PAÅ NOVÄRTÄJUMA ZIÅOJUMS - Aizputes Novads

AIZPUTES NOVADA DOME 

AIZPUTES NOVADA NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA 

Reģ.Nr. 4115901036 

_____________________________________________________________________________ 

Ziedu ielā 7, Aizputē, Aizputes novadā, LV 3456, tālr. 26641717, fakss 63448253, e-pasts:vidnere2@inbox.l 

Aizputes novada Neklātienes vidusskola 

PAŠNOVĒRTĒJUMA 

ZIŅOJUMS 

Direktore Gunta Vīdnere 

2012.gads

Vispārējs skolas raksturojums 

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas dibinātājs ir Aizputes novada dome. Skola ir 

saglabājusi iepriekšējo struktūru kā Liepājas rajona Neklātienes vidusskola, bet sakarā ar 

administratīvi teritoriālo reformu, mainīts dibinātājs un nosaukums. 

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas juridiskā adrese ir: Aizputē, Ziedu ielā 7., 

tālr.26641717, e-pasts vidnere2@inbox.lv, Reģ.nr. 4115901036. 

Mācības notiek Aizputes, Grobiņas, Nīcas, Cīravas konsultāciju punktos uz Aizputes, 

Nīcas vidusskolu, Grobiņas ģimnāzijas un Cīravas arodvidusskolas bāzes. 

Skola ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni, katram konsultāciju 

punktam ir savs zīmogs (bez ģerboņa). 

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu skaits 

Skola realizē: 

vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu ar kodu 31011013, 

(licences Nr. V-2451, izdota 05.07.2011), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 272 

skolēni; 

pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) izglītības programmu ar kodu 23011113, 

(licences Nr. 5685, izdota 09.12.2010), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 22 skolēni. 

Pedagogu kvalitatīvais sastāvs 

Skolas personāla kvalitatīvais sastāvs: 

52 pedagogi,1 bibliotekārs; 

augstākā pedagoģiskā izglītība 49, no tiem maģistri – 17; 

ar citu augstāko izglītību 2; 

2

ar vidējo profesionālo 1. 

Sociālās vides raksturojums 

Skolā mācās izglītojamie no 16 pašvaldību administratīvajām vienībām: 

Aizputes novads-110 

Dundagas novads – 1 

Durbes novads – 17 

Grobiņas novads – 30 

Kuldīgas novads – 11 

Liepāja – 65 

Nīcas novads – 11 

Ogres novads – 1 

Pāvilostas novads – 11 

Priekules novads – 20 

Rīga – 2 

Rucavas novads – 2 

Saldus novads – 2 

Skrundas novads – 2 

Vaiņodes novads – 5 

Ventspils – 2 

Ventspils novads – 2 

Audzēkņu sastāvs: 

topošās un jaunās māmiņas; 

strādājošie Latvijā, kā arī izbraukušie strādāt uz laiku ārvalstīs, lūdzot saglabāt vietu 

skolā; 

pieaugušie ar mācību laika pārtraukumiem no 2-10 un vairāk gadiem; 

audzēkņi, kuriem grūtības mācībās; 

sociālās atstumtības riska grupas jaunieši. 

Skolas īpašie piedāvājumi: 

klātienes un neklātienes apmācības forma; 

individuāls darbs ar katru audzēkni; 

Cīravas konsultāciju punkta skolēniem iespēja piedalīties Cīravas arodvidusskolas 

organizētajos pasākumos skolēniem; 

audzēkņu un pedagogu pozitīvā sadarbība. 

3

Skolas budžeta nodrošinājums 

Skolas budžetu veido valsts mērķdotācijas un pašvaldības līdzekļi. 2010. gadā izlietoti 

Ls 91894,58 –, no tiem Ls 87558,88 valsts mērķdotācijas līdzekļi un Ls 1606,56 pašvaldības 

līdzekļi. Mācību nodrošināšanai un materiālās bāzes uzturēšanai Aizputes novada Dome saņem 

naudas līdzekļus starppašvaldību norēķinu kārtībā no pašvaldībām, kuru iedzīvotāji mācās mūsu 

skolā. 

Skolas darbības pamatmērķi 

1. Nodrošināt vidējās vispārējās izglītības pieejamību Kurzemes reģiona un apkārtējo novadu 

iedzīvotājiem, veidojot neklātienes izglītības sistēmu. 

2. Īstenot pamata un vidējās pakāpes vispārējās izglītības programmas. 

3. Piedāvāt iespēju ikvienam apkārtējo novadu iedzīvotājam iespēju paaugstināt vispārējo 

izglītības un kultūras līmeni. 

4. Izvēlēties audzēkņu pieprasījumam atbilstošas izglītošanas darba metodes un formas. 

5. Nodrošināt mācību un audzināšanas procesa vienotību, ievērojot audzēkņu sociāli ekonomisko 

statusu: 

pozitīvas attieksmes radīšanu mācīšanas un mācīšanās procesā pret mācīšanu un 

mācīšanos; 

motivēt audzēkņus mūžizglītībai. 

6. Celt skolas prestižu, balstoties uz skolotāju profesionālās meistarības paaugstināšanu. 

7. Radīt demokrātisku un humānu vidi, veicinot audzēkņu pašapziņas celšanos (vērtībizglītība, 

patriotisms, dzīvesziņa, atbildība). 

Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana 

Nodrošināt kvalitatīvu vispārējās vidējās izglītības apguvi 

2010./2011. mācību gadā vispārējo vidējo izglītību skolā ieguva 46 izglītojamie, 

pamatizglītību 3 izglītojamie. Centralizētos eksāmenus (CE) kārtoja Aizputes, Cīravas un Nīcas 

konsultāciju punktu izglītojamie, visi saņēma sertifikātus. CE līmeņu vidējais rādītājs vakarskolu 

grupā valstī – 50,5%, Aizputes konsultāciju punktā 46,9%, Nīcas konsultāciju punktā – 41,6%, 

Cīravas konsultāciju punktā – 35,3%. 8,57% absolventu iestājušies augstākajās mācību iestādēs, 

21,43% turpina mācības, neiegūstot augstāko izglītību. 

Mācību saturs 

Tiek ieviests un īstenots jaunais vidusskolas standarts. 

4

Sagatavota visos konsultāciju punktos mācību bāze jaunā vidusskolas standarta 

īstenošanai. 

Mācīšana un mācīšanās 

Mācību procesā izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģijas. 

Visos mācību priekšmetos tēmu apguvē efektīvi izmanto daudzveidīgus uzziņas avotus. 

Patstāvīgā darba prasmju pilnveidei skolotāji izmanto dažādas darba metodes – 

patstāvīgos darbus, referātus, paskaidrojot un mācot, kā katrs darbs veicams. Daļa 

izglītojamo, iestājoties skolā, vāji prot novērtēt savas zināšanas un prasmes. Skolotāji 

mācību stundās pievērš tam uzmanību, tomēr darbs jāturpina. 

Skolēnu sasniegumi 

Audzēkņi sistemātiski motivēti pozitīvu mācību rezultātu ieguvei. 

Regulāri veikta mācību sasniegumu uzskaite un analizēti audzēkņu sasniegumi. 

Tiek apbalvoti audzēkņi, kuri ieguvuši labus un teicamus vērtējumus mācībās. 

Skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbos ir līdzīgā līmenī ar citām vakara un 

neklātienes skolām. 

Olimpiādēs gūtas atzinības un godalgotas vietas. 

Atbalsts skolēniem 

Skolā darbojas atbalsta komanda, kurā sadarbojas konsultāciju punktu vadītājas, klašu 

audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji. 

Skolā izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem iepazīstināti (klases žurnāls) 

skolotāji, audzēkņi. 

Skolā tiek organizēti ar karjeras izvēli saistīti pasākumi, bibliotēkā ir pieejami materiāli 

par karjeras izvēli. 

Ir ieviesti tālmācības elementi mācību procesa apguvei. 

Skolas vide 

Plānveidīgi iekārtota un uzlabota skolas iekšējā un apkārtējā vide. 

Bāzes skolas telpu ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas kabineti ir aprīkoti ar 

multimediju centriem. 

5

Skolas resursi 

Daļa pedagogu ir iesaistījušies projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu 

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” un „Pedagogu konkurētspējas 

veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. 

Pedagogi ir apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus jaunā vidusskolas standarta 

realizēšanai. 

Veikti remonti bāzes skolās telpu labiekārtošanai. 

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 

Skolotāji katru gadu veic sava darba pašvērtējumu. 

Ir izveidots skolas attīstības darba plāns. 

Notiek mācību un audzināšanas darba kontrole. 

Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 

Iepriekšējā vērtēšanas periodā no 2006.gada aprīļa līdz šim brīdim skola plānveidīgi 

strādājusi pie ekspertu komisijas rekomendāciju izpildes un saskaņā ar ekspertu komisijas 

ieteikumiem un skolas attīstības plāna prioritātēm ir realizēti sekojoši ieteikumi: 

1. Ir pārlicencēta izglītības programma un mācību plānā ir iekļautas apmaksātas individuālās 

konsultācijas. 

2. Skolā notiek skolotāju sadarbība mācību priekšmetu programmu izvēlē un izstrādē. 

3. Bāzes skolām, ar kurām ir vienošanās līgumi par telpu izmantošanu, ir ļoti uzlabojies 

kabinetu aprīkojums ar modernajām tehnoloģijām, ir multimediju komplekti bioloģijas, 

ķīmijas, fizikas, matemātikas un latviešu valodas kabinetos, kā arī ir pieejami informātikas 

kabineti un tie tiek izmantoti mācību procesā. 

4. Tiek veikta mērķtiecīga un regulāra skolēnu zināšanu analīze mācību priekšmetos un tiek 

risinātas konstatētās problēmas. 

5. Skolā ir bibliotekāra štata vieta. 

6. Ir pilnveidota sadarbība ar bāzes skolām un dibinātāju. Ir nodrošināta materiālā bāze, ir 

iegādātas mācību grāmatas, video projektori, CD atskaņotājs utt. 

