēmējdarbību, lai šo ideju izvēlētos, vai ir pietiekošas zināšanas un prasmes<br />
izvēlētajā biznesa jomā, vai ir nepieciešamie resursi, vai ar to nodarboties pašam būs interesanti.<br />
N.B. Biznesa idejai jābūt reālai un sasniedzamai!<br />
Uzņēmējdarbība<br />
• Biznesa ideja un biznesa plāns (biznesa ideja un tās realizēšanas process,<br />
biznesa plāns un tā struktūra, biznesa plānā pieļautās kļūdas)<br />
• Privāta uzņēmuma nodibināšana (privātā uzņēmējdarbība, galvenie<br />
priekšnosacījumi, uzsākot uzņēmējdarbību)<br />
• Uzņēmuma reģistrācija (uzņēmumu formas un atšķirības starp tām,<br />
individuālā Komersanta reģistrācijas process, personālsabiedrības un<br />
kapitālsabiedrības reģistrācija)<br />
• Uzņēmējdarbībā vajadzīgie resursi (resursu būtība, kā tos iegūt un lietot)<br />
• Uzņēmējdarbības finansēšanas veidi.<br />
Svarīgākie jautājumi, kas liks jums nopietni apdomāt savu biznesa ideju:<br />
1. Vai es tiešām vēlos uzsākt biznesu?<br />
Vai tas ir piemērots manām spējām un pieredzei? Vai es apzinos, cik liels ir risks? Vai es esmu uzstādījis<br />
gan biznesa, gan personīgos mērķus? Vai es tiešām tikšu galā?<br />
2. Tirgus.<br />
Kāpēc cilvēki pirks manis piedāvāto preci vai pakalpojumu? Kas būs mani klienti? Kas ir mani konkurenti?<br />
Vai man ir plāns, kā virzīt savu preci tirgū? Vai savu tirgu esmu pilnībā izpētījis?<br />
3. Izmaksas.<br />
Vai esmu saskaitījis visas izmaksas? Vai manā rīcībā esošie fakti ir pareizi un atbilstoši? Vai neesmu<br />
palaidis garām kādu no izmaksām?<br />
4. Peļņa.<br />
Vai man tā būs? Kad es sākšu gūt peļņu? Vai manā plānā ir iekļautas arī drošības rezerves?<br />
5. Kapitāls.<br />
Kāds naudas daudzums man būs vajadzīgs? Vai es varētu iztikt arī ar mazāku daudzumu? Vai esmu veicis<br />
rūpīgu naudas plūsmas plānošanu? Vai manā rīcībā esošie fakti ir pareizi un atbilstoši?<br />
6. Rīcībā esošās telpas.<br />
Vai esmu apmierināts ar telpu atrašanās vietu? Vai telpu lielums ir pietiekams biznesa darbībai?<br />
7. Darbinieki.<br />
Vai varēšu atrast darbiniekus ar nepieciešamajām spējām? Vai es zinu, cik man izmaksās darbinieku<br />
algošana? Vai esmu gatavs būt par darba devēju? Vai man ir zināmi darba drošības noteikumi? Vai esmu<br />
iepazinies ar darba likumdošanu?<br />
8. Darījumi ar banku.<br />
Vai man ir nepieciešams finansējums no bankas? Cik liels? Vai man ir nepieciešamais nodrošinājums?<br />
9. Nodokļi, likumi un mans bizness.<br />
Vai man ir licence, ja tāda man ir nepieciešama? Vai zinu, kādas atļaujas nepieciešamas mana biznesa<br />
veikšanai? Vai zinu, kādus nodokļus man nāksies maksāt?<br />
Biznesa plāns ir idejas, aprēķinu un pieņēmumu apkopošana un izvietošana uz papīra. Biznesa<br />
plāns dod iespēju padomāt par lietām, kas būs nepieciešamas, kad sāksiet savu komercdarbību un<br />
strādāsiet savā labā. Jūs varēsiet pārliecināties par savas idejas stiprajām pusēm un veikt nepieciešamos<br />
aprēķinus idejas dzīvotspējai. Tas, ko uzzināsiet, rakstot vai sastādot biznesa plānu, vēlāk pārvērtīsies par<br />
pieturas punktiem un tuvākajām norādēm par to, kā virzīties tuvāk savam mērķim.<br />
Biznesa plāna formāts var būt visdažādākais: to var izdomāt pats vai sekot bankas vai biznesa<br />
partneru prasībām. Biznesa plāns ir darbības attīstības plāns, kurā īsumā izteikts, ko un ar kādiem<br />
līdzekļiem vēlams sasniegt noteiktās laika robežās. Šajā plānā tiek konkrēti aprakstīti izvirzītie mērķi un<br />
pēc tam pakāpeniski aplūkoti veicamie pasākumi šo mērķu sasniegšanai.<br />
10 11
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Kāpēc plāns ir vajadzīgs?<br />
Biznesa plāns visbiežāk ir saistīts ar kapitāla palielināšanas iespēju konkrētam uzņēmumam.<br />
Biznesa plāns noder, lai saņemtu kredītu no bankas, piesaistītu jaunu vietējo vai ārzemju investoru,<br />
iespējamo sadarbības partneri u.tml. Taču biznesa plāna galvenā nozīme – kalpot uzņēmējam par palīgu<br />
ideju īstenošanā, piemēram, sākot jaunu biznesu vai attīstot jau esošo, paplašinot tirgu.<br />
Kā uzrakstīt biznesa plānu?<br />
Biznesa plāna pamatā ir uzņēmējdarbības ideja, tās apraksts un metodes, kā to iespējams īstenot.<br />
Jāizklāsta, kāds būs gala produkts vai pakalpojums. Tad pakāpeniski tiek aprakstīts process, kā pie šā gala<br />
produkta iespējams nonākt. Ne Latvijā, ne pasaulē nav stingri noteikta biznesa plāna standarta, taču visos<br />
plānos noteikti nepieciešams satura rādītājs un kopsavilkums.<br />
► standarts – vispārējām prasībām atbilstoša norma, paraugs dažāda veida darbībai vai tās<br />
rezultātiem.<br />
Saturs<br />
Biznesa plāns parasti ir diezgan apjomīgs, un tā lietošanu ievērojami atvieglo pārskatāmi izveidots<br />
satura rādītājs. Visas biznesa plāna nodaļas ir vienādi svarīgas.<br />
Kopsavilkums<br />
Kopsavilkumā ir svarīgi īsā veidā sniegt nozīmīgāko informāciju, kuras apjoms ir ne vairāk kā 1<br />
– 3 lappuses. Tajā jāietver priekšstats par uzņēmumu, tā mērķiem un iespējām, pārskats par uzņēmuma<br />
vēsturi, pašreizējo darbību, produktiem, tirgus apjomu, jaunākajām izmaiņām uzņēmumā, vadību,<br />
finansiālajām izmaiņām, mērķiem un riskiem.<br />
► risks – 1) briesmu, neveiksmju un zaudējumu iespējamība; 2) pārdroša rīcība, neņemot vērā iespējamās<br />
briesmas, neveiksmes.<br />
Biznesa plāna paraugs<br />
Šeit jūs varat aplūkot vienu no biznesa plāna saturiskajiem variantiem.<br />
• Plānotās uzņēmējdarbības apraksts<br />
• Klienti un tirgus situācija<br />
• Konkurenti<br />
• Virzība tirgū un mārketinga plāns<br />
• Projekta realizācija<br />
• Uzņēmuma vadība un personāls<br />
• Finanšu plāni<br />
• Naudas plūsmas aprēķins<br />
• Peļņas/ zaudējuma aprēķins<br />
• Bilance<br />
• Iespējamie riski un to novēršanas vai ierobežošanas iespējas<br />
• Biznesa plānam pievienotie dokumenti<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Apraksti, kā veidot katru plāna sadaļu<br />
Tālāk seko neliels apraksts par katru biznesa plāna nodaļu.<br />
Plānotās uzņēmējdarbības apraksts<br />
• Nosaukums<br />
• Dibināšanas gads, reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti<br />
• Juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts<br />
• Plānotā uzņēmējdarbības vieta<br />
• Uzņēmuma īpašnieki un amatpersonas, personas kodi un dzīvesvietas adreses<br />
• Uzņēmuma darbības sfēra (joma)<br />
• Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem<br />
• Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika<br />
• Finanšu rādītāji par iepriekšējiem gadiem – apgrozījums un peļņa<br />
• Uzņēmuma apraksts. Jaundibinātiem uzņēmumiem jāapraksta uzņēmuma rašanās – kā<br />
radās ideja par šāda uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta iesniedzēja līdzšinējā darba vai<br />
biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša izglītībai, pieredzei<br />
Produkts / pakalpojums<br />
Jebkuras biznesa darbības pamatā ir produkts vai pakalpojums. Produkts/pakalpojums tiek radīts<br />
un virzīts tirgū ar mērķi nodrošināt kādas patērētāju jeb klientu grupas vajadzības. Rūpīga produkta<br />
izstrāde un patērētāju vajadzību izzināšana spēs nodrošināt veiksmīgu projekta ieviešanu.<br />
Šajā sadaļā vēlams aprakstīt arī to, kādas tehnoloģijas tiks pielietotas produkta ražošanā vai<br />
pakalpojuma sniegšanai, kādas izejvielas (to daudzums, cenas) būs nepieciešamas, kur tās tiks iegūtas<br />
(tehnoloģiskā procesa apraksts), kas būs piegādātāji un cik bieži būs iespējamas piegādes. Bez tam<br />
jāmēģina noteikt arī iespējamās cenas un tās ietekmējošos faktorus, veicot nelielu salīdzināšanu ar<br />
konkurentiem un aprēķinus.<br />
Tāpat jāparedz arī sortimenta dažādošanas iespējas, aprakstot arī papildu servisus, kurus<br />
piedāvāsiet saviem klientiem.<br />
► sortiments – viendabīgas, dažāda veida, lieluma un dažādas šķirnes preces tirdzniecības uzņēmumā<br />
vai izstrādājumi rūpniecības uzņēmumā.<br />
Klienti un tirgus situācija<br />
Tirgus situācijas analīze ietver darbības sfēras/nozares izpēti un tās raksturojumu: kopīgo attīstību<br />
un savu prognozējamo daļu tajā, raksturīgākās īpatnības, eksportu un importu. Šeit var analizēt arī to,<br />
kā nozari ietekmē ekonomiskais stāvoklis valstī un tehnoloģiskā attīstība, kādas ir reģionālās atšķirības<br />
nozarē valsts iekšienē un kā to var ietekmēt starptautisko kompāniju darbība. Īpaši svarīgi ir izvērtēt tādu<br />
pašu un līdzīgu jau esošu produktu piedāvājumu.<br />
► eksports – preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm.<br />
► imports – ārzemju preču ievešana kādā valstī.<br />
N.B. Tāpat jāapraksta vēl:<br />
• Pieprasījums pēc produkta/pakalpojuma tirgū<br />
• Tirgus attīstības tendences un pieprasījuma prognozes<br />
• Kas būs uzņēmuma klienti (raksturojums, atrašanās vieta, mērķgrupas, paradumi)?<br />
• Cik daudz līdzekļu izvēlētā mērķgrupa iztērēs tieši par plānoto produktu/pakalpojumu nākošā<br />
gada laikā?<br />
• Kāpēc klienti izvēlēsies šo produktu/pakalpojumu?<br />
• Galvenie konkurētspēju noteicošie faktori<br />
12<br />
13
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
• Kā nodrošināsiet klientu prasību izpildi (serviss, uzstādīšana, nestandarta pasūtījumi utt.)?<br />
• Kā novērtēsiet savas darbības efektivitāti un klientu apmierinātību?<br />
• Cik klientu plānojat iegūt?<br />
Lai atbildētu uz jautājumiem, nepieciešams veikt iespējamā tirgus izpēti savam produktam vai<br />
pakalpojumam.<br />
Konkurenti<br />
Šīs sadaļas izstrāde ļaus izvērtēt savas iespējas, salīdzinot ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem tirgū.<br />
Nepieciešams raksturot nozīmīgākos konkurentus un to produktus/pakalpojumus, noteikt svarīgākās<br />
atšķirības no konkurentiem uzņēmuma darbībā un tā produktā/pakalpojumā, iespējamo uzņēmuma tirgus<br />
daļu.<br />
Īpaši svarīgi ir izpētīt un aprakstīt, kuri no konkurentiem uzrādījuši sevišķi ātru progresu – attīstību,<br />
kuri varētu tieši apdraudēt jūsu uzņēmuma pozīciju tirgū. Svarīgi saprast, kā viņiem to izdevies panākt.<br />
Arī jūsu uzņēmumam būs jācīnās par vietu tirgū, tāpēc jau savlaicīgi jānolemj, kurus no konkurentiem<br />
uzņēmums plāno apsteigt un kā tas tiks panākts.<br />
N.B. Kopumā informācija varētu būt šāda:<br />
• Konkurences līmenis<br />
• Nozīmīgākie konkurenti, viņu produktu/pakalpojumu cenas un darbības metodes<br />
• Produkta/pakalpojuma atšķirība no konkurentiem<br />
• Konkurentu attīstības tendences, iespējamās konkurences izmaiņas nākotnē<br />
► konkurenti – divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var<br />
sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū.<br />
Virzība tirgū un mārketinga plāns<br />
Veidojot mārketinga plānu, galvenais ir panākt iedarbīgāku produkta virzību tirgū, tāpēc jāparedz<br />
konkrētas darbības šī mērķa sasniegšanai – reklāma, tirdzniecības pārstāvji, dalība izstādēs (kādās; cik<br />
tas izmaksās?), piedalīšanās konkursos, tirdzniecības akcijas (atlaides, dāvanas, konkursi utt.).<br />
Jādomā arī par uzņēmuma un produkta/pakalpojuma tēla veidošanu (kādu tēlu vēlaties izveidot,<br />
piemēram, lēts, bet labs; ekskluzīvs, orientēts uz pircējiem ar visaugstākās kvalitātes prasībām; ātri un<br />
ērti izmantojams utt.).<br />
N.B. Šajā nodaļā vēl aptveramās jomas:<br />
• Produkta un/vai pakalpojuma reklāma<br />
• Kādas produkta/pakalpojuma īpašības tiks īpaši izceltas<br />
• Realizācijas apjoma plāni (vienībās, piemēram, kg, litri, kvadrātmetri, metri utt.)<br />
• Vai iespējamas cenu izmaiņas, balstoties uz noteikto cenu<br />
• Produkta / pakalpojuma attīstība un uzlabošana<br />
Projekta realizācija<br />
Te nepieciešams uzskaitīt un pamatot projekta realizācijai nepieciešamos resursus – vietu, telpas,<br />
zemi, iekārtas, tehniku (norādīt tehniskos parametrus un cenas), darbaspēku, izejvielas, materiālus,<br />
licences un atļaujas (tehniskais projekts).<br />
Precīzi nosakot sagaidāmo rezultātu, nepieciešamos resursus, plānojot izdevumus un ienākumus,<br />
būs iespējams noteikt projekta realizācijai nepieciešamo iz(aiz)devumu apjomu.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
N.B. Nepieciešams vēl aprakstīt:<br />
• Projekta realizācijai nepieciešamie resursi<br />
• Apgrozījuma raksturs (piemēram, sezonas prece)<br />
• Norēķini ar piegādātājiem (priekšapmaksa, avanss, preču kredīts utt.)<br />
• Norēķini ar pircējiem (priekšapmaksa, avanss, preču kredīts utt.)<br />
• Projekta realizācijas laika grafiks (3 – 5 gadi, bet ne mazāk par aizdevuma (granta) darbības<br />
laiku)<br />
• Aizdevuma (granta) mērķis<br />
• Kopējā projekta summa<br />
• Aizdevuma summas pamatojums un pašu līdzfinansējums<br />
Uzņēmuma vadība un personāls<br />
Katra uzņēmuma veiksmīgas attīstības pamats ir cilvēkresursi – darbinieki, kuri attīsta produktu/<br />
pakalpojumu, veicina tā virzīšanu tirgū, strādā ar klientiem, kontrolē uzņēmuma ekonomisko stāvokli.<br />
Uzņēmuma pamatā jābūt stabilai struktūrai, kuras ietvaros tiek sadalīta atbildība un pienākumi, skaidri<br />
noteikti darba uzdevumi un sasniedzamie mērķi. Biznesa plānā jāparāda uzņēmuma organizācijas shēma,<br />
pienākumu sadale, uzdevumu izpildes kontrole, jāparedz nepieciešamās pārmaiņas personāla sastāvā<br />
(jaunu darbavietu radīšana, papildu kvalifikācijas iegūšana, profesionālo zināšanu papildināšana u.c.).<br />
Jāņem vērā, ka, pieaugot darba apjomiem un atbildībai, jāpieaug arī darba apmaksai.<br />
Darba alga var tikt noteikta dažādi: stundas likme, gabaldarba apmaksa, procenti no realizācijas.<br />
Jāapraksta organizācijas struktūra un personāls, kā arī tas, kā tiks noteikta darba alga.<br />
Finanšu plāni<br />
Finansiālās darbības prognozi pamatā veido 3 – 5 gadiem, bet ne mazāk par aizdevuma (granta)<br />
darbības laiku. Tālāk apskatīsim finanšu aprēķinu formas, kas iekļaujamas finanšu plānā.<br />
1. Naudas plūsmas aprēķins<br />
Naudas plūsma pakāpeniski ieviesīs skaidrību pašu finansēs un piesaistāmajās finansēs.<br />
Nauda jeb skaidrā nauda ir jūsu uzņēmuma “asinis”. Slikta un nepareiza rīkošanās ar naudu ir<br />
viens no izplatītākajiem biznesa neveiksmju cēloņiem. Veidojot naudas plūsmas aprēķinus, jums būs<br />
iespējams:<br />
• Noteikt, kad jums naudas pietrūks, pirms tas būs noticis īstenībā<br />
• Uzzināt, kad jums varētu parādīties papildu nauda, un izlietot to efektīvi<br />
• Parūpēties, lai jums būtu pietiekoši skaidrās naudas jebkuriem biznesa izdevumiem<br />
• Uzzināt, kā jūs varētu vēl efektīvāk izmantot resursus un samazināt izmaksas<br />
• Plānojot pārdot savu produkciju ar pēcmaksu, jums būs nepieciešams plānot arī naudas summu<br />
– kad apmēram tā varētu ienākt, piemēram, 30 dienu laikā. Un arī jāatceras rēķinus izrakstīt<br />
laikā, lai klients varētu tos apmaksāt.<br />
• Aprēķinos vajag parādīt visus savus ieņēmumus un izdevumus. Ieteicams naudas plūsmā<br />
amortizāciju neiekļaut, jo tā nav reāla nauda. Šis aprēķins nepieciešams tikai iekšējai<br />
uzskaitei.<br />
14<br />
15
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Budžeta plānošana<br />
Mēnesis<br />
Visas summas Ls Plānotais Faktiskais<br />
Izrakstītie rēķini/ realizācija<br />
Pārējie ieņēmumi no realizācijas<br />
Saņemtie aizdevumi<br />
Iegādātais kapitāls<br />
Līdzekļu pārdošana<br />
Pārējie rēķini<br />
KOPĀ<br />
Izmaksas, iegādājoties preces vai izejmateriālus<br />
Maksājumi kreditoriem<br />
Darba algas<br />
Iekārtu iegāde<br />
Transports un iepakošana<br />
Īre vai tarifi<br />
Pakalpojumi<br />
Kredīta atmaksa<br />
Nomas vai līzinga maksājumi<br />
Procentu maksājumi<br />
Bankas pakalpojumi<br />
Profesionālās licences un atļaujas<br />
Reklāma<br />
Apdrošināšana<br />
PVN<br />
Dividendes<br />
Ienākumu un citi nodokļi<br />
Izmaksas kopā<br />
Starpība (7. – 28.)<br />
Atlikums par iepriekšējo periodu (ja tāds ir)<br />
Kopā par periodu (29. ± 30.)<br />
Svarīgi atcerēties, ka nepieciešams aprakstīt visas cenas un summas, kuras nosakāt. Paskaidrojiet,<br />
kāda iemesla dēļ izvēlaties vienu vai otru cenu vai tarifu. Tas ir nepieciešams ne tikai gadījumos, kad jūs<br />
šo dokumentu rādīsiet citiem, bet arī lai pašam nebūtu jāuztraucas, no kurienes ņēmāt to vai citu ciparu.<br />
2. Peļņas/ zaudējuma aprēķins<br />
Atšķirībā no naudas plūsmas aprēķina, kas parāda stāvokli ik pēc noteikta laika, šis aprēķins<br />
atspoguļos vidējā termiņa mērķus pēc pirmā vai pirmajiem diviem gadiem, kā arī to, ko vēlaties<br />
sasniegt.<br />
Šos aprēķinus ieteicams veikt ik mēnesi vai reizi ceturksnī.<br />
Peļņas/zaudējumu aprēķinu veikšanas mērķis ir biznesa dzīvotspējas noteikšana. Taču peļņa, kas<br />
šeit parādīsies, ne vienmēr ir arī realitāte. Peļņas/zaudējumu aprēķins ļaus labāk saprast, cik jāiegulda,<br />
lai paplašinātu savu biznesu. Bez tam aprēķini ļaus izvairīties no negaidītām situācijām un noderēs<br />
plānošanai tālākiem attīstības periodiem. Pats galvenais ieguvums no aprēķiniem ir iespēja modelēt<br />
dažādas situācijas.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Peļņas/ zaudējuma aprēķins<br />
Mēnesis<br />
Visas summas Ls Plānotais Faktiskais<br />
Pārdošanas ieņēmumi (izrakstītie rēķini)<br />
A Pārdošanas ieņēmumi kopā<br />
Tiešās izmaksas<br />
Materiāli un pakalpojumi<br />
Pārējie izdevumi, kas tieši saistīti ar klientu apkalpošanu<br />
Komisija un atlaides<br />
Citi izdevumi<br />
B Tiešās izmaksas, kopā<br />
C Bruto peļņa<br />
Administratīvās izmaksas<br />
Algas un darba samaksa<br />
Īre un tarifi<br />
Apkure, elektrība<br />
Remonti un uzturēšana<br />
Banku pakalpojumi un procentu maksājumi<br />
Apdrošināšana<br />
Juridiskās un profesionālās licences un atļaujas<br />
Kancelejas preces, pasts un telefons<br />
Reklāma un preču virzīšana tirgū<br />
Sliktie parādi<br />
Amortizācija<br />
D Administratīvie izdevumi, kopā<br />
Tīrā peļņa (C – D)<br />
Peļņas nodoklis<br />
Peļņa vai zaudējumi<br />
3. Bilance<br />
Grāmatvedības bilance ir divdaļīga tabula, kur vienā daļā, ko sauc par aktīvu, ir parādīti visi<br />
uzņēmuma īpašumā esošie līdzekļi, bet otrā daļā, ko sauc par pasīvu, – šo līdzekļu izveidošanās avoti.<br />
Līdzekļus un to avotus bilancē rāda tikai naudas izteiksmē. Bilance dalās sīkākās daļās, kuras pieņemts<br />
saukt par bilances posteņiem. Katrā bilances postenī, kas sastāv no posteņa nosaukuma un summas naudas<br />
vienībās, apvienoti dati par ekonomiski vienveidīgiem uzskaites objektiem. Tā kā bilances abas puses ir<br />
viena un tā paša līdzekļu kopuma grupējums divos atšķirīgos veidos, tad grāmatvedības bilances aktīva<br />
un pasīva summām ir jābūt vienādām.<br />
16<br />
17
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Aktīvs<br />
Ilgtermiņa ieguldījumi<br />
Nemateriālie ieguldījumi<br />
Pamatlīdzekļi<br />
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi<br />
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi<br />
Apgrozāmie līdzekļi<br />
Krājumi<br />
Debitoru parādi<br />
Naudas līdzekļi<br />
Kopā apgrozāmie līdzekļi<br />
BILANCE<br />
Bilance<br />
Pašu kapitāls<br />
Pamatkapitāls<br />
Saistības<br />
Ilgtermiņa<br />
Īstermiņa<br />
Parāds piegādātājiem<br />
Parāds personālam par algām<br />
Nenomaksātie vekseļi<br />
Kopā īstermiņa saistības<br />
Kopā saistības<br />
BILANCE<br />
Pasīvs<br />
- mājasgrāmata (namīpašumiem);<br />
- izīrētiem namīpašumiem īres līguma oriģināls;<br />
- zemes nomas līguma oriģināls, ja namīpašums atrodas uz citām personām piederošas<br />
zemes;<br />
- zemes nomas līguma oriģināls, ja uz zemes īpašnieka zemes atrodas citām personām<br />
piederošs namīpašums;<br />
- apdrošināšanas polise.<br />
Apliecinājumi par transporta līdzekļiem:<br />
- reģistrācijas apliecība (kopija, uzrādot oriģinālu);<br />
- apdrošināšanas polise;<br />
- izziņa no LR Uzņēmumu reģistra par apgrūtinājuma neesamību.<br />
Apliecinājumi par pamatlīdzekļiem, apgrozāmiem līdzekļiem:<br />
- saraksts;<br />
- apdrošināšanas polise;<br />
- izziņa no LR Uzņēmumu reģistra par apgrūtinājuma neesamību.<br />
Kvalitatīvi izstrādāta biznesa plāna pamatīpašības<br />
Iespējamie riski un to novēršanas vai ierobežošanas iespējas<br />
Lai arī cik pārdomāts pašiem šķiet biznesa plāns, vienmēr pastāv blakusapstākļi, kuri var negatīvi<br />
ietekmēt uzņēmuma darbību. Svarīgi ir atzīt, ka riska faktori pastāv vienmēr, tāpēc nepieciešams noteikt<br />
un izvērtēt iespējamos draudus, kā arī to ietekmi uz uzņēmuma darbību.<br />
Biznesa plānam pievienojamo dokumentu saraksts<br />
• Aizpildīts aizdevuma pieprasījums (ja tiek pieprasīts kredīts)<br />
• Reģistrācijas apliecība (oriģināls vai notariāli apliecināta kopija)<br />
• Statūti (oriģināls vai notariāli apliecināta kopija)<br />
• Dokumenti par juridiskās personas izpildinstitūcijas ievēlēšanu<br />
• Izziņa no LR Uzņēmumu reģistra par paraksta tiesībām<br />
• Izziņa no VID par nodokļu nomaksu<br />
• Gada pārskati (bilance, peļņas/zaudējumu aprēķins) par iepriekšējiem trīs gadiem<br />
• Personu ar paraksta tiesībām pases kopijas<br />
• Līgumi vai nodomu protokoli ar sadarbības partneriem par izejvielu un iekārtu piegādi u.c.<br />
dokumenti<br />
• Līgumi vai nodomu protokoli par produkta/pakalpojuma realizāciju<br />
• Kontu izraksti no klienta bankas<br />
• Līgumi par esošajiem kredītiem<br />
• Uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamās licences, atļaujas, saskaņojumi, patenti u.c., kurus<br />
izsniegušas attiecīgās iestādes<br />
• Dokumenti par piedāvāto nodrošinājumu<br />
Apliecinājumi par nekustamie īpašumiem:<br />
- zemesgrāmatas akts/zemesgrāmatas izziņa vai citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;<br />
- izziņa no Zemesgrāmatu nodaļas par apgrūtinājuma neesamību;<br />
- inventarizācijas lietas oriģināls (namīpašumiem un dzīvokļiem);<br />
• Pārskatāmība – satura rādītājs, kopsavilkums, savstarpējās norādes tekstā<br />
• Skaidri izteikts plāna mērķis<br />
• Informācijas pilnīga pamatotība un plānojums, piem., strauji pieaugošs apgrozījums jāpierāda ar<br />
uzņēmuma konkurētspēju attiecīgajā periodā<br />
• Pārliecinošs stāstījums ar izceltu plāna oriģinalitāti<br />
• Vizuāli glīts noformējums<br />
• Informācijas izklāsta atbilstība noteiktam lasītāju lokam (visbiežāk kredītiestāžu darbiniekiem)<br />
saprotamā veidā<br />
• Informācija par plāna sagatavotāja finansiālo stāvokli, kas apstiprināta ar attiecīgiem grāmatvedības<br />
dokumentiem<br />
• Finanšu dokumenti nedrīkst būt novecojuši, tiem jāsatur pēdējās izmaiņas<br />
• Plānotie ieņēmumi apstiprināti ar realizācijas dokumentiem par iepriekšējo periodu, realizācijas<br />
līgumiem (nodomu protokoliem), kuros redzamas resursu cenas<br />
• Naudas plūsmas grafiks ar skaidri parādītu apgrozāmo līdzekļu pietiekamību<br />
Palīdzību biznesa plāna sagatavošanā, ieteicams meklēt <strong>Latvijas</strong> Biznesa Konsultantu asociācijā.<br />
Biežāk pieļautās kļūdas<br />
Biznesa plānos visbiežāk pieļautās kļūdas:<br />
• pārāk liels ir bijis optimisms, veicot aprēķinus;<br />
• biznesa plānu uzraksta kā romānu – tiem, kam tas domāts, pietrūkst pacietības un uzmanības<br />
to lasīt (nonāk tālākajās atvilktnēs);<br />
• kopsavilkums neatspoguļo biznesa plāna saturu;<br />
• aprēķinos katrā vietā lietoti citi cipari, kā rezultātā dažādās biznesa plāna vietās parādās<br />
atšķirīgi skaitļi.<br />
18<br />
19
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
N.B. Finanšu aprēķiniem vajag izmantot tikai tās finanšu aprēķinu programmas, kuras jūs pārzināt.<br />
N.B. Atcerieties, ka jūsu biznesa plānu vērtēs arī pēc tā noformējuma – izkārtojuma, pārskatāmības,<br />
uzbūves saprotamības. Tāpēc vienmēr rakstiet biznesa plānu tieši konkrētām vajadzībām. Tad arī jums<br />
pašam būs skaidrs, kā to sakārtot, kādas biznesa plāna nodaļas izcelt utt.<br />
Kas ir uzņēmums?<br />
Privāta uzņēmuma nodibināšana<br />
Klasiskā izpratnē uzņēmums ir ražošanas (vai apkalpošanas) organizācijas vienība uzņēmējdarbības<br />
veikšanai.<br />
Saimnieciskā darbība var būt ļoti dažāda – tie var būt privātie tirdzniecības, ražošanas, pakalpojumu<br />
sniegšanas uzņēmumi, mājamatniecības, lauku saimniecības; arī valstij (pašvaldībām) var piederēt<br />
uzņēmumi – dzelzceļš, pasts, valsts banka un citi. Saimniekošanas jeb saimnieciskās darbības galvenais<br />
mērķis ir pircēju pieprasījuma apmierināšana, gūstot peļņu īpašniekam.<br />
► Saimnieciskā darbība – komercdarbība.<br />
Galvenie priekšnoteikumi, uzsākot uzņēmējdarbību<br />
Veiksmīgu uzņēmējdarbības sākšanu nosaka četri galvenie priekšnoteikumi:<br />
• Nodoms<br />
• Motivācija<br />
• Prasme<br />
• Materiālais nodrošinājums<br />
Ja šie priekšnoteikumi izpildīti, tad realizēt veiksmīgu uzņēmējdarbību iespējams ilglaicīgi<br />
– var ražot preces tirgum vai sniegt pakalpojumus ieinteresētiem klientiem. Preces vai pakalpojumu<br />
cena, kvalitāte un pieejamība nodrošina lielāku vai mazāku pircēju (jeb klientu) skaitu, uzņēmējdarbības<br />
rezultātā ienākumiem jākļūst lielākiem par izdevumiem.<br />
Kas ir nodoms?<br />
Ko jūs domājat ražot vai kādus pakalpojumus sniegt? Kam ražosiet preces vai sniegsiet<br />
pakalpojumus? Kas var atļauties tos nopirkt? Cik daudz klientu būs? Ar ko jūsu preces vai pakalpojumi<br />
būs īpaši? Vai savas preces vai pakalpojumus izplatīsiet vietējā tirgū vai visas <strong>Latvijas</strong> mērogā? Kāpēc<br />
klientiem būtu jāpērk tieši jūsu preces vai pakalpojumi? Kā jūs informēsiet par jūsu produkciju?<br />
Kas ir motivācija?<br />
Kāpēc gribat uzsākt uzņēmējdarbību? Vai vēlaties pelnīt daudz naudas? Gribat būt brīvs no darba<br />
devējiem? Būt populārs sabiedrībā? Strādāt darbu, kas jūs patiesi interesē? Vai un kā tas varētu izmainīt<br />
jūsu dzīvi?<br />
► Motivācija ir pamats, kas mudina cilvēku jauniem darbiem. Motivācija var būt iekšējā un ārējā.<br />
Iekšējā motivācija ir saistīta ar pašu cilvēku – viņa personiskām vērtībām un mērķiem. Personiskā<br />
motivācija ir tieksme pēc slavas, atpazīstamības un vēlmes būt pirmajam, palīdzēt citiem, izpatikt citiem,<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
kauns par nepadarītu darbu u.c.<br />
Ārējā motivācija ir saistīta ar stimuliem, kas ir mums visapkārt. Piemēram, darba samaksa, draugu<br />
uzslavas, sabiedrisks stimuls, saskaņa ģimenē u.c.<br />
Kas ir prasme?<br />
Ko jūs protat darīt? Vai jūsu iegūtās zināšanas noderēs plānotajā uzņēmējdarbībā? Kādas ir jūsu<br />
profesionālās iemaņas? Datora zināšanas ir? Vai protat projektēt ražojumu, darba procesu un saprotat<br />
finansu lietas? Vai jums ir organizatora dotības un pazīstami eksperti, pie kuriem var griezties pēc padoma,<br />
palīdzības?<br />
Kas ir materiālās nodrošinājums?<br />
Kādus materiālus līdzekļus vajag? Vai jums ir skaidras naudas līdzekļi, darbinieki, transporta<br />
līdzekļi, darba iekārtas, telpas un materiāli? Vai zināt, kur tos var atrast? Cik daudz naudas vajag ieguldīt<br />
uzņēmējdarbības sākšanā?<br />
Uzņēmēji (komersanti) ir dažādi – sākumā katram ir lieliskas ieceres, bet nav bieži vien vajadzīgā<br />
profesionālā kvalifikācija, lai varētu veiksmīgi īstenot uzņēmējdarbību. Dažiem pietrūkst materiālā<br />
nodrošinājuma, ko ieguldīt savā biznesā. Pēc pirmajām grūtībām pamazām zūd arī motivācija. Ieinteresēti<br />
un mērķtiecīgi uzņēmēji pašā darba procesā pakāpeniski novērš savus trūkumus un vājās vietas.<br />
N.B. Uzņēmējdarbības uzsākšanā vai procesā katram uzņēmējam jāzina, kāds ir tirgus pieprasījums<br />
pēc precēm vai pakalpojumiem. Tam jāseko visu laiku, lai varētu operatīvi reaģēt uz tirgus situācijas<br />
izmaiņām.<br />
Klientu (jeb pircēju) prasības nepārtraukti mainās, tehnoloģijas attīstās, likumi mainās, jauni<br />
konkurenti ienāk tirgū, arī jūsu uzņēmums var paplašināties, tāpēc uzņēmējam nepārtraukti jāseko<br />
situācijai – jāmeklē jauni materiālie resursi, jāapgūst jaunas prasmes, jāpaaugstina motivācija. Savukārt,<br />
lai uzņēmums spētu sekmīgi darboties, ir svarīgi padomāt, kā tas tiek organizēts: vajadzētu izveidot<br />
uzskaites sistēmu, izmantot kādu profesionālu uzņēmēju pieredzi. Jāizvēlas konkrēta uzņēmējdarbības<br />
forma, rūpīgi jāizpilda savi pienākumi pret klientiem.<br />
Ļoti ieteicams ir iepazīties ar kāda nedzirdīga uzņēmēja pieredzi, kam jau ir ilggadīga un sekmīga<br />
uzņēmējdarbība. Jūs iegūsiet plašāku informāciju, turklāt zīmju valodā, par uzkrāto (gan pozitīvo, gan<br />
negatīvo) pieredzi.<br />
