You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Saturs<br />
Ievads<br />
Tik nozīmīgā pleca sajūta!<br />
Jauns starta laukums<br />
Aktualitātes<br />
Būvindustrijas nevalstisko<br />
organizāciju koordinācijas centrs<br />
Projekti daudzdzīvokļu māju<br />
siltumnoturībai<br />
Vadība<br />
Valdes sēdes<br />
Sekciju darbs<br />
Attīstībai starptautiski projekti<br />
Personība<br />
Būvnieku Tečere<br />
Objekts<br />
Rīgas Ziemeļu transporta koridors<br />
Reģionos<br />
Renovācija Jelgavā<br />
Atklāj rekonstruēto baseinu<br />
Bitītei spāru svētki<br />
Paceļamais tilts pār Ventu<br />
Top Jaunrades nams<br />
2<br />
3<br />
4<br />
12<br />
16<br />
22<br />
24<br />
28<br />
36<br />
38<br />
40<br />
42<br />
43<br />
<strong>LBS</strong> BSSI<br />
Pārprastā demokrātija<br />
jeb akceptētā visatļautība<br />
Izglītība<br />
Semināri<br />
LLU topošie būvinženieri<br />
mācās Dānijā<br />
Jaunais inženieris<br />
Paša pieņemts lēmums<br />
Dzīves skola<br />
Dzīves gudrība un prasmes<br />
Brīvais mikrofons<br />
Saglabāt konkurētspēju<br />
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
Profesija. Kvalifikācijas atzīšana<br />
Labā griba<br />
Būves un būvsistēmas bērnudārzā<br />
Būves<br />
Tilti<br />
44<br />
45<br />
46<br />
48<br />
52<br />
56<br />
58<br />
62<br />
64<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska<br />
©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas<br />
Būvinženieru savienību obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012<br />
Tālrunis, fakss 67845910<br />
E-pasts: lbs@apollo.lv<br />
<strong>LBS</strong> internetā: www.lbs.building.lv<br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
Paldies šā numura veidotājiem:<br />
Aivaram Caunem, Ingrīdai Eklonei, Jānim Graudulim,<br />
Jānim Prauliņam, Eduardam Raubiško,<br />
Guntaram Šternam, Silvijai Štrausai un<br />
Mārtiņam Straumem!<br />
Vāka foto: paceļamais tilts pār Ventu. Oskara Jūras (Ventspils hronika) foto<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Ievads<br />
Tik nozīmīgā<br />
pleca sajūta!<br />
Jauns starta<br />
laukums<br />
Balta ziema. Kā pasakā! Neviens vien<br />
teic, ka neatceras tik skaistu janvāri.<br />
Kas par to, ka katrs rīts jāsāk ar<br />
baltajiem darbiem (sniega tīrīšanu),<br />
un nekas, ja sniega dēļ gadās kāda<br />
ķeza ceļā, darbā vai kur citur. Ar to<br />
nebūt nemudinu dzīvot pēc principa,<br />
ja «iesit pa vienu vaigu, pagriez otru»,<br />
bet gan novērtēt situāciju un vai nu<br />
nogaidīt, vai paieties pretī savam<br />
notikumam. Tāpat kā brīžos, kad ir<br />
auksti, mēs uzvelkam cimdus, zeķes<br />
un turpinām to, kas jādara, turpinām<br />
to, ko esam iecerējuši, vai tieši<br />
otrādi – saprotot, ka nav īstais laiks<br />
darbībai, atliekam to. Tādā gaidīšanas<br />
režīmā smadzenēm ir iespēja atpūsties,<br />
un tās sāk strādāt radošāk. Tieši tad,<br />
kad šķiet, ka nav ne materiālu, ne<br />
iespēju, cilvēki spēj izdomāt unikālas<br />
lietas. Tikai vajag gribēt. Tieši<br />
tādu es atceros deviņdesmito gadu<br />
sākumu, kad daudzi mazie un vidējie<br />
uzņēmēji uzsāka biznesu tukšā vietā.<br />
Tagad vismaz ir prasmes, zināšanas<br />
un uzkrātā pieredze. Cilvēki mainās.<br />
Darbības mainās. Laiks mainās. Nekas<br />
nav mūžīgs. Ne labais, ne ļoti labais,<br />
ne sliktais un ne tik sliktais.<br />
Tāpēc uzticēsimies un iesim cits citam<br />
talkā!<br />
26. martā tiksimies Latvijas Būvinženieru<br />
savienības XXII kongresā. Runāsim<br />
ne tik daudz par pagātni, cik par<br />
to, kā katrs savā vietā – grupā, sekcijā,<br />
reģionālajā kopā un visā lielajā būvinženieru<br />
saimē – varam īstenot labas<br />
idejas un paveikt ko labu. Ja arī šobrīd<br />
neko vairāk, tad kaut vai baltos darbusJ.<br />
Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.<br />
Paldies būvinženieru saimei par līdzšinējo<br />
pleca sajūtu!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
Jaunais gads pasaulē ir ienācis ar skarbiem<br />
pārbaudījumiem – spalgu salu,<br />
dziļu sniegu, postošām vētrām, graujošām<br />
zemestrīcēm un vienlaikus ar uzņēmumu<br />
maksātspējas zudumu un bezdarbu.<br />
Daļa no šiem pārbaudījumiem<br />
vistiešākajā un nežēlīgākajā veidā ir<br />
skārusi arī mūsu biedrus.<br />
Ko darīt? Kā izdzīvot un nepazaudēt<br />
vairāk vai mazāk veiksmīgi uzsākto<br />
attīstību?<br />
Droši vien vienotas receptes nav un<br />
nevar būt, jo katram no mums dzīves<br />
fabula un iespējas ir atšķirīgas, tomēr<br />
viens ir skaidrs – izdzīvos tas, kas darbosies,<br />
kas kritiski izvērtēs savas iespējas,<br />
izvirzīs reāli īstenojamus mērķus<br />
un soli pa solim tos realizēs.<br />
Kas gaidāms būvniecības nozarē?<br />
Notiks būvniecības tirgus attīrīšanās<br />
no gadījuma «būvniekiem», nozares<br />
profesionālās vadības koncentrēšanās<br />
valsts spēcīgākajos uzņēmumos, nelielo<br />
profesionālo būvfirmu apvienošanās,<br />
mazo būvfirmu specializēšanās ar<br />
būvniecību saistīto pakalpojumu sniegšanai<br />
atsevišķos darbu veidos.<br />
Neapšaubāmi, šajos dabiskās attīrīšanās<br />
procesos uz prestižāku un labāk<br />
apmaksātu darbu varēs cerēt tie, kuru<br />
profesionālā kompetence būs lielāka<br />
un zināšanu līmenis plašāks.<br />
No pasaules ekonomisko krīžu vēstures<br />
zināms, ka krīzes ne tikai iznīcina,<br />
bet arī paceļ jaunā kvalitātes līmenī.<br />
Šajā sakarā gribētos jums visiem un<br />
katram atsevišķi novēlēt, lai pašreizējā<br />
ekonomiskā krīze jums ir kā starta<br />
laukums jaunām iecerēm un jauniem<br />
izaicinājumiem, lai jums pietiek spēka<br />
un gudrības šo ieceru realizēšanai.<br />
Cerot un ticot uz jūsu<br />
gribēšanu un varēšanu,<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
Būvindustrijas nevalstisko<br />
organizāciju koordinācijas<br />
centrs<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru (BKC) pirms gada<br />
nodibināja 18 ar būvniecību saistītas nevalstiskas organizācijas (NVO), lai kopā<br />
valstij piedāvātu pārdomātus un finansiāli efektīvus priekšlikumus būvniecības<br />
valsts pārvaldes reorganizācijai. Pašlaik BKC ir 22 dalībnieki. BKC statūti paredz<br />
ik pēc pusgada vēlēt prezidija priekšsēdētāju. Vispirms šā centra darbu vadīja<br />
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, tad Latvijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, bet 4. janvārī uz nākamo<br />
pusgadu tika ievēlēts Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas<br />
(LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš.<br />
Latvijas Būvinženieru savienība pagājušā<br />
gada otrajā pusgadā bija Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centra prezidējošā institūcija.<br />
«Atklāti jāatzīst, ka šis laika posms bija<br />
ļoti saspringts, jo bija saistīts ar būvniecības<br />
likumdošanas (Būvniecības<br />
likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, MK<br />
noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses<br />
un arhitekta prakse sertifikātu<br />
piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu,<br />
kā arī MK noteikumu Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumi)<br />
precizēšanu un pilnveidošanu. Lai konsolidētu<br />
dažādu institūciju viedokļus,<br />
notika vienpadsmit BKC sanāksmes,<br />
četras diskusijas un viena konference,»<br />
informēja Mārtiņš Straume.<br />
Izvērtējot padarīto, var secināt, ka gandrīz<br />
visos ar likumdošanu saistītajos<br />
jautājumos tika panākta principiāla<br />
vienošanās ar Ekonomikas ministrijas<br />
amatpersonām, kuras valstī ir atbildīgas<br />
par būvniecību.<br />
Taču par nožēlošanu jāatzīst, ka jautājumos<br />
par būvinženieru sertifikāciju<br />
un būvuzņēmēju reģistrāciju no BKC<br />
divdesmit divām organizācijām nav<br />
panākta vienošanās ar Latvijas Būvnieku<br />
asociācijas (LBA) valdes vairākumu.<br />
Joprojām daļa LBA valdes<br />
locekļu uzskata, ka sertificēšana – izglītības,<br />
būvprakses un būvniecības likumdošanas<br />
zināšanu izvērtēšana – ir<br />
šķērslis uzņēmējdarbībai. Par šķērsli<br />
uzņēmējdarbībai tiek uzskatīta arī<br />
plānotā reģistrācija Būvkomersantu<br />
reģistrā, vadoties pēc uzņēmuma kapacitātes<br />
un tiešo būvdarbu vadītāju<br />
kompetences.<br />
«Vai par šādu profesionālās būvniecības<br />
izdzīvošanai nepieņemamu LBA<br />
valdes lēmumu ir informēti arī tās<br />
biedri? Lai kā arī būtu, mēs respektējam<br />
LBA pašreizējo situāciju un tās<br />
biedru intereses, bet nevaram pieļaut,<br />
lai tiktu sagrauta Latvijas būvniecības<br />
nozare,» – tā Mārtiņš Straume.<br />
Tāpēc iepazīstinām <strong>LBS</strong> biedrus ar<br />
BKC 4. janvāra vēstuli ekonomikas ministram<br />
Artim Kamparam un LBA prezidenta<br />
Viktora Puriņa 8. janvāra vēstuli<br />
BKC prezidentam Vilnim Krēsliņam.<br />
2010. gada 4. janvārī<br />
Nr. 02/12<br />
Ekonomikas ministram A. Kamparam<br />
Kopija: LR Saeimas Tautsaimniecības,<br />
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas<br />
priekšsēdētājam V. A. Krauklim<br />
Par Būvindustrijas koordinācijas<br />
centra darbību<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Ir pagājis gads, kopš divdesmit divas<br />
nevalstiskās profesionālās ar būvniecību<br />
saistītās organizācijas ir apvienojušās<br />
Būvindustrijas profesionālo<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centrā (BKC).<br />
Apvienošanās mērķis bija profesionāli<br />
izvērtēt visus ar būvniecību saistītos<br />
likumdošanas aktus, no kuriem ir atkarīga<br />
būvniecības uzņēmējdarbības<br />
vide un valsts būvniecības kompleksa<br />
tehniskās vadības kompetence.<br />
Pēdējā pusgada laikā ir panākta BKC<br />
un Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
un mājokļu politikas departamenta<br />
vadības viedokļu konsolidācija, veiksmīgi<br />
turpinājusies jaunā Būvniecības<br />
likuma projekta pilnveidošana, virzību<br />
ir guvuši Ministru kabineta noteikumi<br />
Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un<br />
arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,<br />
reģistrēšanu un anulēšanu, kā arī<br />
MK noteikumi Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumi.<br />
Sadarbībā ar Biznesa un finanšu pētniecības<br />
centru ir notikušas četras kompetentu<br />
ekspertu diskusijas un viena konference<br />
par būvniecības un energoefektivitātes<br />
jautājumiem. Diskusiju materiāli<br />
apkopoti, izdoti Diskusiju žurnāla<br />
formātā un iesniegti valsts institūcijām.<br />
Ir patīkami apzināties, ka pēdējā – 2009.<br />
gada 28. decembra – Ekonomikas ministrijas<br />
organizētajā jaunā Būvniecības likuma<br />
elektroniskajā saskaņošanas akcijā<br />
jautājumos, kas ir saistīti ar būvniecības<br />
projektu un objektu kvalitāti, ar būvniecības<br />
tehnisko vadītāju kompetenci un<br />
būvniecības dalībnieku atbildību, divdesmit<br />
deviņām skaņojošajām institūcijām<br />
principiālu iebildumu nebija.<br />
Tas norāda, ka būvniecības politika, ko<br />
Ekonomikas ministrija ir iestrādājusi<br />
jaunajā Būvniecības likuma projektā, ir<br />
pieņemama visām valsts institūcijām.<br />
Mēs apzināmies, ka BKC darba atdeve<br />
un ar būvniecību saistīto likumdošanas<br />
aktu virzība varētu būt dinamiskāka un<br />
veiksmīgāka, ja Ekonomikas ministrijai<br />
būtu skaidri formulēta būvniecības<br />
politika, kurā tiktu nodalītas valsts un<br />
nevalstisko organizāciju funkcijas.<br />
Mēs ceram, ka sadarbība starp Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centru un valsts institūcijām<br />
2010. gadā sekmīgi turpināsies.<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Informējam, ka 2010. gada pirmajā<br />
pusgadā BKC prezidiju atbilstoši BKC<br />
nolikuma 5.2.1. p. vadīs Latvijas Elektroenerģētiķu<br />
un energobūvnieku asociācijas<br />
(LEEA) valdes priekšsēdētājs<br />
Vilnis Krēsliņš, tālr. 67729300, mob.<br />
tālr. 29219263, e-pasts: info@bleea.lv,<br />
adrese: Rīga, Šmerļa iela 1, LV-1006.<br />
Cerot un ticot uz veiksmīgu sadarbību,<br />
BKC prezidija priekšsēdētājs<br />
(2009.03.07.–2010.04.01.),<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
M. Straume<br />
BKC prezidija locekļi:<br />
Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens<br />
tehnoloģijas inženieru savienības<br />
valdes loceklis A. Brambis<br />
Transporta inženieru asociācijas<br />
izpilddirektors J. Klismets<br />
Latvijas Elektroenerģētiķu un<br />
energobūvnieku asociācijas valdes<br />
priekšsēdētājs V. Krēsliņš<br />
Latvijas Arhitektu savienības padomes<br />
priekšsēdētājs A. Kronbergs<br />
Latvijas Būvnieku asociācijas<br />
prezidents V. Puriņš<br />
Latvijas Būvmateriālu ražotāju<br />
asociācijas valdes priekšsēdētājs<br />
J. Reisons<br />
BKC biedrs:<br />
Būvniecības attīstības stratēģiskās<br />
partnerības valdes priekšsēdētājs<br />
V. Birkavs<br />
Rīga, 2010. gada 8. janvārī<br />
Nr. 02-04<br />
BKC prezidija priekšsēdētājam<br />
V. Krēsliņam<br />
Par 2010. gada 4. janvāra<br />
Būvindustrijas<br />
organizāciju koordinācijas centra<br />
vēstuli Nr. 02/12<br />
Par Būvindustrijas koordinācijas<br />
centra darbību<br />
God. kungs!<br />
2010. gada 4. janvārī Būvindustrijas<br />
organizāciju koordinācijas centra vārdā<br />
Jums tika nosūtīta vēstule Nr. 02/12<br />
Par Būvindustrijas koordinācijas centra<br />
darbību. Šīs vēstules uzdevums<br />
un mērķis bija izteikt gandarījumu par<br />
konstruktīvu sadarbību starp LR Ekonomikas<br />
ministriju un būvindustrijas<br />
sabiedriskajām organizācijām, bet galvenais<br />
– informēt par Būvindustrijas<br />
koordinācijas centra prezidenta un prezidējošās<br />
organizācijas nomaiņu.<br />
Diemžēl iepriekš minētās vēstules sākuma<br />
daļā saistībā ar Būvniecības likuma<br />
projektu mums nepieņemamā veidā ir<br />
likts uzsvars un skaidrots jautājums par<br />
būvinženieru sertifikāciju. Šāds skaidrojums<br />
rada maldinošu priekšstatu, it<br />
kā visas saskaņojošās organizācijas, tajā<br />
skaitā arī Latvijas Būvnieku asociācija<br />
un Latvijas Ceļu būvētāju biedrība, ir<br />
piekritušas būvinženieru sertificēšanas<br />
saglabāšanai pašreizējā veidolā.<br />
Atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka Latvijas<br />
Būvnieku asociācija iebilst pret pastāvošo<br />
sertifikācijas sistēmu. Savus<br />
iebildumus un priekšlikumus rakstiski<br />
esam nosūtījuši 2009. gada 25. augustā<br />
LR ekonomikas ministram A. Kamparam,<br />
LR Ekonomikas ministrijas<br />
valsts sekretāram A. Matīsam, LR<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
un mājokļa departamenta direktoram<br />
G. Ābelem Nr. 01-06 Par Būvniecības<br />
likuma projektu, 2009. gada 16.<br />
oktobrī LR ekonomikas ministram A.<br />
Kamparam Nr. 01-72 Par Būvniecības<br />
likuma projektu, 2009. gada 16.<br />
oktobrī Būvindustrijas nevalstisko<br />
organizāciju koordinācijas centra prezidija<br />
priekšsēdētājam M. Straumem<br />
Nr. 02-73 Par BKC 16. oktobra ārkārtas<br />
pilnsapulces balsojuma jautājumiem,<br />
kā arī elektroniski – 2009. gada 23.<br />
decembrī LR Ekonomikas ministrijas<br />
Būvniecības un mājokļu politikas<br />
departamenta direktoram G. Ābelem,<br />
BKC plkst. 13:24 un 14:57 Latvijas<br />
Būvnieku asociācijas valdes lēmumus,<br />
2010. gada 6. janvārī LR Ekonomikas<br />
ministrijas Būvniecības un mājokļu<br />
politikas departamenta direktoram G.<br />
Ābelem LBA adresēto vēstuli BKC.<br />
Latvijas Būvnieku asociācija ar visiem<br />
tās rīcībā esošajiem dokumentārajiem<br />
argumentiem turpinās gan Ministru kabinetā,<br />
gan Saeimā pierādīt sava lēmuma<br />
pamatotību.<br />
Vienlaikus iepriekš minētajā vēstulē ir<br />
nekorekti apgalvots, ka pēc 2009. gada<br />
28. decembra Ekonomikas ministrijas<br />
organizētās jaunā Būvniecības likuma<br />
elektroniskās saskaņošanas akcijas saskaņojošajām<br />
institūcijām principiālu<br />
iebildumu par likuma projektu nebija.<br />
Iepazīstoties ar elektroniski saņemtajiem<br />
dokumentiem, patiesībā vairākas<br />
pretenzijas ir izteikušas Zemkopības<br />
ministrija, Satiksmes ministrija, Aizsardzības<br />
ministrija, Vides konsultatīvā<br />
padome, Sabiedriskās politikas<br />
centrs PROVIDUS, Vides ministrija,<br />
biedrība Sabiedrība par atklātību<br />
Delna, Patērētāju tiesību aizsardzības<br />