7. Ir informēti skolēni un personāls, kā rīkoties bīstamās un ārkārtas situācijās. 

8. Ir nodrošināts interneta pieslēgums Grobiņas un Nīcas konsultāciju punktu vadības 

datoriem. 

9. Ir iesaistīti skolēni un pedagogi skolas pašnovērtēšanā un skolas normatīvo dokumentu 

6

izveidē, katru gadu ir aptaujāti skolēni un pedagogi par skolas darba novērtēšanu un ņemti 

vērā ieteiktie uzlabojumi. Piemēram: stundu saraksta pieejamība internetā, ieviest un 

uzlabot tālmācības elementus utt. 

10. Ir pilnveidots skolas vērtēšanas procesā iegūtās informācijas izmantošana skolas darba 

uzlabošanā. 

11. Ir pilnveidota mācību procesa pārraudzība un analīzes darbs skolā un konsultāciju punktos 

izmantojot skolas darbinieku labāko pieredzi. 

12. Ir atspoguļota iekšējās kontroles plānā skolas mācību procesa pārraudzība un izvērtēšana. 

13. Ir izstrādāta, regulāri koriģēta un apstiprināta Valsts arhīvā skolas lietu nomenklatūra, 

lietas iekārtotas atbilstoši lietu nomenklatūrai. 

Daļēji izpildīts ekspertu komisijas ieteikums uzlabot darbu skolēnu kavējumu 

samazināšanā. Ir klases audzinātāji, kuri regulāri strādā pie šī ieteikuma uzlabošanas, tā kā mūsu 

audzēkņi ir darba attiecībās, ne vienmēr darba devēji ir atsaucīgi pret viņu mācībām, kā arī daudz 

mūsu skolēnu atrodas ārzemēs, lai tur strādātu, ar viņiem mācību process tiek nodrošināts ar 

interneta palīdzību tālmācības elementu ieviešanu, bet noslēguma ieskaites ir jākārto uz vietas. 

Ne vienmēr skolēni uz tām var ierasties. 

Pamatojumu iegūšanas metodes 

Skolā visos konsultāciju punktos veikta sākotnējā vērtēšana, apkopoti 40 skolotāju 

anketu rezultāti. 

Analizēti 143 izglītojamo anketu dati. Analizēti iepriekšējās akreditācijas materiāli, 

skolas dokumentācija: skolas nolikums, ar mācību procesa organizāciju saistīti skolas nolikumi, 

pedagogu tarifikācijas dokumenti, attīstības plāns, gada darba plāni, pedagoģiskās padomes 

nolikums, skolas un konsultāciju punktu pedagoģisko padomju sēžu protokoli, apspriežu pie 

skolas vadības sanāksmju protokoli, skolas izglītības programma, skolotāju mācību priekšmetu 

programmas, skolotāju pašvērtējuma materiāli, stundu saraksti, klašu un interešu izglītības 

žurnāli, skolēnu ikdienas sasniegumi rezultāti par 2010./2011.mācību gadu, centralizēto 

eksāmenu rezultāti par 2011. gadu. 

7

1. Pamatjoma MĀCĪBU SATURS 

1.1. SKOLAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS 

Skolā ir licencētas 2 izglītības programmas: 

23011113 – pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma; 

31011013 – vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. 

Izglītības programmas ir izstrādātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības 

iestādes mērķiem un uzdevumiem, un ir kvalitatīvs izglītības iestādes izglītojošo darbību 

reglamentējošs dokuments. 

Programmas ir licencētas un saskaņotas ar izglītības iestādes dibinātāju. Mācību plāns 

atbilst licencētajām izglītības programmām. Katras klases audzinātāja īstenotais audzināšanas 

darba plāns atbilst licencētājām programmām. 

Atbilstoši licencētajām programmām katrā konsultāciju punktā ir izveidots un direktores 

apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts. Attiecīgajā konsultāciju punkta stundu saraksts 

ir izvietots pie ziņojuma stenda, kā arī ir pieejams e-vidē. Par izmaiņām stundu sarakstā skolēni 

un skolotāji tiek savlaicīgi informēti, izliekot informāciju stendā vai izsūtot e- pastu. 

Izglītības programmas īstenošanai ir nodrošināta mācību literatūra un mācību līdzekļi. 

Skolotāji pārzina savu mācāmo priekšmetu standartus, izvirza noteiktas prasības mācību 

stundās, lai sekmīgi tos realizētu. Skolotāji izvēlas piemērotas mācību metodes un mācību 

līdzekļus. Skolotāji strādā atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, saprotot, ka, realizējot standartus, 

jāpilnveido zināmās mācību metodes un līdzekļus, kā arī jāiepazīst un jāapgūst jaunas. Skolotāji 

pārrunā savstarpēji jaunākās mācīšanas un mācīšanās metodes, dalās pieredzē, to atzīst 100% 

visi anketētie skolotāji. 

Skolotāji katram mācību priekšmetam izvēlas Izglītības satura un eksaminācijas centra 

apstiprinātas programmas un izstrādā pēc tām tematiskos plānus, lai īstenotu standarta prasības. 

Tematiskie plāni tiek saskaņoti ar konsultāciju punktu vadītājiem un tos apstiprina skolas 

direktore. 

Skolotāji plāno mācību saturu atbilstoši pēctecīguma principam, iekļaujot dažādu tēmu 

apguvi, paredzamo rezultātu, apgūstamās zināšanas, prasmes un iemaņas, vērtēšanas formas un 

metodiskos paņēmienus. Izplānots obligāto ieskaišu saturs, to termiņi. Nepieciešamības 

gadījumā tematiskajos plānos tiek veiktas korekcijas. 

Plānojot darbu, skolotāji paredz atbilstoši daudzveidīgu mācīšanas un mācīšanās 

procesu, kurā tiek ņemta vērā audzēkņu vajadzības un intereses. Ir izstrādāts individuālo 

konsultāciju grafiks. 

8

Konsultācijās ir iespēja individuāli strādāt ar audzēkņiem, kuriem ir grūtības mācībās, 

kā arī strādāt ar talantīgajiem audzēkņiem, un tiem, kuriem ir bijuši pārtraukumi mācībās. To 

novērtē 72.60% audzēkņu anketu rezultāti. 

Skolas darbības stiprās puses: 

licencētas 2 izglītības programmas; 

atvērta pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma; 

mācību satura plānojums visaptverošs, skaidrs, precīzs; 

mācību stundās norisinās produktīvs darbs mācību satura apgūšanā. 

Tālākās attīstības vajadzības: 

sekmīgāk realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā; 

izveidot tālmācības programmu; 

turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un metodisko literatūru; 

turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. 

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi 

2. Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS 

2.1.MĀCĪŠANAS KVALITĀTE 

Skolotāji pārzina savu priekšmetu programmas un strādā pēc izveidotā tematiskā plāna, 

paredzot tēmu sadalījumu, laiku, individuāli apgūstāmo vielu, pārbaudes veidus un formas. 

Plānojot mācību darbu, tiek izvērtēts iepriekšējā mācību gada tēmu tematiskais dalījums un 

secība, tēmu apguvei paredzētais laiks, pārbaudes darbu skaits un veids, no tā izdarīti secinājumi 

un veiktas korekcijas tematiskajos plānos katra mācību gada sākumā katrai klasei. 

Skolotāju izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst skolēnu spējām, 

vecumam, iepriekšējam sagatavotības līmenim, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura 

prasībām. Skolotāji izmanto dažādas neklātienes apmācībai piemērotas metodes: individuālo, 

grupu darbu, patstāvīgo darbu ar dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā e–vidē, diskusijas, 

pārskata lekcijas, referātus, esejas, prezentācijas prasmju apgūšana. Mācību metožu izvēle tiek 

koriģēta atbilstoši plānotajam rezultātam, mācību stundu mērķiem, skolēnu zināšanu līmenim, 

darba tempam. 

Lielākajā daļā mācību stundu izmanto pieejamos, stundas mērķiem un uzdevumiem 

atbilstošus mācību līdzekļus, aprīkojumu un informāciju tehnoloģijas. Ierobežotā stundu skaita 

9

dēļ un skolēnu atšķirīgo iepriekšējo zināšanu līmeņa dēļ, daļai skolēnu ir problēmas sasniegt 

paredzētos mērķus un uzdevumus. 

Analizējot iepriekšējā mācību gada veiksmes un neveiksmes, lai uzlabotu mācību 

rezultātus, tiek pilnveidoti un veiktas korekcijas jau esošiem mācību un metodiskiem 

materiāliem. Pēc vajadzības veidoti jauni materiāli. 

Mācību stundu norise tiek reģistrēta klases žurnālos, atbilstoši prasībām, kas tiek 

uzraudzīta. 

Ņemot vērā skolēnu atšķirīgo iepriekšējo sagatavotības līmeni un vecumu atšķirību, kā 

arī laiku mācību pārtraukumā pēc iepriekšējām mācībām, stundās tiek piedāvāti diferencēti 

uzdevumi. Neklātienes vidusskolā mājas darbu apjoms ir liels, jo daļa mācību vielas skolēniem 

jāapgūst patstāvīgi pēc skolotāju norādījumiem. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas, piemēram, 

radošie darbi, pārspriedumi, analīzes materiālu gatavošana, pētnieciskā darbība, prezentācijas 

materiālu veidošana. 

Skolotāju stāstījums un skaidrojums mācību stundās ir mērķtiecīgs un saprotams, 

piemērots attiecīgā mācību priekšmeta tēmai un atbilstošs skolēnu vecumam un kopējām klases 

īpatnībām. Skolotāji mācību procesā balstās arī uz skolēnu praktisko un dzīves pieredzi, rosina 

visus iesaistīties diskusijā, izteikt savu viedokli un uzklausīt citu skolēnu viedokli. Skolotāji 

mudina skolēnus domāt, analizēt, secināt. Mācību priekšmetu programmu veiksmīgai īstenošanai 

tādējādi tiek nodrošināta saikne ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. 


mācību procesā tiek lietotas daudzveidīgas mācību metodes un metodiskie paņēmieni; 

skolotāji prasmīgi motivē skolēnus darbam; 

dabaszinību skolotāji ir piedalījušies jaunā standarta aprobācijā; 

skolotāji mācību metodes izvēlas atbilstoši ikdienas pārbaudes darbu, testu un eksāmenu 

rezultātiem; 

klases telpas iekārtojums un skolotāju tālākizglītība dod iespēju izmantot jaunākās 

tehnoloģijas un mācīšanas metodes; 

skolotāji uzklausa un ņem vērā skolēnu viedokļus; 

skolotāji izmanto atbilstošas mācību metodes darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības 

mācību procesā; 

izveidots skolas individuālā darba ar skolēnu (konsultāciju) grafiks; 

skolotāji atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās problēmas; 

skolotāji pielieto moderno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. 