Jūs varētu uzzināt, kā viņam radās ideja uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai viņam izdevās pilnībā<br />
īstenot savu iecerēto projektu, kādas prasmes ir svarīgas, lai strādātu savā biznesā, kā viņam izdevās<br />
iegūt materiālo nodrošinājumu utt. Būtisks jautājums ir arī, kā viņam – nedzirdīgam cilvēkam (!) izdevās<br />
sasniegt savu mērķi un iekļauties biznesā, kas pamatā ir dzirdīgu cilvēku ziņā.<br />
Uzņēmējdarbības plānošana<br />
Plāna sagatavošana ir nozīmīga, jo tā varētu noteikt vairāk vai mazāk nepieciešamos uzņēmējdarbības<br />
uzsākšanas priekšnoteikumus, piemēram, cik liela naudas summa jāiegulda, kādi materiāli jāiegādājas<br />
un cik daudz utt. Reizēm tas arī palīdzēs pārvarēt problēmas, kas radīsies uzņēmuma pastāvēšanas laikā.<br />
Derētu salīdzināt savu pirmatnējo plānu ar jau esošo rezultātu. Tā atklāsiet gan pozitīvos iznākumus, gan<br />
pieļautos trūkumus.<br />
Piemēram, noskaidrosiet, ka daudzus nepieciešamos materiālus iztērējāt nelietderīgi vai pārāk<br />
daudz laika aizņēma kādas produkcijas ražošana – vairāk nekā plānojāt. Tad arī uzdosiet sev jautājumu<br />
– kāpēc tā notika? Ko es darīju ne tā? Kā rīkoties, lai nepieļautu šīs kļūdas nākotnē?<br />
20<br />
21
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Uzņēmumu reģistrācija<br />
Nedzirdīgām personām, tieši tāpat kā citiem cilvēkiem, ir tiesības veidot savu biznesu, izvēlēties<br />
sev piemērotāko uzņēmējdarbības formu un reģistrēt to. Turpmāk tekstā iespējams iepazīties ar visām<br />
uzņēmumu formām, atrast padomus, kā atrast sev piemērotāko un spert pirmo soli – reģistrēt savu<br />
uzņēmumu un sākt strādāt.<br />
Uzņēmējdarbības formas, to atšķirības<br />
Komerclikumā ir paredzētas šādas uzņēmējdarbības formas:<br />
• Pašnodarbināta persona<br />
• Individuālais komersants (fiziska persona, kas ir ierakstīta komercreģistrā kā individuālais<br />
komersants)<br />
• Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)<br />
• Kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība)<br />
Lai izvēlētos kādu no minētajām uzņēmējdarbības formām, vispirms vajadzētu padomāt, izanalizēt<br />
savu situāciju pašam vai apspriesties ar profesionālu konsultantu (ar zīmju valodas tulka palīdzību), kura<br />
uzņēmējdarbības forma būtu visatbilstošākā. Pirms konsultācijas ar profesionālu cilvēku, uzrakstiet uz<br />
papīra visus jautājumus, neskaidrības, problēmas un biznesa idejas. Ar papīriem ejot, nevajag kautrēties,<br />
jo jūs taču būsiet klients kādai citai uzņēmējdarbībai!<br />
Piemēram, ja vēlaties nodarboties ar ziedu audzēšanu un pārdošanu, tad dibināt akciju sabiedrību<br />
nebūtu prātīgi, jo tā ir liela sabiedrība ar pamatkapitālu 25 000 latu un vairāku nodaļu sistēmu, tāpēc<br />
tai nepieciešams piesaistīt lielas investīcijas. Proti, ziedu audzēšanas gadījumā izdevīgāk reģistrēties kā<br />
individuālajam komersantam, jo tas ir lētākais, piemērotākais un vienkāršākais variants.<br />
Pašnodarbināta persona<br />
Pašnodarbināta persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta VID kā<br />
pašnodarbināta persona. Saimnieciskā darbība šajā gadījumā kvalificējama kā patstāvīga darbība ar<br />
atlīdzību (peļņu gūšanu).<br />
Tāda varētu būt nekustamā īpašuma apsaimniekošana, saimnieciskā darbība piemājas īpašumā<br />
(piemēram, ziedu, dārzeņu vai augļu audzēšana), kā arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav<br />
darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus (piemēram, tulkošana).<br />
Tā var būt arī arhitekta, mūziķa, mākslinieka, inženiera, konsultanta u.c. darbība.<br />
Kā reģistrēties par pašnodarbinātu personu<br />
Reģistrācija ir samērā vienkārša. To var izdarīt savas dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta (VID)<br />
teritoriālajā iestādē. VID darbinieks izsniegs Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un<br />
palīdzēs to aizpildīt. Reģistrējoties jāuzrāda pase un jāiesniedz:<br />
• pieteikuma veidlapa;<br />
• atkarībā no saimnieciskās darbības veida – arī papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus).<br />
Pēc tam saņemsiet pašnodarbinātā reģistrācijas apliecību.<br />
Individuālais darbs<br />
Individuālā darba darītāji ir otra pašnodarbinātības forma. Individuālais darbs ir saimnieciskā<br />
darbība, neizmantojot citu algotu strādnieku darbu. Tie, piemēram, ir friziera pakalpojumi, amatniecības<br />
izstrādājumu izgatavošana pārdošanai, apavu labošana utt.<br />
Lai veiktu individuālo darbu, savas dzīvesvietas VID teritoriālajā iestādē jāsaņem:<br />
22<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
• patents<br />
vai<br />
• reģistrācijas apliecība.<br />
Jums jāraksta iesniegums savas dzīvesvietas pašvaldībai, lai saņemtu atļauju nodarboties ar<br />
izvēlēto individuālo darbu. Pirms došanās uz VID jāsamaksā valsts nodeva un patentmaksa, ja izvēlētajam<br />
darbības veidam vajadzīgs patents. VID teritoriālajā iestādē izsniegs pieteikuma veidlapu un VID<br />
darbinieks palīdzēs to aizpildīt. VID jūs reģistrēs kā nodokļu maksātāju un nedēļas laikā pēc reģistrācijas<br />
izsniegs patentu vai reģistrācijas apliecību.<br />
Ja apgrozījums sasniedz 10 000 Ls, jāreģistrējas VID kā PVN maksātajam.<br />
Individuālais komersants<br />
Šis darbības veids ir atbilstošs mazā biznesa grupai. Šim biznesa veidam nav vajadzīgas lielas<br />
investīcijas un licence. Fiziskai personai iespējams reģistrēties LR Uzņēmumu reģistrā kā individuālajam<br />
komersantam. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.<br />
Kad jāreģistrējas komercreģistrā kā individuālam komersantam?<br />
Ja jūsu kā fiziskas personas gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000<br />
latu<br />
vai arī<br />
veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām divām pazīmēm:<br />
• gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;<br />
• savas saimnieciskās darbības veikšanai jūs nodarbināt vienlaikus vairāk nekā piecus<br />
darbiniekus.<br />
Individuālā komersanta reģistrācijai nepieciešams:<br />
• Aizpildīt pieteikuma veidlapas (tās var saņemt LR Uzņēmumu reģistra nodaļās vai mājaslapā:<br />
www.ur.gov.lv (sadaļā „Veidlapas”)). Tajās jānorāda savi personas dati, individuālā komersanta<br />
firma, juridiskā adrese, komercdarbības veidi<br />
• Jāiesniedz individuālā komersanta notariāli apliecināts paraksta paraugs<br />
• Jāmaksā valsts nodeva par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā. Tas jāizdara pirms<br />
pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā, samaksāt var tikai bankā. Valsts nodeva ir 20 latu<br />
apmērā. Valsts nodevas samaksas kvīts ir jāiesniedz kopā ar pieteikumu<br />
• Jāpiesakās publikācijai laikrakstā „<strong>Latvijas</strong> Vēstnesis” par individuālā komersanta ierakstīšanu<br />
komercreģistrā. Par publikāciju vajag samaksāt pirms pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu<br />
reģistrā un norēķinus veikt jebkurā bankā. Publikācijas maksa ir 16 latu. Kvīts par publikācijas<br />
apmaksu jāiesniedz ar visiem augstākminētajiem dokumentiem kopā<br />
► Notārs – amatpersona, kas apliecina dažādus juridiskos aktus, parakstu neviltotību, dokumentu<br />
norakstu atbilstību oriģinālam un veic citas juridiskas darbības.<br />
N.B. Individuālajam komersantam statūti nav vajadzīgi!<br />
Individuālais komersants pats pie notāra paraksta pieteikumu. Parakstam uz pieteikuma jābūt<br />
notariāli apliecinātam, kā arī jābūt apliecinātai šīs personas rīcībspējai.<br />
Individuālā komersanta firma<br />
Individuālā komersanta firma ir komercreģistrā ierakstīts individuālā komersanta nosaukums, ko<br />
viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.<br />
23
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Piemēram, individuālais komersants „ Kalniņa apavu darbnīca”<br />
Firmas veidošanas vispārīgās prasības<br />
Veidojot individuālā komersanta nosaukumu (jeb firmas nosaukumu), tajā ir jāiekļauj norāde<br />
„individuālais komersants” vai saīsinājums „IK”. Norādi var izvietot firmas nosaukuma sākumā vai<br />
beigās.<br />
Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.<br />
Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it<br />
īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu..<br />
Piemēram, ja individuālais komersants ir nodomājis nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt<br />
firmu IK „Transkontinentālā tranzīta korporācija” vai IK „Apavu labošanas akciju sabiedrība”,<br />
ir skaidrs, ka šāda firma varētu piemānīt trešās personas, jo firma neatbilst individuālā komersanta<br />
darbības veidam.<br />
Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības<br />
Firmas nosaukums nedrīkst būt vienāds ar citiem jau komercreģistrā ierakstītiem vai ierakstīšanai<br />
pieteiktiem firmu nosaukumiem. Jūs varat uzzināt, vai izvēlētais nosaukums jau nav reģistrēts, Uzņēmuma<br />
reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv vai Lursoft mājas lapā www.lursoft.lv.<br />
Firmas nosaukums nedrīkst būt rupjš, kā arī tas nedrīkst ietvert vārdus, kas varētu aizvainot<br />
citus cilvēkus, valsti vai sabiedrību. Nav atļauts firmu nosaukumā lietot arī valsts, pilsētas vai ciemata<br />
īpašvārdus, izņemot māju nosaukumus.<br />
Piemēram, nedrīkst veidot firmu „Ogre”, bet nosaukums „Ogres trikotāža” atļauts – jo tas atbilst likuma<br />
prasībām, jo burtiski nesakrīt ar pilsētas nosaukumu. Ja jūsu privātās mājas nosaukums ir „Kļavas”, tad<br />
arī firmu var tā nosaukt.<br />
Personālsabiedrība<br />
Personālsabiedrība ir komercsabiedrība, kura dibināta komercdarbības veikšanai, izmantojot<br />
kopīgu firmu (nosaukumu) un kurā uz sabiedrības pamata apvienojušies divi vai vairāki cilvēki (biedri).<br />
Personālsabiedrībai nav juridiskās personas statuss, bet tai ir tiesībspēja, piemēram, tā, izmantojot savu<br />
firmu (nosaukumu), var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī<br />
būt prasītāja un atbildētāja tiesā. Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas lēmuma lietā,<br />
kurā atbildētāja ir sabiedrība.<br />
► Prasītājs ir tiesībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas griezusies tiesā ar prasību aizstāvēt savas<br />
aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.<br />
► Atbildētājs ir fiziska vai juridiska persona, pret kuru celta prasība tiesā.<br />
Par personālsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par personālsabiedrības<br />
biedru nevar būt personālsabiedrība vai līgumsabiedrība.<br />
Piemēram, personālsabiedrībā apvienojas divas vai vairākas būvfirmas, lai, apvienojot savus spēkus un<br />
finanses vai materiālus, uzbūvētu kādu lielu tirdzniecības namu.<br />
Personālsabiedrības dibināšana ir samērā vienkārša – dibinātājiem vienīgi ir jānoslēdz sabiedrības<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
līgums. Likums neprasa obligātu rakstveida līguma noslēgšanu. Šādu līgumu var noslēgt mutiski, līdz ar<br />
to līgums nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Personālsabiedrībai nav jāveido pamatkapitāls, pārvaldes<br />
institūcijas (valde, padome) un nav vajadzīgi arī statūti. Personālsabiedrības biedru savstarpējās attiecības<br />
apspriežamas saskaņā ar sabiedrības līguma noteikumiem. Ja tādu nav, tad piemēro Komerclikuma<br />
noteikumus, kā arī Civillikuma noteikumus par sabiedrības līgumu, ciktāl Komerclikumā nav paredzēts<br />
citādi.<br />
► Pamatkapitāls – materiālie un naudas resursi, kas vajadzīgi uzņēmējdarbības uzsākšanai.<br />
Atkarībā no tā, vai visi personālsabiedrības biedri neierobežoti atbild par sabiedrības saistībām<br />
vai arī kāda tās biedra atbildība šīs sabiedrības kreditoriem ir ierobežota, personālsabiedrības iedalās<br />
pilnsabiedrībās un komandītsabiedrībās.<br />
► Kreditors ir valsts, juridiska persona, fiziska persona vai uz līguma pamata saistīta fizisku personu<br />
grupa, kurai ir likumīgas prasījuma tiesības pret parādnieku.<br />
Pilnsabiedrība un komandītsabiedrība<br />
Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot<br />
kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības<br />
kreditoriem, apvienojušies divi vai vairāki cilvēki (biedri).<br />
Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot<br />
kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušies divi vai vairāki cilvēki (biedri), ja<br />
vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz kreditoriem ir ierobežota ar viņa<br />
ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.<br />
► Komandīts ir līgumsabiedrības dalībnieks, kurš savu atbildību ierobežo ar savas iemaksas apmēru.<br />
► Komplementārs ir līgumsabiedrības dalībnieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības<br />
saistībām.<br />
Katram pilnsabiedrības biedram un komandītsabiedrības komplementāram ir tiesības pārstāvēt<br />
sabiedrību attiecībās ar trešajām personām (piemēram, slēgt darījumus un veikt citas tiesiskas darbības<br />
pilnsabiedrības vārdā), ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības. Sabiedrības līgumā<br />
var noteikt, ka visi vai vairāki tās biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Šie biedri no sava vidus<br />
var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.<br />
Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās<br />
biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību. Ievērojot, ka komandīts ir ierobežojis savu atbildību, viņam<br />
nav arī tiesību pārstāvēt komandītsabiedrību attiecībās ar trešajām personām.<br />
Kapitālsabiedrība<br />
Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai<br />
akciju nominālvērtību kopsummas. Tātad svarīgākā kapitālsabiedrības daļa ir pamatkapitāls, bez kura<br />
izveidošanas kapitālsabiedrību nevar nodibināt.<br />
► Akcija – vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod<br />
viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības peļņas daļu – dividendi.<br />
24<br />
25
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Kapitālsabiedrība ir juridiska persona un tās dalībnieki (akcionāri) atšķirībā no personālsabiedrības<br />
biedriem neatbild par sabiedrības saistībām, līdz ar to kapitālsabiedrības kreditori nevar vērst savas<br />
prasības pret dalībniekiem (akcionāriem). Kapitālsabiedrība atšķiras arī ar sarežģītāku dibināšanas kārtību<br />
un lielāku dokumentu skaitu, kuri jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā tās ierakstīšanai komercreģistrā.<br />
Likums iedala kapitālsabiedrības sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju<br />
sabiedrībās (AS). Likums paredz arī izņēmumu, kad kapitālsabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar<br />
papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks (akcionārs) par sabiedrības saistībām atbild personiski ar<br />
visu savu mantu. Sabiedrību ar papildu atbildību var dibināt gan kā slēgtu sabiedrību, gan arī kā atklātu<br />
sabiedrību.<br />
N.B. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu, bet akciju<br />
sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.<br />
Vispopulārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. (SIA) ir slēgta<br />
sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības saimnieciskā vienība. Līdz ar to SIA dalībnieki daudz<br />
ciešāk saistīti savā starpā un daudz vieglāk var kontrolēt dalībnieku loku, nekā tas ir AS. Komerclikumā<br />
paredzēts, ka, atsavinot SIA daļas dāvināšanas vai maiņas ceļā, vienmēr vajadzīga dalībnieku lēmumā<br />
izteikta piekrišana. Savukārt, ja SIA dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem<br />
ir pirmpirkuma tiesības. SIA statūtos tomēr var paredzēt, ka daļas var pārdot arī bez to piedāvāšanas<br />
pārējiem dalībniekiem pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ierobežot dalībnieka tiesības pārdot viņam<br />
piederošu daļu var tikai ar attiecīgā dalībnieka nepārprotamu rakstveida piekrišanu.<br />
AS ir atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Akcija ir<br />
vērtspapīrs. Publiska kapitāla piesaiste, laižot apgrozībā jaunas akcijas, ļauj arī vieglāk piesaistīt lielākas<br />
investīcijas, nekā piedāvājot daļas (akcijas) slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir SIA gadījumā. Tāpēc<br />
akciju sabiedrību parasti dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam nepieciešami<br />
lieli ieguldījumi. Jāņem vērā arī, ka atsevišķos likumos ir speciāli paredzēta prasība, ka ar noteikta<br />
veida komercdarbību var nodarboties tikai komercsabiedrības AS formā, piemēram, banku darbība,<br />
apdrošināšana u.c.<br />
Atšķirībā no SIA dalībnieka akcionārs var brīvi pārdot savas akcijas. Likums atstāj pašu AS<br />
dibinātāju (akcionāru) ziņā, vai paredzēt AS statūtos, ka akciju pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces<br />
piekrišana, definējot iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, kā arī nodrošināt sev pirmpirkuma<br />
tiesības uz pārdodamām akcijām.<br />
SIA dalībniekiem salīdzinājumā ar AS akcionāriem ir arī lielāka ietekme uz sabiedrības pārvaldi<br />
– likums paredz, ka SIA dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes<br />
kompetencē.<br />
Akcionāru sapulcei likums šādas tiesības nepiešķir. Turklāt AS obligāta ir trīspakāpju pārvaldes<br />
struktūra – akcionāru sapulce, padome un valde, savukārt SIA – obligāta ir dalībnieku sapulce un valde;<br />
veidot vai neveidot padomi – tas ir pašas SIA dibinātāju (dalībnieku) ziņā.<br />
Sabiedrības reģistrācija<br />
Personālsabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums, kuru paraksta<br />
visi dibinātāji (personu paraksti uz pieteikuma un rīcībspēja jāapliecina notariāli), kvīts par reģistrācijas<br />
valsts nodevas samaksu 100 latu apmērā un kvīts par publikācijas apmaksu 24 latu apmērā, kā arī<br />
personālsabiedrības dibinātāja – fiziskās personas pie zvērināta notāra apliecināts paraksta paraugs. Ja<br />
šīs personas paraksts ir notariāli apliecināts uz reģistrācijas pieteikuma, atsevišķs paraksta paraugs nav<br />
jāiesniedz.<br />
Ievērojot, ka SIA ir slēgta sabiedrība un tai ir mazāks minimālā pamatkapitāla lielums – 2000<br />
latu (AS – 25 000 latu), tā ir vairāk piemērota mazā un vidējā biznesa veikšanai. SIA ir atviegloti arī<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
dibināšanas noteikumi salīdzinājumā ar AS. Dibinot SIA, tās pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai<br />
mantisko ieguldījumu, bet, dibinot AS, – tikai ar naudu. Arī valsts nodeva SIA reģistrācijai ir mazāka<br />
– 100 latu; valsts nodeva par AS reģistrāciju ir 250 latu.<br />
Sīkāku informāciju par personālsabiedrības un kapitālsabiedrības reģistrēšanu var saņemt<br />
Uzņēmumu reģistra mājaslapā www.ur.gov.lv, kā arī jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā.<br />
Reģistrācija VID<br />
Uzņēmumu reģistrs reģistrē komersantus, to pārstāvniecības un filiāles arī kā nodokļu maksātājus.<br />
Uzņēmumu reģistrs arī piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu, kā arī izsniedz reģistrācijas<br />
apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība. Bet juridiskās personas, kuras saskaņā ar<br />
likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.<br />
Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas arī reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.<br />
Uzņēmējdarbībā vajadzīgie resursi<br />
Kad uzņēmējs plāno sākt savu biznesu – uzņēmējdarbību, viņš noteikti apdomā, kādi līdzekļi<br />
vai materiāli būs vajadzīgi, lai firma (uzņēmums) varētu sekmīgi darboties savā nozarē. Protams, jāzina<br />
par nepieciešamo materiālu izmaksām un vietu, kur tos var nopirkt. Bet vai jūs protat sadalīt grupās<br />
vajadzīgos materiālus? Kuri būs vajadzīgi visvairāk un kuri vismazāk? Šajā nodaļā apskatīsim visus<br />
iespējami vajadzīgos resursus.<br />
► Resursi – līdzekļi, krājumi, līdzekļu vai ienākumu avoti<br />
Piemēram, ziedu audzētājs vēlas pārdot pašaudzētus ziedus pilsētā. Padomājiet, ko viņam vajag?<br />
Transportu, ar ko vest puķes. Naudu, ko maksāt par veikaliņa īri. Cilvēku, kas varētu pārdot ziedus, jo<br />
pašam ir cits darbs. Vāzes un ūdens, lai ziedi nenokalstu u.c.<br />
Jebkuram uzņēmējam ir vajadzīgi savi specifiskie resursi, bet daži resursi ir tādi, kas nepieciešami<br />
gandrīz visiem komersantiem:<br />
• Telpas, kuras nepieciešamas uzņēmuma vadīšanai, preču un (vai) pakalpojumu sniegšanai utt.<br />
Telpas ir dažādas, sākot ar mazu istabu līdz lielai fabrikai vai tirdzniecības centram<br />
• Tehnika, mašīnas, iekārtas, ar kuru palīdzību var preces ražot, pārvadāt utt,, ieskaitot pildspalvas,<br />
papīrus, ēvelsolus, skrūves, nažus, lampas u.c.<br />
• Darbaspēks, bez kura vispār nebūs preču vai pakalpojumu. Sākot ar vienu pašu – īpašnieku līdz<br />
pat tūkstošiem strādnieku. Tie ir arī ierēdņi, policisti, finansisti utt.<br />
• Materiāli vai preces, no kurām gatavo vai saliek produkciju, pēc tam to pārdod. Piemēram,<br />
īpašnieks nopērk kokus, izgatavo mēbeles, pēc tam tās pārdod<br />
• Nauda. Bez tās nevar iztikt, piemēram, lai samaksātu īri par veikalu, kur jūs pārdosiet savas<br />
preces, kā arī pat materiālu iegādei<br />
Uzņēmējdarbības teorijas klasiskā definīcija ietver četras resursu grupas jeb ražošanas faktorus:<br />
1. Zeme. Tajā apvienoti visi dabiskie resursi: meži, ūdeņi, lauki, aramzemes, minerālu un<br />
naftas atradnes, dabas spēki (saule, vējš, ūdens utt.)<br />
2. Darbs. Tā ir jebkura cilvēka intelektuālā un fiziskā darbība, kas tiek mērķtiecīgi veikta,<br />
lai radītu labumus vai dotu pakalpojumus<br />
3. Kapitāls. Ar to saprot gan naudas līdzekļus, gan visu veidu iekārtas, mašīnas, ēkas,<br />
instrumentus, būves, kā arī darbagaldus, citus materiālus un izejvielas<br />
4. Uzņēmējspējas. Tas ir jaunākais atzītais ražošanas faktors, kas ietekmē jebkuru<br />
26<br />
27
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
uzņēmējdarbību. Tās ir saistītas ar visu jau minēto ražošanas faktoru (zeme, kapitāls,<br />
darbs) savienošanu, lai sasniegtu komercdarbības mērķus<br />
Kā iegūt un lietot resursus<br />
Iepriekš noskaidroti visi resursi, kas vajadzīgi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Bet kādā veidā un<br />
cik daudz tos var izmantot? Vai uzreiz nopirkt veikalu ziedu pārdošanai? Kādu algu spēsiet izmaksāt<br />
pieņemtajam darbiniekam un kādu transportlīdzekli iegādāsieties? Izanalizēsim, kā var iegūt nepieciešamos<br />
resursus, lai uzņēmējdarbības procesā nebūtu lielu zaudējumu.<br />
► Izmaksas – rodas gadījumos, kad preces pārdod tālāk, kad, lietojot tehniku vai kādas citas lietas,<br />
samazinās to vērtība (nolietojums). To sauc par izdevumiem.<br />
Izmaksas var būt dažādas: tiešs pirkums, pirkums uz nomaksu un nomas maksa. Resursu izmaksas<br />
ir zeme, ēkas, tehniskās iekārtas, ko var tieši nopirkt vai izīrēt un lietot, uzsākot uzņēmējdarbību. Bet tas<br />
nav tik vienkārši, ja runājam par darbaspēku un naudu. Tos nevar nopirkt tāpat kā mašīnas vai iekārtas.<br />
Cilvēkiem jāmaksā alga, tāpat kā jāmaksā par automašīnas izmantošanu.<br />
Nauda ir vēl grūtāk izprotams resurss. Naudu nevar ražot, to var viegli apmainīt, lai dabūtu<br />
vajadzīgos resursus. Piemēram, naudu var apmainīt pret kādu iekārtu, automašīnu vai ar to var samaksāt<br />
nomu vai nolīgt cilvēkus.<br />
Jebkuram resursam ir sava cena, arī naudai. Piemēram, ja uzņēmējs aizņemas naudu no bankas,<br />
ir jāmaksā procenti. Ja īpašnieks vai akcionārs iegulda naudu uzņēmumā, par šo ieguldīto naudu tiem<br />
jāsaņem peļņa vai dividendes.<br />
► Procenti – kapitāla daļa, ko aprēķina no katrām kapitāla 100 vienībām kā atlīdzību par šī kapitāla<br />
lietošanu vai samaksas kavējumu.<br />
► Dividende – akciju sabiedrības tīrās peļņas daļa (pēc nodokļu aprēķināšanas), kuru saņem akcionārs.<br />
► Peļņa – rezultāts, kas rodas, ja uzņēmējs savas preces vai pakalpojumus pārdod dārgāk par to<br />
pašizmaksu.<br />
Firmai vai uzņēmumam ir vajadzīgi dažādi resursi dažādos daudzumos un dažādos laikos.<br />
Par dažiem resursiem uzņēmējs var samaksāt uzreiz, un tie uzreiz kļūst par viņa īpašumu. Par citiem<br />
resursiem var maksāt pa daļām un iegūt savā īpašumā pēc pilnīgas norēķināšanās. Dažus nemaz nevajag<br />
iegūt īpašumā – tie ir jāīrē vai jānomā tik ilgi, kamēr ir vajadzīgi.<br />
Pašam uzņēmējam piederošo resursu izmantošana arī rada izmaksas. Ja esat nopircis automašīnas<br />
savam uzņēmumam, nedomājiet, ka tām vairs nav lietošanas izmaksu tāpēc vien, ka tās pieder jums. Ja<br />
transportlīdzeklim jākalpo 5 gadi, tad jārēķinās ar to, ka ikgadējās izmaksas būs 1/5 no tā vērtības. Tās<br />
sauc par nolietojuma izmaksām jeb amortizāciju. Protams, par nolietojumu uzņēmējam nav jāmaksā,<br />
bet jāatceras, ka šīs izmaksas pastāv.<br />
Bez tiešajām izmaksām var parādīties arī citas izmaksas, kuras jāsedz, lai varētu turpināt darbu.<br />
Telpu īre var ietvert arī apdrošināšanu, remontu utt. Iekārtu darbam vajadzīga elektroenerģija vai degviela,<br />
kā arī apdrošināšana un remonts. Darbu apmaksājot ar algu, jāmaksā nodokļi valstij. Aizņemoties naudu,<br />
jāmaksā procenti utt.<br />
Tātad katram resursam ir izmaksas. Jāņem vērā šāda aprēķina kārtība:<br />
• Izmaksas var aprēķināt uz gadu, nedēļu vai pat uz stundu<br />
• Izmaksas var aprēķināt uz produkcijas vienību, kura tiek ražota, vai uz vienu cilvēkstundu<br />
28<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Uzņēmējdarbības finansēšanas veidi<br />
Ja esat nodomājis izveidot savu firmu vai paplašināt tās darbību, tad noteikti vajadzēs papildus<br />
naudas ieguldījumu. Jums tās nav? Ko darīt? Izeja, protams, vienmēr ir, palūkosimies, kur un kā var<br />
dabūt naudu.<br />
Uzņēmējam ir pieejami daudzi un dažādi finansējumu veidi. Tie atšķiras ar:<br />
• institūciju (iestāžu) veidu, kas finansē (bankas, Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, ES,<br />
Pasaules Banka u.c.);<br />
• procentiem, kas tiek prasīti par finansējuma izmantošanu, to piešķirot/ aizdodot ilgtermiņā/<br />
īstermiņa;<br />
• atrašanās vietu attiecībā pret uzņēmumu (ārzemju, vietējais);<br />
• finansēšanas ātrumu (birokrātiskās prasības, dokumentu noformēšana).<br />
Pieejamākie finansējuma veidi ir banku piedāvātie finanšu pakalpojumi – kredīts (īstermiņa,<br />
ilgtermiņa), līzings, faktorings, bez tam pieejami arī granti jeb valsts atbalsta programmas, kā arī privātās<br />
un publiskās investīcijas jeb riska kapitālu fondi.<br />
► Ilgtermiņa – tāds, kam noteikts ilgs termiņš, tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.<br />
► Īstermiņa – tāds, kas paredzēts īsam termiņam (ne ilgāk par 12 mēnešiem).<br />
Bankas<br />
Pašlaik Latvijā ir 22 bankas un viena ārvalstu bankas filiāle. Rīgā darbojas arī ārzemju banku<br />
pārstāvniecības, kuras nav tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus. Biznesa informācijas publikācijā ir<br />
atrodama informācija par kredītu likmēm <strong>Latvijas</strong> komercbankās.<br />
Riska kapitāls<br />
Riska kapitāls ir būtiski svarīgs jauniem un augošiem uzņēmējiem. Pavisam nesen Latvijā<br />
izveidots pirmais riska kapitāla fonds mazo un vidējo komersantu finansēšanai, kurā piedalās valsts.<br />
Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu pašu kapitālā, kad riska kapitāla kompānija<br />
iegulda uzņēmumā naudu, bet pretī saņem uzņēmuma daļas vai akcijas, tas ir, kļūst par līdzvērtīgu<br />
uzņēmuma līdzīpašnieku. Ieguldījuma mērķis ir veicināt uzņēmuma ātru izaugsmi un attīstību. Riska<br />
kapitāla fonda turētājs līdz ar pārējiem uzņēmuma īpašniekiem uzņemas daļu no uzņēmējdarbības riska,<br />
atbilstoši tam arī sagaida paaugstinātu atdevi.<br />
Riska kapitāla ieguldījums uzņēmumā parasti ir uz ierobežotu laiku, parasti uz 5 – 7 gadiem.<br />
Pēc šī perioda beigām riska kapitāla fonds parasti mēģina savas daļas vai akcijas pārdot. Gadījumā, ja<br />
pircējs ir trešā puse (piemēram, uzņēmums kā viens vesels tiek pārdots stratēģiskam investoram vai<br />
citam – lielākam uzņēmumam, vai ārzemniekiem), tad uzņēmuma pirmatnējos īpašniekus finansiāli šis<br />
darījums neskar – viņiem nav jārūpējas par naudas atdošanu riska kapitālistam. Saņemtā nauda kopā ar<br />
riska kapitālista nopelnīto peļņu ir jāmaksā pašam uzņēmējam tikai tādā gadījumā, ja viņš pats nolemj<br />
atpirkt daļas no riska kapitāla fonda.<br />
Dažādiem riska kapitāla fondiem ir dažādas prasības par to, kādam ir jābūt uzņēmumam, lai<br />
