LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SATURS<br />
Ievads<br />
•Labdien, kolēģi! 2<br />
XXI kongress<br />
•Kā bija, tā vairs nebūs.<br />
Bet kā būs? 3<br />
•Kandidāti valdei 10<br />
LBS 20 gadi<br />
•Hronika. 1994. gads 14<br />
Aktualitātes<br />
•Kopu vadītāji tiekas<br />
ar LBS vadību 19<br />
•Zirgs iejūgts aiz ratiem 20<br />
•Koncertzāles projekta izmaksas 25<br />
•Jaunie biedri 25<br />
Valdes sēdes<br />
•Tuvojas vēlēšanas 28<br />
Personība<br />
•Pats savās kurpēs 31<br />
Objekts<br />
•Dienvidu tilts 35<br />
•Morberga vasarnīca –<br />
pērle Jūrmalā 37<br />
Izglītība<br />
•Dzelzsbetona konstrukciju<br />
projektēšana 40<br />
•Semināri būvinženieriem 41<br />
•Mecenātu nams<br />
Barona ielā 28 42<br />
Jaunais inženieris<br />
•Vainīgi spēļu klucīši 44<br />
Viedoklis<br />
•Leiputrijas nav nekur 46<br />
•Par vienotu būvniecības vadību 47<br />
Dzīves skola<br />
•Paši sev saimnieki 48<br />
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
•Likumi un sertifikāti 52<br />
Brīvais mikrofons<br />
•Pārticību nodrošina ražošana 53<br />
Reģionos<br />
•Kurzemes pusē 54<br />
Fotostāsts<br />
•Par ko domā būvnieki 55<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Dizaina autore un māksliniece<br />
Katrīna Vasiļevska<br />
Uz vāka: Dienvidu tilts. Rīgas domes<br />
Pilsētas attīstības departamenta<br />
Dienvidu tilta direkcijas arhīva foto<br />
Par palīdzību Būvinženiera 10. numura<br />
tapšanā paldies Romānam Auniņam,<br />
Aivaram Caunem, Līvijai Kraujai<br />
un Mārtiņam Straumem!<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012<br />
Tālrunis 67845910<br />
E–pasts: <strong>lbs</strong>@apollo.<strong>lv</strong><br />
LBS internetā: <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
Latvijas Būvinženieru savienība, 2009<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījumā atsauce<br />
uz Latvijas Būvinženieru savienības<br />
žurnālu Būvinženieris obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
1
IEVADS<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
Labdien, kolïÆi!<br />
KÇ bija, tÇ vairs nebapples. Bet kÇ bapples?<br />
2<br />
Gadiem ilgi valstsvīri un ierēdņi tērē laiku,<br />
lai radītu dažādas programmas,<br />
kurās tik vien spēj uzrakstīt kā “tiks izstrādāts”,<br />
“tiks paredzēts”, “īstenot”,<br />
“ieviest”. Neviena konkrēta termiņa,<br />
neviena konkrēta atbildīgā. Mums ir<br />
tikai viena priekšrocība – TV ekrānā noskatīties<br />
uz šīm sejām, kas nākamajā<br />
dienā aizmirst, ko to īpašnieki teikuši<br />
iepriekšējā vakarā, tāpēc viņu “jāievieš”<br />
nozīmē, ka var arī neieviest. Vēl ministri<br />
lieliski prot apvainoties, ja viņiem aizrāda,<br />
un izvairīties no atbildes, ja jautā<br />
konkrēti. Pie varas ir tie, kas neprot tālredzīgi<br />
un stratēģiski analizēt, domāt<br />
un plānot. Ne partijas, ne valdība neklausās,<br />
ko saka mazais un vidējais uzņēmējs,<br />
kas ir katras valsts mugurkauls.<br />
Ja pret uzņēmējiem turpināsies<br />
valdības līdzšinējā attieksme, proti, “jāžmiedz,<br />
cik vien iespējams”, tas novedīs<br />
gan pie krietni lielākas ēnu ekonomikas,<br />
gan bankrotiem, līdz ar to valsts<br />
kasē tik un tā neienāks matemātiski izskaitļotie<br />
ienākumi. Kamēr partijas tirgojas<br />
un domā par krēsliem, nevis par<br />
valsti un ci<strong>lv</strong>ēkiem, bez radikāliem lēmumiem<br />
neiztikt. Taču, tos pieņemot,<br />
uzņēmējiem svarīgi būt vienotiem. Tas<br />
nozīmē, ka stiprākām jākļūst nevalstiskajām<br />
organizācijām, arī LBS.<br />
Tāpēc tiksimies 27. martā LBS XXI kongresā,<br />
ievēlēsim spēcīgu valdi, kas būs<br />
mūsu mugurkauls nākamos trīs gadus<br />
un pārstāvēs Latvijas būvinženierus sarunās<br />
ar valdību un valsts institūcijām.<br />
Lai jums vēl šoziem izdodas izbaudīt<br />
sniegu, sauli, mežu, slēpes, sniega dēli,<br />
zirga kamanas vai kādu citu atpūtas veidu,<br />
kas palīdz izvēdināt ga<strong>lv</strong>u! Iedvesmai<br />
dāvinu jums šo foto. Kad esam atpūtušies,<br />
prāts sāk strādāt asāk un spēj<br />
piedāvāt risinājumus. Mēs nedrīkstam<br />
padoties! Visiem kopā mums izdosies!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
LBS biedre kopš 1998. gada,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
Laikmets, kurā mēs dzīvojam, ir bagāts<br />
ar pārsteidzošām attīstības vīzijām,<br />
amoka skrējiena cienīgu izaugsmi,<br />
vērā ņemamiem sasniegumiem,<br />
dažos gados radītu bagātību un tai<br />
sekojošām ekonomiskām un ci<strong>lv</strong>ēciskām<br />
neveiksmēm un pat katastrofām.<br />
Lai cik tas šķiet neticami, Latvijas būvniecības<br />
attīstības daudzšķautņainā<br />
mozaīka savu spožumu un sagrāvi piedzīvojusi<br />
tieši mūsu pārskata periodā –<br />
pēdējos trijos gados.<br />
Valsts vadības nepietiekamā kompetence,<br />
Eiropas regulu nekritiska pieņemšana,<br />
augošā birokrātija, pārprastas<br />
demokrātijas spēles, visatļautība,<br />
valsts pilsoņu tiesību ignorance valsti<br />
un arī būvniecības kompleksu noveda<br />
tajā labilajā stāvoklī, kādā mēs sagaidījām<br />
2009. gadu.<br />
Tagad valstī un arī būvniecībā jautājumu<br />
ir vairāk nekā atbilžu, tāpēc mēģināšu<br />
ieskicēt LBS valdes pārskata periodā<br />
padarīto, pastāstīt par mūsu aktivitātēm,<br />
iepriekšējo kongresu un valdes<br />
pieņemto lēmumu izpildi.<br />
Pašreizējā situācija un prognozes<br />
2009. gadam<br />
Lai raksturotu pašreizējo situāciju būvniecībā,<br />
tā jāizvērtē uz iepriekšējo gadu<br />
būvniecības attīstības fona. Vai 2009.<br />
gadā gaidāma būvniecības kompleksa<br />
izaugsme? Nē. Drīzāk jārēķinās ar būvniecības<br />
apjomu samazināšanos. Likvidēsies<br />
liela daļa no projektēšanas birojiem<br />
un būvfirmām. Atsevišķos reģionos<br />
pieaugs bezdarbs. Gribētos cerēt,<br />
ka valstī koalīcijas partijām atradīsies<br />
politiskā griba, lai būvniecībā strādājošos<br />
– ražošanas jaudu attīstītājus, būvmateriālu<br />
ražotājus un tirgotājus, projektētājus<br />
un būvniekus – finansiāli atbalstītu,<br />
jo tieši būvniecība ir valsts nākotnes<br />
attīstības garants.<br />
Nopietnas problēmas ir gaidāmas arī<br />
sakarā ar nepieciešamību jau šā gada<br />
otrajā pusgadā uzsākt saimniecisko<br />
darbību jaunizveidotajos novados.<br />
Ņemot vērā teritoriju transformāciju,<br />
jaunajos novados ir paredzams liels<br />
haoss būvniecības valstiskajā vadībā.<br />
Ko darīt?<br />
Jebkuram no mums jāceļ sava kvalifikācija,<br />
jāpaaugstina kompetence, jābeidz<br />
kritizēt citu centieni un darbs,<br />
bet aktīvi jāiesaistās šajos pārmaiņu<br />
procesos. Kurš gan cits, ja ne mēs paši<br />
varam kvalificēti sakārtot mūsu būvniecības<br />
kompleksu.<br />
Kongress – LBS augstākais<br />
lēmējorgāns<br />
Atbilstoši statūtiem LBS augstākais<br />
pārvaldes orgāns ir biedru kongress.<br />
Tas akceptē darbības plānoto politiku<br />
un mērķus, kā arī nosaka valdes darbības<br />
prioritātes. Kongresa lēmumi ir<br />
saistoši jebkurai LBS struktūrvienībai,<br />
jebkuram tās biedram. Kongresu lēmumus<br />
konkrētos darba dokumentos<br />
pārvērš valde, savukārt tās lēmumus<br />
realizē LBS administrācija ar sekciju,<br />
kopu un aktīvo biedru tiešu līdzdalību.<br />
3<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
4<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
Kādas darbības prioritātes valdei<br />
izvirzīja LBS XX kongress?<br />
• Veicināt LBS biedru kvalifikācijas celšanu<br />
un profesionālās kompetences<br />
paaugstināšanu.<br />
• Kopā ar būvniecības kompleksa sabiedriskajām<br />
organizācijām un valsts<br />
institūcijām turpināt darbu pie valsts<br />
būvniecības vadības struktūrvienību<br />
pilnveidošanas.<br />
• Turpināt darbu pie valstiski nozīmīgu<br />
būvobjektu realizācijas visās to tapšanas<br />
stadijās.<br />
• Panākt, lai Ekonomikas ministrija<br />
kaut vai daļēji finansē LBS nacionālo<br />
pārstāvju valstiskās nozīmes aktivitātes<br />
Eiropas Inženieru padomē.<br />
• Panākt, lai tiktu veiktas nepieciešamās<br />
korekcijas ar uzņēmējdarbību<br />
saistītajos normatīvajos dokumentos:<br />
MK noteikumos Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumi un<br />
MK noteikumos Nr. 383 Noteikumi<br />
par būvprakses un arhitekta prakses<br />
sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu<br />
un anulēšanu.<br />
Kas izdarīts?<br />
• Kvalifikācijas celšanas apmācībās<br />
piedalījās 601 būvspeciālists, sertifikāti<br />
izsniegti vai pagarināti<br />
1160 personām, uzraudzība realizēta<br />
30 gadījumos.<br />
• Lai aktivizētu darbu pie būvniecības<br />
valstiskās vadības izveides un būvniecības<br />
likumdošanas aktu sakārtošanas,<br />
kopā ar citām būvnieku sabiedriskajām<br />
organizācijām 2008. gada<br />
decembrī izveidots Būvindustrijas<br />
koordinācijas centrs, kura ga<strong>lv</strong>enais<br />
uzdevums ir panākt valsts būvindustrijas<br />
funkcionālo sakārtošanu.<br />
Koordinācijas centra prezidijā darbojas<br />
arī LBS pārstāvis.<br />
• LBS valdes pārstāvji un aktīvs līdzdarbojas<br />
darba grupās valstiski nozīmīgu<br />
būvobjektu realizācijā. Mūsu biedri<br />
piedalījušies Dienvidu tilta pirmās<br />
kārtas būvniecībā, Dziesmu svētku<br />
estrādes, TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcijā,<br />
Rīgas transporta maģistrāles<br />
Ziemeļu koridora izpētē. LBS biedri<br />
Viktors Puriņš, Zigurds Magone un<br />
Mārtiņš Straume ir izvirzīti darbam<br />
Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
sabiedriskās uzraudzības padomē.<br />
• Lai gan LBS pārstāvji Eiropas Inženieru<br />
padomē risina Latvijas valstij vitāli<br />
svarīgus attīstības jautājumus, tostarp<br />
tādus, kas saistīti ar valsts<br />
infrastruktūras attīstību, vēsturiskā<br />
mantojuma saglabāšanu, būvinženieru<br />
kvalifikācijas celšanu un kompetences<br />
paaugstināšanu, triju gadu<br />
laikā finansiālu atbalstu no Ekonomikas<br />
ministrijas neesam saņēmuši.<br />
Šāda varas pārstāvju neizpratne un<br />
attieksme sarūgtina, vēl jo vairāk<br />
tāpēc, ka Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Vijas Gēmes un Helēnas Endriksones<br />
vadībā ar Vides ministrijas atbalstu<br />
2008. gada maijā sekmīgi noorganizēja<br />
Eiropas Inženieru padomes<br />
sesiju Rīgā, par kuras augsto<br />
līmeni pozitīvas atsauksmes saņēmām<br />
ne vien no Eiropas, bet pat no<br />
citas jomas starptautiskas konferences<br />
organizatoriem 2008. gada jūlijā<br />
Dienvidāfrikā.<br />
• LBS kopā ar citām būvniecības speciālistu<br />
sertificēšanas institūcijām turpina<br />
darbu pie MK noteikumu<br />
Nr. 383 Noteikumi par būvprakses<br />
un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,<br />
reģistrēšanu un anulēšanu<br />
ceturtās redakcijas. Ļoti gribētos cerēt,<br />
ka kopīgi sagatavotie un Būvindustrijas<br />
koordinācijas centra akceptētie<br />
materiāli beidzot netiks ignorēti<br />
un neieguls ierēdņu atvilktnēs.<br />
Kas šos uzdevumus paveica?<br />
Ga<strong>lv</strong>enais organizatoriskais spēks, protams,<br />
bija valde ar tās divpadsmit<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10
LBS XXI KONGRESS<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
6<br />
sekcijām un deviņām reģionālajām kopām,<br />
tāpat nedrīkst aizmirst daudzus<br />
aktīvos LBS biedrus. Nozīmīgu ieguldījumu<br />
LBS darbā ir devusi Latvijas Būvinženieru<br />
savienības Būvniecības speciālistu<br />
sertificēšanas institūcija (LBS<br />
BSSI), SIA LBS–Konsultants un mūsu<br />
pārstāvji Eiropas Inženieru padomē<br />
(ECCE).<br />
Valdes un sabiedriskā aktīva ieceres<br />
sekmīgi realizēja LBS administratīvā un<br />
tehniskā vadība: izpilddirektors Romāns<br />
Auniņš, biroja vadītāja Ilze Zālamane,<br />
ga<strong>lv</strong>enā grāmatvede Ilze Baļčūne<br />
un lietvede Irīna Kovaļevska.<br />
Valde<br />
Pārskata periodā valde strādāja deviņpadsmit<br />
ci<strong>lv</strong>ēku sastāvā.<br />
Valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Straume.<br />
Vietnieki: Raimonds Eizenšmits,<br />
Helēna Endriksone un Tālis Straume.<br />
Valdes locekļi: Aivars Caune, Vija Gēme,<br />
Kārlis Grāmatnieks, Alberts Krols,<br />
Ilmārs Leikums, Andrejs Magaznieks,<br />
Aigars Melnalksnis, Juris Naudžuns,<br />
Ilgvars Niedols, Viktors Puriņš, Eduards<br />
Raubiško, Vaira Ronimoisa, Guntars<br />
Šterns, Indriķis Teivāns un Valdis Trops.<br />
Pārskata periodā ir notikušas divpadsmit<br />
valdes sēdes, tostarp viena izbraukuma<br />
sēde Daugavpilī. Tajās tika izskatīti<br />
87 jautājumi, no tiem 15 bija saistīti<br />
ar LBS darbības prioritātēm – LBS biedru<br />
kvalifikācijas celšanu un būvniecības<br />
uzņēmējdarbības likumdošanas aktu<br />
sakārtošanu.<br />
Aizvadītajos trijos gados valdē godprātīgi<br />
strādāja augsta līmeņa profesionāļi<br />
un būvnieku vidū iecienīti LBS biedri.<br />
Kādi ga<strong>lv</strong>enie jautājumi tika izskatīti<br />
valdes sēdēs 2008. gadā?<br />
• LBS 2008. gada darbības plāns.<br />
• Jauno speciālistu sagatavošana un<br />
plānoto pasākumu realizācijas problēmas<br />
RTU, LLU un Celtniecības<br />
koledžā.<br />
• Skates – konkursa nolikums Par<br />
realizēto labāko inženiertehnisko<br />
risinājumu.<br />
• Iespējamie finansiālie atvieglojumi<br />
LBS biedriem kvalifikācijas celšanai.<br />
• SIA Būve un Forma pozitīvā pieredze<br />
projektēšanā, nodrošinot kvalitatīvu<br />
būvprojektu.<br />
• Nepieciešamās izmaiņas būvniecību<br />
regulējošajos likumdošanas aktos:<br />
* MK noteikumos Nr. 383 Noteikumi<br />
par būvprakses un arhitekta prakses<br />
sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu<br />
un anulēšanu;<br />
* MK noteikumos Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrēšanas noteikumi;<br />
* Būvniecības likumā;<br />
* MK noteikumos Nr. 112 Vispārīgie<br />
būvnoteikumi;<br />
* Publisko iepirkumu likumā u. c.<br />
• LBS BSSI darbs.<br />
• SIA LBS–Konsultants darbs.<br />
• LBS Būvniecības šķīrējtiesas<br />
izveidošana.<br />
• LBS biedru un LBS BSSI uzraudzībā<br />
esošo būvspeciālistu darbības ētika<br />
un pasākumi situācijas stabilizēšanai.<br />
• LBS Tehniskās komitejas izveidošana.<br />
LBS biedru saraksts (vÇrds, uzvÇrds, darbavieta, tÇlrunis un biedra kartes numurs)<br />
ir publicïts mÇjaslapÇ <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>.<br />
Ja ‰ie dati mainÇs vai ja mainÇs japplesu mÇjas adrese, lappledzu, pazi¿ojiet LBS!<br />
To var izdar¥t pa e-pastu: <strong>lbs</strong>@apollo.<strong>lv</strong>,<br />
nosappletot vïstuli LBS: Barona iela 99, liters 1a, R¥ga, LV-1012,<br />
piezvanot pa tÇlruni 67845910 vai pie¿em‰anas laikÇ ierodoties LBS birojÇ person¥gi.<br />
• LBS viedokļa precizēšana, sniedzot<br />
atsauksmes par valdības izstrādātajām<br />
programmām, plāniem un<br />
likumdošanas aktu projektiem.<br />
• Žurnāla Būvinženieris saturs un informācijas<br />
pasniegšanas forma.<br />
• LBS aktuālās informācijas izvietošana<br />
LBS mājaslapā, tās saturs un apjoms.<br />
• Jaunu biedru uzņemšana.<br />
• Aktīvāko LBS biedru apba<strong>lv</strong>ošana u. c.<br />
Kritiski izvērtējot 2008. gada valdes<br />
sēdēs pieņemto lēmumu izpildi, varu<br />
apga<strong>lv</strong>ot, ka visi lēmumi lielos vilcienos<br />
ir izpildīti. Par šo nesavtīgo darbu paldies<br />
jāsaka visam LBS aktīvam: sekcijām,<br />
kopām un biedriem.<br />
Sekcijas<br />
Ikdienā LBS darbu veica administrācija<br />
un priekšsēdētāja vietnieku vadītas<br />
interešu sekcijas.<br />
Helēna Endriksone koordinēja Sabiedrisko<br />
attiecību (vadītāja Mārīte Šperberga),<br />
Arhitektūras, pilsētbūvniecības un<br />
transporta (Valdis Trops), Inženierbūvju<br />
(Vija Gēme), Sporta, tūrisma un atpūtas<br />
(Andrejs Magaznieks) sekciju darbu.<br />
Raimonds Eizenšmits koordinēja<br />
Starptautisko sakaru (Aivars Caune),<br />
Izglītības (Si<strong>lv</strong>ija Štrausa), Jaunatnes<br />
(Guntars Šterns), Vēstures (Ilgvars Niedols)<br />
un Būvniecības zinātnes (Kārlis<br />
Grāmatnieks) sekciju darbu.<br />
Tālis Straume koordinēja Būvniecības<br />
tehnoloģijas (Eduards Raubiško), Radošā<br />
darba (Juris Naudžuns), Likumdošanas<br />
(Ilmārs Leikums) sekciju darbu.<br />
Īpašs paldies Sabiedrisko attiecību,<br />
Izglītības un Būvniecības tehnoloģiju<br />
sekcijām par aktivitāti un ieguldījumu<br />
LBS popularitātes vairošanā, tās biedru<br />
un visu valsts būvinženieru kvalifikācijas<br />
un kompetences celšanā!<br />
Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā,<br />
ražošanas un sporta objekti Ventspilī<br />
un Daugavpilī, Dienvidu tilts pār Daugavu<br />
un tilts pār Gauju Murjāņos, Juglas<br />
pārvads Brīvības ielā, Rīgā, restaurētie<br />
objekti Kandavas novadā un<br />
Jūrmalā ir tikai daļa no tiem, kas iepazīsti<br />
dabā. Analizējot to būvniecības<br />
tehnoloģijas, būtiski ir paplašinājies<br />
mūsu biedru redzesloks.<br />
Reģionālās kopas<br />
Helēnas Endriksones vadībā LBS darbojas<br />
deviņas reģionālās kopas:<br />
Cēsu un Limbažu (vadītāja un vienlaikus<br />
arī visu kopu darbu koordinatore<br />
Vaira Ronimoisa), Daugavpils (Juzefa<br />
Isakova), Jelgavas (Jānis Graudulis), Jēkabpils<br />
(Kārlis Skrastiņš), Liepājas (Līvija<br />
Krauja), Madonas, Alūksnes, Gulbenes<br />
(Skaidrīte Zepa), Rēzeknes (Andrejs<br />
Kuzmins), Valmieras (Juris Mellēns) un<br />
Ventspils (Ingrīda Eklone).<br />
Mēs lepojamies ar savām kopām. Ir<br />
prieks par pasākumiem, kurus reģionos<br />
veiksmīgi organizēja mūsu kopu vadītāji:<br />
Cēsu restaurētās pils apskati un tikšanos<br />
ar reģiona vadību (Vaira Ronimoisa),<br />
iepazīšanos ar biodegvielas rūpnīcu<br />
un NBS mācību centru Ventspilī (Ingrīda<br />
Eklone), izbraukuma valdes sēdi un tikšanos<br />
ar Daugavpils vadību (Juzefa Isakova),<br />
būvniecības kvalitātes paaugstināšanas<br />
semināru Valmierā (Juris Mellēns),<br />
zonas būvinženieru ekonomisko<br />
apmācību Madonā (Skaidrīte Zepa).<br />
Laikā, kad valstī, tostarp arī būvniecībā<br />
ir nopietnas problēmas, reģionālo<br />
kopu aktivitāšu nepieciešamību nākotnē<br />
ir grūti pārvērtēt.<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcija (LBS BSSI)<br />
1998. gada 31. augustā MK ar rīkojumu<br />
Nr. 428 pilnvaroja LBS veikt<br />
būvniecības speciālistu sertificēšanu<br />
būvprojektēšanā, būvdarbu vadīšanā,<br />
būvuzraudzībā, būvju nojaukšanā,<br />
būvekspertīzē, konstrukciju tehniskajā<br />
apsekošanā un pārbaudē.<br />
7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS XXI KONGRESS<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
8<br />
Šajos vairāk nekā desmit gados institūcija<br />
ir uzlabojusi LATAK akreditētās sertificēšanas<br />
programmas, pilnveidojusi<br />
Kvalitātes rokasgrāmatu, apmācījusi<br />
institūcijas ekspertus, Eksaminācijas un<br />
Novērtēšanas komisiju locekļus.<br />
Izvērtējot paveikto, jāatzīst, ka visi institūcijas<br />
darbā iesaistītie būvinženieri<br />
eksperta darbu veic profesionāli, ar cieņu<br />
pret pretendentiem un lielu atbildības<br />
sajūtu pieņemot lēmumus. Sevišķu<br />
atzinību gribu izteikt pretendentu kvalifikācijas<br />
un būvprakses vērtētājiem<br />
Valentīnai Šeškenai, Guntim Līcītim,<br />
Indulim Saulem, Raitim Teivānam,<br />
eksaminētājiem Helēnai Endriksonei<br />
un Jānim Ivbulim, atbilstības novērtētājiem<br />
Leonīdam Jākobsonam, Ilgvaram<br />
Niedolam, Albertam Krolam, Anatolijam<br />
Gulbim un Ilmāram Leikumam.<br />
Nozīmīgu ieguldījumu pretendentu<br />
kvalifikācijas celšanā devuši lektori Anita<br />
Ozoliņa, Rodrigo Pelsis, Raimonds<br />
Eizenšmits, Vilnis Puļķis, Guntars<br />
Šterns, Leonīds Jākobsons, Andris<br />
Veinbergs, Raitis Gultnieks, Jānis Austriņš,<br />
Ainārs Paeglītis, Dzintars Taurenis,<br />
A<strong>lv</strong>is Puķītis un citi.<br />
Patlaban LBS BSSI sistēmā aktualizēti<br />
vairāk nekā 7600 sertifikātu, tostarp<br />
reglamentētajā sfērā vairāk nekā 6700.<br />
Neatkarīgas institūcijas apliecinātai<br />
pretendentu kompetencei sevišķi liela<br />
nozīme ir pašreizējā posmā, kad visā<br />
valstī un, protams, arī būvniecībā ir<br />
nopietnas problēmas ar darba atrašanu.<br />
Ir tikai apsveicami, ka būvinženieri<br />
vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju un<br />
paplašināt kompetenci, tādā veidā radot<br />
sev priekšnoteikumus sekmīgai<br />
ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un labāk<br />
atmaksāta darba iegūšanai.<br />
Latvijā būvniecībā ienākuši vairāki ārzemju<br />
investori, kas savu iecerēto objektu<br />
celtniecību plāno veikt ar vietējo<br />
tehnisko vadītāju palīdzību. Saprotot<br />
šo situāciju, tuvākajā laikā būvprakses<br />
sertifikāti tiks izsniegti divās valodās –<br />
latviešu un angļu.<br />
Ir cerības, ka līdz LBS XXI kongresam<br />
dienasgaismu ieraudzīs arī MK noteikumu<br />
Nr. 383 Noteikumi par būvprakses<br />
un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,<br />
reģistrēšanu un anulēšanu jaunā<br />
redakcija, kurā atbilstoši Būvniecības likuma<br />
8. pantam reglamentētajā sfērā<br />
būs iekļauta būvobjekta ekspertīze,<br />
būvprojekta ekspertīze, projekta vadītājs<br />
un būvprojekta vadītājs vai projekta<br />
ga<strong>lv</strong>enais inženieris. Paredzams, ka<br />
tiks atjaunotas arī būvinženieru-projektētāju<br />
pilnvaras veikt būvprojektu izstrādi<br />
pilnā apjomā, izņemot gadījumus,<br />
kad būvobjekts ir sabiedriski nozīmīga<br />
publiska ēka, kultūras vai vēstures<br />
piemineklis vai kad arhitekta virsvadību<br />
pieprasa būvvalde.<br />
Neskatoties uz LBS BSSI ļoti nozīmīgo<br />
ieguldījumu būvspeciālistu kompetences<br />
un prasmju paaugstināšanā, tomēr<br />
jāpiemin dažas negācijas, kas radušās<br />
sertificēto speciālistu būvprakses sertifikātu<br />
neētiskas izmantošanas kontekstā.<br />
No ētikas viedokļa nav pieņemams, ka<br />
būvspeciālists savu sertifikātu izmanto<br />
darbībām, kas nav saistītas ar tiešā<br />
darba izpildi. Nav pieļaujams, ka sertifikātu<br />
izmanto tādu firmu reģistrēšanai<br />
Būvkomersantu reģistrā, kurās sertifikāta<br />
īpašnieks nestrādā. Tāpat nedrīkst<br />
sertifikātu izmantot kā kompetenci<br />
apliecinošu dokumentu gadījumos,<br />
kas nav saistīti ar sertifikāta darbības<br />
jomu. Lai šādas situācijas neveidotos,<br />
būvniecības informatīvās sistēmas<br />
robežās valstī ir jārada būvspeciālistu<br />
darbības uzraudzības mehānisms.<br />
Eiropas Inženieru padome<br />
Nu jau vairāk nekā divus gadus LBS ir<br />
pilntiesīga dalībniece Eiropas Inženieru<br />
padomē (ECCE). Ko Latvijas Būvinženieru<br />
savienībai un mūsu valstij dod šīs<br />
aktivitātes? Īsi var teikt: daudz. Taču pagaidām<br />
iespējas tiek maz izmantotas.<br />
ECCE darbība ir saistīta ar civilo inženieru<br />
izglītību un apmācību, zinātni un<br />
attīstību, informāciju un jaunām tehnoloģijām,<br />
kvalifikācijas celšanas semināriem<br />
un konferencēm, valstu vēsturisko<br />
mantojumu un inženieru ētiku.<br />
Organizācijas mērķi tiek definēti un<br />
darbība notiek Eiropas Savienības, nacionālajā<br />
un profesionālajā līmenī. Paldies<br />
mūsu biedriem Vijai Gēmei, Helēnai<br />
Endriksonei, Aivaram Jurjānam un<br />
Jurim Naudžunam par nesavtīgo darbu<br />
padomē! Tomēr ļoti žēl, ka Ekonomikas<br />
ministrijas vadībai nav pieticis politiskās<br />
gribas šo valstij tik nozīmīgo ES funkciju<br />
realizāciju atbalstīt finansiāli.<br />
SIA LBS–Konsultants<br />
LBS–Konsultants pēdējos gados ir kļuvis<br />
par nozīmīgu spēlētāju valsts būvniecības<br />
kompleksā. Lielākā daļa – un<br />
tie ir vairāki simti – no valsts būvobjektu<br />
un būvprojektu ekspertiem ir saistīti<br />
ar SIA LBS–Konsultants.<br />
Būtu vēlams, lai tuvākajā laikā<br />
LBS–Konsultants pilnveidotu sadarbību<br />
ar valsts nozīmes pilsētu Liepājas,<br />
Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas<br />
un Jūrmalas būvvaldēm.<br />
Šķīrējtiesa<br />
Ņemot vērā neadekvāto situāciju valstī<br />
un būvniecības kompleksā, kad ekonomiku<br />
raksturo savstarpēji nenokārtotu<br />
parādu ķēdes, LBS valde 2008. gada<br />
septembrī pieņēma lēmumu pie LBS izveidot<br />
Būvniecības šķīrējtiesu. Tās mērķis<br />
ir sniegt profesionālus juridiskos<br />
pakalpojumus visiem būvindustrijas<br />
dalībniekiem, sākot no būvmateriālu<br />
un konstrukciju ražotājiem un beidzot<br />
ar objektu potenciālajiem īpašniekiem.<br />
Apzinoties pašreizējās situācijas nopietnību,<br />
mēs aicinām visus interesentus<br />
aktīvi piedalīties šķīrējtiesas veidošanā<br />
un tās prestiža nostiprināšanā.<br />
2009. gada 27. martā Latviešu<br />
biedrības namā LBS XXI kongress<br />
Mums jāapzinās, ka valstī un līdz ar to<br />
arī būvniecībā ir daudz organizatoriska,<br />
ekonomiska un juridiska rakstura problēmu<br />
un tās visas prasa risinājumus.<br />
Taču viskompetentāk šīs problēmas var<br />
risināt tie, kas paši ar tām ir saistīti.<br />
Aicinu visus LBS biedrus aktīvi iesaistīties<br />
mūsu kopējo problēmu risināšanā!<br />
Par to, kā šīs būvniecības attīstības<br />
problēmas sadarbībā ar mūsu valsts<br />
varas institūcijām un sabiedriskajām<br />
organizācijām, kā arī kolēģiem Eiropas<br />
Inženieru padomē risina LBS valde,<br />
administrācija un sekcijas, mēs debatēsim<br />
LBS XXI kongresā.<br />
Atšķirībā no iepriekšējiem kongresiem,<br />
kad spriedām par būvniecības straujo<br />
attīstību valstī un problēmām, ko var<br />
radīt šāda tehniski un ekonomiski nepamatota<br />
un grūti prognozējama izaugsme,<br />
šoreiz diskutēsim par ekonomisko<br />
krīzi valstī un būvniecībā, tās cēloņiem<br />
un sekām, kā arī veicamajām<br />
darbībām, lai krīzi ar iespējami mazākiem<br />
zaudējumiem pārvarētu maksimāli<br />
īsākā laikā.<br />
Šis ir valdes un tās priekšsēdētāja vēlēšanu<br />
kongress. Aicinu visus LBS biedrus<br />
piedalīties kongresā, iesaistīties tā<br />
darbā, rekomendēt valdei jaunus sabiedriski<br />
aktīvus un būvniecības vadības<br />
procesā kompetentus LBS biedrus!<br />
Svarīgi, lai šajā kongresā piedalītos<br />
visi biedri. Ja neatliekamu apstākļu<br />
dēļ nevarat ierasties, lūdzu, pilnvarojiet<br />
paust savu viedokli kādam citam<br />
LBS biedram – jūsu uzticības personai.<br />
Priekšlikumus valdes darba pilnveidošanai<br />
šajos krīzes apstākļos sūtiet<br />
LBS pa e-pastu: <strong>lbs</strong>@apollo.<strong>lv</strong>, pa faksu<br />
67845929 vai pa pastu: LBS, Rīga,<br />
K. Barona iela 99, lit. 1a, LV-1012.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
LBS valdes priekšsēdētājs<br />
9<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
10<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
KandidÇti valdei<br />
Saskaņā ar LBS statūtiem ik pēc trim<br />
gadiem valdes sastāvam jānomainās<br />
par 30 procentiem. Tā kā šis<br />
kongress ir vēlēšanu kongress, LBS<br />
biedriem būs jālemj par jauno valdi.<br />
Vēlēšanās kandidēs gan pašreizējie<br />
valdes locekļi, gan no jauna izvirzītie.<br />
Šoreiz piedāvājam ne vien iepazīties<br />
ar kandidātiem, kurus izvirzīja<br />
pašreizējā valde, bet arī uzzināt viņu<br />
atbildes uz vairākiem jautājumiem.<br />
Kāda ir sabiedriskās organizācijas nozīme<br />
mūsu valsts pašreizējos ekonomiskajos<br />
un politiskajos apstākļos?<br />
Kas patlaban būtu vissvarīgākais, ko<br />
LBS varētu darīt savu biedru, kā arī<br />
visas būvniecības nozares un varbūt<br />
pat visas valsts labā?<br />
Gunta<br />
Saule-Pavlovska,<br />
SIA Constructus<br />
projektu vadītāja<br />
Gunta Saule-Pavlovska<br />
uzskata, ka viņai<br />
dzīvē laimējies, jo<br />
mācījusies Rīgas Politehniskajā<br />
institūtā un paralēli strādājusi<br />
projektēšanas institūtā Zapriba.<br />
Visu dzīvi viņa darījusi sev tīkamu darbu<br />
ar būvniecību saistītajās profesijās.<br />
Pieredzes uzkrāšana sākās projektēšanas<br />
jomā, tad sekoja darbs par celtniecības<br />
direktori ar Kultūras ministriju<br />
saistītā struktūrā. Šajā laikā Guntai radās<br />
lieliska iespēja sadarboties ar<br />
īstiem speciālistiem – restauratoriem.<br />
Viņa saka: “Strādāju kopā ar tādiem<br />
lieliskiem speciālistiem no Restaurācijas<br />
pārvaldes kā Sergejs Meierovics, Māris<br />
Gailis. Šie ci<strong>lv</strong>ēki ir savas zemes patrioti<br />
un, ga<strong>lv</strong>enais, sava aroda pratēji. Tieši<br />
viņiem varu pateikties, ka vēl arvien<br />
man šī specialitāte patīk.”<br />
Vēlēdamās sakārtot vismaz kādu jomu<br />
Latvijā, Gunta iestājās militārajā dienestā.<br />
Vairākus gadus viņa apsekoja<br />
un izvērtēja Nacionālo bruņoto spēku<br />
objektus, plānoja to būvdarbus, gatavoja<br />
darba uzdevumus, pieņēma darbus.<br />
Guntai vienmēr paticis vērot, kā<br />
pilnīgi nolaista ēka pārtop elegantā un<br />
funkcionāli interesantā, lieliski izmantojamā<br />
būvē. Priekšniecība Guntu novērtēja,<br />
viņai uzticējās. Tieši tāpēc viņa<br />
centās nepieļaut nevienu paviršību.<br />
Šis laiks Guntu norūdīja. Viņa zina, ka<br />
pietiek ar stingru gribu, lai paveiktu<br />
lielus un atbildīgus darbu. Taču bieži<br />
vien, cīnoties ar valdības struktūrām<br />
un redzot, ka daudzi nestrādā ar interesi<br />
un pilnu atdevi, Gunta vēlējās sevi<br />
pilnveidot arī individuāli. Viņa aizgāja<br />
no militārā dienesta un iestājās LBS.<br />
Darbs SIA Constructus Guntai ļauj<br />
iepazīt savu izvēlēto jomu no citas<br />
puses. Iepriekš viņa pārsvarā biju būvdarbu<br />
pasūtītāja, tagad – izpildītāja.<br />
Viņa lepojas ar ci<strong>lv</strong>ēkiem, ar kuriem<br />
strādājusi kopā.<br />
Gunta Saule-Pavlovska:<br />
“Sabiedriska organizācija sniedz kopības<br />
izjūtu, kas mūsu ekonomiskajos<br />
apstākļos ir ļoti būtiski. Katram būvinženierim,<br />
lai cik stiprs viņš būtu, ir nepieciešams<br />
vismaz garīgs uzmundrinājums,<br />
kas apliecina, ka tu neesi aizmirsts<br />
arī grūtos brīžos. Sabiedriskās<br />
organizācijas varētu būt tieši tas intelektuālais<br />
spēks, kas palīdzētu izvirzīties<br />
jauniem ekonomiskiem un politiskiem<br />
spēkiem. Laikā, kad mūsu valstī ir<br />
nepieciešama visu struktūru reorganizācija<br />
un, iespējams, lielas daļas esošo<br />
valsts pārvaldes aparāta darbinieku<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
nomaiņa, tieši LBS spējīgākie biedri<br />
kopā ar citu specialitāšu pārstāvjiem<br />
varētu būt tie, kas spētu sniegt ieteikumus<br />
likumdošanas un saimnieciskās<br />
darbības jomā. Līdzīga rakstura inteliģences<br />
aktivitātes mēs jau reiz esam<br />
pieredzējuši. Tas bija Atmodas laikā.<br />
Manuprāt, tagad ir līdzīga situācija.”<br />
Jānis Prauliņš,<br />
SIA Būve un Forma<br />
valdes loceklis<br />
Vēl studējot neklātienes<br />
nodaļā augstskolā,<br />
Jānis Prauliņš sāka<br />
strādāt projektēšanas<br />
uzņēmumā par tehniķi<br />
(zīmēja konstrukcijas pēc citu inženieru<br />
norādījumiem, locīja lapas, uzmērīja<br />
ēkas, ar rokas instrumentiem atsedza<br />
konstrukcijas tehnisko apsekojumu<br />
gaitā). Pēc diploma iegūšanas viņš strādāja<br />
par inženieri (konstruktoru), būvkonstrukciju<br />
daļas vadītāju, projektu<br />
vadītāju, būvprojektu vadītāju, izveidoja<br />
savu projektēšanas uzņēmumu, kas izaudzis<br />
no četriem līdz 50 inženieriem<br />
un darbības spektru paplašinājis no<br />
konstrukciju projektēšanas līdz dažādām<br />
specialitātēm (būvkonstrukcijas,<br />
apkure, vēdināšana, gaisa dzesēšana,<br />
gāzes apgāde, darba organizācija, tāmēšana,<br />
būvprojektu vadīšana, kvalitātes<br />
vadība). Par Jāni Prauliņu ar pārliecību<br />
var teikt, ka viņš pazīst projektēšanas<br />
virtuvi no A līdz Z, viņam ir uzņēmuma<br />
vadīšanas pieredze un prasme.<br />
Jānis Prauliņš:<br />
“Savienībai ir jābūt absolūti apolitiskai,<br />
tomēr tai nepārprotami jāatbalsta jebkuri<br />
sabiedrības vienotības centieni.<br />
Savā ziņā savienībai būtu jākļūst par<br />
tādu kā bāku satrakotā jūrā, par vietu,<br />
kur konkrētai sabiedrības daļai intensīvu<br />
viedokļu apmaiņas ceļā sakārtot domas,<br />
pārdomāt turpmākos attīstības<br />
ceļus, iegūt svarīgāko informāciju.<br />
Lai palīdzētu biedriem un nozarei kopumā,<br />
jāskaidro, kā varētu izmantot<br />
krīzes situāciju savā labā, tas ir, restrukturizēt<br />
savus uzņēmumus, veikt darbinieku<br />
rotāciju atbilstoši katra spējām,<br />
varbūt arī samazināt darbinieku skaitu,<br />
ieviešot modernākas tehnoloģijas vai<br />
vienkāršojot procesus uzņēmumos, un<br />
tamlīdzīgi. Tiem biedriem, kas palikuši<br />
bez darba, organizēt apmācības/seminārus,<br />
kā veiksmīgāk konkurēt ar citiem<br />
darba meklētājiem (piemēram, kā<br />
veiksmīgāk pārdot sevi, kā rakstīt motivācijas<br />
vēstules, kā uzstāties darba intervijās<br />
un tā tālāk). Organizēt motivējošas<br />
konferences, domu apmaiņas,<br />
piemēram, par tematu Mans veiksmes<br />
stāsts, jo patlaban ci<strong>lv</strong>ēkiem vajadzīgi<br />
šādi piemēri, kas iedvesmotu, rosinātu<br />
domāt un varbūt dotu izšķirošo grūdienu<br />
kādas jaunas idejas attīstībā.<br />
Darbojoties valsts (ne valdības) labā,<br />
LBS biedriem jāuzņemas daudz lielāka<br />
iniciatīva normatīvo aktu izstrādē (vai<br />
adaptācijā) un ieviešanā, jo saprotams,<br />
ka valdības darba kārtībā tuvākajā laikā<br />
būs citas problēmas.”<br />
Juris Mellēns,<br />
Valmieras pilsētas<br />
ga<strong>lv</strong>enais<br />
būvinspektors<br />
Pēdējo piecu gadu<br />
laikā redzētais un<br />
piedzīvotais Valmieras<br />
pilsētas ga<strong>lv</strong>enā<br />
būvinspektora amatā, ap 1000 caurskatītu<br />
būvprojektu, tikpat ekspluatācijā<br />
pieņemtu objektu Jurim Mellēnam<br />
ļāvuši noformulēt konkrētu viedokli,<br />
kuru, kā pats saka, “noslēpumā netur<br />
un arī negatavojas turēt”. Juris Mellēns<br />
jau vairākus gadus ir arī LBS Valmieras<br />
kopas vadītājs.<br />
Juris Mellēns:<br />
“Ekonomiskās un politiskās krīzes laikā<br />
sabiedriskās organizācijas iegūst īpašu<br />
11<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS XXI KONGRESS<br />
LBS XXI KONGRESS<br />
12<br />
svaru un nozīmību, jo reālā vara un izpildvara<br />
ir nodarbinātas ar sevis atražošanu<br />
un savas nepieciešamības pierādīšanu<br />
tik lielā mērā, ka pazaudē to<br />
patieso un lietderīgo būtību, kam tās<br />
ir radītas. Ar skaidru prātu un bez<br />
emocijām ir jānosaka, kur esam un<br />
kas ir vai nav jādara. Tieši izglītotām<br />
un profesionālām sabiedriskajām organizācijām,<br />
tādām kā LBS, būtu<br />
jānorāda uz mūsu sabiedrības garīgo<br />
saslimšanu – ikdienā kultivēto nihilismu,<br />
profesionālo un sadzīves ētikas<br />
normu arvien lielāku degradāciju, kam<br />
par attaisnojumu nepamatoti tiek<br />
piesaukta integrācija jaunajā pasaulē –<br />
Eiropas Savienībā.<br />
Latvijas Būvinženieru savienībai šopavasar<br />
jābūt modrai, lai laikā, kad strauji<br />
sarūk būvapjoms, uz populistisku<br />
saukļu pamata par krīzi netiktu upurēta<br />
kvalitāte. Droši vien būšu nepopulārs,<br />
bet teikšu, ka brīžiem tālāk jau<br />
vairs nebija kur iet. Tas, kas būvniecībā<br />
notika 2007. un 2008. gadā, celtniekiem<br />
bija vismaz dzīres, bet pasūtītājiem<br />
– nopietns pārbaudījums, kurā<br />
noteikti nedarbojās vecais labais princips<br />
“kas maksā, tas pasūta mūziku”.<br />
Bijām zaudējuši saikni ar realitāti, gan<br />
ne bez anestezējošu līdzekļu palīdzības,<br />
proti, kredītu piešķiršanas pa labi<br />
un pa kreisi. Ļoti gribētos no kāda saņemt<br />
atbildi – vai tiešām šajā valstī neviens<br />
neatbildēs par to, ka lielas daļas<br />
Latvijas Republikas iedzīvotāju tuvāko<br />
pāris desmitu gadu darba augļi<br />
mājvietu atradīs mūsu ziemeļu kaimiņu<br />
banku kontos? Krīze bija neizbēgama,<br />
bet vai tā ir pārsteigums visiem?<br />
Šodien, kad laicīgā vara ir sarūpējusi<br />
teritoriālo reformu un nopietnu politisko<br />
šūpošanos, mums ir jābūt īpaši vērīgiem,<br />
lai kaut kādu iemeslu dēļ netiktu<br />
sagrauta būvniecības procedūra.<br />
Piemēram, bažas rada Ekonomikas ministrijas<br />
Būvniecības departamenta<br />
sagatavotais priekšlikums par pašvaldības<br />
būvinspektoru pārcelšanu Valsts<br />
būvinspekcijas paspārnē, atstājot pašvaldības<br />
bez būvinspektoriem un tiesībām<br />
izdot būvatļaujas.”<br />
Si<strong>lv</strong>ija Štrausa, LLU<br />
asociētā profesore,<br />
Arhitektūras<br />
un būvniecības<br />
katedras vadītāja<br />
Si<strong>lv</strong>ija Štrausa ilgus<br />
gadus ir LBS Izglītības<br />
sekcijas vadītāja.<br />
Viņa iesaista darbā gan pasniedzējus,<br />
gan studentus, gan LBS biedrus un valdes<br />
locekļus. Studentu un kolēģu vidū<br />
iemantojusi lielu autoritāti.<br />
Si<strong>lv</strong>ija Štrausa:<br />
“Profesionālās sabiedriskās organizācijas<br />
ir ļoti nozīmīgas sabiedrības audzinātājas.<br />
Tās organizē kursus, informē<br />
par aktualitātēm specialitātē, veicina<br />
standartu izstrādi gan izglītībā, gan ražošanā,<br />
ar sertificēšanas palīdzību<br />
kontrolē profesionālo kvalifikāciju un<br />
kvalitāti. Ar sabiedrisko organizāciju<br />
palīdzību sabiedrību var noturēt augstā<br />
profesionālā un arī garīgā līmenī.<br />
Viss atkarīgs no organizatoriem.<br />
Latvijas Būvinženieru savienība pilda<br />
šos uzstādījumus. Tā informē biedrus<br />
par aktualitātēm būvniecības jomā, izglīto<br />
par jaunākajiem atklājumiem nozarē,<br />
analizē kļūdas. Ar sertifikācijas<br />
palīdzību tiek noturēts pietiekami<br />
augsts profesionālais līmenis. Ir ētikas<br />
komisija, kas mudina biedrus uz savstarpēju<br />
sapratni un iejūtību. Bet ir vēl<br />
vairākas lietas, kas jāizdara.<br />
Būtu vēlams sniegt nedaudz vairāk informācijas<br />
par stāvokli Latvijas un Eiropas<br />
darba tirgū, tieši par pieprasījumu<br />
pēc būvinženieriem.<br />
Tā kā LBS ir pārstāvēta dažādās Eiropas<br />
būvinženieru struktūrās, biedriem nepieciešams<br />
vairāk informācijas, sevišķi<br />
izglītības jomā strādājošajiem profesionāļiem<br />
par izglītošanu būvniecībā.<br />
Būvinženieru izglītība ir LBS pārziņā,<br />
bet studentu prakses vietas un būvinženieru<br />
gatavība darba tirgum, arī materiālais<br />
atbalsts augstskolām ir Latvijas<br />
Būvnieku asociācijas (LBA) darbības<br />
lauciņš. Būtu nepieciešams sakārtot<br />
šos līmeņus un panākt, lai arī LBA vairāk<br />
interesētos par būvinženieru izglītības<br />
jautājumiem, jo ekonomiskās lejupslīdes<br />
apstākļos ir grūti nodrošināt<br />
prakses vietas.<br />
LBS valdei jākontrolē atsevišķu augstskolu<br />
būvniecības studiju programmu<br />
saturs un sadalījums starp studiju<br />
priekšmetiem. To nosaka izglītības<br />
standarts. Bet vai tas tiek ievērots? Ir<br />
ziņas, ka lielākajā Latvijas augstskolā<br />
studiju priekšmeti būvkonstrukcijās ir<br />
atstājuši otrajā plānā būvniecības ekonomiku,<br />
tehnoloģiju, organizāciju,<br />
būvfiziku u. tml.”<br />
Aldis Grasmanis,<br />
SIA BKB tehniskais<br />
direktors<br />
Aldis Grasmanis<br />
pirmo darba pieredzi<br />
projektēšanā guva<br />
padomju laikā, sākot<br />
strādāt Lauku projektā.<br />
Pēc piecu gadu pārtraukuma<br />
viņš atgriezās savā profesijā un uzsāka<br />
darbu arhitektu birojā. Jau pēc gada –<br />
1998. gadā – Aldis Grasmanis kopā ar<br />
domubiedriem izveidoja būvinženieru<br />
biroju BKB, kur sākumā bija direktors,<br />
vēlāk tehniskais direktors. Tagad birojs<br />
savā nozarē ir lielākais Latvijā. Par veikumu<br />
liecina vairāk nekā 200 objekti.<br />
To vidū ir Rīgas Rātsnams, Centrālā stacija,<br />
Swedbank biroja ēka, Arēna Rīga,<br />
Latvijas Nacionālā bibliotēka. Aldis<br />
Grasmanis uzkrājis personīgo pieredzi<br />
ne tikai projektēšanā, viņam ir arī pietiekami<br />
skaidrs priekšstats par būvniecības<br />
procesu kopumā. Viņaprāt, tieši<br />
šis ir brīdis, kad vajag nevis žēloties un<br />
prasīt, bet piedalīties, aktīvi rīkojoties,<br />
un visiem kopā meklēt izeju no krīzes.<br />
Tieši tāpēc Aldis Grasmanis ir gatavs iesaistīties<br />
arī LBS valdes darbā.<br />
Aldis Grasmanis:<br />
“Sabiedriskas organizācijas nozīme atklājas<br />
tieši krīzes apstākļos, kad jāaizstāv<br />
sava nozare un tajā strādājošo intereses.<br />
LBS būtu jāstrādā vairākos<br />
virzienos:<br />
1) jānodrošina vairāk informācijas –<br />
pašreizējos apstākļos ir būvniecības<br />
tirgi, ko krīze skārusi mazāk, tātad, izmantojot<br />
sakarus un pieejamo informāciju,<br />
vajadzētu norādīt virzienus,<br />