10


mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju; 

pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju pašnovērtējumu; 

izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē informācijas 

prasmju veidošanā stundās; 

iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un pētnieciskajā darbībā; 

papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem. 

Jomas vērtējums: III līmenis – labi 

2.2.MĀCĪŠANĀS KVALITĀTE 

Skolēni katra mācību gada sākumā tiek iepazīstināti ar mācību darbam izvirzītajām 

prasībām, mācību programmām, obligāto ieskaišu skaitu, saturu, nokārtošanas termiņiem. 

Skolēni pārzina izvirzītās prasības. 

Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus mācību darbam un veido motivāciju mācīties, 

iedrošinot, izsakot atzinību par paveikto. Skolotāji mācību procesā rosina izmantot arī papildus 

esošās iespējas – izmatot informāciju tehnoloģijas, apmeklēt bibliotēkas, lasītavas. Patstāvīgā 

mācību darba organizācijai skolotāji sagatavojuši un piedāvā skolēniem palīgmateriālus – darba 

lapas, tabulas, shēmas u.c. Mācību darbam daudz tiek izmantoti kopēti materiāli. 

Plānojot darbu, pedagogi ņem vērā klases skolēnu sagatavotības līmeni un spējas. 

Pedagogi plāno individuālo darbu ar skolēniem – konsultācijas, kuru laiki ir saskaņoti ar skolas 

administrāciju. 

Daļa izglītojamo aktīvi piedalās mācību procesā, taču ir diezgan daudz izglītojamo, 

kuriem nepieciešama papildus motivācija, iedrošināšana. Mācīšanās kvalitāti ietekmē stundu 

kavējumi, kuri rodas audzēkņu darba specifikas, darba devēju neieinteresētības, ģimenes 

apstākļu dēļ. Lielāka līdzatbildība par mācīšanās procesa norisi un mācību rezultātiem ir 

pieaugušajiem skolēniem. 

Daļa skolēnu izmanto skolas piedāvātās iespējas- individuālās konsultācijas, tālmācības 

materiālus. Dažkārt skolēni nepietiekami pārvalda mācību organizatoriskās prasmes – racionāli 

izmantot mācību laiku, plānot laiku mācību uzdevumu izpildei. Atsevišķiem skolēniem grūtības 

mācīšanās procesā sagādā nepietiekamā lasītprasme, neizkopta valoda. Skolotāji piedāvā 

metodes, kas attīsta izglītojamo sadarbības prasmes. Pārsvarā skolēni prot sadarboties mācību 

procesā, labprāt strādā pāros, palīdz viens otram mācīšanās procesā. Mācību gada beigās 

pedagoģiskās padomes sēdēs tiek veikts mācību sasniegumu analīzes apkopojums ar mērķi 

11

uzlabot mācīšanas un mācīšanās procesu. Visi anketētie skolēni apgalvo, ka 40,28% - bieži, 

22,22% - vienmēr un 30,56% - dažreiz mācību procesā izmanto mūsdienu moderno tehniku. 


skolēni ir informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, tās izprot un zina; 

skolēni izmanto modernās tehnoloģijas mācību procesā; 

skolēniem ir iespēja apmeklēt katrā mācību priekšmetā konsultācijas; 

skolēnu stimulēšana labāku mācību rezultātu sasniegšanai ar skolotāju regulāro pozitīvo 

pamudinājumu; 

sekmīgi organizēts mācīšanās process apvienotajās klasēs; 

pedagogi rosina skolēnus apgūt dažādas sadarbības formas un pētnieciskā darba iemaņas; 

skolēniem ir pozitīva attieksme pret mācību procesu; 

notiek plānveidīgs darbs ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās; 

skolēniem ir pieejama skolas bibliotēka ar interneta pieslēgumu, datorklases; 

skolā tiek dota iespēja skolēniem ar skolotājiem nepieciešamības gadījumā sadarboties e- 

vidē. 


motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas personības attīstīšanai; 

iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos, olimpiādēs; 

pilnveidot skolēnu prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei; 

sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pieņemt 

lēmumus; 

motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas; 

motivēt skolēnus apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību mācību procesā un pozitīvā 

rezultāta sasniegšanā. 


2.3. VĒRTĒŠANA KĀ MĀCĪBU PROCESA SASTĀVDAĻA 

Skolotāji sistemātiski un kompetenti vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot valstī 

noteikto kārtību. Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kurā noteiktas 

12

vienotas prasības skolēnu vērtēšanai un kuras skolotāji ievēro. Skolēni ir informēti par vērtēšanas 

kārtību un kritērijiem katrā mācību priekšmetā. 

Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam, neklātienes apmācības un priekšmetu 

specifikai. Galvenā vērtēšanas forma ir obligātās ieskaites, kuru skaits mācību priekšmetos 

noteikts mācību plānā. Skolēniem ir iespēja nokārtot ieskaiti pakāpeniski pa daļām vai visu 

kopumā. 

Skolēnu darbs tiek stimulēts ar skolotāja attieksmi, izteikto atzinību vai pamudinājumu 

precizēt iegūto informāciju. Skolotāji regulāri uzmundrina skolēnus, ar pozitīvu jebkura paveikta 

uzdevuma novērtējumu cenšas celt viņu pašvērtējumu, ticību saviem spēkiem, rosina vērtēt un 

salīdzināt savu un citu darbu. 

Skolotāji konsekventi veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos klases žurnālā, ieskaišu 

grāmatiņā. Ieskaišu rezultāti tiek apkopoti arī ieskaišu pārskata lapās. Vērtēšanas procesā iegūto 

informāciju skolotāji izvērtē un izmanto mācīšanas un mācīšanās pilnveidei. Mācību sasniegumu 

atspoguļošanu klašu žurnālos un ieskaišu lapās kontrolē konsultāciju punktu vadītāji. 


skolēnu mācību darbs tiek sistemātiski un kompetenti vērtēts, ievērojot valstī un skolā 

noteikto vērtēšanas kārtību; 

skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanā izvirzīti visiem skolēniem vienādi nosacījumi, kas 

tiek ņemti vērā; 

skolēni ir informēti un zina vērtēšanas kārtību un kritērijus katrā mācību priekšmetā; 

katra skolēna mācību sasniegumi tiek apkopoti un atspoguļoti mācību sasniegumu 

kopsavilkuma žurnālos, ieskaišu lapās. Rezultāti tiek analizēti un iegūtie secinājumi tiek 

izmantoti turpmākai darba plānošanai; 

analīzes rezultāti tiek izmantoti mācību procesa uzlabošanai un pilnveidošanai. 


akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi; 

turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un analīzē. 


3. Pamatjoma IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI 

3.1. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI IKDIENAS DARBĀ 

Skolā ir noteikta vienota kārtība skolēnu sasniegumu uzskaitei un vērtēšanai, kuru 

ievēro visi skolotāji, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga konsultāciju punktu vadītāji. Klašu 

13

audzinātāji un konsultāciju punktu vadītāji regulāri seko līdzi skolēnu mācību sasniegumu 

rezultātiem. Mācību sasniegumi tiek analizēti konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs 

mācību gada noslēgumā un Neklātienes vidusskolas pedagoģiskās padomes sēdēs augustā pirms 

mācību gada sākuma. 

Īpaša uzmanība tiek pievērsta divpadsmito klašu skolēniem, kā arī tiem skolēniem, 

kuriem nepietiekams vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Analizējot skolēnu mācību 

sasniegumus, tiek izmantoti četri vērtējuma līmeņi: 

9, 10 balles – augsts sniegums; 

6, 7, 8 balles – optimāls sniegums; 

4, 5 balles – pietiekams sniegums; 

1, 2, 3 balles – nepietiekams sniegums. 

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi vidējās izglītības programmā 2010./2011. māc. gadā 

Mācību Nepietiekams % Pietiekams % Optimāls % Augsts % 

priekšmeti 

10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 

Latviešu 

valoda 

29,0 12,0 10,0 41,0 57,2 57,5 30,0 30,8 32,5 

Literatūra 25,3 16,7 7,4 44,7 56,8 54,8 30,0 26,5 37,8 

Matemātika 26,0 17,7 14,8 56,9 66,8 67,6 17,1 15,5 17,5 

Angļu valoda 9,0 12,5 8,3 41,0 37,5 51,2 50,0 50,0 40,4 

Krievu 

valoda 

13,0 12,0 37,5 39,0 42,5 49,5 49,0 52,0 5,5 

Vācu valoda 12,5 87,5 

Vēsture 19,0 13,7 3,3 40,8 35,8 63,7 40,2 50,5 32,9 

Ekonomika 8,3 4,7 21,9 43,0 60,0 68,8 44,7 40,0 1,0 7,7 

Informātika 3,3 61,8 49,4 38,2 47,2 

Ģeogrāfija 23,7 38,7 77,8 37,7 22,2 

Fizika 14,7 7,7 6,7 14,6 45,5 52,8 70,8 41,2 40,5 5,7 

Ķīmija 11,3 16,7 3,3 78,8 75,7 64,0 9,9 7,7 32,7 

Bioloģija 18,7 15,3 43,7 42,7 66,7 37,7 42,0 33,3 

Psiholoģija 6,5 10,0 14,2 9,5 10,0 58,9 60,5 70,0 20,3 30,0 10,0 

Vizuālā 

māksla 

25,0 41,7 33,3 

Kultūras 

vēsture 

10,0 30,0 40,0 57,5 50,0 12,5 

Ētika 7,3 52,0 40,7 

Veselības 

mācība 

6,7 3,3 45,0 45,0 

14

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi 2010./2011.m.g. pamatizglītības posmā 