riska kapitāla fonds vispār izskatītu iespēju ieguldīt. Dažiem fondiem, piemēram, ir „nevēlamo” nozaru<br />
saraksts – tās ir nozares, kurās strādājošus uzņēmumus fonds neatbalsta. Citi fondi var izvirzīt kādas<br />
prasības par uzņēmuma lielumu – piemēram, tik un tik liels minimālais apgrozījums, vai uzņēmumam<br />
jābūt tādam, kas jau sekmīgi darbojas vismaz vienu vai divus gadus.<br />
Mazo un vidējo komersantu atbalsta fonda (MVKAF) dibinātāji ir Hipotēku un zemes banka<br />
29
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
(HB) un Norvēģijas – <strong>Latvijas</strong> uzņēmējdarbības attīstības fonds (NLUAF). Jaunizveidotā fonda darbības<br />
mērķis ir papildu finansējuma sniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piedāvājot riska kapitāla<br />
investīcijas, ar ko tiek saprasts ieguldījums uzņēmuma paša kapitālā vai ar pušu kapitālu saistīts aizdevums<br />
ar mērķi veicināt kompānijas straujāku izaugsmi un attīstību.<br />
Granti<br />
► Granti – mērķfinansējums no dažādiem avotiem, piemēram, ES fondiem, valsts budžeta u.c.<br />
Komercdarbības attīstībai pieejamie finansējumi ir granti, kurus piešķir <strong>Latvijas</strong> valdības atbildīgās<br />
institūcijas (piemēram, <strong>Latvijas</strong> Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Profesionālās<br />
izglītības attīstības aģentūra, EK 7. Ietvara programmas <strong>Latvijas</strong> Nacionālais kontaktpunkts).<br />
Pētniecībai granti no ES ir tādās nozarēs kā dzīvības zinātnes (pārtika, veselības aizsardzība,<br />
genoma izpēte), IT, konkurētspējīga izaugsme (mehānismu, tehnoloģiju un materiālu izmantošana<br />
ražošanā u.c.), kā arī vide un enerģija.<br />
Uz šo finansējumu var pieteikties arī mazie un vidējie uzņēmumi. Lai saņemtu šo atbalstu, bieži<br />
nepieciešami sadarbības partneri no citām ES dalībvalstīm, kā arī jāsagatavo konkurētspējīgs projekta<br />
pieteikums. Šī finansējuma ietvaros uzņēmēji var saņemt atbalstu projekta uzrakstīšanai, bet lielākā daļa<br />
finansējuma nonāk pie zinātniekiem, kuri realizē uzņēmēja pasūtīto projektu. ES finansējums projektā<br />
nosedz visas ar projektu saistītās tiešās izmaksas – darba algas, materiālus, aparatūru, komandējumus<br />
un projekta vadības izdevumus. Līdzīgas programmas ir pieejamas jomās, kas saistītas ar izglītību<br />
uzņēmējdarbībā. Ar to var iepazīties mājaslapā www.piapa.lv.<br />
Publiskais kapitāls<br />
Publiskā kapitāla gadījumā līdzekļi tiek piešķirti no valsts, pašvaldību vai Eiropas Kopienas<br />
finanšu resursiem. Šie pasākumi var izvērsties gan kā tiešās izmaksas, gan kā ieņēmumu samazinājums<br />
valsts/pašvaldību institūcijām. Valsts līdzekļi ietver arī valsts banku, fondu u.c. līdzekļus. Atsevišķos<br />
gadījumos publisko kapitālu var ieguldīt arī privāta vai sabiedriska institūcija, kas ir valsts iecelts<br />
starpnieks, piemēram, komercbankai uztic vadīt valsts finansēto atbalsta projektu. Papildus informāciju<br />
var meklēt Finansu ministrijā, Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, www.fm.gov.lv.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Atbalsta lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicina lauku attīstību<br />
• Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)<br />
Sniedz atbalstu piekrastes zvejniekiem, zivju krājumu aizsardzībai, zvejas ostu uzlabošanai, akvakultūrai<br />
un zivju produkcijas pārstrādei<br />
Struktūrfondu izmantošana ir visvairāk atkarīga no uzņēmēju iniciatīvas un neatlaidības. Plašāka<br />
informācija pieejama arī strukturālo fondu mājaslapā www.esfondi.lv.<br />
Banku īpašās programmas<br />
<strong>Latvijas</strong> Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības programmu realizē <strong>Latvijas</strong> Hipotēku un<br />
zemes banka. Aizdevumi ir ar samazinātām nodrošinājuma prasībām un kredītprocentu likmēm. Papildus<br />
programma paredz arī riska kapitāla fonda izveidi un darbošanos, <strong>Latvijas</strong> Garantiju aģentūras garantiju<br />
sniegšanu, konsultācijas uzņēmumiem. Lai varētu piedalīties šajās programmās, jāiesniedz atbilstoši<br />
bankas prasībām veidots biznesa plāns un personu un īpašumtiesību apliecinoša dokumentācija. Sīkāka<br />
informācija: <strong>Latvijas</strong> Hipotēku un zemes bankas mājaslapā www.hipo.lv.<br />
Līzings<br />
Līzings ir noma ar vai bez izpirkuma tiesībām termiņa beigās.<br />
Parasti līzings tiek izmantots, mazumtirdzniecībā iegādājoties:<br />
• automašīnas,<br />
• biroja tehniku un iekārtas,<br />
• sadzīves tehniku u.c. preces.<br />
Līzings ļauj piegādātājam uzreiz saņemt naudu par darījumu, bet pircējam norēķināties ar līzinga<br />
kompāniju daudz ilgākā laikā.<br />
Finanšu līzinga rezultātā pirkuma priekšmets nonāk pircēja īpašumā līguma termiņa beigās. Operatīvais<br />
līzings nozīmē, ka pirkuma priekšmets nepāriet pircēja īpašumā, to parasti atpērk pārdevējs par atlikušo<br />
vērtību, kas ir norādīta līgumā. Par to sīkāku informāciju var iegūt <strong>Latvijas</strong> Līzinga devēju asociācijā,<br />
Maskavas 240, 4. stāvs, Rīga, LV-1063, tālr. 7084868.<br />
Valsts atbalsta programmas<br />
Struktūrfondu finansējums uzņēmējiem tiek piešķirts, izvērtējot projektus atbilstoši prasībām to<br />
iesniegšanas kārtībā. Katrai no atbalstāmajām jomām paredzētas atšķirīgas atbalsta aktivitātes, kuras<br />
sīki atšifrētas vadlīnijās projektu pieteicējiem. Informāciju par projektu iesniegšanas noteikumiem var<br />
saņemt atbilstošās ieviešanas institūcijās – <strong>Latvijas</strong> Investīciju un attīstības aģentūrā www.liaa.gov.lv vai<br />
Valsts reģionālās attīstības aģentūrā www.vraa.gov.lv.<br />
Faktorings<br />
Faktorings jeb aizdevums pret debitora (uzņēmuma preču vai pakalpojuma pircēja) parādiem<br />
strauji kļūst populārāks gan pasaulē, gan Latvijā, papildinot to finanšu instrumentu klāstu, kas palīdz<br />
uzņēmējam efektīvāk darboties tirgū un attīstīt biznesu.<br />
► Debitors – uzņēmuma parādnieks.<br />
Struktūrfondi<br />
Eiropas Savienības struktūrfondi:<br />
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)<br />
Atbalsta attīstības un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanu reģionos. Finansējums galvenokārt paredzēts<br />
infrastruktūras, ražošanas un <strong>Latvijas</strong> Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai<br />
• Eiropas Sociālais fonds (ESF)<br />
Samazina diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū. Investīcijas izglītības sistēmā, profesionālajā<br />
izglītībā un nodarbinātības veicināšanā<br />
• Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVG)<br />
30<br />
31
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
Faktoringa priekšrocības<br />
Pārdevējam<br />
l<br />
• ļauj konkurēt jaunos tirgos,<br />
• tiek apdrošināts pret kredītzaudējumiem,<br />
• uzlabo naudas plūsmu,<br />
• samazina administratīvos izdevumus.<br />
Pircējam<br />
(ja ir priekšapmaksa, pircējs ņem faktoringu)<br />
• palielina pirkšanas spējas bez jaunām<br />
kredītlīnijām bankā,<br />
• var saņemt preci ar minimāliem<br />
administrēšanas izdevumiem,<br />
• saņem atlikto maksājumu.<br />
Faktoringa trūkumi:<br />
• salīdzinoši dārgs pasākums, īpaši tiešais faktorings,<br />
• tomēr samērā birokrātisks process,<br />
• netiešais faktorings nav īsti garantija, tas būtībā ir kredīts ar preci kā ķīlu.<br />
Faktoringam ir daudzi veidi, un katram atšķiras izmaksas atkarībā no pircēja finanšu datiem un<br />
riska sadales starp uzņēmumu, kurš pārdod produkciju vai pakalpojumus, un faktoringa pakalpojumu<br />
sniedzēju pircēja rēķinu segšanai to neapmaksāšanas gadījumā.<br />
Izmantojot faktoringu, palielinās dokumentu kontrolēšanas apjoms uzņēmumā, bet atšķirībā no<br />
parasta kredīta ieguves nekas nav jāieķīlā. Faktoringā galvenais ir rēķina summa, un tā var būt jebkāda.<br />
Uzņēmumos SIA Hanza līzings, SIA Unilīzings, SIA Parekss līzings un bankās (piemēram,<br />
a/s <strong>Latvijas</strong> Krājbanka, AKB Baltijas Tranzītu banka, Nord/LB banka), kur tiek piedāvāti faktoringa<br />
pakalpojumi gan pārdevēja, gan produktu vai pakalpojumu pircēja izvērtēšanai tiek izmantotas datorizētas<br />
analīzes formas, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai abas puses ir piemērotas faktoringa izmantošanai.<br />
Analizē uzņēmuma likviditātes rādītājus, krājumu apgrozījuma ilgumu, kā arī citus uzņēmuma darbības<br />
rādītājus.<br />
► Apgrozījums – kopējais naudas daudzums, kas ienācis vai izgājis caur uzņēmuma apriti konkrētā<br />
laika periodā.<br />
Latvijā, pieaugot banku konkurencei, bankas cenšas piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.<br />
Faktorings Latvijā ir samērā jauns pakalpojums, un tam ir liels izaugsmes potenciāls.<br />
Apdrošināšana<br />
Uzņēmējiem Latvijā ir pieejamas profesionālas apdrošināšanas kompānijas (<strong>Latvijas</strong><br />
Apdrošinātāju asociācija, K. Valdemāra 149 – 401, Rīga, LV-1013, Tālr. 7360898), kas spēj piedāvāt<br />
visplašāko pakalpojumu spektru. Jūs varat apdrošināt visu – sākot ar savu dzīvību un veselību un beidzot<br />
ar iespējamiem klientiem, kas var apmeklēt jūsu uzņēmumu. Apdrošināšana jums palīdzēs pārvarēt<br />
negaidītus un nepatīkamus brīžus jūsu personīgajā vai uzņēmuma dzīvē.<br />
Uzņēmuma vadītājs ikdienā saskaras ar dažādiem riskiem un nepieciešamību tos veiksmīgi<br />
pārvaldīt. Apdrošināšana ir arī viens no risku pārvaldīšanas veidiem, kas palīdz pasargāt no neparedzētiem<br />
zaudējumiem, nodrošinot uzņēmējdarbības nepārtrauktību.<br />
Piespiedu kārtā ar apdrošināšanu nākas saskarties gadījumos, kad tiek izmantoti kredīta pakalpojumi<br />
– līzings, hipotekārais kredīts, citi aizņēmumi pret ķīlu. Šajos gadījumos finansētājs pieprasa apdrošināt<br />
ķīlas objektu – nekustamo vai kustamo īpašumu, autotransportu un bieži vien arī piedāvā kādu savu<br />
sadarbības partneru standarta apdrošināšanas programmu, kas pilnībā apmierina finansētāja vajadzības,<br />
bet ne vienmēr atbilst uzņēmēja vajadzībām, tādēļ nepieciešams veikt padziļinātu apdrošināšanas<br />
___________________________________________________________________________________<br />
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
produktu izpēti.<br />
Aizstāvot kreditora intereses, apdrošinātājs garantē realizētās preces vai pakalpojuma apmaksu,<br />
ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums.<br />
Par apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīta situācija, kad debitors ir kļuvis de jure (tiesiski,<br />
oficiāli) vai de facto (faktiski, īstenībā) maksātnespējīgs un nevar pildīt savas maksājumu saistības.<br />
Uzsākot biznesu, ieteikts izvērtēt šādu apdrošināšanas produktu nepieciešamību un lietderību:<br />
• Īpašuma apdrošināšana. Ietver ēku un būvju apdrošināšanu, telpu remontdarbu izmaksas<br />
(to skaitā nomāto telpu remontu), kā arī kustamā īpašuma (tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma,<br />
inventāra, preces, nomāto un remontam vai uzglabāšanai pieņemto mantu) apdrošināšanu.<br />
Apdrošinot īpašumu, jāpievērš īpaša uzmanība tam, vai apdrošinājuma summa atbilst reālajām<br />
aizvietošanas izmaksām, ja vajadzētu aizstāt zaudēto īpašumu ar jaunu, līdzvērtīgu.<br />
• Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Apdrošinot savu civiltiesisko atbildību, var pasargāt<br />
sevi no zaudējumiem, kas varētu rasties, atlīdzinot kaitējumu trešajai personai saskaņā ar LR<br />
Civillikumu. Pēc līguma noslēgšanas apdrošinātājs sedz kaitējumu trešās personas īpašumam<br />
vai veselībai (dzīvībai), kā arī tiesas izdevumus apdrošināšanas limita ietvaros. Iespējami<br />
vairāki civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidi – vispārējās, profesionālās, atbildības<br />
par produkta vai pakalpojuma nodarīto kaitējumu, kā arī uzņēmuma direktoru un vadošo<br />
amatpersonu atbildības apdrošināšana.<br />
• Transporta līdzekļu apdrošināšana (KASKO). Piedāvā iespēju apdrošināt <strong>Latvijas</strong><br />
Republikā reģistrētus sauszemes transporta līdzekļu (vieglās automašīnas; kravas automašīnas;<br />
mikroautobusi un autobusi; motocikli) pret divām galvenajām risku grupām – transporta<br />
līdzekļa bojājumi un zādzības. Apdrošinot transportu, svarīgi iepazīties ar izņēmumiem<br />
– gadījumiem, kad apdrošināšanas kompānija nemaksā atlīdzību, un citiem apdrošināšanas<br />
noteikumu punktiem, kas paredz iespēju nemaksāt atlīdzību, piemēram, ja auto nozagts kopā ar<br />
reģistrācijas apliecību. Svarīgi arī pievērst uzmanību apdrošinātāja prasībām pret apdrošinātā<br />
transportlīdzekļa atrašanās vietu naktī; prasībām attiecībā uz personām, kas ir tiesīgas vadīt<br />
auto; apdrošināšanas gadījumiem, par kuriem drīkst neziņot Ceļu policijai.<br />
• Darbinieku apdrošināšana. Ietver darbinieku veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu<br />
pret nelaimes gadījumiem, veicot darba pienākumus. Svarīgi zināt, ka apdrošināšanas<br />
prēmija, ko uzņēmums maksā par nodarbināto apdrošināšanu, tiek uzskatīta par darba devēja<br />
attaisnotajiem izdevumiem un netiek aplikta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām<br />
iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli ar nosacījumu, ka līgums noslēgts vismaz uz<br />
vienu gadu un apdrošināšanas prēmija nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas jeb<br />
180 Ls gadā. Attaisnoto izdevumu kopējā summa iekļauj sevī veselības un nelaimes gadījumu<br />
apdrošināšanas prēmijas.<br />
Lai apdrošināšana veiksmīgi darbotos uzņēmuma interesēs, svarīgi piemeklēt konkrētai<br />
uzņēmējdarbības specifikai atbilstošu, uzticamu apdrošinātāju, kurš piedāvā vislabvēlīgākos noteikumus,<br />
un līdz ar to uzņēmumam nav jāviļas nepareizi noslēgto līgumu dēļ, kas liedz tam saņemt piemērotu<br />
atlīdzību. Lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, palīgā nāks apdrošināšanas brokeris –<br />
konsultants. Apdrošināšanas brokeris pārstāv klienta intereses visos apdrošināšanas posmos, sākot no<br />
konsultēšanas, apdrošināšanas risku noteikšanas, līguma izveidošanas un slēgšanas, līdz pat apdrošināšanas<br />
atlīdzības dokumentācijas kārtošanai un izmaksai.<br />
32<br />
33
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
Mārketinga būtība<br />
Vai jūs zināt, kas ir mārketings? Dažiem liekas, ka tas saistīts ar tirdzniecību, dažiem nav ne<br />
mazākas nojausmas. Vēl kādam šķiet, ka pārdošana vai preces var būt piederīga šim vārdam. Principā<br />
šajā jēdzienā slēpjas daudz kas vairāk. Šajā nodaļā varēsiet uzzināt par mārketinga noslēpumiem. Šis<br />
„stāsts” ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Ja vien patiesi vēlaties iedziļināties, varat palasīt šai tēmai veltītas<br />
grāmatas, to ir samērā daudz. Šeit par mārketingu uzzināsiet tikai pašus pamatus.<br />
Mārketings ir visplašākā darbība ar tirgu: izpēte, prognozēšana, analīze, vērtēšana,<br />
iedarbība, pārbaude utt.<br />
Vārds „mārketings” nācis no angļu valodas vārda market, kas latviešu valodā nozīmē tirgus.<br />
Mūsu valodā teorētiski to varam saukt arī par tirgzinībām. Dažādās grāmatās minēti vēl citi nosaukumi.<br />
Vienkāršāk sakot, mārketinga būtība saistās ar klientu vajadzību un vēlmju apmierināšanu.<br />
Mārketings<br />
• Mārketings<br />
• Mārketinga sastāvs (cilvēki, cena, vieta, prece, virzīšana)<br />
• Konkurences vide, konkurētspēja un kvalitāte<br />
• Tirgus izpēte (segmentācija)<br />
• Preču un pakalpojumu sadale (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, preču<br />
kustība, noliktavas)<br />
• Pircēju grupas faktori (personiskie faktori, psiholoģiskie faktori, sociālie faktori,<br />
kultūras faktori)<br />
• Preces cenas veidošanas metodes<br />
• Preces dzīves posmi<br />
• Reklāma (uzdevumi, reklāmas izmaksas, patērētāju uzmanība reklāmai)<br />
Mārketingā kā ekonomiskās darbības sistēmā ietvertas šādas darbības:<br />
• Tirgus, pieprasījuma, pircēju gaumes un vajadzību izpēte<br />
• Ražošanas orientācija uz šīm atklātajām jaunajām vajadzībām<br />
• Ražotās preces orientācija uz noteiktu patērētāju jeb pircēju grupu, kas šīs preces vislabprātāk<br />
pērk<br />
• Kompleksa tirgus izpēte<br />
• Preču izvēles plānošana<br />
• Esošo vajadzību apmierināšanas pasākumi jeb atbilstošu preču ražošana<br />
• Neapmierināta pieprasījuma noteikšana un pasākumi tā likvidācijai<br />
• Iespējamo jeb nākotnes vajadzību izdalīšana<br />
• Plānošana<br />
• Ražošanas darba organizēšana un vadīšana<br />
Mārketinga uzdevums ir ne tikai stimulēt pieprasījumu pēc konkrētas preces vai pakalpojuma,<br />
bet nodrošināt tādu pieprasījuma līmeni, kas ļauj firmai sasniegt savu izvirzīto mērķi. Mārketinga darbība<br />
ir apzināts process, kas virzīts uz vēlamā galamērķa sasniegšanu preču pārdošanas rezultātā. Mūsu ikdiena<br />
nav iedomājama bez mārketinga, bez pirkšanas un pārdošanas procesa, bez reklāmas TV, radio, avīzēs.<br />
Mārketings ir visur!<br />
Mārketinga sastāvs<br />
Mārketinga sastāva pamatā ir piecu elementu – cilvēka, cenas, preces virzīšanas tirgū un vietas<br />
– mijiedarbība. Tuvāk par šiem elementiem un viņu lomu mārketingā!<br />
Cilvēks<br />
Pirmais mārketinga sastāva elements ir cilvēki. No mārketinga viedokļa cilvēki tiek iedalīti 3<br />
grupās: firmas personāls, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbinieki un patērētāji.<br />
Firmas personāla ietekme mārketingā. Firmām jāpieņem pēc iespējas labāki darbinieki. Jo<br />
kvalificētāks darbaspēks, jo lielākas dividendes firma saņems nākotnē. Ir pilnīgi skaidrs, ka profesionāls<br />
darbinieks strādā efektīvāk, daudz ražīgāk un arī darba rezultāts ir labāks.<br />
Ļoti svarīgi, kā darbinieki tiek izmantoti, vai tiek veicināta viņu spēju attīstīšana. Vadītājiem<br />
jāveido savos darbiniekos piederības izjūta firmai. Darbinieku atbalstīšanas sistēma ne tikai stimulē<br />
34 35
___________________________________________________________________________________<br />
mārketings<br />
uzticību, bet veicina arī kolektīva saliedēšanos. Firmai jārosina arī sacensību gars, jaunu ideju meklēšana.<br />
Galvenais, lai darbotos visi, nevis tikai daži izredzētie.<br />
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbinieku loma mārketingā. Mūsdienās preču<br />
nogādāšana no ražotāja līdz patērētājiem lielā mērā tiek realizēta ar vairumtirgotāju un mazumtirgotāju<br />
starpniecību, tāpēc mārketinga speciālistam ir jāzina, kā strādā tirdzniecības sistēma kopumā un kādus<br />
uzdevumus veic tajā nodarbinātie.<br />
Patērētāja nozīme mārketingā. Mārketinga stratēģijas galvenais elements ir patērētājs un viņa<br />
iespējas lietot preci vai pakalpojumu. Runājot par patērētāju šajā aspektā, īpaša nozīme tiek piešķirta<br />
tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, ienākumu līmenis utt. Šī informācija mārketinga speciālistiem<br />
ļauj sadalīt iespējamo tirgu vairākās daļās (segmentos) un izvēlēties, kurā no segmentiem tirgot konkrēto<br />
preci. Tirgus segmentus, kuros firma nolēmusi pārdot savu produkciju, sauc par uzņēmuma mērķtirgu.<br />
Prece<br />
Otrais mārketinga sastāva elements ir prece. Tā ir jebkura lieta, ko var lietot un iegādāties patērētājs<br />
un piedāvā vai pārdod uzņēmējs.<br />
Galvenie preces analīzes kritēriji:<br />
• kvalitāte,<br />
• preces īpašības,<br />
• preces izskats (dizains),<br />
• iesaiņojums,<br />
• tirdzniecības marka,<br />
• preces dzīvescikls (no preces izgatavošanas līdz tās popularitātes kritumam),<br />
• konkurence,<br />
• apkalpošana,<br />
• garantijas,<br />
• sortiments.<br />
Konkurence – ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus<br />
dalībniekiem, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji<br />
aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā.<br />
Jebkuram uzņēmumam nepārtraukti jāseko līdzi savu konkurentu darbībai un notikumiem tirgū.<br />
Katras firmas darbība vienmēr saistīta ar konkurentiem. Tā ir cīņa par pircēju, par noteicošo lomu tirgū.<br />
Konkurence ir svarīga tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, galvenais stimuls attīstīt ražošanu<br />
(pakalpojumus), efektīvi saimniekot. Neviens uzņēmējs negrib bankrotēt, tāpēc attīsta savas firmas<br />
enerģiju, atraisa kādu iniciatīvu, kas ļautu izvirzīties par tirgus līderi.<br />
Iesaiņojumam nereti ir liela nozīme. Ar labi veidotu iesaiņojumu var:<br />
• veicināt preces pieņemšanu,<br />
• sekmēt firmas tēla veidošanu,<br />
• pagarināt preces uzglabāšanas laiku,<br />
• atvieglot preces lietošanu,<br />
• samazināt izmaksas,<br />
• palielināt pārdošanas apjomu un peļņu.<br />
Marka ir vārds, simbols, dizains vai cita kombinācija, kas nosaka vai atšķir preces vai pakalpojuma<br />
pārdevēju no konkurentiem. Marku lieto, lai paaugstinātu preces ietekmi uz patērētāju, celtu kvalitātes<br />
reputāciju, veicinātu atkārtoto pārdošanu. Mēs, ikdienā iepērkoties, parasti ņemam pazīstamas markas<br />
preces, piemēram, Laima, Cido, Rīgas piensaimnieks u.c.<br />
Marķējums – informatīva etiķete, apvāks vai zīmogs, kas pievienots precei vai tās iesaiņojumam<br />
36<br />
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
un ietver markas nosaukumu, šķiras marķējumu (ar burta, skaitļa vai vārda palīdzību precīzi atspoguļo<br />
preces īpašību vai šķiru). Aprakstošais marķējums sniedz informāciju par preces lietošanu, aprūpēšanu,<br />
dārdzību, uzbūvi un citām pazīmēm, piemēram, Zaļā karote nozīmē, ka produkts ir bioloģisks.<br />
Svītrkods ir tumšu un gaišu dažāda platuma paralēlu svītru kombinācija, kuru datoram pieslēgts<br />
skaneris atšifrē ciparu formā.<br />
EAN svītrkodu tipi. EAN sistēmā izmanto trīs svītrkodu tipus jeb simbolikas. Katrs no tiem ir ar<br />
noteiktu mērķi un tiek izmantots noteiktos apstākļos. Tie ir svītrkodi:<br />
• uz patēriņa priekšmetiem – EAN simboliku (EAN/13 un EAN/8);<br />
• uz piegādes vienībām – „slāņotā 2 no 5” simbolika (ITF 14);<br />
• papildu informācijas sniegšanai – EAN/128 simbolika.<br />
Kad pircējs nopērk preci, kases operators ar īpašu ierīci – skaneri noskanē (nolasa) svītrkodu.<br />
Prece tiek identificēta un automātiski uz kases čeka izdrukāta cena, kā arī citi preces parametri, kas jau<br />
iepriekš ievadīti veikala datorā, izmantojot to pašu svītrkodu.<br />
EAN simbolika sastāv no 13 vai 8 cipariem (kārtām). Ja kodu uz iepakojuma vai priekšmeta nav<br />
uzlicis ražotājs, to var izdarīt arī preces izplatītājs vai mazumtirgotājs, izmantojot iekšējās lietošanas<br />
kodu.<br />
Cena<br />
Mārketinga sastāva trešais elements ir cena.<br />
N.B. Cena – naudas izteiksmē izteikta produkta vērtība.<br />
Augstāka cena var dot lielākus ienākumus un peļņu, bet citreiz to pašu rezultātu var sasniegt,<br />
pārdodot vairāk preču par zemākām cenām, tāpēc mārketinga speciālistiem jāprot novērtēt situāciju un<br />
izvēlēties piemērotāko cenu veidošanas stratēģiju.<br />
Kas nosaka cenu? Cenu veidošanā var izdalīt 3 galvenās pieejas:<br />
• uz izmaksām orientēta cenas noteikšana – visplašāk izmantotā cenu noteikšanas metode.<br />
Izmantojot šo pieeju, vispirms konstatē visas izmaksas, kas radušās preču un pakalpojumu<br />
ražošanas un mārketinga darbības rezultātā. Šajās izmaksās tiek iekļautas algas, īres maksa,<br />
izejmateriālu vērtība, komunālie maksājumi utt. Pēc tam izmaksām pieskaita vēlamo peļņu;<br />
• uz pieprasījumu orientēta cenas noteikšana. Mārketinga speciālisti prognozē, cik daudz cilvēku<br />
ir gatavi maksāt par preces vienību, un bieži nosaka cenas, ievērojot tirgus pieprasījumu. Nereti<br />
jaunas preces tiek pārbaudītas, izmēģinot dažādas cenas, lai konstatētu pircēju pieprasījumu;<br />
• uz konkurenci orientēta cenas noteikšana. Šajā gadījumā cenas tiek izstrādātas, ievērojot<br />
konkurentu preču cenas. Tās var būt tādas pašas, kā arī zemākas vai augstākas).<br />
Preces virzīšana tirgū<br />
Šī pasākuma galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēki pirktu preci vai pakalpojumu. Pircēji tiks<br />
iedrošināti pirkt jaunu preci, ieraugot tās reklāmu avīzē, žurnālā, TV, kā arī nogaršojot kādu pārtikas<br />
produktu.<br />
Preces virzīšana tirgū sastāv no reklāmas, noieta veicināšanas, publicitātes un tiešās pārdošanas.<br />
Reklāma ir saistīta ar netiešo pārdošanu. Tā popularizē firmas preci vai pakalpojumu un ietekmē<br />
lielu cilvēku auditoriju. Reklāma parasti saistīta ar masu medijiem: TV, radio, avīzēm, žurnāliem, kā arī<br />
bukletiem, katalogiem, skrejlapām.<br />
Reklāmas informācija, kas orientēta uz pircēju nostādni, uzskatiem, parasti uz darbību mudina<br />
kādu noteiktu pircēju grupu, kas vēlama firmai.<br />
37
___________________________________________________________________________________<br />
mārketings<br />
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
Noieta veicināšana ir īslaicīga pārdošanas aktivitāte, kas papildina reklāmu un tiešo pārdošanu.<br />
Tā ir saistīta ar bezmaksas paraugu izdalīšanu, atlaižu kuponu izplatīšanu, preču izstādēm, preču lietošanas<br />
demonstrējumiem, sacensību, loteriju vai spēļu organizēšanu.<br />
Publicitāte ir bezmaksas reklāma, ko sniedz avīzes, žurnāli, TV, informējot par kādu firmu, preci<br />
un pakalpojumu. Šāda veida ziņām cilvēki uzticas vairāk nekā reklāmai, tāpēc daudzas firmas pievērš<br />
lielu uzmanību attiecībām ar presi un veido speciālas nodaļas, kas uztur kontaktus ar masu medijiem.<br />
Tiešā pārdošana ir preču virzīšanas veids, kad pārdevējs tieši pārliecina pircēju veikt pirkumu.<br />
Var teikt, ka preci vai pakalpojumu ieliek tieši pircēja rokās. Iepriekšējos preču virzīšanas veidus dēvē<br />
par netiešo pārdošanu.<br />
Vieta<br />
Katram uzņēmējam ir jāplāno preču piegāde konkrētam mērķtirgum, tas ir, jārisina preču sadales<br />
jautājumi (sadarbojoties ar aģentiem, menedžeriem un citiem darbiniekiem). Uzņēmumam jāzina, kādu<br />
preci, kurā vietā un kad piedāvāt.<br />
Konkurence<br />
Konkurences vide, konkurētspēja un kvalitāte<br />
Konkurence ir spēks, kas piespiež ražotāju: samazināt izmaksas un cenas, paplašināt ražošanu,<br />
pilnveidot sadali, „cīnīties” par patērētāju un uzlabot savu preču kvalitāti. Tādā veidā tirgus liek ražot<br />
tādas preces, kādas vajadzīgas konkrētajā laika periodā un attiecīgajā kvalitātē.<br />
Konkurences vide var ārkārtīgi ietekmēt preču cenu līmeni, tāpēc svarīgi analizēt vidi, kurā<br />
firma veic savu darbību. Atkarībā no tā, kas veic cenu kontroli, iespējamas trīs konkurences vides:<br />
• Vide, kur cenas kontrolē tirgus – šeit ir visvairāk līdzīgu preču un pakalpojumu, tāpēc firmai ir<br />
svarīgi pareizi noteikt cenas, jo pārāk augstas cenas tikai iebiedēs patērētājus. Tie patērētāji šajā<br />
situācijā, kad ir daudz līdzīgu preču, izvēlēsies lētākas konkurentu preces un pakalpojumus. Ja<br />
cena būs noteikta par zemu, tad firma nevarēs radīt sev apstākļus veiksmīgai darbībai. Ir jāatceras,<br />
ka praktiski nav iespējams no konkurentiem noslēpt cenu stratēģiju.<br />
• Vide, kur cenas kontrolē firma – konkurence ir ierobežota un ir atšķirības gan precēs, gan<br />
pakalpojumos. Šādos apstākļos firmām ir vieglāk darboties un saņemt augstāku peļņu, jo to<br />
produkcija savā starpā nekonkurē. Patērētāji tirgū var atrast preces gan par augstākām, gan par<br />
zemākām cenām.<br />
• Vide, kur cenas kontrolē valdība – tā ir izplatīta transporta, sakaru, komunālo pakalpojumu jomā<br />
un atsevišķu pirmās vajadzības pārtikas produktu ražošanā. Valdības iestādes, kurām ir tiesības un<br />
pilnvaras kontrolēt cenu līmeni, nosaka tikai pēc informācijas izpētīšanas un apkopošanas. Tiek<br />
ņemti vērā abi viedokļi – gan ražotāja, gan patērētāja (reālajā dzīvē to ir samērā grūti īstenot).<br />
Konkurētspēja un kvalitāte<br />
Preču un pakalpojumu kvalitātei un konkurētspējai ir liela nozīme. No tā, cik veiksmīgi risina šīs<br />
problēmas, ir atkarīgs jebkuras valsts ekonomikas stāvoklis un iedzīvotāju dzīves līmenis. Mūsdienās<br />
uzņēmējdarbība nav iedomājama bez asas konkurences, jo preču un pakalpojumu kvalitāte kļūst par<br />
ražotāju „izdzīvošanas” nosacījumu.<br />
38<br />
N.B. Konkurētspēja ir veiksmes izšķirošais nosacījums attīstītā konkurences tirgū.<br />
N.B. Kvalitāte ir produkta spēja veikt savas patēriņa darbības.<br />
Svarīga preču konkurētspējas sastāvdaļa ir tas izmaksu līmenis, ar ko saskaras patērētājs, pērkot<br />