kuros iespējams novirzīt aktivitātes;<br />
2) ņemot vērā situāciju darba tirgū,<br />
nepieciešams pieņemt stingrāku (reālāku,<br />
bez īpašas pretimnākšanas) kārtību<br />
ārzemju speciālu sertificēšanā<br />
Latvijā;<br />
3) jāsniedz palīdzība mazajam un vidējam<br />
biznesam Eiropas struktūrfondu<br />
apgūšanā (informācija, diskusijas par<br />
noteikumiem valdības līmenī);<br />
4) jānodrošina palīdzība uzņēmējiem<br />
Eironormu ieviešanā (atbalsta finansējums,<br />
nodokļu atlaides vai cita veida<br />
palīdzība).”<br />
Anatolijs Gulbis, AS<br />
Ceļuprojekts valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
Par Anatoliju Gulbi<br />
rakstījām Būvinženiera<br />
2008. gada<br />
decembra numurā.<br />
Kopš 1963. gada<br />
viņš strādā projektēšanas uzņēmumā<br />
Ceļuprojekts. Bijis projektu ga<strong>lv</strong>enais<br />
inženieris, ceļu būvmateriālu ražošanas<br />
un karjeru saimniecības nodaļas<br />
vadītājs, tehniskais direktors un direktors.<br />
1993. gadā, kad arī bija liela<br />
krīze, Anatolijs Gulbis kopā ar savu<br />
13<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS XXI KONGRESS / LBS 20 GADI<br />
LBS 20 GADI<br />
14<br />
LBS VI kongress<br />
26. marts<br />
No 265 biedriem (tostarp četri ASV un<br />
viens Austrālijā) kongresā ieradušies<br />
156 biedri.<br />
Ilgvars Niedols, LBS valdes priekšsēdētājs:<br />
“Svarīgu vietu ieņem saimnieciskā<br />
darbība, kurai veltām īpašu uzmanību.<br />
Tikai tā iespējams nodrošināt LBS eksistenci.<br />
No 233 tūkstošu rubļu izdevumiem<br />
tikai 12 tūkstoši, tas ir, 5% ir<br />
biedra nauda. Ievērojot ļoti straujo inflāciju,<br />
valde pieņēma lēmumu un lūdz<br />
kongresu apstiprināt biedra naudu<br />
10% apmērā no minimālās mēnešalgas.<br />
Izstrādāts un apstiprināts būvinženieru<br />
privātprakses licencēšanas nokomandu<br />
izveidoja Ceļuprojektā<br />
tādu saimnieciskās darbības modeli,<br />
lai uzņēmums izturētu arī nākamos<br />
pārbaudījumus. Viņi strādāja nelielās<br />
grupās, un projektēšanas biroju izdevās<br />
saglabāt, līdz dzīve nostabilizējās.<br />
Par Anatoliju Gulbi var teikt: vīrs un<br />
vārds. Uz viņu var paļauties.<br />
Anatolijs Gulbis uzskata, ka sabiedriskajām<br />
organizācijām ir nozīmīga loma,<br />
jo tajās apvienojas domubiedri. Tādā<br />
nevalstiskā organizācijā visbiežāk pulcējas<br />
vienādi domājoši ci<strong>lv</strong>ēki, kas dalās<br />
ar idejām un pieredzi. Būtiski, ka katrs<br />
LBS valdes sēdes<br />
19. janvāris<br />
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības<br />
ministrijā nodibināts Būvniecības<br />
departaments. Ministrs Ģirts Lūkins vēlas<br />
uzklausīt LBS ieteikumus par iespējamiem<br />
kandidātiem departamenta direktora<br />
amatam.<br />
Juris Noviks sācis izdot savu žurnālu<br />
Māja un Dzīvoklis. LBS aicina tajā<br />
informēt par būvniecībā notiekošo<br />
un ēku rekonstrukciju. Žurnāla<br />
īpašnieks lūdz ieteikt tematus un<br />
autorus.<br />
16. februāris<br />
Līdz šim LBS izteiktie priekšlikumi ir<br />
realizējušies un atzīti Saeimā. Ministrija<br />
izteikusi lūgumu, lai LBS izstrādā<br />
nolikumu par Būvniecības departamentu.<br />
Izskan replikas, ka sabiedriska<br />
organizācija pārāk daudz dara valsts<br />
labā (likumprojekti, normatīvi, nolikumi<br />
utt.), par to nesaņemot nekādu<br />
finansējumu.<br />
No Mančestras pienāk vēsts ar piedāvājumu<br />
apmācīt būvinženierus.<br />
biedrs kaut kādā mērā, kaut vai ar ierosinājumiem,<br />
piedalās organizācijas darbā,<br />
tādā veidā dodot savu artavu, nevis<br />
tikai gaida, ko biedrība dos viņam.<br />
Anatolijs Gulbis uzskata, ka pašreiz LBS<br />
vissvarīgākās ir rūpes par būvinženieru<br />
apmācību un kvalifikācijas celšanu.<br />
Vērtējiet un balsojiet! Arī kongresa<br />
dienā katrs LBS biedrs var izvirzīt savus<br />
kandidātus. Nepieciešams pastāstīt par<br />
kandidāta darba un dzīves pieredzi un<br />
pamatot, kāpēc tieši viņam LBS biedru<br />
intereses būtu jāpārstāv valdē.<br />
Hronika. 1994. gads<br />
16. marts<br />
LBS darba grupas izstrādātais Celtniecības<br />
likums atzinīgi novērtēts Tautsaimniecības<br />
komisijā, bet iestrēdzis Vides<br />
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.<br />
Bruno Otersons likuma projektā<br />
veicis labojumus, ņemot vērā juristu un<br />
Arhitektu savienības ieteikumus.<br />
likums un kārtība, pēc kuras jau licencēts<br />
51 būvinženieris. Turpinās sadarbība<br />
ar Pasaules Latviešu inženieru apvienību.<br />
Saņemam tehnisko informāciju<br />
no Kanādas, Zviedrijas, Lielbritānijas.<br />
Sadarbojamies ar inženieriem no Somijas<br />
un Lietuvas.<br />
Sociālās aizsardzības problēmas cenšamies<br />
risināt tādā veidā, ka pensionāri<br />
un darbu zaudējušie būvinženieri atbilstoši<br />
savai profesionālajai kvalifikācijai<br />
tiek iesaistīti Būvzinim adresēto pasūtījumu<br />
izpildē, kā arī licencēšanas darbos<br />
kā eksperti.<br />
Augstākajās mācību iestādēs ir uzsākta<br />
būvinženieru sagatavošana pēc augstākās<br />
izglītības studiju plāniem, kas<br />
tapuši, LBS biedriem sadarbojoties ar<br />
augstskolu pasniedzējiem un praktizējošiem<br />
būvinženieriem. Tāpat tika<br />
saskaņotas Celtniecības tehnikuma<br />
programmas.<br />
Jānoskaidro, cik būvinženieru Latvijai ir<br />
nepieciešams saistībā ar tautsaimniecības<br />
plāniem, par inženieru pārprofilēšanu,<br />
par valstī perspektīvām būvinženieru<br />
specialitātēm, par būvinženieru<br />
kvalifikācijas celšanu. Jāveic savienības<br />
biedru bezdarbnieku uzskaite un jāpalīdz<br />
viņiem iekārtoties darbā.<br />
Ga<strong>lv</strong>enie uzdevumi nākamajam gadam:<br />
I pasaules latviešu arhitektu un<br />
būvinženieru kongresa organizēšana,<br />
dalība likumprojektu veidošanā, kas<br />
saistīti ar celtniecības problēmām, celtniecības<br />
un būvindustrijas attīstības<br />
programmas koncepcijas izstrādāšana<br />
(prognozējamā celtniecības atdzimšanas<br />
programma), jauniešu iesaiste LBS<br />
darbā.”<br />
Kārlis Rocēns, RTU: “Mūsu pasniedzēji<br />
augstu tiek vērtēti pasaulē. Bet mums<br />
ir ļoti atpalikusi tehniskā bāze.”<br />
Ralfs Tepfers, Zviedrija: “LBS jārada<br />
jauniešu sekcija, jāiesaista studenti. Ar<br />
savienības palīdzību iespējams Latvijā<br />
noorganizēt informācijas izstādi. Vēlams<br />
Latvijā radīt Betona savienību.<br />
Šādas savienības radīšana Baltijā dotu<br />
iespēju Latvijā izveidot sekciju, kura<br />
piedalītos Ziemeļu savienības darbā.”<br />
Videvuds Lapsa, Rīgas Tehniskā universitāte:<br />
“Nepieciešams radīt zinātnisku<br />
pamatojumu lētu ģimenes māju celtniecībai.<br />
Pašlaik māju celtniecība domāta<br />
tikai superbagātniekiem. Iespējama<br />
siltumizolācijas materiālu ražošana<br />
no papīra un celulozes ražošanas atkritumiem,<br />
no kokapstrādes un mežu izstrādes<br />
atkritumiem, no lauksaimniecības<br />
atkritumiem – salmiem. No šiem izejmateriāliem<br />
var ražot lētus siltumizolācijas<br />
blokus. Tādā veidā celtniecība<br />
tiek sasaistīta ar ekoloģiju. Šajā darbā<br />
jāiesaista arhitekti, būvorganizācijas.”<br />
Vija Gēme, VARAM Būvniecības departaments:<br />
“LBS ir krustmāte, kas radījusi<br />
mūsu departamentu. Tas ir apņēmies<br />
LBS informēt par padarīto. Ir vairāki<br />
piedāvājumi no ārzemju firmām<br />
par investīcijām un piedāvājums no Dānijas<br />
firmām lielpaneļu būvju<br />
reanimācijai.”<br />
Bruno Otersons, Rīgas rajona pašvaldība:<br />
“Jābūt likumam par arhitektu un<br />
būvinženieru praksi. Celtniecības dalībniekiem<br />
jābūt obligātai apdrošināšanai.<br />
Nepieciešami noteikumi būvniecības<br />
dalībniekiem un celtniecības normas<br />
par sagruvušo būvju atjaunošanu.”<br />
Valdis Trops, Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />
departamenta Kapitālās celtniecības<br />
pārvalde: “Aktualitāte ir<br />
dzelzsbetona ražotne. Jāapvieno visi<br />
būvētāji, ražotāji un projektētāji, kas<br />
strādā ar dzelzsbetonu. Mēs neiztiksim<br />
bez lētas un ātras būvniecības. Ceru,<br />
ka ar LBS palīdzību varēsim organizēt<br />
dzelzsbetona vai betona asociāciju.”<br />
Eduards Raubiško, Nacionālās operas<br />
Celtniecības direkcija: “Līdz pat šim brīdim<br />
Latvijai nav izstrādāta koncepcija<br />
par celtniecības attīstību. Aktuāla ir<br />
esošo ēku novērtēšana un tehniskā<br />
15<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS 20 GADI<br />
LBS 20 GADI<br />
16<br />
apsekošana, komunikāciju attīstība,<br />
būvražošanas, kā arī būvmateriālu attīstība.<br />
Būtiski zināt, kādas būves jāceļ<br />
par valsts budžeta līdzekļiem. Esmu<br />
gandarīts par darba gaisotni LBS valdē,<br />
par tām koncepcijām un nopietno<br />
darbu, ko veicam sabiedriskā kārtā.<br />
Visi strīdi ir lietderīgi, bez kašķa. Mums<br />
jādomā, kā piesaistīt jaunatni, jaunos<br />
speciālistus un studentus.”<br />
Valdis Bundulis, Vides aizsardzības un<br />
reģionālās attīstības ministrija: “LBS<br />
jaunajai valdei vajadzētu organizēt<br />
tādu grupu, kura veidotu Būvuzņēmēju<br />
asociāciju, Būvindustrijas asociāciju<br />
un Būvprojektētāju asociāciju. Līdz<br />
neatkarības atgūšanai Latvijā bija labi<br />
attīstīta būvmateriālu ražošana, tagad<br />
jākonstatē, ka Igaunija un Lietuva<br />
mums ir priekšā. Kongresa vārdā vajadzētu<br />
uzrunāt Ekonomikas ministriju,<br />
lai atbalsta mūsu būvmateriālu ražotnes,<br />
vismaz ar kredītiespējām. Vajadzētu<br />
organizēt informācijas dienas Būvinženieru<br />
savienības paspārnē. Vācijas<br />
Celtniecības ministrija augustā par<br />
valsts līdzekļiem organizē apmācību<br />
gan būvniecības uzņēmumiem, gan<br />
darbiniekiem. Patlaban var pieteikties,<br />
bet maijā notiks kandidātu atlase.”<br />
Kārlis Bērziņš, SIA Dobeles laukceltnieks:<br />
“LBS vajadzētu ieviest kandidātu<br />
statusu. Kandidāti varētu būt studenti,<br />
un no viņu vidus ievēlētu valdes locekļus<br />
ar balsstiesībām. Jaunajai valdei vajadzētu<br />
sagatavot sekciju sarakstu un<br />
sekciju darbā iesaistīt LBS biedrus pēc<br />
vēlēšanās. Kas saistās ar licencēšanu…<br />
ja būvinženieris līdz šim nav strādājis<br />
projektēšanā, viņam jādod atļauja nenozīmīgu<br />
projektu izstrādei.”<br />
Andris Galenieks, pensionārs: “Viens<br />
no veidiem, kas paātrinātu privatizāciju,<br />
ir būvju un ēku inventarizācija ar<br />
valsts kontroli vai licencēšanu, bet Rīgas<br />
būvinspekcija atzīst tikai Komunālprojekta<br />
novērtēšanu un tehnisko apsekošanu.<br />
Ļoti aktuāls ir jautājums par<br />
būvju atjaunošanu. Inženiera padoms<br />
šodien ir ļoti dārgs, un zemnieki iztiek<br />
ar kaimiņa padomu. Tāpēc patriotiski<br />
būtu braukt uz laukiem un sniegt<br />
konsultācijas.”<br />
Tālivaldis Kalniņš, SIA Būvtehnoloģija:<br />
“Kopš 1994. gada janvāra izdodam<br />
avīzi Celtne. Tajā ir informācija par jaunumiem<br />
celtniecībā, būvmateriālu ražošanā,<br />
būvuzņēmēju darbībā.”<br />
Viktors Puriņš, SIA Baltezera vanagi:<br />
“Mums jāveido savs informācijas centrs<br />
par būvmateriālu ražotājiem: par logu<br />
un durvju, jumta un grīdu segumu un<br />
citām ražotnēm. Igaunijā logus un<br />
durvis piedāvā daudz lētāk nekā starpnieki<br />
pie mums. Šodien mums tiek<br />
appludināti pagrabi, grūst sienas, bet<br />
ar pārbūvi nodarbojas jebkurš, kas to<br />
grib darīt. Mums jāpanāk, lai tiktu pieņemts<br />
valdības lēmums, kas aizliedz<br />
veikt šos darbus bez licences. Steidzami<br />
jāveido savas ražotnes, kur ražot<br />
tapetes, logus un durvis, sanitārtehniku<br />
pasaules līmenī un no vietējiem<br />
materiāliem.”<br />
Andris Šteinerts, Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitāte: “Latvijā trūkst<br />
transporta celtņu inženieru. Mums ir<br />
nepareiza attiecība starp būvinženieru<br />
un būvtehniķu skaitu. Trūkst ēku<br />
ekspluatācijas inženieru. Ir iespēja<br />
studēt ārzemēs, bet jaunieši nezina<br />
valodas, tāpēc nespējam izmantot<br />
visus piedāvājumus.”<br />
Valdes priekšsēdētāja vēlēšanām<br />
izvirza Ilgvaru Niedolu (SIA<br />
Laukceltnieks).<br />
Valdes vēlēšanām izvirza 25 kandidātus,<br />
ievēl 17.<br />
Kongresa rezumējums par LBS<br />
darbu<br />
Sekmīgi noris būvinženieru licencēšana.<br />
Līdz šim izsniegtas 92 licences.<br />
Nav izstrādāts būvinženieru ētikas<br />
kodekss.<br />
Sadarbībā ar Latvijas Inženieru asociāciju,<br />
Latvijas Arhitektu savienību<br />
un Latviešu arhitektu biedrību<br />
1993. gadā 27.–30. jūnijā Jūrmalā<br />
un Rīgā ar panākumiem notika pasaules<br />
latviešu būvinženieru un arhitektu<br />
kongress.<br />
1993. gada 30. novembrī Latvijas<br />
Republikas Saeimas Tautsaimniecības,<br />
agrārās un reģionālās politikas<br />
komisija atbalstīja LBS iesniegto celtniecības<br />
likumprojektu, un patlaban<br />
turpinās darbs pie tā redakcijas pilnveidošanas,<br />
lai tuvākajā laikā likumprojektu<br />
varētu nodot Saeimas<br />
prezidijam.<br />
LBS nav iedevies panākt valdības rīcību<br />
Latvijas projektēšanas, būvniecības un<br />
būvindustrijas uzņēmumos un celtniecībā<br />
strādājošo speciālistu aizsardzībā<br />
pret nekontrolētu šo speciālistu importu<br />
no ārvalstīm.<br />
Kongresā pieņemtais lēmums<br />
Valdei izveidot darba grupu principiālai<br />
celtniecības koncepcijas izstrādāšanai,<br />
tajā ietverot tradicionālu un<br />
perspektīvu būvmateriālu ražotņu<br />
attīstību, būvniecības personāla profesionālo<br />
aizsardzību un Būvniecības<br />
departamenta struktūru izveidi, pieprasot<br />
tam no Latvijas Republikas<br />
Ministru kabineta rezerves fonda nepieciešamos<br />
līdzekļus. LBS valdei<br />
priekšlikumi Ministru kabinetam jāiesniedz<br />
līdz 1994. gada 30. jūnijam.<br />
Izstrādāt Betona savienības programmu.<br />
1994. gadā LBS sastāvā izveidot<br />
Betona savienības sekciju.<br />
Organizēt LBS informācijas centru, ieviest<br />
regulāras informācijas dienas<br />
būvražošanas jomā.<br />
Izstrādāt nolikumu par jaunatnes nodaļām,<br />
izveidot šādas nodaļas līdz LBS<br />
VII kongresam.<br />
Praktizēt licenču izsniegšanu ar atvieglotiem<br />
noteikumiem LBS biedriem<br />
savu privāto objektu projektēšanai un<br />
būvniecībai. Valdei noteikt šo licenču<br />
izsniegšanas kārtību.<br />
LBS valdei izstrādāt būvinženieru ētikas<br />
kodeksu.<br />
LBS kongress apstiprina rezolūcijas Par<br />
būvinženieru izglītību Latvijā, Par Latvijas<br />
Nacionālās operas rekonstrukciju<br />
un uzdod LBS valdei tās iesniegt Saeimai<br />
un valdībai.<br />
LBS valdes sēdes<br />
6. aprīlis<br />
Dažas replikas: “Būvmateriālu ražošana<br />
valstī ir pagrimusi...”, “Mums<br />
jāpiesaista tie arhitekti, kuri staigā pa<br />
zemi...”<br />
Par valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēl<br />
Valdi Bunduli. Būvuzņēmēju sekcijas<br />
vadītāja amatam izvirza Viktoru Puriņu,<br />
Celtniecības normatīvo aktu izstrādāšanas<br />
sekcijā strādās Tālivaldis Vēsmiņš un<br />
Valdis Trops, Celtniecības organizācijas<br />
un tehnoloģijas sekcijā – Mārtiņš Straume<br />
un Aristīds Jansons, Izglītības sekciju<br />
vadīs Andris Šteinerts, Būvmateriālu<br />
17<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS 20 GADI<br />
AKTUALITĀTES<br />
18<br />
ražošanas sekciju – Jānis Putniņš, Kvalitātes<br />
un standartizācijas sekciju – Andris<br />
Šteinerts, Ceļu un tiltu sekciju – Tālis<br />
Straume, Informācijas sekciju – Kārlis<br />
Grāmatnieks, Kultūras un sadzīves sekciju<br />
– Eduards Raubiško, Vēstures sekciju<br />
– Konstantīns Kreišmanis.<br />
Valde nolemj: Būvmateriālu sekcija<br />
nodarbosies ar Betona asociācijas dibināšanu;<br />
inženierus ar mazāku darba<br />
stāžu LBS uzņemt kā kandidātus. Lēmumu<br />
juridiski izstrādās Eduards<br />
Raubiško.<br />
14. jūnijs<br />
Valde nolemj laikrakstā Diena ievietot<br />
sludinājumu ar aicinājumu visiem Celtniecības<br />
fakultātes beidzējiem palīdzēt<br />
atjaunot fakultāti. Var ziedot naudu,<br />
cementu, ķieģeļus, naglas – visu, kas<br />
noderētu. Jauniešu kopa, kurā iesaistījušies<br />
studenti pēc otrā kursa, darbosies<br />
pie Izglītības sekcijas.<br />
30. augusts<br />
Andris Šteinerts: “Neraugoties uz dažādiem<br />
iebildumiem, Saeimā likumprojekts<br />
par licencēšanu netika izmainīts,<br />
bet to izmainīja Vides aizsardzības<br />
un reģionālās attīstības ministrijā<br />
(VARAM). Ņemot vērā citu ministriju<br />
atsauksmes, to atkal izskatīja VARAM<br />
juridiskais dienests. Būtiskas izmaiņas<br />
likumprojektā netika ieviestas. Atestācijas<br />
komisija darbosies pie VARAM.<br />
Līdz gada beigām VARAM iesniedz<br />
Saeimai būvprakses noteikumus. Paredzēts,<br />
ka licencēs fiziskas un juridiskas<br />
personas.”<br />
Pēc LBS ieteikuma VARAM izveidots<br />
Būvniecības departaments.<br />
Arī likumprojekts ir virzība LBS priekšlikumu<br />
izpildīšanai. Valde nolemj prasīt,<br />
lai likumprojektā būtu pateikts, ka licencē<br />
profesionāla organizācija, nevis<br />
Būvniecības departaments. Tāpat jānodala<br />
komercdarbība no būvniecības<br />
pašu vajadzībām. LBS prasa izmaiņas<br />
8.1. punktā par juridisko personu atestāciju<br />
– lai visi atbildīgie tiktu atestēti.<br />
Juridiskām personām licences piešķir<br />
un anulē Būvniecības departaments,<br />
arī licencēšanas noteikumus izstrādā<br />
Būvniecības departaments.<br />
Valde nolemj prasīt, lai netiktu atļauta<br />
ārzemju būvkompāniju darbība bez licences,<br />
un likumprojektā paredzēt, ka<br />
konkursa rīkotājs uzvarētājam var izsniegt<br />
vienreizēju licenci, ievērojot ārzemju<br />
firmu piesaistīšanas noteikumus.<br />
21. septembris<br />
Nolemj noorganizēt RTU un Celtniecības<br />
tehnikuma diplomdarbu izstādi.<br />
26. oktobris<br />
Vadis Trops: “Ierosinu izveidot būvniecības<br />
nacionālo padomi, kurā<br />
varētu apvienoties inženieri, arhitekti,<br />
mākslinieki.”<br />
Ilgvars Niedols: “Celtniecības departamenta<br />
telpas ir īsts ūķis. Tas parāda<br />
valdības attieksmi pret celtniecību.”<br />
Visvaldis Krauklis: “Ja mēs nenoorganizēsim<br />
būvuzņēmēju kopu, to<br />
izdarīs citi.”<br />
Viktors Puriņš: “Mēs redzam, cik slikti<br />
klājas mūsu augstskolām, bet neko neesam<br />
palīdzējuši. Būvuzņēmēju kopa<br />
vairāk vajadzīga tāpēc, lai meklētu sev<br />
darbu.”<br />
LBS savā paspārnē izveido būvuzņēmēju<br />
kopu. Par šīs kopas vadītāju apstiprina<br />
Viktoru Puriņu.<br />
Ivo Karpovs iepazīstina ar LBS Jaunatnes<br />
apvienības (JA) statūtu projektu.<br />
Pēc trim gadiem visi JA biedri ir tiesīgi<br />
iestāties LBS. Pirmie apvienības biedri ir<br />
Ainis Bruzinskis, Jānis Irbe, Gatis Pļavinieks<br />
no Lauksaimniecības universitātes<br />
un Ivo Karpovs, Ivo Čekanavskis,<br />
Raimonds Žizņevskis, Jānis Ozoliņš, Juris<br />
Krišjānis un Līna Leitāne no Rīgas<br />
Tehniskās universitātes.<br />
Valde nolemj ierosināt kongresā lemt<br />
par būvtehniķu kopas veidošanu, tā<br />
LBS uzņemot izcilus celtniekus, kas nav<br />
inženieri.<br />
Kopu vad¥tÇji tiekas ar LBS vad¥bu<br />
16. decembrī Latvijas Būvinženieru<br />
savienības reģionālo kopu vadītāji<br />
tikās ar LBS vadību, lai pārrunātu<br />
aktualitātes būvniecībā, iespējamos<br />
risinājumus, LBS biedru apmācību,<br />
būvinženieru iesaistīšanu darbā ar SIA<br />
LBS–Konsultants palīdzību arī reģionos.<br />
Aizvadītajā gadā LBS bijuši vairāki veiksmīgi<br />
izbraukuma semināri, valdes sēdes<br />
un citi pasākumi, kurus organizēja<br />
reģionālās kopas. Tā kā arī būvniecību<br />
skārusi krīze, Būvinženieru savienība izlēmusi<br />
izglītot tos LBS biedrus, kuriem<br />
jau kādu laiku nav darba. Tas viņiem<br />
ļautu vieglāk atrast savu vietu darba<br />
tirgū. Tāpat būtu jāpamana tie, kas labi<br />
strādā, un jāizvirza konkursiem, piemēram,<br />
žurnāla Latvijas Būvniecība<br />
konkursam Gada būvinženieris dažādās<br />
nominācijās, LBS konkursam par<br />
labāko inženiertehnisko risinājumu.<br />
SIA LBS–Konsultants izpilddirektors<br />
Juris Tervits teica: “Gada darbu apjoms<br />
ir 750 tūkstoši latu. Pieaudzis tādu<br />
specifisku darbu apjoms kā projektu<br />
ekspertīzes. Veiksmīgi aizsākušies kursi<br />
un semināri.”<br />
Latvijas Valsts būvinspekcijas priekšnieks<br />