centrs, Latvijas Būvnieku asociācija,<br />
Tieslietu ministrija, Veselības ministrija,<br />
Finanšu ministrija, Reģionālās<br />
attīstības un pašvaldību lietu ministrija<br />
un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas<br />
departaments.<br />
Pie tam vairākas saskaņojošās institūcijas<br />
ir vērsušas uzmanību uz to, ka<br />
šāda veida likumprojekta saskaņošana,<br />
kad pēc plašiem dažādu institūciju un<br />
organizāciju iebildumiem ir izstrādāts<br />
faktiski jauns Būvniecības likumprojekts<br />
un tas tiek nosūtīts saskaņošanai<br />
pirmssvētku dienās, nosakot Ministru<br />
kabineta noteikumu Nr. 300 Ministru<br />
kabineta kārtības rullis 101. punktā paredzēto<br />
minimālo termiņu iebildumu izteikšanai<br />
(piecas darbdienas), neatbilst<br />
labas pārvaldības principam. Tāpēc šīs<br />
institūcijas lūdz atbilstoši Ministru kabineta<br />
2009. gada 7. aprīļa noteikumu<br />
Nr. 300 Ministru kabineta kārtības rullis<br />
100. punktam rīkot starpministriju<br />
(starpinstitūciju) sanāksmi.<br />
Ņemot vērā iepriekš teikto, lai nerastos<br />
maldīgs priekšstats, ka Latvijas Būvnieku<br />
asociācija ir mainījusi savu nostāju<br />
jautājumā par būvinženieru sertifikāciju,<br />
tā atsauc savu parakstu (prezidenta<br />
Viktora Puriņa personā) uz 2010. gada<br />
4. janvāra Būvindustrijas organizāciju<br />
koordinācijas centra vēstules Nr. 02/12<br />
Par Būvindustrijas koordinācijas centra<br />
darbību.<br />
Cieņā – LBA prezidents<br />
V. Puriņš<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
Valdes sēdes<br />
19. janvārī, 23. februārī, 16. martā,<br />
20. aprīlī, 18. maijā, 22. jūnijā,<br />
20. jūlijā, 17. augustā (iespējama<br />
izbraukuma sēde), 21. septembrī,<br />
19. oktobrī, 23. novembrī,<br />
21. decembrī.<br />
Sertifikācija<br />
13. janvārī, 17. februārī, 17. martā,<br />
14. aprīlī, 12. maijā, 16. jūnijā,<br />
14. jūlijā, 11. augustā, 15. septembrī,<br />
13. oktobrī, 17. novembrī,<br />
15. decembrī.<br />
Kursi<br />
Ēku būvspeciālistiem: 3. un 4. martā,<br />
5. un 6. maijā.<br />
Ceļu un tiltu būvspeciālistiem:<br />
4. jūnijā.<br />
Sertifikāti pēc pieprasījuma tiks<br />
izsniegti arī krievu, angļu un vācu<br />
valodā.<br />
Maksa par sertifikātu pagarināšanu un<br />
kursiem samazināta par 20%.<br />
<strong>LBS</strong> biedri!<br />
Lūdzu, paziņojiet par savu<br />
darbavietu, telefonu,<br />
mājas adrešu, e-pastu maiņu<br />
Latvijas Būvinženieru savienībai<br />
K. Barona ielā 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012,<br />
vai elektroniski:<br />
lbs@apollo.lv.<br />
Būvniecības<br />
šķīrējtiesa<br />
2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības šķīrējtiesa.<br />
Šķīrējtiesa reģistrēta LR Uzņēmumu<br />
reģistrā 2009. gada 18. maijā,<br />
reģistrācijas Nr. 40103230132, adrese:<br />
K. Barona ielā 99, lit. 1a, LV-1012,<br />
tālr. 67845910, fakss 67845929,<br />
e-pasts: lbs@apollo.lv.<br />
Papildu informācija <strong>LBS</strong> mājaslapā:<br />
www.lbs.building.lv.<br />
Šķīrējtiesas izveidošanas mērķis –<br />
sniegt augsti profesionālus, operatīvus<br />
juridiskus pakalpojumus visiem būvniecības<br />
dalībniekiem: pasūtītājiem,<br />
projektētājiem, celtniekiem, apsaimniekotājiem,<br />
būvmateriālu ražotājiem<br />
un tirgotājiem, kā arī nekustamo īpašumu<br />
īpašniekiem.<br />
Šķīrējtiesas prezidijs: priekšsēdētājs –<br />
Ilmārs Leikums; locekļi: Leonīds<br />
Jākobsons, Jānis Bārda.<br />
Informāciju par šķīrējtiesas tiesnešiem<br />
varat iegūt mājaslapā un <strong>LBS</strong> birojā.<br />
Gadījumā, ja firmu juridisko personu<br />
strīdu izšķiršanai vai arī norakstāmo<br />
finansiālo izdevumu apstiprināšanai<br />
izmantosiet <strong>LBS</strong> Būvniecības šķīrējtiesas<br />
pakalpojumus, lūdzam līgumos<br />
ierakstīt šādu tekstu:<br />
«Jebkurš strīds, domstarpība vai<br />
prasība, kas izriet no šā līguma, kas<br />
skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu<br />
vai spēkā neesamību, tiks galīgi<br />
izšķirts Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības šķīrējtiesā saskaņā<br />
ar šīs šķīrējtiesas reglamentu.»<br />
Lūdzam ieskaitīt<br />
<strong>LBS</strong> biedru naudas<br />
gada maksu<br />
norēķinu kontā:<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012<br />
Reģistrācijas Nr. 40008000225<br />
PVN reģistrācijas Nr.<br />
LV40008000225<br />
A/S «SEB banka»,<br />
Vecrīgas filiāle<br />
Kods UNLALV2X001<br />
Norēķinu konta Nr.<br />
LV80UNLA0001000700350<br />
Strādājošiem <strong>LBS</strong> biedriem<br />
un asociētiem biedriem<br />
LVL 25<br />
Nestrādājošiem pensionāriem<br />
LVL 5<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Apsveicam jubilārus!<br />
Lai vienmēr, vienmēr pasaulē<br />
būtu kaut kas, ko gribi<br />
iemācīties, ko vēlies darīt,<br />
kāda vieta, kur vēlies nonākt,<br />
cilvēks, kuru gribi satikt!<br />
(Julians Janševskis)<br />
Janvārī<br />
Valēriju Kasjanovu<br />
Pāvelu Brimerbergu<br />
Valēriju Bitenieku<br />
Leonu Grakauski<br />
Robertu Andiņu<br />
Guntu Sauli-Pavlovsku<br />
Valentīnu Šeškenu<br />
Februārī<br />
Imantu Belševicu<br />
Vladimiru Oļeiņiku<br />
Elitu Dreimani<br />
Tālivaldi Streipu<br />
Andri Griezīti<br />
Jāni Braunu<br />
Paulu Sirmo<br />
Pēteri Imantu Broku<br />
Martā<br />
Induli Sauli<br />
Imantu Putniņu<br />
Jāzepu Šesteru<br />
Māri Čehovu<br />
Par jubilāriem lasiet<br />
www.lbs.building.lv<br />
10<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
11
Aktualitātes<br />
Vsevolods Mandrigins<br />
(1937. gada 17. maijs – 2010. gada 3. janvāris)<br />
Vsevolods Mandrigins 1960. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un<br />
sāka strādāt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā Garkalnē. Viņa karjera bija<br />
strauja – trīs gadu laikā no rūpnīcas meistara līdz tehniskās daļas priekšniekam,<br />
tad ražošanas daļas priekšniekam un galvenajam tehnologam. 1963. gada nogalē<br />
viņu pārcēla darbā uz Rīgu. Sekoja darbs vadošā amatā dzelzsbetona<br />
konstrukciju rūpnīcā Jēkabpilī. Pēc tam Vsevolods Mandrigins atkal atgriezās<br />
Rīgā. Viņš bija galvenais inženieris projektēšanas institūtā Latgiprogorstroj,<br />
vēlāk pārvaldnieks Giproorgseļstroj un Orgtehstroj institūtos. Taču Vsevolods<br />
Mandrigins nestrādāja tikai ar būvkonstrukcijām, viņš bija viens no komandas,<br />
kas radīja jaunus bobus mūsu bobslejistiem. Līdzīga konstrukcija pēc<br />
tam tika izmantota, veidojot nojumes pilsētas telefona automātiem. Vsevolods<br />
Mandrigins savas zināšanas papildināja, neklātienē mācoties aspirantūrā.<br />
1989. gadā viņš piedalījās Latvijas Būvinženieru savienības atjaunošanā. Pēdējā<br />
Vsevoloda Mandrigina darbavieta Rīgā bija institūts Pilsētprojekts, kur<br />
viņš bija direktors. Vsevolods Mandrigins bija sabiedrisks, viņam ļoti patika<br />
strādāt ar cilvēkiem. Kopš 1996. gada augusta Vsevolods Mandrigins dzīvoja<br />
Maskavā. Par darbu Latvijā viņš saņēmis vairākus apbalvojumus: bijis Latvijas<br />
PSR Valsts prēmijas laureāts, apbalvots ar medaļu Par darba varonību, saņēmis<br />
vairākus Atzinības un Goda rakstus. 1985. gadā Vsevolodu Mandriginu<br />
apbalvoja ar medaļu Darba veterāns. Kolēģi viņu atceras kā ļoti profesionālu<br />
un racionālu cilvēku.<br />
Starptautiskie<br />
sakari<br />
Starptautisko sakaru sekcijas dalībnieki<br />
– Aivars Caune, Lauris Lācgalvis,<br />
Gunta Saule-Pavlovska, Kaspars<br />
Kurtišs, Sergejs Frolovs, Artūrs Ščurs<br />
un Mārtiņš Studers – 11. janvārī pārrunāja<br />
darba plānu 2010. gadam un<br />
sadarbību ar profesionālajām savienībām<br />
mūsu valstī un ārzemēs.<br />
Tika nolemts turpināt sadarbību ar Notingemas<br />
universitātes profesoru Dr.<br />
K. Eliotu (Lielbritānija) projektēšanas<br />
jomā. Ieplānots jau nākamais seminārs<br />
par tematu Iepriekšsaspriegto konstrukciju<br />
projektēšana pēc Eirokodeksa.<br />
Sadarbībā ar profesoru notiek mācību<br />
videomateriāla sagatavošana Rīgas<br />
Celtniecības koledžai.<br />
Sekcijas dalībnieki izvērtēja sadarbības<br />
iespējas ar Krievijas Celtnieku asociācijas<br />
(KCA) pārstāvniecību Latvijā.<br />
Tika nolemts sagatavot informatīvu<br />
iepazīšanās vēstuli KCA un organizēt<br />
tikšanos, kā arī apzināt iespējas nodibināt<br />
sakarus ar attiecīgajām būvinženieru<br />
organizācijām Krievijā, Ukrainā,<br />
Baltkrievijā.<br />
Patlaban aktuāla ir arī ārzemju profesionālās<br />
informācijas apstrāde un publikāciju<br />
sagatavošana <strong>LBS</strong> mājaslapā,<br />
informācijas apmaiņa ar baltkrievu inženieriem<br />
par iespējām kopīgi realizēt<br />
nākotnes projektus par Saules enerģijas<br />
izmantošanu alternatīvās enerģijas<br />
iegūšanai, kā arī LIAA būvniekiem<br />
domāto semināru apmeklēšana.<br />
Vadītāji<br />
Likumdošanas sekcija<br />
vadītājs Ilmārs Leikums, tālr. 29520009<br />
Alberts Krols, tālr. 29229788<br />
Vilnis Puļķis, tālr. 29221671<br />
Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija<br />
vadītāja Rūta Krūskopa, tālr. 29548321<br />
Viesturs Briedis, tālr. 29453114<br />
Ija Niedole, tālr. 29209105<br />
Būvprojektēšanas sekcija<br />
vadītājs Aldis Grasmanis, tālr. 29404391<br />
Jānis Prauliņš, tālr. 29407955<br />
Transportbūvju sekcija<br />
vadītājs Anatolijs Gulbis, tālr. 26555776<br />
Jānis Klismets, tālr. 29237597<br />
Publisko iepirkumu sekcija<br />
vadītājs Juris Mellēns, tālr. 26398306<br />
Edvīns Pārups, tālr. 29468433<br />
Starptautisko sakaru sekcija<br />
vadītājs Aivars Caune, tālr. 29416045<br />
Būvniecības tehnoloģiju sekcija<br />
vadītājs Eduards Raubiško, tālr. 29238332<br />
Inženierbūvju sekcija<br />
vadītājs Aivars Brambis, tālr. 29204389<br />
Izglītības sekcija<br />
vadītāja Silvija Štrausa, tālr. 26596552<br />
Ludmila Okoloviča, tālr. 29403803<br />
Juris Rihards Naudžuns, tālr. 29282607<br />
Būvniecības zinātnes sekcija<br />
vadītājs Ilgvars Niedols, tālr. 29267592<br />
Kārlis Grāmatnieks, tālr. 29233122<br />
Jauno speciālistu sekcija<br />
vadītājs Guntars Šterns, tālr. 29226064<br />
Sabiedrisko attiecību sekcija<br />
vadītāja Mārīte Šperberga, tālr. 29468382<br />
Sporta un atpūtas sekcija<br />
vadītājs Andrejs Magaznieks, tālr. 29220852<br />
12<br />
www.lbs.building.lv<br />
13
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Projekti daudzdzīvokļu<br />
māju siltumnoturībai<br />
2009. gada 14. aprīlī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA)<br />
uzsāka projektu pieteikumu pieņemšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />
(ERAF) finansētajā programmā Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas<br />
pasākumi. Šajā programmā ERAF finansējums paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />
māju energoefektivitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju<br />
un energoresursu efektīvu izmantošanu.<br />
Ventspils,<br />
Brīvības iela 33/35<br />
Renovācijas darbi daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamajā mājā Ventspilī, Brīvības<br />
ielā 33/35, tika pabeigti 2009. gada<br />
23. oktobrī. 1961. gadā celtajai mājai<br />
veikta ārsienu, bēniņu pārseguma<br />
un pagraba cokola siltināšana, kā arī<br />
siltumapgādes sistēmas renovācija,<br />
tas ir, cauruļvadu siltināšana un<br />
karstā ūdens regulatora nomaiņa pret<br />
elektroniski vadāmu ar temperatūras<br />
pazeminājumu. Mājā ir 37 dzīvokļi.<br />
Siltumenerģijas patēriņš – 155<br />
kWh/m² gadā. Plānots, ka pēc darbu<br />
pabeigšanas siltumenerģijas patēriņš<br />
varētu samazināties par aptuveni 53%.<br />
ERAF līdzfinansējums šim projektam<br />
ir 26 713,94 lati.<br />
Iedzīvotāju pārstāve Ilze Meiere:<br />
«Mūsu mājas iedzīvotāju ieguvums<br />
ir divējāds – tas ir gan estētisks, gan<br />
14<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
15
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
praktisks. Estētiski, protams, ieguvusi<br />
ir visa pilsēta, un ventspilnieki mūsu<br />
māju jau paguvuši padarīt par apskates<br />
objektu, savu brīvdienu pastaigu<br />
maršrutos iekļaujot mūsu mājas apskati.<br />
Bet svarīgākā, dabiski, ir praktiskā puse.<br />
Iepriekš mūsu maksājumi par siltumu<br />
bija vieni no lielākajiem pilsētā, taču<br />
radiatori pat mājas vidusdaļā bija tikai<br />
remdeni, nerunājot par dzīvokļiem<br />
Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2<br />
Pirms<br />
0,40<br />
Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2<br />
Pirms<br />
0,38<br />
Pēc<br />
0,35<br />
+ 0,16 (kredīts)<br />
Pēc<br />
0,38<br />
+ 0,15 (kredīts)<br />
Pirms<br />
0,68<br />
Valmiera,<br />
Rūpniecības iela 34<br />
Tā ir piecu stāvu 103. sērijas ēka ar<br />
56 dzīvokļiem, kas nodota ekspluatācijā<br />
1976. gadā. Siltumenerģijas<br />
patēriņš ēkai bija 102 kWh/m², un<br />
plānotais enerģijas ietaupījums pēc<br />
darbu veikšanas būs aptuveni 35%.<br />
Ēkā tiks veikta ārējo norobežojošo<br />
būvelementu konstrukciju un pagraba<br />
pārseguma siltināšana, jumta renovācija,<br />
logu nomaiņa koplietošanas<br />
telpās, kā arī siltumapgādes un ventilācijas<br />
sistēmu renovācija. ERAF<br />
līdzfinansējums šim projektam tika<br />
piesaistīts 37 105,45 latu apmērā.<br />
DzĪKS Smilškrasti pilnvarotā persona<br />
Pēteris Ziemanis: «Galvenā ideja bija<br />
Pirms<br />
0,62<br />
ēkas galos, kuros reizumis bija pat<br />
grūti dzīvot. Šajā apkures sezonā<br />
apkuri varējām pieslēgt vēlu, bet tagad<br />
radiatori ir karsti! Protams, ceram,<br />
ka šie energoefektivitātes pasākumi<br />
samazinās mūsu maksājumus par<br />
siltumu, kā tika solīts.»<br />
Plānots, ka kopējās izmaksas par apkuri<br />
samazināsies par 0,25 Ls/m 2 .<br />
Pēc<br />
0,32<br />
(prognoze)<br />
Pēc<br />
0,40<br />
(prognoze)<br />
Pirms<br />
1,08<br />
Pirms<br />
1,00<br />
Pēc<br />
0,83<br />
(prognoze)<br />
radīt visā mājā vienādus dzīvošanas<br />
apstākļus visiem iedzīvotājiem – lai<br />
pirmā stāvā cilvēki nesaltu un piektajā<br />
stāvā nebūtu par karstu. Mūsu mājas<br />
dzīvokļu īpašnieki ir iesaistījušies<br />
mājas pārvaldīšanā un sapratuši, ka<br />
neviens viņu vietā neko nedarīs. Tas<br />
taču galu galā ir mūsu visu īpašums,<br />
tāpēc visiem ir jābūt ieinteresētiem tā<br />
uzturēšanā kārtībā. Mājas siltināšana<br />
nodrošina gan iedzīvotāju individuālo<br />
komfortu, gan mājas kopējo siltumenerģijas<br />
ietaupījumu.»<br />
Plānots, ka kopējās izmaksas par apkuri<br />
samazināsies par 0,22 Ls/m 2 .<br />
Pēc<br />
0,93<br />
(prognoze)<br />
Liepāja,<br />
Klaipēdas iela 84<br />
Vienkāršotās renovācijas darbi šajā<br />
mājā beidzās šogad 6. janvārī. 1972.<br />
gadā celtajai mājai tika veikta fasādes,<br />
jumta pārseguma, pagraba pārseguma<br />
un cokola siltināšana, kāpņu telpas remonts,<br />
logu un durvju nomaiņa koplietošanas<br />
telpās, ventilācijas sistēmas renovācija,<br />
siltumapgādes sistēmas renovācija,<br />
tostarp karstā ūdens cauruļvadu<br />
nomaiņa un siltināšana. Mājā ir 60 dzīvokļi.<br />
Siltumenerģijas patēriņš – 113<br />
kWh/m² gadā. Prognozējamais siltumenerģijas<br />
ietaupījums – aptuveni 39%.<br />
ERAF līdzfinansējums šim projektam<br />
ir 62 089,95 lati.<br />
Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2<br />
Pirms<br />
0,40<br />
Pēc<br />
0,26<br />
+ 0,15 (kredīts)<br />
Pirms<br />
0,96<br />
Uzziņai<br />
Projektus aktivitātes ietvaros var<br />
iesniegt daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />
māju dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas<br />
ir nodotas ekspluatācijā laika posmā<br />
no 1944. līdz 1993. gadam, kuras ir<br />
sadalītas dzīvokļu īpašumos un vienam<br />
īpašniekam pieder ne vairāk kā<br />
20% no kopējā dzīvokļu īpašumu<br />
skaita. (Kritērijs neattiecas uz valsts<br />
un pašvaldību īpašumā esošajiem<br />
dzīvokļu īpašumiem.)<br />
Iedzīvotāju pārstāve un DzĪB Klaipēda<br />
84 valdes locekle Olga Jankovska: «Ar<br />
Eiropas atbalstu veiktā dzīvojamajās<br />
mājas vienkāršotā renovācija ir pirmais<br />
pilsētas paraugprojekts un liels ieguvums<br />
dzīvokļu īpašniekiem, mājas iedzīvotājiem,<br />
kā arī sabiedrībai kopumā.<br />
Pateicoties renovācijai, palielinājusies<br />
ēkas siltumnoturība, samazinājies siltumenerģijas<br />
patēriņš un būtiski tikusi<br />
uzlabota mājas iedzīvotāju dzīves kvalitāte.<br />
Veikto darbu kopums ļauj par 39%<br />