preci. Jebkura prece, kas atrodas tirgū, faktiski tiek pārbaudīta – kā tā apmierina patērētāju vajadzības.<br />
Katram pircējam ir sava personisko vajadzību sistēma. Lai apmierinātu savu vajadzību, pircējam<br />
(gan patēriņa, gan ražošanas līdzekļu tirgū) nepietiek tikai iegādāties preci. Ja tas ir tehniski sarežģīts<br />
izstrādājums, tad būs diezgan daudz izdevumu tā ekspluatācijā (piemēram, auto – degvielas, rezerves<br />
daļu iegādei, remontam utt.), būs jāapmaksā apkalpojošā personāla darbs ( ja tas ir ražošanas līdzeklis),<br />
jātērē līdzekļi personāla apmācībai, apdrošināšanai u.c.<br />
Pircēja izdevumi sastāv no :<br />
• izdevumiem par pirkumu (preces cena),<br />
• izdevumiem, kas saistīti ar preces lietošanu (patēriņa cena).<br />
Parasti patēriņa cena ir augstāka, piemēram, auto izmantošanai degvielai patērē daudz vairāk par pašu<br />
auto iegādi.<br />
Konkurētspējīgāka ir nevis tā prece, ko tirgū piedāvā par zemāku cenu, bet tā, kurai ir zemāka<br />
patēriņa cena visā ekspluatācijas laikā.<br />
► Ekspluatācija – kāda objekta, mašīnas, tehnikas utt. izmantošana.<br />
Preces kvalitāte ir cieši saistīta gan ar preces cenu, gan ar patēriņa cenu. Patērētājus neinteresē<br />
ražotāja darba produkts kā tāds, bet gan tas, kā prece apmierina viņu vajadzības. Ražotājs pats labi saprot:<br />
ja patērētājs nepērk viņa preces, preču kvalitāte jāuzlabo.<br />
Tirgus izpēte<br />
Tirgus izpēte ir darbība, kas prasa ievērojamus laika, naudas un informācijas resursus un augstas<br />
kvalifikācijas mārketinga speciālistus. Tas ir pirmais solis, lai firmas vadība iepazītu vidi, kurā firma<br />
vēlas darboties vai jau darbojas. Lai izvairītos no firmas spēku veltīgas izšķiešanas, tiek rūpīgi analizēta<br />
konkrētā tirgus situācija.<br />
Tirgus segmentācija<br />
Tā kā jebkurā tirgū eksistē daudz patērētāju, kas atšķiras cits no cita ar daudzām pazīmēm un<br />
iegādājas dažādas preces, ir svarīgi veikt tirgus segmentāciju.<br />
N.B. Tirgus segmentācija – tirgus sadalīšana noteiktās pircēju grupās pēc līdzīgām pazīmēm<br />
(piemēram, pēc vecuma, ienākumiem utt.).<br />
Bieži vien segmentējot (grupējot) dažādu patēriņa preču un pakalpojumu tirgu, tiek izmantoti vieni<br />
un tie paši kritēriji un pazīmes: ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, rīcības, psihografiskās<br />
(vērsta uz patērētāja personīgā rakstura iezīmēm) u.c. Segmenta kritēriju piemēro tam, ko klientam vajag,<br />
ko viņš lieto vai kāda ir viņa attieksme pret attiecīgo preci vai pakalpojumu.<br />
Piemēram, auto ražošanas kompānijas ievēro labu ienākumu kritēriju, nevis orientējas uz reliģisko<br />
kritēriju. Ar to saprotams, ka autofirmai ir izdevīgāk pārdot savu preci, nu, pieņemsim, Latvijā, nevis<br />
Indijā.<br />
Vēl cits piemērs – kāda firma taču neatvērs lopbarības veikalu lielpilsētā, kur nav lopu un līdz ar<br />
39
___________________________________________________________________________________<br />
mārketings<br />
to vispār nebūs pircēju. Bet vai firmai dūnu mēteļus būtu izdevīgi eksportēt uz Izraēlu? Vai burulaivas var<br />
pārdot zemēs, kur nav piekrastes?<br />
Tāpēc ir svarīgi zināt, kur pieprasījums pēc jūsu precēm vai pakalpojumiem pastāv un kur ne.<br />
Jāpēta ne vien citās valstīs, bet arī <strong>Latvijas</strong> iekšienē. Katrā valstī ir dažādi tirgus segmentācijas kritēriji un<br />
pazīmes, piemēram, vecums, ģimenes stāvoklis, ienākumu līmenis, nodarbošanās, sociālas grupas utt.<br />
Preču un pakalpojumu sadale<br />
Sadale ir darbību kopa, ko veic firma, veidojot un virzot preču plūsmu no ražotāja līdz patērētājam.<br />
Sadale sākas ar brīdi, kad prece sagatavota piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad to iegādājies<br />
galējais patērētājs. Sadale tiek realizēta, izmantojot starpniekus.<br />
► Starpnieks ir firma vai individuāla persona, kas sniedz pakalpojumus, kas tieši saistīti ar preču<br />
pārdošanu un pirkšanu, virzot tās no ražotāja līdz patērētājam.<br />
Starpnieki var būt divās grupās:<br />
• tirdzniecības starpnieki – mazumtirgotāji un vairumtirgotāji;<br />
• menedžeri – organizē sarunas par preču pārdošanu vai pirkšanu kādas firmas vārdā.<br />
Vairumtirdzniecība<br />
Tā ir pārdošanas pasākumi, kas ir saistīti ar preču pārdošanu citiem uzņēmējiem, kas tās izmanto<br />
tālākai pārdošanai vai citu preču ražošanai.<br />
Vairumtirdzniecības pamats izteikts iespējā samazināt izmaksas. Ja vairumtirgotāji nedarbotos kā<br />
starpnieki, tad ražotājam pašam būtu jāveic daudz uzdevumu, lai realizētu savas preces. Viņi var veikt šos<br />
uzdevumus efektīvāk nekā ražotājs, jo labāk pārzina tirgu un patērētājus.<br />
Vairumtirgotāju uzdevumi ir pirkt (iepērkot no ražotāja preces), sadalīt (viņi iepērk preces lielos<br />
daudzumos, pēc tam pārdod mazākos daudzumos), pārdot (pārdod mazumtirdzniecības firmām, kas<br />
ir lētāk nekā tad, ja ražotājs pats vadātu preces), transportēt preces (var veikt ātras, biežas piegādes),<br />
uzglabāt noliktavās (glabā preces savās noliktavās), finansēt (var nodrošināt pircējiem kredītu),<br />
informēt (piedāvā informāciju par jaunajām precēm) u.c.<br />
Mazumtirdzniecība<br />
Tā sastāv no preču pārdošanas pasākumiem gala patērētājiem personīgai lietošanai. Mazumtirgotāji<br />
parasti ir veikalu tīkli (Rimi, Maxima), neatkarīgie veikali. Mazumtirgotāji veic vairākas darbības: preču<br />
pārdošana, pircēju vajadzību izpēte, preču sortimenta veidošana, informācijas apkopošana.<br />
Mazumtirdzniecībai var būt citas darbības: tiešā pārdošana (paraugi tiek piegādāti tieši pircēju<br />
darba vai dzīves vietās un pēc tam tiek piegādāta arī pasūtītā prece), telemārketings (preču pārdošana<br />
pa telefonu), tirdzniecība no automātiem (automātā iemetot naudu, tas attiecīgas preces „izmet”), tiešais<br />
mārketings (tiešais pasts, katalogu tirdzniecība, TV veikals).<br />
Preču kustība<br />
Tā ir regulāra lēmumu pieņemšana par preču pārvietošanu, īpašuma tiesību nodošanu no ražotāja<br />
galējam patērētājam, kā arī darbības ar preču uzglabāšanu, transportēšanu, darījumu slēgšanu.<br />
Preču kustība sastāv no šādiem elementiem:<br />
• Pieprasījumu un pasūtījumu apstrāde<br />
• Preču saņemšana un izsniegšana<br />
40<br />
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
• Preču un materiālu krājumu uzglabāšana<br />
• Iesaiņošana<br />
• Preču transportēšana ārpus reģiona robežām<br />
• Uzglabāšana noliktavās<br />
• Administratīvie izdevumi<br />
Neviena līdz šim zināmā preču kustības sistēma nevar vienlaicīgi nodrošināt maksimālus<br />
pakalpojumus klientam un līdz minimumam samazināt visas izmaksas, piemēram, ja preču nosūtīšanas<br />
nodaļa izmantos pašus lētākos transportēšanas konteinerus, tad nav garantijas, ka pa ceļam daļa preču<br />
nesabojāsies, bet tas neapmierina patērētājus. Ja firma neveidos pietiekamas preču vai izejvielu rezerves,<br />
var izveidoties situācija, ka tā nevar apkalpot kādu steidzamu pasūtījumu.<br />
Veidojot preču kustības sistēmu, jāņem vērā klientu prasības un konkurentu piedāvājums.<br />
Patērētājus visvairāk interesē šādi nosacījumi:<br />
• savlaicīga preču piegāde;<br />
• piegādātāja gatavība apmierināt klienta īpašās vajadzības (speciālus pasūtījumus);<br />
• uzmanīga apiešanās ar preci, to iekraujot un izkraujot;<br />
• piegādātāja gatavība pieņemt atpakaļ preces ar defektiem un aizstāt tās ar citām;<br />
• piegādātāja gatavība veidot preču un materiālu krājumus klienta interesēs.<br />
Noliktavas<br />
Preču uzglabāšanai vajadzīgas noliktavas. Kā no mārketinga viedokļa var raksturot noliktavas?<br />
Preču uzglabāšana noliktavās ietver vairākus procesus:<br />
• preču iekraušana un izkraušana;<br />
• uzglabāšanas iekārtu uzturēšana darba kārtībā;<br />
• preču iekšējā pārvietošana noliktavā;<br />
• preču sagatavošana nosūtīšanai pircējiem.<br />
Ar uzglabāšanu saistītās izmaksas tiek iekļautas preču cenās, un, ja tās ir pārāk augstas, tad<br />
samazinās preču konkurētspēja.<br />
Noliktavu platību nosaka katrai preču grupai, ņemot vērā to saņemšanas un realizācijas īpatnības,<br />
tāpēc arī katrai preču grupai nosaka savu glabāšanas vietu noliktavā (piemēram, augļus un dārzeņus<br />
nevar glabāt kopā ar sadzīves tehniku).<br />
Pircēju grupas faktori<br />
Vai visi pircēji ir vienādi un izvēlas tādas pašas preces? Mēs zinām, ka tā nav. Interesanti, ko<br />
nedzirdīgie parasti pērk? Droši vien dažādas preces vai pakalpojumus. Bet ko nepērk nemaz vai pērk ļoti<br />
reti? Varbūt grāmatas. Nedzirdīgie taču nemīl lasīt.<br />
Teorētiski pircēju izvēli ietekmē dažādi faktori. Ražotāji tos nevar mainīt, bet ievērot, kādas<br />
preces jāražo vai jāpārdod.<br />
Pamatā ir četru grupu faktori:<br />
• Personiskie faktori: vecums, nodarbošanās, ekonomiskais stāvoklis, dzīvesveids,<br />
personības tips un priekšstats par sevi<br />
• Psiholoģiskie faktori: motivācija, uztvere, pārliecība, attieksme<br />
• Sociālie faktori: ģimene, lomas, statusi<br />
• Kultūras faktori: sociālais stāvoklis, kultūra<br />
41
___________________________________________________________________________________<br />
mārketings<br />
Personiskie faktori<br />
Cilvēks mainās, kļūst vecāks un patstāvīgāks, līdz ar to mainās viņa vēlmes, vajadzības un stils.<br />
Vecums diezgan stipri ietekmē preču un pakalpojumu izvēli. Piemēram, zīdaiņiem vajag „pamperus”,<br />
bērnu speciālo pārtiku, spēlmantiņas un citas lietas, bet tīņiem vajag modernus apģērbus, datoru<br />
komplektus, sporta preces un citas. Savukārt pieaugušos vairāk interesē automašīna, dzīvoklis. Turpretī<br />
veciem cilvēkiem svarīgākas ir pārtikas vai medicīnas preces utt.<br />
Psiholoģiskie faktori<br />
Cilvēku vajadzības ir ļoti dažādas. Psiholoģisko faktoru elementi ir motivācija, uztvere, pārliecība,<br />
uzskati. Pieņemsim, mamma vēlas nopirkt elegantu kleitu viesībām, tētis – modernāku automašīnu, bet<br />
dēls grib apmeklēt naktsklubu. Viņiem vajadzības un vēlēšanās nav vienādas. Cilvēki vispirms parasti<br />
tiecas uz vissvarīgāko. Piemēram, atnākot mājās no darba, vispirms gatavojam vakariņas, pēc tam<br />
pasēžam pie datora vai TV, nevis otrādi.<br />
Nu re, cilvēkam nepieciešams apmierināt daudz vajadzību, un lielākā daļa no tām ir pietiekami<br />
spēcīgas, lai motivētu viņu rīkoties noteiktā brīdī. Cilvēks, pērkot kādu preci, līdz galam neapzinās savus<br />
motīvus, kas darbojas zemapziņā, tāpēc šie faktori jāievēro, izstrādājot preces dizainu, iesaiņojumu,<br />
reklāmas, lai stimulētu pircēja psihes zemapziņas elementus.<br />
Sociālie faktori<br />
Tie vienmēr ietekmē pircēju rīcību, jo katrs pircējs pieder pie noteiktas sociālās grupas. Sociālā<br />
grupa ir noteiktas cilvēku grupas sabiedrības ietvaros, kas izvietojas hierarhiskā secībā. Piederību noteiktai<br />
sociālajai grupai nosaka šādi faktori:<br />
• pie vienas grupas piederošiem cilvēkiem ir tieksme rīkoties līdzīgi vienādās situācijās;<br />
• atkarībā no tā, pie kādas grupas pieder cilvēki, viņi sabiedrībā ieņem ievērojami augstāku vai<br />
zemāku stāvokli;<br />
• piederību pie konkrētas grupas nosaka cilvēka darbība, ienākumi, bagātība, izglītība, citi līdzīgi<br />
raksturlielumi;<br />
• cilvēki var pāriet uz ievērojami augstāku vai uz ievērojami zemāku grupu.<br />
Katras sociālās grupas pārstāvji izvēlas noteiktas markas mašīnas, noteikta stila apģērbu un<br />
iepērkas noteikta tipa veikalos. Piemēram, augstākās grupas pārstāvji iegādājas Versačes, Pradas,<br />
Valentino apģērbus, bet zemākās grupas pārstāvji izvēlas apģērbus no hipermārketa veikala tīkliem un<br />
tirgū.<br />
Kultūras faktori<br />
Pircēju rīcību būtiski ietekmē kultūras attīstības līmenis, kas savukārt virza vajadzību attīstību.<br />
Šīs vajadzības nosaka vide, kurā cilvēks audzis, mācījies un dzīvo. Kultūru kopumā veido atsevišķa<br />
cilvēka kultūra, sociālās grupas un visas sabiedrības darbības veids. Šie faktori ietekmē arī nedzirdīgos<br />
cilvēkus.<br />
Šajā grupā ir līdzīgi domājošu cilvēku kopa, kas var grupēties pēc nacionālās vai reliģiskās<br />
piederības, to saistītām tradīcijām utt.<br />
Preces cenas veidošanas metodes<br />
Preces vai pakalpojuma cena ir viena no lietām, kas pievelk vai arī atbaida pircēju, tāpēc svarīgi<br />
objektīvi noteikt preces cenu un manipulēt ar to, lai piesaistītu patērētāja uzmanību un noturētu to.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
Preces cenai jābūt ne zemākai par līmeni, kas dod iespēju segt izmaksas un ne augstāk par līmeni,<br />
kurā vairs nav pieprasījuma pēc piedāvātās preces.<br />
Pārāk augsta cena<br />
Iespējamā cena<br />
Pārāk zema cena<br />
Nav pieprasījuma pēc preces<br />
Preces patēriņīpašības<br />
Konkurentu cenas un aizstājējpreces cenas<br />
Preces ražošanas un pārdošanas izmaksas<br />
Nav iespējams segt izmaksas<br />
Metode „Izmaksas plus peļņa”<br />
Tā ir cenu veidošanas metode, kas izceļas ar vienkāršību. Firma aprēķina savas izmaksas un<br />
pieskaita tām vēlamo peļņu – naudas summu. Šo metodi visbiežāk lieto, ja ražošanai vajadzīgs samērā<br />
ilgs laiks, piemēram, nosakot cenas iekārtai, ko gatavo pēc klientu pasūtījuma.<br />
Metode iekļauj „lamatas” pircējam, jo pārdevējs var par daudz palielināt savas izmaksas, lai tādā<br />
veidā radītu lielāku bāzi savai peļņai.<br />
Metode „Vidējās izmaksas plus uzcenojums”<br />
Tā arī ir samērā vienkārša cenu veidošanas metode. Piemēram, ja krēsla gatavotājam vidējās<br />
izmaksas uz produkcijas vienību ir 16 Ls, viņš nosaka 25% uzcenojumu un preci tirgotājam pārdod par<br />
20 Ls. Tirdzniecībā šo metodi plaši lieto pārtikas un nepārtikas precēm.<br />
Metode „Vidējās izmaksas plus mērķpeļņa”<br />
Tā ir cenu veidošanas metode, kas orientēta uz izmaksām un mērķpeļņas normu. Pēc tās cenu<br />
cenšas noteikt, ņemot vērā peļņu, kāda tiek plānota procentos no ieguldītā kapitāla.<br />
Metode „Preces cenas diferenciācija”<br />
Šī metode atkarībā no pieprasījuma paredz noteikt vairākas cenas vienai un tai pašai precei, ņemot<br />
vērā pircēju tipu, preču sadali, pirkšanas laiku un citus faktorus. Tā iespējama tikai pēc rūpīgiem tirgus<br />
grupas pētījumiem. Piemēram, japāņi grupē tirgu lielākoties pēc ģeogrāfiskā principa un atkarībā no<br />
tirgus grupas pārdod televizorus un mobilos telefonus par diferencētām cenām.<br />
► Diferenciācija – grupēšana pēc dažādām pazīmēm.<br />
Metode „Proporcionālā cenu veidošana”<br />
Tā ir metode, kas, nosakot cenas, lielākoties pamatojas uz konkurentu cenām, mazāk uz ražošanas<br />
izmaksām un preces patēriņīpašību vērtējuma. Šī metode ir diezgan izplatīta, it īpaši gadījumos, kad cenu<br />
elastīgums ir samērā grūti nosakāms. <strong>Latvijas</strong> tirgū šo metodi lieto firmas, kas ražo un pārdod papīru,<br />
degvielu, metālu u.c.<br />
Metode „Gaidāmās peļņas aprēķins”<br />
Visbiežāk tiek lietota, kad firmai piedāvā slēgt līgumu. Šādā gadījumā, pieņemot, ka konkurentiem<br />
cenas būs neelastīgas, firma cenšas uzvarēt cīņā par kontraktu un piedāvā cenu, kas zemāka nekā<br />
citiem.<br />
Preces dzīves posmi<br />
Katrs preču ražotājs vēlas, lai viņa preces, parādījušās tirgū, paliktu tur ilgi. Diemžēl tas nav<br />
iespējams, jo katrai jaunai precei pēc iekļūšanas tirgū ir noteikts dzīves posms. Runājot par preces dzīves<br />
posmiem, mārketingā ar to saprot, ka:<br />
42<br />
43
___________________________________________________________________________________<br />
mārketings<br />
• precēm tirgū ir ierobežots mūžs;<br />
• preču realizācijai ir dažādi posmi un katrs no tiem nosaka nepieciešamību pēc dažādām darbībām<br />
mārketingā;<br />
• peļņa, ko gūst, preci pārdodot, pieaug vai krītas atkarībā no dažādiem preces dzīves posmiem.<br />
Sadalot preces dzīves posmos, kuros tās atrodas vai atradīsies, var prognozēt un plānot šīs preces<br />
ražošanu un pārdošanu, labāk izstrādāt mārketinga stratēģiju. Tie ir:<br />
• Izstrādāšana – periods, kad notiek jaunas preces izstrāde un sagatavošana ieviešanai<br />
tirgū. Firma vēl nepārdod produkciju tirgū, bet tikai iegulda naudas līdzekļus produkta<br />
attīstības procesā<br />
• Ieviešana – prece parādās tirgū, pamazām palielinās tās realizācijas apjoms. Firma šajā<br />
laikā gandrīz nesaņem peļņu no realizācijas, jo ir lielas izmaksas, kas saistītas ar preces<br />
ieviešanu<br />
• Augšana – prece tirgū tiek atzīta un jūtami pieaug tās realizācijas peļņa<br />
• Briedums – pakāpeniski pazeminās realizācijas apjoma augšanas temps, jo preci jau<br />
atzinis pircēju vairākums. Peļņa sākumā sasniedz maksimālo lielumu, bet pēc tam līdz ar<br />
tirgus piesātināšanos sāk pazemināties<br />
• Kritums – realizācijas apjoms un peļņa krasi samazinās, jo krītas pieprasījums pēc<br />
preces<br />
Jāņem vērā, ka ne jau visām precēm ir šādi 5 dzīves posmi. Dažām precēm raksturīga strauja<br />
realizācijas apjoma palielināšanās, bet gandrīz nepastāv ieviešanas posms. Citas preces no ieviešanas<br />
posma tieši pāriet uz brieduma posmu. Dažas preces no brieduma posma pāriet atkārtotā augšanas<br />
posmā.<br />
Jauns produkts<br />
Mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un ātri mainās pircēju pieprasījums, firmas nedrīkst<br />
ilgstoši paļauties uz jau pastāvošo produktu ražošanu. Ir jāpiedāvā jauni produkti, citādi konkurenti var<br />
tos apsteigt pircēju pieprasījuma apmierināšanā.<br />
N.B. Produkts – viss, ko tirgū piedāvā iegādei, izmantošanai un patēriņam, lai apmierinātu pircēju<br />
vajadzības.<br />
Var ieviest tirgū oriģinālus produktus (piemēram, 90. gados tirgū pirmo reizi parādās mobilais<br />
telefons), uzlabotus produktus (netiek izstrādāti pilnīgi no jauna, bet būtiski pilnveidoti, piemēram,<br />
mobilajam telefonam iebūvēts fotoaparāts), modificētus produktus (netiek būtiski pilnveidoti, bet<br />
vizuāli vai kā citādi atšķiras no bijušajiem, piemēram, mobilajam telefonam ir palielināts atmiņas saturs<br />
vai tā papildināta ar kādu jaunu programmu).<br />
Reklāma<br />
Reklāma ir informācijas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut ko<br />
populāru. Reklāmai tiek izmantota prese, televīzija, radio, bukleti, skrejlapas, vitrīnas, plakāti, preču<br />
iesaiņojums, preču un firmas zīmes.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
Mārketings<br />
• Cīnīties pret konkurentu precēm<br />
• Pārvērst vienas sezonas pieprasījumu par ilgstošu pieprasījumu<br />
• Saīsināt laiku, kāds nepieciešams, lai ieviestu tirgū jaunu preci vai pakalpojumu<br />
• Popularizēt pilnīgi jaunu ideju vai metodi<br />
• Nodrošināt apgrozījuma palielināšanos<br />
• Stimulēt pieprasījumu un censties novērst nepieciešamību paļauties uz nejaušiem pirkumiem<br />
• Piedāvāt preci jaunā iesaiņojumā vai pilnīgi jaunu preci<br />
• Paziņot par atvieglojumiem un atlaidēm<br />
• Izskaidrot jaunās preces priekšrocības<br />
• Pilnveidot vai izmainīt savu reputāciju vai imidžu<br />
• Mudināt pircējus apmeklēt veikalu utt.<br />
Reklāmas izmaksas<br />
Firmai ir jāpieņem lēmums, cik daudz līdzekļu lietderīgi izmantot reklāmai. Finanšu plānošanā<br />
reklāmai firma var izmantot dažādas metodes. Vispār praksē ir daudz metožu, kurās veic ļoti sarežģītus<br />
aprēķinus. Šeit aplūkotas divas!<br />
1. Brīvi noteiktas reklāmas izmaksas. Firma reklāmas veidošanai nosaka pilnīgi brīvi izraudzītu<br />
naudas summu, ņemot vērā savas iespējas. Šī metode ir diezgan plaši izplatīta starp tirgotājiem,<br />
tomēr tai ir arī trūkumi – nevar noteikt sakarību starp reklāmu un pārdoto preču daudzumu.<br />
2. Procentos no realizācijas apjoma. Firma reklāmai atvēlētos līdzekļus nosaka atkarībā no<br />
preču realizācijas apjoma. Piemēram, katru mēnesi reklāmai tiek izlietoti 10 % no iegūtajiem<br />
līdzekļiem.<br />
Kā piesaistīt uzmanību?<br />
Uzmanības piesaistīšana ir nepieciešama, lai patērētājs uztvertu reklāmu. Mūsdienās ir iespējams<br />
izmantot diezgan daudz veidu, kā piedāvāt savu preci. Ieskatīsimies dažos populārākos!<br />
• Personāžu izmantošana reklāmā. Vislielāko pievilcību reklāmai piešķir skaistas sievietes<br />
līdzdalība, jo vīrietis pēc savas dabas nevar neskatīties uz skaistu sievieti un sievietes arī viņu<br />
ievēros, salīdzinās ar sevi, tāpēc novērtēs, iegādāsies reklamēto preci vai pakalpojumu. Reklāmā<br />
ir jāizmanto izteiksmīgi modeļi;<br />
• Paradoksu un humora izmantošana reklāmā. Humora īpatnība ir tā, ka atšķirībā no citām<br />
komiskām formām tas ļauj redzēt pievilcīgo neizteiksmīgajā; lielo mazajā un nozīmīgo<br />
mazsvarīgajā.<br />
• Personiska uzruna reklāmā. Uzruna tiek adresēta katram personīgi. Atsauksmes uz šādu uzrunas<br />
formu (ir daudz lielākas Nopērciet!, Pamēģiniet! Nepalaidiet garām šo iespēju! utt.)<br />
Pastāv vēl citas metodes reklāmā, piemēram, šokējošu situāciju izspēle, oriģināli sižeti u.c.<br />
Reklāmas mērķis – pierādīt patērētājiem, ka viņiem tiek piedāvāts tieši tas produkts, ar kura<br />
palīdzību būs iespējams veiksmīgi risināt savas sadzīves problēmas.<br />
Viens no svarīgākajiem faktoriem, lai izraisītu interesi, ir paša informācijas uztveršanas procesa<br />
emocionalitāte. Ja informācijas uztveršana izsauc pozitīvas emocijas, tad gandrīz droši var garantēt, ka<br />
interese par šo preci parādīsies. Reklāmai nepārprotami ir jākalpo kā pozitīvu emociju ģeneratoram – tai<br />
ir jābūt jautrai, spožai, tai jānes emocionālas un fiziskas atbrīvotības sajūta.<br />
Reklāmas uzdevumi<br />
• Veicināt preces vai pakalpojuma popularitāti un nostiprināt uzticību tiem<br />
• Nodrošināt, lai preci pieņemtu vairumtirgotāji, mazumtirgotāji un pircēji<br />
• Stimulēt pieprasījumu pēc konkrētas preces markas<br />
44<br />
45
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Likumdošana<br />
Veidot savu biznesu nav simtprocentīga brīvības izpausme. Uzņēmējdarbību regulē un ierobežo<br />
dažādi normatīvie akti (likumi) un lēmumi. Šeit apskatīti tikai daži, turklāt analīze ir ierobežota apjomā.<br />
Ja kāds no tiem jums nepieciešams ar detalizētāku analīzi, jāmeklē specializēta literatūra vai kvalificēts<br />
konsultants. Bet, ja vēlaties iepazīties ar pilnām likumu versijām, ieskatieties interneta lapā: www.likumi.<br />
lv. Tomēr jāņem vērā, ka likumi nepārtraukti tiek mainīti, jaunākas likumu izmaiņas (grozījumi) internetā<br />
parādās novēloti. Tāpēc vienmēr vajadzētu pārbaudīt, vai likumi, uz kuriem atsaucaties, nav novecojuši<br />
vai nomainīti.<br />
Likumdošana<br />
• Likumdošana (komerclikums, muitas likums, likums par uzņēmumu gada<br />
pārskatiem, likums par nodokļiem un nodevām un citi nodokļu likumi, par<br />
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, likums par vides aizsardzību,<br />
preču un pakalpojumu drošuma likums un Patērētāju tiesību aizsardzības likums,<br />
konkurences likums, tirdzniecības likumi)<br />
• Darba tiesības (tiesību normas, darba līgums, darba devēja un darbinieku<br />
pienākumi, darba līguma izbeigšanas kārtība, darba laiks, atpūtas laiks)<br />
• Licences un atļaujas<br />
• Speciālas normas (standarti, ugunsdrošība, sanitārās normas, produktu sertifikācija,<br />
preču zīmes, patentēšana)<br />
Komerclikums<br />
Kādreiz bija likums par uzņēmējdarbību, bet pēc ilgām diskusijām Saeimā 2001. gada 1. janvārī<br />
stājās spēkā Komerclikums, kas atbilst pasaules praksei. 2004. gadā šajā likumā tika veikti grozījumi.<br />
Pēc jaunākās versijas Komerclikums kļuvis mūsdienīgāks un atbilst pasaules uzņēmējdarbības attīstības<br />
tendencēm.<br />
Likums nosaka, kas ir komersants (komercreģistrā ierakstītā fiziskā persona – individuālais<br />
komersants) un kas ir komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Tas regulē<br />
komersantu un komercsabiedrību dibināšanu un ierakstīšanas kārtību komercreģistrā; nosaka dažādus<br />
ierobežojumus komersantiem; pamatkapitāla veidošanas noteikumus; atbildības regulējumus; likvidāciju<br />
u.c. jautājumus.<br />
Komerclikuma teksts ir pieejams arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā: www.ur.gov.lv.<br />
Muitas likums<br />
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ar muitu saistītie jautājumi pārsvarā tiek vadīti ES līmenī, bet<br />
Muitas likums nosaka nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās. Muitas likums reglamentē<br />
muitošanas kārtību, nosaka, kādas preces var vest pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli<br />
un izvedmuitas nodokli un citiem likumos paredzētajiem maksājumiem, kurus kontrolē VID, muitošanas<br />
procedūras, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas<br />
politika.<br />
Muitas likuma teksts ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā: www.vid.gov.lv.<br />
Likums par uzņēmumu gada pārskatiem<br />
Likums orientēts uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām,<br />
individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī uz Latvijā reģistrētām<br />
Eiropas komercsabiedrībām.<br />
Tomēr likums neattiecas uz tiem individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem,<br />
zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā<br />
pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, kā arī uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas<br />
komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām,<br />
privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.<br />
Integrēts likuma teksts ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā: www.vid.gov.lv.<br />
► Brokeris – licencēta fiziskā persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.<br />
Likums par grāmatvedību<br />
Šis likums regulē grāmatvedība kārtošanu individuālajiem un SIA komersantiem, nosakot<br />
atšķirīgus principus.<br />
Integrēts likuma teksts ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā: www.vid.gov.lv.<br />
46 47
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Likums par nodokļiem un nodevām un citi nodokļu likumi<br />
Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību,<br />
to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības,<br />
pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos<br />
pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Katru atsevišķu nodokli, tā likmes, iekasēšanas kārtību un citus<br />
jautājumus regulē atsevišķi likumi. <strong>Latvijas</strong> Republikā ir šādi valsts nodokļu un tiem atbilstošie likumi<br />
par nodokļu uzlikšanu:<br />
• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (tas ir nodoklis, ko<br />
„atskaita” no algām 25% apmērā);<br />
• Uzņēmumu ienākuma nodoklis – „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (tas ir nodoklis par<br />
uzņēmējdarbību);<br />
• Nekustamā īpašuma nodoklis – „Par nekustamā īpašuma nodokli” (nodoklis par zemi,<br />
mājām, uzņēmuma ēkām);<br />
• Pievienotās vērtības nodoklis – „Par pievienotās vērtības nodokli” (šobrīd Latvijā<br />
pamatlikme ir 18%; dažām precēm, pakalpojumiem 5%);<br />
• Akcīzes nodoklis – „Par akcīzes nodokli” (tas ir nodoklis, ko iekasē no cigaretēm, alkohola,<br />
degvielas u.c.);<br />
• Muitas nodoklis – Muitas likums un citi ar muitas lietām noteikto kārtību saistītie likumi<br />
(par preces ievešanu valstī vai izvešanu);<br />
• Dabas resursu nodoklis – „Par dabas resursu nodokli”;<br />
• Izložu un azartspēļu nodoklis – „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (to maksā<br />
kazino, azartspēļu – spēļu automātu, loteriju utt. organizētāji);<br />
• Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – „Par valsts sociālo<br />
apdrošināšanu”(piemēram, uzkrājumi vecumdienu pensijām un citiem pabalstiem);<br />
• Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – „Par vieglo automobiļu un motociklu<br />
nodokli”.<br />
Integrēti likuma teksti ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā: www.vid.gov.lv.<br />
Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju<br />
Likums paredz un apraksta visas norises gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis<br />
maksātnespējas situācijā.<br />
Integrēts likuma teksts ir pieejams Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” mājaslapā:<br />
www.mna.gov.lv.<br />
► Maksātnespēja – parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz<br />
maksātnespējas lietas ierosināšanai.<br />
Likums „Par vides aizsardzību”<br />
Šī likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības nozarē, radot un nodrošinot<br />