Leonīds Jākobsons reģionālo kopu<br />
vadītājus informēja par situāciju<br />
būvniecībā un valsts dienestos, kas<br />
saistīti ar nozari. Statistika liecina vien<br />
par 0,5% kritumu, bet reālā dzīve saka<br />
ko citu – deviņos mēnešos valstī būvniecība<br />
samazinājusies par aptuveni<br />
30%. Krīze varētu ilgt vienu līdz divus<br />
gadus, bet sākotnējā stāvoklī mēs<br />
atgrieztos pēc trim vai četriem gadiem.<br />
Jārēķinās ar bezdarbu 10% apjomā.<br />
Valsts būvinspekcija apvienos vairākas<br />
kontroles organizācijas, lai vienā reizē<br />
varētu veikt kompleksu objekta pārbaudi.<br />
Sarežģīti ir piesaistīt ugunsdrošības<br />
speciālistus būvinspekcijai, jo patlaban<br />
to neļauj līdzekļu trūkums. Īpaša<br />
problēma ir pašvaldību būvinspektoru<br />
pievienošana Valsts būvinspekcijai. Par<br />
to, kā tas pareizāk izdarāms, būtu vēl<br />
jādiskutē.<br />
LBS reģionālo kopu vadītājus interesēja<br />
vairāki jautājumi, kas skar sertifikāciju,<br />
informāciju būvniecības medijos, studentu<br />
apmācību augstskolās. Par to tika<br />
runāts gan tagadnes, gan iespējamo<br />
nākotnes risinājumu un ideju formā.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
19<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
20<br />
Zirgs iejapplegts aiz ratiem<br />
Būvinženieris turpina jautāt par<br />
situāciju valstī LBS biedriem, kas<br />
dažādos laika posmos bijuši vai nu<br />
ministri, vai ministru vietnieki.<br />
Vai, jūsuprāt, būvniecībā iestājusies<br />
krīze? Ko darīt, lai situāciju nozarē<br />
stabilizētu? Kādas varētu būt sekas, ja<br />
valsts institūcijas aktīvi un reāli neiesaistīsies<br />
ekonomiskās situācijas stabilizēšanā<br />
un ražošanas stimulēšanā?<br />
Attīstīties, palīdzot<br />
citām valstīm<br />
Sergejs Meierovics,<br />
būvinženieris:<br />
Ekonomiskajai situācijai<br />
valstī esmu sekojis<br />
ilgstoši. Par iespējamām<br />
negatīvajām<br />
sekām vairākkārt<br />
esmu rakstījis Neatkarīgajā<br />
Rīta Avīzē, skaidrojis dažādās<br />
intervijās. Bet tas nav radis atsaucību<br />
ne sabiedrībā, ne diemžēl arī<br />
būvlaukumos.<br />
Jā, pašreiz būvniecībā ir sākusies krīze,<br />
un lejupslīde turpināsies vismaz gadu.<br />
Bezdarba līmenis sasniegs 19–21%.<br />
Mūs neglābs ne Nacionālās bibliotēkas,<br />
ne arī koncertzāles iespējamā celtniecība.<br />
Koncertzāles celtniecība vispār<br />
ir vairāk nekā apšaubāms pasākums.<br />
Krīzei ir vairāki cēloņi. Ga<strong>lv</strong>enais ir tas,<br />
ka mūsu valsts budžets bāzējas tikai uz<br />
nekustamo īpašumu spekulatīvo tirgu<br />
un Latvijā nav tautsaimniecības attīstības<br />
plāna. Tā sauktie attīstītāji jeb investori<br />
ieguldīja līdzekļus biroju un dzīvojamo<br />
ēku celtniecībā, lai pēc tam tos<br />
pārdotu ar 300% peļņu. Princips bija<br />
vienkāršs – vismazākie izdevumi projektēšanai,<br />
vienkārši un nepilnīgi izstrādāti<br />
projekti, masveida vienveidīgas<br />
konstrukcijas. Paviršā attieksme pret<br />
darbu, realizējot šādus projektus, noved<br />
pie nopietnām sekām. Piemēram,<br />
bēdīgi slavenā Šokolādes māja Zirņu<br />
ielā. Ēka vēl nebija uzbūvēta, kad jau<br />
sāka deformēties pārsegumi.<br />
Tas pats jāsaka par daudzām savrupmājām<br />
Mārupes pagastā, Piņķos un<br />
citur. Mums ir deformējies priekšstats<br />
par goda prātu, profesionalitāti. Viss<br />
pakļauts naudas varai. Tagad jāgaida,<br />
kas uzvarēs – saprāts vai nauda?<br />
Kāda ir izeja?<br />
Pirmām kārtām esmu pārliecināts, ka<br />
beidzot tomēr tiks cienīti un pienācīgi<br />
atalgoti profesionāli ci<strong>lv</strong>ēki, kas godīgi<br />
dara savu darbu.<br />
Pasaulē ir daudzas valstis, kurās valda<br />
nabadzība un posts. Materiālo atbalstu<br />
tām sniedz ANO. Mūsu valstij arī<br />
būtu jāpiedāvā savi pakalpojumi. Mēs<br />
varētu:<br />
• piegādāt medikamentus, būvmateriālus,<br />
ko ražo mūsu valstī;<br />
• sniegt palīdzību ēku un dažādu<br />
celtņu projektēšanā;<br />
• celt dažādus objektus šajās valstīs;<br />
• zemnieki varētu realizēt savu<br />
produkciju.<br />
ANO norēķināsies ar mūsu valsti par<br />
sniegto palīdzību. Manuprāt, tā būtu<br />
humāna palīdzība, kas nodrošinātu<br />
mūsu valstij ekonomisku atbalstu.<br />
Minētos pasākumus vajadzētu organizēt<br />
Valsts prezidentam kopā ar bezpartejisko<br />
padomi. Ministru kabinets<br />
šādu uzdevumu nav gatavs veikt. Ja<br />
nekas netiks darīts, mūsu valsts eksistence<br />
ir apdraudēta.<br />
Nepieciešams jauns<br />
vēlēšanu likums<br />
Jānis Lancers,<br />
SIA PBLC padomes<br />
priekšsēdētājs:<br />
Neviens jau nav definējis,<br />
kas ir krīze.<br />
Līdz ar to visi, sākot<br />
ar valdību un beidzot<br />
ar sabiedrību,<br />
visu iztēlojas daudz sliktāk, nekā ir<br />
patiesībā. Būvniecība ir spogulis, kurā<br />
var redzēt valsts ekonomiku un to, kā<br />
tā attīstās vai neattīstās. Tiklīdz samazinās<br />
būvniecības apjomi, skaidrs, ka<br />
ekonomika sāk saslimt. Cik stipri tā<br />
slimos, parādīs šis barometrs. Ko tas<br />
rāda šodien? Īpašs kritums ir civilajā<br />
būvniecībā. 2008. gadā salīdzinājumā<br />
ar 2007. gadu samazinājums deviņos<br />
mēnešos bija par 30%. 2009. gadā<br />
tas varētu būt 60–70% attiecībā pret<br />
2008. gadu. Izskatās, ka atgriezīsimies<br />
aptuveni 2001.–2002. gada līmenī.<br />
Ko tas nozīmē? 2007. gadā valstī būvniecības<br />
nozarē bija 87 tūkstoši strādājošo,<br />
šogad būs labi ja 40–45 tūkstoši,<br />
bet valdībai un Ekonomikas ministrijai<br />
nav konkrētu priekšlikumu situācijas<br />
stabilizēšanai.<br />
Kas jādara, lai kritums būtu pēc<br />
iespējas mazāks?<br />
Visas valstis, kurās ir krīze, mēģina situāciju<br />
risināt ar valsts pasūtījumu palīdzību.<br />
Arī mūsu valstij jāieklausās<br />
būvnieku priekšlikumos. Pašlaik dzīvokļus<br />
gaida 20 tūkstoši ģimeņu. Patlaban<br />
ir uzbūvēti pieci tūkstoši dzīvokļu,<br />
bet nav pārdoti. Viens no variantiem<br />
– valsts atpērk šos dzīvokļus, nodod<br />
pašvaldībai, un tā izīrē rindā stāvošajiem.<br />
Tad atbrīvotos resursi nākamo<br />
dzīvokļu būvniecībai.<br />
Tagad katrs eksperts cenšas būt<br />
oriģināls un spekulē ar izmaksām.<br />
Nevajag tracināt tautu, īpaši, kad uzņēmēji<br />
ir nodzīti līdz nullei un bankrotē<br />
cits pēc cita.<br />
Kas sēj paniku?<br />
Visi. Ir pagājuši trīs mēneši kopš<br />
brīža, kad teica, ka daļa no aizņēmuma<br />
tiks novirzīta uzņēmējdarbības<br />
veicināšanai, bet kārtējā Tautsaimniecības<br />
padomes sēde Ekonomikas<br />
ministrijā beidzās bez rezultāta.<br />
Neviens nespēj pateikt, kā tiks stimulēta<br />
tautsaimniecība. Tieši tas, ka nav<br />
nekādas atbildes, visus arī tracina.<br />
Iepriekšējos gados ļoti daudz tērējām<br />
nenopelnītu naudu. Tikai valsts aparātā<br />
strādājošajiem algas pēdējos<br />
septiņos gados pieauga 3,7 reizes,<br />
bet iekšzemes kopprodukts – tikai<br />
divas reizes. Tas nozīmē, ka valsts<br />
aparāts tērēja gandrīz divas reizes<br />
vairāk, nekā drīkstēja. Hipotekārajos<br />
kredītos bankas pēdējo astoņu gadu<br />
laikā izsniegušas 5,7 miljardus latu.<br />
Sanāk, ka hipotekāro kredītu nav ņēmušas<br />
pat 10% Latvijas ģimeņu. Tā<br />
nav traģēdija. Ne jau visi ir<br />
maksātnespējīgi.<br />
Ko darīt?<br />
Jābūt valsts pasūtījumam, lai nozarei<br />
būtu iespējas izdzīvot. Privātie nevar<br />
dabūt kredītus. Ja nav valsts un pašvaldību<br />
pasūtījumu, brauksim vēl dziļāk<br />
bedrē. Jau minēju dzīvokļus. Nākamais<br />
– bērnudārzi. Jābūt valsts programmai.<br />
Trešais – jāatrod veids, kā stimulēt<br />
ēku siltināšanu. Mēs varētu pirkt<br />
uz pusi mazāk Krievijas gāzes.<br />
Vai tikko pieņemtie Ministru kabineta<br />
noteikumi energoaudita jomā ir<br />
solis šajā virzienā?<br />
Ar ko salīdzināt šos energoaudita rādītājus?<br />
Vai tie ir labi vai slikti? Varbūt<br />
nav tik slikti? Katra firma strādā citādi,<br />
lai gan noteikumi ir vieni un tie paši.<br />
Tas nozīmē, ka kārtējo reizi kaut kas ir<br />
izdarīts, bet nav izdomāts līdz galam.<br />
Būvnieki ministrijai vienmēr izteikuši<br />
21<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
22<br />
konkrētus priekšlikumus. Tagad to<br />
dara arī visu asociāciju izveidotais Būvniecības<br />
koordinācijas centrs. Diemžēl<br />
visi priekšlikumi tikpat kā vienmēr iestrēgst<br />
ministrijā un tālāk netiek. Jo,<br />
redz, ir kāds ierēdnis, kas visu zina vislabāk.<br />
Šodien valsts vara ir pati par sevi<br />
un pārējie par sevi. Neviens neuzklausa<br />
uzņēmējus.<br />
Patlaban ir globālā nemaksāšana, tāpēc<br />
jāpalīdz ar kredītiem, lai varētu nodrošināt<br />
apgrozāmos līdzekļus. Pretējā<br />
gadījumā darbojas domino princips –<br />
viens gāžas un rauj līdzi pārējos.<br />
Tagad cenšas veikt labojumus<br />
Būvniecības likumā.<br />
Tas ir absurds un patlaban nevajadzīgi,<br />
jo pats likums ir normāls. Ja kāds<br />
punkts jāmaina, to var izdarīt, bet ierēdņi<br />
nenodarbojas ar to, ko vajag.<br />
Viņiem jāgādā, lai nozare nepazustu.<br />
Valdība jau pašreizējo likumu nepilda,<br />
Būvniecības padome nedarbojas. Būs<br />
jauns likums, notiks tas pats.<br />
Vai šābrīža aktualitāte ir konkursa<br />
nolikuma vadlīniju izstrādāšana?<br />
Tas ir aktuāli jau desmit gadu. Kritēriju<br />
nav, tāpēc ir problēmas. Cena nevar<br />
būt 80% no punktu skaita. Cena nevar<br />
atšķirties desmit reižu, kā tas ir patlaban.<br />
Zemākā cena nozīmē nemaksātus<br />
nodokļus.<br />
Ko varam paši? Vai atliek tikai gaidīt?<br />
Esam bezspēcīgi. Ja koordinācijas<br />
centru, kurā apvienojušās 25 organizācijas,<br />
negrib uzklausīt, ja decembra<br />
vidū Ivars Godmanis apsolīja<br />
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentam<br />
Viktoram Puriņam, ka tiksies<br />
ar trim četriem būvniekiem, bet laiku<br />
tā arī nav atradis, skaidrs, ka valsts<br />
vara pati visu labi zina. Un sanāk, kā<br />
sanāk. Kurš no ministriem šodien ir<br />
spējīgs spriest, analizēt un stratēģiski<br />
domāt? Kāpēc man, nodokļu<br />
maksātājam, jāsedz valdības kļūdas<br />
un nespēja stratēģiski domāt? Kāpēc<br />
man ar maniem nodokļiem jāuztur<br />
valdība, kas tērē divas reizes vairāk,<br />
nekā atļauj iekšzemes kopprodukts?<br />
Laikam jau tāpēc viņi nevēlas ar<br />
mums runāt un uzklausīt konkrētus<br />
priekšlikumus.<br />
Vislielākā muļķība būtu neapgūt<br />
Eiropas Savienības finansējumu, īpaši<br />
jau infrastruktūras objektiem un<br />
citiem nozīmīgiem valsts attīstības<br />
projektiem. Taču bļaustīties par<br />
Saeimas atlaišanu ir pāragri, jo<br />
vispirms ir vajadzīgs vēlēšanu likums,<br />
lai var balsot par profesionāliem ci<strong>lv</strong>ēkiem<br />
no katra reģiona. Ja<br />
turpināsies balsošana pēc partiju sarakstiem,<br />
būs citi uzvārdi, bet nekas<br />
nemainīsies, un zirgu atkal iejūgsim<br />
ratiem aizmugurē.<br />
Bez investīcijām neiztikt<br />
Anatolijs<br />
Gorbunovs:<br />
Apzinos, ka mana<br />
pieredze būvniecībā<br />
salīdzinājumā ar citu<br />
kolēģu praktisko veikumu<br />
ir visai pieticīga,<br />
tāpēc varu izteikt<br />
tikai vispārēja rakstura vērojumus un<br />
analīzi.<br />
Vai būvniecībā ir krīze?<br />
Ja sākusies krīze ekonomikā, būvniecība<br />
no tās nevar izvairīties, jo celtniecība<br />
tiek uzskatīta par ekonomikas stāvokļa<br />
indikatoru.<br />
Tiešā veidā atbalstīt būvuzņēmējus ar<br />
subsīdijām un dotācijām nav iespējams,<br />
jo nav tādu valsts finanšu mehānismu.<br />
Ja arī tādus radītu, šādu vienkāršu<br />
aizņemtās naudas dalīšanu nepieļautu<br />
starptautiskie naudas aizdevēji.<br />
Būvuzņēmējs būvē tad, ja pasūtītājam<br />
ir projekts un finanšu resursi tā<br />
realizēšanai.<br />
Faktiski ga<strong>lv</strong>enais jautājums – kā<br />
krīzes apstākļos finansiāli atbalstīt<br />
būvnieku pasūtītājus?<br />
Cik var spriest pēc finanšu ministra<br />
izteikumiem, tad tikai ar atbalsta programmām,<br />
veicot grozījumus valsts<br />
budžetā. Svarīgākais, par ko jālemj valdībai<br />
un Saeimai, – cik daudz no aizdotās<br />
naudas var novirzīt atbalsta programmām<br />
uzņēmējiem un kādām<br />
konkrēti? Protams, priekšroka dodama<br />
tām programmām, ar kuru palīdzību<br />
varētu atbalstīt pieejamību Eiropas Savienības<br />
struktūrfondiem. Kā piemēru<br />
minēšu energotaupīšanas programmu<br />
siltināšanas pasākumiem un apkures<br />
sistēmu modernizēšanai. Pašvaldības,<br />
namu apsaimniekotāji būtu ieinteresēti<br />
īstenot šādus projektus, ja Eiropas<br />
Savienības un arī valdības līdzfinansējums<br />
būtu vērā ņemams.<br />
Gan privātajos, gan valsts mežos ir<br />
daudz nevērtīgas koksnes, kas lieliski<br />
der malkai un šķeldai. Patlaban šķeldu<br />
vairāk eksportējam, bet paši<br />
iepērkam fosilo kurināmo. Tas tāpēc,<br />
ka Latvijā nav regulāra pieprasījuma<br />
pēc šādas koksnes pietiekamos<br />
daudzumos. Ja būtu valsts atbalsta<br />
programma katlu māju pārejai uz<br />
vietējo kurināmo, kur tas iespējams,<br />
būtu darbs gan mežiniekiem, gan<br />
celtniekiem.<br />
Tātad krīzes apstākļos valstij jāatbalsta<br />
jebkurš eksports.<br />
Cik noprotu, Ekonomikas ministrijai ir<br />
priekšlikumi par starptautiski atļautiem<br />
finanšu mehānismiem, lai padarītu<br />
mūsu eksportu konkurētspējīgāku.<br />
Konkurētspējīgāks nozīmē lētāks<br />
un ar lielāku pievienoto vērtību. Šajā<br />
jomā bez investīcijām neiztikt. Bet, kur<br />
investīcijas, tur lielāki vai mazāki celtniecības<br />
darbi.<br />
Citiem vārdiem sakot, valdības un<br />
mūsu visu kopīgā veiksme vai neveiksme,<br />
veidojot atbalsta mehānismus<br />
tautsaimniecības iekustināšanai, būs<br />
arī būvnieku veiksme vai neveiksme.<br />
Diemžēl demokrātiskā sabiedrībā naudas<br />
dalīšanā darbojas vienkāršs princips<br />
– kurš vairāk un aktīvāk sevi piesaka,<br />
argumentējot savas vajadzības, tas<br />
arī vairāk dabū.<br />
Celtniekiem ir vairākas profesionālās<br />
asociācijas un Būvinženieru<br />
savienība…<br />
Vispirms pašiem būtu skaidri jāapzinās,<br />
par kādām atbalsta programmām<br />
mēs iestājamies, tad seko lobēšana –<br />
vispirms Ekonomikas ministrijā, tad<br />
valdībā un Saeimā. Lobēšanu mēs nereti<br />
saprotam vienkāršoti – kā vēstuļu<br />
rakstīšanu, kurās aprobežojamies ar<br />
to, ka aprakstām jomu, kas būtu jāsakārto.<br />
Taču jāapzinās – jo pilnīgāk būs<br />
izstrādāts kāds priekšlikums, piemēram,<br />
kā grozījums likumos vai Ministru<br />
kabineta noteikumos, jo lielāka garantija,<br />
ka to varēs panākt.<br />
Te gan būtu jāpiemin, ka Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājam<br />
Mārtiņam Straumem ir visai konkrēta<br />
sadarbība ar Ekonomikas ministrijas<br />
Būvniecības departamentu. Bet varbūt<br />
vajadzētu izmantot arī īsāku ceļu, lai<br />
panāktu labojumus likumos un Ministru<br />
kabineta noteikumos. Tagad, manuprāt,<br />
ir labvēlīgs laiks, lai labotu likumus<br />
ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības<br />
vidi. Ja būvnieku asociācijas ir vienotas<br />
nepieciešamo grozījumu sakarā,<br />
vienmēr var noorganizēt piecu deputātu<br />
iesniegumu Saeimas prezidijam,<br />
lai varētu lemt par grozījumu nodošanu<br />
izskatīšanai komisijās. Tikai jāņem<br />
vērā Saeimas īpatnības. Opozīcijas deputāti<br />
neuzticas pozīcijas deputātiem,<br />
un otrādi. Tas vispār ir normāli, bet<br />
problēmas ir ar opozīcijas deputātu iesniegtajiem<br />
likumprojektiem, kurus<br />
pozīcijas deputāti lielākoties draudzīgi<br />
noraida. Tāpēc labāk būtu, ja būvnieku<br />
priekšlikumus virzītu pozīcija.<br />
23<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
24<br />
AKTUALITĀTES<br />
Mums ir daudz izcilu un pieredzējušu<br />
būvinženieru. Laikā, kad katrs uzņēmējs<br />
un ģimene domā ga<strong>lv</strong>enokārt<br />
par savu izdzīvošanu, tomēr jāatrod<br />
spēks un enerģija nozares stiprināšanai<br />
un tās prestiža celšanai, jaunu,<br />
mūsdienīgi izglītotu speciālistu iesaistīšanai<br />
Būvinženieru savienības darbā.<br />
Varbūt neordināras idejas var dot<br />
impulsu nozarei?<br />
Un vēl – šodien vairāk nekā jebkad ci<strong>lv</strong>ēki<br />
vēlas lasīt par veiksmīgu uzņēmēju<br />
pieredzi, par situācijām, kad izdevies<br />
pozitīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanu.<br />
Par mazajiem apjomiem<br />
Ilgvars Niedols,<br />
SIA IMINK<br />
tehniskais<br />
direktors:<br />
Globālā krīze strauji<br />
attīstās un aptver<br />
gandrīz visas tautsaimniecības<br />
nozares.<br />
Tā skar gan attīstītās valstis, gan<br />
mazāk attīstītas. Un Latvija ir viena no<br />
tām, kas visvairāk cietušas. Iemesls –<br />
neveiksmīga ekonomiskā un finansiālā<br />
darbība laika posmā līdz krīzes<br />
sākumam. Netika radīti uzkrājumi no<br />
ekonomiskās darbības, privatizācijas<br />
procesā iegūtie līdzekļi tika<br />
neapdomīgi iztērēti. Privatizācijas process<br />
tika pārvērsts par likumīgu un nelikumīgu<br />
līdzekļu piesavināšanos dažādos<br />
līmeņos. Novērtējot šo aizvadīto<br />
posmu, jāsecina, ka Latvijas valsts ekonomiskā<br />
un finansiālā politika ir veidota<br />
un realizēta neprofesionāli.<br />
Uz jautājumu, vai būvniecībā iestājusies<br />
krīze, atbilde ir skaidra: jā, krīze ir<br />
skārusi arī būvniecību. Par to liecina<br />
vairākas pazīmes:<br />
• sāk bankrotēt mazās un vidējās<br />
mazāk profesionālās būvorganizācijas,<br />
kas nevar nodrošināt sevi ar<br />
pasūtījumiem;<br />
• samazinātie būvapjomi spiež atlaist<br />
strādniekus gandrīz visos darbojošos<br />
būvuzņēmumos, samazinās izpeļņa,<br />
kas ne vienmēr atbilda darba ražīgumam<br />
un profesionalitātei;<br />
• pašreizējā situācija daļēji likvidē un sakārto<br />
bagātajos gados radušās pārmērības.<br />
Lai krīze nepadziļinātos, jādomā<br />
par nozares stabilizāciju, bet tas<br />
iespējams, tikai sadarbojoties valsts,<br />
pašvaldību un būvuzņēmēju institūcijām.<br />
Jāņem vērā, ka šajā procesā<br />
aktīvi jāiesaistās sabiedriskajām profesionālajām<br />
organizācijām, kurām<br />
kopīgi ar būvuzņēmējiem jāizstrādā<br />
un jāiesniedz valdībā priekšlikumi.<br />
Kādi pasākumi būtu jāveic pašreizējā<br />
periodā?<br />
Jāizstrādā būvniecības programma ar<br />
valsts un pašvaldību institūciju kapitālieguldījumu<br />
2009. un 2010. gadam,<br />
novirzot līdzekļus un kredītus skolu,<br />
bērnudārzu, nepieciešamo sadzīves<br />
objektu rekonstrukcijai un ēku siltināšanai,<br />
kopīgi ar kredītbankām jānosauc<br />
iespējamie kredītu apjomi mājokļu<br />
kreditēšanai.<br />
Jāpārdomā, vai nav izdevīgāk investīcijas<br />
no lieliem kapitālieguldījumu objektiem<br />
uz laiku novirzīt uz būvniecības<br />
objektiem ar mazāku kapitālieguldījumu<br />
apjomu, kas nodrošinātu ar darbu<br />
vairāk celtniecības organizāciju.<br />
Jāzina, vai no 7,5 miljardu aizņēmuma<br />
būs iespējams noteiktu daudzumu<br />
līdzekļu novirzīt būvniecības nozares<br />
stabilizācijai.<br />
Jāizstrādā pasākumi projektēšanas,<br />
būvniecības un būvmateriālu tirgus<br />
aizsardzībai.<br />
Jāsakārto projektēšanas un būvniecības<br />
konkursu atbilstība likumiem.<br />
Veicot konkrētus pasākumus, neieslīgstot<br />
depresijā un pesimismā, būvnieki<br />
pārdzīvos arī šo krīzi.<br />
AKTUALITĀTES<br />
KoncertzÇles projekta izmaksas<br />
Latvijas Būvinženieru savienības valde<br />
uzklausīja arhitektu Andi Sīli, jo<br />
vēlējās uzzināt, kāds darbs ieguldīts<br />
koncertzāles projektēšanā un kā<br />
veidojas projektēšanas izmaksas.<br />
Projekta izvērtēšanā piedalījās<br />
LBS valde, sekciju vadītāji un aktīvs,<br />
kā arī Latvijas Inženierkonsultantu<br />
asociācijas pārstāvji un Valsts<br />
būvinspekcijas speciālisti.<br />
Secinājums: arhitektu biroja<br />
SIA AB.SZK piedāvātā cena<br />
ir adekvāta tik apjomīga<br />
un sarežģīta būvprojekta izstrādei.<br />
Izvērtējot ieguldījumu un projekta vērtību,<br />
sanāksmes dalībnieki uzskata par<br />
pareizu pašreizējā situācijā pabeigt<br />
priekšprojektēšanas stadiju un būvprojektu<br />
iekonservēt. Kāpēc?<br />
Nekur pasaulē koncertzāļu celtniecība<br />
nenotiek ātri, tāpēc, pat ja Latvijā<br />
koncertzāli būvētu pēc desmit gadiem,<br />
tas, kas izdarīts pašlaik, būtu<br />
Jaunie biedri<br />