samazināt mājā patērēto siltumenerģiju.<br />
Uzskatu, ka šodienas ekonomiskajos<br />
apstākļos tam ir liela nozīme.»<br />
Pēc<br />
0,58<br />
(prognoze)<br />
Pirms<br />
1,36<br />
Pēc<br />
1,08<br />
(prognoze)<br />
Sīkāku informāciju par aktivitāti var<br />
saņemt Būvniecības, enerģētikas un<br />
mājokļu valsts aģentūrā pie Signes<br />
Kajakas (ES struktūrfondu ieviešanas<br />
departamenta Projektu ieviešanas<br />
nodaļas vecākā konsultante), tālr.<br />
67041956, e-pasts: Signe.Kajaka@<br />
bema.gov.lv, fakss 67041911, vai arī<br />
interneta vietnē esfondi.bema.gov.lv.<br />
Inese Bērziņa<br />
Foto: no BEMA arhīva<br />
16<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
17
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Valdes sēdes<br />
24. novembrī<br />
«Neraugoties uz visu sabiedrisko organizāciju<br />
iebildumiem, Būvniecības<br />
likums tiek virzīts apstiprināšanai. Ir<br />
noteikta secība, kādā likumprojekts<br />
tiek apspriests valsts instancēs. Būtiski<br />
panākt, lai sertificēšana paliek piecās<br />
jomās: inženierizpēte, projektēšana,<br />
būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība,<br />
būvekspertīze. Bez sertificēšanas mēs<br />
paplašinām nekvalitatīvas būvniecības<br />
tirgu,» teica Mārtiņš Straume. Valde<br />
uzzināja, ka kāds būvinženieris, kurš<br />
kā bankas pārstāvis bija vienlaikus uzņēmies<br />
115 objektu būvuzraudzību,<br />
slēdzienus rakstīja, pat neierodoties<br />
objektos. Bankai tika radīti lieli zaudējumi,<br />
jo, pamatojoties uz šā būvuzrauga<br />
slēdzieniem, kredītņēmējam nauda tika<br />
pārskaitīta par nenotikušiem darbiem.<br />
Unikāls piemērs – pamati vēl nebija pabeigti,<br />
bet būvuzrauga paraksts liecināja,<br />
ka mājai jau ir jumts. Sertificēšanas<br />
neesamības gadījumā šādus inženierus<br />
nav iespējams sodīt, atņemot sertifikātu<br />
un liedzot strādāt būvuzraudzībā, vai citās<br />
līdzīgās jomās.<br />
Par Ministru kabineta noteikumiem Nr.<br />
383 Juris Mellēns teica: «Ja būvvaldēm<br />
būtu tiesības sniegt informāciju<br />
par to uzmanības lokā nonākušajiem<br />
projektiem, sertifikācijas institūcijai<br />
būtu materiāli par speciālistu kvalifikāciju.»<br />
Juris Mellēns par šo tematu<br />
sagatavos priekšlikumus. Valde nolēma,<br />
ka sagatavos vēstuli katram <strong>LBS</strong><br />
biedram, kas ir Latvijas Būvnieku asociācijas<br />
valdes loceklis, lai noskaidrotu<br />
viņa domas par sertifikāciju, jo LBA<br />
valdes lēmums ir kategorisks – nē būvinženieru<br />
sertifikācijai! Un tā ir vienīgā<br />
nevalstiskā organizācija BKC vairāk<br />
nekā 20 organizāciju saimē, kas iestājas<br />
pret speciālistu sertifikāciju.<br />
Helēna Endriksone pastāstīja par SIA<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants izbraukuma semināriem.<br />
Daugavpils seminārā, pateicoties<br />
<strong>LBS</strong> reģionālās kopas atbalstam, piedalījās<br />
53 cilvēki. Gaidāmi semināri arī<br />
Madonā un Ventspilī. Patlaban semināru<br />
programmu aktualitāte ir Eirokodi.<br />
Aldis Grasmanis ierosināja ieviest apmācībā<br />
punktu sistēmu, tad daudziem<br />
būvinženieriem būtu stimuls mācīties.<br />
Eduards Raubiško aicināja kādā no<br />
sēdēm tikties ar augstskolu mācību<br />
spēkiem un runāt par inženieru izglītību,<br />
jo pašlaik programmas tiek veidotas<br />
tā, lai studenti pārsvarā nodarbotos<br />
ar pašizglītību. Tā kā Latvijā nav šāda<br />
veida izglītības tradīciju, pēc Eduarda<br />
Raubiško vārdiem, «studenti nodarbojas<br />
ar bumbulēšanu».<br />
Valdes sēdē tika runāts par Būvniecības likuma projekta izstrādes gaitu, par MK<br />
noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu<br />
piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu virzību, par MK noteikumu Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumi virzību, par Būvniecības nevalstisko organizāciju<br />
koordinācijas centra (BKC) darbu un organizētajām diskusijām, par SIA<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants semināriem K. Barona ielā 99 un izbraukuma semināriem<br />
reģionos.<br />
18<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
19
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
22. decembrī<br />
Sēdes darba kārtībā bija informācija<br />
par <strong>LBS</strong>, <strong>LBS</strong> BSSI un SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
darbu 2009. gadā un 2010.<br />
gada plāniem un budžetu, par <strong>LBS</strong><br />
Būvniecības šķīrējtiesas ieveidošanu,<br />
par Būvniecības zinātnes sekcijas un<br />
Inženierbūvju sekcijas darba plāniem<br />
2010. gadā. Tuvojoties Ziemassvētkiem,<br />
<strong>LBS</strong> valdei, reģionālo kopu vadītājiem<br />
un sekciju vadītājiem kā dāvana<br />
par nesavtīgo sabiedrisko darbu tika<br />
sniegts neliels koncerts.<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs Mārtiņš<br />
Straume informēja par divām jaunām<br />
sekcijām un vienu reģionālo kopu, par<br />
nepieciešamību reģionālo kopu darbu<br />
turpmāk organizēt, ievērojot jauno novadu<br />
sistēmu.<br />
«Daudz pūļu prasīja sertificēšanas<br />
sistēmas pilnveidošana, taču tagad tai<br />
visvairāk pretojas mūsu partneri – Latvijas<br />
Būvnieku asociācija. Firmu ir vairāk<br />
nekā sertificēto būvdarbu vadītāju.<br />
Esam saņēmuši arī aizrādījumus par<br />
eksāmenu jautājumu sakārtošanu. Tas<br />
jārisina,» teica Mārtiņš Straume. Viņš<br />
pastāstīja, ka trūkst ekspertu, tāpēc ekspertīzes<br />
tiek veiktas nelielā apjomā.<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants valdes priekšsēdētāja<br />
Helēna Endriksone pavēstīja,<br />
ka uzņēmuma darbu apjoms 2009.<br />
gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies<br />
un patlaban uzņēmums strādā<br />
2007. gada līmenī. Patīkami, ka pieaudzis<br />
semināru skaits un to apmeklētība.<br />
Par lektoriem tiek pieaicināti arī<br />
ārzemju speciālisti. «Esam uzvarējuši<br />
LIAA konkursā par pieteikumu izvērtēšanu<br />
Eiropas finansējumam,» teica<br />
Helēna Edriksone.<br />
«Patīkami, ka pieaugusi <strong>LBS</strong> – Konsultanta<br />
autoritāte. Taču pašreizējos apstākļos<br />
strādājam gluži vai par dempinga<br />
cenām, jo pasūtītāji nav maksātspējīgi,»<br />
sacīja uzņēmuma izpilddirektors<br />
Juris Tervits. Valdes locekļi izteica<br />
viedokli par uzņēmuma darbu, runāja<br />
par budžeta plānošanu un citām aktualitātēm.<br />
Tika nolemts, ka SIA <strong>LBS</strong> –<br />
Konsultants budžetu vēlreiz skatīs <strong>LBS</strong><br />
valdes sēdē janvārī.<br />
«Ir reģistrēta šķīrējtiesa. Ir tiesneši, ko<br />
var pieaicināt atsevišķos procesos. Visa<br />
informācija pieejama <strong>LBS</strong> mājaslapā.<br />
Būvinženieri šķīrējtiesā pārstāv 2/3,<br />
juristi – 1/3. Noticis pirmais seminārs<br />
par meditāciju un tās izmantošanu tiesā,»<br />
pastāstīja <strong>LBS</strong> Būvniecības šķīrējtiesas<br />
prezidija priekšsēdētājs Ilmārs<br />
Leikums. Patlaban ir būtiski, lai firmas<br />
savos līgumos paredz šķīrējtiesas izmantošanu<br />
strīdu gadījumos.<br />
<strong>LBS</strong> Inženierbūvju sekcijas vadītājs<br />
Aivars Brambis informēja, ka sekcija<br />
2010. gadā organizēs apspriedi par tematu<br />
Būvprojektu kvalitāte, lai pēc tam<br />
sagatavotu priekšlikumus, kurus varētu<br />
izmantot iestrādāšanai Vispārīgajos<br />
būvnoteikumos. Sekcija organizēs divu<br />
rekonstruētu ūdensgūtņu Baltezers un<br />
Zaķumuiža, kā arī Baltezera ūdensapgādes<br />
muzeja apmeklējumus. Kopā ar<br />
Ģeotehniķu savienību tiks organizēta<br />
tehniska sanāksme ģeotehniķiem, bet<br />
sadarbībā ar Vides ministriju – apspriede<br />
par neparedzētu darbu apmaksas mehānismu,<br />
ieskaitot FIDIC līgumu noteikumos<br />
paredzētās dienas darbu izmantošanas<br />
procedūras. Inženierbūvju sekcijas<br />
dalībnieki iesaistīsies arī standarta<br />
tehnisko specifikāciju izstrādāšanā.<br />
<strong>LBS</strong> Būvniecības sekcijas vadītājs Ilgvars<br />
Niedols pastāstīja, ka sekcija ir apzinājusi<br />
visus <strong>LBS</strong> biedrus zinātniekus, to<br />
saraksts publicēts žurnāla Būvinženieris<br />
13. numurā, un turpmāk tiks organizēti<br />
zinātnieku raksti par viņu pētījumu praktisko<br />
izmantošanu. Sekcijas darba plānā<br />
paredzēti semināri, lekcijas un konkursu<br />
organizēšana, piemēram, Gada labākais<br />
inženiertehniskais risinājums.<br />
20<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
21
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
19. janvārī<br />
Valde izskatīja <strong>LBS</strong> biedru priekšlikumus<br />
biedrības darbam, pārrunāja aktivitātes<br />
2010. gadā, lēma par <strong>LBS</strong> un<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants budžetu, par<br />
XXII kongresu un citiem jautājumiem.<br />
<strong>LBS</strong> biedri pēc vadības aicinājuma izteikuši<br />
priekšlikumus, kas skar gan valdes<br />
sēdes un sekciju darbu, gan kvalifikācijas<br />
celšanu, pieredzes apmaiņu, aktivitātes<br />
RTU, LLU un RCK mācību procesa<br />
pilnveidošanā (tematiski izbraukumi,<br />
prakses vietas, mācību ekskursijas), likumdošanas<br />
un normatīvo aktu izstrādi,<br />
sertifikācijas procesa pilnveidošanu un<br />
citus jautājumus, piemēram, bijuši gan<br />
globāla mēroga priekšlikumi saistībā ar<br />
tautsaimniecības attīstību, gan arī ļoti<br />
konkrēti par lielpaneļu ēku saglabāšanu<br />
un renovāciju.<br />
Uzņēmēju grupa, kas ir arī <strong>LBS</strong> valdes<br />
locekļi, analizēja SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
līdzšinējo darbu, uzņēmuma iepriekšējo<br />
gadu bilanci un 2010. gada<br />
budžetu. Patlaban <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
dod darbu vairāk nekā 100 ekspertiem,<br />
kas ir <strong>LBS</strong> biedri un strādā ne vien<br />
Rīgā, bet visā Latvijā. Guntars Šterns<br />
sniedza <strong>LBS</strong> – Konsultanta ekonomisko<br />
izvērtējumu, ieteica veidot plānotus<br />
uzkrājumus un minimuma budžetu.<br />
Vadoties pēc šiem ieteikumiem, <strong>LBS</strong><br />
valde nolēma katru mēnesi sekot līdzi<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants darbības rādītājiem,<br />
bet plašāk par uzņēmuma darbību runāt<br />
aprīļa valdes sēdē.<br />
Valde apstiprināja <strong>LBS</strong> un SIA <strong>LBS</strong> –<br />
Konsultants budžetus 2010. gadam, kā<br />
arī Alda Grasmaņa priekšlikumu par<br />
to, ka <strong>LBS</strong> XXII kongresu vajadzētu<br />
orientēt uz kāda konkrēta lēmuma<br />
pieņemšanu, tā iesaistot <strong>LBS</strong> biedrus,<br />
kā arī diskutēt par konkrētiem jautājumiem,<br />
piemēram, būvinženieru kompetenci.<br />
Kongresa sagatavošanas darba<br />
grupa strādā pie konkrētiem tematiem.<br />
Valde vienojās nemainīt tradīcijas, un<br />
26. marta vakarā pēc <strong>LBS</strong> kongresa<br />
Latviešu biedrības namā būs būvinženieru<br />
balle tāpat kā iepriekšējos gadus.<br />
Valdes locekļi iepazinās ar jaunumiem<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju<br />
koordinācijas centra darbībā, ar priekšlikumiem<br />
būvuzņēmēju kvalifikācijas<br />
celšanai, būvspeciālistu sertifikātu paraugiem<br />
krievu, angļu un vācu valodā.<br />
Atsaucīgi tika uzņemts Eduarda Raubiško<br />
piedāvājums reāli dabā apskatīt<br />
plānoto Ziemeļu šķērsojumu, lai rastos<br />
precīzāka izpratne par šo transporta<br />
kustības uzlabošanas projektu.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
22<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
23
Sekciju darbs<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Attīstībai<br />
starptautiski<br />
projekti<br />
Latvijas attīstības stratēģijas atslēgas vārdi: vietējās ražošanas modernizācija,<br />
likumdošanas sakārtošana būvniecībā, citu valstu zinātnisko sasniegumu<br />
adaptēšana, integrācija, starptautiskā sadarbība. Ir jāturpina Latvijas tradicionālo<br />
rūpniecības un pakalpojumu nozaru bāzes modernizācija, kas varētu<br />
sekmēt konkurētspējas palielināšanos globālā līmenī, likumdošanas sakārtošana<br />
būvniecības nozarē, kā arī vietējo R&D (pētījumi/attīstība) sasniegumu<br />
komercializāciju.<br />
Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim<br />
augstās tehnoloģijas ne vienmēr ir sinonīms<br />
lielai algai un straujai attīstībai.<br />
Tieši pretēji, pārejas ekonomikas<br />
valstis, arī Latvija, var panākt lielāku<br />
attīstību «par to pašu naudu», nostiprinot<br />
tradicionālo nozaru – būvniecības,<br />
mežsaimniecības, pārtikas u. c. – konkurētspēju.<br />
Protams, tas neizslēdz<br />
nākotnes perspektīvu izstrādāt un ražot<br />
augstās tehnoloģijas produktus.<br />
Jāņem vērā, ka gada kopējais R&D<br />
izdevumu apjoms Latvijā no visiem<br />
sektoriem – valsts, privātā un ārvalstu<br />
avotiem – atbilst apmēram vienas lielas<br />
ASV korporācijas vienas nedēļas<br />
R&D izdevumiem, bet kopējais Latvijā<br />
R&D aktivitātēs iesaistīto darbinieku<br />
skaits ir vienāds ar vidēja lieluma<br />
ASV laboratorijas pētnieku skaitu. Pamatojoties<br />
uz esošo situāciju, varam<br />
teikt, ka Latvijas integrēšanās pasaules<br />
ekonomikā būs atkarīga gan no tās uzņēmumu<br />
un zinātnieku gribas pieņemt<br />
un izmantot ārpus Latvijas robežām<br />
radītās zināšanas, gan no Latvijas zinātnieku<br />
sekmēm komercializēt valstī<br />
radītās zināšanas.<br />
2009. gada 10.–13. novembrī Rīgā<br />
notika pirmā starptautiskā tehnoloģiju<br />
attīstības un komercializācijas projekta<br />
1st Commercialization Reactor<br />
sadarbības partneru tikšanās, uz kuru<br />
bija aicināti Latvijas uzņēmēji, kas ie-<br />
interesēti un gatavi attīstīt sadarbību<br />
ar NVS valstu tehnoloģiju turētājiem<br />
un uz šo zinātnisko izstrādņu bāzes dibināt<br />
jaunus uzņēmumus Latvijā.<br />
Tagad Starptautiskais zinātnes un tehnoloģiju<br />
centrs (International Science<br />
and Technology Center – ISTC), Latvijas<br />
Investīciju un attīstības aģentūra<br />
(LIAA) un SIA Virtual CEO uzsākuši<br />
šā starptautiskā tehnoloģiju attīstības<br />
un komercializācijas projekta 1st<br />
Commercialization Reactor īstenošanu.<br />
Tā mērķis ir veicināt NVS valstīs<br />
radīto tehnoloģisko izstrādņu komercializācijas<br />
uzsākšanu Latvijā. Šāda<br />
veida projekts pie mums tiek organizēts<br />
pirmo reizi.<br />
Turpmāk šā projekta sadarbības partneru<br />
tikšanās paredzēts rīkot vismaz reizi<br />
pusgadā. Uz pasākumu Rīgā ieradās<br />
desmit tehnoloģiju izstrādātāji/zinātnieki<br />
no NVS valstīm, kas ir izteikuši<br />
vēlmi savas tehnoloģijas īstenot ar<br />
Latvijā dibinātu uzņēmumu palīdzību.<br />
ISTC eksperti ir nodrošinājuši zinātnisko<br />
izstrādņu koncepta apliecinājumu<br />
izstrādi (proof of concept) katrai no šīm<br />
tehnoloģijām. Prezentētās tehnoloģijas<br />
ir elektronikas, alternatīvās enerģijas,<br />
medicīnas iekārtu, biotehnoloģiju un<br />
farmācijas jomā.<br />
Interesanti ir baltkrievu zinātnieku sadarbībā<br />
ar Krievijas speciālistiem izstrādātie<br />
jaunās paaudzes fotoelementi,<br />
kas nodrošina Saules enerģijas pārvēršanu<br />
elektriskajā enerģijā, kā elementu<br />
izmantojot speciālu filmas materiālu,<br />
ko var uzlīmēt uz būvkonstrukcijām<br />
– jumtiem, sienām, kā arī novietot<br />
uz atsevišķām plaknēm. Lietderības<br />
koeficients varētu būt augsts – līdz 22<br />
procentiem. Diemžēl baltkrievu zinātnieki<br />
nevarēja piedāvāt jau izstrādātu<br />
tehnoloģiju, paraugs bija radīts Vācijā.<br />
Uz filmas ir nepieciešams uznest<br />
CU(IN, Ga)Se2 kārtu vakuuma apstākļos.<br />
Baltkrievu zinātnieki bija ievadījuši<br />
sarunas par nepieciešamās iekārtas<br />
izgatavošanu Anglijā, kas prasītu laiku<br />
līdz diviem gadiem un ievērojamus kapitālieguldījumus<br />
– aptuveni 1 000 000<br />
latu. Diemžēl šoreiz baltkrievu zinātnieki<br />
ir nedaudz nokavējušies, jo arī<br />
citas valstis ir nonākušas līdz līdzīgiem<br />
rezultātiem, un risks, lai iesaistītos šajā<br />
projektā, ir pārāk augsts, ņemot vērā<br />
iekārtas izstrādes laiku un arī to, ka<br />
starptautiskas enerģētikas kompānijas,<br />
kuru gada apgrozījums ir vismaz<br />
200 000 000 latu, arī sāk strādāt, lai<br />
izmantotu šo tehnoloģiju.<br />
Pēc šīs pirmās tikšanās varam secināt,<br />
ka jāmeklē aktīvas sadarbības iespējas<br />