iedarbīgu vides aizsardzības kārtību. Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēka tiesības dzīvot tīrā vidē.<br />
Integrēts likuma teksts ir pieejams Vides ministrijas mājaslapā: www.vidm.gov.lv.<br />
Preču un pakalpojumu drošuma likums un Patērētāju tiesību aizsardzības likums<br />
Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma<br />
sniedzējam ražot, laist tirgū, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas<br />
mantai, kā arī videi nekaitīgu preci un pakalpojumu.<br />
Tas nosaka pienākumu ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem informēt un<br />
sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū.<br />
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likums nodrošina patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt<br />
savas likumīgas tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.<br />
48<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Integrēti likuma teksti ir pieejami Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā: www.ptac.lv.<br />
► Patērētājs – jebkura fiziska persona, kas grib nopirkt vai nopērk personiski savām vai ģimenes<br />
vajadzībām vai izdevumiem mājas saimniecībā preci vai pasūta un izmanto maksas pakalpojumus.<br />
Konkurences likums<br />
Likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās<br />
tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus saturu, uzliekot par pienākumu izbeigt<br />
konkurenci regulējošos likumos aizliegtas darbības un likumos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības<br />
vainīgās personas. Šis likums ir domāts tirgus dalībniekiem un attiecas uz jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu<br />
tirgus dalībnieku kopu.<br />
Integrēts likuma teksts ir pieejams Konkurences padomes mājaslapā: www.competition.lv.<br />
Tirdzniecība<br />
Pašlaik tirdzniecības nozari regulē vairāki Ministru kabineta noteikumi:<br />
1999. gada 31. augusta MK noteikumi Nr. 312 „Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības<br />
organizēšanas kārtība”<br />
Noteikumu mērķis ir nodrošināt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisko<br />
nodalīšanu un noteikt abu tirdzniecības veidu organizēšanas kārtību, ciktāl to nenosaka citi tirdzniecību<br />
reglamentējoši noteikumi.<br />
Noteikumi ir pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv.<br />
1998. gada 6.oktobra MK noteikumi Nr. 388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos,<br />
ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”<br />
Noteikumi nosaka tirdzniecības kārtību tirgos neatkarīgi no to īpašuma veida, kā arī gadatirgos,<br />
izbraukuma tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā.<br />
Noteikumi ir pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv.<br />
1996.gada 28. maija MK noteikumi Nr. 188 „Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie<br />
mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti”<br />
Noteikumi nosaka kārtību, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti,<br />
kuros nav kases aparātu.<br />
Noteikumi ir pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv.<br />
1992. gada 19. jūnija Ministru Padomes lēmums Nr. 237 „Par mazumtirdzniecības<br />
pamatnoteikumiem”<br />
Pamatnoteikumi regulē mazumtirdzniecības uzņēmumu darbu neatkarīgi no uzņēmumu<br />
pakļautības un īpašuma formas.<br />
Noteikumi ir pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv.<br />
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums<br />
Likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka<br />
informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, pakalpojumu sniedzēju<br />
pienākumus un atbildību.<br />
Likums ir pieejams Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta mājaslapā:<br />
www.eps.gov.lv.<br />
Darba tiesības<br />
Darba tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē darba devēja un darbinieka attiecības, kas<br />
rodas uz darba līguma pamata, un dažas citas attiecības, kas rodas darba devēja un darbinieka starpā.<br />
49
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Darba tiesību normas nosaka likumi, likumpamatotie normatīvie akti, starptautiskie līgumi<br />
(Satversme, Darba likums, likums „Par arodbiedrībām”, Streiku likums, likums „Par darba koplīgumiem”,<br />
„Par darba aizsardzību” u.c., vairāki MK noteikumi, vairākas Starptautiskās Darba organizācijas<br />
konvencijas, ES direktīvas). Šie normatīvie dokumenti ietver darbinieka un darba devēja tiesiskās<br />
attiecības: darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumus, darba un<br />
atpūtas laikus, darba strīdu izšķiršanas kārtību, darba attiecību izbeigšanas kārtību.<br />
Integrēts likumu teksts ir pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā: www.lm.gov.lv.<br />
► Darbinieks – fiziska persona, kas stājas darba attiecībās uz darba līguma pamata par nolīgtu darba<br />
samaksu.<br />
► Darba devējs – fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru darbinieku saista darba attiecības.<br />
Darba līgums<br />
Tas ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju. Tajā sniegta informācija par<br />
darbiniekam noteiktajiem darba pienākumiem, pakļaušanos iekšējai darba kārtībai un darba devēja<br />
apņemšanos nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus atbilstoši likumu prasībām. Darba līgumu var<br />
noslēgt uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku un noteikta darba izpildes laiku.<br />
N.B. Darba devējs nav tiesīgs prasīt darbiniekam veikt darbu, kas nav iekļauts darba līgumā.<br />
Darbinieku pieņemšana darbā<br />
Pieņemot darbā kādu cilvēku, jānoslēdz darba līgums (2 eksemplāros). Darbiniekiem jāuzrāda<br />
nepieciešamie dokumenti atbilstoši likumiem. Darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pieteicējs uzrāda<br />
dokumentus, kas pierāda viņa profesionālo piemērotību (kvalifikāciju).<br />
Darba devējam ir tiesības noteikt pārbaudes laiku, kura termiņš nedrīkst būt vairāk kā 3 mēneši.<br />
Tas jānorāda arī darba līgumā.<br />
N.B. Latvijā, izvērtējot jautājumu par pieņemšanu darbā, nav pieļaujami ierobežojumi rases, tautības,<br />
dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās, seksuālās vai citas pārliecības, kā arī invaliditātes dēļ.<br />
Darba līguma izbeigšana<br />
Darba līguma pārtraukšanas kārtību nosaka Darba likums. Darba devējiem nebūt nav tik viegli atlaist<br />
darbiniekus bez iemesla un viņu vietā pieņemt citus. Darba likumā ir definēti darba līguma izbeigšanas<br />
nosacījumi, kuri jāievēro un atlaišanas gadījumā jāformulē darba devējiem:<br />
• Darbinieka un darba devēja vienošanās;<br />
• Līguma termiņa beigas, izņemot gadījumu, ja darba attiecības nav pārtrauktas un ne viens, ne otrs<br />
nepieprasa izbeigt darba līgumu;<br />
• Iesaukšana valsts armijā;<br />
• Darbinieka pārcelšana uz citu darbavietu ar viņa piekrišanu;<br />
• Darbinieka atteikšanās no pārcelšanas citā darbā uz citu vietu, kopā ar darba devēju;<br />
• Darbinieka notiesāšana ar brīvības atņemšanu vai citu sodu, kas nedod iespēju turpināt attiecīgo<br />
darbu;<br />
• Valsts likumu pārkāpšana, noslēdzot darba līgumu, vai darba līguma neatbilstība likuma<br />
prasībām.<br />
N.B. Darbiniekam ir tiesības lauzt darba līgumu, rakstveidā piesakot to darba devējam vienu mēnesi<br />
iepriekš.<br />
Darba devēja tiesības<br />
Darba devējam ir tiesības lauzt darba līgumu pēc savas vēlēšanās gadījumos, ja:<br />
50<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
• uzņēmumu likvidē (darbiniekiem jāpaziņo vismaz mēnesi iepriekš);<br />
• darbinieku skaitu samazina (darbiniekiem jāpaziņo vismaz mēnesi iepriekš);<br />
• darbinieks nevar turpināt darbu nepietiekamas profesionālās prasmes vai veselības problēmu<br />
dēļ;<br />
• darbinieks nepilda pienākumus bez attaisnojošiem iemesliem;<br />
• darbinieks darbā neierodas darba nespējas dēļ vairāk nekā 4 mēnešus, neieskaitot grūtniecības<br />
atvaļinājumu, izņemot gadījumus, kad likumdošana nosaka ilgāku darbavietas saglabāšanas laiku<br />
noteiktos saslimšanas gadījumos (darbiniekam jāpaziņo vismaz mēnesi iepriekš);<br />
• atgriežas darbā iepriekšējais darbinieks (darbiniekam par atgriešanos jāpaziņo vismaz mēnesi<br />
iepriekš);<br />
• darbinieks darba laikā lietojis alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas.<br />
Darbinieka tiesības<br />
• Darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba<br />
līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš;<br />
• Darbiniekam, kas strādā algotā pagaidu sabiedriskajā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu vienu<br />
dienu iepriekš;<br />
• Darbiniekam tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba<br />
koplīgumā vai darba līgumā;<br />
• Ar darbinieka un darba devēja vienošanos darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa<br />
izbeigšanās;<br />
• Darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto uzteikuma<br />
termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls.<br />
► Koplīgums ir vienošanās, ko darbinieku arodorganizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja<br />
šādas arodorganizācijas nav, slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības<br />
noteikumiem.<br />
Darba laiks<br />
Darba laika ilgumu nosaka Darba likums. Darbinieka normālais dienas darba laiks uzņēmumos<br />
nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet nedēļas darba laiks – 40 stundas nedēļā. Darba devējs kopīgi ar<br />
darbinieku arodorganizāciju vai tās institūcijām, ievērojot darba specifiku (tas ir, ja ražošanas raksturs<br />
to prasa), var noteikt sešu dienu darba nedēļu, pielāgojot darbadienas ilgumu darba nedēļas ilgumam.<br />
Likumā ir paredzēti ierobežojumi nakts, virsstundu, maiņas un summētajam darbam.<br />
Atpūtas laiks<br />
Atpūtas laiks ir laika posms, kurā darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kurā viņš var<br />
darīt, ko grib. Atpūtas laiks ir pārtraukumi darbā, diennakts atpūta, nedēļas atpūta (viena brīvdiena sešu<br />
dienu darba nedēļā vai divas – piecu dienu darba nedēļā), svētku dienas, atvaļinājums.<br />
Atvaļinājums. Bez iknedēļas atpūtas laika darbiniekiem ir tiesības arī uz ikgadēju apmaksātu<br />
atvaļinājumu ar darbavietas un vidējās izpeļņas saglabāšanu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par<br />
četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājumu darbiniekam var piešķirt, kad viņš<br />
nepārtraukti ir nostrādājis sešus mēnešus.<br />
Licences un atļaujas<br />
Ļoti svarīgi ir noskaidrot, vai komercdarbības veidam, ar kuru persona plāno nodarboties, ir<br />
nepieciešams saņemt licenci.<br />
Likumos, kas regulē licenču izsniegšanu, noteikts, ka to izsniedz tikai juridiskajām personām.<br />
Tāpēc, ja fiziska persona vēlas kļūt par individuālo komersantu, kā arī personām, kuras nodomājušas<br />
dibināt personālsabiedrību, iepriekš vajadzētu noskaidrot iestādē, kura izsniedz vajadzīgas licences, vai<br />
šim komercdarbības veidam licenci varēs saņemt.<br />
51
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Speciālu atļauju (licenci) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai izsniedz daudzas iestādes.<br />
<strong>Latvijas</strong> Banka izsniedz speciālu atļauju (licenci) ārvalstu valūtu pirkšanai un pārdošanai skaidrā<br />
naudā un skaidras naudas iekasēšanai.<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz speciālu atļauju (licenci) bankas darbībai,<br />
apdrošināšanas darbības veikšanai, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām apdrošināšanas starpnieku<br />
pakalpojumu sniegšanai, ieguldījumu sabiedrību darbībai, darbībai vērtspapīru tirgū.<br />
Pašvaldības un likumos noteiktās pašvaldību iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci)<br />
šautuvju un šaušanas stendu pakalpojumiem (pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no Valsts policijas<br />
iestādes), kremācijas darbībai, pasažieru komercpārvadājumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā, sadzīves<br />
atkritumu apsaimniekošanai, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, ūdensapgādei un kanalizācijai,<br />
siltumapgādei, siltumenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un realizācijai.<br />
Finanšu ministrija un likumos noteiktās tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts<br />
iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai, tabakas<br />
izstrādājumu ražošanai un realizācijai vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, alkoholisko<br />
dzērienu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecībai<br />
un mazumtirdzniecībai, pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām par<br />
iekšzemē iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no <strong>Latvijas</strong>, tehniskā spirta ražošanai.<br />
Labklājības ministrija un likumos noteiktās tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts<br />
iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai par maksu<br />
(izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).<br />
Veselības ministrija un ar likumu noteiktās tās padotībā esošās iestādes izsniedz speciālu<br />
atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai, farmaceita praksei, zāļu ražošanai, lieltirgotavu atvēršanai utt.<br />
Iekšlietu ministrija izsniedz speciālu atļauju (licenci) detektīvdarbībai, apsardzes darbībai,<br />
medību, sporta un pašaizsardzības ieroču, sprāgstvielu u.c. – importam, eksportam, izgatavošanai,<br />
realizācijai un remontam, pirotehnisko vielu importam, eksportam un realizācijai.<br />
Satiksmes ministrija un ar likumu noteiktās tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts<br />
iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) dzelzceļa un gaisa pārvadājumiem, pasažieru un kravu<br />
komercpārvadājumiem <strong>Latvijas</strong> teritorijā un starptautiskajiem pasažieru un kravu komercpārvadājumiem<br />
ar autobusiem un kravu automobiļiem, kravu un pasažieru pārvadājumiem ar jūras transportu, ar ostu un<br />
kuģu ekspluatāciju saistīto zemūdens darbu veikšanai, starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai<br />
darbā uz kuģiem u.c.<br />
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un likumos noteiktās tās pakļautībā<br />
un pārraudzībā esošās valsts iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) darbībām ar radioaktīvajām<br />
vielām, kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās, piesārņojuma seku likvidācijai akvatorijās.<br />
Zemkopības ministrija un likumos noteiktās tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts<br />
iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) labības importam un eksportam, veterinārfarmaceitiskajai<br />
darbībai, augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai, zvejniecībai (iekšējos ūdeņos, Baltijas jūrā un Rīgas<br />
jūras līcī, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā, starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus<br />
Baltijas jūras) un akvakultūrai.<br />
Valsts zemes dienests izsniedz speciālu atļauju (licenci) ģeodēziskajiem, topogrāfiskajiem,<br />
zemes mērniecības un zemes ierīcības darbiem, fotogrammetriskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem,<br />
52<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
nekustamā īpašuma taksācijai un vērtēšanai.<br />
Ekonomikas ministrija un likumos noteiktās tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts<br />
iestādes izsniedz speciālu atļauju (licenci) starpniecības darījumu veikšanai ar privatizācijas sertifikātiem,<br />
uzņēmējdarbībai būvniecībā, tērauda, kā arī tekstila un netekstila preču (piemēram, apavi, keramika)<br />
importam, melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un to eksportam.<br />
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz speciālu atļauju (licenci)<br />
siltumenerģijas, elektroenerģijas, dabasgāzes, sašķidrinātas gāzes apgādei, uzņēmējdarbībai<br />
(komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē, publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai, pasta<br />
pakalpojumu sniegšanai, pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.<br />
Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz speciālu atļauju (licenci) mācību iestāžu atvēršanai<br />
(darbībai).<br />
Nacionālā radio un televīzijas padome izsniedz speciālu atļauju (licenci) darbībai elektronisko<br />
sabiedrības saziņas līdzekļu jomā. Apraides atļaujas: komerciālās, sabiedriskās radioprogrammas un<br />
televīzijas programmas apraidei, retranslācijai, kabeļtelevīzijas un kabeļradio darbībai.<br />
<strong>Latvijas</strong> elektrotehniskā komisija izsniedz speciālu atļauju (licenci) elektroiekārtu projektēšanai,<br />
izgatavošanai, montāžai un pārbaudei.<br />
Stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģiju eksportu, importu un<br />
tranzītu drīkst veikt tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniedzis<br />
Stratēģiskās nozīmes eksporta un importa kontroles komitejas pilnvarotais pārstāvis.<br />
Licenču valsts nodevas likmes regulē Ministru Kabineta noteikumi. Noteikumi ir pieejami<br />
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā: www.sprk.gov.lv. Par licenču izcenojumiem<br />
var interesēties <strong>Latvijas</strong> valsts Uzņēmumu reģistrā, Pērses iela 2, Rīga, LV 1011, kā arī jebkurā citā<br />
Uzņēmumu reģistra nodaļā.<br />
Speciālās normas<br />
Standarti<br />
Standarts ir dokuments, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai<br />
raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem.<br />
Lai pilnīgāk nodrošinātu preču brīvu kustību Eiropas Savienībā, 1985. gadā tika pieņemta Eiropas<br />
Savienības rezolūcija par Jauno pieeju (New Approach).<br />
Ieguvumi no Jaunās pieejas:<br />
• Likumdevējiem ir vienkāršāk vienoties par būtiskajām prasībām nekā par detalizētām<br />
tehniskajām prasībām;<br />
• Likumdošanas akti nav regulāri jāpārskata, lai tie atbilstu tehnoloģiju maiņai;<br />
• Ražotāji nav ierobežoti ar vienu metodi, lai izpildītu likumdošanas prasības.<br />
Šī pieeja ir iestrādāta <strong>Latvijas</strong> Republikas Saeimas 1998. gada 24. decembrī pieņemtajā<br />
Standartizācijas likumā, kura 13.pantā teikts:<br />
1. Standartu piemērošana ir brīvprātīga.<br />
2. Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus <strong>Latvijas</strong> nacionālos standartus.<br />
Lai norādītu, ka produkts atbilst ES likumdošanai, visās ES Jaunās pieejas direktīvās tika<br />
53
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
radīts vienots marķējums – „CE” zīme, kas apliecina produkta atbilstību Eiropas Savienības direktīvās<br />
noteiktajām drošības, veselības un vides aizsardzības prasībām. <strong>Latvijas</strong> Republikas Ministru kabinets<br />
nosaka tās preču grupas, kurām šādas atbilstības prasības ir obligātas.<br />
Ražotāji vai importētāji Eiropas Savienības tirgū piešķir „CE” zīmes marķējumu paši uz savu<br />
atbildību, tādējādi demonstrējot atbildību par izstrādājumu un apliecinot, ka produkts ir projektēts un<br />
ražots atbilstoši visu uz produktu attiecināmo direktīvu svarīgākajām prasībām un tas ir ticis pakļauts<br />
attiecīgajai ES direktīvā noteiktai produkta atbilstības novērtēšanas procedūrai. „CE” zīmes marķējums<br />
obligāti jāpiešķir visiem produktiem, uz kuriem attiecas ES Jaunās pieejas direktīvas, pirms to nonākšanas<br />
tirgū, bet „CE” zīmes piestiprināšana pie precēm, uz kurām neattiecas neviena Jaunās pieejas direktīva,<br />
ir aizliegta. „CE” zīmes marķējumam jābūt redzamam, skaidri salasāmam un piestiprinātam pie produkta<br />
vai tā iesaiņojuma, bez iespējām to viegli noņemt vai izdzēst. „CE” zīmes marķējumam ir jābūt atbilstošam<br />
direktīvās noteiktajiem izmēriem un veidolam.<br />
Šo marķējumu piešķir patstāvīgi vai pamatojoties uz pilnvarotas (ES valstīs notificētas)<br />
sertifikācijas iestādes atzinums. Šādu atbilstības apliecinājumu var dot arī ražotāja pilnvarots pārstāvis,<br />
importētājs, kā arī iekārtu montētājs.<br />
Izpildot „CE” zīmes marķējuma prasības, <strong>Latvijas</strong> ražotāji vai to pārstāvji iegūst pieeju visam ES<br />
tirgum, izmantojot produkta atbilstības apstiprinājuma procedūras. Tādējādi marķējums veicina brīvu<br />
tirdzniecību, harmonizējot atbilstības noteikumus plaša patēriņa un rūpnieciskajiem produktiem.<br />
Ugunsdrošība<br />
Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām<br />
personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi<br />
dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.<br />
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums<br />
Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu,<br />
fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī<br />
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas<br />
dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko<br />
aizsardzību un sociālās garantijas.<br />
Normatīvo aktu integrēti teksti ir pieejami Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā:<br />
www.vugd.gov.lv.<br />
Sanitārās normas<br />
Attiecībā uz sanitārajām normām, kas jāievēro, ir divi vissvarīgākie dokumenti:<br />
• Veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtība, kādā dzīvnieki tiek nokauti<br />
realizācijai, un higiēnas prasības gaļas iegūšanai. Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas<br />
prasības kautuvēm, kārtību, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības<br />
dzīvnieku kaušanas (dzīvnieku apdullināšana un atasiņošana, pēc kuras iestājas dzīvnieku<br />
nāve) un to gaļas (cūku, aitu, kazu, mājas viennadžu, govju, ieskaitot bifeļu un bizoņu sugas<br />
dzīvniekus un mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju ķermeņa daļas, kas izmantojamas<br />
cilvēku uzturā, var būt iesaiņotas vakuumā vai kontrolētas atmosfēras apstākļos un nav tikušas<br />
pakļautas apstrādei, izņemot aukstumu) iegūšanas laikā.<br />
• Higiēnas prasības pārtikas apritē. Noteikumi nosaka higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem,<br />
kuri sagatavo, apstrādā, ražo, iepako, uzglabā, pārvadā, izplata, iekrauj un izkrauj, kā arī<br />
piedāvā tirdzniecībai vai piegādā patērētājam pārtiku. Noteikumi neattiecas uz primāro<br />
ražošanu – primāro (zemkopības, lopkopības un zvejas) produktu ražošanu vai audzēšanu (arī<br />
ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu pirms nokaušanas, medībām un savvaļas<br />
produktu vākšanu), kā arī pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIKUMDOŠANA<br />
Produktu sertifikācija<br />
Noteikumi, kas nosaka produktu sertifikāciju:<br />
• Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība<br />
• Likums par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību. Šis likums regulē pārtikas aprites kārtību,<br />
pārtikas kvalitātes valsts uzraudzību un kontroli, kā arī nosaka atbildību par šā likuma un uz tā<br />
pamata izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem. Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēku<br />
veselībai nekaitīgas pārtikas apriti. Šis likums attiecas uz visu veidu pārtiku, kas iegūta, ražota vai<br />
importēta un paredzēta izplatīšanai, izņemot zāles, kuru apriti regulē likums “Par farmaceitisko<br />
darbību”. Ierobežojumus pārtikas reklāmai, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas pārtikas<br />
reklāmai masu informācijas līdzekļos, nosaka Ministru kabineta noteikumi.<br />
• Farmācijas likums. Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību<br />
farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša profilaktiska,<br />
dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu un farmaceitisko produktu ražošanu un izplatīšanu.<br />
Bez tam vēl eksistē cita veida marķējumi, kuru iegūšana ir brīvprātīga. Piemēram, “Veselīgs<br />
Produkts”, “Zaļā karote”, “Growing Green in Latvia” u.c.<br />
Preču zīmes<br />
Preču zīmi lieto, lai viena uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm. Preču zīmi var<br />
veidot no burtiem, vārdiem, personvārdiem, cipariem, zīmējumiem, krāsu salikumiem, telpiskas formas,<br />
skaņas vai kādas no iepriekšminēto elementu kombinācijas, vai arī no kāda cita apzīmējuma, kurš var<br />
būt grafiski attēlots un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un/vai pakalpojumus no citu uzņēmumu<br />
precēm un/vai pakalpojumiem. Preču zīme var būt viena vai vairāku fizisko un/vai juridisko personu<br />
kopīpašums.<br />
Preču zīme var kalpot arī kā mārketinga instruments un ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas<br />
ietekmē pārdošanas apjomu un peļņu. Daudzās valstīs finanšu organizācijas atzīst reģistrētu preču zīmi<br />
kā kredīta izsniegšanas ķīlu. Šādā sakarībā preču zīme var būt novērtēta materiāli.<br />
Patentēšana<br />
► Patents – valsts iestāžu izsniegts dokuments, kas apliecina izgudrotāja tiesības uz savu<br />
izgudrojumu.<br />
Patentēšanu nosaka Patentu likums, kas nosaka arī patentu izsniegšanas kārtību.<br />
Patentu izsniedz uz izgudrojumu, kas ir jauns, rūpnieciski izmantojams un kam ir izgudrojuma<br />
līmenis. Izgudrojums ir jauns, ja tas neatkārto neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums<br />
veido tehnikas līmeni. Tehnikas līmenis attiecībā uz izgudrojumu ietver jebkuras profesionālās zināšanas,<br />
kas līdz patenta pieteikuma saņemšanas vai pieprasītās prioritātes dienai atklātas izmantošanas ceļā vai<br />
jebkurā citādā ceļā (rakstveidā vai mutvārdos) kļuvušas pieejamas plašai sabiedrībai. Izgudrojums nav<br />
jauns, ja tas reģistrēts <strong>Latvijas</strong> Republikas Patentu valdē (Citadeles 7/70, Rīga, LV-1010, tel.7027676).<br />
54<br />
55
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Grāmatvedība<br />
Grāmatvedība ir ļoti svarīgs uzņēmumu vadīšanas palīgs. Ar tās palīdzību var iegūt informāciju par<br />
uzņēmuma iekšējo darbību, lietotiem mantas un naudas līdzekļiem, peļņu vai zaudējumiem. Mūsdienās<br />
bez grāmatvedības bizness nav iedomājams.<br />
Kas ir grāmatvedība? Pēc teorijas grāmatvedība ir process, kas nosaka, mēra un dara zināmu<br />
finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus.<br />
Grāmatvedība ir reāls biznesa atspoguļojums papīra veidā. Būtiski ne tikai veikt grāmatvedības darbu,<br />
bet arī pareizi analizēt un secināt.<br />
Grāmatvedība<br />
• Grāmatvedība, tās nozīme un prasības (grāmatvedības uzdevumi, grāmatvedības<br />
informācijas izmantotāji)<br />
• Grāmatvedības priekšmeti un metodes<br />
• Grāmatvedības bilance (bilances nozīme, bilances posteņi, bilances uzbūve un<br />
vienādība)<br />
• Grāmatvedības konts, bilances un operāciju konti (grāmatvedības konta nozīme un<br />
uzbūve, bilances konti, operāciju kontu piemērs)<br />
• Grāmatvedības dokumenti (dokumentu saturs un forma, dokumentu noformēšanas<br />
prasības, dokumentu glabāšana, kļūdu labošana dokumentos)<br />
• Nodokļu veidi (netiešie un tiešie nodokļi, atskaišu iesniegšanas laiks)<br />
• Nodokļu specifika nedzirdīgām personām<br />
Mēs grāmatvedību saprotam kā:<br />
• uzņēmuma pārvaldes struktūrvienību;<br />
• cilvēku profesionālās darbības nozari;<br />
• ekonomikas zinātnes apakšnozari;<br />
• ekonomiskās informācijas uzkrāšanas līdzekli un sistēmu;<br />
• tautsaimniecības uzskaites veidu.<br />
Grāmatvedības sakārtošanu <strong>Latvijas</strong> Republikā nosaka likums „Par grāmatvedību” (šis likums<br />
nosaka vispārējo kārtību grāmatvedības kārtošanā un uzskaites veikšanā) un likums „Par uzņēmumu<br />
gada pārskatiem” (šis likums nosaka uzņēmuma gada pārskata saturu, aprēķināšanas un atspoguļošanas<br />
kārtību, kā arī pārskata iesniegšanas kārtību). Šie likumi balstās uz Eiropas Savienības ceturto direktīvu<br />
un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.<br />
N.B. Grāmatvedības kārtošanā sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, nozīmīgai, saprotamai<br />
un pilnīgai.<br />
Kādi ir grāmatvedības uzdevumi?<br />
Grāmatvedības uzskaite pastāv katrā uzņēmumā. Tās uzdevumi ir:<br />
• nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;<br />
• veikt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbinieku un finanšu resursu izmantošanu un īpašumu<br />
saglabāšanu;<br />
• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un precīzu informāciju par uzņēmuma saistībām,<br />
darbības rezultātiem un finanšu stāvokli;<br />