Mācību priekšmeti Nepietiekams 

% 

Pietiekams 

% 

Optimāls 

% 

Augsts 

% 

Latviešu valoda 63,6 18,2 18,2 

Literatūra 63,6 18,2 18,2 

Angļu valoda 27,3 54,5 18,2 

Krievu valoda 36,3 45,5 18,2 

Matemātika 27,3 54,5 

Bioloģija 45,5 36,4 18,2 

Fizika 36,3 27,3 36,4 

Ķīmija 81,8 18,2 

Ģeogrāfija 36,3 36,4 27,3 

Latvijas un pasaules 

vēsture 

36,4 63,6 

Sociālās zinības 18,2 27,2 36,4 18,2 

Mūzika 27,3 18,2 45,5 9 

Vizuālā māksla 27,3 18,2 45,5 

Informātika 66,7 33,3 

Ir daudz skolēnu, kuriem sekmes 1.semestrī bija optimālā un pietiekamā līmenī, taču 2. 

semestrī dažādu iemeslu dēļ nespēja apvienot mācības ar darbu, ar ģimenes apstākļiem un līdz ar 

to gada vērtējumos daudz vērtējumu nepietiekamā līmenī. Vairāki skolēni materiālu apstākļu dēļ 

devās strādāt uz ārzemēm, mācīšanos un sadarbību ar skolotājiem turpināja e – vidē, bet līdz 

mācību gada beigām tomēr nepaspēja nokārtot visas paredzētās ieskaites. Vairākiem skolēniem 

nesekmības cēlonis ir arī motivācijas trūkums, veselības problēmas, kavējumi. Skolēniem, 

kuriem ir nepietiekami vērtējumi, vai nav ieguvuši vērtējumu vispār, iemesli ir dažādi: 

1) daudz stundu kavējumu gan darba dēļ, gan ģimenes apstākļu dēļ, gan bērnu 

slimošanas dēļ u.c. 

2) daži skolēni aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, 

3) pietrūkst gribasspēka un uzņēmības mācīties patstāvīgi, t.sk., izmantojot tālmācību, 

4) nav izpildīti uzdotie uzdevumi, „robi” zināšanās. 

Skola nodrošina iespēju uzlabot mācību sasniegumus, apmeklējot individuālas 

konsultācijas gan grafikā paredzētajos laikos, gan arī tiek dota iespēja skolēniem vienoties ar 

skolotājiem par konsultāciju apmeklēšanu viņam izdevīgā laikā. 95 skolēniem 2010./2011. 

mācību gada beigās noteikti papildus mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi mācību priekšmetos. 

23 no tiem uzlaboja savus mācību sasniegumus un tika pārcelti nākamajā klasē. 

3.2. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI VALSTS PĀRBAUDES DARBOS 

Valsts līmenī ir izveidots Valsts pārbaudes darbu izvērtējums par 2010./2011.m.g., tai 

skaitā par vakarskolu sniegumu vidējās izglītības programmā. Aizputes novada Neklātienes 

15

vidusskolas Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek salīdzināti ar kopējo vakarskolu/ maiņu un 

neklātienes vidusskolu sniegumu valstī, nevis atsevišķi ar Neklātienes vidusskolām. 

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas CE rezultātu vidējais kopprocents, salīdzinot ar 

vidējo kopprocentu mācību priekšmetos valstī vakarskolās: 

Mācību priekšmeti 

Valstī 

(vakarskolās) 

Skolā 

Angļu valodā 39,60% 25,90% 

Mācībvaloda 38,00% 41,33% 

Matemātika 18,64% 13,53% 

Vācu valoda 30,76% 38,00% 

Krievu valoda 64,44% 58,90% 

Vēsture 40,73% 33,60% 

Mācībvalodā un vācu valodā apguves kopprocents ir augstāks nekā vidēji valstī 

vakarskolu līmenī. Vācu valodā tas ir par 7,24% augstāks, bet mācībvalodā par 3,33% augstāks. 

Nedaudz zemāks sniegums ir vēsturē, krievu valodā un matemātikā. Lielāka atšķirība ir angļu 

valodas eksāmenā, tāpēc jānodrošina lielāks atbalsts un mācību motivācija sekmīgākai 

priekšmetu apguvei. 

Katrā konsultāciju punktā vidējais kopprocents katrā CE, salīdzinot ar vidējo rezultātu 

valstī vakarskolu vidū, ir nedaudz atšķirīgāks nekā skolas vidējais kopprocents. 

B, C, D līmeņu iegūšana centralizētajos eksāmenos sekmējis izglītojamo regulārs 

stundu apmeklējums, intensīvs darbs nodarbību laikā, nopietna attieksme pret veicamajiem 

uzdevumiem, cenšanās izmantot konsultāciju punktu sniegtās iespējas. Rezultāti, iespējams, 

varēja būt labāki, ja dažiem skolēniem nebūtu bijuši personīgi apstākļi, kā dēļ bija jākavē skola. 

16

E un F līmeni angļu val., matemātikā un latviešu val. ieguvuši skolēni, kuri skolā 

iestājās pēdējā mācību gadā. Šiem skolēniem bija vērojams iepriekšējo zināšanu un prasmju 

trūkums, bija bieži stundu kavējumi, konsultācijas neizmantoja. 

2010./2011. mācību gadā skolā bija tādu skolēnu, kuriem sagādāja grūtības apgūt 

eksaktos priekšmetus, tāpēc matemātikas eksāmenā bija vērojami zemāki rezultāti. Bija 

vērojams, ka eksāmenam gatavojās tikai skolā, patstāvīgi nestrādājot, lai gan mācību materiāli 

tika iedoti katram, uzdevumi izskaidroti. 2 skolēni tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem. 

4. Pamatjoma ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM 

4.1. PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS, SOCIĀLPEDAGOĢISKAIS ATBALSTS UN 

IZGLĪTOJAMO DROŠĪBAS GARANTĒŠANA 

Izglītības iestādē skolēni var saņemt psihologa, sociālā pedagoga, klases audzinātāja un 

medicīnas māsas palīdzību. Aizputes novadā Domē strādā psihologs, kuru var apmeklēt arī 

skolas skolēni, kā arī notiek sadarbība ar sociālo pedagogu bāzes skolās. 

Gandrīz visi anketētie skolēni atzīst, ka skolas pedagogi ir ļoti pretimnākoši un 

atsaucīgi, sniedz atbalstu gan mācību darbā, gan citās sadzīviskā situācijās, skolā tiek celta viņu 

pašapziņa, viņi gūst motivāciju mācīties, uz skolu viņi nāk ar prieku. 

Bāzes skolās redzamā vietā stāvu gaiteņos ir izvietota drošības prasībām atbilstoša 

informācija – evakuācijas plāni, norādes. Pie ziņojuma stenda redzamā vietā novietota 

informācija par iespējām saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī informācija par 

sazināšanās iespējām ar novada pašvaldības policistu un citiem drošības dienestiem. Vakaros 

stundu – konsultāciju laikā dežūrē sargs. 

Ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai, 

gan atsevišķi katram konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju 

punktos, tie katrā mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem. 

Regulāri tiek veikta instruktāža par drošības un kārtības noteikumiem skolā, konsultāciju punktā 

un paaugstinātas bīstamības mācību kabinetos. Tā atspoguļota klašu žurnālos un apstiprināta ar 

skolēnu parakstiem. Skolēni šos noteikumus zina un tos ievēro. Arī skolotāji katra mācību gada 

sākumā tiek iepazīstināti ar iekšējās un darba kārtības noteikumiem, darba drošības 

noteikumiem, ko apstiprina ar parakstu bāzes skolas darba aizsardzības instruktāžas žurnālā. 

Skolēnu personu lietās ir ģimenes ārstu izsniegtās medicīniskās izziņas par skolēnu 

veselības stāvokli. Noteiktā darba laikā skolēni nepieciešamības gadījumā pēc medicīniskās 

palīdzības var vērsties pie bāzes skolas medmāsas, kurai ir ierīkots kabinets. 

17

Skolēniem ir iespējas paēst siltas pusdienas bāzes skolas ēdnīcā, kā arī kafejnīcā, kas 

darbojas bāzes skolā. 


skolai un konsultāciju punktiem ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, visi tos ievēro 

un nav to pārkāpumu; 

skolai laba sadarbība ar Aizputes novada psihologu; 

pastiprināta uzmanība tiek pievērsta skolēnu adaptācijas procesam; 

bāzes skola organizē tikšanos (Neklātienes vidusskolas skolēni aicināti piedalīties), 

pārrunas ar kārtībsargājošo institūciju pārstāvjiem; 

bāzes skolās pieejama medicīnas māsas palīdzība, iekārtots medicīnas kabinets; 

saskarsmē ar skolēniem skolotāji vienmēr ir taktiski un iejūtīgi, pozitīva sadarbības vide; 

skolā tiek celta viņu pašapziņa; 

skola sadarbojas ar novada sociālajiem dienestiem skolēnu sociālo problēmu risināšanā; 

mācību nodarbības notiek skolā, kura uzvarējusi konkursā „Droša skola 2011” (piedalījās 

arī Neklātienes vidusskolas skolēni); 

ir iespēja izmantot bāzes skolu transporta pakalpojumus. 


Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības, kā arī apmācības 

bīstamās un ārkārtas situācijās. 


4.2. ATBALSTS PERSONĪBAS VEIDOŠANĀ 

Klašu audzinātāju audzināšanas programmas aptver tēmu loku atbilstoši realizējamajai 

izglītības programmai. Ņemot vērā valsts izvirzītās audzināšanas darba prioritātes, skolēnu 

vajadzības un vecumposma īpatnības, tiek izstrādāti klases audzinātāja stundu plāni, kurā 

iekļautas tēmas par saskarsmes kultūru, sevis izpēti un iepazīšanu, par karjeras izglītību, veselīga 

dzīves veida pamati, tikumiskās vērtības un īpašības, pilsoņa tiesības un pienākumi u.c. 

Skolēniem ir iespējas pārrunāt sev interesējošus jautājumus ar skolas administrāciju, 

konsultāciju punktu vadītājiem, skolotājiem. 