ar NVS un Baltkrievijas zinātniekiem,<br />
lai maksimāli īsā laikā varētu iepazīties<br />
ar viņu atklājumiem un vienoties<br />
par sadarbības formām, ņemot vērā,<br />
ka mums ir pieejami visi ES fondu līdzekļi.<br />
Savukārt <strong>LBS</strong> var piedāvāt savu<br />
lielo zināšanu potenciālu būvniecības<br />
jomā, sadarbojoties ar NVS un citām<br />
valstīm. Krievijā ir izstrādāta vienstāva<br />
un divstāvu māju apbūves programma,<br />
kurā būtu iespējamas dažādas sadarbības<br />
formas.<br />
Lauris Lācgalvis,<br />
Banku augstskolas<br />
2. kursa doktorants,<br />
<strong>LBS</strong> Starptautisko sakaru sekcija<br />
24<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
25
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Būvnieku<br />
Tečere<br />
Šarmanta un gudra sieviete, zina savu darbu, spēj daudz strādāt un daudz izdarīt,<br />
viena no kompetentākajām būvinženierēm valstī. Tieša, ātri domā, zibenīgi reaģē.<br />
Ja ir pārliecināta par savu viedokli, nerespektē pat autoritātes. Laba vadītāja. Tā<br />
Viju Gēmi raksturo kolēģi – vīrieši. Viņi ciena Viju Gēmi. Ja kādreiz jāizšķiras par<br />
kādu lēmumu, vienmēr jautā viņas viedokli. Viņa dalās zināšanās un neatsaka padomu<br />
neviena līmeņa vadītājam. Varbūt tieši tāpēc ir gandrīz neiespējami vienoties<br />
par tikšanos ar viņu, lai runātu par pašu. Vijas Gēmes plānotājs ziņo: sēde, tad tikšanās,<br />
seko sanāksme, izbraukums, komandējums, atkal sanāksme un vēl nākamā.<br />
Vijai Gēmei nepietika ar to, ka viņa<br />
Rīgas Politehniskajā institūtā bija saņēmusi<br />
inženieres celtnieces diplomu,<br />
viņa absolvēja šo mācību iestādi vēlreiz<br />
(tagad to sauca jau par Rīgas Tehnisko<br />
universitāti), lai iegūtu ražošanas vadības<br />
inženieres kvalifikāciju. Vija mācās<br />
nepārtraukti, arī no dzīves situācijām.<br />
Viņa strādājusi Valsts zinātniskās pētniecības<br />
institūtā, Valsts lietu komitejā,<br />
Arhitektūras un celtniecības ministrijā,<br />
Vides aizsardzības un reģionālās<br />
attīstības ministrijā. Tieši Viju Gēmi,<br />
vienīgo sievieti no astoņiem kandidā-<br />
tiem, respektējot profesionāļu viedokli,<br />
toreizējā VARAM 1994. gadā izvēlējās<br />
par Būvniecības departamenta direktori.<br />
Viņa ap sevi izveidoja profesionāļu<br />
komandu, kas būtiski ietekmēja nozares<br />
attīstību valsts mērogā. Viņas panākumu<br />
atslēga – uzklausīt profesionāļu<br />
viedokļus, izvērtēt un ņemt vērā.<br />
Vija Gēme uzskata, ka labākais, ko<br />
savulaik izdarīja Būvniecības departaments,<br />
ir akceptētā būvniecības nacionālā<br />
programma. Tā tika radīta, pateicoties<br />
profesionāļiem. Tika aptverts viss,<br />
kas vajadzīgs nozarei, sākot ar izglītību,<br />
apmācību, ar likumdošanas attīstību, ar<br />
uzraudzības kontroli, ar uzņēmējdarbību,<br />
būvizstrādājumiem, ar zinātni, kas<br />
tobrīd jau bija pilnīgi aizmirsta. Diemžēl<br />
valstij neatradās mehānismi, lai programmu<br />
attīstītu. «Ja būtu turpinājies<br />
iesāktais un ieplānotais, mēs neatrastos<br />
tādā situācijā, kādā esam šodien. Mums<br />
vairs nav profesionāļu, pietrūkst darbaspēka,<br />
nav tālredzīgas prognozes, kā<br />
attīstīt nozari un kas tai būtu vajadzīgs.<br />
Daudz kas attīstās pats no sevis,» atzīst<br />
Vija Gēme. «Neviens ierēdnis nevar būt<br />
gudrāks par cilvēku, kas praksē pārliecinās,<br />
kā strādā šī sistēma un ieviestie<br />
mehānismi. Mūsu lielākais ieguvums<br />
bija tas, ka uzklausījām profesionāļus<br />
praktiķus. Mums nepiemita augstprātība,<br />
mēs neuzskatījām, ka visu zinām.<br />
Centāmies saprast. Nekas jau nav ideāli,<br />
arī mēs kļūdījāmies, bet vienmēr bijām<br />
atvērti diskusijai.»<br />
Būvniecības departaments kļuva stiprs<br />
un laikam kādam traucēja. Tas nepatika.<br />
2002. gadā, kad mainījās valdība,<br />
viss tika sadalīts un pārdalīts. Vija<br />
Gēme uzskata, ka toreizējā situācija ir<br />
pamācoša, un par to gadu skolu saka:<br />
«Mūsu sabiedrībā nekad nevajag būt<br />
pārāk stipram, tādam, kas sevī sajūt<br />
spēku un nav viegli ietekmējams ar<br />
paviršiem, vieglprātīgiem un pat nepareiziem<br />
lēmumiem.» Nelīdzēja sabiedrisko<br />
organizāciju protesti, ka beidzot<br />
būvniecība tiek sakārtota, nelīdzēja ne<br />
ieteikumi, ne vēstules. Rezultāta nebija.<br />
Būvniecības nozares sašķelšana bija<br />
politisks lēmums.<br />
Mainoties politiskajai situācijai valstī<br />
un pārveidojoties ministrijām, Vija<br />
Gēme kļuva par Vides ministrijas<br />
valsts sekretāra vietnieci un Investīciju<br />
departamenta direktori.<br />
– Kurš bijis sarežģītākais posms dzīvē?<br />
– Tas bija pēc darba Būvniecības departamentā.<br />
Tur sistēma jau funkcionēja<br />
un vajadzēja domāt vienīgi par uzlabojumiem.<br />
Vides ministrijā nokļuvu<br />
kolektīvā, kurš bija trenējies strādāt ar<br />
Eiropas projektiem. Savukārt es nācu<br />
ar izpratni par būvniecību un tās kārtību.<br />
Man bija sajūta, ka nostājas pret<br />
mani. Tas bija ļoti smags periods, – teic<br />
Vija Gēme.<br />
Patlaban Vija Gēme papildus līdzšinējiem<br />
pienākumiem Vides ministrijā<br />
koordinē arī klimata pārmaiņu finanšu<br />
instrumentu, kas paredzēts siltumnīcas<br />
efekta gāzu emisijas samazināšanas<br />
sekmēšanai. Tas dod iespēju Latvijai<br />
attīstīties, piemēram, īstenot pasākumus<br />
ēku energoefektivitātes uzlabošanai<br />
gan sabiedriskajā, gan privātajā<br />
sektorā.<br />
Pirms vairākiem gadiem Vija Gēme teica:<br />
«Mēs esam maza valsts, un mums<br />
jāatrod kāda konsolidācija. Jāapvienojas<br />
ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē,<br />
kas arī ir būtiski, bet ikdienā jāmāk<br />
strādāt kopā. Tas, ka sadzīvojam un atzīstam<br />
kompromisus, ir labi, bet vajag<br />
atrast formu, lai sabiedriskās organizācijas<br />
būtu nozīmīgs spēks valstī. To var<br />
tikai tad, ja visi inženieri ir kopā. Ideāli,<br />
ja būvnieki, hidrotehniķi, enerģētiķi<br />
un visi pārējie, arī arhitekti būtu vienā<br />
brālībā. Visi ir saistīti ar būvniecību.<br />
Katrs specializējas savā jomā, bet lielās<br />
lietas risina kopā. Inženieriem ļoti<br />
nopietni jāuzrauga valsts sektors.»<br />
26<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
27
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Šī vēlēšanās piepildījās. Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centru 2008. gada decembrī izveidoja<br />
22 ar būvniecību saistītas nevalstiskas<br />
organizācijas.<br />
«Tas ir nopietns mēģinājums apvienoties<br />
profesionāļiem, tikai žēl, ka Ekonomikas<br />
ministrijai nav skaidri formulētas<br />
būvniecības politikas, tāpēc daudz<br />
laika tiek aizvadīts neproduktīvās sarunās.<br />
Taču man prieks, ka beidzot sajūtama<br />
būvinženieru un arhitektu kopdarbība.<br />
Tas ir liels ieguvums,» uzskata<br />
Vija Gēme.<br />
Viņasprāt, ierēdņiem jātur roka uz pulsa,<br />
lai zinātu, ka profesionāļi spēj īstenot<br />
pieņemtos lēmumus, lai ministrijas<br />
nedarbotos tikai teorētiskā līmenī, lai<br />
lēmumi un jauni noteikumi neradītu<br />
problēmas un mīnusus tāpēc, ka tos ir<br />
pieņēmuši neprofesionāļi. Viņa ir pārliecināta,<br />
ka jāatrod sadarbības modelis<br />
starp profesionāliem praktiķiem un<br />
valsts sektoru.<br />
– Kādam jābūt cilvēkam, lai jūs viņu<br />
vēlētos savā komandā?<br />
– Mums jāskatās vienā virzienā. Neko<br />
nedrīkst turēt azotē. Nedrīkst būt slinks.<br />
Viņam jābūt radošam un ar galvu. Protams,<br />
komandā ir vairāki cilvēki, un<br />
kādam jābūt arī pragmatiķim. Spējīgam<br />
analizēt. Taču nav pa ceļam ar<br />
tiem, kas acīs saka vienu, aiz muguras<br />
ko citu, apsola, bet neizdara.<br />
Vija Gēme pārstāv Latviju Eiropas Civilo<br />
inženieru padomē (ECCE). Viņa ne<br />
tikai piedalās ECCE darba grupā, bet ir<br />
arī nacionālā delegāte ar balsošanas<br />
tiesībām. Viņa ir panākusi, ka Eiropas<br />
būvinženieri ne tikai respektē Latvijas<br />
ierosinājumus, bet jautā viedokli, prasa<br />
idejas un padomus. ECCE ir nozīmīga<br />
platforma, un tas ir īpaši būtiski laikā,<br />
kad būvniecībā attīstās starptautiskais<br />
tirgus, kad arī Latvijas uzņēmumi un<br />
inženieri dodas strādāt ārpus Latvijas.<br />
Šķēršļi tiek izlīdzināti.<br />
– Daži būvnieki teic, ka esat azartiska?<br />
Varētu pat ar smalku kleitu mugurā<br />
ūdenī ielēkt?<br />
– Arī ar kažoku varētu, – nosmej Vija<br />
Gēme. Bez azarta, bez vēlmes nepārtraukti<br />
ģenerēt idejas viņa nespētu strādāt.<br />
Kad ieguldīts liels darbs, kad pēc<br />
lielām pūlēm panākts vērtīgs rezultāts,<br />
kad var redzēt un sajust, kā process<br />
notiek, ir tāds prieks, ka tiešām varētu<br />
ūdenī ielēkt. Un ne tikai to vien!<br />
– Vai esat laba draudzene pati sev?<br />
– Nē... nesanāk.<br />
– Vai jums var paraudāt uz pleca?<br />
– It kā var, bet īpaši neraud, jo parasti<br />
sarunu novirzu uz iespējamo skaidrojumu<br />
vai risinājumu. Tāpēc man neviens<br />
nesūdzas.<br />
– Kas aizkustina līdz asarām?<br />
– Mazi bērni, veci cilvēki, viss, kas<br />
saistīts ar līdzjūtību. Kādreiz iedomājos<br />
– ja būtu jaunāka, varētu palīdzēt<br />
vēl kādiem bērniem izaugt ģimenē.<br />
– Esat stipra sieviete?<br />
– Principā – jā! Vāja esmu vien attiecībās<br />
ar tuviniekiem, ar draugiem, ar<br />
visu, kas saistīts ar veselību. Tā man ir<br />
gluži vai tabu.<br />
– Vai lielos vilcienos no dzīves esat<br />
dabūjusi visu, ko vēlējāties? Vai kāds<br />
sapnis vēl palicis neīstenots?<br />
– Man likās, ka mans lielākais sapnis<br />
ir agronomija, augu valsts. Kad mans<br />
algas darbs paņem pārāk daudz enerģijas,<br />
ķeros pie ķerras un stādiem. Man<br />
jābūt pie zemes. Dažkārt viss tiek pārstādīts<br />
pat vairākas reizes. Gadās, ka<br />
augi jau atraduši savu vietu, bet es tos<br />
atkal pārstādu. Tad vīrs man atgādina,<br />
ka arī augi ir dzīvi organismi.<br />
– Kā var vienā cilvēkā būt tik daudz<br />
enerģijas?<br />
– Mans spēka avots ir ģimene. Protams,<br />
arī dārzs un puķes.<br />
– Kādas ir jūsu galvenās vērtības?<br />
– Vissvarīgākā man ir ģimene un bērni.<br />
Man žēl, ka tomēr neesmu veltījusi<br />
viņiem tik daudz laika, kā būtu vēlējusies.<br />
Ne vienmēr esmu bijusi klāt, kad<br />
vajadzēja. Vairāk esmu domājusi par<br />
darbu. Var jau būt, ka vajadzētu pārorientēties,<br />
teiksim, kaut ko apceļot,<br />
vairāk lasīt grāmatas.<br />
– Vai pieļaujat, ka nākotnē varētu darīt<br />
ko pilnīgi citu?<br />
– Nopietni par to neesmu domājusi.<br />
Saprotu, ka valsts darbu darīt nav populāri.<br />
Man jau neko nepārmet, bet<br />
ierēdņiem veltītos epitetus pārdzīvoju.<br />
Taču ko citu lai es daru? Es nemāku būt<br />
uzņēmēja. Neprotu sev noteikt cenu.<br />
Nevarētu paprasīt naudu, ja par darbu<br />
nesamaksātu. Protams, žēl, ka ierēdniecība<br />
zaudē formālu prasību dēļ, un<br />
jaunā paaudze, kas ienāk ierēdniecībā,<br />
ir orientēta tieši tādā virzienā. Viņi neiedziļinās<br />
procesos, nezina to, ko sauc<br />
par reālo dzīvi, tāpēc ne vienreiz vien<br />
viņiem jāatgādina, kāpēc mēs esam.<br />
Vija Gēme, ideju pārņemta, aizrauj arī<br />
citus, un sajūta, ka praktizējošie būvnieki<br />
viņu atbalsta, dod jaunu enerģiju un<br />
rada jaunas idejas. «Ja, runājot ar arhitektiem<br />
un celtniekiem, saņemu atbalstu,<br />
ja viņi saka: jā, tas ir tieši tas, kas<br />
vajadzīgs, tas ļoti uzlādē,» atzīst Vija.<br />
Viņai patīk strādāt kopā ar būvniekiem.<br />
«Viņi stabili stāv uz zemes. Viss, sākot<br />
no arhitekta un beidzot ar būvnieka darbu,<br />
ir reāls, taustāms, ieraugāms.»<br />
Nesen Vija Gēme kopā ar ministru ieradās<br />
Līvānos, kur par Eiropas naudu<br />
būvē kārtējo objektu. Process, kā parasti,<br />
bija smags, sākot ar birokrātiju,<br />
beidzot ar būvniekiem, darbu kvalitāti...<br />
Kāds par viņu teica: «Re, mūsu<br />
Tečere!» To var uzskatīt par komplimentu,<br />
jo laikam viņa par savu lietu<br />
un būvniecību patiešām ir spējīga pat<br />
kulakus vicināt.<br />
Foto: Mārīte Šperberga<br />
un no personiskā arhīva<br />
28<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
29
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Rīgas Ziemeļu<br />
transporta<br />
koridors<br />
Rīgas Ziemeļu transporta koridora (RZTK) projekta mērķis ir uzlabot Rīgas<br />
transporta infrastruktūras sistēmu, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts tautsaimniecības<br />
izaugsmes iespējas ilgtermiņā.<br />
Kādi ir uzdevumi?<br />
• Radīt ērtu Rīgas ostas abu krastu<br />
daļu pieslēgumu Latvijas valsts autoceļu<br />
un Eiropas transporta komunikāciju<br />
(TEN-T) tīklam.<br />
• Novirzīt autotransporta plūsmu, jo<br />
īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom<br />
no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra.<br />
• Uzlabot pilsētā saikni pāri Daugavai,<br />
jo īpaši starp tās ziemeļu daļas<br />
apkaimēm.<br />
• Radīt racionālu alternatīvu Rīgas<br />
apvedceļam (A4 un A5), nodrošinot<br />
īsāku/ātrāku tranzīta satiksmi starp<br />
teritorijām austrumos un rietumos<br />
no Rīgas.<br />
• Radīt katalizatoru straujākai Rīgas<br />
ziemeļu daļas attīstībai.<br />
• Uzlabot vides kvalitāti pilsētā.<br />
Pašvaldības līmenī tiešs atbalsts RZTK<br />
projekta attīstībai deklarēts trijos galvenajos<br />
Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas<br />
dokumentos: Rīgas attīstības stratēģijā<br />
līdz 2025. gadam (vismaz 7 mērķi<br />
ir tieši saistāmi ar Ziemeļu koridora projekta<br />
attīstību), Rīgas attīstības programmā<br />
2006.–2012. gadam un Rīgas teritorijas<br />
plānojumā 2006.–2018. gadam.<br />
Rīgas reģiona līmenī tiešs atbalsts tiek<br />
pausts Rīgas plānošanas reģiona telpiskajā<br />
(teritorijas) plānojumā: reģiona<br />
plānojuma ietvaros tiek atbalstīti risinājumi,<br />
kas mazinātu sastrēgumus Rīgas<br />
pilsētā, tostarp Daugavas Ziemeļu šķērsojuma<br />
un tā pievedceļu izveide. Latvijas<br />
līmenī pastarpināts atbalsts RZTK<br />
projektam ar mērķu definējumiem ir<br />
gan Latvijas nacionālajā attīstības plānā<br />
30<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
31
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
2007.–2013. gadam, gan transporta attīstības<br />
pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam.<br />
Eiropas Savienības līmenī atbalsts<br />
projekta starptautiskajai nozīmei ir ES<br />
komunikāciju tīkla budžeta piešķirtais<br />
finansējums.<br />
Kādi ir Ziemeļu koridora galvenie<br />
tehniskie parametri?<br />
• Jauns ātrsatiksmes autoceļš, kas<br />
šķērso Rīgu austrumu–rietumu virzienā,<br />
pievienojas esošajam valsts<br />
galveno autoceļu tīklam pie Priedaines<br />
un Babītes rietumos un Berģiem<br />
austrumos.<br />
• Pamattrases garums, neskaitot krustojumu<br />
pievedceļus un paralēlos<br />
ceļus, atkarībā no izvēlētās trases ir<br />
27–30 km.<br />
• Ietver jaunu Daugavas šķērsojumu<br />
– tiltu vai tuneli.<br />
• Atdalītas pretējo braukšanas virzienu<br />
joslas, vairākas katram virzienam<br />
(šķērsojumā trīs joslas, pārējā<br />
trasē atkarībā no plānotās transporta<br />
intensitātes divas trīs joslas).<br />
• Pamattrasei tikai daudzlīmeņu<br />
krustojumi – kopumā deviņi līdz 12<br />
vairāklīmeņu krustojumi (tostarp<br />
trīslīmeņu krustojumi ar Gustava<br />
Zemgala gatvi un Eksporta ielu)<br />
ar pilsētas maģistrālo ielu tīklu un<br />
pieslēgumiem valsts galvenajiem<br />
autoceļiem.<br />
• Pievedceļu un galvenā ceļa estakāžu<br />
un tiltu kopējais garums ap<br />
18–21 km, būvju skaits – 50–55.<br />
• Laiks visa Ziemeļu koridora izbraukšanai<br />
(ātrums 90 km/h ārpus pilsētas<br />
un 70 km/h pilsētā) – 23–25 minūtes.<br />
RZTK projekta sagatavošanā veikts<br />
apjomīgs izpētes darbs, kas ar augstu ticamības<br />
pakāpi ļauj spriest par projekta<br />
ieguvumiem un izmaksām, kā arī tā tehniskajiem<br />
un finanšu risinājumiem.<br />
Projekta izbūve būtiski palielinās Daugavas<br />
šķērsošanas kapacitāti – reālā satiksmes<br />
situācija uz Rīgas tiltiem būs daudz<br />
labāka nekā šodien. Ziemeļu koridors<br />
2031. gadā samazinās satiksmes plūsmu<br />
uz Vanšu tilta par 40%, uz Salu tilta par<br />
30% un uz Akmens tilta par 29%.<br />
No 2019. gada līdz 2041. gadam tiks<br />
ietaupītas 490 miljonu pārvietošanās<br />
stundas (jeb 56 tūkstoši gadu) un<br />
325 miljoni litru degvielas, tajā pašā<br />