• veikt pareizu nodokļu aprēķināšanu.<br />
Kam vajag finanšu pārskatus?<br />
Informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli pirmkārt vajag katram vadītājam, lai viņš varētu<br />
novērtēt, kontrolēt, plānot un izlemt jautājumus, kas skar saimnieciskos darījumus. Katram uzņēmuma<br />
darbiniekam ir svarīgs darba devēja finansiālais stāvoklis, kas nosaka uzņēmuma spēju nodrošināt<br />
atbilstošu algu, sociālās garantijas un darbavietas saglabāšanu.<br />
Otrkārt, uzņēmuma pārskatu informāciju izmanto arī citas iestādes:<br />
• Valsts ieņēmumu dienests – pārbauda nodokļu un nodevu samaksas un aprēķināšanas,<br />
grāmatvedības sakārtošanas pareizību;<br />
• Statistikas pārvalde – apkopo datus pa nozarēm visas valsts mērogā, dod informāciju<br />
tautsaimniecības nozaru attīstības prognozei;<br />
• Bankas – analizē datus par uzņēmuma saimniecisko darbību, veicot kreditēšanu;<br />
56 57
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
• Biržas – pārbauda uzņēmuma maksātspēju, tas ir, garantijas ar naudas līdzekļiem, lai samaksātu<br />
materiālu piegādes vai kreditoru parādus;<br />
• Uzņēmumi – sadarbības partneri – novērtē klienta vai konkurenta finansiālo stāvokli pirms<br />
kāda līguma noslēgšanas;<br />
• Sabiedrība – vērtē uzņēmuma finansiālo stāvokli, labumu valsts budžetam un sabiedrībai.<br />
Grāmatvedības priekšmeti un metode<br />
Galvenie grāmatvedības priekšmeti ir saimnieciskie līdzekļi un to avoti, un saimnieciskie<br />
procesi un to rezultāti. Kas slēpjas aiz šiem vārdiem? Tos aplūkosim plašāk, lai būtu priekšstats par šiem<br />
priekšmetiem. Kas ir aktīvs un kas ir pasīvs, no kuriem veido bilances uzbūvi?<br />
Saimnieciskie līdzekļi jeb aktīvi ir vērtības, kas pieder uzņēmumam: ēkas, mašīnas, iekārtas,<br />
preču krājumi, tehnikas, skaidrā nauda u.c. – tas ir viss, ar ko uzņēmums strādā ar nodomu pelnīt. Daži<br />
aktīvi tiek izmantoti ilgākā laika posmā, daži tikai neilgu laiku, tāpēc atkarībā no tā, cik ilgi tos izmanto<br />
labuma iegūšanai, līdzekļus iedala:<br />
• ilgtermiņa ieguldījumos,<br />
• apgrozāmajos līdzekļos.<br />
Ilgtermiņa ieguldījumi ir aktīvi, kurus paredzēts izmantot ilgāk par vienu gadu, vai tie, kas ieguldīti<br />
ilglietojamā īpašumā. Tie grāmatvedībā dalās pēc to formas:<br />
• Nemateriālie ieguldījumi ir par samaksu iegādātās vērtības, kurām nav materiālas<br />
formas (piemēram, preču zīmes, patenti, licences, avansa maksājumi par nemateriālajiem<br />
ieguldījumiem);<br />
• Pamatlīdzekļi ir ilgstošas lietošanas materiālie priekšmeti (piemēram, zeme, ēkas, būves,<br />
mašīnas, iekārtas u.c.);<br />
• Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir finansu līdzekļu ieguldījumi ārpus uzņēmuma peļņas<br />
gūšanas nolūkā (piemēram, akcijas, parādzīmes u.c.)<br />
Apgrozāmie līdzekļi ir līdzekļi materiālā formā, kurus paredzēts pārdot vai patērēt uzņēmuma<br />
saimnieciskās darbības veikšanā. Tie ir:<br />
• Krājumi – izejvielas, materiāli, gatavās preces;<br />
• Nepabeigtie ražojumi – kuri nav izgājuši visu ražošanas ciklu (rudens arums, ziemāji);<br />
• Debitori (prasības) – citu uzņēmumu vai personu parādi par precēm vai pakalpojumiem. Pārdodot<br />
preci, bet uzreiz nesaņemot naudu, veidojas debitoru parādi;<br />
• Nākamo periodu izdevumi – maksājumi, kas notikuši pārskata periodā, bet pēc ekonomiskās<br />
būtības attiecas uz nākamiem periodiem. Šos izdevumus nedrīkst parādīt pārskata perioda<br />
izmaksās;<br />
• Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos – vērtspapīri, kurus paredzēts pārdot gada laikā,<br />
lai iegūtu peļņu, kā arī līdzekļu ieguldījumi citos uzņēmumos. Piemēram, ja uzņēmumam ir brīvi<br />
līdzekļi, tad var iegādāties akcijas, bet vēlāk, kad uzņēmumam atkal vajadzēs naudu, tās pārdot.<br />
Tas pats attiecas uz obligācijām;<br />
• Naudas līdzekļi – nauda kasē un banku kontos.<br />
► Obligācija – vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu<br />
procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību.<br />
N.B. Līdzekļus, kuri darbojas uzņēmumā, sauc par aktīviem.<br />
Uzņēmuma aktīvus var nodrošināt gan ar pašu, gan aizņemtajiem līdzekļiem. Līdzekļu avoti tiek<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
saukti par pasīviem. Pēc veidošanās avotiem saimnieciskos līdzekļus iedala:<br />
• pašu līdzekļos (pašu kapitāls).<br />
• aizņemtajos līdzekļos (kreditori).<br />
N.B. Pašu kapitāls = līdzekļi (aktīvi) – saistības (kreditori).<br />
Pašu kapitāls sastāvs:<br />
• Pamatkapitāls – veidojas, dibinot uzņēmumu, vai tā dalībnieki ir veikuši ieguldījumus<br />
pamatkapitālā arī vēlākā uzņēmuma darbības laikā;<br />
• Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve – veidojas no ilgtermiņa ieguldījumu vērtības<br />
palielināšanas;<br />
• Rezerves – veido likuma un statūtu prasībām paredzētiem īpašiem mērķiem;<br />
• Nesadalītā peļņa – paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu nomaksas. Peļņa ir pašu uzņēmumu<br />
līdzekļu avoti.<br />
Kreditori (saistības) – uzņēmuma parādi, kas juridiskām vai fiziskajām personām jāatmaksā noteiktā<br />
laikā. Piemēram, uzņēmums paplašināšanās laikā aizņemas naudu. Šādas saistības iedala īstermiņa<br />
saistībās (parādi, kas jāatmaksā viena gada laikā) un ilgtermiņa saistībās (parādi, kas jāatmaksā ilgāk<br />
par gadu).<br />
Piemēram, pārdevējs nav saņēmis no pircēja samaksu un starp abiem veidojas parādu attiecības.<br />
Pārdevējs pret pircēju ir kreditors, šis parāds ir kreditoru parāds. Tātad kreditoru parādi ir uzņēmuma<br />
aizņemto līdzekļu avots.<br />
N. B. Līdzekļu avoti tiek saukti par pasīviem.<br />
Saimnieciskie procesi un to rezultāti<br />
Jebkuram uzņēmumam dokumentos ir ierakstīti savi biznesa darbības veidi. Katra uzņēmuma<br />
uzdevums ir gatavot savu produkciju. Piemēram, būvfirmas uzdevums ir būvēt māju vai citas ēkas, bet<br />
tirdzniecības firmas – pārdot preces. Visos uzņēmumos notiek līdzekļu saņemšana un izlietošana, tiek<br />
veiktas dažādas saimnieciskas operācijas.<br />
Saimniecisko operāciju dēļ mainās līdzekļu nozīme, atrašanās vieta, materiāli atbildīgie cilvēki<br />
utt. Tā, piemēram, saimnieciskas operācijas ir darba algas izmaksa, preču nosūtīšana, izejvielu saņemšana,<br />
nodokļu maksāšana budžetā u.c.<br />
► Saimnieciska operācija – katrs atsevišķs saimnieciskās darbības fakts vai saimnieciskas parādības<br />
izpausme.<br />
Grāmatvedības metodes<br />
Kādas darba metodes jāizmanto grāmatvedībā? Kādi darba paņēmieni tiek lietoti grāmatvedībā?<br />
Vai grāmatvedības darbi nozīmē tikai naudas skaitīšanu? Kādā veidā iespējams skaitīt naudu? Aplūkosim,<br />
kādas metodes pastāv grāmatvedībā!<br />
Galvenās grāmatvedības darbības, bez kurām mūsdienās nav iespējams veikt saimniecisko operāciju,<br />
ir šādas:<br />
• dokumentēšana,<br />
• novērtēšana,<br />
• kalkulācija,<br />
• konti,<br />
58<br />
59
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
• inventarizācija,<br />
• bilance un pārskati.<br />
Kas ir dokuments?<br />
Teorijas valodā dokuments ir jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada, saņem un<br />
uzglabā jebkura <strong>Latvijas</strong> Republikas valsts pārvaldes institūcija, valsts un pašvaldības iestāde, uzņēmums,<br />
uzņēmējsabiedrība, kā arī sabiedriska un reliģiska vai fiziska persona. Bet grāmatvedības dokuments<br />
ir rakstveida rīkojums veikt saimniecisku operāciju vai apliecinājums, ka saimnieciskā operācija<br />
ir notikusi.<br />
Dokumentēšanas darbi ir ļoti daudzveidīgi, dokumenti tiek noformēti dažādi formā un saturā.<br />
Grāmatvedības operāciju parasti sāk ar dokumentu reģistrēšanu. Dokumentu sastādīšana<br />
(dokumentēšana) ir pirmais grāmatvedības darbs. Nevienu grāmatvedības ierakstu nedrīkst izdarīt bez<br />
attaisnojoša dokumenta.<br />
Novērtēšana<br />
Novērtēšana ir saimniecisko līdzekļu, līdzekļu avotu un saimniecisko procesu izteikšana naudas<br />
izteiksmē. Grāmatvedībā saimniecisko līdzekļu, to avotu un procesu, izmaiņu un rezultātu noteikšanā<br />
noteicošā mērvienība, bez kuras nevar notikt informācijas apkopojums, ir nauda.<br />
Kalkulācija<br />
Kalkulācija ir izmaksu grupēšana pa preču un pakalpojumu veidiem un preču vai pakalpojumu<br />
pašizmaksas aprēķināšana. Grāmatvedībā firmas materiālās vērtības novērtē pašizmaksā. Tāpēc ir<br />
nepieciešama pašizmaksas aprēķināšana jeb kalkulācija.<br />
Konti<br />
Lai noskaidrotu atsevišķu saimniecisko līdzekļu veidu un to avotu, kā arī izmaiņas, vajag<br />
dokumentos ierakstītos datus apkopot un sadalīt grupās. Tam izmanto kontus.<br />
Jebkura finanšu operācija ir jāreģistrē gan debeta pusē, gan kredīta pusē. Tas, kurā kontā ieraksts<br />
ir jāizdara kredīta pusē, un kurā – debeta pusē, atkarīgs no operācijas. Ar kontu palīdzību var noteikt katra<br />
uzņēmuma līdzekļu apmēru.<br />
Inventarizācija<br />
Lai pārliecinātos, vai visas uzskaites dokumentos noteiktās vērtības faktiski pastāv, tiek veikta<br />
inventarizācija, kurā saimniecisko līdzekļu atlikumus salīdzina ar grāmatvedības datiem. Tas palīdz<br />
noskaidrot, vai nav pazuduši kādi materiāli vai nauda, vai izejvielas.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
N.B. Bilanci sastāda, izmantojot grāmatvedības datus, kuri pārbaudīti inventarizācijā.<br />
Lai sastādītu bilanci, vajag noskaidrot uzņēmuma:<br />
• īpašumā un lietošanā esošos līdzekļus;<br />
• prasības pret fiziskajām un juridiskajām personām;<br />
• saistības jeb parādus pret citām fiziskajām un juridiskajām personām.<br />
N.B. Bilanci sastāda tikai naudas izteiksmē. Latvijā reģistrēti uzņēmumi bilanci sastāda latos.<br />
Bilances sastādīšana parasti notiek pārskata perioda beigās, piemēram, uz gada, pusgada, ceturkšņa<br />
vai mēneša pēdējo dienu. Perioda beigu bilancei vienmēr jāsakrīt ar nākamā perioda sākuma bilanci,<br />
piemēram, 31. decembra bilance ir vienāda ar 1. janvāra bilanci.<br />
Bilances postenis<br />
Sagatavojot bilanci, grāmatvedības datus apkopo bilances posteņos. Bilances postenis ir bilances<br />
sastāvdaļa, kurā apvienota informācija par uzskaites objektiem.<br />
Piemēram, grāmatvedībā atsevišķi uzskaita katra nosaukuma materiālus: smiltis, cementu, krāsas, mālu<br />
u.c., bet bilancē tos apvieno vienā postenī „Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli”. Preces, kas<br />
stāv uzņēmuma veikalā vai noliktavā (paredzētas pārdošanai), uzrāda bilances postenī „Gatavie ražojumi<br />
un preces pārdošanai”.<br />
Bilances uzbūve un vienādība<br />
Bilance ir sadalīta divās daļās: aktīvs un pasīvs. Bilances aktīvs parāda uzņēmuma līdzekļu<br />
sastāvu jeb to, kur ieguldīts kapitāls, bet bilances pasīvs parāda šo līdzekļu finansēšanas avotus jeb to, no<br />
kurienes radās kapitāls.<br />
Vienkārši sakot, uzņēmuma līdzekļi jeb aktīvs ir darbīgi, jo tie piedalās uzņēmuma darba procesā,<br />
bet līdzekļu avoti jeb pasīvi nepiedalās uzņēmuma darba procesā, bet parāda naudas avotus vajadzīgo<br />
materiālu iegūšanai. Piemēram, aizņēmums no bankas ir finanšu avots naudas līdzekļu saņemšanai.<br />
Faktiski bilances aktīvā un pasīvā ir parādīti vieni un tie paši uzņēmuma līdzekļi. Tā kā līdzekļu<br />
vērtība vienmēr ir vienāda ar to finansēšanas avotiem, tad abas bilances kopsummas ir vienādas. Bilances<br />
līdzsvars jeb vienādība grāmatvedībā vienmēr jāsaglabā. Ja aktīva un pasīva puses nesakrīt, tad tur ir<br />
kāda kļūda!<br />
Bilance un pārskati<br />
Tā ir viena no svarīgākajām grāmatvedības darbības sastāvdaļām. Uz bilances datu pamata var<br />
noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli.<br />
Ar pārskata palīdzību var iegūt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību. Katram<br />
uzņēmumam jāsagatavo pārskati par darbības rezultātiem – statistiskie, nodokļu, grāmatvedības. Pārskati<br />
ir iesniedzami gan LR Centrālajai statistikas pārvaldei, gan LR Valsts ieņēmumu dienestam.<br />
Aktīvs<br />
Līdzekļu sastāvs<br />
jeb<br />
Kur kapitāls ieguldīts<br />
Bilance<br />
Pasīvs<br />
Līdzekļu finansēšanas avoti<br />
jeb<br />
No kurienes kapitāls radies<br />
Grāmatvedības bilance<br />
Bilance ir katra uzņēmuma svarīgākais dokuments, kurā parādīts firmas finansiālais stāvoklis.<br />
Tajā var redzēt, cik no līdzekļiem pieder pašam uzņēmumam, cik ir lieli parādi, no kurienes nākusi nauda<br />
un kam un kā tā tērēta. Iemācīties sagatavot bilanci un saprast tajā sniegto informāciju ir ļoti svarīgi.<br />
Bilancē jāieraksta patiesa informācija par uzņēmuma līdzekļiem un to finansu avotiem. Pirms<br />
bilances sastādīšanas jāveic inventarizācija, kurā jāpārbauda, vai visi dati atbilst reāli esošajiem uzņēmuma<br />
līdzekļiem.<br />
60<br />
Bilances sagatavošana<br />
Lai labāk saprastu bilances uzbūvi, aplūkosim vienkāršus piemērus. Lai uzņēmums varētu sākt<br />
darbu, vajag dažādus līdzekļus. Šie līdzekļi var būt dažādi finansēšanas avoti. Kad dibina uzņēmumu,<br />
pirmais avots parasti ir pamatkapitāls, bet līdzekļu sastāvs var atšķirties.<br />
61
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
1. piemērs. Ja firmas dibinātāji pamatkapitālu 2000 Ls iegulda, tātad firmas sākuma bilance ir šāda:<br />
Aktīvs Ls Pasīvs Ls<br />
Nauda 2000 Pamatkapitāls 2000<br />
Bilance 2000 Bilance 2000<br />
2. piemērs. Jaundibinātajai firmai nepieciešama tikai daļa no materiāliem 400 Ls vērtībā, tāpēc atlikušos<br />
materiālus, kuru bilances vērtība ir 200 Ls, firma pārdod par 300 Ls. Tātad firma nopelnījusi 100 Ls un<br />
bilance ir šāda:<br />
Aktīvs Ls Pasīvs Ls<br />
Pamatlīdzekļi 900 Pamatkapitāls 2000<br />
Bilance 2100 Bilance 2100<br />
Var redzēt, ka bilances kopsumma palielinājusies par nopelnītajiem 100 Ls, jo firmas naudas<br />
apjoms ir palielinājies. Tagad firmas pašu kapitālu veido ne tikai pamatkapitāls, bet arī peļņa, kas iegūta<br />
no firmas darba. Pašu kapitāls ir 2100 Ls (2000+100). Bilances vienādība nemainās. Līdzekļi = Pašu<br />
kapitāls (pamatkapitāls + peļņa)<br />
Grāmatvedības konts, bilances un operāciju konti<br />
Jūs esat iepazinušies ar bilances aktīva un pasīva posteņiem. Nauda vai materiāli parasti nestāv<br />
vienā bilances postenī, bet ir nepārtrauktā kustībā, ja uzņēmums strādā, tātad tie var arī pāriet citā bilances<br />
postenī. Tagad paskatīsimies, kā grāmatvedības operācijās lieto grāmatvedības kontus.<br />
Grāmatvedības kontu izmanto uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei, lai nodrošinātu<br />
informāciju par uzņēmuma līdzekļiem, to finansēšanas avotiem, uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem.<br />
Konti ir ļoti cieši saistīti ar bilances posteņiem. Katram bilances postenim ir jāiekārto atbilstošs līdzekļu<br />
vai līdzekļu avotu konts vai vairāki konti. Konti ir jāiekārto arī ieņēmumu un izdevumu uzskaitei.<br />
Konta iekārtojumam ir divas puses – kreisā puse, kuru sauc par debetu (D) un labā puse, kuru<br />
sauc par kredītu (K). Abas konta puses izmanto saimniecisko operāciju reģistrācijai.<br />
N.B. Konta līdzekļu atlikumu perioda sākumā sauc par konta sākuma saldo (S.s).<br />
Sākuma saldo summai kontā ir jāsakrīt ar atbilstošā bilances posteņa atlikuma summu bilancē. Pēc<br />
tam kontos jāparāda visas saimnieciskās operācijas, kuras radījušas līdzekļu un to avotu izmaiņas. Līdzekļu<br />
vai to finansēšanas avotu palielinājumu vai samazinājumu kontā sauc par konta apgrozījumu.<br />
Pārskata perioda laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus konta debeta<br />
un kredīta pusē. Debeta apgrozījums (DA) ir ierakstu kopsumma konta debetā, bet kredīta apgrozījums<br />
(KA) – ierakstu kopsumma konta kredītā.<br />
Bilances aktīva konta uzbūve izskatās tā:<br />
Debets (D) Konta nosaukums Kredīts (K)<br />
Sākuma saldo (S.s)<br />
Operācijas pārskata mēnesī<br />
Operācijas pārskata mēnesī<br />
Apgrozījums pārskata mēnesī (DA)<br />
Apgrozījums pārskata mēnesī (KA)<br />
Saldo pārskata perioda beigās (S.b)<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Bilances konti<br />
Bilances konti parāda uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu lielumu un izmaiņas. Izmaiņu<br />
iemesls vienmēr ir saimnieciskās operācijas. Bilances konti atbilstoši bilances daļu apzīmējumam ir:<br />
aktīva konti, pasīva konti un aktīva – pasīva jeb jauktie konti.<br />
Aktīva kontos uzskaita uzņēmuma saimniecisko līdzekļu – aktīvu lielumu un izmaiņas. Šajos<br />
kontos saldo vienmēr ieraksta debetā, līdzekļu palielinājumu – arī debetā, bet samazinājumu – kredītā.<br />
Pasīva kontos uzskaita uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avotu – pasīvu lielumu un izmaiņas.<br />
Šajos kontos saldo vienmēr ieraksta kredītā, līdzekļu avotu palielinājumu – arī kredītā, bet samazinājumu<br />
debetā.<br />
Dažus grāmatvedības kontus var pieskaitīt gan aktīva, gan arī pasīva kontiem. Šos kontus sauc par<br />
aktīva un pasīva jeb jauktajiem kontiem. Pie tiem pieder lielākoties konti, kuros uzskaita norēķinus<br />
par parādiem.<br />
N.B. Sākuma saldo ierakstīšanu no bilances attiecīgajos kontos sauc par kontu atvēršanu.<br />
Atverot kontus, bilances aktīva posteņu summas ieraksta aktīva kontu debetā, bet pasīva posteņu summas<br />
– pasīva kontu kredītā. Tāpēc visu aktīva kontu atlikumu kopsummai jābūt vienādai ar visu pasīva kontu<br />
atlikumu kopsummu.<br />
N.B. Atlikumu pārskata perioda (mēneša) beigās (S.b.) kontos aprēķina šādi:<br />
• aktīva kontiem: S.s. (D) + DA – KA = S.b. (D)<br />
• pasīva kontiem: S.s. (K) + KA – DA = S.b. (K)<br />
Piemēram:<br />
Ieraksta kārtība aktīva kontā. Pieņemsim, ka uzņēmuma kases konta saldo uz 1.01. ir 100 Ls un izdarītas<br />
šādas naudas operācijas:<br />
04.01. firma saņēmusi no bankas konta 2000 Ls<br />
14.01. J. Bērziņš iemaksājusi kasē 130 Ls<br />
24.01. samaksāts par telpu nomu 100 Ls<br />
31.01. A. Vītolam izmaksāts 200 Ls<br />
DEBETS KASE AKTĪVS<br />
Datums Operācijas saturs Summa Datums Operācijas saturs Summa<br />
01.01. Sākuma saldo 100<br />
14.01.<br />
14.01. Saņemts no bankas konta<br />
Iemaksājis J.Bērziņš<br />
2000<br />
130 24.01.<br />
31.01.<br />
Par telpu nomu<br />
Izmaksāts A.Vītolam<br />
100<br />
200<br />
Debeta apgrozījums 2130 Kredīta apgrozījums 300<br />
31.01. Beigu saldo 1930<br />
Operāciju konti<br />
Konti, kuros tiek uzkrāta informācija par uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem, tiek saukti<br />
par operāciju kontiem. Ar operāciju kontu palīdzību uzskaita un kontrolē uzņēmuma ražošanas un<br />
realizācijas procesus un nosaka uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu.<br />
62<br />
63
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Operāciju kontus iedala:<br />
• ieņēmumu konti;<br />
• izdevumu konti;<br />
• finansiālo rezultātu noteikšanas konts.<br />
Ieņēmumu kontu grupā uzskaita visus firmas darbības ieņēmumus. Šajos kontos galvenokārt<br />
ierakstus izdara kredīta pusē. Pārskata perioda beigās kredītā uzkrāta ieņēmumu summa tiek pārgrāmatota<br />
uz peļņas vai zaudējumu kontu.<br />
Izdevumu kontu grupā uzskaita visus saimnieciskās darbības izdevumus. Savukārt šajos kontos<br />
galvenokārt ir debeta ieraksti. Pārskata perioda beigās debetā uzkrāto izdevumu summa tiek pārgrāmatota<br />
uz peļņas vai zaudējumu kontu.<br />
Piemēram, nosūtītas pircējam mēbeles par realizācijas cenām par 800 Ls. Šo operāciju parāda:<br />
Debetā Norēķini ar pircējiem<br />
800 Ls<br />
Kredītā Ieņēmumi no mēbeļu pārdošanas 800 Ls<br />
Pārskata perioda beigās ieņēmumus pārgrāmato ar šādu grāmatojumu:<br />
Debets Ieņēmumi no mēbeļu pārdošanas 800 Ls<br />
Kredīts Peļņas vai zaudējumu konts 800 Ls<br />
Peļņas vai zaudējumu kontā nosaka finansiālo rezultātu. Pārskata perioda (gada, mēneša) beigās<br />
no izdevumu uzskaites kontiem uzkrātos izdevumus pārnes uz peļņas vai zaudējumu konta debetu, bet no<br />
ieņēmumu uzskaites kontiem uzkrātos ieņēmumus pārnes uz peļņas vai zaudējumu konta kredītu.<br />
N.B. „Peļņas vai zaudējumu” konta debetā tiek savākti visi izdevumi, bet kredītā – visi ieņēmumi.<br />
Ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, finansiālais rezultāts ir peļņa. Ja izdevumi ir lielāki par<br />
ieņēmumiem, finansiālais rezultāts ir zaudējumi.<br />
Ieraksta kārtība operāciju kontos ir parādīta:<br />
D Izdevumu konti K D Ieņēmumu konti K<br />
Izdevumu<br />
uzkrāšana<br />
Izdevumu<br />
pārgrāmatojums<br />
<br />
Peļņas vai zaudējumu<br />
konts<br />
Izdevumi Ieņēmumi<br />
64<br />
Ieņēmumu<br />
pārgrāmatojums<br />
Tieši salīdzina izdevumus ar ieņēmumiem<br />
un nosaka finansiālo rezultātu<br />
Saldo (zaudējums)<br />
Saldo (peļņa)<br />
Ieņēmumu<br />
uzkrāšana<br />
N.B. Pēc konta „Peļņa vai zaudējumi” beigu saldo aprēķināšanas iegūto vērtību pārnes uz „Pārskata<br />
gada nesadalītās peļņas” kontu, kas ir pašu kapitāla sastāvdaļa.<br />
Tādēļ nesadalītā peļņa palielinās pašu kapitālu, bet zaudējumi to samazinās. Operāciju kontu<br />
finansiālais rezultāts ietekmē bilances kontus un bilances pašu kapitālu.<br />
Līdz ar to operāciju konti tiek slēgti. Tas nozīmē, ka šiem kontiem nav beigu saldo. Operāciju<br />
konti tiek atvērti katram atskaites periodam ar nulles saldo. Grāmatvedībā operāciju kontus izmanto<br />
<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai. Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir otrs svarīgākais finanšu<br />
pārskata dokuments. Tajā jāietver visi pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu veidi, kuri jāņem vērā,<br />
aprēķinot uzņēmuma tīro peļņu vai zaudējumus.<br />
Operāciju kontu piemērs<br />
Operāciju konti ir saistīti ar bilances kontiem ar divkāršu ierakstu.<br />
► Divkāršais ieraksts ir saimnieciskās operācijas ierakstīšana divas reizes savstarpēji saistītos kontos:<br />
viena konta debetā un otra konta kredītā par vienu un to pašu summu.<br />
Piemēram, izlietotas iepriekš iegādātās izejvielas ražošanas vajadzībām parāda šādos grāmatvedības<br />
kontos: D Ražošanas izejvielu izmaksas<br />
K Izejvielas<br />
Debetā uzkrāj izejvielu izmaksas (operāciju konts), bet kredītā samazina izejvielu lielumu un<br />
vērtību (bilances aktīva konts). Pastāv savstarpējais sakars starp bilances un operāciju kontiem, kuri<br />
shematiski parādīti zemāk.<br />
Piemēram: Ierakstu kārtība operāciju kontos un operāciju kontu saistība ar bilances kontiem. Students<br />
Jānis nolēma izveidot firmu, kas nodarbojas ar T-kreklu pārdošanu, lai nopelnītu naudu ceļojumam. Jānis<br />
savu biznesu sāka ar 80 Ls, par kuriem nopirka kreklus. Tos viņš tirgoja augstskolas vestibilā, īres maksa<br />
bija 1 Ls dienā. Pirmajā dienā viņš pārdeva visus par 80 Ls iegādātos kreklus un ietirgoja 120 Ls. Otrajā<br />
dienā tirgošanās vairs tik labi neveicās un viņš pārdeva tikai pusi no nopirktajiem krekliem, ietirgojot<br />
90 Ls. Jānis bija nelaimīgs, atklājot, ka viņam ir mazāk naudas kā dienas sākumā. Viņš secināja, ka<br />
darbojies ar zaudējumiem. Noteiksim Jāņa saimnieciskās darbības rezultātus un noskaidrosim, vai Jānis<br />
sprieda pareizi!<br />
Sākuma bilance<br />
Aktīvs Summa (Ls) Pasīvs Summa (Ls)<br />
Nauda 80 Jāņa paša kapitāls 80<br />
Bilance 80 Bilance 80<br />
Iekārtojam vajadzīgos kontus:<br />
D Nauda K D Pašu kapitāls K<br />
Starta operācija 80<br />
Starta operācija 80<br />
1. 80<br />
3. 120<br />
4. 120<br />
6. 90<br />
7. 2<br />
DA 290 KA 202 DA - KA 80<br />
S.b. 88 68<br />
B.s. 148<br />
65
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
D Preces pārdošanai (krekli) K D Kreklu iepirkšanas izdevumi K<br />
1. 80<br />
2. 80<br />
2. 80<br />
3. 120<br />
5. 60<br />
5. 60 Pārgrāmatojums 140<br />
DA 200 KA 140 DA 140 KA 140<br />
S.b. 60<br />
D Ieņēmumi no kreklu pārdošanas K D Īres izdevumi K<br />
3. 120<br />
6. 90<br />
7. 2<br />
Pārgrāmatojums 2<br />
Pārgrāmatojums 2<br />
DA 210 KA 210 DA 2 KA 2<br />
D Peļņas vai zaudējumu konts K<br />
Izdevumi 140<br />
2<br />
Ieņēmumi<br />
210<br />
DA 142 KA 210<br />
Pārgrāmatojums 68 KA 210<br />
DA 210<br />
Ieņēmumi pārsniedz izdevumus par<br />
68 latiem – tā ir Jāņa peļņa<br />
Bilance pēc divām dienām<br />
Aktīvs Summa Pasīvs Summa<br />
Nauda<br />
88 Jāņa paša kapitāls 148<br />
Krekli<br />
60<br />
Bilance 148 Bilance 148<br />
Jāņa kapitālu veido sākotnējas ieguldījums 80 Ls un peļņa 68 Ls.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Dokumentācijai ir liela nozīme uzņēmuma īpašuma saglabāšanā, materiāli atbildīgo personu<br />
darbības kontrolē, uzņēmuma disciplīnas nostiprināšanā. Grāmatvedības dokumentam ir svarīga nozīme<br />
tiesu lietās. Tāpēc dokumentam ir juridiskais spēks.<br />
Saimnieciskās darbības uzskaites informācijas plūsma: saimnieciskais darījums → attaisnojuma<br />
dokuments → kopsavilkuma dokuments → grāmatvedības reģistri (konti) → pārskati.<br />
Grāmatvedības dokumentu saturs un forma<br />
Tā kā grāmatvedībā ir ļoti daudzveidīgas saimnieciskās operācijas, līdz ar to ir dažādas formas un<br />
satura dokumentiem.<br />
Rīkojuma dokumenti – uzņēmumu, iestāžu vai to pilnvaroto personu rīkojumi vai atļaujas kādas<br />
operācijas veikšanai. Rīkojuma dokumenti ir, piemēram, pilnvaras materiālo vērtību saņemšanai, čeki<br />
skaidras naudas saņemšanai no bankas, rīkojumi par pieņemšanu darbā, atvaļinājuma piešķiršanu,<br />
nosūtīšanu komandējumā u.c.<br />
Izpilddokumenti jeb attaisnojuma dokumenti – apliecina saimniecisko operāciju izpildīšanas<br />
faktus. Tie ir kases ieņēmumu orderi, avansa norēķini par komandējuma izdevumiem, materiālo vērtību<br />
pieņemšanas – nodošanas akti.<br />
Grāmatvedības noformējuma dokumenti – sastāda grāmatvedības darbinieki ierakstu<br />
pamatošanai uzskaites reģistros un uzskaites darba atvieglošanai. Tie ir grāmatvedības ierakstu<br />
attaisnojuma dokumenti un tos sastāda, pamatojoties uz likumiem, instrukcijām, grāmatvedības darba<br />
organizācijas dokumentiem.<br />
Kombinētie dokumenti – apvieno iepriekš minēto dokumentu pazīmes. Piemēram, kases<br />
izdevumu orderi, maksājuma uzdevumi, avansa norēķini.<br />
Pirmdokumenti – notikušo saimniecisko operāciju pirmais atspoguļojums. Piemēram, EKA čeki,<br />
preču pavadzīmes – rēķini, materiālo vērtību pieņemšanas, nodošanas akti, maksājuma uzdevumi.<br />
Kopsavilkuma dokumenti – sastādīti uz pirmdokumentu pamata, apkopojot pirmdokumentu<br />
datus. Šie dokumenti ir kases pārskati, bankas konta izraksti, avansa norēķini u.tml.<br />
Vienreizējie dokumenti – sastādīti vienā paņēmienā, ierakstot tajos vienu vai vairākas vienlaikus<br />
izpildītas operācijas. Vienreizējie dokumenti ir kases orderi, EKA čeki, preču pavadzīmes – rēķini,<br />
maksājuma uzdevumi u.c.<br />
Uzkrājuma dokumenti – izmanto vienveidīgu operāciju noformēšanai ilgākā laika periodā. Tie<br />
ir, piemēram, darba laika uzskaites tabulas, maršruta lapas, ceļazīmes.<br />
Dokumentus pēc sastādīšanas vietas iedala:<br />
• iekšējas izcelsmes dokumentos (šos dokumentus sastāda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā);<br />
• ārējas izcelsmes dokumentos (tos saņem no citiem uzņēmumiem, iestādēm vai organizācijām<br />
pilnīgi noformētus, un tie apstiprina savstarpējos darījumus).<br />
Grāmatvedības dokumenti<br />
Droši vien esat bijuši grāmatvežu kabinetos un ievērojāt, ka plauktos ir pilni ar dokumentu mapēm<br />
un uz galdiem – papīru kalni. Vai varat iedomāties ar kādiem dokumentiem ir jāstrādā grāmatvežiem?<br />
Paskatīsimies, kādi tie varētu būt.<br />
► Dokumentācija ir saimniecisko operāciju noformēšana ar dokumentiem.<br />
Dokuments ir saimnieciskās informācijas nesējs un pamats visam tālākajam grāmatvedības<br />
darbam. No dokumentācijas laicīgas un precīzas noformēšanas lielākoties ir atkarīga grāmatvedības<br />
kvalitāte.<br />
Grāmatvedības dokumentu noformēšanas prasības<br />
Dokumentu noformēšanas prasības stingri jāievēro, lai tie visu glabāšanas laiku nodrošinātu<br />
dokumenta juridisko spēku un informatīvo funkciju, kā arī iespēju izgatavot dokumenta kopiju.<br />
Sastādot grāmatvedības dokumentus, jāievēro šādas prasības:<br />
• ierakstus dokumentos izdara ar tinti, lodīšu pildspalvu vai arī elektroniski. Dokuments nedrīkst<br />
būt rakstīts ar zīmuli vai citādi viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā;<br />
• dokumenti jāraksta skaidri salasāmā rakstā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas.<br />
Lietojot saīsinājumus, tiem jāatbilst valsts valodas pareizrakstības normām;<br />
