You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Sekciju darbs<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Attīstībai<br />
starptautiski<br />
projekti<br />
Latvijas attīstības stratēģijas atslēgas vārdi: vietējās ražošanas modernizācija,<br />
likumdošanas sakārtošana būvniecībā, citu valstu zinātnisko sasniegumu<br />
adaptēšana, integrācija, starptautiskā sadarbība. Ir jāturpina Latvijas tradicionālo<br />
rūpniecības un pakalpojumu nozaru bāzes modernizācija, kas varētu<br />
sekmēt konkurētspējas palielināšanos globālā līmenī, likumdošanas sakārtošana<br />
būvniecības nozarē, kā arī vietējo R&D (pētījumi/attīstība) sasniegumu<br />
komercializāciju.<br />
Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim<br />
augstās tehnoloģijas ne vienmēr ir sinonīms<br />
lielai algai un straujai attīstībai.<br />
Tieši pretēji, pārejas ekonomikas<br />
valstis, arī Latvija, var panākt lielāku<br />
attīstību «par to pašu naudu», nostiprinot<br />
tradicionālo nozaru – būvniecības,<br />
mežsaimniecības, pārtikas u. c. – konkurētspēju.<br />
Protams, tas neizslēdz<br />
nākotnes perspektīvu izstrādāt un ražot<br />
augstās tehnoloģijas produktus.<br />
Jāņem vērā, ka gada kopējais R&D<br />
izdevumu apjoms Latvijā no visiem<br />
sektoriem – valsts, privātā un ārvalstu<br />
avotiem – atbilst apmēram vienas lielas<br />
ASV korporācijas vienas nedēļas<br />
R&D izdevumiem, bet kopējais Latvijā<br />
R&D aktivitātēs iesaistīto darbinieku<br />
skaits ir vienāds ar vidēja lieluma<br />
ASV laboratorijas pētnieku skaitu. Pamatojoties<br />
uz esošo situāciju, varam<br />
teikt, ka Latvijas integrēšanās pasaules<br />
ekonomikā būs atkarīga gan no tās uzņēmumu<br />
un zinātnieku gribas pieņemt<br />
un izmantot ārpus Latvijas robežām<br />
radītās zināšanas, gan no Latvijas zinātnieku<br />
sekmēm komercializēt valstī<br />
radītās zināšanas.<br />
2009. gada 10.–13. novembrī Rīgā<br />
notika pirmā starptautiskā tehnoloģiju<br />
attīstības un komercializācijas projekta<br />
1st Commercialization Reactor<br />
sadarbības partneru tikšanās, uz kuru<br />
bija aicināti Latvijas uzņēmēji, kas ie-<br />
interesēti un gatavi attīstīt sadarbību<br />
ar NVS valstu tehnoloģiju turētājiem<br />
un uz šo zinātnisko izstrādņu bāzes dibināt<br />
jaunus uzņēmumus Latvijā.<br />
Tagad Starptautiskais zinātnes un tehnoloģiju<br />
centrs (International Science<br />
and Technology Center – ISTC), Latvijas<br />
Investīciju un attīstības aģentūra<br />
(LIAA) un SIA Virtual CEO uzsākuši<br />
šā starptautiskā tehnoloģiju attīstības<br />
un komercializācijas projekta 1st<br />
Commercialization Reactor īstenošanu.<br />
Tā mērķis ir veicināt NVS valstīs<br />
radīto tehnoloģisko izstrādņu komercializācijas<br />
uzsākšanu Latvijā. Šāda<br />
veida projekts pie mums tiek organizēts<br />
pirmo reizi.<br />
Turpmāk šā projekta sadarbības partneru<br />
tikšanās paredzēts rīkot vismaz reizi<br />
pusgadā. Uz pasākumu Rīgā ieradās<br />
desmit tehnoloģiju izstrādātāji/zinātnieki<br />
no NVS valstīm, kas ir izteikuši<br />
vēlmi savas tehnoloģijas īstenot ar<br />
Latvijā dibinātu uzņēmumu palīdzību.<br />
ISTC eksperti ir nodrošinājuši zinātnisko<br />
izstrādņu koncepta apliecinājumu<br />
izstrādi (proof of concept) katrai no šīm<br />
tehnoloģijām. Prezentētās tehnoloģijas<br />
ir elektronikas, alternatīvās enerģijas,<br />
medicīnas iekārtu, biotehnoloģiju un<br />
farmācijas jomā.<br />
Interesanti ir baltkrievu zinātnieku sadarbībā<br />
ar Krievijas speciālistiem izstrādātie<br />
jaunās paaudzes fotoelementi,<br />
kas nodrošina Saules enerģijas pārvēršanu<br />
elektriskajā enerģijā, kā elementu<br />
izmantojot speciālu filmas materiālu,<br />
ko var uzlīmēt uz būvkonstrukcijām<br />
– jumtiem, sienām, kā arī novietot<br />
uz atsevišķām plaknēm. Lietderības<br />
koeficients varētu būt augsts – līdz 22<br />
procentiem. Diemžēl baltkrievu zinātnieki<br />
nevarēja piedāvāt jau izstrādātu<br />
tehnoloģiju, paraugs bija radīts Vācijā.<br />
Uz filmas ir nepieciešams uznest<br />
CU(IN, Ga)Se2 kārtu vakuuma apstākļos.<br />
Baltkrievu zinātnieki bija ievadījuši<br />
sarunas par nepieciešamās iekārtas<br />
izgatavošanu Anglijā, kas prasītu laiku<br />
līdz diviem gadiem un ievērojamus kapitālieguldījumus<br />
– aptuveni 1 000 000<br />
latu. Diemžēl šoreiz baltkrievu zinātnieki<br />
ir nedaudz nokavējušies, jo arī<br />
citas valstis ir nonākušas līdz līdzīgiem<br />
rezultātiem, un risks, lai iesaistītos šajā<br />
projektā, ir pārāk augsts, ņemot vērā<br />
iekārtas izstrādes laiku un arī to, ka<br />
starptautiskas enerģētikas kompānijas,<br />
kuru gada apgrozījums ir vismaz<br />
200 000 000 latu, arī sāk strādāt, lai<br />
izmantotu šo tehnoloģiju.<br />
Pēc šīs pirmās tikšanās varam secināt,<br />
ka jāmeklē aktīvas sadarbības iespējas<br />
ar NVS un Baltkrievijas zinātniekiem,<br />
lai maksimāli īsā laikā varētu iepazīties<br />
ar viņu atklājumiem un vienoties<br />
par sadarbības formām, ņemot vērā,<br />
ka mums ir pieejami visi ES fondu līdzekļi.<br />
Savukārt <strong>LBS</strong> var piedāvāt savu<br />
lielo zināšanu potenciālu būvniecības<br />
jomā, sadarbojoties ar NVS un citām<br />
valstīm. Krievijā ir izstrādāta vienstāva<br />
un divstāvu māju apbūves programma,<br />
kurā būtu iespējamas dažādas sadarbības<br />
formas.<br />
Lauris Lācgalvis,<br />
Banku augstskolas<br />
2. kursa doktorants,<br />
<strong>LBS</strong> Starptautisko sakaru sekcija<br />
24<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
25
Change language