Uģis Fausts, SIA UFB Projekts valdes<br />
loceklis<br />
Imants Spruģis, Lauku atbalsta<br />
dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības<br />
pārvaldes atbalsta<br />
daļas vecākais referents<br />
Viktors Maceraļiks, SIA AZ–INTER<br />
projektu vadītājs<br />
Kārlis Kostjukovs, SIA DEPO Projekts<br />
būvinženieris<br />
Sergejs Frolovs, SIA Jurēvičs un<br />
Partneri projektu vadītājs<br />
liels ieguvums, līdz ar to vairs nebūtu<br />
nepieciešams atgriezties nulles punktā.<br />
To, cik ēka ir ekonomiska, kādas<br />
ir tās uzturēšanas izmaksas, bieži<br />
vien nosaka projektēšanā ieguldītais<br />
darbs un līdzekļi. Latvijā ir pietiekami<br />
daudz piemēru, kur lētu projektu dēļ<br />
būvniecība izmaksājusi ļoti dārgi, turklāt<br />
bieži vien šiem objektiem ir lielas<br />
ekspluatācijas izmaksas. Tā nebūtu, ja<br />
par to tiktu domāts projektēšanas<br />
laikā. Latvijas Būvinženieru savienība<br />
uzskata, ka šāda situācija nav<br />
pieļaujama.<br />
“Var jau teikt, ka patlaban, kad valstī ir<br />
gan ekonomiskā, gan politiskā krīze,<br />
runāt par dārgiem projektiem ir gandrīz<br />
vai amorāli, bet tieši šajā laikā jāspēj<br />
saskatīt Rīgas un visas valsts nākotni.<br />
Tāpēc koncertzāles būvprojekts<br />
jānoved līdz stadijai, lai ar to var<br />
strādāt pēc tam, kad tas finansiāli būs<br />
iespējams,” uzskata LBS valdes priekšsēdētājs<br />
Mārtiņš Straume.<br />
Artūrs Ščura, SIA Jurēvičs un<br />
Partneri projektu vadītājs<br />
Jānis Klismets, AS Ceļu inženieri<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Asociētie biedri<br />
Juris Gēmis, Rīgas rajona Sējas<br />
novada nekustamo īpašumu<br />
Kalniņi un Jaunrogas pārvaldnieks<br />
Gints Ernstsons, SIA Mig Holding<br />
projektu vadītājs, būvuzraugs<br />
25<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
26<br />
AKTUALITĀTES<br />
Miru‰i<br />
Ruvims Berdičevskis<br />
(1935. gada 8. oktobris –<br />
2008. gads)<br />
2002. gadā Ruvims<br />
Berdičevskis nodibināja<br />
savu individuālā<br />
komersanta firmu<br />
Horbers. Viņš strādāja<br />
ar privātpersonām<br />
Rīgā un Rīgas<br />
rajonā un saviem<br />
klientiem bija konsultants, projektētājs,<br />
būvatļauju gādātājs, māju un<br />
dzīvokļu apsekotājs. “Katra diena ir<br />
prieks,” vēl nesen teica optimists Ruvims<br />
Berdičevskis un sparu nezaudēja<br />
nevienā situācijā, jo uzskatīja,<br />
ka nav neatrisināmu jautājumu.<br />
Viņš nemīlēja konfliktēt, allaž teica,<br />
ka “ne ar vienu neesot saplēsies”.<br />
Viņš bija būvnieks pēc būtības, jo<br />
nogāja visu ceļu no brigadiera līdz<br />
pat ministra vietniekam. Ja viņa spēkos<br />
būtu bijis ietekmēt notiekošo<br />
celtniecībā, Ruvims Berdičevskis<br />
likumdošanu vispirms būtu sakārtojis<br />
tā, lai melnajām brigādēm nebūtu<br />
iespēju degradēt celtniecības tirgu,<br />
jo viņš necieta haltūristus un<br />
krāpniekus.<br />
Kārlis Pundiņš<br />
(1937. gada 1. janvāris –<br />
2008. gads)<br />
Pēc Rīgas Celtniecības<br />
tehnikuma abso<strong>lv</strong>ēšanas<br />
Kārlis Pundiņš<br />
drīz vien sāka strādāt<br />
par inženieri Rīgas<br />
pilsētas remontu un<br />
celtniecības trestā.<br />
Un tā bija viņa vienīgā darbavieta.<br />
Ga<strong>lv</strong>enais darbs – projektu tāmju dokumentāciju<br />
ekspertīzes un apstrāde.<br />
Kad remontējamo objektu skaits krasi<br />
pieauga, trestu sadalīja divās organizācijās,<br />
Kārlis Pundiņš palika strādāt<br />
2. remontu un celtniecības trestā Miesnieku<br />
ielā. Sākoties Atmodai, trests<br />
pievērsās ga<strong>lv</strong>enokārt remontdarbiem,<br />
un tā nosaukums bija Reno un T. Kārļa<br />
Pundiņa pārziņā bija dzīvojamā fonda<br />
kompleksie kapitālie remonti, jaunu<br />
dzīvojamo ēku būve, dažādu objektu<br />
virsbūvju un piebūvju celtniecība. Viņš<br />
sastādīja un koriģēja visu objektu<br />
izmaksas, ieskaitot apakšuzņēmēju<br />
darbus: pāļu dzīšanu, liela apjoma<br />
zemes darbus, sarežģītu inženiertīklu<br />
pārbūvi un ierīkošanu, kur nepieciešamas<br />
speciālas atļaujas un mehānismi.<br />
Aldonis Peičs<br />
(1958. gada 6. februāris –<br />
2008. gada 24. decembris)<br />
Aldonis Peičs jau<br />
1977. gadā sāka<br />
strādāt 55. celtniecības<br />
pārvaldē par<br />
meistaru, bet 1982.<br />
gadā abso<strong>lv</strong>ēja Rīgas<br />
Politehnisko institūtu.<br />
Vienpadsmit gadus<br />
Aldonis Peičs bija AS Ādaži iecirkņa<br />
priekšnieks. Kopš 1993. gada viņš bija<br />
SIA RUP direktors. Šajos gados uzbūvēti<br />
daudz un dažādi objekti, piemēram,<br />
pārtikas uzņēmuma MVA ražošanas<br />
korpusi, Jelgavas gaļas kombināts,<br />
bet īpašs objekts Aldonim Peičam bija<br />
Minhauzena muzejs Limbažu rajona<br />
Duntē, jo tas bija atšķirīgs no līdzšinējiem<br />
un prasīja ne vien radošu pieeju,<br />
AKTUALITĀTES<br />
bet arī vēsturisku izpratni. Aldonis<br />
Peičs ne reizi vien saņēma atzinību par<br />
kvalitatīvu darbu un uzskatīja, ka lielākā<br />
daļa objektu ir uzbūvēta vismaz nākamajiem<br />
simt gadiem. Aldoņa Peiča<br />
uzņēmums objektus būvēja vai visā<br />
Latvijā – no Liepājas un Ventspils līdz<br />
Daugavpilij un Šķaunei. Viņš uzskatīja,<br />
ka katrs objekts ir sava veida pārbaudījums<br />
un katrai būvei, vai tā ir kultūras,<br />
dzīvojamā vai ražošanas ēka, ir sava<br />
specifika. Tieši tāpēc tas ir interesanti.<br />
Leons Briedis<br />
(1928. gada 10. novembris –<br />
2009. gada 11. janvāris)<br />
Karš daudz ko mainīja<br />
Leona Brieža paaudzes<br />
ci<strong>lv</strong>ēku dzīvē.<br />
Arī viņam varbūt viss<br />
būtu bijis citādi, jo<br />
Leons mācījās spēlēt<br />
klavieres un visu<br />
mūžu ir dziedājis.<br />
Taču Leonam Briedim arī ļoti patika<br />
kopā ar vecākiem būvēt privātmāju, un<br />
pēc vidusskolas viņš devās studēt būvniecību.<br />
1956. gadā Leons Briedis pabeidza<br />
Latvijas Valsts universitāti.<br />
Viņš bija inženieris projektēšanas institūtā<br />
Giprobum, pēc tam strādāja par<br />
ga<strong>lv</strong>eno inženieri Talsu rajona remontu<br />
un celtniecības kantorī un Talsu Lauksaimniecības<br />
ražošanas pārvaldē. Tad<br />
darba gaitas viņu aizveda uz Cēsu celtniecības<br />
trestu, kur viņš bija laboratorijas<br />
vadītājs. Pēc tam kļuva par Cēsu<br />
pārvietojamās mehanizētās kolonnas<br />
priekšnieku. Vēlāk Leons Briedis bija<br />
darbu vadītājs Talsu starpkolhozu celtniecības<br />
organizācijā, Talsu grants šķirošanas<br />
rūpnīcas direktors, inženieris<br />
ģeodēzists republikāniskajā ēku celtniecības<br />
trestā. Līdz 1999. gadam<br />
Leons Briedis strādāja Valsts zemes dienesta<br />
Talsu nodaļā.<br />
Marģeris Kleinbergs<br />
(1941. gada 18. jūnijs –<br />
2009. gada 31. janvāris)<br />
Lai kļūtu par būvnieku,<br />
Marģeris Kleinbergs<br />
vispirms mācījās<br />
Celtniecības tehnikumā,<br />
pēc tam abso<strong>lv</strong>ēja<br />
Rīgas Politehnisko<br />
institūtu. Jau<br />
pēc tehnikuma beigšanas<br />
viņš strādāja par būvdarbu vadītāju<br />
kolhozā, pēc tam par būvinženieri<br />
padomju saimniecībā Limbaži. Pēc<br />
astoņiem gadiem Marģeris Kleinbergs<br />
kļuva par Limbažu PMK ražošanas daļas<br />
priekšnieku, vēlāk bija Limbažu rajona<br />
izpildkomitejas arhitektūras un<br />
celtniecības kontroles arhitekts, Limbažu<br />
PMK ga<strong>lv</strong>enais inženieris un priekšnieks.<br />
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas<br />
Marģeris Kleinbergs bija izpilddirektors<br />
SIA Service SPB, bet kopš<br />
1996. gada – Limbažu pilsētas domes<br />
būvinspektors. Tikai dažas dienas<br />
pirms traģiskā notikuma, viņš ienāca<br />
LBS birojā, lai pastāstītu par saviem<br />
darba plāniem.<br />
Andris Cīrulis<br />
(1959. gada 11. jūlijs –<br />
2009. gada 31. janvāris)<br />
Pēc Rīgas Politehniskā<br />
institūta abso<strong>lv</strong>ēšanas<br />
un arhitekta<br />
diploma iegūšanas<br />
Andris Cīrulis strādāja<br />
kolhozā Ezerciems,<br />
pēc tam bija projektēšanas<br />
institūta Komunālprojekts<br />
Siguldas nodaļas arhitekts,<br />
SIA Cīruļpēdas un SIA BM Color<br />
būvdarbu vadītājs. Kopš 2003. gada<br />
viņa darbavieta bija SIA Dzintras<br />
Cīrules arhitektu birojs.<br />
27<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
VALDES SĒDES<br />
Tuvojas vïlï‰anas<br />
16. decembrī<br />
Gada pēdējā valdes sēdē tika runāts<br />
par LBS un LBS BSSI aktivitātēm<br />
2008. gadā un nākamā gada plāniem,<br />
izskatīts budžets, izvērtēta informācija<br />
par sabiedrisko organizāciju,<br />
kas saistītas ar būvniecību, aktivitātēm<br />
darba koordinācijas struktūrvienības<br />
izveidošanā. Tika pārrunāts SIA<br />
LBS–Konsultants budžets un LBS XXI<br />
kongresa, kas notiks 27. martā, darba<br />
programma.<br />
2009. gads ir vēlēšanu gads, kad, kā<br />
paredz LBS statūti, jāpārvēl valde – tās<br />
sastāvam jānomainās par 30 procentiem.<br />
Kāds Latvijas Būvinženieru savienībai<br />
bijis 2008. gads? Par to tiks<br />
spriests kongresā, bet īsumā aizvadīto<br />
gadu var raksturot kā samērā veiksmīgu.<br />
Apmācīts 601 ci<strong>lv</strong>ēks, sertificēti<br />
vairāk nekā 1600 speciālistu, paplašināts<br />
sertificējamo speciālistu loks. Sertificēšanas<br />
komisija noteikusi vairākiem<br />
sertificētiem speciālistiem īpašu uzraudzību.<br />
Organizēti izbraukumi uz dažādiem<br />
objektiem Ventspilī, Daugavpilī,<br />
Cēsīs, Rīgā, Kandavas novadā, Jūrmalā.<br />
LBS uzņēmusi 19 jaunus biedrus,<br />
mūžībā aizgājuši pieci.<br />
Būvuzņēmēju komercreģists bija deva<strong>lv</strong>ējis<br />
sertifikāta vērtību un ļāvis veikt<br />
būvdarbus steigā izveidotām kompānijām,<br />
kas nemaksāja nodokļus. Pamazām<br />
situācija uzlabojas, bet vēl ne tuvu<br />
nav tāda, kā varētu vēlēties. LBS un<br />
citu būvniecības nevalstisko organizāciju<br />
ieteikumi tika iesniegti valdībai,<br />
taču tos neņēma vērā. Arī Ekonomikas<br />
ministrijas Būvniecības departaments ir<br />
ignorējis nevalstisko organizāciju<br />
priekšlikumus. Tāpēc tika nolemts uz<br />
nākamo LBS valdes sēdi uzaicināt Būvniecības<br />
departamenta vadību, lai uzdotu<br />
konkrētus jautājumus.<br />
Gada pirmos sešus mēnešus būvniecības<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
padomi vadīs Latvijas Būvnieku<br />
asociācija, pēc tam to nomainīs kāds<br />
cits. Patlaban tiek domāts, ka šī organizācija<br />
būs Nacionālās būvniecības padomes<br />
paspārnē, tikai tādā gadījumā<br />
jāmaina padomes statūti. Būvniecības<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
padomes sēdē kopā ar Delnu tika<br />
lemts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas,<br />
sauktas par Gaismas pili, būvniecības<br />
gaitas pārraudzību. Tika izveidota<br />
padome, kuru turpmāk vadīs Mārtiņš<br />
Straume. Šo sadarbību plānots pārnest<br />
arī uz citiem objektiem.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
VALDES SĒDES<br />
20. janvārī<br />
LBS valde uz sēdi uzaicināja<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
departamenta direktoru Ingaru<br />
Pilmani un Valsts būvinspekcijas<br />
priekšnieku Leonīdu Jākobsonu, lai<br />
uzzinātu par gaidāmajām pārmaiņām<br />
un nākotnes perspektīvām,<br />
kā arī par pasākumiem, kas tiks veikti,<br />
valstij pārvarot ekonomisko krīzi.<br />
Ingars Pilmanis atgādināja, ka<br />
2008. gada 23. oktobrī Ekonomikas<br />
ministrija un sabiedriskās organizācijas<br />
parakstīja sadarbības memorandu.<br />
Visi sabiedrisko organizāciju<br />
priekšlikumi tika apkopoti un iesniegti<br />
Finanšu ministrijai.<br />
Būtisks ir konkursa nolikumu paraugs<br />
valsts un pašvaldību pasūtījumiem, pie<br />
kura tiek strādāts. Nākamais solis ir<br />
Būvniecības likuma pilnveidošana, lai<br />
tas būtu pamatojams ar administratīvajiem<br />
likumiem un aktiem. Piemēram,<br />
patlaban būvniecības ieceri var apstrīdēt<br />
tikai pēc būvatļaujas saņemšanas,<br />
un, ja tas notiek, būvniecības process<br />
tiek apturēts. Ja jāiesaistās tiesai, process<br />
var ilgt pat piecus gadus. “Sabiedrībai<br />
ir tiesības apstrīdēt projekta ieceri,<br />
bet to jāļauj darīt jau metu stadijā,”<br />
teica Ingars Pilmanis. Tāpat ir jānosaka<br />
robežas starp būvniecības dalībniekiem,<br />
kas pašlaik ir samērā izplūdušas.<br />
“Svarīga ir būvniecības kontrole. Jānosaka<br />
atbildības stadijas. Būvniecības<br />
process jākontrolē valstij, bet pašvaldībām<br />
jāpārbauda tas, kas tās tieši ietekmē<br />
– teritoriju plānojums, projektēšana<br />
–, nevis tas, ko var interpretēt pēc<br />
saviem ieskatiem,” turpināja Ilgars<br />
Pilmanis.<br />
Janvārī Ministru kabinetā pieņemti trīs<br />
normatīvi par energoefektivitāti: metodika,<br />
energoauditoru sertificēšana un<br />
sertificēšanas process. Tāpēc būtu nepieciešams<br />
organizēt seminārus par<br />
metodiku, lai nenotiktu tās brīva<br />
interpretācija.<br />
Valsts ir gatava vairākas funkcijas deleģēt<br />
sabiedriskajām organizācijām, un<br />
viena no šādām organizācijām varētu<br />
būt Būvkomersantu reģistrs. Tiek noteiktas<br />
prasības ekspertīzēm, lai tās nebūtu<br />
formālas.<br />
Drīzumā būs konkurss par būvniecības<br />
informācijas sistēmas programmatūras<br />
izstrādi, jo 2010. gadā šai sistēmai<br />
jau jāstrādā. Patlaban informācija<br />
28<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
29
30<br />
VALDES SĒDES<br />
pieejama trīs dažādās datubāzēs, tostarp<br />
VID un Būvkomersantu reģistrā.<br />
Tāpēc, lai izveidotu patiešām lietderīgu<br />
informācijas sistēmu, ministrijā joprojām<br />
tiek gaidīti priekšlikumi.<br />
“Sabiedriskajām organizācijām bija<br />
daudz priekšlikumu saistībā ar Publisko<br />
iepirkumu likuma uzlabošanu,<br />
piemēram, par garantijas laiku, zemāko<br />
cenu, sūdzību izskatīšanu, depozītu,<br />
iesniedzot sūdzību, par mantisko<br />
atbildību, ja konkursā pieļautas<br />
nelikumības. Visos iepirkumos jābūt<br />
kontroltāmēm, atkāpes no kurām jāvērtē<br />
ekspertiem, jo ir konkursi, kuros<br />
piedāvājumu cenas atšķiras pat<br />
12 reižu. Tas saistīts ar to, ka būvniecības<br />
procesā ienākuši daudzi neprofesionāli<br />
dalībnieki. 58% no visām<br />
būvfirmām Latvijā ir mazas, tām ir<br />
ļoti niecīgs apgrozījums un objektu<br />
skaits. Lai pārraudzītu šīs būvfirmas,<br />
vajadzīga vienota valsts politika,” viedokļu<br />
apmaiņu un diskusiju aizsāka<br />
Mārtiņš Straume.<br />
“Drīzumā Statistikas pārvalde apkopos<br />
Apsveicam jubilÇrus<br />
ziņas par vidējo algu reģionos.<br />
Iesniegts priekšlikums Publisko iepirkumu<br />
likumā iekļaut punktu, kas ļautu izslēgt<br />
piedāvājumus, kuros alga ir zemāka<br />
par vidējo,” teica Viktors Puriņš.<br />
“Vairāk nekā vienā ceturtdaļā no akceptētajiem<br />
objektiem ir atkāpes no<br />
likumdošanas: nav ekspertīzes, nav izpildīts<br />
plānošanas uzdevums, nav zemes<br />
īpašuma dokumentu. Savukārt<br />
būvniecībā raksturīgi šādi pārkāpumi:<br />
nav būvdarbu un autoruzraudzības<br />
žurnāla, slēpto darbu aktu, nav legalizētas<br />
izmaiņas projektā. Tāpat pieļauti<br />
pārkāpumi, pieņemot objektus ekspluatācijā.<br />
Komisijā ir ci<strong>lv</strong>ēki, kas nav<br />
tiesīgi pieņemt objektus. Pašvaldību<br />
vadītāji bieži vien liek inspektoriem<br />
pārkāpt likumu. Tāpēc pašvaldību būvinspektoriem<br />
būtu jāpakļaujas Valsts<br />
būvinspekcijai, ko savukārt nevēlas<br />
pašvaldību vadītāji. Katrā ziņā par izmaiņām<br />
būvinspekcijā ir jādiskutē, un<br />
te nevar pieņemt sasteigtu un<br />
nepārdomātu lēmumu,” teica Leonīds<br />
Jākobsons.<br />
Katrai dvïselei, katrai sirdij ir savs noslïpumains skaistums, un ‰is<br />
skaistums nedr¥kst pazust mappleÏ¥bÇ neizskanïjis. (P. Roz¥tis)<br />
janvÇr¥: JÇnis Boktu, Raimondu Kubli, Andri Rietumu,<br />
Viktoru Ba‰kirovu, Ati Pakrasti¿u, Andri âer¿avski, JÇni Viln¥ti<br />
februÇr¥: Uldi BukÇtu, Andri Pried¥ti, Ilzi ·ulcu, Hariju Brik‰u,<br />
Sta¿islavu O∫hovski, Ildzi Veiskati, Janu Korolu, Imantu Bremzi,<br />
Valent¥nu Îibu, Arnoldu L¥beku, Arnoldu Freimani<br />
martÇ: Leonardu Dubkïviãu, Ådolfu Loãmeli, Ilgvaru Mizïnu,<br />
Aleksandru Solodkinu, Mihailu Sot¿ikovu, Åri Pildu, Juri Rihardu<br />
NaudÏunu, KÇrli Rocïnu<br />
Par jubilÇriem lasiet <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
PERSONĪBA<br />
Pats savÇs kurpïs<br />
Kopš 1939. gada Latvijas lauksaimnieki<br />
augstāko izglītību iegūst Frančesko<br />
Bartolomeo Rastrelli projektētajā baroka<br />
pilī Lielupes krastā. Bet kopš<br />
2004. gada šīs pils saimnieks un Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitātes rektors<br />
ir Arhitektūras un būvniecības katedras<br />
profesors Juris Skujāns. Rektora<br />
mantija viņam piestāv. Un viņa ieguldījumu<br />
ciena un novērtē studenti, kas<br />
2007. gadā izvirzīja savu rektoru Latvijas<br />
studentu gada ba<strong>lv</strong>ai nominācijā<br />
Gada rektors, par ko viņš arī kļuva.<br />
Vai pats bijāt labs students?<br />
Nebiju izcils, taču arī slikts ne.<br />
Vai studiju izvēli ietekmēja tas, ka<br />
bijāt Lauksaimniecības universitātes<br />
profesora dēls, tāpēc Jelgavā nemācījāties,<br />
lai nebūtu tēva uzraudzībā?<br />
Mans tēvs ir speciālists augsnes zinātnēs.<br />
No viņa esmu ļoti daudz mācījies,<br />
it īpaši komunikāciju ar ci<strong>lv</strong>ēkiem.<br />
(Rektora tēvs Rainis Skujāns vairāk<br />
nekā 20 gadus bija Latvijas Lauksaimniecības<br />
akadēmijas Kvalifikācijas celšanas<br />
fakultātes dekāns un prorektors,<br />
– M. Š.) Bet tolaik Jelgavā būvniecību<br />
nemācīja. Man patika zīmēšana<br />
un arhitektūra, ko arī vēlējos studēt.<br />
Konkurss arhitektos bija liels. Daži zīmēšanas<br />
eksāmenam bija gatavojušies<br />
ilgi, startējuši pat vairākus gadus pēc<br />
kārtas. Diemžēl es neizturēju konkursu.<br />
Tā kā augstskola piedāvāja apgūt<br />
celtniecību, es piekritu. Kaut ko jau tajā<br />
jomā biju darījis – abi ar tēvu būvējām<br />
vasarnīcu (smaida). Pabeidzu Rīgas Politehnisko<br />
institūtu un atgriezos Jelgavā,<br />
kur tikko bija nodibināta lauksaimniecības<br />
celtniecības specialitāte. Toties<br />
abas manas meitas ir beigušas Lauksaimniecības<br />
universitāti. Viena ir ekonomiste,<br />
otra – ainavu arhitekte. Nav<br />
gluži tā, ka ražoju kurpes, taču pats tās<br />
pērku ārzemēs un tikai saku, ka mūsējās<br />
ir vislabākās (smejas). Kādudien katedras<br />
vadītāja man pateica, ka mana<br />
meita vadīs nodarbības studentiem.<br />
Daiga (Zigmunde, – M. Š.) labi mācījās.<br />
Skaistuma izjūta Daigai ir no manas<br />
sievas Māras. (Māra ir atzīta floriste,<br />
sadarbojas ar Mārtiņu Rītiņu, dekorējusi<br />
galdus dažādās pieņemšanās<br />
visiem trim mūsu atjaunotās Latvijas<br />
prezidentiem, – M. Š.) Patlaban meita<br />
mācās doktorantūrā, gatavo savu darbu<br />
ainavu arhitektūrā, bet abi bērni<br />
prasa laiku, tāpēc iet lēnāk. Vecākajai<br />
meitai Sandrai (Puļkei, – M. Š.) ir trīs<br />
bērni. Tā nu tā ķēde veidojas.<br />
Tad jau esat bagāts vectētiņš!<br />
Jā, pieci mazbērni… Tās ir tādas stabilas<br />
vērtības.<br />
Vai nav grūti mācīties tur, kur ir<br />
vecāki?<br />
Ir. Lekcijās mēs nesatikāmies. Taču tas<br />
tik un tā ietekmē gan labā nozīmē,<br />
gan varbūt arī pretēji. Bet Daiga ir dikti<br />
ņipra. Skolā viņa mācījās fizikas un matemātikas<br />
novirziena klasē, un te, universitātē,<br />
viņai piedāvāja matemātikā<br />
automātiski ielikt astoņi, taču Daiga<br />
paziņoja, ka kārtos eksāmenu, un<br />
31<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
PERSONĪBA<br />
PERSONĪBA<br />
32<br />
saņēma deviņnieku. Augstskolu beidza<br />
ar sarkano diplomu. Mums ir ļoti<br />
maz šā diploma īpašnieku.<br />
Jūs pāraugāt savu tēvu, savukārt<br />
jūsu meitas pārspēs jūs…<br />
Grūti pateikt. Varbūt kādreiz tā arī būs,<br />
jo spējas viņām ir.<br />
Vai rektoram obligāti jālasa lekcijas<br />
un jāpieņem eksāmeni, vai arī tā ir<br />
saikne ar realitāti?<br />
Gan saikne, gan obligāti. Par rektoru<br />
var kļūt profesors, bet par profesoru<br />
var kļūt ci<strong>lv</strong>ēks, kas strādā zinātnisko<br />
darbu, lasa lekcijas. Profesoru ievēl ik<br />
pēc sešiem gadiem, un profesors tu<br />
vari būt līdz mūža beigām, bet par rektoru<br />