Ikviens skolēns var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba uzlabošanai. Ir izstrādāti 

iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai, gan atsevišķi katram 

konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju punktos, tie katrā 

18

mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem. Par iepazīšanos 

ar iekšējās kārtības noteikumiem skolēni parakstās klašu žurnālos. Skolēni šos noteikumus zina 

un tos ievēro. Skolēniem tiek piedāvātas iespējas piedalīties olimpiādēs, dažādos konkursos, 

bāzes skolu rīkotajos pasākumos. Skolēni var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba 

uzlabošanai un iesaistās bāzes skolas līdzpārvaldes darbā. Mācību gada laikā visi skolēni tiek 

anketēti, kur viņi var izteikt savus priekšlikumus. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties 

atbildību par dažādiem pasākumiem, ko viņi labprāt dara, kā, piemēram, uzstājas ar 

interesantiem priekšnesumiem Ziemassvētku pasākumā un skolas pēdējā zvanā. Skolēniem ir 

aicinājums dziedāt bāzes skolas un pilsētas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju kolektīvā. 

Skolēniem piedāvāta iespēja piedalīties bāzes skolas rīkotajos futbola, basketbola, volejbola 

treniņos un sacensībās novadā un Latvijas mērogā. 

Skolēni piedalās Aizputes sadraudzības pilsētas Kolmordenas kultūras dienās 

(Zviedrijā), piedalās Latvijas Nacionālajā operā koncertā „Nāc līdzās”, ieraksta kompaktdisku ar 

solisti Evitu Zālīti. Sadarbībā ar Lattelekom un „Draugiem LV” piedalās konkursā „Mūsu 

draudzības stāsts”, kur tiek izgatavots videostāsts un iegūst 2.vietu. Rīgā kongresu namā bija 

skatāma radošo darbu izstāde, kurā izstādīti divi mūsu skolnieces darbi grafikā. 

Skolēni aktīvi muzicē gan kā solisti, gan pašu dibinātās muzikāli instrumentālās grupā 

un piedalās dažādos Latvijas konkursos. 

Audzēkņi katru gadu piedalās zinātnieku nakts pasākumā Rīgā. 


skolēniem ir iespēja pārrunāt viņus interesējošos jautājumus ar skolas darbiniekiem; 

skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par dažādiem pasākumiem; 

skola mudina atbalstīt labdarības pasākumus un akcijas; 

ir diferencēta pieeja personības attīstības problēmu apzināšanā; 

skolēni regulāri piedalās Vislatvijas sakopšanas talkās; 

skolēniem ir aicinājums dziedāt bāzes skolas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju 

kolektīvā, piedalīties dažādu veidu sporta treniņos. 


turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un sociālo iemaņu 

attīstīšanai; 

rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs, ārpusskolas 

aktivitātēs. 


19

4.3. ATBALSTS KARJERAS IZGLĪTĪBĀ 

Skolēnus ar karjeras izglītības tēmām iepazīstina klases audzināšanas stundās. Karjeras 

izglītības jautājumi tiek iekļauti priekšmetu skolotāji mācību stundās, sniedzot norādes par 

informācijas avotiem. 

Skola divreiz gadā pilsētas un reģiona laikrakstā sniedz informāciju par skolā 

piedāvātajām izglītības programmām. 

Skolās, kurās notiek mācības, regulāri tiek izvietota informācija par dažādu izglītības 

iestāžu atvērto durvju dienām, par karjeras izvēles iespējām. Aizputes novadā strādā karjeras 

konsultants, kurš rīko regulāras tikšanās ar dažādu skolu un augstskolu pārstāvjiem, kuri 

iepazīstina, ko īsti piedāvā attiecīgā skola, augstskola. 

Daļa skolēnu jau ir beiguši profesionālās skolas, ieguvuši kvalifikāciju un strādā. 

Neklātienes vidusskolā viņi mācās pēc sava un darba devēju mudinājuma iegūt vispārējo vidējo 

izglītību un turpināt darbu. Daļa skolēnu ir ieguvuši pamatizglītību un strādā. Arī šiem skolēniem 

(lielākai daļai) ir mērķis iegūt vispārējo vidējo izglītību un turpināt strādāt. Skolēni tiek mudināti 

iegūt augstāko izglītību. Daļa arī plāno tālāk izglītoties augstskolās. No 2008./2009., 2009./2010. 

un 2010./2011. mācību gada absolventiem 12 ir iestājušies augstskolās, kurās sekmīgi studē. 

Skola piedāvā skolēniem dažādas iespējas iegūt informāciju par karjeras izglītības jautājumiem. 

Bāzes skolas bibliotēkā ir pieejama daudzveidīga un vispusīga informācija par profesionālās un 

augstākās izglītības programmu izvēles iespējām, tajā skaitā e- formā. Konsultāciju punkta 

vadītājas skolēniem sniedz konsultācijas tālākās karjeras izvēlē gan audzināšanas stundās, gan 

individuāli. Skolēni, kuri plāno tālākās izglītības iespējas, katru gadu tiek mudināti apmeklēt 

Rīgā izstādi „Skola”. Skolēniem tiek organizētas tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem. 


skolēni, kuri paralēli mācībām neklātienē apgūst arī profesiju, iziet kvalifikācijas praksi 

izvēlētajā profesijā; 

ir pieejams karjeras konsultants. 


paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras izvēles jautājumos; 

veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem, dalīties pieredzē karjeras izvēlē; 

aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas; 

padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu. 


20

4.4. ATBALSTS MĀCĪBU DARBA DIFERENCIĀCIJAI 

Sākoties mācību gadam, katrā priekšmetā 10.klasē un 11., 12. klases jaunpienākušajiem 

skolēniem tiek pārbaudītas zināšanas, lai konstatētu iepriekšējo sagatavotības līmeni. Mācību 

procesā skolotāji ņem vērā talantīgo skolēnu intereses, piedāvājot paaugstinātas grūtības 

uzdevumus. Savukārt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, piedāvā viņu spējām atbilstošus 

uzdevumus. Skolotāji, plānojot mācību darbu, veicina un atbalsta izglītojamo izaugsmi. Skolā 

tiek veikts individuālais darbs ar izglītojamajiem, ir izveidots vienots individuālo konsultāciju 

grafiks, lai sniegtu atbalstu skolēniem. Lielākā daļa skolotāju nepieciešamības gadījumā, pēc 

individuālas vienošanās, ir gatavi sniegt atbalstu skolēniem arī ārpus paredzēto nodarbību laika. 

Izglītojamo konsultēšanā nepieciešamības gadījumā tiek izmantota tālmācības metode, iespēju 

robežās skolotāji sazinās ar skolēniem, izmantojot individuālu e-pastu. Atbalstu mācību darba 

diferenciācijā apgrūtina stundu kavējumi un motivācijas trūkums augstāku mācību rezultātu 

sasniegšanai. Talantīgie skolēni, beidzot 12. klasi, tiek apbalvoti ar skolas Atzinības rakstiem. 

Skolā sistemātiski organizē darbu ar skolēniem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kuri ilgstoši 

attaisnojošu iemeslu dēļ nav apmeklējuši skolu, strādājot ar viņiem individuāli konsultāciju laikā. 

Skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt. Lai noskaidrotu 

neskaidros jautājumus, mācītos padziļināti, gatavotos izvēlētajiem valsts pārbaudes darbiem, visi 

skolēni tiek mudināti izmantot sazināšanos ar skolotāju, izmantojot e-pastu. Skolā notiek darbs 

ar talantīgajiem skolēniem, tiek gatavoti olimpiādēm, kurās piedalās un iegūst godalgotas vietas. 

Novada sociālais pedagogs seko līdzi skolēniem, kuri kavē un nepieciešamības gadījumā 

tiek pieaicināts novada psihologs. 


ir izveidota talantīgo skolēnu motivēšanas kārtība; 

ir iespēja saņemt individuālās konsultācijas skolēniem pieejamā laikā un formā; 

skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt; 

ir pieejams atbalsta personāls; 

atsevišķos mācību priekšmetos tiek piedāvātas tiešsaistes konsultācijas, izmantojot 

programmu SKYPE. 


turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot un pārliecinot viņus 

par savām spējām; 

21

mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos, olimpiādēs, nebaidoties 

parādīt savas spējas citu vispārējo vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu 

pašapziņu. 


4.5. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM 

Aizputes konsultāciju punktu ir iespēja apmeklēt izglītojamajam ar kustību 

traucējumiem. Aizputes vidusskolā ierīkots lifts, izbūvēta iebrauktuve skolā, izbūvētas 

atbilstošas tualetes un ierīkota atpūtas telpa, lai būtu iespēja ik pa laikam atpūsties. Arī klašu 

telpas ir iekārtotas tā, lai skolēni ar kustības traucējumiem var pārvietoties ērti no vienas telpas 

uz otru. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi, nepieciešamības gadījumā, ja šim audzēknim 

ir bijusi kārtējā operācija, apmeklējuši viņu mājās un palīdz ar mācību vielas apguvē, gan 

organizējuši donorus atbalstam, kad bija smagas operācijas. Skola piedalās ESF projektā 

„Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās sociālās atstumtības riskam pakļauto 

jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un sociālajai iekļaušanai” un tā ietvarā skolā ir 

asistents personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī skolā ir rasta iespēja attīstīt šo skolēnu 

īpašos talantus, piemēram, kā individuālas dziedāšanas nodarbības, lai varētu sekmīgi piedalīties 

konkursos un pārstāvēt savu skolu un novadu. 


skola piemērota izglītojamiem ar kustību traucējumiem; 

tiek sniegts individuāls atbalsts izglītojamiem ar speciālajā vajadzībām pēcoperācijas un 

slimības laikā; 

skolotāji izstrādā speciālus mācību materiālus; 

skola piedalās ESF projektā „Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās 

sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un 

sociālajai iekļaušanai”; 

ir rasta iespēja individuālu talantu attīstīšanai. 


nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu laikā. 