• dokumentos nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi un papildinājumi.<br />
Kļūdaini ieraksti dokumentos jāpārsvītro un labojumi jāatrunā.<br />
66<br />
67
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Lai dokuments būtu spēkā esošs, tajā jābūt noteiktiem rekvizītiem. Ja to dokumentā nav, tad<br />
dokuments zaudē savu pierādījuma spēku. Dokumentācijas izstrādāšanas, noformēšanas, kārtošanas un<br />
apgrozības kārtību regulē vairāki likumi un normatīvie dokumenti. Dokumentu obligātie rekvizīti:<br />
• dokumenta nosaukums un numurs;<br />
• dokumenta sagatavošanas vai izdošanas datums;<br />
• dokumenta autors, juridiskai personai – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā,<br />
fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese;<br />
• dokumenta sastādītāja juridiskā adrese (ārējiem dokumentiem);<br />
• saimnieciskā darījuma, kuru apstiprina dokuments, apraksts, pamatojums;<br />
• saimnieciskā darījuma mērītāji (apjoms naudas un naturālās mērvienībās);<br />
• darījumā tieši iesaistītās personas;<br />
• par darījuma veikšanu un dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti;<br />
• ja attaisnojuma dokumenti ir sagatavoti elektroniskā veidā, par saimnieciskās darbības veikšanu<br />
un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus aizstāj ar to elektronisko autorizāciju.<br />
Atsevišķiem dokumentiem ir noteikti papildus obligātie rekvizīti, piemēram, zīmogs (bankas, kases<br />
u.c. dokumentiem). Pievienotās vērtības nodokļa rēķina dokumentiem, piemēram (EKA čeki, faktūrrēķini,<br />
preču pavadzīmes – rēķini) ir obligāti papildus dokumentu rekvizīti: PVN nodokļa – partneruzņēmuma<br />
nosaukumus, reģistrācijas nr. Komercreģistrā juridiskā adrese; VID piešķirtais PVN maksātāja numurs;<br />
PVN nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis.<br />
Dokumentu glabāšana<br />
Kārtējā finansiālā gada dokumenti glabājas uzņēmuma grāmatvedībā. Iepriekšējo gadu dokumenti<br />
glabājas uzņēmuma arhīvā noteiktu laiku. Likums „Par grāmatvedību” nosaka dokumentu glabāšanas<br />
laiku:<br />
• gada pārskatiem, galvenajai grāmatai – 10 gadi;<br />
• inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem<br />
– 10 gadi;<br />
• attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu – 75 gadi;<br />
• pārējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.<br />
N.B. Dokumentu kustību no to sastādīšanas momenta un vietas līdz nodošanai glabāšanai sauc par<br />
dokumentu apgrozību.<br />
Kļūdu labošana dokumentos<br />
Grāmatvedības dokumentos nereti ir atrodamas kādas kļūdas, no tām nevar izvairīties, to cēloņi<br />
var būt dažādi:<br />
• kļūdains attaisnojuma dokuments;<br />
• matemātiska rakstura kļūdas;<br />
• pārrakstīšanās;<br />
• nepareiza kontu korespondence.<br />
Kļūdas noteikti jāatrod un jāizlabo!<br />
Nav pieļaujami dzēsumi vai ciparu pārrakstīšana, smērējumi, aizkrāsošana, kad nesaglabājas<br />
nepareizais, labotais teksts vai skaitlis. Grāmatvedībā ir noteikti paņēmieni, kā atrastās kļūdas izlabot.<br />
Pirmdokumentos atrastās kļūdas labo, nepareizo tekstu vai skaitļus pārsvītrojot ar vienu svītru un virs<br />
nepareizā teksta vai skaitļa uzrakstot pareizo. Labojuma izpildītājs blakus labojumam parakstās un<br />
uzraksta labojuma datumu.<br />
Piemēram, 251,60<br />
230,40 K.Osis 17.03.07<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Nodokļu veidi<br />
Uzņēmējdarbības organizatoriem jāpārzina nodokļu lietas. Turpmākajos nelielos aprakstos varat<br />
iepazīties ar galvenajiem nodokļu veidiem, to piemērošanu un likmēm.<br />
Latvijā visi nodokļi ir iedalīti tiešajos un netiešajos.<br />
Netiešie nodokļi<br />
Muitas nodoklis<br />
To parasti aprēķina un nomaksā pie preces importa (eksporta) un iekļauj preces pašizmaksā.<br />
Akcīzes nodoklis<br />
Ar akcīzes nodokli apliek alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus, tabakas izstrādājumus,<br />
kafiju, motociklus un vieglos automobiļus, benzīnu, dīzeļdegvielu un citus naftas produktus. Šo nodokli<br />
maksā arī personas, kas ieved akcizētās preces brīvam apgrozījumam no ārvalstīm.<br />
Akcīzes nodokļa likmes ir dažādas.<br />
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)<br />
Ar PVN apliek darījumus ar preču piegādi par atlīdzību, ieskaitot pašpatēriņu, pakalpojumu<br />
sniegšanu par atlīdzību, ieskaitot pašpatēriņu, un preču importu. Preču un pakalpojumu vērtībā tiek<br />
iekļautas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi, kas saistīti ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu.<br />
To apliek ar PVN 18% apmērā.<br />
Bet ar PVN 5% apmērā apliek medikamentus, medicīnisko ierīču un medicīnisko preču piegādi,<br />
veterināro medikamentu piegādi, grāmatas, masu informācijas līdzekļus vai to abonentmaksu, viesu<br />
izmitināšanas pakalpojumus u.c.<br />
Savukārt 0% likmi piemēro preču eksportam un pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un<br />
citām darbībām.<br />
PVN ir iekļauts preču vai pakalpojumu cenā un to samaksā pircējs. Pārdevējam jāieskaita valsts<br />
budžetā no pircēja saņemtais PVN, neatkarīgi no tā, vai pircējs ir vai nav apmaksājis PVN.<br />
Par PVN maksātāju var būt ikviena juridiskā un fiziskā persona (kas ir reģistrējusi savu<br />
uzņēmējdarbību), ja tā to labprātīgi vēlas, bet par PVN maksātāju jākļūst tad, kad darījumu kopējā vērtība<br />
sasniedz 10 000 Ls.<br />
Tiešie nodokļi<br />
Nekustamā īpašuma nodoklis<br />
Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas un būves. To maksā nekustamā īpašuma<br />
īpašnieki. Nodokļa likme ir 1,5%: zemei – no kadastrālās vērtības; ēkām un būvēm – no gada vidējās<br />
bilances vērtības.<br />
Zemes nodokļa aprēķinu veic vietējā pašvaldība, kura atsūta nodokļu maksātājam gatavu rēķinu<br />
ne vēlāk kā 15. februārī. Bet ēku un būvju nodokļa aprēķinu veic maksātājs, ņemot vērā ēku un būvju<br />
vidējo gada bilances vērtību. Nodoklis tiek maksāts ik gadu, avansu maksājumi – ik ceturksni.<br />
Dabas resursu nodoklis (DRN)<br />
Ar nodokli apliekamie objekti: dabas resursi, zemes dzīļu īpašību izmantošana, videi kaitīgas<br />
preces, preču un izstrādājumu iepakojums, radioaktīvas vielas, transporta līdzekļi.<br />
Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai<br />
piesārņojumu vienību. Nodokli aprēķina un maksā reizi ceturksnī vai reizi gadā, saskaņā ar likumu.<br />
68<br />
69
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)<br />
VSAOI tiek ieturētas no visiem darbinieku darba ienākumiem pēc likmes 33,09%.<br />
9% tiek iekasēti no darba algas, bet 24,09% budžetā maksā darba devējs. Darba devējs šos<br />
aprēķinus (24,09%) pieskaita pie saviem izdevumiem. Pastāv arī pazeminātas likmes, piemēram,<br />
pensionāriem, pašnodarbinātām personām un personām, kuras strādā pie darba devēja – ārzemju nodokļu<br />
maksātājiem.<br />
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)<br />
Ar IIN apliek fizisko personu ienākumus, kuri saņemti kā:<br />
• darba alga (nodokli aprēķina un maksā darba devējs);<br />
• maksa par patentu (nodokli nosaka pašvaldība kā avansu maksājumu par atsevišķu saimniecisko<br />
darbību veikšanu; maksā fiziskā persona);<br />
• ienākumi no saimnieciskās darbības (aprēķina un maksā persona, kura to veic un ir reģistrējusi<br />
savu saimniecisko darbību).<br />
Nodokli no darba algas aprēķina kā no rezidentu, tā arī no <strong>Latvijas</strong> nerezidentu ienākumiem. Tas tiek<br />
aprēķināts pēc likmes 25% no mēneša apliekamā ienākuma:<br />
1. LR rezidentiem, kuri strādā pamatdarbā (vietā, kur ir nodota nodokļu grāmatiņa),<br />
ar IIN apliek starpība, kas rodas, no kalendārā mēneša ienākuma atņemot neapliekamo<br />
minimumu attaisnotos izdevumus un atvieglojumus.<br />
No 2004. gada neapliekamais minimums tiek noteikts ar ikgadēju Likumu par valsts budžetu.<br />
Mēneša neapliekamais minimums patlaban ir 50.00 Ls (no 2008.01.01 būs 80 Ls un atvieglojumi par<br />
apgādājamiem – 56 Ls).<br />
Piemērs: Darbinieks strādā pamatdarbā, tam ir noteikts atvieglojums par vienu apgādājamo (35.00 Ls),<br />
darba alga pārskata mēnesī bija 120 Ls. Citu papildus ienākumu (pabalstu, prēmiju, kompensāciju) nav.<br />
Sociālās apdrošināšanas likme – 33.09% (t.sk. 9% uz darbinieka rēķinu).<br />
Apliekamā nodokļa aprēķins:<br />
- 120.00 Ls (kalendārā mēneša ienākums)<br />
- 50.00 Ls (neapliekamais minimums)<br />
- 35.00 Ls (atvieglojums)<br />
- 10.80 Ls (9% VSAOI darba ņēmēja obligātās iemaksas)<br />
- 24.20 Ls (ienākums, apliekamais ar IIN)<br />
IIN aprēķins: Ls 24.20 X 25% = 6.05 Ls<br />
Darbiniekam izmaksājamā summa (darbinieka nodokļu atskaitījuma ienākums):<br />
120.00 Ls – 10.80 Ls – 6.05 Ls = 103.15 Ls<br />
Papildus tiek aprēķināta un nomaksāta VSAOI darba devēja daļa:<br />
120.00 Ls x 24.09% = 28.91 Ls<br />
Darba devējs maksā IIN vienu reizi mēnesī tajā dienā, kad bankā saņem naudu darba algu izmaksai.<br />
Ja darba alga tiek maksāta no kases ieņēmumiem, nodoklis tiek maksāts nākošajā dienā pēc darba algu<br />
izmaksas.<br />
1. LR rezidentiem, kuri strādā papildu darbavietā, ar IIN tiek aplikta mēneša ienākumu<br />
un attaisnojamo izdevumu summas starpība.<br />
Piemērs. Papildu darbavietas darba alga pārskata mēnesī 100 Ls, citu ienākumu nav. Sociālo maksājumu<br />
likme 33.09%.<br />
70<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Apliekamais ienākums 100 Ls – 9 Ls = 91 Ls<br />
IIN: 91 Ls x 25% = 22.75 Ls<br />
Darbiniekam izmaksājamā summa: 100 Ls – 9 Ls – 22.75 Ls = 68.25 Ls<br />
2. LR nerezidentiem ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts tāpat kā LR<br />
rezidentiem, kuri strādā papildu darbavietā: kalendārā mēneša ienākumi mīnus<br />
attaisnojamo izdevumu summa.<br />
Aprēķinos strādājošiem pensionāriem jāņem vērā, ka neapliekamais minimums netiek pielietots.<br />
Ir tādas izmaksas darbiniekam, no kurām IIN netiek aprēķināts, piemēram, apbedīšanas pabalsts 150 Ls<br />
apmērā, komandējuma izdevumu kompensācija u.c.<br />
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)<br />
UIN maksā no ienākumiem, gūtiem <strong>Latvijas</strong> Republikā un ārzemēs. Atskaitot no taksācijas gada<br />
(viens gads) kopējās ieņēmumu summas šajā gadā gūto izdevumu kopējo summu, iegūst uzņēmuma<br />
peļņas summu.<br />
No 2004. gada UIN likme visiem ir 15%.<br />
Jāņem vērā: ja maksāti UIN avansu maksājumi dotajā taksācijas gadā, t.i., no UIN summas<br />
atskaitīta nomaksātā avansa summa, iegūst UIN summu, kura jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc<br />
bilances nodošanas datuma, vai otrādi, iegūst UIN pārmaksu. UIN tiek maksāts ik gadu, UIN avansu<br />
maksājumi – ik mēnesi.<br />
► Taksācija – novērtēšana, takses noteikšana.<br />
► Takse – noteikta cena, atlīdzība par darbu un pakalpojumiem.<br />
Azartspēļu un izložu nodeva un nodoklis<br />
Azartspēļu organizēšanai Latvijā ir vajadzīga speciāla atļauja – licence. Lai to saņemtu, ir daudz<br />
kritēriju, kuri noteikti likumā:<br />
1. noteikts apmaksātais pamatkapitāls, ne mazāks par 1 000 000 Ls;<br />
2. ārvalstu dalībnieku vai akcionāru daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā;<br />
3. noteiktas prasības attiecībā uz azartspēļu organizētājiem – amatpersonām;<br />
4. visām iekārtām un ierīcēm jābūt reģistrētām izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.<br />
Par speciālo atļauju (licenci) azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai jāmaksā valsts nodeva.<br />
Par katru spēles vietu (spēļu automāts, bingo, ruletes vai kāršu galdu) jāmaksā nodoklis par katru gadu<br />
saskaņā ar likumā noteiktām likmēm.<br />
Bez licences saņemšanas un nodevas samaksāšanas ir atļauta preču vai pakalpojumu loterija,<br />
kuras balvu fonds nav lielāks par 500 Ls. Komersantam par to ir jāpaziņo Finanšu ministrijas Izložu un<br />
azartspēļu uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā 15 dienu laikā pirms loterijas sākuma.<br />
Visiem spēļu biznesa uzņēmumiem Finanšu ministrijas Loteriju un azartspēļu inspekcijā jāpiestāda<br />
ik ceturkšņa atskaite par savu darbību, bet VID – atskaite par nodokļiem. Azartspēļu nodokli maksā katru<br />
mēnesi.<br />
Likumi par nodokļiem un nodevām<br />
Tas būtiski reglamentē skaidras naudas darījumu deklarēšanas kārtību.<br />
Bez nodokļiem ir jāmaksā arī dažādas valsts un pašvaldības nodevas. Zināmākās: uzņēmējdarbības<br />
riska valsts nodeva 0.25 Ls apmērā no katra darbinieka katru mēnesi, transporta līdzekļu ikgadējā<br />
nodeva.<br />
71
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
Atskaišu iesniegšanas laiks<br />
Muitas nodoklis – tūlīt pēc importa darījuma jāveic maksājums un jāatskaitās saskaņā ar muitas<br />
deklarāciju.<br />
Akcīzes nodoklis – noliktavas turētājam, apstiprinātam tirgotājam un nodokļa maksātāja pārstāvim<br />
nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis. Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu noliktavas<br />
turētājs, apstiprināts tirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15<br />
dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Citi nodokļa maksātāji nodokļa deklarāciju iesniedz<br />
ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc attiecīgā šajā likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa.<br />
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – deklarācija jāiesniedz par katru mēnesi (taksācijas<br />
periods – viens mēnesis), nomaksa jāveic līdz nākamā mēneša 15. datumam par iepriekšējo mēnesi. Gada<br />
deklarāciju iesniedz līdz 30. aprīlim.<br />
Nekustamā īpašuma nodoklis – nekustamā īpašuma īpašniekam mēneša laikā no īpašuma<br />
tiesību iegūšanas datuma jāpaziņo par to pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Bez<br />
tam paziņo arī VID un iesniedz atskaites – pārskatu par iepriekšējo gadu un deklarāciju par pašreizējo<br />
gadu līdz 1. februārim.<br />
Dabas resursu nodoklis – nodokli samaksā un arī atskaitās par to, tikko veic darījumus. Pārskats<br />
par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķins pirms iesniegšanas VID iestādēm<br />
jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu iestādi. Ja nodokļa maksātājs<br />
pārskatā atspoguļo tikai dabas resursu nodokļa aprēķinu par tādu videi kaitīgu preču un produktu ievešanu<br />
un realizāciju, kuriem nav paredzētas atļaujas (licences), saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās<br />
attīstības ministrijas iestādēm nav vajadzīga.<br />
Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – atskaiti iesniedz ik mēnesi par iepriekšējo mēnesi.<br />
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – atskaiti iesniedz ik mēnesi par iepriekšējo mēnesi<br />
VID atbilstoši saņemtajam (pie reģistrācijas) datumam.<br />
Uzņēmuma ienākumu nodoklis – to iesniedz kopā ar gada pārskatu, bet ne vēlāk kā līdz 30.<br />
aprīlim.<br />
Loteriju un azartspēļu nodoklis – par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu azartspēļu<br />
organizēšanai un uzturēšanai no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iekasējama valsts nodeva 50 000<br />
Ls par katru kārtējo gadu, bet totalizatora vai derību organizēšanai 30 000 Ls par katru kārtējo gadu.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
• Atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par ienākumiem no lauksaimnieciskās darbības<br />
līdz 3000 latu gadā;<br />
• Atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa no procentu ienākumiem no noguldījumiem un<br />
depozītiem <strong>Latvijas</strong> Republikas kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās;<br />
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par izdevumiem 150 latu gadā par izglītības iegūšanai<br />
un veselības aprūpei izmantotiem izdevumiem, par izdevumiem plānotajām medicīniskajām<br />
operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem;<br />
• Ja cilvēks ir vecuma pensijas saņēmējs, tad saņem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās<br />
iemaksas atvieglojumu – samazinātu % likmi no 33.09% uz 27.59%, to skaitā darba devēja un<br />
darba ņēmēja likmes.<br />
Nodokļu specifika nedzirdīgām personām<br />
Dzirdes invalīdiem nodokļu aprēķināšanā vienīgie atvieglojumi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī<br />
un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās.<br />
Ja dzirdes invalīds ir 3. grupas invalīds, tad saņem nodokļa aprēķināšanas atvieglojumu – 47 Ls<br />
mēnesī (samazina savu saņemto ienākumu par 47 Ls un no samazinātā ienākuma aprēķina iedzīvotāju<br />
ienākuma nodokli 25%).<br />
Ja dzirdes invalīds ir 2. grupas invalīds, tad saņem nodokļa aprēķināšanas atvieglojumu – 60 Ls<br />
mēnesī (samazina savu saņemto ienākumu par 60 Ls un no samazinātā ienākuma aprēķina iedzīvotāju<br />
ienākuma nodokli 25%).<br />
Kādi vēl ir atvieglojumi?<br />
Dzirdes invalīdi var saņemt arī citus visiem nodokļu maksātājiem piemērotus nodokļu<br />
atvieglojumus, piemēram:<br />
• PVN samazināto likmi 5% par viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs<br />
(viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma<br />
mītnēs);<br />
72<br />
73
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Lietvedība<br />
Lietvedība ir darbs ar dokumentiem. Šajā nodaļā vairāk uzzināsiet par lietvedības papīriem,<br />
prasībām, nepieciešamību utt.<br />
Lietvedība ir iestādes, uzņēmuma vai organizācijas darba dokumentēšana un darbs ar<br />
dokumentiem no to izstrādāšanas vai saņemšanas brīža līdz iespējai sameklēt tos arhīvā; kā arī dokumentu<br />
iznīcināšana.<br />
Lietvedības galvenie uzdevumi: dokumentu sagatavošana, noformēšana, izpildīšana,<br />
saglabāšana.<br />
Lietvedība<br />
• Lietvedība (nozīme, dokuments, dokumenta juridiskais spēks un dokumentu<br />
sadalījums)<br />
• Dokumentu noformēšana (dokumentu noformēšana, dokumenta teksti, dokumenta<br />
oriģināla atvasinājumi)<br />
• Dokumentu rekvizīti<br />
• Pārvaldes dokumentu noformēšana (rīkojuma dokumentu noformēšana, pavēles,<br />
izziņas, akti, protokolu un pilnvaru dokumentu noformēšana)<br />
• Sarakstes un personāla dokumenti (vēstules, citi personāla dokumenti)<br />
• Dokumentu apgrozība, reģistrācija un kontrole<br />
Jebkurā firmā vai iestādē ir lietvedības nodaļa (vai arī tai ir jābūt). Lietvedības nodaļas sastāvs<br />
var būt dažāds atkarībā no tā, cik liels ir uzņēmums vai iestāde. Piemēram, ja ir maza firma, tad pietiek ar<br />
vienu vietu – nodaļu, kurā veic visus lietvedības darbus. To sauc par centralizēto lietvedību.<br />
Lielā uzņēmumā lietvedības nodaļai var būt vairākas vietas, piemēram, dokumentu pieņemšanas<br />
telpa, dokumentu izpildes telpa utt. To sauc par decentralizēto lietvedību.<br />
Vēl trešais variants – ja savus lietvedības darbus veic arī iestādes grāmatvedība, kanceleja vai cita<br />
nodaļa, to sauc par jaukto lietvedību.<br />
Mazā uzņēmumā nav lietderīgi turēt atsevišķu lietvedi. Šo darbu amatu apvienošanas kārtībā veic<br />
vai nu sekretāre – administratore, vai tas tiek sadalīts starp grāmatvedi un kādu citu speciālistu.<br />
Lai strādātu ar dokumentiem vai visu, kas saistīts ar lietvedību, darbiniekiem jāievēro dažādi<br />
normatīvie akti. Tie ir ārējie (LR Satversme, LR likumi, Ministru Kabineta noteikumi, Likums par<br />
arhīvu, Pašvaldību saistošie noteikumi) un iekšējie (piemēram, statūti, nolikumi, lietvedības instrukcija,<br />
iekšējās kārtības, darba drošības, ugunsdrošības noteikumi u.c.).<br />
Kas ir dokuments?<br />
Teorijā dokumenta termini ir vairāki, lai gan mēs saprotam, ka dokuments ir informācija, kas kaut<br />
kādā veidā rakstīta (uz papīra, datorā, diskā u.c.).<br />
Dokuments – jebkurā veidā un materiālā ierakstītā informācija, ko rada, saņem un uzglabā ikviena<br />
<strong>Latvijas</strong> Republikas valsts pārvaldes iestāde, valsts un pašvaldību iestāde, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība,<br />
kā arī organizācija vai fiziska persona.<br />
N.B. Dokumenta saturam jābūt skaidri salasāmā rakstā, pareizā latviešu valodā, ievērojot pareizrakstība<br />
normas, lai dokumentā ierakstīto informāciju nepārprastu un dažādi neskaidrotu.<br />
Jūs droši vien ikdienā saņemat informatīvas vēstules, bukletus un citas reklāmas lapas. Tiem nav<br />
ne paraksta, ne adresāta, un par juridisko spēku var nemaz nerunāt. Šo informāciju var izlasīt vai arī uzreiz<br />
izmest papīrgrozā. Mūsdienās sūta un saņem informāciju pa faksu, ar e-pastu vai citādā elektroniskā<br />
veidā. Šai informācijai arī nav juridiska spēka, bet ar to var strādāt. Tehnoloģijas palīdz operatīvi veikt<br />
lietvedības darbu.<br />
► Adresāts – saņēmējs: persona, kam adresēts pasta sūtījums, telegramma.<br />
► Dokumenta juridiskais spēks – dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju<br />
izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.<br />
74 75
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Ne visiem dokumentiem ir juridiskais spēks, tātad ne visus dokumentus var izmantot par<br />
pierādījumu, attaisnojumu vai – ne visi dod tiesības likumīgo interešu aizstāvībai.<br />
Kādiem dokumentiem var būt juridiskais spēks? Jāievēro daži noteikumi:<br />
• kāda pilnvaras (kompetence), piemēram, organizācijas pilnvaras, kas noteiktas likumos, MK<br />
noteikumos, nolikumos, statūtos vai dibināšanas līgumos;<br />
• dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, saņemšanas, apliecināšanas un reģistrācijas prasības;<br />
• prasības visu nepieciešamo rekvizītu noformēšanā.<br />
Lai dokuments būtu lietderīgs kaut kam (reģistrācijai, izpildei, glabāšanai), informācijai noteikti<br />
jāpievieno rekvizīti. Tie varēs pierādīt, ka dokuments ir oriģināls un ar juridisku spēku. Galvenie rekvizīti<br />
ir autors, datums, vieta, paraksts.<br />
Dokumentu sadalījums<br />
Tātad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā tiek sagatavoti daudzi un dažādi dokumenti. Svarīgi<br />
zināt, kādam nolūkam tie vajadzīgi.<br />
Akts – to sagatavo speciāla komisija, vairākas personas vai amatpersonas, kuras apstiprina<br />
konstatētus faktus, notikumus. Atsevišķi akti (to nosaka tajos ietvertais saturs) jāapstiprina<br />
amatpersonām.<br />
Apskats – izveidots, lai informētu par darbiem kādā jomā vai par darbību kādā noteiktā laika<br />
periodā, vai par kādu noteiktu priekšmetu vai parādību grupu. Piemēram, 2005. gadā paveikto darbu<br />
apskats.<br />
Atsauksme – tajā izklāstītas kādas iestādes vai uzņēmuma, komisijas vai speciālista domas par<br />
izskatīšanai nodotu darbu, par kādu pasākumu, notikumu.<br />
Atzinums – izteikts kādas iestādes vai uzņēmuma, komisijas vai amatpersonas vērtējums un<br />
priekšlikumi (arī ieteiktas izmaiņas) par kāda dokumenta projektu.<br />
Iesniegums – iesniegts iestādei vai uzņēmumam, amatpersonai parasti ar lūgumu kaut ko izlemt,<br />
atrisināt, izskatīt.<br />
Ieteikums – izklāstīti kādi norādījumi, padomi, kurus adresantam, pieņemot konkrētu lēmumu, ir<br />
tiesības izmantot vai neievērot.<br />
► Adresants – nosūtītājs: persona, iestāde vai uzņēmums, kas nosūta pasta vai telegrāfa sūtījumu.<br />
Instrukcija – ietver norādījumus, sīkas pamācības, noteikumus, kas regulē organizatoriskos,<br />
zinātniskos, tehniskos, tehnoloģiskos, finanšu, lietvedības u.c. jautājumus, kā arī iestāžu, uzņēmumu,<br />
to struktūrvienību, dienestu, amatpersonu un pilsoņu darbības jautājumus. Piemēram, lietvedības vai<br />
darbinieka dienesta instrukcija. To apstiprina iestāde vai amatpersona.<br />
Izziņa – sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu vai darbinieku.<br />
Kopsavilkums – apkopotas ziņas par kādu jautājumu, jomu, periodu un iestādi vai uzņēmumu<br />
kopumā.<br />
Lēmums – savas kompetences ietvaros to pieņem valsts varas un pārvaldes iestādes, organizācijas,<br />
76<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
sanāksmes, sapulces, vērtējot un nosakot rīcību, kārtību, tiesības noteiktos jautājumos noteiktām iestādēm,<br />
uzņēmumiem un amatpersonām noteiktā laikā un veidā. Vairākas iestādes, organizācijas, savstarpēji<br />
vienojoties, var pieņemt kopējus lēmumus.<br />
Līgums – nosaka pušu vienošanos par kādu attiecību nodibināšanu un noteikumus, kas regulē šīs<br />
attiecības. Piemēram, darba līgums.<br />
Nolikums – nosaka iestādes, struktūrvienības izveidošanas kārtību, pakļautību, pienākumus,<br />
tiesības, funkcijas vai arī kāda pasākuma organizēšanas noteikumus, kārtību, norisi. Piemēram, konkrētas<br />
ministrijas nolikums, konkrētas struktūrvienības nolikums, kāda konkursa vai sacensību nolikums<br />
u.tml.<br />
N.B. Nolikumu atbilstoši savai kompetencei apstiprina augstākā instance vai augstākā amatpersona.<br />
Noteikumi – ietver visām fiziskām un juridiskām personām vai to grupām obligātas normas.<br />
Noteikumi var regulēt darba kārtību, kā arī tajos var būt izvirzītas kādas prasības. Piemēram, dokumentu<br />
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, iekšējās darba kārtības noteikumi.<br />
Paskaidrojums – tajā paskaidrots, piemēram, kāda pamatdokumenta atzinumu saturs vai<br />
tamlīdzīgi. To rakstiski, pēc amatpersonas rīkojuma var iesniegt arī noteikta persona par kādu konkrētu<br />
savu vai citu personu rīcību vai notikumu.<br />
Pasūtījums – adresēts kādam ar lūgumu veikt noteiktu darbu vai pakalpojumu.<br />
Pavēle – to vienpersoniski savas kompetences ietvaros izdod iestādes vadītājs (vai viņa vietnieks),<br />
novērtējot un nosakot rīcību, kas saistīta ar iestādes darba jautājumu risināšanu, iestādes darba vadību.<br />
Paziņojums – informē par kādu gaidāmu notikumu, pasākumu. Tajā var izteikt arī uzaicinājumu<br />
piedalīties šajā notikumā, pasākumā.<br />
Pārskats – ietver ziņas par plānu, uzdevumu, pasākumu utt. izpildi vai izpildes gaitu. To parasti<br />
iesniedz augstākai institūcijai vai amatpersonai, vai noteiktā jautājumā specializētai institūcijai. Piemēram,<br />
grāmatvedības pārskats, pārskats par izvirzīto uzdevumu izpildi.<br />
Pieprasījums – piesaka prasību kaut ko veikt, piemēram, izsniegt kādu dokumentu, kādas<br />
grāmatas vai nepieciešamos materiālus.<br />
Pilnvara – tiek izsniegta pilnvarotajai personai, piešķirot tai kādas tiesības rīkoties vai uzticot<br />
veikt kādu uzdevumu pilnvarotāja vārdā vai viņa vietā. Pilnvarotāja un pilnvarotās personas paraksts tiek<br />
apliecināts noteiktā kārtībā.<br />
Plāns – ietver paredzamo darbu, pasākumu sarakstu, norādot to secību, apjomu, laiku, vadītājus,<br />
izpildītājus un atbildīgos.<br />
Priekšlikums – satur konkrētus ierosinājumus darbībai, rīcībai, kāda jautājuma risināšanai.<br />
Protokols – fiksē kāda jautājuma izskatīšanu, apspriešanu un lēmuma pieņemšanu sēdēs, sapulcēs,<br />
apspriedēs, konferencēs, sarunās u.c. Protokolu amatpersona raksta arī par kādu notikumu vai personas<br />
rīcību.<br />
Referāts – atspoguļo nostādņu, jautājumu, secinājumu, priekšlikumu izklāstu par kādu noteiktu<br />
tēmu. Parasti tas domāts nolasīšanai.<br />
77
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Rīkojums – to atbilstoši savām pilnvarām un kompetencei izdod iestādes vai uzņēmuma vadītājs<br />
vai valsts iestāde, piemēram, firma jautājumā par kādas preces pārdošanu.<br />
Saraksts – noteiktā kārtībā minētas personas vai kādi priekšmeti, pasākumi u.c., sniedzot par<br />
tiem nepieciešamās ziņas. Sarakstus parasti veido informācijas vai uzskaites nolūkā.<br />
Statūti – tiesisks akts, kas nosaka kāda uzņēmuma, organizācijas struktūru, funkcijas, tiesības,<br />
dibināšanas un likvidēšanas noteikumus.<br />
Personāla dokumenti – ir dokumenti, ar kuru palīdzību organizācija kārto un noformē darba<br />
attiecības ar saviem darbiniekiem vai ierēdņiem. Tie ir rīkojumu, pavēļu izraksti vai kopijas par darbinieku<br />
pieņemšanu darbā, atvaļinājumu vai atbrīvošanu no darba, darba līgumi, iesniegumi, personāla izglītību<br />
apliecinošo dokumentu u.c. dokumentu kopijas, CV, raksturojumi, motivācijas vēstules u.c.<br />
Dokumentu grupas sadalījums: saņemtie dokumenti (atsūtīti no citām iestādēm, uzņēmumiem<br />
vai arī tos iestādei uzņēmumam iesniegušas fiziskas personas), nosūtāmie dokumenti (sagatavoti iestādē<br />
iesniegšanai citām iestādēm vai uzņēmumiem, vai nosūtīšanai fiziskām personām), iekšējās lietošanas<br />
dokumenti (ir sagatavoti un paliek iestādē vai uzņēmumā tās iekšējās darbības jautājumu risināšanai).<br />