var ievēlēt ilgākais uz diviem termiņiem<br />
– tātad vai nu uz pieciem, vai<br />
desmit gadiem.<br />
Cik viegli vai grūti šobrīd ir būt<br />
studentam? Cik augstskola var<br />
palīdzēt?<br />
Daudzi studenti strādā, un tas ir apburtais<br />
loks. Viņiem ir darbs, līdz ar to<br />
rodas parādi augstskolā. Bet par to ir<br />
jāmaksā. Viņi maksā, kārto, tad atkal<br />
strādā un tādā garā turpina. Kā tur palīdzēt?<br />
Grūti pateikt. Pirms kāda laika<br />
man bija ļoti laba studente, taču viņas<br />
ģimenē izveidojās tāda situācija, ka<br />
viņai bija jākļūst par apgādnieci… un<br />
meitene vairs nevarēja studēt. Žēl, ka<br />
no tādiem studentiem jāšķiras. Bet gadījumi<br />
ir dažādi, īpaši daudz strādājošo<br />
ir maģistrantu vidū. No vienas puses,<br />
tas ir labi, jo tā jaunieši iegūst praktisko<br />
pieredzi, no otras puses, pamatzināšanas<br />
nav tik pamatīgas kā savulaik<br />
mums. Mēs visu paši ņēmām, skrūvējām,<br />
taisījām un veidojām, tagad studentiem<br />
ir iekārtas. Labi, ka par Eiropas<br />
naudu varējām uzlabot augstskolas<br />
iespējas zinātniskajā jomā. Pirms<br />
tam vairāk bijām teorētiķi, tagad savas<br />
izstrādnes varam pārbaudīt praktiski.<br />
Taču iekārtas vajag attīstīt. Tās ļoti ātri<br />
noveco, jo viss attīstās straujā tempā.<br />
Patlaban būsim īpaši grūtā situācijā, jo<br />
no 12 miljoniem latu četrus miljonus<br />
mums noņem. Žurnālisti uzreiz jautā:<br />
vai mācību spēkiem algas samazinājāt,<br />
vai kādi jau brauc projām, ko un kā<br />
ekonomējat? Varu pateikt tikai to, ka<br />
strādājam visos virzienos. Taču mums ir<br />
studiju gads un ir kalendārais gads.<br />
Studiju gads jāpabeidz ar maksimāli<br />
maziem zaudējumiem. Šajā periodā<br />
rūpīgi jāpārdomā, kā strādāt otrajā<br />
pusgadā. Mēs jau daudz samazinām,<br />
strādājam un tik samazinām. Bet<br />
nekur jau nespruksim – būs arī krasākas<br />
pārmaiņas. Taču, tā kā esam lauku<br />
ci<strong>lv</strong>ēki (pasmaida), tad netrakojam.<br />
Apsveram, izdomājam. Gribam visu<br />
rūpīgi izsvērt un izturēties pret visiem<br />
vienādi. Universitātei daudzi jautājumi<br />
ir svarīgi. Ēst visiem vajadzēs. Jau tagad<br />
pukojamies, ka ievedam, bet kur ir<br />
tie vietējie produkti? Jā, esmu būvnieks,<br />
bet lauksaimniekus arī aizstāvu.<br />
Viss taču ir saistīts. Tad cieš gan<br />
būvnieki, gan pārējie.<br />
Astoņdesmito gadu sākumā jūsu<br />
celtniekus tā draudzīgi dēvēja par<br />
fermu inženieriem, vēlāk atzina, ka<br />
daudzviet esat apsteiguši Tehnisko<br />
universitāti un no Jelgavas nāk<br />
spēcīgāki inženieri.<br />
Pats esmu pabeidzis Rīgas Politehnisko<br />
institūtu, tomēr ir patīkami dzirdēt labus<br />
vārdus par Jelgavu, jo tas nozīmē,<br />
ka no nulles esam pacēlušies uz augšu<br />
līdz tai latiņai, kāda nepieciešama labam<br />
inženierim. Tomēr zinātniskajā jomā<br />
Tehniskajā universitātē ir daudz<br />
spēcīgu profesoru, akadēmiķu, kas latiņu<br />
tur ļoti augstu. Mēs visu būvnieku<br />
spektru pārklājam ar divām katedrām.<br />
Mums katrā jomā ir tikai viens vai divi<br />
speciālisti, Tehniskajā universitātē ir vairākas<br />
katedras. Tur ir piramīda, ir spēcīgi<br />
profesori apkures, ventilācijas,<br />
ūdensapgādes, būvmateriālu, būvdarbu<br />
un citās jomās. Zinātnē mums ir<br />
grūti sacensties. Taču attiecībā uz inženieru<br />
sagatavošanu esam atvērti un<br />
vienmēr vēlamies sadarboties gan ar<br />
ražotājiem, gan inženieriem, gan projektētājiem.<br />
Mēs ļoti daudz strādājam<br />
ar studentiem. Protams, ir patīkami<br />
dzirdēt, ka esam pietiekami labā līmenī,<br />
taču es tādā veidā nesalīdzinātu<br />
augstskolas. Mēs visi darām vajadzīgu<br />
darbu, un ir prieks, ja izdodas.<br />
Un kā ar pētniecisko darbu?<br />
Pētniecībā vairāk orientējamies uz būvfiziku.<br />
Mums ir vajadzīgās iekārtas, laboratorijas,<br />
arī speciālisti. Pats visa mūža<br />
garumā interesējos par putu ģipsi,<br />
pētu tā izmantošanu. Uzkrājam bāzi<br />
un akustiskās iekārtas absorbcijas, skaņas<br />
izolācijas, tāpat siltuma plūsmu<br />
mērīšanai, tas dod iespējas iesaistīt<br />
šajos darbos maģistrantus un doktorantus.<br />
Pie mums viesojas arī ārzemju<br />
profesori.<br />
(Juris Skujāns ne vien pētījis putu materiālu<br />
iegūšanas tehnoloģijas un īpašības,<br />
bet izstrādājis arī mazstāvu ēku<br />
norobežojošo konstrukciju izveidošanas<br />
tehnoloģiju. Viņš ir vairāk nekā<br />
50 zinātnisko publikāciju autors, un<br />
viņa izgudrojumus apliecina sešas autorapliecības.<br />
Jurim Skujānam ir virkne<br />
sabiedrisko darbu. Viņš ir Latvijas Zinātņu<br />
akadēmijas korespondētājloceklis,<br />
Baltijas valstu lauksaimniecības universitāšu<br />
sadarbības tīkla rektors, Latvijas<br />
Augstskolu rektoru padomes loceklis,<br />
nodibinājuma LLU fonda Jelgavas pils<br />
valdes priekšsēdētājs. Un tā varētu<br />
turpināt, – M. Š.)<br />
Jums ir vairāki sabiedriskie darbi un<br />
aktivitātes. Kā iespējams būt tik<br />
aktīvam un visu pagūt?<br />
Tas ir aizvien grūtāk.<br />
Vai Ernsta Johana Bīrona rēgs neklīst<br />
un ļauj strādāt? Kā sadzīvojat ar<br />
kapenēm?<br />
Sarežģīti. Tādā ziņā esam unikāla<br />
augstskola un darām unikālu darbu, jo<br />
pils ir Baltijas valstīs lielākais kultūras<br />
piemineklis. Uzturam, saudzējam, apkopjam.<br />
Te ir izglītības, zinātnes un kultūras<br />
centrs, arī vēsture – kapenes.<br />
Šad un tad mūsu pils veiksmīgi un pozitīvi<br />
nospēlē sadarbības projektos. Piemēram,<br />
Spānijā, kur viņiem savu piļu<br />
pietiek, mūs tā pieklājīgi uzklausīja,<br />
bet, kolīdz uzzināja, ka Lauksaimniecības<br />
universitāte atrodas pilī un bukletā<br />
ieraudzīja, kāda tā izskatās, attieksme<br />
burtiski mainījās. Kapenēs atjaunojam<br />
sarkofāgus, sadarbojamies ar baltvācu<br />
muižniecību Vācijā. Var jau domāt, ko<br />
grib, bet, kad pirms pāris gadiem remonta<br />
laikā sienā atradām ga<strong>lv</strong>askausu<br />
un sākām to pētīt, cits pēc cita gandrīz<br />
vai trīsdesmit ci<strong>lv</strong>ēki aizgāja... Atvadījāmies<br />
gan no iepriekšējā rektora,<br />
gan ga<strong>lv</strong>enās grāmatvedes un vēl virknes<br />
godājamu profesoru un<br />
darbinieku.<br />
Vai kādreiz rokas nenolaižas? Kas<br />
tomēr neļauj mest plinti krūmos?<br />
Ir tā bijis. Bet kāpēc tas vajadzīgs?<br />
Labāk sekoju tēva padomam – ja ir<br />
problēma, risini, nevis bēguļo. Neej ar<br />
naidu, bet ej un runā. Pagaidām ir izdevies<br />
loģiski salikt, sakārtot un risināt<br />
arī grūtos jautājumus.<br />
Vai kādreiz noskaišaties?<br />
Gadās. Tagad nemaz tik optimisma<br />
pilns neesmu. Kā vari neskaisties, ja izglītībai<br />
atņem līdzekļu, neanalizējot situāciju.<br />
Vieniem ar devīgu roku dod<br />
miljonus, piemēram, Parex, arī Demakova<br />
par miljoniem noslēdz līgumu ar<br />
arhitektiem, bet nākotnei un izglītībai<br />
nogriež. Jaunieši meklēs iespējas citur.<br />
Šāda taupība var sāpīgi atmaksāties.<br />
Protams. Uz ko lai mēs ceram? Mēs<br />
uztraucamies, ka jaunieši brauc uz ārzemēm<br />
strādāt palīgdarbus un vairs<br />
neatgriežas, bet ko lai saka par<br />
spējīgāko jauno ci<strong>lv</strong>ēku došanos studēt<br />
un iegūt pavisam citu statusu, bieži<br />
vien arī paliekot ārvalstīs. Laukus<br />
33<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
PERSONĪBA<br />
OBJEKTS<br />
34<br />
esam noplicinājuši, tagad tiek ierobežota<br />
Latvijas izaugsme. Ja netiksim pie<br />
Eiropas Savienības struktūrfondiem, jo<br />
nav 15% un pat 7% līdzfinansējuma<br />
no valsts, tas būs sāpīgs sitiens. Maksas<br />
studentu skaits samazināsies tik<br />
daudz piesauktās demogrāfiskās bedres<br />
dēļ, līdz ar to samazināsies studējošo<br />
skaits kopumā. Kaut kāds glābiņš<br />
mums bija Eiropas Savienības fondi un<br />
telpu īre, bet tagad arī šie līdzekļi<br />
sarukuši.<br />
Ko jums gribētos paveikt?<br />
Mērķu ir daudz, un tie nepārtraukti<br />
mainās. Nezinu, vai vadīšu Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitāti arī nākamajā<br />
studiju gadā, bet par rektora ga<strong>lv</strong>eno<br />
uzdevumu uzskatu maksimāli saglabāt<br />
kolektīvu, par kuru mums vienmēr<br />
ir bijušas labas atsauksmes arī no<br />
ārpuses. Negribu, ka darbinieku ļautos<br />
panikai, taču tajā pašā laikā mums jāapzinās<br />
situācijas nopietnība. Šāda situācija<br />
vēl pirms gada pat sapņos nerādījās.<br />
Runājot pat tālāku LLU stratēģiju,<br />
jāpiemin Valdekas zinātniski tehnoloģiskā<br />
centra izveide, LLU nekustamo<br />
īpašumu sakārtošana, kas prasa<br />
fantastisku piepūli. Ja salīdzinām sevi<br />
ar kaimiņiem igauņiem, kas šos jautājumus<br />
sakārtoja līdz gadu tūkstoša<br />
maiņai, mēs atkal esam atpalicējos.<br />
Būtiski ir izveidot un nostiprināt noslēgtu<br />
ķēdi: izglītība, zinātne, inovācijas<br />
un to pārnese, ražošana, atbalsts<br />
izglītībai.<br />
Saņemot ES fondu naudu, mums rastos<br />
daudz iespēju šo sistēmu reāli iedzīvināt.<br />
Neesmu gan pārliecināts, vai<br />
vajadzīgā sapratne šajā jomā ir<br />
valdībai.<br />
Man pašam gribētos kopā ar kolēģiem<br />
un sadarbībā ar SIA Zemgales Tehnoloģiskais<br />
centrs gūt atbalstu projektam<br />
par pasīvās mājas varianta izstrādāšanu<br />
un pamazām ieviest jaunas skaņas<br />
izolējošas starpsienas.<br />
Ko darāt, lai nepārdegtu?<br />
Mans lielākais hobijs ir sēņošana.<br />
Mums, latviešiem, ir tādas iespējas,<br />
kādas daudziem nav, un tās ir jānovērtē!<br />
Medīt, zvejot var gandrīz visu gadu,<br />
sēņot var tikai rudenī. Daba mani<br />
ļoti saista, protams, man ir dārzs, kur<br />
gribētos biežāk pastrādāt. Tradicionāli<br />
katru gadu braucu uz mammas dzimto<br />
pusi Latgali, kur ir ļoti sirsnīgi ci<strong>lv</strong>ēki<br />
un rāmi, klusi ezeri. Saulriets pie Sivera<br />
ezera dod spēku ilgam laikam.<br />
Daudzveidība dzīvē ir nepieciešama.<br />
Vienmēr noskatos jaunākās izrādes<br />
Nacionālajā teātrī, jo man ir abonements.<br />
Ja esmu uzaicināts uz kādu kultūras<br />
pasākumu, cenšos to apmeklēt.<br />
Fanoju par mūsu hokejistiem, patīk arī<br />
citi sporta veidi. Spēku man dod vecāku<br />
paraugs. (Rainis Skujāns ar sievu<br />
Irēnu saticīgi un skaisti, viens otru balstot,<br />
kopā dzīvo jau 61 gadu, – M. Š.)<br />
Mūsu saime ir sakuplojusi, un mēs<br />
esam ļoti draudzīgi, kopā pulcējamies<br />
gan jubilejās, gan citos svētkos. Mums<br />
pilī ir skaistas balles darbiniekiem, studentiem,<br />
abso<strong>lv</strong>entiem un jelgavniekiem<br />
Ziemassvētkos. Mūsu pils ballēs<br />
valda īpaša gaisotne.<br />
Laikā, kad Latvijas valsts svinēja 90 gadu<br />
jubileju, Jelgavas pilij apritēja tieši<br />
270 gadi. 500 ci<strong>lv</strong>ēki un 52 kolektīvi<br />
ziedoja naudu, lai savu pili svētkos izgaismotu.<br />
Tādu prestižu nevar iegūt<br />
vienā mirklī. Naudu ziedoja dažādi ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
un katrs ziedotājs saņēma pils<br />
foto ar rektora parakstu – oriģinālu,<br />
nevis ieskenētu.<br />
Šogad augstskolai būs 70 gadu jubileja,<br />
bet Jurim Skujānam šis ir arī rektora<br />
vēlēšanu gads. Lai kopā ar komandu<br />
izdodas augstskolu prasmīgi vadīt arī<br />
šajā valstij ekonomiski un politiski<br />
grūtajā laikā!<br />
Mārīte Šperberga<br />
Valda Āboliņa foto<br />
Dienvidu tilts<br />
2008. gada 17. novembrī satiksmei<br />
atklāja Dienvidu tiltu un trīs līmeņu<br />
estakādes pāri Krasta un Maskavas<br />
ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas<br />
katrā virzienā, veloceliņš un gājēju<br />
ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803<br />
metrus garš un 34,28 metrus plats.<br />
Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt<br />
satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu<br />
daļu un Rīgas labā krasta rajoniem<br />
– Latgales un Vidzemes priekšpilsētām,<br />
Ziemeļu rajonu –, nešķērsojot<br />
pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes<br />
sastrēgumus.<br />
Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu<br />
Dienvidu tilta būvniecības pasūtītājs ir<br />
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.<br />
Tilta skiču projektu ga<strong>lv</strong>enā<br />
projektētāja Georgija Rusinova vadībā<br />
izstrādāja SIA Tiltprojekts. Tilta konstrukcijas<br />
– tā saucamo šprengeļu jeb<br />
mazo vanšu tilta sistēmu – radīja<br />
Sanktpēterburgas projektēšanas institūts<br />
Institut Giprostroimost Sankt-Peterburg<br />
ga<strong>lv</strong>enā inženiera Igora Koļuševa<br />
vadībā. Tilta ga<strong>lv</strong>enais arhitekts ir<br />
Ingurds Lazdiņš no projektēšanas grupas<br />
Arhitektonika.<br />
Tilta celtniecības ģenerāluzņēmējs ir AS<br />
Dienvidu tilts. Tajā apvienojušās sešas<br />
spēcīgākās Latvijas celtniecības kompānijas,<br />
kuras specializējušās tieši tiltu izbūves<br />
darbos un kuru darbinieki ir<br />
savas nozares profesionāļi ar lielu darba<br />
pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs.<br />
Tās ir: SIA Skonto būve, AS Latvijas tilti,<br />
AS BMGS, SIA Tilts, SIA Rīgas tilti un<br />
SIA Viadukts. Dienvidu tilta būvniecība<br />
tika uzsāka 2004. gada novembrī.<br />
Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas<br />
projektēšanas un būvniecības izmaksas<br />
35<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
OBJEKTS<br />
OBJEKTS<br />
Morberga<br />
vasarn¥ca –<br />
pïrle JapplermalÇ<br />
36<br />
ir 85,5 miljoni latu ar PVN. Dienvidu<br />
tilta būvniecības izmaksas kopā ir<br />
35,4 miljoni latu ar PVN, bet<br />
estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5<br />
miljonus latu ar PVN.<br />
Vēsture<br />
2002. gads: Rīgas domes Pilsētas<br />
attīstības departaments sāk darbu pie<br />
Dienvidu tilta projekta īstenošanas un<br />
izstrādā projektēšanas uzdevumu<br />
Dienvidu tilta trasei no Vienības gatves<br />
Daugavas kreisajā krastā līdz Slāvu<br />
rotācijas aplim Daugavas labajā krastā.<br />
Pēc sarīkotā plenēra par Dienvidu tilta<br />
arhitektūras un konstruktīvajiem<br />
risinājumiem tilta arhitektūras un<br />
dizaina izstrādi uztic projektēšanas<br />
grupai Arhitektonika.<br />
2003. gads: apstiprina Dienvidu tilta<br />
trases skiču projektu, kura ga<strong>lv</strong>enais<br />
projektētājs ir SIA Tiltprojekts.<br />
2004. gads: martā Rīgas domes<br />
Pilsētas attīstības departaments paraksta<br />
līgumu par Dienvidu tilta pirmās<br />
kārtas būvniecību ar AS Dienvidu tilts,<br />
kuru izvēlas starptautiskā konkursā.<br />
Dienvidu tilta būvniecību sāk novembrī,<br />
un pirmām kārtām tiek izbūvēti<br />
tilta balsti upes krastos. Tilta balstus<br />
upes ūdens daļā sāk būvēt pēc<br />
pavasara palu beigām.<br />
2005. gads: Rīgas dome un AS Dienvidu<br />
tilts paraksta līgumu ar Vācijas<br />
banku Deutsche Bank AG par Dienvidu<br />
tiltam nepieciešamā finansējuma<br />
piesaisti. Novembrī sāk Dienvidu tilta<br />
labā krasta tilta pieejas estakāžu būvniecību.<br />
Decembrī pabeidz Dienvidu<br />
tilta desmit balstu izbūvi.<br />
2006. gads: janvārī AS Dienvidu tilts<br />
saņem pirmās tilta laiduma metāla<br />
konstrukcijas, ko piegādā Krievijas AS<br />
Voroņežstaļmost. Tilta laiduma konstrukcijas<br />
veidos tilta karkasu, uz kura<br />
vēlāk tiks izbūvēta brauktuve, ietves,<br />
margas u. tml. Maijā sāk samontēto<br />
tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšanu<br />
uz tilta balstiem.<br />
2007. gads: 11. janvārī pabeidz<br />
Dienvidu tilta laiduma konstrukcijas<br />
uzbīdīšanu uz balstiem, savienojot<br />
Daugavas labo un kreiso krastu. Martā<br />
Dienvidu tiltu nolaiž uz pastāvīgajiem<br />
balstiem. Maijā ir pabeigta vairāk nekā<br />
puse Dienvidu tilta un estakāžu<br />
izbūves darbu. Oktobrī pabeidz<br />
Dienvidu tilta vanšu montāžu.<br />
2008. gads: jūnijā tiek pabeigta tilta<br />
braucamās daļas, gājēju ietvju un veloceliņu<br />
betonēšana. Augustā ar noslogojumu<br />
tiek pārbaudītas estakādes<br />
pāri Krasta un Maskavas ielai, uzsāk<br />
Dienvidu tilta brauktuves seguma asfaltēšanu.<br />
Septembrī transporta<br />
kustībai atklāj četras no sešām<br />
Dienvidu tilta estakādes joslām pāri<br />
Maskavas un Krasta ielai. 24. oktobrī<br />
veic Dienvidu tilta slodzes pārbaudi.<br />
12. novembrī valsts komisija pieņem<br />
ekspluatācijā Dienvidu šķērsojuma<br />
pirmo kārtu.<br />
Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />
departamenta arhīva foto<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Vēstures sekcijas biedre Rūta Krastiņa<br />
bija sarūpējusi iespēju 27. novembrī<br />
apskatīt Kristapa Morberga atjaunoto<br />
vasarnīcu Jūrmalā. Ekskursiju vadīja<br />
arhitekts Pēteris Blūms, kas piedalījās<br />
gan šā projekta izpētes darbos, gan<br />
restaurācijas skiču izstrādāšanā.<br />
Kristaps Morbergs bija ne tikai Latvijas<br />
Universitātes mecenāts, kas vasarnīcu<br />
atstāja mantojumā Universitātei, bet<br />
arī teicams būvnieks un arhitektūras zinātājs.<br />
Tolaik pieejamie būvniecības<br />
materiāli viņa rokās pārtapa modernos<br />
risinājumos, jo tika izmantoti neparastos<br />
veidos.<br />
Griestu tapetes debeszilā krāsā ar lidojošām<br />
bezdelīgām, keramikas podiņu<br />
krāsns apdare, griestu glezna ar reliģisku<br />
motīvu, koka durvis, milzīgie logi,<br />
kur daļēji saglabāts oriģinālais stikls,<br />
un citas nianses, ko atklājis pacietīgs,<br />
gudrs un precīzs restauratoru darbs.<br />
Tāds ir šis nams.<br />
“Kristaps Morbergs bija ideālists un<br />
sapņotājs, kas izveidoja savai pilij priekšā<br />
dārzu, lai no ielas to neredzētu, tā<br />
nodrošinot sev intimitāti miniatūrajā<br />
koka gotikas pilī ar apbrīnojamiem<br />
efektiem,” skaidro Pēteris Blūms. Viņš<br />
stāsta, ka restaurācijas gaitā strādnieki<br />
saskārušies ar daudz un dažādiem savdabīgiem<br />
risinājumiem, ko Kristaps<br />
Morbergs diezgan inovatīvi izmantojis<br />
savā namā. Divkameru sienas, zibens-<br />
37<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
OBJEKTS<br />
OBJEKTS<br />
38<br />
novedējs, elektrība jau 20. gadsimta<br />
sākumā, unikālās siltināšanas tehnikas,<br />
kurās izmantota irdena kūdra, malts<br />
korķis un pušķīši no priežu skujām.<br />
Šai ēkai līdzīgas nav visā Eiropā, iespējams,<br />
pat pasaulē, uzskata arhitekts<br />
Pēteris Blūms. Izteiksmīgā koka ēka nezināmu<br />
iemeslu dēļ tikusi apšūta ar<br />
skārdu, kas vēl vairāk izceļ senatnīgo<br />
fasādi un iespaidīgo gotisko arhitektūru.<br />
Ēkas nebija restaurētas un remontētas<br />
aptuveni 50–70 gadus. Par vasarnīcas<br />
ga<strong>lv</strong>eno ēku un dārzu nebija saglabājusies<br />
neviena rakstiska liecība,<br />
tāpēc restaurēšanas process tika balstīts<br />
uz atradumiem, vēsturiskajām fotogrāfijām<br />
un stāstiem.<br />
Kristaps Morbergs bijis ne tikai izdomas<br />
bagāts, bet arī apbrīnojami taupīgs.<br />
Vasarnīcas būvniecībā izmantoti<br />
dēļi, brusas, grīdas flīzes, parkets, kas<br />
citur palicis pāri vai savākts un atvests<br />
no nojauktām ēkām.<br />
Kristapa Morberga vasaras rīti sākušies<br />
ar tējas tasi dārzā un sarunām ar<br />
dārzniekiem. Dārzā bija savākta neparasta,<br />
bagātīga augu kolekcija. Dārzu<br />
atjaunoja SIA Ainavists arhitekti.<br />
Kristapa Morberga vasarnīcas kompleksa<br />
Jūrmalā, Dzintaru prospektā<br />
52/54, dārza izpētes laikā tika konstatēts<br />
unikāls fakts – gandrīz pilnībā<br />
bija saglabājies Kristapa Morberga vēsturiskā<br />
dārza plānojums dabā, tāpēc to<br />
nolēma atjaunot kā vienu no autentiskiem<br />
Jūrmalas 19. gadsimta dārziem.<br />
Ir atdzimusi viena no retajām autentiskajām<br />
neogotikas koka pērlēm Latvijā.<br />
Māja ir gudri būvēta, un tai nepieciešami<br />
gudri apsaimniekotāji. Šodienas gājējs,<br />
kas soļo pa Dzintaru prospektu,<br />
redzot 1885. gada vasarnīcas attēlu<br />
un restaurācijas rezultātu, nemaz nešaubītos<br />
par šodienas vēsi zaļā nama<br />
neticamo līdzību ar toreizējo.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
39
IZGLĪTĪBA<br />
IZGLĪTĪBA<br />
40<br />
Dzelzsbetona<br />
konstrukciju projektï‰ana<br />
Latvijas inženieriem<br />
būs iespēja klausīties<br />
Lielbritānijas<br />
profesora Kima<br />
Elliota lekcijas<br />