22

4.6. SADARBĪBA AR IZGLĪTOJAMĀ ĢIMENI 

Lai realizētu Ministra Kabineta noteikumus, skolā ir izstrādāta kārtība kādā notiek 

informācijas aprite ar vecākiem par nepilngadīgo skolēnu kavējumiem un par to ir informēti visi 

nepilngadīgo skolēnu vecāki. 

Skolotāji tiek informēti par Ministru Kabinetu noteikumiem un veic nepilngadīgo 

skolēnu uzskaiti mācību nodarbībās. Vecāki tiek informēti par iespējamajiem telefonsakariem un 

e-pasta pieejamību. Nepieciešamības gadījumā sakarus ar ģimeni uzturam, pateicoties novadu 

sociālajiem darbiniekiem. Vecāki tiek informēti par nepilngadīgo bērna sekmēm vismaz divas 

reizes gadā. Vismaz vienu reizi gadā, abpusēji piemērotā laikā, reizē ar bāzes skolu, tiek rīkota 

vecāku kopsapulce. Vecāki tiek iepazīstināti ar skolas telpām, materiālo bāzi, mācību 

materiāliem. Vecākiem neierobežoti tiek dota iespēja satikties ar skolotāju, kuri māca viņa bērnu. 

Sazināšanās ar vecākiem vai skolēnu piederīgajiem notiek pēc nepieciešamības 

individuāli, telefoniski. Vecāku un ģimenes locekļu aktivitāte un interese maz jūtama, jo lielākā 

daļa skolēnu ir virs 18 gadiem. Vecākiem ir iespēja piedalīties izglītojošas lekcijās, kuras tiek 

organizētas bāzes skolās. 


ir izstrādāta informācijas apmaiņas kārtība starp skolu un nepilngadīgo audzēkņu 

vecākiem. 


turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas apmeklējumu un mācību 

sasniegumiem; 

veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un neveiksmēm. 


5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE 

5.1. MIKROKLIMATS 

Skola cenšas veicināt skolēnos un skolas darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par 

savu skolu. 

Skolā tiek sekmēta pozitīva un atbalstoša sadarbības vide. Skolas darbības pamatā ir 

labvēlīgas atmosfēras radīšana starp skolēniem un skolotājiem. Skolotāji pret izglītojamajiem 

23

izturas taisnīgi un godīgi, ir ļoti pretimnākoši un saprotoši, par ko liecina lielākā daļa skolēnu 

anketu rezultātu apkopojums. Skolas personāls ir profesionāls, laipns un izpalīdzīgs, skolēnu 

atbalstošs un saprotošs. Skolēni ciena un atbalsta viens otru. Mācību vide ir droša, pozitīva. 

Pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts, vajadzības gadījumā 

sniedz nepieciešamo profesionālo un koleģiālo atbalstu cits citam. 

Skolas direktore ļoti saprotoša, iecietīga un pretimnākoša gan skolēniem, gan 

skolotājiem, par ko liecina aptaujas rezultāti 88,89% novērtējuši - ļoti labi, 11,11% - labi. Skolas 

darbs tiek vadīts un koordinēts ļoti profesionāli. Tiek domāts gan par skolotāju profesionālo 

izaugsmi, gan par kopīgu atpūtas pasākumu organizēšanu. Skolā tika organizēta apmācība par 

portāla „Uzdevumi.lv” izmantošanas iespējām. 

Skolēni un skolotāji skolā jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un 

reliģiskās piederības. 

Vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņa, uzticēšanās 

un izpalīdzība. Praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu. 

Skolā ir demokrātiski izstrādāti kopējie skolas un katra konsultāciju punkta kārtības 

noteikumi, kas ir saskaņoti ar bāzes skolas direktoru. Skolotāji un skolēni ar tiem ir iepazīstināti, 

tos zina un ievēro. Skolēni par iepazīšanos ar tiem, apliecinājuši klases žurnālā ar parakstu. 

Kārtības noteikumi atrodas redzamā vietā pie ziņojuma stenda. 

91,67% Neklātienes vidusskolas skolotāji aptaujas anketās atzīst, ka ir patīkami strādāt 

ar pieaugušiem cilvēkiem, kuri apzinās izglītības nepieciešamību. Skolā gan iestājas daļa 

izglītojamo, kuri sākumā neizprot neklātienes mācību specifiku un prasības. Individuālās sarunās 

un ar anketēšanas palīdzību tiek noskaidroti izglītojamo viedokļi par mācībām skolā. Par katra 

konsultāciju punkta labo slavu apkārtnē liecina uzņemto izglītojamo aptaujas rezultāti – 

izglītojamie izvēlējušies konkrēto konsultāciju punktu pēc absolventu un pašreizējo izglītojamo 

ieteikumiem. Skolas tradīcijas ir Zinību diena konsultāciju punktos, Ziemassvētku pasākumi, 

Pēdējais zvans un žetonu vakars, skolas izlaidumi. Katrā konsultāciju punktā ir vēl savas 

tradīcijas. Par darbu konsultāciju punktos ir vairākas publikācijas Aizputes novada avīzē. 


vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda savstarpēja cieņa, uzticēšanās un 

izpalīdzība; 

atbalsts jaunajiem skolotājiem; 

skolēnu līdzdalība dažādos tradicionālos pasākumos – „Līvas tirgū”, pilsētu svētkos 

Kuldīgā, Skrundā; 

skolā praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu.; 

24

skolai ir laba slava sabiedrībā, par ko liecina skolēnu skaita palielināšanās; 

pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts. 


turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā; 

turpināt skolas tradīciju izkopšanu; 

turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp skolēniem, skolēniem un 

pedagogiem; 

turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu skolā. 


5.2. FIZISKĀ VIDE 

Skolas klases un koplietošanas telpas visos konsultāciju punktos atbilst sanitāri 

higiēniskajām normām, ir estētiski noformētas, siltas, tīras un kārtīgas un drošas. Gaiteņos 

redzamā vietā ir novietoti ugunsdzēšamie aparāti, evakuācijas plāns, skolā ir norādītas ieejas, 

izejas. Skolā visu diennakti strādā dežurants. 

Bāzes skolas apkārtne ir tīra un sakopta, piebraucamie ceļi ir asfaltēti, ir paredzēta vieta 

automašīnu novietošanai. Ierīkoti ātruma sliekšņi. Skolas apkārtne ir droša izglītojamajiem, 

skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības noteikumiem atbilstošas zīmes un norādes. 

ESF projekta ietvaros bāzes skolās ir izremontēti un labiekārtoti dabaszinātņu kabineti, 

kuri ir aprīkoti ar multimediju centriem, kā arī par pašvaldību līdzekļiem izremontēti citi 

kabineti, tādējādi nodrošinot estētiskāku, pievilcīgāku, mūsdienu prasībām atbilstošāku un ērtāku 

vidi mācību procesam. Visās bāzes skolās arī īstenoti energoefektivitātes projekti, pabeidzot 

nomainīt skolās logus. Līdz ar to, skolās, kurās vēl nebija jaunie logi, tagad ir ievērojami siltāks. 

Vide pieejama izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām. 


klases telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām normām, skolas ir renovētas, ir ierīkots 

lifts un atpūtas telpa 

visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību 

procesam; 

skolotājiem pieejami kopētāji, skeneri, multimediju projektori; 

25

skolēniem ir iespēja piedalīties telpu noformēšanā, atbilstoši skolas pasākumiem, latviešu 

tradīcijām; 

skolas teritorijā atrodas transportlīdzekļu stāvlaukums; 

skolas ēdnīcā un kafejnīcās tiek nodrošināta iespēja skolēniem paēst pusdienas un 

vakariņas; 

Aizputes vidusskolas bāzes telpas ir piemērotas cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. 


turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu; 

turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi. 


6. Pamatjoma IESTĀDES RESURSI 

6.1. IEKĀRTAS UN MATERIĀLTEHNISKIE RESURSI 

Skolā ir nepieciešamās telpas mācību procesa, kā arī skolēnu un skolotāju vajadzību 

nodrošināšanai. Klašu telpas konsultāciju punktos ir atbilstošas skolēnu skaitam. Telpu 

iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu. 

Konsultāciju punktu darbā ir iespēja izmantot bāžu skolu materiāltehniskos resursus. 

Pedagogiem ir iespēja izmantot multimediju centrus, interaktīvās tāfeles, magnetafonus, DVD, 

kodoskopu, datorus, projektoru. Ir nodrošināta nepieciešamo mācību materiālu kopēšana gan 

skolotājiem, gan izglītojamajiem. Skola par budžeta līdzekļiem bāzes skolām palīdz iegādāties 

toneri un papīru kopēšanai. 

Skolas mēbeles ir pietiekami labā stāvoklī, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā 

un droši lietošanai. Skolā ievēro drošības pasākumus mācību un tehnisko līdzekļu uzglabāšanā. 

Mācību procesā skolotāji izmanto no ESF projekta „Dabaszinātnes un matemātika” 

saņemtos atbalsta materiālus skolotājiem atbilstoša mācību procesa īstenošanai fizikā, ķīmijā, 

bioloģijā un matemātikā. 

Mācību procesam nepieciešamo literatūru nodrošina bibliotēkas fonds. Katru gadu 

direktore apstiprina skolas izmantojamo mācību grāmatu sarakstu. 

Skolā nodrošinātas mācību materiālu pavairošanas iespējas. 

Ir datorklases ar datoriem, kuriem ir interneta pieslēgums, šos datorus, iepriekš 

vienojoties ar informātikas skolotāju, var izmantot k/p skolēni. Klasēs arī skolotājiem ir dators ar 

26

interneta pieslēgumu. Kā rāda aptaujas rezultāti. 100% skolotāji stundās izmanto mūsdienīgas 

tehnoloģijas. 


visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību 

procesam; 

mācību darbam pieejamas datorklases, multimediju projektori, DVD, audio atskaņotāji, 

kopētāji, projektori, skeneri, lupas; 

skolā ir datorklases, kurās datori saslēgti kopējā tīklā un kuriem nodrošināts interneta 

pieslēgums un serveris; 

esošās iekārtas un materiāltehniskie resursi nodrošina mācību procesa pilnvērtīgu norisi, 

tiem tiek nodrošināta apkope un remonts, tie ir darba kārtībā. 


turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus mācību procesa 

pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu sekmīgai īstenošanai; 

ieviest e-klases sistēmu. 