laikā vieglajam transportam nobraucot<br />
par 1383 miljoniem kilometru vairāk.<br />
Būtiski samazinātais degvielas patēriņš<br />
rezultēsies NO 2<br />
, CO 2<br />
un citu autoizplūdes<br />
gāzu izmešu samazinājumā, uzlabojot<br />
gaisa kvalitāti ne tikai pilsētas<br />
centrā, bet visā Rīgā.<br />
Secinājumi par dažādām šķērsojuma<br />
alternatīvām<br />
Izmaksu ietaupījuma priekšnoteikumi<br />
ir zemāks tilta augstums un papildu tilta<br />
balsti upē. Izmaksu ietaupījumi tilta<br />
augstuma samazināšanas gadījumā rada<br />
negatīvu ietekmi uz kuģošanas iespējamību<br />
Daugavā (kuģi, jahtas), kas savukārt<br />
ietekmē Rīgas pilsētas ienākumu<br />
ģenerēšanas apjomu un ekonomisko<br />
aktivitāšu potenciālu ūdensmalās, atstāj<br />
pozitīvu ietekmi uz pilsētvidi, ainavu,<br />
32<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
33
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
taču negatīvu ietekmi uz hidrotehniskajiem<br />
un kuģošanas drošības apstākļiem<br />
(balsti upē).<br />
Iegremdētais tunelis ir vērtējams kā<br />
konkurētspējīga alternatīva augstajam<br />
tiltam, jo tā kopējās izmaksas ir līdzīgas,<br />
tajā pašā laikā neradot nekādus ierobežojumus<br />
kuģošanai un ūdensmalu<br />
attīstībai<br />
Estakādes vietā izvēloties Meža kapu<br />
tuneļa variantu, kopējās izmaksas pieaugs<br />
par vismaz 300 miljoniem eiro<br />
(maksimāli ~440 milj. eiro, saglabājot<br />
tuneļa sākotnējo risinājumu). Būtiskākās<br />
atšķirības starp ierobežotu un pilnu<br />
tehnisko risinājumu: sašaurināts brauktuves<br />
platums no trim joslām katrā virzienā<br />
uz divām joslām katrā virzienā;<br />
samazināts pieslēgumu skaits; atsevišķi<br />
krustojumi vienā līmenī.<br />
Secinājumi par būvniecības izmaksu<br />
samazināšanas iespējām<br />
RZTK projekta mērķi tiek sasniegti,<br />
tikai izbūvējot RZTK pilnā garumā.<br />
Vislielāko izmaksu samazinājumu<br />
iespējams panākt, izvēloties alternatīvus<br />
zemāku izmaksu tehniskos risinājumus<br />
Daugavas šķērsojumam un<br />
alternatīvu estakādes variantu Meža<br />
kapu apiešanai; samazinot būvniecības<br />
programmas apjomu, tas ir, sašaurinot<br />
brauktuves platumu no trim joslām<br />
uz divām joslām katrā virzienā,<br />
samazinot pieslēgumu skaitu pilsētas<br />
ceļu tīklam, atsevišķus daudzlīmeņu<br />
krustojumus projektējot vienā līmenī,<br />
atsakoties no RZTK tiešā pieslēguma<br />
autoceļam A10 (Rīga–Ventspils) pie<br />
Priedaines.<br />
Projekta būvniecības<br />
finansēšanas avoti<br />
• Pašvaldības budžets.<br />
• Valsts budžets.<br />
• Eiropas Savienības finansējums.<br />
• Maksas iekasēšana par pilsētas satiksmes<br />
infrastruktūras izmantošanu<br />
(piemēram, maksa tiek iekasēta<br />
par iebraukšanu noteiktā pilsētas<br />
centra zonā).<br />
Maksas iekasēšana par<br />
satiksmes infrastruktūru<br />
Ar maksas iekasēšanu var gan regulēt<br />
satiksmes plūsmu, gan gūt papildu<br />
ieņēmumus, un Rīgai aktuāli ir abi<br />
mērķi. Nav obligāti jāapliek ar maksu<br />
tieši tie objekti, kuru būvniecība tiek<br />
finansēta no ieņēmumiem, bet no satiksmes<br />
plūsmu regulēšanas un vides<br />
situācijas uzlabošanas viedokļa Rīgā<br />
piemērotāka būtu maksas iekasēšana<br />
par iebraukšanu pilsētas centrā, nevis<br />
par jaunbūvējamo objektu izmantošanu.<br />
Līdz RZTK projekta PPP (publiskā<br />
un privātā partnerība) konkursa<br />
uzsākšanai nepieciešams Rīgas domes<br />
lēmums par to, vai, kad un kāda maksas<br />
iekasēšanas sistēma tiks ieviesta<br />
Rīgas pilsētā. Izpētes un projektēšanas<br />
ciklam nepieciešami vismaz 18–24<br />
mēneši.<br />
Pirmie nepieciešamie lēmumi<br />
Kura Rīgas domes struktūra koordinēs<br />
maksas iekasēšanas iespēju izpēti<br />
un risinājuma izstrādi? Kas ir sistēmas<br />
primārais mērķis – ieņēmumu gūšana<br />
vai satiksmes plūsmu izmaiņas? Kuras<br />
lietotāju grupas ir pilnībā vai daļēji jāatbrīvo<br />
no pienākuma maksāt?<br />
Maksas iekasēšanas iespēju izvērtēšana<br />
automātiski nenozīmē pozitīvu lēmumu<br />
– tā ir nepieciešama pamatotu<br />
lēmumu pieņemšanai.<br />
No Eiropas Savienības saņemts atbalsts<br />
RZTK projekta sagatavošanai.<br />
RZTK projekta sagatavošanas darbi<br />
50% apmērā tiek līdzfinansēti no Eiropas<br />
Savienības komunikāciju tīkla<br />
budžeta – TEN-T 2005 programmas<br />
(2005–2009) ietvaros tiek līdzfinansēti<br />
satiksmes un finanšu pētījumi,<br />
sagatavoti skiču projekti, ietekmes uz<br />
vidi novērtējums un ģeoloģiskie pētījumi<br />
RZTK projekta 1. un 2. posmam.<br />
Kopējais finansējums – 7,6 miljoni<br />
eiro. TEN-T 2007 programmas (2007–<br />
2012) ietvaros tiek līdzfinansēti skiču<br />
projekti, ietekmes uz vidi novērtējums<br />
RZTK projekta 3. un 4. posmam, kā<br />
arī publiskās un privātās partnerības<br />
konkursa dokumentācijas sagatavošana<br />
(tostarp juridiskās, tehniskās un<br />
finanšu konsultācijas). Kopējais finansējums<br />
– 11 miljoni eiro.<br />
Tradicionālais iepirkums vai PPP?<br />
Piemērotākais RZTK projekta īstenošanas<br />
veids – publiskais (tradicionālais)<br />
iepirkums vai publiskā un privātā<br />
partnerība – tika analizēts, RZTK finanšu<br />
un ekonomiskā pamatojuma ietvaros<br />
veicot detalizētus ieguldījumam<br />
atbilstošās vērtības aprēķinus katrai no<br />
projekta īstenošanas alternatīvām.<br />
Secinājums: veiktās izpētes rāda, ka<br />
optimālais RZTK projekta īstenošanas<br />
modelis ir publiskās un privātās partnerības<br />
modelis. Būtiskākie trīs iemesli,<br />
kāpēc RZTK projekta īstenošana kā<br />
PPP ir atzīta par publiskā sektora interesēm<br />
atbilstošāko:<br />
1) funkcionālo specifikāciju izmantošana<br />
iepirkumā.<br />
PPP līguma ietvaros veicamais uzdevums<br />
tiek definēts kā sagaidāmais<br />
rezultāts (pakalpojums), nevis noteiktiem<br />
inženiertehniskiem rādītājiem atbilstoša<br />
infrastruktūra. Privātajam partnerim<br />
veiktie maksājumi tiek piesaistīti<br />
sagaidāmo rezultātu (pakalpojumu)<br />
kvalitātei un nodrošināšanas periodam.<br />
Piemēram, tiek definēts nepieciešamā<br />
apgaismojuma līmenis uz brauktuves,<br />
nevis veids, kā nepieciešamo apgaismojumu<br />
sasniegt. Tas veicina no izmaksu<br />
viedokļa optimālo risinājumu<br />
izvēli;<br />
2) motivācija nodrošināt augstu pakalpojuma<br />
kvalitāti un pieejamību visā līguma<br />
darbības laikā.<br />
PPP līgumu ilgais termiņš un nepieciešamība<br />
nodrošināt augstas kvalitātes<br />
pakalpojumus visā līguma darbības<br />
laikā motivē izvēlēto privāto partneri<br />
rast optimālo līdzsvaru starp sākotnējo<br />
ieguldījumu apjomu un uzturēšanas<br />
izmaksām izveidotās infrastruktūras<br />
ekspluatācijas periodā.<br />
Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēti<br />
nosacījumi par privātajam<br />
partnerim maksājamās atlīdzības samazināšanu,<br />
ja tiek konstatēta sniegtā<br />
pakalpojuma neatbilstība noteiktajiem<br />
kvalitātes standartiem vai pakalpojuma<br />
pieejamības ierobežojumi. Savukārt<br />
salīdzinoši lielāki ieguldījumi<br />
būvniecības fāzē nereti nodrošina ievērojamu<br />
ekspluatācijas izmaksu sa-<br />
34<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
35
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
mazinājumu un novērš biežu remontu<br />
(kā rezultātā jānosaka infrastruktūras<br />
izmantošanas ierobežojumi) nepieciešamību;<br />
3) samazināts būvniecības un remontdarbu<br />
termiņu risks.<br />
Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēts<br />
nosacījums, ka privātais partneris<br />
atlīdzību par veiktajiem ieguldījumiem<br />
sāk saņemt tikai pēc tam,<br />
kad uzsākta pieprasītā pakalpojuma<br />
sniegšana (piemēram, izveidojamā<br />
infrastruktūra nodota ekspluatācijā),<br />
turklāt par plānoto būvdarbu un remontdarbu<br />
kavējumiem tiek paredzētas<br />
ievērojamas soda sankcijas. Šāda<br />
būtiska finansiāla motivācija nodrošina<br />
savlaicīgu procesu plānošanu un<br />
kvalitatīvu projektu vadību.<br />
Projekta īstenošanas<br />
vispārējais laika plāns<br />
2006.–2011. gads – 1., 2., 3. un 4. posma<br />
skiču projektu un ietekmes uz vidi<br />
novērtējuma sagatavošana, izmaksu un<br />
ieguvumu analīze, konkursa dokumentācijas<br />
sagatavošana.<br />
2009.–2013. gads<br />
– nekustamā īpašuma jautājumu<br />
atrisināšana.<br />
2012.–2013. gads<br />
– PPP konkurss, vērtēšana,<br />
līgumsarunas, līgums.<br />
2013.–2018. gads<br />
– tehnisko projektu sagatavošana<br />
un Ziemeļu koridora būvniecība.<br />
2019.–2041. gads<br />
– publiskais partneris veic<br />
pieejamības maksājumus.<br />
2041.–2042. gads<br />
– publiskais partneris pārņem<br />
projekta uzturēšanu.<br />
Secinājumi<br />
RZTK projekts ir lietderīgs un ilgtermiņā<br />
saimnieciski izdevīgs gan Rīgas,<br />
gan Latvijas kontekstā. Lielākajai daļai<br />
RZTK trases tehniskie risinājumi jau ir<br />
noteikti – 1. posms ir sagatavots skiču<br />
projekta, bet 2. posms skiču projekta<br />
priekšprojekta līmenī.<br />
RZTK trases projektēšanas pabeigšanai<br />
būtiskākie lēmumi saistāmi ar:<br />
• Daugavas šķērsojuma veida noteikšanu,<br />
balstoties uz izmaksām, stratēģiskajiem,<br />
pilsētbūvnieciskajiem<br />
un projekta sagatavošanas apsvērumiem;<br />
• Meža kapu šķērsošanas tehniskajiem<br />
risinājumiem, tas ir, vai<br />
pieņemt lēmumu par dārgāku, bet<br />
tehniski un pilsētbūvnieciski racionālāku<br />
risinājumu ar tuneli zem<br />
kapiem vai būtiski lētāku risinājumu,<br />
novirzot trasi garām kapiem<br />
un būvējot ceļu uz estakādēm Rīgas<br />
vēsturiskā centra aizsardzības<br />
zonā, kā arī iesaistoties sarežģītākos<br />
nekustamā īpašuma atsavināšanas<br />
procesos;<br />
• tehniski vienkāršotāku un lētāku<br />
risinājumu pieņemšanu, atstājot<br />
iespēju palielināt joslu skaitu vai<br />
pilnveidot pieslēgumu veidus nākotnē.<br />
RZTK projektu ir izdevīgāk īstenot<br />
kā PPP, nevis tradicionālo iepirkumu,<br />
uzsākot maksāt par RZTK pieejamību<br />
tikai pēc tā nodošanas ekspluatācijā:<br />
• pazeminot projekta izmaksas, jāizvēlas<br />
tādi tehniskie risinājumi, lai<br />
pēc iespējas nesamazinātu projekta<br />
kvalitāti un ieguvumus, tajā pašā<br />
laikā neradot būtiskus sarežģījumus<br />
finansējuma piesaistē;<br />
• jārod risinājumi PPP darījuma<br />
struktūrā iesaistīt mazāku finansējumu,<br />
kombinējot resursus no dažādiem<br />
finanšu avotiem (Eiropas Savienība,<br />
valsts, pašvaldība, ERAB,<br />
EIB u. c.);<br />
• jāsagatavo projekts par satiksmes<br />
infrastruktūras izmantošanas maksas<br />
iekasēšanu Rīgā (pilsētas daļā<br />
vai par konkrētiem objektiem) – lēmums<br />
par sistēmas izveidi jāpieņem<br />
līdz PPP iepirkuma izsludināšanai,<br />
tāpēc projekta izstrāde<br />
jāuzsāk nekavējoties;<br />
• īstenojot visu projektu vienlaikus,<br />
tehniskā projekta sagatavošana un<br />
būvniecība kopumā aizņems mazāk<br />
nekā sešus gadus.<br />
Ir iespēja sākt īstenot RZTK 1. posmu<br />
ātrāk, ja tiek piesaistīti ES līdzekļi un<br />
pārskatīta citu Pierīgas projektu prioritāte<br />
(piemēram, jaunā Latgales ceļa<br />
ievada Rīgā būvniecības vietā var tikt<br />
izmantots Rīgas apvedceļš kombinācijā<br />
ar RZTK 1. posmu).<br />
Eduards Raubiško,<br />
Rīgas domes<br />
Pilsētas attīstības departamenta<br />
Projektu vadības<br />
un attīstības direkcijas<br />
tehniskais eksperts<br />
36<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
37
Reģionos<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Renovācija<br />
Jelgavā<br />
Tādas 104. sērijas ēkas kā Helmaņa ielā 3, Jelgavā, ir vairāk nekā 40. Šīs mājas<br />
renovācija tika uzsāka 2009. gada jūlijā, un darbi paveikti trīs mēnešu laikā ar<br />
Vācijas Vides ministrijas atbalstu, kas sedza 40% no kopējām būvniecības darbu<br />
izmaksām.<br />
Ēkai tika plānots veikt bēniņu, ārsienu,<br />
pagrabstāva, ēkas pamatu siltināšanu,<br />
visu logu nomaiņu, apkures sistēmas<br />
pārbūvi, uzstādot individuālos siltuma<br />
skaitītājus. Papildus tika izremontētas<br />
arī kāpņu telpas un ieejas bloki; sakārtotas<br />
dzīvokļu ārdurvis – esošās durvju<br />
kārbas fiksētas un noblīvētas. Lai uzlabotu<br />
mikroklimatu visā mājā, izbūvēja<br />
papildu ventilāciju, savukārt pagrabstāvā<br />
sakārtoja inženierkomunikācijas. Lodžiju<br />
vertikālās konstrukcijas demontēja,<br />
apstrādāja stiprinājumu vietas pret<br />
koroziju un samontēja atpakaļ. Turklāt<br />
visas lodžijas tika iestiklotas, bet to grīdas,<br />
tāpat kā kāpņutelpās, noflīzētas.<br />
Saskaņā ar SIA Fortum datiem Helmaņa<br />
ielas 3. ēkā īpatnējais siltuma patēriņš<br />
mājas apkurei 2007. gadā bija 163,31<br />
kWh/m 2 , kas ir salīdzinošs augsts rādītājs,<br />
jo Jelgavā vidējais īpatnējais siltuma<br />
patēriņš ēku apkurei 2007. gadā bija<br />
aptuveni 139 kWh/m 2 . Plānots, ka pēc<br />
ēkas renovācijas siltuma patēriņš samazināsies<br />
par 40–50 procentiem.<br />
3. novembrī darbi, kuros galvenie bija<br />
energoefektivitātes pasākumi, bija pabeigti<br />
un notika renovētās daudzdzīvokļu<br />
mājas oficiālā atklāšana. Šis ir<br />
otrais nams Jelgavā, kurā energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas pasākumi<br />
veikti Vācijas un Latvijas kopīgā vides<br />
aizsardzības projekta Jelgavas pilsētas<br />
siltumapgādes sistēmas modernizācija<br />
un efektīva renovācija ietvaros. Pirmā<br />
ēka, ko renovēja saskaņā ar šo projektu,<br />
bija 4. līnijas 1. nams, kura renovācija<br />
beidzās pagājušā gada janvārī. Būvdarbus<br />
veica SIA Ritms.<br />
Jānis Graudulis<br />
Foto: no Zemgales reģionālās<br />
enerģētikas aģentūras arhīva<br />
38<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
39
Reģionos<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Atklāj<br />
rekonstruēto<br />
baseinu<br />
Kopš 26. decembra pulksten 14 ventspilnieki,<br />
sportisti un pilsētas viesi var<br />
izmantot visus rekonstruētā Ventspils<br />
peldbaseina pakalpojumus: lielo un<br />
mazo peldbaseinu, vingrošanas zāli,<br />
aerobikas zāli un jauno relaksācijas<br />
kompleksu.<br />
Peldbaseina rekonstrukcijas laikā tika<br />
veikta aerobikas zāles un trenažieru<br />
zāles pārbūve, papildus izbūvējot nepieciešamās<br />
ģērbtuves, dušas telpas,<br />
sanitāros mezglus un palīgtelpas, kā<br />
arī uzstādot mūsdienīgas ūdens filtrēšanas<br />
un dezinfekcijas iekārtas. Lielajā<br />
peldbaseinā uzstādīts laika skaitīšanas<br />
tablo.<br />
Kompleksā tiek piedāvātas atpūtas un<br />
atveseļošanās iespējas dažāda vecuma<br />
iedzīvotājiem un sportistiem.<br />
Oskara Jūras<br />
(Ventspils hronika) foto<br />
40<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
41
Reģionos<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Bitītei spāru svētki<br />
5. janvārī Ventspilī bija spāru svētki<br />
pirmsskolas izglītības iestādes Bitīte<br />
ēkai. Būvniecību Eiropas Reģionālās<br />
attīstības fonda projekta Jaunas pirmsskolas<br />
izglītības iestādes ēkas būvniecība<br />
Kuldīgas ielā 134, Ventspilī ietvaros<br />
veic SIA Pilsbūve saskaņā ar 2009.<br />
gada 15. maijā noslēgto būvdarbu<br />
līgumu starp Ventspils pilsētas domes<br />
Izglītības pārvaldi, Ventspils pilsētas<br />
pašvaldības iestādi Komunālā pārvalde<br />
un SIA Pilsbūve.<br />
Projekts paredz uzbūvēt mūsdienu<br />
prasībām atbilstošu pirmsskolas izglītības<br />
iestādi 1500 m 2 platībā, nodrošinot<br />
vietu 154 bērniem. Tā kopējās<br />
izmaksas paredzētas 1,6 miljonu latu<br />
apmērā, tostarp Ventspils pašvaldības<br />
piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības<br />
fonda finansējums ir 1,195 miljoni<br />
latu, piesaistītie valsts budžeta<br />
līdzekļi – 63,3 tūkstoši latu, pašvaldības<br />
finansējums – 343,67 tūkstoši latu.<br />
Projektu plānots īstenot līdz 2010. gada<br />
30. jūnijam.<br />
Oskara Jūras<br />
(Ventspils hronika) foto<br />
42<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
43
Reģionos<br />
Paceļamais tilts pār Ventu<br />
Top Jaunrades nams<br />
Šā gada ziemas dēļ tika koriģēts sākotnējais<br />
tilta pār Ventu Ventspilī būvniecības<br />
darbu grafiks. Līdz rudens beigām<br />
demontēja vecās laiduma konstrukcijas.<br />
Vissarežģītākā bija tilta paceļamās daļas<br />
jaukšana, kuras laikā atsvari tika griezti<br />