par saliekamo<br />
dzelzsbetona<br />
konstrukciju<br />
projektēšanu.<br />
Laikā, kad ekonomiskās situācijas<br />
dēļ būvniecības apjomi valstī strauji<br />
sarūk, daudzi speciālisti cenšas apgūt<br />
jaunas zināšanas un paaugstināt savu<br />
kvalifikāciju, apmeklējot dažādus<br />
profesionālos seminārus un kursus.<br />
Šāda tendence spilgti vērojama SIA<br />
LBS–Konsultants tematiskajos semināros.<br />
Par lektoriem tiek uzaicināti atzīti<br />
eksperti, juristi un citi speciālisti, kas<br />
sevi jau pierādījuši būvniecības jomā.<br />
Esmu praktizējošs būvinženieris un uzskatu,<br />
ka šie semināri nav vienīgais<br />
veids, kā gūt jaunas iemaņas. No katra<br />
paša ir atkarīga viņa profesionālā izaugsme<br />
un attīstība. Man, konstrukciju<br />
projektētājam, lieti noder ārzemju<br />
profesionālā literatūra, kas ir lielisks papildinājums<br />
bibliotēkā. Šo literatūru<br />
uztveru kā profesionālu instrumentu<br />
un nepieciešamības gadījumos izmantoju.<br />
Viens no maniem pēdējiem ieguvumiem<br />
ir Kima S. Elliota grāmata par<br />
saliekamo dzelzsbetona konstrukciju<br />
projektēšanu Precast Concrete Structures,<br />
kas izdota 2002. gadā. Padomju<br />
laikā šis konstrukciju veids tika plaši izmantots<br />
un tipizēts, bet mūsdienās ir<br />
nepieciešamas īpašas prasmes un zināšanas,<br />
lai varētu projektēt ēkas, izmantojot<br />
šo konstrukciju veidu. Kims Elliots<br />
faktiski viņš ir vienīgais speciālists, kas<br />
kaut cik nopietni raksta par šo tematu.<br />
Kims Elliots ir Notingemas (Lielbritānija)<br />
universitātes asociētais profesors<br />
Civilo inženieru katedrā un daudzu<br />
starptautisku publikāciju autors. Sīkāk<br />
izpētot pieejamo informāciju par profesoru<br />
un universitāti, kurā viņš pasniedz,<br />
noskaidroju, ka tur tiek rīkoti<br />
praktiskie kursi inženieriem par saliekamajām<br />
dzelzsbetona konstrukcijām. Es<br />
nosūtīju Elliota kungam e-pastu, kurā<br />
apjautājos par iespējām apmeklēt šos<br />
kursus klātienē, kā arī par izmaksām.<br />
Pastāstīju, ka esmu no citas valsts. Pēc<br />
pāris dienām saņēmu atbildi, kurā<br />
Elliota kungs piedāvāja šāda veida divu<br />
dienu praktiskos kursus noorganizēt<br />
Latvijā. Šo ideju un informāciju prezentēju<br />
Starptautisko sakaru sekcijas biedriem<br />
un tās vadītājam Aivaram Caunem.<br />
Mūsu sanāksmē piedalījās arī LBS<br />
valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.<br />
Konceptuāli ideja tika atbalstīta. No<br />
Straumes kunga saņēmu uzaicinājumu<br />
piedalīties LBS izbraukuma valdes<br />
sēdē, kas notika inženieru birojā Būve<br />
un Forma, lai šo ideju prezentētu klātesošajiem,<br />
īpaši Jānim Prauliņam, inženieru<br />
biroja Būve un Forma vadītājam,<br />
un vienam no zināmākajiem pašmāju<br />
konstruktoriem Aldim Grasmanim no<br />
SIA BKB. Šo abu kungu pozitīvs novērtējums<br />
kalpotu par zaļo gaismu, lai<br />
turpinātu darbu šajā virzienā un noorganizētu<br />
divu dienu praktisko semināru.<br />
Klātesošie tika iepazīstināti ar semināra<br />
programmu, ko biju saņēmis no<br />
Elliota kunga.<br />
Divu dienu semināra programma ietver<br />
teoriju par minēto konstrukciju<br />
veidu, videomateriālus par pasaules<br />
pieredzi, realizējot sarežģītas daudzstāvu<br />
būves pēc šā principa. Otrās<br />
dienas beigās paredzēts darbs grupās,<br />
kur katra inženieru komanda risinātu<br />
konkrētu uzdevumu. Semināra<br />
nobeigumā plānotas diskusijas.<br />
Tāpat katram semināra dalībniekam<br />
paredzēti izdales materiāli. Lieki<br />
teikt, cik šāds pasākums varētu būt<br />
lietderīgs, jo šāda līmeņa praktiskie<br />
kursi līdz šim pie mums nav organizēti.<br />
Tā kā Elliota kungs strādā Notingemas<br />
universitātē, šie kursi būtu lieliska<br />
iespēja LLU un RTU jaunajiem<br />
mācībspēkiem dibināt kontaktus un<br />
papildināt savu mācību vielu ar noderīgu<br />
informāciju. Uz LBS valdes<br />
sēdi biju paņēmis līdzi arī jau pieminēto<br />
profesora Elliota grāmatu.<br />
Gan Grasmanis, gan Prauliņš atzina, ka<br />
šādi kursi būtu ļoti noderīgi, jo jebkura<br />
informācija, ko var izmantot praksē, ir<br />
tā vērta, lai par to maksātu. Viktors Puriņš<br />
uzskata, ka būtu noderīgi pēc šāda<br />
semināra noklausīšanās saņemt apliecinošu<br />
sertifikātu, kas tiktu ņemts vērā<br />
speciālistu pārsertificēšanā un liecinātu<br />
par ci<strong>lv</strong>ēka attieksmi pret savu profesiju<br />
un par vēlmi attīstīties. Valde vienbalsīgi<br />
atbalstīja semināra organizēšanu<br />
sadarbībā ar LBS–Konsultants. Aptuvenais<br />
semināra norises laiks varētu<br />
būt 2009. gada maijs. Sīkāka informācija<br />
būs atrodama LBS–Konsultants<br />
mājaslapā. Cerams, ar šo semināru iezīmēsies<br />
jauna tradīcija šāda līmeņa<br />
praktisko semināru organizēšanā ar<br />
starptautiski atzītu lektoru piedalīšanos.<br />
Jaunām praktiskām zināšanām<br />
un pieredzei ir liela nozīme mūsu inženieru<br />
konkurētspējas veicināšanā gan<br />
Eiropā, gan pasaulē, vienlaikus ceļot<br />
arī pašmāju projektēšanas kvalitāti un<br />
līmeni. Tiksimies seminārā!<br />
Kaspars Kurtišs,<br />
LBS Starptautisko sakaru sekcijas biedrs<br />
SeminÇri bapplevinÏenieriem<br />
Būvuzraugiem un būvdarbu<br />
vadītājiem<br />
12. martā<br />
Semināra programma<br />
Plkst. 10.00–12.00<br />
Lektors Jānis Ivbulis<br />
• Būvatļauja.<br />
• Būvniecības process.<br />
• Būvju pieņemšana ekspluatācijā.<br />
• Atbildība par būvniecību reglamentējošo<br />
normatīvo aktu prasību<br />
pārkāpumiem.<br />
Plkst. 12.30–14.00<br />
Lektore Ināra Egle<br />
• Reglamentētās sfēras būvizstrādājumu<br />
atbilstības novērtēšana.<br />
• Būvizstrādājumu marķēšana ar CE<br />
zīmi.<br />
Norises vieta: Rīgā, K. Barona ielā 99,<br />
lit. 1a, SIA LBS–Konsultants mācību<br />
telpā. Cena: Ls 35 + PVN<br />
Energoefektivitāte<br />
19. martā<br />
Seminārs ietver kursu, kas palīdzēs<br />
labāk saprast un izpildīt klientu vēlmes,<br />
ņemot vērā LBN 002-01 prasības un<br />
Energoefektivitātes likumu, kas stājās<br />
spēkā 2009. gada 1. janvārī. Seminārā<br />
būs iespēja atsvaidzināt zināšanas par<br />
41<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
IZGLĪTĪBA<br />
IZGLĪTĪBA<br />
42<br />
siltumizolācijas pamatprincipiem, kā<br />
arī praktiski uzdevumi, kā veikt ēku siltumtehniskos<br />
aprēķinus. Šis kurss ir<br />
īpaši ieteicams projektētājiem un<br />
būvniekiem!<br />
Semināra programma<br />
Plkst. 9.00–11.00<br />
• Energoefektivitāte pamatuzdevumi,<br />
pamatprincipi.<br />
• Siltumizolācijas pamatjēdzieni,<br />
materiālu raksturojums.<br />
• Norobežojošo konstrukciju raksturojums<br />
(laika periods, prasības).<br />
Plkst. 11.15–12.15<br />
• Siltuma tilti.<br />
• Mitruma izolācija.<br />
• Ēkas blīvums.<br />
• LBN 002-01(siltumtehnika), LBN<br />
007-01 (ugunsdrošība), LBN 01603<br />
(būvakustika) prasības.<br />
• Apkures iekārtu raksturojums.<br />
Plkst. 12.30–15.30<br />
• Ēku norobežojošo konstrukciju siltuma<br />
zudumu fizikālais un ekonomiskais<br />
aprēķins.<br />
• Būves energoaudita pamatprincipi,<br />
aprēķina piemērs.<br />
• Kāds siltuma un ekonomiskais efekts<br />
ir prognozējams, veicot ārsienu sanāciju,<br />
nomainot logus, apkures<br />
iekārt u. tml.<br />
Seminārā būs iespēja apgūt vienkāršu<br />
Arhitekta Eižena Laubes devums<br />
Latvijas kultūrā ir iespaidīgs – viņš<br />
bijis viens no Latvijas Universitātes<br />
dibinātājiem, vēlāk tās rektors,<br />
projektējis daudzus namus un būves,<br />
tostarp namu Barona ielā 28 un 28a,<br />
Rīgā (1914. gadā), kas piederēja<br />
siltumizolācijas aprēķina programmu,<br />
tāpēc vēlams ņemt līdzi datoru.<br />
Lektors Andris Veinbergs<br />
Norises vieta: Rīgā, K. Barona ielā 99,<br />
lit. 1a, SIA LBS–Konsultants mācību<br />
telpā. Cena: Ls 90 + PVN<br />
Dr. sc. ing. Jura Birša trīs semināru<br />
kurss<br />
Izplatītākās kļūdas un neefektīvākie<br />
risinājumi būvniecībā:<br />
• Pamatnes un pamati. 4. martā<br />
• Sienas. 11. martā<br />
• Jumti. 24. martā<br />
Norises vieta: Rīgā, K. Barona ielā 99,<br />
lit. 1a, SIA LBS–Konsultants mācību<br />
telpā. Laiks: plkst. 13.00–15.00<br />
Katru semināru ir iespējams apmeklēt<br />
atsevišķi.<br />
Viena semināra cena: Ls 35 + PVN<br />
Pēc katra semināra saņemsiet<br />
apliecinājumu par konkrētā temata<br />
noklausīšanos.<br />
Pieteikumus sūtiet Mārītei Pužai,<br />
e-pasts: marite@<strong>lbs</strong>konsultants.<strong>lv</strong>.<br />
Pieteikties uz semināriem iespējams<br />
arī LBS–Konsultants mājaslapā<br />
<strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>konsultants.<strong>lv</strong>.<br />
Tālruņi informācijai: 67311180,<br />
29159563.<br />
MecenÇtu nams Barona ielÇ 28<br />
vienai no ievērojamākajām Latvijas<br />
Universitātes fonda mecenātēm<br />
Minnai Matildei Vilhelmīnei<br />
Petkēvičai (1860–1943). Tieši Laube<br />
bija viens no uzaicinātajiem<br />
pilntiesīgajiem lieciniekiem Petkēvičas<br />
testamenta lietā 1943. gadā.<br />
Novēlējuma saņēmēja – Latvijas<br />
Universitāte<br />
1992. gadā atrastais 1943. gada<br />
14. jūlija Rīgas apgabaltiesas sēdes<br />
protokols par Petkēvičas testamenta<br />
lietu liecināja, ka viņa savu ilgos gados<br />
sūri, grūti sapelnīto naudu novēl jauniešu<br />
izglītošanai, piekodinādama, lai<br />
“(..) šā īpašuma ienākumi tiktu izlietoti<br />
trūcīgu latviešu studentu vai audzēkņu<br />
pabalstīšanai”.<br />
Rūtas Krastiņas rūpes par testamenta<br />
izpildi<br />
Lai testamentu izpildītu, jābūt ci<strong>lv</strong>ēkam,<br />
kas šo īpašumu pārvalda, apsaimnieko<br />
un ienākumus nesavtīgi novirza<br />
tam nolūkam, kādu bija izvēlējusies<br />
mecenāte. Pirms 13 gadiem, kad<br />
tika denacionalizēti nekustamie īpašumi,<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
biedre Rūta Krastiņa uzņēmās rūpes<br />
par Petkēvičas kundzes mantojuma<br />
izpildi un nama, kas atrodas K. Barona<br />
iela 28 un 28a, Rīgā, pārvaldību.<br />
“Pārvaldīt un apsaimniekot nekustamo<br />
īpašumu ir viens no grūtākajiem un<br />
tajā pašā laikā interesantākajiem darbiem.<br />
Tam nepieciešams daudz zināšanu.<br />
Protams, vienas no ga<strong>lv</strong>enajām ir<br />
būvzinības – jāpārzina pārvaldāmais<br />
īpašums, jābūt pamatzināšanām grāmatvedībā,<br />
jāorientējas juridiskajos<br />
jautājumos, saskarsmē, menedžmentā,”<br />
stāsta Rūta. “Pirmā nauda – 300<br />
lati – no Petkēvičas novēlētā īpašuma<br />
ieņēmumiem Latvijas Universitātei tika<br />
pārskaitīta 1995. gadā, lai kāds maznodrošināts<br />
students varētu mācīties.”<br />
Stipendija Ceļamaize<br />
2005./2006. mācību gadā Latvijas<br />
Universitātes fonds izsludināja atsevišķu<br />
stipendiju Ceļamaize pamatstudiju<br />
programmas studentiem, kam ir slikti<br />
materiālie vai sociālie apstākļi un kas ir<br />
spējīgi un centīgi mācībās, kā arī aktīvi<br />
sabiedriskajā dzīvē. Pateicoties Petkēvičas<br />
novēlējumam un īpašuma veiksmīgai<br />
pārvaldīšanai, šo stipendiju saņēma<br />
15 studenti.<br />
“Ir liels gandarījums, ka īpašuma sekmīga<br />
apsaimniekošana ļauj katru gadu<br />
piešķirt stipendijas maznodrošinātiem<br />
studentiem. Pagājušajā mācību gadā<br />
tika piešķirtas jau 23 stipendijas,” stāsta<br />
Rūta Krastiņa.<br />
Godājamie būvinženieri!<br />
Sakarā ar Latvijas Universitātes 90 gadu<br />
jubileju 2009./2010. mācību gadā<br />
Latvijas Universitātes fonds ar mecenātu<br />
palīdzību vēlas sarūpēt 90 stipendijas<br />
Ceļamaize, lai piepildītu jauniešu<br />
vēlmes izglītoties, tādējādi veicinot<br />
mūsu valsts izaugsmi.<br />
Aicinām jūs atbalstīt mecenātisma<br />
ideju un uzņemties rūpes par<br />
izglītotu un zinošu jauno paaudzi!<br />
Laine Vose<br />
Uzziņai<br />
Latvijas Universitātes fonda stipendija<br />
Ceļamaize – stipendija izcilai izglītībai<br />
Ceļamaizes mecenāti:<br />
M. M. V. Petkēvičas piemiņai – R. Krastiņa<br />
(Latvija), Anna Čakste-Rollins<br />
(ASV), Ligita Andersone (ASV), Vaira<br />
Pelēķis-Kristofere (ASV), Brisbenas<br />
latviešu organizācija – Arnis Siksna un<br />
Osvalds Freibergs (Austrālija), Elizabete<br />
Akmentiņa (Latvija), Aina<br />
Galeja-Dravnieks (ASV), ASV korporācijas<br />
Jāņa Paula Mežgala piemiņai,<br />
Zaiga Priede-Kalniņa (ASV)<br />
<strong>www</strong>.fonds.<strong>lv</strong><br />
43<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
44<br />
JAUNAIS INŽENIERIS<br />
Vain¥gi spï∫u kluc¥‰i<br />
Projektēšanas biroja SIA Taris Rīga<br />
atbildīgais projektu inženieris<br />
konstruktors Kaspars Kurtišs par<br />
būvniecību sāka interesēties četru<br />
gadu vecumā, kad vecāki viņam<br />
uzdāvināja spēļu klucīšus, no kuriem<br />
varēja būvēt mājas. Kopš tā laika<br />
Kasparu vienmēr interesējušas ēkas.<br />
Vidusskolā viņš saprata, ka vēlas<br />
mācīties būvēt ne tikai no klucīšiem.<br />
“Gribēju studēt arhitektūru. Gandrīz<br />
divus gadus gatavojos zīmēšanas<br />
eksāmenam pie mākslinieka, nu jau<br />
nelaiķa Arnolda Plauža, kas bija<br />
iekārtojis mājas studiju Langstiņos. Tas<br />
bija interesants laiks manā dzīvē, tolaik<br />
satiku interesantus ci<strong>lv</strong>ēkus – gan<br />
māksliniekus, gan topošos arhitektus,”<br />
atceras Kaspars.<br />
Lai iestātos Arhitektūras fakultātē,<br />
Kasparam pietrūka vienas balles.<br />
Alternatīva bija Rīgas Tehniskās<br />
universitātes Būvniecības fakultāte.<br />
Kasparu uzņēma budžeta grupā. Viņš<br />
domāja, ka pēc gada atkal startēs uz<br />
arhitektiem, bet mācību laikā saprata,<br />
ka Būvniecības fakultāte ir īstā vieta.<br />
Vispirms tika iegūts bakalaura grādu,<br />
pēc tam arī maģistra grāds un inženiera<br />
diploms.<br />
Pirmā saskare ar būvlaukumu un reālu<br />
objektu Kasparam bija jau pirmajā<br />
kursā – viņš uz pusslodzi strādāja<br />
kompānijā Multicomp par vājstrāvas<br />
montieri. Viņa darbs bija saistīts ar<br />
kabeļu un sistēmu montāžu. Vēlāk<br />
Kaspars iesaistījās ārzemju kompānijās<br />
un pamazām kļuva par konstruktoru.<br />
“Patīk radošais process, kas vienlaikus<br />
ir pakļauts striktiem noteikumiem un<br />
normatīviem. Katrs objekts ir unikāls,<br />
ar savām problēmām un iespējamiem<br />
risinājumiem. Vienmēr ir interesanti<br />
konstrukcijām meklēt pareizāko,<br />
labāko, ērtāko un ekonomiskāko<br />
risinājumu,” atzīst Kaspars.<br />
Cik daudz atkarīgs no darbaudzinātājiem<br />
un cik no paša jaunā ci<strong>lv</strong>ēka –<br />
iznāks speciālists vai ne?<br />
Manuprāt, mūsu profesijā pats svarīgākais<br />
ir, lai ar laiku, iegūstot pieredzi, kļūtu<br />
par augstas raudzes speciālistu. Ir ļoti<br />
būtiski, ka skolotājs iemāca pareizi domāt,<br />
pareizi risināt jautājumus, veikt<br />
īstos aprēķinus un pārbaudes. Uzskatu,<br />
ka man ļoti paveicās, jo bija iespēja strādāt<br />
liela somu projektēšanas biroja Latvijas<br />
filiālē. Mans skolotājs un vadītājs<br />
bija viens no labākiem somu inženieriem<br />
Marks Husso. Viņam ir ļoti liela<br />
starptautiskā pieredzi. Viņš man iemācīja<br />
pamatu pamatus – kā pareizi risināt<br />
konstruktīvas dabas jautājumus, kā sevi<br />
attīstīt. Esmu viņam par to ļoti pateicīgs.<br />
Kāpēc izvēlējāties strādāt ārzemju<br />
kompānijās?<br />
Tā kaut kā sanāca. Sākumā strādāju somu<br />
vadībā. Kad jutu, ka kaut ko vajag<br />
JAUNAIS INŽENIERIS<br />
mainīt, darbu piedāvāja Igauņu meitasuzņēmums<br />
Latvijā. Tas bija loģisks<br />
turpinājums, jo igauņiem gan darba filozofija,<br />
gan darba stils ir ļoti līdzīgs<br />
somiem. Šajā uzņēmumā redzēju iespēju<br />
izmantot iegūtās zināšanas un<br />
turpināt attīstīties tādā pašā kvalitātē.<br />
Vai kādreiz gadījies kļūdīties? Ko no<br />
tā esat iemācījies?<br />
Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.<br />
Pagaidām smagas kļūdas nav bijušas,<br />
un cenšos darīt visu, lai tādas nebūtu.<br />
Gribētos mācīties no citu kļūdām,<br />
diemžēl dzīvē visbiežāk iznāk mācīties<br />
no savējām. Par dažām pat varu būt<br />
pateicīgs, jo tajā brīdī tās likušas mobilizēties<br />
un koncentrēties.<br />
Vai jaunie konstruktori tiešām<br />
pārlieku paļaujas uz datoru?<br />
Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Bet viss ir atkarīgs<br />
no tā, vai jaunajam speciālistam<br />
ir labs skolotājs. Datorprogrammu vizuāli<br />
pievilcīgie gala rezultāti bieži vien<br />
ļauj nepamanīt kļūdu rezultātos. Pat<br />
sīka kļūda, ievadot datus vai definējot<br />
koeficientu, būtiski var ietekmēt gala<br />
rezultātu. Veicot būvkonstrukciju aprēķinus,<br />
veselīgi ir par iegūto rezultātu<br />
šaubīties, ar citu programmu pārbaudīt<br />
izrēķināto, ar vienkāršām būvmehānikas<br />
un materiālu pretestības sakarībām<br />
aptuveni pārbaudīt iegūtos rezultātus.<br />
Šeit liela loma ir pieredzei. Pieredzējis<br />
inženieris, paskatoties uz iznākumu,<br />
uzreiz var pateikt, ka kaut kas nav kārtībā.<br />
Jaunajiem šīs pieredzes nav, līdz ar<br />
to vienmēr vajag rūpīgi izvērtēt rezultātus<br />
un papildus tos pārbaudīt.<br />
Kaspars strādājis pie Bišu muižas,<br />
viesnīcas Tigra, NCC dzīvojamās mājas<br />
projektiem. Viņš atzīst, ka katram<br />
objektam bijusi kāda odziņa, kas īpaši<br />
piesaistījusi.<br />
“Biroja ēkas projektam Brīvības ielā<br />
410, Rīgā, bija visai vienkāršs ēkas konstruktīvais<br />
risinājums, savukārt ārsienās<br />
pēc ilga pārtraukuma tika lietoti pašnesošie<br />
piekaramie sienas dzelzsbetona<br />
elementi. Tas ir padomju laiku risinājums,<br />
tikai mūsdienu kvalitātē un izpildījumā,”<br />
saka Kaspars. Savukārt<br />
daudzdzīvokļu mājas Aplokciemā<br />
viņam palikušas prātā ar sarežģītiem<br />
grunts apstākļiem, komplicētām monolītām<br />
konstrukcijām. Tur tika lietots<br />
stacionārais celtnis ar garāko strēli Latvijā,<br />
kam bija jāprojektē pamati.<br />
Šajā projektā termiņi bija dzelžaini. Rasējuma<br />
dokumentācija gandrīz vai<br />
uzreiz nonāca būvlaukumā, līdz ar to<br />
projektēšana bija diezgan saspringta.<br />
Darbu gaitā nedrīkstēja pieļaut nevienu<br />
kļūdu. Kaspars atceras, ka pēc tam, kad<br />
projekts tika pabeigs un varēja atvilkt<br />
elpu, bija patiess prieks par padarīto.<br />
Kasparam piemīt liela vēlme nepārtraukti<br />
mācīties, meklēt literatūru<br />
ārzemēs un pat lektorus, turklāt viņš<br />
gādā, lai šīs zināšanas nonāktu ne tikai<br />
līdz pašam, bet arī citiem kolēģiem<br />
Latvijā. Pamatu šādai vēlmei ielika<br />
darbs pie somiem.<br />
“Somu inženierim, kura vadībā strādāju,<br />
bija plaša profesionālā bibliotēka,<br />
kas regulāri tika papildināta. Gan pašmāju,<br />
gan ārzemju grāmatas. Latvijas<br />
būvniecības literatūra ir novecojusi un<br />
netiek papildināta. Taču konstruktoru<br />
profesijā ir svarīgi attīstīties, zināt jaunākos<br />
konstruktīvos risinājumus. Lielā<br />
mērā pašmāju projektētāju tirgus ir apdraudēts<br />
ar globalizāciju, tāpēc ir svarīgi<br />
rīkot seminārus, kas paaugstina zināšanu<br />
līmeni un konkurētspēju. Tā kā<br />
tuvojas brīdis, kad Latvija ieviesīs<br />
Eirokodeksa būvnormatīvu sistēmu,<br />
jābūt gataviem, ka arvien vairāk citu<br />
valstu projektēšanas biroju sāks konkurēt<br />
ar vietējiem inženieriem. Ja viņu<br />
piedāvātie termiņi, projektu kvalitāte,<br />
zināšanas un risinājumu ekonomiskums<br />
būs pārāki, mūsējie šajā konkurencē<br />
zaudēs,” saka Kaspars.<br />
45<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
JAUNAIS INŽENIERIS / VIEDOKLIS<br />
VIEDOKLIS<br />
46<br />
Leiputrijas nav nekur<br />
Ar ekonomisko krīzi savā zemē jau<br />
nedaudz esam samierinājušies, taču<br />
dažiem šķiet, ka citur tā būvniecībā vēl<br />
nav izplatījusies. Varu apliecināt<br />
pretējo – šī problēma skar visas valstis.<br />
Vēlos nedaudz pastāstīt par Bulgārijā<br />
redzēto un dzirdēto. Tur, tāpat kā vairākumā<br />
postpadomju valstu, pirms dažiem<br />
gadiem sākās būvniecības uzplaukums.<br />
Tika būvētas daudzdzīvokļu<br />
mājas, kotedžas, sporta kompleksi. Cerībā<br />
uz tūristu lielu pieplūdumu, tika<br />
būvētas biroju telpas – pārsvarā jūras<br />
piekrastē ar domu, ka, intensīvi attīstot<br />
viesnīcu biznesu, radīsies nepieciešamība<br />
pēc dažāda veida pakalpojumiem.<br />