6.2.PERSONĀLRESURSI 

Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība. 17 skolotāji ir maģistri, 1 skolotājs – mentors. 

ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos 

mācību priekšmetos” piedalījās 7 pedagogi. 

ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas 

apstākļos” atbalstīti 32 pedagogi: 

2.pakāpi ir ieguvuši 10 skolotāji; 

3.pakāpi ir ieguvuši 18 skolotāji; 

4.pakāpi ir ieguvuši 4 skolotāji. 

Skolas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildības jomas ir noteiktas un ar darbinieku 

saskaņotas amata aprakstā, kurš pēc nepieciešamības tiek pārskatīts. Skolā ir normatīvajos 

dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstošs klašu piepildījums un sadalījums, noteikti klašu 

veidošanas pamatprincipi un tam atbilstoši nodrošināti pedagogu resursi. 

Pedagogu kvalifikācijas pilnveide notiek normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā. 

Skola atbalsta pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, apzina un koordinē skolotāju 

27

tālākizglītības vajadzības, ko parāda 100% skolotāju anketēšanas rezultāti. Informācija par katra 

pedagoga tālākizglītības aktivitātēm tiek uzkrāta skolotāju personas lietās, skolotāju darba 

mapēs, ievadīta VIIS datu bāzē, atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. 

Skolas pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām. 

Skolotāji apmeklē profesionālās pilnveides kursus, piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu 

saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās. Katru gadu augustā uz pedagoģiskās 

padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu. 

Skolā tiek organizēti semināri, lai izglītotu pedagogus par mācīšanas metodēm darbā ar 

pieaugušajiem, akcentējot nepieciešamību mācību darbā iekļaut tālmācības elementus. Ir 

sadarbība ar „Uzdevumi.lv”. 

Skolotāji piedalās ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo 

mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”. 

Skolotāji iesaistījušies ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu 

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”. Skolotāji piedalās ESF projektā „Pedagogu 

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Skolotāji piedalījušies 

www.uzdevumi.lv organizētajos tālākizglītības kursos. Skolotāji piedalās valsts centralizētajos 

eksāmenos kā vadītāji, novērotāji, intervētāji, vērtētāji. Skolotāji tālākizglītības nolūkā apmeklē 

citu skolotāju vadītās mācību stundas. 


skolai ir kvalificēts pedagoģiskais personāls; 

skolotāji izmanto plašas tālākizglītības iespējas; 

katru gadu augustā uz pedagoģiskās padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar 

pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu; 

skolotāji piedalās ESF projektos. 


aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto; 

veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem; 

nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem pedagogiem atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām; 

rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības programmās, kuras 

nepieciešamas skolas vajadzībām. 


28

7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN 

KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA 

7.1. IESTĀDES DARBA PAŠVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA 

Skolas vadība plāno skolas mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu. Konsultāciju 

punktu vadītāju apspriedēs tiek noteikti galvenie virzieni un formas konsultāciju punktu darba 

vērtēšanā. Izveidotas vienotas skolas dokumentācijas un izglītības programmas realizācijas 

vērtēšanas, ieskaišu pārskata veidlapas. Skolas kopējais darbs tiek analizēts skolas konsultāciju 

punktu vadītāju apspriedēs un skolas pedagoģiskās padomes sēdēs. Konsultāciju punktu darbība, 

stiprās un vājās puses tiek analizētas konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs, 

piedaloties skolas direktorei. Lielāka vērība veltāma skolas prioritāšu un galveno uzdevumu 

realizācijai mācību stundās. 

Skolas vadība plāno skolas darbu, tā kontroli un izvērtēšanu, organizē kontroles un 

vērtēšanas procesu. Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu atbilstoši skolas attīstības 

virzieniem, prioritātēm un mācību gada plānam. 

Skolas vadība kontrolē un pārrauga personāla darbu, veicina un atbalsta pašvērtēšanas 

procesu un skolas darbinieku iesaistīšanu skolas stipro pušu apzināšanā un nepieciešamo 

uzlabojumu noteikšanā. Skolas darbs tiek analizēts, sadarbojoties skolas direktorei, konsultāciju 

punktu vadītājiem, pedagogiem, skolēniem. Skolas darbs tiek izvērtēts divas reizes gadā- mācību 

gada noslēgumā un nākamā mācību gada sākumā. 

Skolā ir izstrādāti vienoti kritēriji un izvirzīti uzdevumi pašvērtējuma veikšanai. 

Skolotāji regulāri veic pašvērtējumu, izvērtējot sava darba stiprās puses un nepieciešamos 

uzlabojumus. Katru gadu izvērtē mācību sasniegumus. Tie tiek izskatīti konsultāciju punktos un 

priekšlikumi turpmākai darbībai iesniegti direktorei. 

Skolas attīstības plāns ir izstrādāts trim gadiem. Skolas attīstība tiek organizēta saskaņā 

ar attīstības plānu, tajā izvirzītajām prioritātēm. Prioritātes izvirzītas, ņemot vērā, pašvērtēšanas 

procesā iegūtos rezultātus un izvirzītas tālākās attīstības vajadzības. Pašvērtējumā iesaistītas 

visas skolas darbā iesaistītās mērķauditorijas. Skola īsteno attīstības plānā noteiktās prioritātes, 

konkrētos mērķus un uzdevumus. Attīstības plāna realizācija tiek kontrolēta, analizēta, izvērtēti 

rezultāti un nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas. 


skolas vadība veicina, atbalsta un organizē pašvērtēšanas procesu, iesaistot tajā visus 

skolotājus, skolēnus; 

skolotāji veic savu darba pašvērtējumu, balstoties uz konkrētiem faktiem, pierādījumiem; 

29

skolā ir visa obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija; 

skolas vadība plāno skolas attīstību, mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu; 

skolotāju darba kvalitātes izvērtēšana ESF projektu ietvaros iegūstot kvalitātes 

kategorijas pakāpes. 


turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus, uzdevumus, izvērtēt 

stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus; 

turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko darbību. 


7.2. IESTĀDES VADĪBAS DARBS UN PERSONĀLA PĀRVALDĪBA 

Ir izstrādāta precīza un optimāla skolas vadības un personāla struktūra. Vadības komanda 

ir profesionāla, ar atbilstošu izglītību. Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju 

punktā ir direktora vietnieki-konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības, 

atbildības jomas, kas ir norādītas amatu aprakstos. 

Skolas direktore apmeklējusi tālākizglītības programmas skolvadībā un ieinteresēta 

skolas darbā. Skolā izveidota vienota vadības komanda. Direktore regulāri konsultējas ar skolas 

darbiniekiem dažādu jautājumu izlemšanā, uzklausa viņu viedokļus un pieņem lēmumus, kas 

vērsti uz skolas kopējo darbu un darba koordināciju. Direktore pārrauga, kā konsultāciju punktu 

vadītāji veic savus uzdevumus. Skolas specifikas dēļ direktore ne vienmēr pilnībā pārzina katra 

konsultāciju punkta ikdienas situāciju. 

Direktoru vietnieki – konsultāciju punktu vadītāji profesionāli veic uzticētos 

pienākumus, pilnībā pārzina situāciju savā konsultāciju punktā, organizē mācību procesu, 

nodrošina informāciju skolotājiem par skolas kopīgajām nostādnēm, aktualitātēm, nodrošina 

demokrātisku skolas iekšējo normatīvo dokumentu izstrādi. Konsultāciju punktu vadītāji regulāri 

sadarbojas ar punkta pedagogiem un skolēniem. 

Skolā ir visa Ministru kabineta noteiktā obligātā dokumentācija. Skolas darbību 

reglamentē skolas nolikums, iekšējās kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi 

konsultāciju punktos un citi dokumenti. 

Skolotāji uzskata, ka skolas direktore prot uzklausīt un atbalstīt, ka attiecības ir 

koleģiālas. Direktore ir ļoti ieinteresēta skolas darbā. Skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta lietišķu 

un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem, skolēniem, pašvaldībām. Direktore prot vadīt 

30

komandas darbu, deleģēt funkciju izpildi, kā arī veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu 

izpildi. 

Ir gada darba plāns un pārskats par iepriekšējā darba plāna izpildi. Skolas dokumentu 

izstrāde notiek demokrātiski, tā atbilst normatīvo aktu prasībām. 

Skolas personālam ir izstrādāti amatu apraksti, noteikti pienākumi. 

Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju punktā ir direktora vietnieki – 

konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas, kas ir 

norādītas amatu aprakstos. 

Direktore un konsultāciju punktu vadītāji sniedz skolas darbiniekiem nepieciešamo 

atbalstu, plāno, organizē un vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi. 

Direktore izvērtē skolas darbinieku ierosinājumus skolas vadības un darba uzlabošanai. Vadības 

komanda ir saliedēta, prasmīgi sadarbojas savā starpā. 

Gandrīz visi anketētie (94,44%) skolotāji uzskata, ka direktore ir ļoti ieinteresēta skolas 

darbā, 88,89% skolotāju uzskata, ka prot vadīt komandas darbu, 72,22% skolotāju uzskata, ka 

ļoti labi prot deleģēt funkciju izpildi, 94,44% skolotāju uzskata, ka ļoti pozitīvi ietekmē skolas 

kopīgo darbu, kā arī prot veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu izpildi. Skolā īpaša 

uzmanība tiek pievērsta lietišķu un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem un skolēniem. 

Skolas direktore prot uzklausīt, atbalstīt, attiecības ir ļoti koleģiālas. Organizē kopīgus teātra 

apmeklējumus skolēniem ar pedagogiem, lai saliedētu skolas kolektīvu, kurš sastāv no 4 

konsultāciju punktiem. 

Skolas kvalitātes darba nodrošināšanai un informācijas apmaiņai notiek regulāras 

vadības sanāksmes, kuras tiek protokolētas. Tālākas informācijas nodošanai notiek informatīvās 

sanāksmēs konsultāciju punktos. 

Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā. Ir ievietota informācija par skolu e- 

vidē, informatīvi raksti vietējā novadu presē, uzrunāti individuāli potenciālie izglītojamie gan e- 

formā, gan personiski, izmantota absolventu iesaistīšana skolas darba popularizēšanā. 

Izglītības iestādē ir iespējams apmeklēt vadību noteiktos laikos. 

Slodzes skolotājiem sadalītas optimāli, lai varētu īstenot izglītības programmu, ņemot 

par pamatu skolotāju pieredzi un kvalifikāciju. 

Klašu komplektu piepildījums un sadalījums atbilst normatīvo aktu prasībām. Skolā tiek 

ievēroti noteikti apvienoto klašu principi. 


skolā izveidota vienota vadības komanda: 

skolas vadība rūpējas par skolas prestižu un pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā; 

31

visu skolotāju pienākumi, tiesības un atbildības jomas noteiktas darba līgumos, ar 

darbinieku saskaņots amatu aprakstos; 

atbalsts un metodiska palīdzību pedagogiem par aktualitātēm un profesionālās pilnveides 

pasākumiem. 


turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un plānošanas, izvērtējot to, un 

pēc vajadzības veikt uzlabojumu. 


7. 3. IESTĀDES SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM 

Direktore sadarbojas ar bāzes skolu direktoriem, Aizputes novada Domi un citām 

iestādēm pamatdarba jautājumos. Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā, rosinot 

publikācijas reģiona un vietējo pašvaldību presē. Konsultāciju punktu vadītāji strādā ciešā 

mijiedarbībā ar bāzes skolu direktoriem, nepieciešamības gadījumā piesaista pagastu bāriņtiesu 

darbiniekus. 

Skola sadarbojas ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām. 2010.gadā 

direktore un konsultācijas punkta vadītāja piedalījās Ventspils vakara vidusskolās pieredzes 

apmaiņā par vakara un neklātienes vidusskolu darbu, jaunākajām ievirzēm un problēmām. 

2008.gadā direktore piedalījās visas Latvijas vakara un neklātienes vidusskolu direktoru un to 

vietnieku divu dienu pieredzes apmaiņā Tallinā, Tallinas vakara un neklātienes vidusskolā un 

iepazinās ar neklātienes izglītību Igaunijā. 

Skola regulāri sadarbojas ar izglītības iestādes dibinātāju gan budžeta veidošanā, gan 

izglītības iestādes darbības nodrošināšanā. Skolotāji piedalījušies gan ESF projektā 

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātē „Pedagogu 

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, iegūstot 2., 3. un 4. 

kvalitātes pakāpi, gan ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai 

prioritārajos mācību priekšmetos” (Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./IPIA/VIAA/002), gan 

ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 

kompetences paaugstināšana.” Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projekti „Pavāru 

aroda izglītojamo prakse Vācijā”, „Galdnieku un automehāniķu aroda izglītojamo prakse 

Vācijā”. 

32


sadarbība ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām; 

sadarbība ar novada izglītības iestādēm; 

piedalās ESF projektos. 


veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos izglītības iestādes 

darbības nodrošināšanā. 


8. Citi sasniegumi 

Skolas audzēkņi piedalās konkursā „Droša skola 2011”. Konkursa „Droša skola 2011” 

mērķis bija izvērtēt izglītības iestāžu esošo labo praksi darba aizsardzības un darba vides 

jomās, kas no audzēkņa profesijas izvēles sākuma līdz tās praktiskai apgūšanai un darba 

uzsākšanai profesijā ļāva novērtēt, izprast un izskaidrot droša darba apguves un 

izpildījuma prasības, mazinot un izskaužot jauno darbinieku nelaimes gadījumus mācību 

un darba vietās. 

Skolēni iesaistījās LDDK un biedrības „Jauniešu konsultācijas” izveidotās darba 

drošības e-mācību spēlēs „Jauniešu datorspēles” apgūšanā, uzrādīja labus rezultātus 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) organizētajā konkursā „Profs”, kas vērtē 

jauniešu zināšanas par darba tiesībām un drošību. 

2008./2009. mācību gadā 11.klases jauniete piedalījās Liepājas rajona ģeogrāfijas 

olimpiādē un konkurencē starp visu rajona vidusskolu jauniešiem ieguva 2 vietu; 

2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu vēstures olimpiādē un 

konkurencē starp novada vidusskolēniem ieguva 2.vietu; 

2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu politikas un tiesību 

olimpiādē un konkurencē starp 9. novadu vidusskolēniem ieguva labāko rezultātu un tika 

izvirzīta startam republikā. Paralēli mācībām jauniete mīlestībā audzina arī meitiņu; 

sekmīgi studē augstskolā. 

Mūsu skolotāja ir viena no autorēm mācību grāmatām „Informātika pamatskolai”, 

darbojas kā lektore VISC projektos un kā eksperte standartu un mācību programmu 

33

ekspertēšanā, darbojas VISC konsultatīvajā komisijā par mācību priekšmetiem 

(informātika un programmēšana), ir T. Bērča stipendiāte. 

Mūsu skolotāji piedalās latviešu valodas un literatūras, vēstures Centralizēto eksāmenu 

labošanā. 

Sākot ar 2008.gadu mūsu skolas audzēkņiem, kuri mācās Cīravas konsultācijas punktā, ir 

iespēja piedalīties „Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projektā” un tā nodrošina 

iespēju labākajiem skolas jauniešiem doties praksē uz Vāciju. Kad saņemam projekta 

apstiprinājumu, tad starp attiecīgās profesijas pārstāvjiem tiek izsludināts konkurss un 

katrs, kurš to vēlas, raksta motivācijas vēstuli, kuru pēc tam izvērtē skolas direktora 

izveidota komisija. Tie jaunieši, kuri tiek izvirzīti praksei Vācijā, papildus apgūst 

vācu/angļu valodu. Praktizēties Vācijā jauniešiem ir bijusi izdevība gan 2009. gadā, gan 

2 reizes 2010.gadā un arī 2011.gadā. Pieredzes apmaiņa ilgst 1-6 nedēļas. 

34

9. Skolas turpmākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi 

1. 

Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi 

Mācību saturs un 

skolā īstenotās 

izglītības 

programmas 

ļoti labi 

Sekmīgi realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā, 

gan vidējā izglītībā; 

izveidot tālmācības programmu; 

turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un 

metodisko literatūru; 

turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. 

Mācīšanas kvalitāte 

labi 

Mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju; 

pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju 

pašnovērtējumu; 

izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē 

informācijas prasmju veidošanā stundās; 

iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un 

pētnieciskajā darbībā; 

papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem. 

2. 

Mācīšana un 

mācīšanās 

Mācīšanās kvalitāte 

labi 

Motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas 

personības attīstīšanai; 

iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos, 

olimpiādēs; 

pilnveidot skolēni prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei; 

sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, 

secināt un pieņemt lēmumus; 

motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas; 

motivēt skolēnus labāk apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību 

mācību procesā un pozitīvā rezultāta sasniegšanā. 

Vērtēšana kā mācību procesa 

sastāvdaļa 

labi 

Akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi; 

turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un 

analīzē. 

35

3. 

4. 


Izglītojamo 

sasniegumi 

Atbalsts 

izglītojamajiem 

Izglītojamo sasniegumi 

ikdienas darbā 

Izglītojamo sasniegumi valsts 

pārbaudes darbos 

Psiholoģiskais atbalsts, 

sociālpedagoģiskais atbalsts 

un izglītojamo drošības 

garantēšana 

Atbalsts personības 

veidošanā 

Atbalsts karjeras izglītībā 

Atbalsts mācību darba 

diferenciācijai 

Atbalsts izglītojamiem ar 

speciālām vajadzībām 

ļoti labi 

ļoti labi 

labi 

ļoti labi 

ļoti labi 

Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības, 

kā arī apmācības bīstamās un ārkārtas situācijās. 

Turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un 

sociālo iemaņu attīstīšanai; 

rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos, 

olimpiādēs, ārpusskolas aktivitātēs. 

Paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras 

izvēles jautājumos; 

veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem dalīties pieredzē 

karjeras izvēlē; 

aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas; 

padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu. 

Turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot 

un pārliecinot viņus par savām spējām; 

mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos, 

olimpiādēs, nebaidoties parādīt savas spējas citu vispārējo 

vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu pašapziņu. 

Nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu 

laikā. 

Sadarbība ar izglītojamā ģimeni 

labi 

Turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas 

apmeklējumu un mācību sasniegumiem; 

veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un 

neveiksmēm. 

36


5. Iestādes vide 

6. Iestādes resursi 

7. 

Iestādes darba 

organizācija, 

vadība un 

kvalitātes 

nodrošināšana 

Mikroklimats 

Fiziskā vide 

Iekārtas un materiāltehniskie 

resursi 

Personālresursi 

Iestādes darba pašvērtēšana un 

attīstības plānošana 

Iestādes vadības darbs un 

personāla pārvaldība 

Iestādes sadarbība ar citām 

institūcijām 

ļoti labi 

ļoti labi 

ļoti labi 

ļoti labi 

ļoti labi 

ļoti labi 

labi 

Turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā; 

turpināt skolas tradīciju izkopšanu; 

turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp 

skolēniem, skolēniem un pedagogiem; 

turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu 

skolā. 

Turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu; 

turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi. 

Turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus 

mācību procesa pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu 

sekmīgai īstenošanai; 

ieviest e-klases sistēmu. 

Aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto; 

veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem; 

nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem 

pedagogiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 

rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības 

programmās, kuras nepieciešamas skolas vajadzībām. 

Turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus, 

uzdevumus, izvērtēt stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus; 

turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko 

darbību. 

Turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un 

plānošanas, izvērtējot to, un pēc vajadzības veikt uzlabojumus. 

Veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos 

izglītības iestādes darbības nodrošināšanā. 

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas direktore: 

/G.Vīdnere/ 

31.01.2012. 

37

PAÅ NOVÄRTÄJUMA ZIÅ OJUMS - Aizputes Novads

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

PAÅ NOVÄRTÄJUMA ZIÅOJUMS - Aizputes Novads