Dokumentu glabāšanas laiks<br />
Pastāvīgi glabājamie dokumenti – darbojas un glabājami pastāvīgi.<br />
Ilgtermiņā glabājamie dokumenti – darbības un glabāšanas laiks ilgāks par 10 gadiem, bet ne vairāk<br />
kā 75 gadi.<br />
Īslaicīgi glabājamie dokumenti – darbības un glabāšanas laiks līdz 10 gadiem.<br />
Dokumenta noformēšana<br />
Jūs nevarat dokumentus noformēt pēc savas gribas, tas jādara atbilstoši noformēšanas prasībām.<br />
Paskatīsimies, kādas prasības būtu jāpilda.<br />
Dokumentu noformēšanai var izmantot A3, A4 un A5 formāta papīru lapas. Tos tehniski var izpildīt<br />
gan datorrakstā, gan mašīnrakstā, gan rokrakstā, bet nedrīkst rakstīt ar zīmuli vai citādā tehniski viegli<br />
pārlabojamā un nenoturīgā veidā. Tajos nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi ar korektoru un neatrunāti<br />
labojumi, svītrojumi un papildinājumi.<br />
N.B. Kļūdainos ierakstus jāpārsvītro un jebkurš labojums jāatrunā ar tekstu „LABOTAM<br />
TICĒT”, pievienojot datumu un tās personas parakstu, kas veikusi šo labojumu.<br />
Dokumenta teksti<br />
Teksts ir dokumenta galvenā sastāvdaļa. Uz to varam skatīties no vairākiem viedokļiem: satura,<br />
valodas, izteiksmes stila un uzbūves. Nevienam nepatīk lasīt garus oficiālos dokumentus, tāpēc teksts<br />
jāraksta precīzi, īsi, bez liekvārdības, uzsverot galveno domu.<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
N.B. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā, literārā valodā, ievērojot pareizrakstības<br />
normas.<br />
Dokumenta tekstam iespējamas trīs daļas: ievaddaļa, izklāsta daļa un secinājumu daļa.<br />
Ievaddaļā pēc iespējas īsāk, bez liekām frāzēm dokumenta lasītājs jāinformē par attiecīgo<br />
jautājumu, piemēram, vēstulē „Mūsu firma ir plānojusi prezentēt gaļas produktus. Lūdzam ...”<br />
Izklāsta daļā jāraksta problēmas pamatojums. Jāmin tikai svarīgākie fakti, kas ir vajadzīgi<br />
galvenā mērķa īstenošanai. Piemērs, ja iesakāt kādu cilvēku darbā, svarīgi norādīt viņa profesionālo<br />
sagatavotību, darba pieredzi, iniciatīvas spējas utt., bet mazāk jāmin par viņa interesēm, aizraušanos<br />
brīvajā laikā u.tml.<br />
Secinājumu daļā vajag iekļaut mērķi: domas un informācijas kopsavilkumu, tālākās darbības<br />
uzdevumus, ierosmes uz kādu rīcību.<br />
Dokumenta valoda<br />
Sagatavojot kādu dokumentu, jāievēro valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģija.<br />
Tekstu izklāstam jābūt precīzam, konkrētam un nepārprotamam. Latvijā dokumenti jāraksta tikai valsts<br />
valodā, tie nedrīkst būt divās valodās. Ja vēlas dokumentus sūtīt uz citām valstīm, protams, drīkst rakstīt<br />
angļu vai citā valodā.<br />
N.B. Rakstiet latviešu valodā vārdus fakss, e – pasts, nevis fax, e – mail.<br />
Ja gadās, ka dokumentā jāraksta oriģināls citas valodas vārds, tad aiz tā jāliek iekavas ar tulkojumu<br />
latviešu valodā. Ja jums ir ārzemju sadarbības partneri, tad līgumus vai citus dokumentus var noformēt<br />
divās valodās.<br />
Vai vispār dokumentos var lietot saīsinājumus, piemēram, sk., dok., VVC, org. u.c.? Ja vēlaties<br />
cienīt dokumenta saņēmēju, tad labāk rakstiet skaidri saprotamā valodā, nesaīsinot vārdus. Nedzirdīgie<br />
parasti raksta G.A. (gaidu atbildi), citiem tas ir neizprotami, tāpēc rakstiet pilnus vārdus. Protams, ir daži<br />
izņēmumi, kas var būt saīsinājumi, piemēram, kungam – kgam. Saīsinot vārdus, pirmo reizi jāmin tā pilnā<br />
forma, tad iekavās jāpaskaidro (turpmāk tekstā – saīsinājums). Piemēram, <strong>Latvijas</strong> Nedzirdīgo savienība<br />
(turpmāk tekstā LNS).<br />
Dokumenta oriģināla atvasinājumi<br />
Oriģināls ir dokuments, kas ir pašrocīgi parakstīts un noteiktos gadījumos apstiprināts ar zīmoga<br />
nospiedumu.<br />
Oriģināla atvasinājums ir dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu, proti,<br />
tas var būt noraksts, kopija, izraksts un dublikāts.<br />
Noraksts un kopija<br />
Noraksts ir pilnībā pārrakstīts kāds dokuments. Uz oriģināla atvasinājuma veidu norāda, pirmās<br />
lapas augšējā labajā stūrī ar lielajiem burtiem atzīmējot „NORAKSTS”. Atšķirībā no oriģināla noraksta<br />
personīgā paraksta vietā ievieto vārdu „Paraksts”, liekot to iekavās; zīmoga nospieduma vietā raksta<br />
vārdu „Zīmogs”, arī liekot iekavās.<br />
Kopija ir dokuments, kurā dokumenta sastāvdaļas atveidotas faksimilā (ar fotokopēšanu,<br />
kserokopēšanu vai kā citādi). Uz to norāda, pirmās lapas augšējā labajā stūrī ar lielajiem burtiem rakstot<br />
„KOPIJA”.<br />
N.B. Jebkura dokumenta noraksts vai kopija iegūst juridisko spēku tikai tad, kad to pareizība ir<br />
78<br />
79
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
apliecināta.<br />
Zem dokumenta noraksta vai kopijas teksta paraksta zonā no lapas kreisās malas jāieraksta<br />
noraksta (kopijas) pareizības apliecinājuma uzraksts. Tajā jābūt vārdiem „NORAKSTS PAREIZS”<br />
vai „KOPIJA PAREIZA”, rakstītiem ar lielajiem burtiem, pareizības apliecinātājas personas amata<br />
nosaukumam, tās parakstam, paraksta atšifrējumam, apliecinājuma datumam un iestādes vai uzņēmuma<br />
zīmoga nospiedumam, piemēram:<br />
KOPIJA PAREIZA<br />
A/S „<strong>Latvijas</strong> saule”<br />
Direktors (personiskais paraksts) A. Bērziņš<br />
Rīgā 15.06.2007<br />
Zīmogs (uzspiests)<br />
Izraksts<br />
Dokumenta oriģināla izdevēju, datumu, nosaukumu, numuru un virsrakstu pilnībā pārraksta no<br />
oriģināla. Precīzi, tāpat kā oriģinālā, izraksta to teksta daļu, kas vajadzīga. Neatveidoto daļu vietā izrakstā<br />
var likt punktu rindu. Bet pareizības apliecinājuma noformējums ir tāds pats kā norakstam un kopijai.<br />
N.B. Norakstam, kopijai vai izrakstam, kura pareizība apliecināta tikai ar zīmoga nospiedumu vai tikai<br />
ar parakstu, nav juridiska spēka.<br />
Dublikāts<br />
Tas ir dokumenta atkārtots eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu. Dublikātu parasti izsniedz<br />
dokumentiem, kas tiek sagatavoti tikai vienā eksemplārā, tāpēc arī to izsniegšanas kārtība ir apskatīta<br />
attiecīgos noteikumos. Pareizības apliecinājuma noformējums ir tāds pats kā norakstam, kopijai vai<br />
izrakstam.<br />
Dokumentu rekvizīti<br />
Mēs saprotam rekvizītus kā nepieciešamo formālo elementu dokumentos, bez kā dokumentam<br />
nav juridiska spēka. Visi dokumenti ir ar saviem rekvizītiem. Šeit vairāk izzināsim rekvizītu juridisko<br />
nozīmi.<br />
Ko rekvizīti dod dokumentam?<br />
Rekvizīti ir dokumenta noformējuma svarīga sastāvdaļa, un tie pilda šādas funkcijas:<br />
• dod dokumentam juridisko spēku;<br />
• veido dokumentu noformēšanu, atvieglo dokumentu sagatavošanu un aizpildīšanu;<br />
• nodrošina operativitāti dokumentu apstrādē, virzībā, kontrolē, lietošanā un uzglabāšanā.<br />
Obligātie rekvizīti ir dokumenta autora nosaukums, dokumenta datums, dokumenta izstrādāšanas,<br />
izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukums un paraksts.<br />
Autora nosaukums ir juridiskās personas (AS, SIA, valsts uzņēmumi u.c.) nosaukums vai fiziskās<br />
personas vārds, uzvārds.<br />
Dokumenta datums – visi dokumenti jādatē (ar arābu cipariem). Piemēram, 05.05.2005. vai<br />
2005. gada 5. maijā. Dokumenta datumu raksta pirmsteksta zonā lapas kreisajā pusē.<br />
Dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukums<br />
– vietas nosaukums jāraksta locījumā, atbildot uz jautājumu kur?, piemēram, Rīgā vai Alūksnes rajona<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Alsviķu pagastā. Vietas nosaukumu raksta pirmsteksta zonā vidū zem dokumenta nosaukuma, piemēram,<br />
zem PAVĒLE ierakstīt Rīgā.<br />
Paraksts – katram dokumentam jābūt parakstītam. Fiziskās personas dokumenta rekvizītā<br />
„paraksts” jābūt attiecīgās personas parakstam. Bet juridiskās personas dokumenta rekvizītā „paraksts”<br />
jābūt šādi:<br />
Direktors (paraksts) paraksta atšifrējums<br />
Ja dokumentu paraksta cits, amatpersonas vietnieks vai direktora vietas izpildītājs, tad jābūt<br />
sekojošam rekvizītam:<br />
Direktors<br />
paraksta atšifrējums<br />
v.i. (paraksts) paraksta atšifrējums<br />
Vēl viena rekvizītu grupa<br />
Tajā pavisam ir pieci rekvizīti: adresāts, dokumenta veida nosaukums, dokumenta numurs, zīmoga<br />
nospiedums, apstiprinājuma uzraksts vai atzīme par dokumenta apstiprinājumu.<br />
Adresāts jeb dokumenta saņēmējs jānorāda gan vēstulēs, gan dokumentos. Adresāts rakstāms<br />
datīvā (kam?) pirmsteksta zonā lapas labajā pusē. Pieņemams izvietojums ir arī lapas kreisajā pusē.<br />
Piemēram, Valsts uzņēmuma „Aija” direktoram Jānim Osim.<br />
Dokumenta veida nosaukums jāraksta visiem dokumentiem. Tā nosaukumam jāatbilst<br />
dokumenta saturam. Šo nosaukumu raksta pirmsteksta zonā augšējā daļā, rindas vidū un grafiski izceļ,<br />
piemēram, AKTS, IZZIŅA utt.<br />
Dokumenta numurs apliecina, ka tas ņemts lietvedības uzskaitē ar atbilstošu kārtas numuru.<br />
Numurēšanas kārtību nosaka iestāde atsevišķi saņemtajiem, nosūtāmajiem, iekšējās lietošanas<br />
dokumentiem. Dokumenta numura vietu apzīmē ar Nr. vai teksta vidū – nr.<br />
Zīmoga nospiedumam ir jābūt skaidri salasāmam, un tas nedrīkst traucēt citas dokumentā<br />
sniegtās informācijas uztveri. Zīmoga nospiedumu liek paraksta zonā pie atzīmes „z.v.”, t.i., „zīmoga<br />
vieta”. Ja šādas atzīmes nav, tad to liek tā, lai tas daļēji skartu parakstītāja amata nosaukumu.<br />
Apstiprinājuma uzraksts vai atzīme par dokumenta apstiprinājumu – dokumentu var<br />
apstiprināt par dokumenta parakstītāju augstāka amatpersona atbilstoši savai kompetencei vai ar tās<br />
izdotu rīkojuma dokumentu; ar augstākstāvošas institūcijas lēmumu. Apstiprinājuma uzrakstu izvieto<br />
dokumenta pirmsteksta zonā augšējā labajā stūrī. Piemēram,<br />
APSTIPRINĀTS<br />
Ar (iestādes nosaukums, datums,<br />
dokumenta veida nosaukums, Nr.,<br />
var būt arī dokumenta virsraksts)<br />
APSTIPRINU<br />
Amata nosaukums<br />
(paraksts) Vārds, uzvārds<br />
Vieta, datums<br />
Veidlapas rekvizīti<br />
Visiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, savos dokumentu veidlapas rekvizītos<br />
jānorāda uzņēmuma reģistrācijas numurs, piemēram, Reģ.nr. 111........, juridiskā adrese: Lapu ielā 5,<br />
Valmierā, LV – 3100, kontakts: tālrunis 7344232, fakss 7000222, e-pasts jurga@jurga.lv. Jāizvieto arī<br />
uzņēmuma logo. Šie rekvizīti atrodas veidlapas augšējā zonā.<br />
N.B. Dokumenta veidlapā visiem rekvizītiem jābūt vienā krāsā, parasti – melnā. Nav atļauts izmantot<br />
gaišos toņus, kas apgrūtina kopijas izgatavošanu. (Paraugu skat. 87.lpp)<br />
80<br />
81
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Pārvaldes dokumentu noformēšana<br />
Ar pārvaldes dokumentu palīdzību uzņēmums īsteno vadību. Jūs iepazīsieties ar dokumentu<br />
sagatavošanas un noformēšanas noteikumiem, kas būtu jāzina katram darbiniekam, kas veic lietvedības<br />
darbu. Ar dažiem dokumentu veidiem varēsiet iepazīties detalizētāk.<br />
Rīkojuma dokumentu noformēšana<br />
Ar rīkojuma dokumentu palīdzību uzņēmums tiek vadīts. Izmantojot rīkojuma dokumentus, tiek<br />
realizētas tiesību normas, tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas tiesiskās attiecības, paredzot noteiktu<br />
kārtību, rīcību un veicamos darbus. Rīkojuma dokumenti ir: rīkojumi, pavēles un lēmumi. Rīkojumus<br />
un pavēles izdod vadītājs, bet viņa prombūtnes laikā viņa vietnieks, ja vadītājs viņam deleģējis savas<br />
pilnvaras. Savukārt lēmums ir koleģiāla vadības forma, to var pieņemt valdes, domes sēdēs, biedru<br />
kopsapulcēs.<br />
Noformēšanas ziņā visiem trim dokumentiem ir vienādi noteikumi, bet lēmumu atšķirībā no<br />
citiem paraksta nevis viens vadītājs, bet vadības grupa.<br />
Pavēle<br />
Pavēle ir priekšnieka oficiāls rīkojums padotajiem; tiesisks akts, ko izdod pēc vienvadības principa<br />
uzņēmuma vadītājs, par visiem uzņēmuma darbības jautājumiem. Visas pavēles, kas ir izdodamas, iedala<br />
3 daļās: par iestādes darbību; par iestādes personālsastāvu un par darbinieku komandējumiem.<br />
Pavēlēm par iestādes darbības jautājumiem ir divas daļas:<br />
• ievaddaļa – īsi aprakstīta nepieciešamība vai notikums vai, ja pavēle saistīta ar kādu normatīvo<br />
dokumentu, tad jānorāda tā izdevējs, datums, dokumenta nosaukums, numurs un virsraksts;<br />
• rīkojuma daļa – to parasti dala punktos, tajos norādot konkrētu izpildītāju, ko raksta datīvā<br />
(kam?), jāmin izpildes termiņš, noteikta konkrēta darbība, rīcība, kas izpildītājam jāveic. Var arī noteikt<br />
kārtību, kā par pavēli informēt izpildītājus, paredzēt, kas kontrolēs tās izpildi, kā un kam par to jāziņo.<br />
Pavēlēm par personāla sastāvu un par komandējumiem ievaddaļu neraksta, bet pavēli vai<br />
tās punktus sāk ar vārdiem: „PIEŅEMT...”, „PĀRCELT...”, „NOSŪTĪT KOMANDĒJUMĀ...” u.c., ko<br />
vēlams rakstīt ar lielajiem burtiem. Jāizceļ arī personas uzvārds.<br />
Pavēlē par pieņemšanu darbā noteikti jānorāda, ar kādiem papildu noteikumiem darbinieks tiek<br />
pieņemts. Jānorāda precīzs tā amata nosaukums, kurā pieņem darbinieku, ar kuru datumu pieņem, var<br />
norādīt arī darba samaksu. Ja tiek noteikts pārbaudes laiks, tas ir jāmin.<br />
Pavēlē par darbinieka atvaļinājumu norāda viņa amatu, atvaļinājuma veidu (ikgadējais,<br />
mācību, bezalgas, atvaļinājums bērna kopšanai vai cits), ilgumu, laiku un periodu, par kuru atvaļinājums<br />
piešķirts, kā arī, ja nepieciešams, norāda samaksas kārtību.<br />
Pavēlē par darbinieka atlaišanu jāformulē iemesls atbilstoši līguma izbeigšanas faktiskajiem<br />
apstākļiem, jānorāda datums, ar kuru atlaiž darbinieku. Ja darbiniekam jāsaņem atlaišanas pabalsts vai<br />
arī kāda kompensācija, jānosaka, cik liels atlaišanas pabalsts jāizmaksā, kāda kompensācija un par ko<br />
saņemama. (Paraugu skat. 88.lpp)<br />
Izziņu un pārskata dokumentu noformēšana<br />
Izziņu un pārskata dokumentos ir apkopoti dati par iestādes vai uzņēmuma darbību: izziņas,<br />
uzziņas, pārskati, akti, protokoli, saraksti, kopsavilkumi u.c. dokumenti. Tajos reģistrē noteiktus faktus,<br />
stāvokli, paveikto, notikumus, pasākumu norisi, personu rīcību, dod to aprakstu un apliecinājumu.<br />
Izziņa<br />
Izziņa apstiprina vai sniedz īsas svarīgas ziņas par kādu faktu vai personu. Tās parasti izsniedz<br />
kāda iestāde vai uzņēmums pēc personas pieprasījuma, piemēram, par ieņemamo amatu, dzīvesvietu<br />
u.c. Izziņas raksta uz iestādes veidlapas. Ja sagatavotā izziņa tiks nosūtīta pa pastu, tad tajā jānoformē<br />
rekvizīts „Adresāts”. Izziņā adresāts nav jāraksta, ja izziņas tekstā norādīts, kam izziņa adresēta, vai arī<br />
tā ir kādas iestādes pieprasītā izziņa, ko sūta kopā ar pavadvēstuli. Ja izziņā minēta naudas summa, tā<br />
jāraksta ne tikai ar cipariem, bet arī ar vārdiem.<br />
Akts<br />
Akts ir dokuments, ko sastādījušas vairākas personas (parasti ne mazāk kā trīs) un kas<br />
apstiprina noteiktus faktus un notikumus. Aktus raksta speciāli izveidota komisija, veicot pārbaudes,<br />
piemēram, inventarizācijas. Ir materiālo vērtību norakstīšanas akts, akts par nelaimes gadījumiem,<br />
pieņemšanas – nodošanas akts u.c.<br />
Rekvizīti un to izkārtojums nav vienāds dažādiem aktu veidiem. Grafiski izceļ dokumenta veida<br />
nosaukumu – „AKTS”, zem tā jānorāda rakstīšanas vieta, datums, numurs un akta satura izklāsts, kā arī<br />
akta darbības personu (personu, kas raksta aktu, un dalībnieku vai uzaicināto personu) amats, vārds un<br />
uzvārds. Akta tekstā ieraksta konstatēto un beigās komisijas izdarītos secinājumus un priekšlikumus.<br />
Teksta beigās var norādīt akta eksemplāru skaitu un to atrašanas vietu. (Paraugu skat. 89.lpp)<br />
Protokols<br />
Protokols ir dokuments, kurā noteikta jautājumu apspriešana un lēmumu pieņemšana<br />
sapulcēs, apspriedēs, konferencēs un iestāžu sēdēs, kā arī sarunās. Tā saturs un noformējums ir<br />
ļoti dažāds, to nosaka iestāžu vai uzņēmumu vajadzības un protokola uzdevumi, piemēram, vienošanās<br />
protokols, firmas dibināšanas protokols, valdes sēdes protokols u.c. (Paraugu skat. 90.lpp)<br />
Pilnvara<br />
Pilnvara ir dokuments, ko izsniedz pilnvarotai personai, piešķirot viņai kādas tiesības<br />
rīkoties vai uzticot veikt kādu uzdevumu pilnvaras izsniedzēja vārdā. Pilnvara oficiāli apliecina<br />
tiesības kaut ko darīt pilnvaras devēja vietā, piemēram, saņemt algu, pensiju, dokumentus, pārstāvēt kādu<br />
akcionāru sapulcē, parakstīt dokumentus u.tml.<br />
Pilnvaru izdot un atsaukt var vienpersoniski. Pilnvaru paraksta tikai pilnvaras izdevējs,<br />
pilnvarotās personas jeb pilnvarnieka klātbūtne nav vajadzīga. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka pilnvaru var<br />
atsaukt vienpersoniski. Ja darījumu var atsaukt viens cilvēks, tātad viens pats cilvēks šo darījumu var arī<br />
noformēt, jo pilnvara ir vienpusējs darījums.<br />
Iestādes vadītājs ir tiesīgs apstiprināt pilnvaru saviem darbiniekiem. Pilnvaras tekstā jānorāda<br />
pilnvarotās personas pilns vārds un uzvārds, pases dati. Tekstā jāapliecina pilnvarotās personas paraksts.<br />
Ja tiesību aktos paredzēts, norāda pilnvaras derīguma termiņu. Pilnvarai var būt sagatavota īpaša<br />
veidlapa, taču to var uzrakstīt arī uz parastas lapas. Visas izdotās pilnvaras reģistrē. Atsevišķi uzskaita<br />
grāmatvedības pilnvaras.<br />
82<br />
83
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Kas ir vēstule?<br />
Sarakstes un personāla dokumenti<br />
Vēstule ir dažāda satura sarakstes dokumentu apkopots nosaukums, kas atbilst nosūtīšanas veidam<br />
– parasti tās nosūta pa pastu vai ar kurjeru.<br />
Privātas vēstules ir atsevišķu cilvēku savstarpējā sarakste. Dienesta vēstules ir sarakste par<br />
iestāžu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju darbību. Izšķir:<br />
• Iniciatīvas vēstules – tā lietvedībā dēvē dokumentus, kuros izteikts kāds priekšlikums, lūgums,<br />
atgādinājums u.tml., līdz ar to ierosinot adresātam kādu rīcību, par ko viņš autoru informē atbildes<br />
vēstulē. Uz iniciatīvas vēstuli pieņemts sniegt atbildi.<br />
• Atbildes vēstules raksta, atsaucoties uz iniciatīvas vēstuli, tāpēc noteikti norāda uz iniciatīvas<br />
vēstules datumu un numuru.<br />
Piemēram: Uz 17.06.2006. Nr. 27/26-117b<br />
• Informatīvas vēstules – tajās dara kaut ko zināmu, informē par kaut ko. Tās nosūta zināšanai,<br />
izmantošanai darbā, parasti atbildi neprasa.<br />
• Garantijas vēstules – dokumenti, kuros līdz ar kādu lūgumu garantē kādas noteiktas darbības<br />
veikšanu vai saistību izpildi. Parasti to paraksta iestādes vadītājs un grāmatvedis un liek arī<br />
zīmoga nospiedumu.<br />
Dienesta vēstules parakstu zonā zem amatpersonas amata nosaukuma raksta dokuments izpildītāja<br />
uzvārdu un dienesta tālruņa numuru. Piemēram, Ozoliņš 67557888. Ja vēstuļu izpildītājs ir nedzirdīgs,<br />
tad aiz telefona numura liek – (tikai sms).<br />
Liela nozīme ir dienesta vēstules estētiskajam noformējumam, papīra kvalitātei, raksta tehnikai,<br />
aploksnei u.tml. Patīkams ārējais noformējums, apvienots ar pareizu valodu, izklāsta vienkāršību un<br />
pareizību, izraisīs saņēmēja uzticēšanos tās autoram.<br />
Daži dokumenti veidi<br />
Iesniegums ir oficiāls dokuments, ko fiziska persona iesniedz uzņēmumam vai amatpersonai,<br />
lūdzot kaut ko izlemt, izskatīt vai atrisināt, piemēram, par iestāšanos darbā vai mācību iestādē, atvaļinājuma<br />
piešķiršanu, materiālo atbalstu, nosūtīšanu komandējumā u.tml.<br />
Ziņojums ir dokuments, ar kuru kaut kas tiek ziņots vai par kaut ko tiek informēta iestāde,<br />
uzņēmums vai amatpersona. Ziņojumā parasti ir vispusīgs kāda jautājuma izklāsts, tā autora secinājumi<br />
un priekšlikumi.<br />
Paskaidrojums ir dokuments, ko saskaņā ar amatpersonas rīkojumu vai pieprasījumu rakstiskā<br />
veidā sniedz noteikta persona par kādu konkrētu savu vai citu personu rīcību vai notikumu. Šajā dokumentā<br />
var paskaidrot arī kāda pamatdokumenta saturu.<br />
Pretenzija (sūdzība) ir personas iesniegums, kurā tā izsaka neapmierinātību ar sadarbības<br />
rezultātiem vai veiktā pakalpojuma kvalitāti un lūdz kompensēt radušos zaudējumus.<br />
84<br />
Personāla dokumenti<br />
Ar personāla dokumentu palīdzību iestāde vai uzņēmums kārto un noformē darba attiecības<br />
ar saviem darbiniekiem. Katram uzņēmuma darbiniekam tiek izveidota personas lieta, kurā ir šādi<br />
dokumenti:<br />
• personāla uzskaites lapa, dienesta norises lapa ar papildinājumiem;<br />
• iesniegums par pieņemšanu darbā;<br />
• CV (Curriculum Vitae) – autobiogrāfija;<br />
• izglītības dokumentu kopijas;<br />
• amata apraksts;<br />
• kopija vai izraksti no rīkojumiem par pieņemšanu darbā, pārcelšanu amatā, atlaišanu no darba;<br />
• darba līgumi;<br />
• dažādas izziņas par darbinieku;<br />
• testēšanas lapas u.c.<br />
Dokumentu apgrozība<br />
Vai jūs zināt, ko darīt ar ienākošajiem dokumentiem? Saņemt un vienkārši ielikt mapē, vai tas ir<br />
pieļaujami? Un kā nosūtāmie dokumenti aizceļo no lietveža galda? Šeit varat iepazīties ar šo dokumentu<br />
„ceļošanu”.<br />
Dokumentu apgrozība ir dokumentu kustība iestādē; tātad ar to saprotam dokumentu kustību no<br />
sastādīšanas vai saņemšanas brīža līdz to izpildei vai nosūtīšanai adresātam.<br />
Dokumentu apgrozībai jābūt iedarbīgai, katrai dokumenta pārvietošanai – pamatotai. Šādam<br />
procesam visās iestādēs vai uzņēmumos jābūt vienveidīgam. Jāievēro saņemto, nosūtāmo un iekšējo<br />
dokumentu apgrozības īpatnības, ņemot vērā iestādes vai uzņēmuma struktūru un tās darbības<br />
pamatuzdevumus. Uzņēmumam vai iestādei ir ieteicams izstrādāt un pievienot instrukcijai iestādes<br />
dokumentu apgrozības shēmas.<br />
Korespondences saņemšana un apstrāde<br />
► Korespondence – sarakste starp atsevišķām personām un iestādēm.<br />
Visu iestādei vai uzņēmumam adresēto korespondenci saņem un apstrādā centralizēti, vienā<br />
noteiktā vietā vai viens noteikts darbinieks (lietvedis, sekretārs vai kāds cits, kas veic šos pienākumus).<br />
Lietvedības darbinieki pārbauda piegādes pareizību, kļūdaini atsūtīto nodod pēc piederības vai nosūta<br />
atpakaļ sūtītājam. Pārbauda arī korespondences iesaiņojuma kārtību.<br />
Atbildīgais lietvedības darbinieks atver korespondences iesaiņojumu (aploksnes). Tiek atvērti visi<br />
sūtījumi, kas adresēti iestādei, arī iestādes vai uzņēmuma darbiniekiem, izņemot tos, kuriem ir atzīme<br />
„personiski”, – tos nodod adresātam neatvērtus.<br />
Aploksni pievieno dokumentam:<br />
• ja nosūtīšanas datums vai sūtītāja adrese nosakāma tikai uz aploksnes;<br />
• ja dokumentā norādītais datums ļoti atšķiras no pasta atzīmētās nosūtīšanas un saņemšanas datuma<br />
uz aploksnes;<br />
• ja aploksne stipri bojāta.<br />
85
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Korespondenci šķiro reģistrējamā un nereģistrējamā – to nosaka atbilstoši iestādē apstiprinātajam<br />
korespondences sarakstam. Reģistrējamiem dokumentiem pirmās lapas labajā apakšējā stūrī izdara atzīmi<br />
par dokumentu saņemšanu un reģistrāciju. Nereģistrējamiem – atzīmē tikai saņemšanas datumu.<br />
Piemēram,<br />
SAŅEMTS<br />
LNS<br />
2006. gada 23. februāris<br />
Nr. 231/6<br />
Tad dokumentus sadala, nododot konkrētajām amatpersonām izskatīšanai. Izskatītos dokumentus<br />
nodod atpakaļ reģistrēšanas vietā. Reģistrācijas uzskaites dokumentos atzīmē – kam, kādi uzdevumi un<br />
kādā termiņā noteikti rezolūcijā.<br />
Tālāk? Dokumentus nodod izpildītājam, izdarot par to nepieciešamās atzīmes. Dokumentu izpilde<br />
tiek kontrolēta. Izpildītos dokumentus kopā ar pievienotajiem materiāliem izpildītājs nodod reģistrācijas<br />
vietā. Par izpildi izdara atzīmes uzskaites dokumentos.<br />
Nosūtāmo dokumentu kustība<br />
• Uzdevums vai norāde dokumenta sagatavošanai<br />
• Dokumenta projekta sagatavošana<br />
• Vīzēšana un saskaņošana (dokumentiem, kuriem tā nepieciešama)<br />
• Parakstīšana un apstiprināšana<br />
• Reģistrācija<br />
• Nosūtīšana vai nodošana izpildei<br />
Kur reģistrēt dokumentus?<br />
Lietvedībā ir šādas dokumentu reģistrācijas sistēmas:<br />
- žurnālu sistēma,<br />
- dokumentu reģistrācijas kartīšu sistēma vai<br />
- dokumentu reģistrācijas datorsistēma.<br />
Katra iestāde pati izvēlas savu sistēmu.<br />
Dokumentu reģistrācijas žurnālus parasti lieto iestādēs vai uzņēmumos, kur neliela dokumentu apgrozība.<br />
Pastāv šādi žurnāli: saņemtie dokumenti, izejošie dokumenti, rīkojumi, citas vēstules u.c.<br />
Dokumentu sastāvdaļu izvietojuma paraugs (pēc LUMA grāmatas “Lietvedība”)<br />
86<br />
87
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Rīkojumu paraugs (pēc LUMA grāmatas “Lietvedība”)<br />
88<br />
89<br />
Akta paraugs (pēc LUMA grāmatas “Lietvedība”)
___________________________________________________________________________________<br />
LIETVEDĪBA<br />
Protokola noformēšanas paraugs (pēc LUMA grāmatas “Lietvedība”)<br />
90
___________________________________________________________________________________ PĒCVĀRDS<br />
Pēcvārds<br />
Kad būsiet aizvēris šīs grāmatas pēdējo lapu, jums būs radies vispārējs priekšstats<br />
par uzņēmējdarbību un ar to saistītām lietām. Lai gan uzņēmējdarbības struktūra ir ļoti<br />
plaša, tomēr tagad būsiet ieguvis nepieciešamās pamatzināšanas – tas ir drošu pamatu<br />
arī tālākizglītošanās procesam šajā un saistītajās jomās. Speciālas literatūras izdevumos<br />
informācija neapšaubāmi ir vēl daudzveidīgāka, dziļāka, un to jūs atradīsiet bibliotēkās,<br />
grāmatnīcās vai pie speciālistiem – uzņēmējdarbības konsultantiem<br />
Uzsākt uzņēmējdarbību ir viens no lielākajiem izaicinājumiem jūsu dzīvē. Faktiski<br />
tas ir jautājums par sevis izpausmes brīvību – patstāvīga uzņēmējdarbība jums to dos.<br />
Kļūsiet pats sev par darba devēju, kas pats sev noteiks darba mērķus, uzdevumus, laiku,<br />
algu, un galvenais – pavērs ceļu uz panākumiem biznesā.<br />
Mans dzīves moto ir “Kas neriskē, tas nevinnē”, un to vēlos novēlēt arī iesācējiem<br />
uzņēmējdarbībā. Lai gūtu uzvaru savā darbā, jums būs jāriskē. Uzvaru garantēs zināšanas,<br />
disciplīna, motivācija un mērķtiecība. Jūs varat arī kļūdīties, bet gājienā uz veiksmi un<br />
panākumiem visu izšķirs neatlaidība.<br />
Paldies <strong>Latvijas</strong> Nedzirdīgo savienības prezidentam Arnoldam Pavlinam, laikraksta<br />
“Kopsolī” redaktorei Ilzei Kopmanei, grāmatas maketētājai Tatjanai Osetrovai par<br />
sadarbību šīs grāmatas sagatavošanā. Īpaši liels paldies arī izdevniecības “Lietišķās<br />
informācijas dienests” direktorei un <strong>Latvijas</strong> Darba devēju konfederācijas viceprezidentei<br />
Aivai Vīksnai par recenzenta darbu. Pateicos LR Ekonomikas ministrijai par atļauju<br />
izmantot ministrijas apkopoto informāciju par uzņēmējdarbības dažādiem aspektiem.<br />
Ivars Kalniņš<br />
91
___________________________________________________________________________________<br />
izMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS<br />
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS<br />
PIEZĪMĒM<br />
1) R. Nīrmeiers, M. Zeiferts. Motivācija, BALTA eko, Rīga, 2006<br />
2) <strong>Latvijas</strong> Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmijas grāmatu sērijas<br />
Mārketings, Uzņēmējdarbība, Grāmatvedība, Lietvedība un Likumdošana,<br />
Rīga, 2006<br />
3) Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” izdoto bukletu sērijas:<br />
Likumdošana, Biznesa plāns, Uzņēmējdarbības finansējuma veidi, Uzņēmumu<br />
reģistrācija un Nodokļu veidi, Rīga, 2006<br />
4) Juridisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai. Ekonomisko reformu institūts,<br />
Rīga, 1997<br />
5) G. Libermanis. Mikroekonomika, Kamene, 2006<br />
6) Juridisko terminu vārdnīca, Nordik, Rīga, 1998<br />
7) Kā uzsākt komercdarbību? LR Ekonomikas ministrija, 2004<br />
8) Portāls www.mazaisbizness.lv<br />
9) Portāls www.vid.gov.lv<br />
10) V. Praude. Ko ražot, kā pārdot un kā iekarot tirgu, Rīga, 1994<br />
11) J. Benze. Finansu grāmatvedība, Rīga, 1995<br />
12) V. Praude, J. Beļčikovs. Mārketings, Zvaigzne ABC, Rīga, 1994<br />
13) Darba likums. Darba aizsardzības likums, Kamene, Rīga, 2002<br />
14) M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei, Raka, Rīga, 2001<br />
15) J. Kalējs, M. Ābele. Lietvedības pamati, KIF Biznesa komplekss, 2002<br />
92
UZŅĒMĒJDARBĪBA<br />
MĀRKETINGS<br />
LIKUMDOŠANA<br />
GRĀMATVEDĪBA<br />
LIETVEDĪBA
Change language