pat 70 t smagās daļās. Sākotnēji tika<br />
pētīta iespēja atstāt kādu no paceļamās<br />
daļas mehānismiem, taču no tās atteicās<br />
jau sākumā. Darba gaitā tika mainīta<br />
vēl kāda iecere, proti, demontēt tiltu no<br />
abām pusēm. Tagad demontāža veikta<br />
no pilsētas puses, atstājot iespēju no tilta<br />
pretējās puses piebraukt transportam.<br />
Visas tilta pamatu konstrukcijas tiks<br />
režģotas un betonētas no jauna. Lai izvairītos<br />
no tilta paralēlām svārstībām, ar<br />
papildu pāļiem tiks stiprināti tilta balsti,<br />
kas atrodas ūdenī. Savukārt vidējās, paceļamās,<br />
daļas betona balstus līdz ūdens<br />
līnijai demontēs un būvēs no jauna. Tilta<br />
centrālās daļas pacelšana paredzēta<br />
maksimums 12 reižu dienā. Pacelšanas<br />
un nolaišanas laiks varētu būt 15 minūtes.<br />
Februāra sākumā celtnieki uzsāka<br />
darbu pie tilta laiduma, liekot metāla<br />
sijas, kas, salīdzinot ar iepriekšējā tilta<br />
dzelzsbetona konstrukcijām, ievērojami<br />
atvieglos slodzi uz esošajiem pāļiem.<br />
Oskara Jūras<br />
(Ventspils hronika) foto<br />
Ventspils Latviešu biedrības nama rekonstrukcija<br />
notiek Eiropas Reģionālās<br />
attīstības fonda projekta Jaunrades<br />
nama attīstības projekts ietvaros. Tas<br />
paredz rekonstruēt 1904. gadā būvēto<br />
Ventspils Latviešu biedrības namu, pielāgojot<br />
to Jaunrades nama funkcijām.<br />
Projektu īsteno Ventspils pilsētas dome<br />
kopā ar Ventspils pilsētas pašvaldības<br />
iestādi Komunālā pārvalde, Izglītības<br />
pārvaldi un SIA Pilsbūve.<br />
Rekonstruētajā namā plānots izvietot<br />
mūsdienīgu jaunatnes un bērnu iniciatīvas<br />
un jaunrades centru dažādu aktivitāšu<br />
un programmu īstenošanai pilsētas,<br />
valsts, reģiona un potenciāli arī<br />
starptautiskā mērogā. Piebūves daļā<br />
atradīsies planetārijs ar teleskopu.<br />
Projektu, piesaistot gan Eiropas Savienības<br />
fondu, gan valsts budžeta līdzekļus,<br />
kā arī nodrošinot pašvaldības<br />
līdzfinansējumu, plānots īstenot līdz<br />
2010. gada septembrim. Tā kopējās<br />
izmaksas sasniegs trīs miljonus latu:<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />
finansējums – 2,4 miljoni latu, dotācija<br />
no valsts budžeta – 130 tūkstoši<br />
latu, pašvaldības finansējums – 470<br />
tūkstoši latu.<br />
Oskara Jūras<br />
(Ventspils hronika) foto<br />
44<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
45
<strong>LBS</strong> BSSI<br />
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Pārprastā demokrātija<br />
jeb akceptētā visatļautība<br />
Valstī ir uzsākta būvniecības ilgtermiņa politikas izstrāde. Tās ietvaros ir<br />
plānots sakārtot būvniecības kompleksa likumdošanas bāzi un realizējamo<br />
funkciju nolikumus.<br />
Semināri<br />
Šīs programmas galamērķis Būvniecības<br />
likuma 3. panta interpretācijā ir nodrošināt<br />
valstī kvalitatīvu būvniecību,<br />
tas ir, «vides arhitektonisko kvalitāti,<br />
vides pieejamību, dabas resursu racionālu<br />
izmantošanu, kā arī visas būves<br />
un tās atsevišķo daļu stiprību un stabilitāti,<br />
ugunsdrošību, drošību lietošanā,<br />
higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka<br />
veselībai un videi, energoefektivitāti<br />
un akustiskās prasības».<br />
Par šo būvprojektu un būvobjektu<br />
kvalitātes jautājumu varētu nerunāt, ja<br />
vien valstī nebūtu izveidojusies situācija,<br />
ka pat atsevišķu būvfirmu vadītāji<br />
uzskata – būvniekiem būvniecības likumdošana<br />
nav jāzina. Tādējādi, respektējot<br />
savas vadības viedokli, daudzi<br />
būvinženieri arī sertificēšanas procesā<br />
uzskata, ka jautājumus par būvniecības<br />
likumdošanu viņiem nedrīkst uzdot!!!<br />
Ar šādu noskaņojumu 13. janvārī uz<br />
sertifikāciju <strong>LBS</strong> BSSI bija ieradušies<br />
15 pretendenti, kas nebija spējīgi atbildēt<br />
pat uz viselementārākajiem novērtēšanas<br />
komisijas jautājumiem par<br />
Būvniecības likumu, Vispārīgajiem<br />
būvnoteikumiem un atbilstošajiem Ministru<br />
kabineta noteikumiem. Dabiski,<br />
ka visiem šiem «speciālistiem» sagaidāms<br />
atkārtots eksāmens.<br />
Cik brīnišķīgi būtu, ja mūsu kolēģi<br />
apzinātos, ka sertificēts būvspeciālists<br />
balstās uz trim vaļiem: izglītību, atbilstošu<br />
būvpraksi un valsts būvniecības<br />
likumdošanas pārzināšanu, un sertifikāta<br />
neiegūšanas gadījumā neskrietu ar<br />
sūdzībām uz Ekonomikas ministrijas<br />
Būvniecības un mājokļu politikas departamentu,<br />
bet gan mācītos un pārbaudi<br />
nokārtotu.<br />
Uzmanību!<br />
Kopš pagājušā gada otrās puses tiek<br />
veikta Būvkomersantu reģistra sakārtošana.<br />
No reģistra tiek izslēgtas visas<br />
tās būvfirmas, kurām vairs nav sertificēto<br />
būvdarbu vadītāju vai arī būvdarbu<br />
vadītājiem beidzies viņu sertifikāta<br />
darbības termiņš. Esiet uzmanīgi un<br />
sakārtojiet savu saimniecību!<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> BSSI galvenais administrators<br />
«Izplatītākās kļūdas un<br />
neefektīvākie risinājumi<br />
būvniecībā»<br />
2. martā – «Pamatnes un pamati»<br />
9. martā – «Sienas»<br />
16. martā – «Jumti»<br />
Lektors: Juris Biršs<br />
Laiks: plkst. 13.00–16.00<br />
Cena: Ls 32 + PVN<br />
«Būvniecības tāmju izstrādāšana»<br />
4. martā<br />
Programma<br />
1. Tāmju normatīvā bāze.<br />
2. Būvdarbu apjomu noteikšana;<br />
lokālo tāmju sastādīšanas vispārējie<br />
noteikumi.<br />
3. Kopsavilkuma aprēķinu un<br />
koptāmju sastādīšana; tāmes<br />
virsizdevumu un citu pieskaitījumu<br />
aprēķināšana.<br />
4. Tāmju sagatavošana būvdarbu<br />
iepirkuma procedūrai; tāme būvdarbu<br />
līguma sastāvā; jautājumi un atbildes.<br />
Lektore: Valentīna Šeškena<br />
Laiks: plkst. 10.00–17.00<br />
Cena: Ls 49 + PVN<br />
«Iepriekšsaspriegtā dzelzsbetona<br />
konstrukciju projektēšana pēc<br />
Eirokodeksa»<br />
Turpinot Eirokodeksu tematiku<br />
2010. gada 11. martā<br />
Lektors: Dr. Kristians Glēzers (Vācija)<br />
Laiks: plkst. 10.00–17.00<br />
Cena: Ls 53 + PVN<br />
Semināri notiek<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
mācību telpā Rīgā,<br />
Barona ielā 99, lit. 1a<br />
Pieteikumus, lūdzu, sūtiet:<br />
marite@lbskonsultants.lv<br />
Informācija pa tālruņiem:<br />
+371 67311180,<br />
+371 29159563<br />
Mārīte Puža,<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants apmācību<br />
projektu vadītāja<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
46<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
47
Izglītība<br />
LLU topošie būvinženieri<br />
mācās Dānijā<br />
ERASMUS (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)<br />
ir viena no populārākajām studentu un mācībspēku mūžizglītības apmaiņas<br />
programmām, kas veicina augstskolu attīstību vienotā Eiropas Savienības<br />
(ES) augstākās izglītības telpā.<br />
Topošie būvinženieri no Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātes (LLU) 5.<br />
kursa M. Gūtmane, R. Ikauniece un E.<br />
Kolosovs 2009. gadā vienu semestri<br />
izmantoja iespēju attīstīt starptautiskās<br />
komunikācijas spējas, kā arī papildināt<br />
savas profesionālās zināšanas Kopenhāgenas<br />
universitātes Inženierzinātņu<br />
koledžā (Ingeniørhøjskolen I København<br />
– IHK). Studenti iekļāvās divu<br />
veidu mācību organizācijas procesos:<br />
viens bija adaptēties vietējā mācību<br />
plūsmā; otrs – piedalīties starptautiskā<br />
Eiropas projektu semestrī (European<br />
project semester – EPS). Pirmais tika<br />
izvēlēts galvenokārt ar mērķi apgūt<br />
priekšmetus, kas nav LLU programmā:<br />
satiksmes un transporta kustības plānošana<br />
(Traffic and Transport Planning)<br />
un būvbedres, tuneļu konstrukcijas<br />
un ostu plānošana (Construction Pits,<br />
Tunnel Construction and Port Design).<br />
Bet EPS galvenā priekšrocība ir starptautiskā<br />
sadarbība, piedaloties studentiem<br />
un pasniedzējiem no visas pasaules<br />
– no Ķīnas līdz pat ASV, kam pa<br />
vidu ir košais Eiropas kokteilis. Studiju<br />
kursu apguve IHK ir balstīta uz projektu<br />
darbiem, ko izstrādā grupās, un tas,<br />
pēc studentu domām, padara šo procesu<br />
laikietilpīgāku, nekā strādājot LLU<br />
tik ierastajā veidā – individuāli. Taču<br />
vienlaikus tas attīsta sadarbošanās spējas<br />
un radošāku pieeju risināmajiem<br />
jautājumiem. Vēl raksturīga iezīme šajā<br />
mācību sistēmā ir nosacīti brīvā projekta<br />
temata izvēle. Nosacīti tādā ziņā, ka<br />
tam jāiekļaujas kādā vispārinātā tematā,<br />
kas var būt, piemēram, mācību kursa<br />
nosaukumā. Tālākais ir pašu projekta<br />
izstrādātāju ziņā, kas par to konsultējas<br />
ar vadošo mācībspēku. Tādējādi plānotais<br />
nodarbību laiks tiek sadalīts starp<br />
teorētiskām lekcijām un individuālām<br />
grupu konsultācijām. Studenti atzīst,<br />
ka dažreiz temata atrašana un projekta<br />
vadlīniju izstrāde var aizņemt pat vairāk<br />
laika nekā paša projekta izstrāde. Tādai<br />
mācību procesa organizācijas sistēmai ir<br />
grūti adaptēties, tomēr šāda pieeja sagatavo<br />
topošos speciālistus reālajai situācijai,<br />
kad pats veiksmīgas koncepcijas<br />
radīšanas process var būt laikietilpīgāks<br />
par tās realizāciju.<br />
Mācību process tiek veicināts arī ar<br />
sakārtoto vidi, gan vizuālā, gan sadzīviski<br />
praktiskajā ziņā veidojot<br />
universitāti kā studenta otrās mājas ar<br />
piekļuvi tai 24 stundas diennaktī. Ikvienam<br />
ir pieejamas ne tikai tiešajam<br />
mācību procesam nepieciešamās tehnoloģijas:<br />
jaunākā literatūra, datori,<br />
printeri, skeneri, kopējamās ierīces,<br />
bezvadu internets un vienots iekšējais<br />
informācijas tīkls, kurā komunicēt<br />
studentiem un pasniedzējiem, bet arī<br />
sadzīvisko vajadzību un vēlmju apmierināšanai<br />
vajadzīgais: dušas, atpūtas<br />
un virtuves stūrīši, pat trenažieru zāle un<br />
bārs studentiem.<br />
Madara Gūtmane,<br />
LLU Būvniecības studiju programmas<br />
5. kursa studente<br />
Autores foto<br />
48<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
49
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Paša pieņemts<br />
lēmums<br />
Visus savas dzīves svarīgos lēmumus Kaspars Šņore rūpīgi apdomā, tāpēc arī rezultāts<br />
ir prognozējams. Pavisam noteikti viņu var dēvēt par nopietno tipu. Tāds<br />
viņš esot bijis vienmēr. Pat balss tonis liecina, ka vispirms apdomās un tikai tad<br />
teiks. Kolēģi saka: urbējs! Laikam jau tieši tādi – pamatīgie – vajadzīgi būvkonstrukciju<br />
projektēšanas birojos, kur strādā arī Kaspars. Viņam nepatīk pusdarīti<br />
darbi, tāpēc Kaspars to, ko māk, cenšas izdarīt labi un katrā nākamajā reizē<br />
labāk nekā iepriekš.<br />
Kaspara tēvs bija Kuldīgas rajona Rendas<br />
pagasta saimniecības (SIA) mehāniķis,<br />
tāpēc Kaspara dzīve jau kopš bērnības<br />
ir saistīta ar tehniku. Pēc mācībām<br />
vietējā pamatskolā viņš iestājās Valsts<br />
Kandavas lauksaimniecības tehnikumā.<br />
Četros mācību gados tika apgūta lauksaimniecības<br />
mehāniķa specialitāte un<br />
bija jādomā, ko darīt tālāk. Kaspars vēlējās<br />
mācīties. Tikai kur? Studēt Jelgavā<br />
lauksaimniecības mehāniķos? Ko darīt<br />
pēc pieciem mācību gadiem?<br />
Kaspars sāka prātot, kas būtu tuvāk<br />
sirdij. Vispirms viņš izvērtēja savu<br />
attieksmi un iespējas datortehnikas<br />
specialitātē. Apsverot visus «par»<br />
un «pret», tai tika pateikts «nē». Tad<br />
Kaspara uzmanību piesaistīja Lauku<br />
inženieru fakultāte. Viņš sāka domāt<br />
par būvinženiera specialitāti. «Manuprāt,<br />
būvniecība pastāvēs vienmēr.<br />
Ja arī necels jaunas ēkas, būs daudz<br />
būvju, kurām nepieciešams remonts<br />
un renovācija,» saka Kaspars. Tobrīd<br />
būvinženieri bija diezgan pieprasīti,<br />
un viņš bija pārliecināts, ka pēc studijām<br />
darbu atradīs. «Iesniedzu dokumentus<br />
un gaidīju rezultātu. Saņēmu<br />
uzņemšanas komisijas aicinājumu ierasties<br />
uz pārrunām un vēl šodien atceros,<br />
kā komisija jautāja par iepriekšējo<br />
pieredzi būvniecībā. Taču tā bija<br />
visai nosacīta – vien pāris nedēļu ilga<br />
būvniecības prakse tehnikumā un šādi<br />
tādi celtniecības darbi. Var jau būt, ka<br />
tiku uzņemts labo sekmju dēļ. Sākums<br />
bija grūts, īpaši izkulties cauri ķīmijai<br />
un vēl dažiem vispārīgajiem priekšmetiem.<br />
Taču, kad sākās speciālie, tad<br />
jau aizgāja,» atceras Kaspars.<br />
Vai izvēli kaut kādā veidā ietekmēja tas,<br />
ka bērnībā zēns zīmēja mājas, mašīnas,<br />
ceļus? «Zīmējis esmu daudz un ne tikai<br />
bērnībā. Starp citu, tas ir labs paņēmiens,<br />
kā īsināt laiku garlaicīgās lekcijās. Domāju,<br />
ka grūti būs atrast kādus lekciju<br />
pierakstus, kas nav mākslinieciski pilnveidoti.<br />
Zīmēju pēc noskaņojuma – gan<br />
dažādas karikatūras, gan auto, gan daudz<br />
ko citu,» stāsta Kaspars.<br />
50<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
www.lbs.building.lv<br />
51
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Augstskolā bija pavadīti jau gandrīz<br />
trīs gadi, kad būvmehānikas pasniedzējs<br />
Bruno Ķirulis piedāvāja Kasparam<br />
darbu. Tā nu puisis devās uz darba<br />
interviju ar Jāni un Sanitu Prauliņiem.<br />
Kopš tā laika Kaspars ir SIA Inženieru<br />
birojs «Būve un forma» komandā.<br />
«Sākumā strādāju pusslodzi, jo darba<br />
dēļ mācības pamest neplānoju. Nu jau<br />
birojā pavadīti vairāki gadi, iegūta<br />
praktiska pieredze konstrukciju projektēšanā,<br />
pabeigta augstskola,» stāsta<br />
Kaspars. Pēc studijām viņam uzticētie<br />
projekti kļuva lielāki, līdz ar to arī atbildība<br />
arvien pieauga.<br />
«Visgrūtākie bija pirmie divi gadi, kad<br />
bija ļoti maz pieredzes dažādu problēmu<br />
risināšanā. Brīžiem prātoju par<br />
kādu problēmu, bet nebija ideju, kā to<br />
atrisināt. Tad talkā nāca kolēģi, un kopīgiem<br />
spēkiem vienmēr izdomājām,<br />
kā darīt,» atceras Kaspars. Kad uzņēmumā<br />
aizvadīti seši gadi, daudz kas izskatās<br />
citādi. Kaspars atzīst, ka ar laiku<br />
strādāt kļuvis vieglāk.<br />
Kas ir visforšākais darbā ar projektiem?<br />
«Projektā savu darbu, laiku<br />
un zināšanas iegulda daudzi speciālisti,<br />
un šī apziņa, ka tas tiek izveidots<br />
kopīgiem spēkiem, ir vislabākā.<br />
Neviens projekts nav tapis bez strīdiem,<br />
problēmām un kompromisiem.<br />
Žēl, ka pēdējā laikā maz tiek būvēts,<br />
jo reālais rezultāts jau ir būve, kurai<br />
konkrētais projekts tiek taisīts. Ir ļoti<br />
patīkami redzēt gatavu ēku, zināt, no<br />
kā tā veidota, kas kur atrodas. Tā ir<br />
tāda pilnības sajūta, ka beidzot projekts<br />
ir pabeigts. Ja projekts tiek pabeigts<br />
uz papīra, bet netiek būvēts,<br />
paliek nepabeigtības izjūta,» Kaspars<br />
pasūkstās.<br />
Viņš uzskata, ka cilvēka dzīvi ietekmē<br />
paša pieņemtie lēmumi un līdzcilvēki,<br />
ar kuriem ir saskare dzīves laikā. Tāpēc<br />
Kaspars ir ļoti pateicīgs vecākiem, kas<br />
atbalstīja viņu gan finansiāli, gan emocionāli.<br />
«Ir daudz cilvēku, kas ir ietekmējuši<br />
manu dzīves ceļu un viedokļus<br />
par lietām pasaulē,» piebilst Kaspars.<br />
Vai var sevi pazīt pietiekami labi?<br />
«Domāju, ka es sevi labi pazīstu. Lieliski<br />
zinu, kā rīkošos kādā situācijā.<br />
Manuprāt, cilvēki savas dzīves laikā<br />
mainās ļoti maz vai nemaz. Man ir bijis<br />
pietiekami laika iepazīt sevi,» uzskata<br />
Kaspars.<br />
Varbūt dzīvi var sadalīt posmos – tur<br />
viena robeža, tad klikšķis un nākamā<br />
robeža... «Dzīve noteikti dalās<br />
posmos, bet nav man tāda klikšķa,<br />
kas tos pārslēdz. Katram tas ir individuāli.<br />
Drīzāk tas notiek nemanāmi.<br />
Tikai secini, ka sācies cits posms. Iespējams,<br />
tikko man ir beidzies kāds<br />
posms un sācies jauns. Šogad esmu<br />
veiksmīgi iestūrējis laulības ostā. Ar<br />
Solvitu gan darbā, gan privātajā dzīvē<br />
esam kopā jau gandrīz sešus gadus.<br />
Tagad mūsu dzīves lielais plāns<br />
ir bērniņš, kuram drīz jānāk pasaulē.<br />
Uz šo notikumu šobrīd tiek koncentrēta<br />
liela daļa enerģijas.»<br />
Kaspars uzskata, ka cilvēks lielā mērā<br />
pats var ietekmēt savu likteni. Taču, cik<br />
daudz un kā, tas katram ir individuāli.<br />
«Viens ies uz mērķi, neskatoties ne uz<br />
ko, cits savukārt ir vieglāk ietekmējams<br />
un novēršams no mērķa. Cilvēkus kopā<br />
notur kopīgi mērķi un nākotnes vīzijas.<br />
Arī kopīgas intereses, aizraušanās tuvina<br />
cilvēkus,» prāto Kaspars.<br />
Ja būtu iespējams dzīvot jebkur,<br />
Kaspars laikam gan izvēlētos vietu, kur<br />
ir kalni, teiksim, Austriju, Šveici, Norvēģiju.<br />
«Taču, ja visu laiku dzīvotu kalnos,<br />
tie droši vien apniktu. Labāk ir reizi<br />
gadā aizbraukt, izstaigāt kalnu takas<br />
un atgriezties Latvijā,» viņš secina.<br />
Viens no Kaspara hobijiem ir ceļošana.<br />
Viņš gan atzīst, ka nav iznācis daudz<br />
ceļot, bet tās vietas, kurās viņš pabijis,<br />
atstājušas ļoti lielu iespaidu. Par katru<br />
apmeklēto vietu izveidojies priekšstats.<br />
Pēc Kaspara domām, labākā ģeogrāfijas<br />
stunda ir ceļojums. «Ir divas<br />
vietas, kur noteikti savas dzīves laikā<br />
vēl aizbraukšu. Tuvākā ir Norvēģija ar<br />
saviem fjordiem un skarbo dabu. Otrā<br />
vieta – Peru Dienvidamerikā,» Kaspars<br />
ir apņēmības pilns.<br />
Puiša otrs hobijs ir fotografēšana. No<br />
katra ceļojuma Kaspars atved daudz<br />
labu kadru. Pārsvarā viņš fotografē<br />
dabu.<br />
Darbdienas Kasparam paiet birojā,<br />
rasējot un veicot dažādus aprēķinus.<br />
Vakarā viņš noskatās kādu labu filmu.<br />
Brīvdienas Kaspars cenšas pavadīt laukos,<br />
jo tad pilsēta viņu nogurdina, šķiet,<br />
ka laiks aizrit tukšgaitā. Kaspars neprot<br />
bezdarbībā sēdēt un skatīties griestos,<br />
jo tā, viņaprāt, nav atpūta.<br />
Kas viņu patlaban visvairāk uztrauc?<br />
«Šobrīd man, droši vien tāpat kā lielai<br />
daļai valsts izdzīvotāju, visvairāk neliek<br />
mieru situācija valstī. Vai tiešām<br />
gada beigās būs vērojama ekonomikas<br />
atkopšanās un kaut vai neliela augšupeja,<br />
kā to sola ekonomikas eksperti?»<br />
prāto Kaspars.<br />
Protams, viņu uztrauc arī pasaules globālās<br />
problēmas. Savu māju viņš noteikti<br />
neizvēlētos celt Jūrmalā vai kaut<br />
kur citur jūras krastā, jo tā zona būs pirmā,<br />
kas cietīs no ūdens līmeņa celšanās<br />
globālās sasilšanas dēļ.<br />
«No tehnoloģiju attīstības viedokļa<br />
nākotne būs ļoti interesanta,» spriež<br />
Kaspars. Varbūt tāpēc viņu interesē<br />
elektromobiļi, ko jau tagad piedāvā<br />
daudzi autoražotāji.<br />
Puisis uzskata, ka dzīvē viss notiek tā,<br />
kā tam jānotiek, un nav obligāti jāsper<br />
radikāli soļi, lai nonāktu pie kādām<br />
atziņām. Pēc Kaspara domām, sperot<br />
radikālus soļus, jāapzinās, ka rezultāts<br />
var krietni atšķirties no cerētā, tāpēc jāizvērtē,<br />
vai risks ir tā vērts. Sevi viņš<br />
neuzskata par riskētāju, kaut gan asas<br />
izjūtas patīk izbaudīt. Pēdējā laikā viņš<br />
esot kļuvis prātīgāks, jo dzīvē parādījušies<br />
jauni uzdevumi un jauni mērķi.<br />
Šobrīd Kaspars jūtas savā vietā. Daudz<br />
jau ir apgūts, bet daudz vēl arī jāmācās.<br />
Ko Kaspars darīs pēc desmit gadiem?<br />
«Grūti iedomāties, kas būšu un kur<br />
būšu. Pašlaik Latvijā iestājies pārmaiņu<br />
laiks, tāpēc prognozes šķiet neiespējami<br />
izteikt pat tuvākajai nākotnei.<br />
Par darbības jomas maiņu gan domājis<br />
neesmu,» teic Kaspars.<br />
Es esmu pārliecināta, ka cilvēki, kas<br />
ļoti atbildīgi uztver viņiem uzticēto,<br />
būs pieprasīti jebkuros laikos un jebkurā<br />
vietā. Arī Kaspars.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Foto: no Kaspara Šņores<br />
personiskā arhīva<br />
52<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
53
Dzīves skola<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Dzīves gudrība<br />
un prasmes<br />
Ekspertīzi veic pēc būtības<br />
Valentīnu Šeškenu kolēģi pazīst kā cilvēku, kam nepatīk ne īpaši zīmēties, ne izlēkt,<br />
toties viņai patīk jebkuru darbu paveikt labi. Apbrīnojama ir viņas atbildība<br />
un pienākuma izjūta par katru uzticēto darbu. Un nav būtiski, cik lieli vai mazi<br />
ir tā mērogi.<br />
«Vislielāko gandarījumu pēc ilgiem<br />
būvniecībā nostrādātiem gadiem sagādā<br />
tas, ka brīvvalsts laikā būvniecība<br />
ir kļuvusi par civilizētu un cienījamu<br />
nozari, bez padomju laiku rupjībām.<br />
Mainījusies attieksme pret materiālu<br />
ekonomiju, arī šturmēšana gada beigās<br />
vairs nav aktuāla,» saka Valentīna<br />
Šeškena.<br />
Valentīnas tēvs bija saistīts ar būvniecību,<br />
skolā viņai padevās eksaktie priekšmeti,<br />
tāpēc par savu nākotnes profesiju<br />
viņa izraudzījās būvniecību. Daļēji,<br />
protams, bija arī jaunības romantika.<br />
1964. gada decembrī Valentīna Šeškena<br />
absolvēja Rīgas Politehniskā institūta<br />
Celtniecības fakultāti rūpniecības<br />
un civilās celtniecības specialitātē.<br />
Izglītību viņa turpināja 1980. gadā<br />
divu mēnešu kvalifikācijas celšanas<br />
kursos Maskavas Kuibiševa Celtniecības<br />
institūtā, kur tobrīd tika apmācīti<br />
celtniecības trestu galvenie inženieri.<br />
Pēc RPI absolvēšanas Valentīna<br />
Šeškena līdz 1972. gadam strādāja par<br />
būvdarbu vadītāju un būvniecības iecirkņa<br />
priekšnieci Valmieras 43. celtniecības<br />
pārvaldē. Lai gan viņa nekad<br />
nav tiekusies pēc varas un amatiem,<br />
vislielāko gandarījumu viņai sagādāja<br />
pirmais iecirkņa priekšnieces postenis<br />
Valmierā, jo tad viņa varēja daudz<br />
patstāvīgāk plānot darbus un realizēt<br />
iecerēto.<br />
Tika uzbūvēta skola Staicelē, Valmieras<br />
teātra 1. kārta, Valmieras piena<br />
kombināts, filmu bāze, radio un televīzijas<br />
centrs un citi objekti. Sekoja<br />
darbs Rīgas 5. celtniecības pārvaldē,<br />
kur viņa bija iecirkņa priekšniece un<br />
strādāja Gaiļezera slimnīcas kompleksa<br />
sākumposma būvniecībā. Laikā no<br />
1974. gada februāra līdz 1986. gada decembrim<br />
Valentīna Šeskena bija Rīgas<br />
teritoriālā vispārējās celtniecības tresta<br />
galvenā inženiera vietniece, pēc tam<br />
Ķekavas PMK ražošanas un tehniskās<br />
daļas priekšniece. Tad viņa strādāja<br />
SIA SKH un vadīja SIA BLB mazuta<br />
termināļa būvi Rīgā, Mangaļos. Kopš<br />
1997. gada maija Valentīnas Šeškenas<br />
darbs saistīts ar Rīgas domi. Viņa bija<br />
Rīgas domes Kapitālās celtniecības<br />
pārvaldes līgumu un tāmju daļas vadītāja,<br />
Rīgas domes SIA Rīgas pilsētbūvnieks<br />
finanšu direktora vietniece,<br />
arī iepirkumu, līgumu un tāmju daļas<br />
vadītāja. Kopš 2008. gada 1. decembra<br />
viņa veic līgumdarbus. Pēdējo desmit<br />
gadu laikā Valentīna Šeškena piedalījusies<br />
vairāku simtu Rīgas domes būvniecības<br />
konkursu komisijās, vadījusi<br />
tās un izvērtējusi konkursu tehniskos<br />
un finanšu piedāvājumus, kā arī sagatavojusi<br />
būvniecības līgumus un finansiāli<br />
vadījusi šo objektu būvniecību.<br />
Kā eksperte viņa ir piedalījusies citu<br />
organizāciju rīkoto konkursu rezultātu<br />
izvērtēšanā. Valsts būvinspekcijas<br />
uzdevumā Valentīna Šeškena veica<br />
vairāku būvprojektu konstruktīvo un<br />
ekonomisko sadaļu ekspertīzi un vadīja<br />
kopējo projekta ekspertīzi, piesaistot<br />
attiecīgi sertificētus speciālistus. Viņa<br />
ir pildījusi arī būvuzrauga pienākumus.<br />
Valentīnu Šeškenu bieži aicina veikt<br />
ekspertīzi tehnisko projektu ekonomiskajām<br />
daļām un DOP, kā arī dažādiem<br />
tiesu procesiem par būvniecības<br />
izmaksu atlīdzināšanu. Viņa ir eksperte<br />
<strong>LBS</strong> BSSI būvdarbu vadītāju, būvuzraugu<br />
un tāmētāju sertificēšanā. Laikā<br />
no 2004. gada līdz 2008. gadam viņa<br />
vadīja būvniecības tāmētāju seminārus<br />
LR Pašvaldību mācību centrā, bet<br />
kopš 2007. gada – būvniecības tāmētāju<br />
seminārus SIA VIP konsultācijas.<br />
Viņai vienmēr patikušas un padevušās<br />
valodas: krievu un lietuviešu valodu<br />
viņa pārvalda brīvi, labi zina arī poļu<br />
un vācu valodu.<br />
«Nedomāju, ka būvniecībā pašlaik<br />
daudz ko var sakārtot ar administrēšanu.<br />
Brīvais tirgus, tāpat kā savienotie<br />
trauki, ir vislabākais regulētājs. Atsevišķs<br />
indivīds reti kad var pretstāvēt<br />
parādībai, kas pasaulē sen ir apzināta<br />
un saukta par trendu – likumsakarīgai<br />
sabiedrības kustībai kādā virzienā.<br />
Vēlētos vienīgi sekmēt produktīvāku<br />
darbu, ko varētu panākt, izslēdzot no<br />
būvniecības vadības liekos posmus,<br />
sekmējot kvalitatīvu projektu izstrādi<br />
un izvairoties no diletantu līdzdalības<br />
būvniecībā.»<br />
Viņa ir <strong>LBS</strong> Revīzijas komisijas priekšsēdētāja<br />
un daudzus gadus rūpējas, lai<br />
viss valdes sēdēs un <strong>LBS</strong> kongresos<br />
pārspriestais tiktu dokumentēts un paliktu<br />
vēsturei.<br />
Valentīnas Šeškenas vaļasprieki ir ceļošana,<br />
dārzkopība, literatūra, opera un<br />
klasiskā mūzika, krustvārdu mīklas,<br />
rokdarbi, mākslas izstādes. Tie nav<br />
mainījušies gadiem, taču vislielāko<br />
prieku sagādā ceļojumi. Ik gadus Valentīna<br />
Šeškena dodas vismaz divos<br />
tālākos ceļojumos. Padomju laikā bija<br />
maz iespēju ceļot uz ārzemēm, jo viņa<br />
neatbilda vairākiem kritērijiem: nebija<br />
ne komjauniete, ne partijas biedre, ne<br />
strādniece, ne arī vīrietis. Un naudas<br />
tolaik bija maz. Toties vairāk laika atlika<br />
rokdarbiem.<br />
54<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
55
Dzīves skola<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Lielākā vērtība – cilvēki<br />
Vijai Zellei ļoti patika praktiskā matemātika, un viņa vēlējās to izmantot reālajā<br />
dzīvē. Būvniecība šķita vispiemērotākā. Viņa nokļuva līdz tam netipiskā kursā –<br />
grupā bija septiņas meitenes. Viņai un viņas studiju biedriem īpaši patika lekcijas<br />
pie erudītā būvkonstruktora Kārļa Gaiļa. Tas bija pēdējais būvnieku kurss Latvijas<br />
Valsts universitātē, un inženiera diplomu viņi saņēma 1958. gadā. Pēc tam<br />
šādu izglītību varēja iegūt Rīgas Politehniskajā institūtā.<br />
Būvinženieres karjera Vijai Zellei sākās<br />
Enerģētikas pārvaldē Bulduros,<br />
kur viņa pildīja Galvenās sanatoriju<br />
un kūrortu pārvaldes sanatorijas celtniecības<br />
būvuzrauga pienākumus. Jau<br />
pēc gada viņa strādāja Jelgavā – bija<br />
pilsētas izpildkomitejas celtniecības<br />
daļas vadītāja un reizē arī būvuzraudze<br />
Jelgavas kultūras nama, kinoteātra<br />
Jelgava, dzīvojamo māju Uzvaras un<br />
Ausekļa ielas kvartālā, pilsētas gāzes<br />
vada projektēšanas un celtniecības darbiem.<br />
Viņa vadīja pilsētas kanalizācijas<br />
tīklu projektēšanas un realizācijas darbus<br />
no izejas datiem projektēšanā līdz<br />
objekta nodošanai. Tad sekoja darbs<br />
pie skolām. Vijai Zellei uzticēja celtniecības<br />
daļas izveidošanu, un viņa to<br />
arī paveica. Vajadzēja mācīties, daudz<br />
laika nācās pavadīt objektos, jo Jelgavā<br />
sākās apjomīga celtniecība, un Vijai<br />
Zellei bija jāpieņem ekspluatācijā dažnedažādas<br />
būves, ieskaitot maģistrālo<br />
gāzes vadu.<br />
«Tie bija svētīgi gadi,» viņa atceras.<br />
Jelgavā daudz varēja mācīties no vecajiem<br />
būvmeistariem. Īpaši viņai atmiņā<br />
palikuši mūrnieki brāļi Pētermaņi.<br />
«Skatījos, kā viņi strādā, un apbrīnoju<br />
šo cilvēku lielo godaprātu,» teic Vija<br />
Zelle. Jaunu pieredzi viņai deva tikšanās<br />
ar projektētājiem no Ļeņingradas<br />
(tagad Sanktpēterburgas) Pilsētprojekta<br />
nodaļas. Vija Zelle iemācījās darbu<br />
plānošanu, apguva grāmatvedību, kaut<br />
gan sākumā nesaprata grāmatvedes<br />
prasības par «vienas kapeikas dzenāšanu»,<br />
ja runa ir par daudziem tūkstošiem<br />
rubļu.<br />
1964. gadā Vija Zelle kļuva par Jelgavas<br />
vispārējā celtniecības tresta tehniskās<br />
daļas vadītāju. Tolaik tas bija arī<br />
Rīgas teritoriālais celtniecības trests.<br />
Viņa saskaņoja būvprojektus, veica<br />
tāmju ekspertīzes, viņas pārziņā bija<br />
būvlaboratorija, darbu izpildes projekti,<br />
jaunā tehnika. Vēlāk viņas objektu<br />
sarakstā parādījās Olaines ķīmiskā rūpnīca<br />
ar dzīvojamo un sabiedrisko ēku<br />
kompleksu, Ogres trikotāžas kombināts,<br />
Garkalnes gāzbetona cehs, Lodes<br />
drenu cauruļu un ķieģeļu rūpnīca, Valmieras<br />
stikla šķiedras rūpnīca, Saulkalnes<br />
dolomīta rūpnīca, kā arī dzīvojamās<br />
mājas Stučkā (tagad Aizkrauklē),<br />
Inčukalna gāzes glabātava.<br />
1969. gadā Vija Zelle sāka strādāt Valsts<br />
kinematogrāfijas komitejā par celtniecības<br />
daļas vadītāju. Viņas darbs bija saistīts<br />
ar tādu objektu kā kinofilmu bāze<br />
Rīgā, Šmerļa ielā, kinostudijas skaņu<br />
ierakstu un dekorāciju cehs, filmu apstrādes<br />
cehs, kokmateriālu noliktava,<br />
kinoteātri ar 400 vietām Ludzā, Preiļos,<br />
Limbažos, ar 300 un 800 vietām<br />
Daugavpilī, Liepājā projektēšanu un<br />
būvniecību. «Tad likās, ka es dzīvoju<br />
kukuruzņikā, jo nemitīgi lidoju no Daugavpils<br />
uz Liepāju,» atceras Vija Zelle.<br />
«Lai arī kinoteātrus vajadzēja būvēt pēc<br />
Maskavas tipveida projektiem, arhitekti<br />
Ģelzis un Krauklis uzdrošinājās daudz<br />
ko mainīt. Maskavā Valsts plānā nācās<br />
aizstāvēt katra objekta nepieciešamību.<br />
Kopš tiem laikiem prātā palikusi kāda<br />
mācība, ko vēlāk centos nodot citiem,<br />
kolīdz dzirdēju vārdus: «Neiešu. Tas<br />
nav mans līmenis.» Līmenis ir vienmēr,<br />
vajag tikai atrast pieeju. Var jau būt, ka<br />
daudzreiz mani pažēloja un nepateica:<br />
«Ko nu tu, sieviete!?» vai «Muļķe!»,<br />
taču sliktu attieksmi pret sevi nekad neesmu<br />
jutusi,» atceras Vija Zelle.<br />
Pēc tam vairākus gadus Vija Zelle bija<br />
saistīta ar Latvijas Radio centru, kur<br />
strādāja par celtniecības daļas vadītāju.<br />
Sekoja objekts Siguldā, TV komplekss<br />
Zaķusalā, garāžas Jelgavas ielā, radio<br />
ēkas kapitālais remonts. «Televīzijas<br />
kompleksa celtniecībā daudz tika domāts<br />
par izskatu, sākot no stiklotām<br />
fasādēm un beidzot ar somu materiāliem.<br />
Sākums šķita katastrofāls. Kultūrai<br />
vienmēr bija ierobežots budžets.<br />
Ja plāns netika izpildīts, nākamajā gadā<br />
neko nedeva. Tātad par celtniecību nevarēja<br />
būt ne runas. Pati apbraukāju<br />
trīs rūpnīcas, sarunāju pāļus, un sākām<br />
būvēt. Tikai pēc tam objektu izdevās<br />
ielikt plānā. Pirmo reizi saskārāmies ar<br />
zemūdens betonēšanu, ko pasaulē labi<br />
pazina. Bija stingri jāievēro SNIP prasības,<br />
un reiz divu centimetru novirzes<br />
dēļ man vajadzēja braukt uz Maskavu,<br />
lai saņemtu slēdzienu, vai šāda atkāpe<br />
ir pieļaujama. Braucu uz Gosstroj aizstāvēties.<br />
Nezināju, ar ko tas beigsies.<br />
Tomēr no Maskavas atgriezos ar pozitīvu<br />
slēdzienu,» stāsta Vija Zelle. Visvairāk<br />
viņai žēl, ka netapa otrs korpuss,<br />
jo Zaķusalas infrastruktūra tika radīta<br />
televīzijas dēļ.<br />
Tad sekoja nākamais interesantais<br />
posms. Vija Zelle bija Vecrīgas restaurācijas<br />
pārvaldes galvenā inženiere.<br />
Tika rekonstruēta viesnīca Rīga,<br />
restaurētas vairākas ēkas Mārstaļu un<br />
Kalēju ielā, Lietišķās mākslas muzejs<br />
Skārņu ielā, dzīvojamās ēkas Smilšu<br />
ielā, fasādes Pētera baznīcai un dzīvojamajai<br />
ēkai Jaunielā. Darbā piedalījās<br />
arī poļu restauratori. «Man bija interesanti.<br />
Katrā objektā atklāju ko jaunu,<br />
lasīju tos gluži kā seno laiku grāmatas,<br />
arī tad, kad Mārstaļu ielā līdām pusotru<br />
metru zem pamatiem. Tolaik sāku<br />
saprast, kā tapa būves 12. gadsimtā,»<br />
stāsta Vija Zelle.<br />
2009. gada pavasarī viņa bija būvuzraudze<br />
sporta zālei, kuru pārbūvēja par biroju<br />
ēku. Tas bija viņas pēdējais objekts,<br />
un nu beidzot Vija Zelle ir pensijā.<br />
«Cilvēks savā dzīvē var izdarīt ļoti<br />
daudz,» viņa saka. Pa šo laiku viņai ir<br />
izauguši bērni un mazbērni. «Esmu satikusi<br />
daudz labu cilvēku un no katra<br />
ieguvusi kaut ko vērtīgu,» atzīst Vija<br />
Zelle.<br />
Mārīte Šperberga<br />
56<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
57
Brīvais mikrofons<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Saglabāt konkurētspēju<br />
Māra Vētra,<br />
būvinženiere<br />
Patlaban ir sajūta, ka būvniecībā neviens neko<br />
nemēģina darīt. Netiek sekots līdzi ne projektiem,<br />
ne celtniekiem. Negribas pat prognozēt,<br />
kas notiks, kad attapsies.<br />
Eduards Sarkans,<br />
būvinženieris<br />
Būvnieks ir ļoti godājama profesija, tāpēc žēl,<br />
ka jaunajā paaudzē vairs nav tāda patriotisma<br />
pret būvnieka profesiju kā agrāk. Tagad labi ja<br />
no desmit celtniekiem viens vai divi paliek nozarē.<br />
Kādreiz bija sava ministrija, bet brīvajā<br />
Latvijā vairs tikpat kā nedzird vārdu «celtniecība»,<br />
jo pēdējos 20 gadus tai nevelta vajadzīgo<br />
uzmanību. Tās nebija arī treknajos gados, jo<br />
valdīja tirdzniecība un spekulācija, kurā celtniecība<br />
tikai bija ievilkta. Celtniekus mētā no<br />
vienas ministrijas pie otras, bet būtībā neviens<br />
neatbild par būvniecību valstī. Nedomāju, ka<br />
mums tagad vajadzīga sava ministrija, kuru<br />
Latvijā jau tā ir daudz, bet valstī nepieciešama<br />
nopietna attieksme pret būvniecību. Svarīgi,<br />
lai valdībā būtu cilvēks, kas pārzina būvniecību.<br />
Cik daudz vērtīgu pārmaiņu ir valstīs,<br />
kuras vada būvnieki! Latvijā pat pēc kara bija<br />
būvniecība.<br />
Kārlis Brakanskis,<br />
SIA Komunālprojekts<br />
Jelgava<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Neesmu reliģiozs, bet atzīstu, ka viss ir tikai Dieva<br />
varā. Būtiski uzlabot kārtību vienā atsevišķā nozarē<br />
nav iespējams. Visi esam tikai cilvēki, kam gribas ēst,<br />
jumtu virs galvas, apģērbties, baudīt... Un tik ilgi, kamēr<br />
katrs par sevi un visi kopā gaidīsim, kad tie citi<br />
(valdība, deputāti, ierēdņi, baņķieri, ceļu policisti...)<br />
beigs blēdīties, ņemt un dot (kukuļus), zagt, krāpties,<br />
nekas nemainīsies. Tāpēc sāksim katrs ar sevi. Kārtīgi<br />
un godīgi darīsim savu darbu, prasīsim to pašu no<br />
padotajiem un priekšniekiem. Iespēju robežās.<br />
Aivars Valbahs,<br />
SIA Moduls-Rīga<br />
projektu vadītājs<br />
Pašlaik lielākās bažas rada strādnieku izglītība<br />
– tātad arodskolas. Objektos maz ir profesionālu<br />
mūrnieku, galdnieku. Kad uz jautājumu<br />
«Ko tu proti?» saņemu atbildi: «Visu!», skaidrs,<br />
ka cilvēks neprot neko. Darba biržā lūdzu ieteikt<br />
mūrniekus. Man iedeva sarakstu ar 60 cilvēkiem.<br />
Piezvanīju kādiem četrdesmit, bet viņi pat nesaprata<br />
manus jautājumus. Prasu: kā rēķināsi, cik<br />
maksā viena kubikmetra ķieģeļu siena pusotra<br />
ķieģeļa biezumā, bet man stāsta par kvadrātmetriem.<br />
Kādreiz bija labas arodskolas, tagad uz<br />
jauno strādnieku var noskatīties ar žēlumu. Viņš<br />
skrien ar spaini, bet cik ilgi? Ko darīs tālāk?<br />
Tālivaldis Keivs,<br />
būvinženieris<br />
Likumdošana jāsakārto tā, lai nebūtu iespējams, piemēram,<br />
kāpās sabiedrisko tualeti rekonstruēt par 17<br />
stāvu dzīvojamo namu, lai pilnīgi nojauktu ēku nevarētu<br />
būvēt kā rekonstruētu, lai sabiedriskās ūdenstilpes<br />
būtu pieejamas ikvienam un nevarētu nožogot<br />
kāpu zonu (piemēram, Bulduros, Mākoņos u. c.), lai<br />
upes, ezeri un jūras nevarētu būt privātīpašumā un<br />
ļaudis apzinātos, ka zeme ir Dieva radīta un nevar<br />
cilvēkam piederēt, var būt tikai atzīta izmantošanas<br />
prioritāte attiecībā pret citiem līdzcilvēkiem, lai katrs<br />
zemes lietotājs apzinātos, ka viņš uz laiku ieguvis<br />
iespēju lietot Dieva mantu, lai likums nepieļautu<br />
stulbus un būves novietnei neatbilstošus risinājumus,<br />
jo mūsu klimatam pagaidām nav piemērotas<br />
ne palmas gar ielu malām, kā tas ir citur un kas tiek<br />
uzskatīts par argumentu, ne milzīgi stikloti laukumi.<br />
Vai kāds atceras, kādi pēc 20–30 ekspluatācijas gadiem<br />
izskatījās rūpnīcu stiklojumi, vai kāds parēķinājis,<br />
cik maksās Gaismas pils kaiju noķēzīto stiklojumu<br />
tīrīšana? Būtu jānosaka valsts pasūtījumu vienotu<br />
izcenojumu lietošana, katram pretendentam gala<br />
summu fiksējot pie savām vēlmēm un spējām ar kopēju<br />
koeficientu. Šāds risinājums dotu iespēju objektīvi<br />
salīdzināt pretendentu piedāvājumus un faktiski<br />
izslēgtu līdz šim populāros sadārdzinājumus.<br />
Diāna Petrova,<br />
SIA WP Construction<br />
un SIA 2CT projektu<br />
vadītāja<br />
Uzskatu, ka Latvijas būvniecības nozarē viss ir diezgan<br />
loģiski un pareizi sakārtots un tā zināmā mērā<br />
ir pašregulējošs organisms. Jā, es gribētu, lai dažas<br />
lietas būtu citādas... Patlaban būvniecības nozarē ir<br />
daudz problēmu, kas saistītas ar kopējo ekonomisko<br />
situāciju valstī, bankām, dzīves līmeņa izmaiņām...<br />
No otras puses, šī krīze sakārtos būvniecības tirgu,<br />
liks vairāk pievērsties efektivitātes palielināšanai,<br />
samazinās cenas. Perspektīvā tas viss padarīs nozari<br />
konkurētspējīgāku... Kā pārvarēt grūtības? Meklējot<br />
iespējas (noteikti saskatot negatīvā pozitīvās puses),<br />
pilnveidojoties, mācoties un apgūstot ko jaunu.<br />
Reta Priedīte,<br />
būvinženiere<br />
Vairāk nekā 30 gadus dažādās Latvijas būvvaldēs<br />
esmu skaņojusi projektus, bet vienotas prasības<br />
neesmu pieredzējusi. Tāpēc joprojām aktuāls ir<br />
jautājums: kāpēc katra būvvalde Latvijā strādā<br />
ar tik atšķirīgām prasībām?<br />
Taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad<br />
trūkst labu pasūtītāju, lielākās bažas man ir par<br />
jaunajiem un talantīgajiem projektētājiem, ar kādiem<br />
savās darba gaitās esmu sastapusies. Kaut<br />
nu viņiem nenolaistos rokas!<br />
Mirdza Ekšteina,<br />
būvinženiere<br />
Uztrauc, kā šodien notiek cenu aptaujas un konkursi,<br />
jo uzvar tas, kam ir zemākā cena, nerēķinoties,<br />
ar kādiem materiāliem darbs tiks veikts,<br />
cik samaksās par darbu celtniekiem, neļaujot<br />
izmantot jaunus, interesantus materiālus.<br />
Žēl pamestās, pusbūvētās ēkas, kas iet bojā. Bet,<br />
neskatoties uz šo smago periodu valstī, domāju,<br />
ka latvietis nepadosies. Lai arī grūti, bet ar smaidu<br />
uz lūpām dosimies cauri ērkšķiem un uzvarēsim,<br />
ko es visiem mums arī novēlu!<br />
58<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
59
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Profesija.<br />
Kvalifikācijas atzīšana<br />
Atbildes sagatavoja <strong>LBS</strong> izpilddirektors un Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijas (BSSI) galvenā administratora vietnieks, <strong>LBS</strong> BSSI Kvalitātes sistēmas<br />
vadītājs Romāns Auniņš.<br />
Esmu students, kuru interesē tāmētāja<br />
profesija. Man ir vidējās profesionālās<br />
izglītības diploms namdara<br />
profesijā (koka ēku celtnieks) un iesākts<br />
(3. kurss RTU) profesionālais<br />
bakalaurs uzņēmējdarbībā un vadīšanā<br />
ar profesionālo virzienu būvuzņēmējdarbības<br />
ekonomikā un organizēšanā.<br />
Kādi dokumenti, pieredze<br />
vai papildu izglītība vēl nepieciešama<br />
pēc studiju (4. kursa) pabeigšanas?<br />
Mārcis Zelders<br />
Lai iegūtu sertifikātu tāmēšanā, jābūt<br />
piecu gadu praksei būvniecībā, tostarp<br />
trīs gadu praksei tieši tāmēšanā, un apliecinājumam<br />
par pabeigtiem kursiem<br />
tāmju sastādīšanā. Būvprakse mācību<br />
laikā tiek ieskaitīta pēc 2. kursa sekmīgas<br />
beigšanas.<br />
Esmu 12. klases skolnieks un nākotnē<br />
vēlētos darboties būvinženiera profesijā,<br />
tāpēc lūdzu jūsu palīdzību. Vēlos<br />
uzzināt, kas saistās ar šo profesiju, un<br />
iegūt plašāku priekšstatu, kā arī uzzināt,<br />
kur iespējams studēt un kādi mācību<br />
priekšmeti ir nepieciešami.<br />
Gatis Locāns<br />
Informāciju par būvspeciālistu sertifikāciju<br />
jūs varat iegūt mūsu mājaslapā:<br />
www.lbs.building.lv. Studēt var gan<br />
RTU, gan LLU, gan RCK (koledža),<br />
kur ir arī 1. līmeņa augstākās profesionālās<br />
izglītības programma vidusskolu<br />
beigušajiem. Tur arī interesējieties par<br />
mācību programmām un priekšmetiem,<br />
jo tur iegūsiet vispilnīgāko informāciju.<br />
Kad sāksiet studēt, centieties vismaz<br />
vasaras brīvlaikā pastrādāt būvniecībā,<br />
lai būtu vieglāk izprast speciālos<br />
priekšmetus, kā arī izlemt, kādā jomā<br />
specializēties – projektēšanā vai darbam<br />
būvobjektā. Tur no kolēģiem, kas<br />
jau ir sertificējušies, saņemsiet praktiskus<br />
padomus par sertifikāta iegūšanas<br />
iespējām.<br />
SIA Skonto Būve vēlas piedalīties LR<br />
Vides ministrijas rīkotajā konkursā,<br />
kurā saskaņā ar nolikumu jāiesaista<br />
speciālisti ar pieredzi, kādas Latvijā<br />
sertificētiem speciālistiem faktiski<br />
nav, līdz ar to jāpiesaista speciālisti<br />
no Vācijas.<br />
Konkursa nolikuma prasības: «Ārvalstu<br />
projekta vadītājam, būvprojekta<br />
vadītājam, būvdarbu vadītājam,<br />
ķīmijas inženierim un ģeologam<br />
ir izsniegta licence, sertifikāts<br />
vai cits dokuments attiecīgo pakalpojumu<br />
sniegšanai (ja šādu dokumentu<br />
nepieciešamību nosaka attiecīgās<br />
ārvalsts normatīvie tiesību<br />
akti), un ārvalstu projekta vadītājs,<br />
būvprojekta vadītājs, būvdarbu vadītājs,<br />
ķīmijas inženieris un ģeologs<br />
atbilst izglītības un profesionālās<br />
kvalifikācijas prasībām attiecīgas<br />
profesionālās darbības veikšanai<br />
Latvijas Republikā, un gadījumā,<br />
ja ar pretendentu tiks noslēgts iepirkuma<br />
līgums, līdz būvniecības<br />
uzsākšanai projekta vadītājs, būvprojekta<br />
vadītājs, būvdarbu vadītājs,<br />
ķīmijas inženieris un ģeologs<br />
iegūs profesionālās kvalifikācijas<br />
atzīšanas apliecību vai reģistrēsies<br />
attiecīgajā profesiju reģistrā.»<br />
Saskaņā ar konkursa nolikumu jāiesniedz:<br />
a) projekta vadītāja, kam ir augstākā<br />
izglītība inženierzinātnēs, izglītību<br />
apliecinošo dokumentu kopijas;<br />
b) būvprojekta vadītāja, kas ir sertificēts<br />
ceļu projektēšanas un/vai hidrotehnisko<br />
būvju projektēšanas, un/vai<br />
meliorācijas sistēmu projektēšanas<br />
jomā, būvprakses sertifikāta kopija;<br />
c) būvdarbu vadītāja, kam ir augstākā<br />
izglītība inženierzinātnēs un kas<br />
ir sertificēts ceļu būvdarbu vadīšanas<br />
un/vai hidrotehnisko būvju būvdarbu<br />
vadīšanas, un/vai meliorācijas<br />
sistēmu būvdarbu vadīšanas jomā,<br />
būvprakses sertifikāta kopija;<br />
d) ķīmijas inženiera, kam ir augstākā<br />
izglītība ķīmijā un/vai inženierzinātnēs,<br />
izglītību apliecinošo dokumentu<br />
kopijas;<br />
e) ģeologa, kam ir augstākā izglītība<br />
inženierzinātnēs un kas ir sertificēts<br />
ģeotehniskās inženierizpētes jomā,<br />
būvprakses sertifikāta kopija<br />
60<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
61
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
un apliecinājums par to, ka būvprojekta<br />
vadītājs, būvdarbu vadītājs,<br />
projekta vadītājs, ķīmijas inženieris<br />
un ģeologs atbilst izglītības un profesionālās<br />
kvalifikācijas prasībām attiecīgas<br />
profesionālās darbības veikšanai<br />
Latvijas Republikā, un gadījumā,<br />
ja ar pretendentu tiks noslēgts<br />
iepirkuma līgums, līdz būvniecības<br />
uzsākšanai būvprojekta vadītājs,<br />
būvdarbu vadītājs, projekta vadītājs,<br />
ķīmijas inženieris un ģeologs<br />
iegūs profesionālās kvalifikācijas atzīšanas<br />
apliecību vai reģistrēsies attiecīgajā<br />
profesiju reģistrā.»<br />
Lūdzam jūsu viedokli par šo prasību!<br />
Vai nosauktie speciālisti (būvprojekta<br />
vadītājs, būvdarbu vadītājs) paši<br />
var dot šādu apliecinājumu? Ja ne,<br />
kam ir šādas tiesības? Ja šādu apliecinājumu<br />
sniedz Latvijas Būvinženieru<br />
savienība, kas jāiesniedz un<br />
cik ilgā laikā var saņemt šādu apliecinājumu?<br />
Cik ilgā laikā var iegūt iepriekš minēto<br />
atzīšanas apliecību vai reģistrāciju<br />
attiecīgajā profesiju reģistrā,<br />
kādi dokumenti jāiesniedz?<br />
SIA Skonto Būve konkursu<br />
kvalifikācijas dokumentu<br />
noformētāja Santa Auziņa<br />
Ārzemniekiem, kas profesionālo kvalifikāciju<br />
ieguvuši ārpus Latvijas, ir jāveic<br />
procedūra tās atbilstības atzīšanai<br />
Latvijā, ja tā šeit ir reglamentēta. No<br />
jūsu nosauktajām būvniecības jomām<br />
tāda ir ceļu būvdarbu vadīšana, kuras<br />
atzīšanu Latvijā veic <strong>LBS</strong> BSSI. Lai<br />
veiktu minēto procedūru, pretendentam<br />
vispirms jāvēršas Akadēmiskās<br />
informācijas centrā (AIC), kas atrodas<br />
Brīvības ielā 33, Rīgā (informācija pa<br />
tālr. 67225155 vai e-pastu: diplomi@<br />
aic.lv), kur tiek pārbaudīta un atzīta<br />
pretendenta profesionālās izglītības<br />
atbilstība. Pēc lēmuma pieņemšanas<br />
AIC to kopā ar pārējiem iesniegtajiem<br />
dokumentiem nosūta atbilstīgajām sertifikācijas<br />
institūcijām, kas savukārt<br />
pārbauda pretendenta sertifikācijai nepieciešamās<br />
būvprakses laiku, kā arī<br />
viņa Latvijas Būvnormatīvu prasību<br />
pārzināšanu. Lai nekavētu šo procesu,<br />
iesakām pretendentam iesniegt AIC uzreiz<br />
arī viņa būvpraksi apliecinošos dokumentus.<br />
Būvprakses apliecināšanai<br />
jāiesniedz pretendenta darba devēja apliecināts<br />
to būvobjektu saraksts, kuros<br />
pretendents strādājis vēlamajā sertificējamajā<br />
jomā, norādot (no–līdz) darbības<br />
perioda datumus. Ja pretendents<br />
savā darbavietas valstī nav ieguvis<br />
sertifikātu vai cita veida valstī noteiktu<br />
atļauju veikt vēlamos darbus, darbu<br />
sarakstu saskaņo arī sertificētais vai<br />
cita veida šajā jomā atļauju saņēmušais<br />
būvspeciālists, kura vadībā viņš strādājis.<br />
Nepieciešamie būvprakses termiņi<br />
un citi nosacījumi noteikti 07.08.2003.<br />
MK noteikumos Nr. 383.<br />
<strong>LBS</strong> BSSI, ja ir saņemti nepieciešamie<br />
dokumenti, procedūru var veikt viena<br />
mēneša laikā.<br />
Uz konkrētiem jautājumiem vienmēr<br />
atbildēsim, tāpēc tos sūtiet:<br />
lbs@apollo.lv vai<br />
marite.sperberga@inbox.lv.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
62<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
63
Labā griba<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Būves un<br />
būvsistēmas<br />
bērnudārzā<br />
Sagaidot Ziemassvētkus, inženieru biroja<br />
Būves un būvsistēmas darbinieki<br />
Anda Grīnvalde, Aelita Šterna un Jānis<br />
Vīgants 2009. gada 3. decembrī devās<br />
pie mazuļiem Rīgas 160. pirmsskolas izglītības<br />
iestādē Vangažu ielā 40/42, lai<br />
pastāstītu par celtnieka darbu un kopā<br />
ar mazuļiem mācītos burtu rotaļas.<br />
Lai uzrakstītu vārdu, ir jāpazīst burti.<br />
Lai uzbūvētu ēku, ir vajadzīgi pamati.<br />
Burtu rotaļās veidojas vārds un tālāk<br />
teikums, kas atspoguļo domas, izjūtas<br />
un palīdz sazināties gan rotaļās, gan<br />
darbā. Tāpat ir arī būvniecībā.<br />
Vai atceraties, kā mācījāties burtus? Kā<br />
mēģinājāt likt tos kopā, līdz izveidojās<br />
vārds? Vai atceraties, kā pirmoreiz uzrakstījāt<br />
savu vārdu un par ko vēlaties<br />
kļūt? Cik tas bija viegli vai grūti?<br />
Viesi iepazīstināja mazuļus ar burtu rotaļām<br />
no mūzikas diska Burtu rotaļas,<br />
kura ģenerālsponsors ir inženieru birojs<br />
Būves un būvsistēmas, kas to arī uzdāvināja<br />
bērnudārzam. Kopā aizrautīgi<br />
būvējot kluču māju, protams, ievērojot<br />
tehnoloģiskos procesus, darba drošības<br />
noteikumus (darbošanās celtnieku<br />
ķiverēs) un dažādas aizlieguma zīmes<br />
būvniecībā, liekot vārdus, runājoties<br />
par burtiem un celtnieka darbu, ejot<br />
kopīgās rotaļās, ciemiņi pārliecinājās,<br />
ka mazajiem gan vārdu veidošanas pamatu,<br />
gan būvniecības pamatu apguve<br />
veicas lieliski.<br />
Kopīgā darbošanās, rotaļas, dejas, dāvaniņas<br />
un kliņģeris priecēja ne tikai<br />
mazuļus, bet arī viesus no inženieru<br />
biroja Būves un būvsistēmas un vēlreiz<br />
atgādināja, ka patiesībā nav nepieciešams<br />
nemaz tik daudz, lai sniegtu prieku<br />
citiem.<br />
Liāna Molodenkova,<br />
SIA Būves un būvsistēmas valdes<br />
priekšsēdētāja vietniece<br />
Andas Grīnvaldes foto<br />
Tiksimies<br />
kongresā<br />
Aicinām piedalīties<br />
<strong>LBS</strong> XXII kongresā,<br />
kas notiks 26. martā<br />
no pulksten 11 līdz 15<br />
Latviešu biedrības<br />
namā.<br />
Ja kāds šajā dienā nevar piedalīties<br />
kongresa darbā, lūdzu, izsniedziet<br />
pilnvaru kādam citam <strong>LBS</strong><br />
biedram – tā nepieciešama balsošanai<br />
par Revīzijas komisijas ziņojumu<br />
un 2010. gada budžetu. Pilnvaras<br />
paraugus var saņemt <strong>LBS</strong> birojā vai<br />
pie reģionālo kopu vadītājiem.<br />
64<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
65
Būves<br />
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)<br />
Tilti<br />
Francijā, Lielbritānijā, Polijā, Taizemē, Igaunijā<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
66<br />
www.lbs.building.lv<br />
67
Aktualitātes<br />
68<br />
Latvijas Būvinženieru savienība
Change language