Lielu cerību iedvesmoti, investori sāka<br />
pirkt zemes piejūras reģionos. Lielākā<br />
daļa piejūras zemju tika apbūvētas ar<br />
viesnīcām un ēkām, kas paredzētas<br />
izklaides biznesam. Patlaban sakarā ar<br />
ekonomisko krīzi visā valstī šīs<br />
jaunbūves stāv tukšas un neizmantotas.<br />
Investori ieguldīto naudu atgūt<br />
nespēj, jo arī pārdot šos īpašumus patlaban<br />
nav iespējams. Nu šie tukšo<br />
viesnīcu īpašnieki gudro, vai tik nebūtu<br />
izdevīgāk viesnīcas nojaukt un ar telts<br />
vietām klusos dabas stūrīšos mēģināt<br />
Lai iztīrītu ga<strong>lv</strong>u no ikdienas domām,<br />
vajadzīga kāda blakusnodarbošanās.<br />
Kasparam tas ir basketbols. Kādreiz<br />
viņš spēlēja jauniešu nacionālajā<br />
izlasē un pēc tam arī universitātes<br />
komandā. Tagad viņš ar draugiem<br />
pulcējas īrētā zālē. Taču Kasparam<br />
patīk arī sniegs, kalni un sniega dēlis.<br />
Kaspars labprāt lasa grāmatas un ne<br />
tikai specializēto literatūru. Viņam ļoti<br />
patīk Paulu Koelju, Ērika Marijas Remarka,<br />
arī Ernesta Hemingveja un Džeroma<br />
Deivida Selindžera darbi. Tagad Kaspars<br />
daudz laika velta savam pusotrgadīgajam<br />
dēlēnam, tāpēc daiļliteratūrai<br />
jāpagaida. Lasīšanai atvēlētos brīžus<br />
paņem grāmatas par projektu vadību,<br />
uzņēmējdarbību un mārketingu.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Foto no Kaspara Kurtiša<br />
personiskā arhīva<br />
pievilināt patukšo maciņu īpašniekus.<br />
Ieguvums nebūtu liels, bet vismaz kaut<br />
kas. Šobrīd gan tās ir tikai versijas.<br />
Līdzīgi kā Latvijā, arī Bulgārijā izsludinātajos<br />
būvniecības iepirkumos piedalās<br />
visi būvēt gribētāji. Ja vien konkursu<br />
nolikumos nav noteikti kādi ierobežojumi,<br />
piemēram, dalības maksa, izpildes<br />
garantijas, avansa garantijas un<br />
tamlīdzīgi, piedalās arī tādi, kuru vēlēšanās<br />
saņemt šos būvniecības pasūtījumus<br />
nesniedzas tālāk par esošo parādu<br />
segšanu. Šādi tā saucamie būvnieki ne<br />
tikai degradē godīga būvnieka vārdu,<br />
bet arī rada iespaidu pasūtītājam, ka<br />
plānotie būvdarbi tiešām nemaksā<br />
nemaz tik daudz, kā visi runā. Pēc tam<br />
jau neviens skaļi nestāsta, ka vairs<br />
nespēj objektu uzbūvēt par to naudu,<br />
ko konkursā solījis. Un šo problēmu<br />
nākas risināt pasūtītājam, jo būvnieks<br />
līguma saistības nevar izpildīt un tiesas<br />
ceļā no viņa arī vairs nav ko paņemt.<br />
Tāpēc gribu teikt tiem, kas netic, – arī<br />
Bulgārijā nav leiputrijas, nemeklējiet to!<br />
Bet varbūt mēs savu valsti tomēr<br />
spēsim sakārtot pirmie?<br />
Gunta Saule-Pavlovska,<br />
LBS Starptautisko sakaru sekcijas biedre<br />
Par vienotu bapplevniec¥bas vad¥bu<br />
2006. gadā savā uzrunā LBS XVIII kongresā<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
departamenta direktors Ingars<br />
Pilmanis sacīja: “... faktiskā darbība<br />
jāsaskaņo ar Eiropas Savienību. Taču<br />
bieži vien mēs neesam gatavi tādai<br />
sadarbībai, jo pat savās mājās nevaram<br />
vienoties.” Tik tiešām viedi vārdi.<br />
Kopš neprofesionāļi būvniecības nozari<br />
pēc krēslu dalīšanas principa sadalīja<br />
starp četrām ministrijām, nekādi<br />
negribam atzīt kļūdas un labot tās,<br />
izveidojot vienotu būvniecības vadības<br />
sistēmu. Gadiem haoss valdīja<br />
Būvkomersantu reģistrā, un tas bija<br />
izdevīgi tiem, kas nemaksāja nodokļus.<br />
Bet valstij? Vajadzēja lietas sakārtot,<br />
taču pietrūka gribas un elementāras<br />
saprašanas. Šajā laikā vieni un<br />
tie paši sertifikāti strādāja dažādās<br />
vietās, kādam nesot ekonomisko labumu,<br />
bet mūs visus pietuvinot situācijai,<br />
kādā esam nonākuši patlaban.<br />
2006. gadā Ministru prezidentam un<br />
ekonomikas ministram tika iesniegti<br />
LBS un citu ar būvniecību saistīto organizāciju<br />
priekšlikumi par Būvindustrijas<br />
ministrijas izveidošanu, lai sakārtotu<br />
būvniecību, taču bez rezultāta. Arī<br />
Saeimu un tās Tautsaimniecības komisiju<br />
šie jautājumi neinteresēja.<br />
Saskaņā ar Būvniecības likumu kopš<br />
2003. gada pie Ekonomikas ministrijas<br />
darbojas Būvniecības padome,<br />
kurai jābūt valdības palīgam celtniecības<br />
jautājumos. Taču tās faktiskos<br />
darba rezultātus raksturo vārdi, ko<br />
teicis Jānis Lancers: “Tajā ir 25 ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
no kuriem lielai daļai ar celtniecību<br />
nav nekāda sakara. Pusotru gadu tur<br />
biju. Aizgāju tāpēc, ka visi izstrādātie<br />
priekšlikumi uzreiz nonāca atkritumu<br />
grozā.” Vai nav manāma līdzība ar<br />
citām padomēm mūsu valstī?<br />
2006. gada nogalē, kad darbu sāka<br />
kārtējā jaunā valdība, tās deklarācijā<br />
tika iekļauts LBS un citu ar būvniecību<br />
saistīto organizāciju sagatavotais<br />
punkts par būvniecības vadības sakārtošanu.<br />
Tikai pateicoties LBS un citu ar<br />
būvniecību saistīto organizāciju neatlaidībai,<br />
vairāku gadu garumā rakstot,<br />
skaidrojot, diskutējot ar valsts struktūrām,<br />
ir izveidota Būvniecības, enerģētikas<br />
un mājokļu aģentūra, saglabāta<br />
Valsts būvinspekcija, kurai pievienoti<br />
energoinspektori un bīstamo iekārtu<br />
speciālisti no Valsts darba inspekcijas.<br />
Būvniecības nevalstiskās organizācijas<br />
izveidojušas Būvindustrijas koordinācijas<br />
centru. 2008. gada oktobrī parakstīts<br />
sadarbības memorands ar Ekonomikas<br />
ministriju. Nu jau varam atskatīties<br />
uz trīs mēnešu sadarbības rezultātiem<br />
un secināt, ka pamazām iezīmējas<br />
pozitīvas pārmaiņas Ekonomikas ministrijas<br />
un būvnieku attiecībās. Taču tajā<br />
pašā laikā valdībā atkal tiek izskatīts jautājums<br />
par Valsts būvinspekcijas pastāvēšanu.<br />
Interesanti, vai tās ir tikai kāda<br />
atsevišķa ci<strong>lv</strong>ēka ierobežotās zināšanas<br />
par Valsts būvinspekcijas funkcijām un<br />
veicamo darbu, vai arī apzināta sakārtotas<br />
sistēmas graušana valstī?<br />
Taču ga<strong>lv</strong>enais jautājums joprojām ir<br />
šāds: vai patlaban, kad notiek ministriju<br />
apvienošana un funkciju pārdale, valdība<br />
savās mājās varēs vienoties par būvniecības<br />
nodošanu vienas ministrijas (no<br />
četrām) pārraudzībā, lai turpmāk valsts<br />
īstenotu vienotu būvniecības politiku?<br />
Aivars Caune,<br />
LBS valdes loceklis un Starptautisko<br />
sakaru sekcijas vadītājs<br />
47<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
DZĪVES SKOLA<br />
DZĪVES SKOLA<br />
48<br />
Pa‰i sev saimnieki<br />
Vērtīgais putekļu sūcējs<br />
Videvuds Ārijs Lapsa<br />
ir Rīgas Tehniskās universitātes<br />
Būvniecības<br />
fakultātes vadošais<br />
pētnieks, viņš sadarbojas<br />
arī ar Betona<br />
mehānikas laboratoriju<br />
un Ekoloģiskās<br />
būvniecības centru. Viņu interesē ga<strong>lv</strong>enokārt<br />
nesagraujošās kontroles metodes,<br />
jauni būvmateriāli un būvkonstrukcijas,<br />
betona un dzelzsbetona tehnoloģijas,<br />
ēku siltumizolācija, ekoloģiskā<br />
būvniecība, termosa tipa māju būvniecība.<br />
Videvuds Ārijs Lapsa ir izstrādājis<br />
gan jaunus būvmateriālus, gan<br />
būvkonstrukcijas un tehnoloģiskos procesus,<br />
bet viņa ga<strong>lv</strong>enais izgudrojums ir<br />
lignobetons – viegls siltumizolācijas<br />
betons, kas absorbē skaņu un noder kā<br />
siltumizolācijas materiāls. To var lietot<br />
kā mazstāvu ēku ārsienu materiālu. Tā<br />
priekšrocības salīdzinājumā ar analogiem<br />
materiāliem, piemēram, arbolitu,<br />
fibrolitu vai gāzbetonu, ir ekoloģiskums<br />
– materiāla tehnoloģija ļauj pilnā<br />
mērā izlietot celulozes un papīra ražošanas<br />
atkritumus, kas piemēslo ūdeņus<br />
un zemi šo ražotņu tuvumā, – un<br />
daudz zemāka pašizmaksa (par<br />
30–40%), jo tiek izmantota faktiski neizsmeļama<br />
bezmaksas izejvielu bāze.<br />
Vēl viens izgudrojums ir ārsienu termobloki<br />
– jauna tipa ārsienu elementi,<br />
kas domāti mazstāvu ēku, ga<strong>lv</strong>enokārt<br />
ģimenes māju, būvniecībai. Atšķirībā<br />
no tradicionālajiem viena homogēna<br />
materiāla blokiem termobloki sastāv<br />
no divām komponentēm: nesošā materiāla<br />
(betona) un siltumizolācijas materiāla.<br />
Abi šie materiāli ir izvēlēti, vadoties<br />
pēc to visaugstākās tehniskās<br />
efektivitātes, kāda katrai būvfirmai ir<br />
pieejama. Tikai tad to lietderīgo funkciju<br />
– stiprības un siltuma pretestības –<br />
izmaksas būs vismazākās.<br />
Videvudam Ārijam Lapsam ir vairāk<br />
nekā 32 PSRS autorapliecības, astoņi<br />
ārzemju patenti, 39 Latvijas patenti.<br />
Par izgudrošanu un tās nozīmi viņš<br />
saka: “Zinātniskais darbs ir jaunas informācijas<br />
meklēšana un apgūšana. Izgudrošanas<br />
process – jaunas informācijas<br />
izmantošana tehnikā dažādos virzienos.<br />
Vārds tehnika cēlies no grieķu<br />
valodas technikos, kas nozīmē – prasmīgs,<br />
un technē – māksla, meistarība.<br />
Un tiešām, jaunas zināšanas, jaunas<br />
informācijas izmantošanas process ir<br />
māksla un meistarība.<br />
Es ienācu zinātnē jau ar praktiskā būvinženiera<br />
pieredzi un sapratu, ka būvēt<br />
saskaņā ar dabu ir ekonomiski un izdevīgi.<br />
Bet tas ir jāprot, tā ir zinātne un<br />
māksla vienlaikus.”<br />
2004. gada 8. jūnijā Latvijas Valsts<br />
emeritēto zinātnieku padome Āriju Videvudu<br />
Lapsu ievēlēja par valsts emeritēto<br />
zinātnieku. Taču šim patīkamajam<br />
novērtējumam nāca līdzi arī sarūgtinājuma<br />
piedeva – saskaņā ar 1995. gada<br />
7. novembra Ministru kabineta noteikumiem<br />
un 1997. gada 11. februāra<br />
grozījumiem viņam vairs nav tiesību<br />
oficiāli turpināt strādāt zinātnisku darbu<br />
savas valsts labā, izmantojot zinātnei<br />
paredzētos budžeta līdzekļus. Videvuda<br />
Ārija Lapsas darba mūža laikā<br />
būvzinātne, pētījumi un izgudrojumi,<br />
publikācijas, raksti, tehniskā jaunrade<br />
ir kļuvuši par dzīvesveidu. Viņš vairs<br />
nevar iztikt bez tā visa, tāpēc paralēli<br />
studentu apmācībai turpina zinātnisko<br />
darbu, tiesa, sabiedriskā kārtā. Viņa<br />
zinātnisko publikāciju un patentēto<br />
izgudrojumu skaits pieaug ar katru<br />
gadu, un viņš ir priecīgs par to.<br />
Videvudu Āriju Lapsu var dēvēt par to<br />
pozitīvi dullo, kam darbs ir saplūdis ar<br />
hobiju. Betons un ekoloģiskā būvniecība<br />
ir viņa, ja tā var teikt, lielā mīlestība,<br />
turklāt abi virzieni viens otru papildina<br />
un ir vienoti. “Betons ir visekoloģiskākais<br />
būvmateriāls,” saka Videvuds Ārijs<br />
Lapsa.<br />
Vislielākais gandarījums ir par gāzbetona<br />
vibrotehnoloģiju, ko viņš izstrādāja<br />
kopā ar profesoru Georgu Kunnosu un<br />
Andri Šteinertu. Tā patentēta astoņās<br />
valstīs. To ieviesa arī 55% no visām PSRS<br />
gāzbetona rūpnīcām, un izgudrotāji<br />
par to saņēma valsts prēmiju.<br />
“Es kā tāds putekļu sūcējs esmu uzsūcis<br />
zināšanas un nu varu tās nodot studentiem<br />
un būvniekiem,” saka Videvuds<br />
Ārijs Lapsa. Jau 15 gadu viņš ir<br />
Betona savienības vadītājs. Viņa azarts<br />
izpaužas arī ikgadējās savienības organizētajās<br />
betona stiprības sacensībās,<br />
kurās gluži kā boksa mačā piedalās<br />
gan RTU laboratorija, gan uzņēmumi.<br />
Un tas ir aizraujoši.<br />
Viņa lielākā vēlēšanās ir, lai celtniecību<br />
Latvijā vadītu profesionāļi, nevis ekonomisti<br />
un juristi. Videvuda Ārija Lapsas<br />
vaļasprieks ir ceļošana kopā ar ģimeni.<br />
Viņam ir divi bērni un četri mazbērni.<br />
Videvuds Ārijs Lapsa piebilst, ka<br />
esot neciešams tēvs un vectēvs, jo uzbāžoties<br />
savējiem ar padomiem. Šķiet<br />
gan, ka viņš ir pārāk paškritisks, jo diezin<br />
vai kāds vēlētos ceļot kopā ar neciešamu<br />
ceļabiedru.<br />
Brīvprātīgais trimdinieks<br />
Vilhelmam Kozindam patika ūdeņi<br />
un mūzika. “Ļoti bieži es ņēmu spiningu<br />
vai makšķeri, sēdos<br />
savā laivā un izbraucu<br />
Ķīšezerā. Tāpat<br />
es regulāri spēlēju<br />
trompeti nelielā<br />
orķestrī. Un vēl – es<br />
daudz lasīju,” saka<br />
Vilhelms Kozinda.<br />
Viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes<br />
Inženierceltniecības fakultātē, bet<br />
pabeidza Rīgas Politehniskā institūta<br />
Celtniecības fakultāti. Pēdējos trīs studiju<br />
gadus strādāja uz pusslodzi Tēlotājas<br />
ģeometrijas un rasēšanas katedrā<br />
un turpināja spēlēt orķestrī, piedalījās<br />
Studentu zinātniskās biedrības darbā,<br />
pētīja un rakstīja, uzstājās ar referātiem<br />
par dzelzsbetona konstrukciju,<br />
sevišķi pārsegumu paneļu, izmantošanu<br />
Latvijas būvniecībā. Tolaik tas bija<br />
kas jauns.<br />
1961. gadā rīdzinieks Vilhelms Kozinda,<br />
kā pats saka, labprātīgi atvadījās no<br />
Rīgas un aizbrauca būvēt Daugavpils<br />
sintētiskās šķiedras rūpnīcu. Tā bija milzīga<br />
būve un tolaik valstiski nozīmīga,<br />
tiesa, valsts bija cita – PSRS. Divdesmit<br />
septiņu gadu vecumā viņš kļuva par<br />
pārvaldes ga<strong>lv</strong>eno inženieri. Vilhelms<br />
Kozinda bija aktīvs racionalizators –<br />
Daugavpils milzīgajā būvtrestā pirmo<br />
reizi tika izmantota torkretbetona<br />
metode mazuta rezervuāru izbūvei<br />
(divi monolītā dzelzsbetona rezervuāri,<br />
katrs 3000 m 3 ). Karjera sākās daudzsološi,<br />
bet 1968. gadā nācās šķirties no<br />
Latvijas un pārcelties uz kūrortpilsētu<br />
Anapu, lai četrgadīgajai meitai ārstētu<br />
hronisko pneimoniju. Tur ģimene nodzīvoja<br />
līdz 1981. gadam. Piecus gadus<br />
Vilhelms Kozinda nostrādāja par ga<strong>lv</strong>eno<br />
inženieri Anapas Celtniecības pārvaldē,<br />
kas būvēja lielu maģistrālo<br />
ūdensvadu Tamaņas pussalā – starp<br />
Melno un Azovas jūru. Pussalas attīstību<br />
kavēja saldūdens trūkums. Iedzīvotājiem<br />
to pieveda ar autocisternām.<br />
49<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
DZĪVES SKOLA<br />
DZĪVES SKOLA<br />
50<br />
Tika uzbūvēta sūkņu stacija uz Kubaņas<br />
upes attekas, attīrīšanas iekārtas ar<br />
50 tūkstošu kubikmetru jaudu dienā,<br />
24 dzelzsbetona rezervuāri, kuru ietilpība<br />
bija no 1300 līdz 2000 kubikmetriem,<br />
astoņi ūdenstorņi, liels ciemats.<br />
Tika ieliktas maģistrālās caurules ar<br />
diametru no 260 līdz 1000 mm<br />
260 km garumā. Iespaidīgi.<br />
Pēc tam Vilhelms Kozinda strādāja projektu<br />
institūtā Sojuzkurortprojekt, kur<br />
četrus gadus bija projektu ga<strong>lv</strong>enais<br />
inženieris. Anapā Vilhelma Kozindas<br />
vaļasprieki bija peldēšana, niršana,<br />
zemūdens medības Melnajā jūrā, protams,<br />
arī grāmatas. Vairāk nekā<br />
2000 grāmatu tika atvestas līdzi uz<br />
Rīgu, kad meita ar zelta medaļu beidza<br />
vidusskolu un mūzikas skolu un<br />
ģimene atgriezās Latvijā.<br />
Pēc tam Vilhelms Kozinda strādāja vadošos<br />
amatos Celtniecības ministrijas<br />
Plānu pārvaldē, Latvijas Valsts plānu<br />
komitejas celtniecības daļā. Gandrīz<br />
katru mēnesī vajadzēja doties komandējumos<br />
uz Maskavu.<br />
1991. gadā Vilhelms Kozinda sāka<br />
strādāt privātās būvfirmās. 2003. gadā<br />
viņa vadībā tika atjaunota un pārbūvēta<br />
koka ēka Brīvības ielā 98, Rīgā.<br />
Taču vērienīguma, problēmu gūzmas<br />
un daudzveidības ziņā par interesantākajiem<br />
objektiem, kas devuši arī vislielāko<br />
gandarījumu, Vilhelms Kozinda<br />
uzskata Daugavpils sintētiskās šķiedras<br />
rūpnīcu un Tamaņas maģistrālo<br />
ūdensvadu.<br />
Kopš 2004. gada Vilhelms Kozinda<br />
strādā Rīgas domē. Viņa meita kopš<br />
1991. gada dzīvo ASV, pēdējos gadus<br />
Floridā. Mazmeitai ir 21 gads, mazdēlam<br />
– trīspadsmit. Ciemos pie savējiem<br />
viņš bijis četras reizes un kopumā<br />
Amerikā nodzīvojis aptuveni 12 mēnešus.<br />
Pēdējos 15 gadus Vilhelms Kozinda<br />
pievērsies personīgās dārza mājas<br />
būvei un uzlabošanai, arī dārzkopībai.<br />
Rīcības ci<strong>lv</strong>ēks<br />
Jānis Lancers pērn<br />
svinēja 50 gadus<br />
būvniecībā. Viņa devums<br />
šajā nozarē<br />
visas Latvijas mērogā<br />
ir ievērojams.<br />
Viņš allaž bijis ne tikai redzama figūra<br />
būvniecībā, bet arī rīcības ci<strong>lv</strong>ēks, sabiedriski<br />
aktīvs un pretimnākošs gan<br />
ar padomu, gan ar līdzekļiem tiem,<br />
kam tie bijuši būtiski nepieciešami.<br />
Kad pirms pāris gadiem TV7, veidojot<br />
raidījumu Personības biznesā, vēlējās<br />
uzņemt filmu par Jāni Lanceru, viņš<br />
piedāvāja runāt nevis par viņu, bet<br />
par problēmām būvniecībā un darīt<br />
to kopā ar Būvnieku asociācijas prezidentu<br />
Viktoru Puriņu, Latvijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs<br />
Mārtiņu Straumi un Latvijas<br />
Valsts būvinspekcijas priekšnieku<br />
Leonīdu Jākobsonu.<br />
Jānis Lancers bija viens Latvijas Būvnieku<br />
asociācijas dibinātājiem. Viņš<br />
bija pirmais tās prezidents. Vēlāk Jānis<br />
Lancers pievērsās uzņēmējdarbībai.<br />
Kur un kā viņš guvis tik lielu pieredzi,<br />
lai citi būvniecības procesā iesaistītie<br />
regulāri taujātu viņa viedokli un lūgtu<br />
padomu? Sākums bija 1949. gadā.<br />
Jānis Lancers atzīst, ka pamatskolā<br />
mācījies ļoti slikti – skolu pabeidzis ar<br />
knapiem trijniekiem. Viņš bija izlēmis<br />
vairāk nemācīties, bet art zemīti tēva<br />
saimniecībā un domāja, ka ar to pietiks.<br />
Taču tad saimniekiem atņēma<br />
zemi un lopus, sākās ci<strong>lv</strong>ēku izsūtīšana<br />
uz Sibīriju, bija jāstājas kolhozos.<br />
Tēvs bija nodevis visu ražu, taču padomju<br />
varai ar to nebija gana. Nespēdams<br />
samaksāt tik daudz, cik prasīja<br />
no lielsaimniekiem, viņš uzrakstīja iesniegumu<br />
par iestāšanos kolhozā.<br />
Droši vien tāpēc ģimeni neizveda.<br />
Neilgu laiku pastrādājis par fermas<br />
pārzini, Jānis Lancers saprata, ka kolhozā<br />
palikt nevēlas. Viņš izdomāja, ka<br />
celtnieki būs vajadzīgi visos laikos, un<br />
devās uz Rīgas Celtniecības tehnikumu,<br />
taču eksāmenā saņēma nesekmīgu<br />
atzīmi. Bet vietu grupā bija vairāk<br />
nekā mācīties gribētāju, un tehnikuma<br />
direktors Jānim Lanceram<br />
prasīja: “Vai gribi mācīties?” Jānis atbildēja,<br />
ka grib gan. Jāni Lanceru ieskaitīja<br />
sanitārtehnikas nodaļā, jo tur<br />
bija vismazāk audzēkņu. Mācoties<br />
nāca saprašana, ka bez izglītības<br />
necik tālu dzīvē tikt nevarēs, un tehnikumu<br />
Jānis Lancers pabeidza ar izcilību.<br />
Pēc tam viņam bija divas iespējas<br />
– braukt studēt vai iet armijā, jo no<br />
kara komisariāta pienāca pavēstes.<br />
Jānis Lancers izvēlējās Maskavas Celtniecības<br />
institūtu, kas tolaik bija nozarē<br />
vadošā augstskola. “Tie bija pieci<br />
ļoti svētīgi gadi. Lekcijas lasīja izcili<br />
pasniedzēji. Pateicoties zināšanām,<br />
ko apguvu Rīgas Celtniecības tehnikumā,<br />
institūtā man bija viegli mācīties.<br />
Pasniedzēji lūdza palīdzēt pārējiem<br />
tikt galā ar kursa darbiem un<br />
citiem pārbaudījumiem,” atceras<br />
Jānis Lancers.<br />
Deviņos mācību gados viņš ieguva<br />
labu izglītību un saprata, ka izvēlējies<br />
īsto specialitāti. Tad sekoja darbs.<br />
Darba mīlestību Jānis Lancers ir mantojis<br />
no vecākiem. Viņš redzēja, kā<br />
viņi katru dienu strādā no saules līdz<br />
saulei, un zināja, ka ir jāstrādā, jāstrādā<br />
un jāstrādā, lai dzīvē kaut ko varētu<br />
sasniegt.<br />
Jāņa Lancera darba biogrāfija ir kā<br />
kāpnes. Viņš izgājis visus celtnieka<br />
karjeras posmus – bijis meistars, darbu<br />
vadītājs, iecirkņa priekšnieks, ga<strong>lv</strong>enais<br />
inženieris, pārvaldes priekšnieks,<br />
tresta ga<strong>lv</strong>enais inženieris, tresta<br />
pārvaldnieks, ministra vietnieks,<br />
ministra pirmais vietnieks. Turklāt<br />
nekad nav centies taisīt karjeru.<br />
Viņam vienmēr paticis strādāt tajā<br />
vietā, kolektīvā un amatā, kādā viņš<br />
attiecīgajā dzīves posmā bijis.<br />
523. celtniecības pārvalde pārveidoja<br />
Rīgu. Tika izbūvēti centralizētie siltumtīkli,<br />
gāzes vadi. Jāņa Lancera vadībā<br />
trīs gados Rīgā tika izbūvēts gāzes<br />
vads 120 kilometru garumā.<br />
Toreiz ar astoņām stundām dienā nepietika,<br />
strādāt vajadzēja arī naktīs.<br />
Kad 1962. gadā tika pabeigta gāzes<br />
vada izbūve, Jānis Lancers saņēma<br />
savu pirmo Augstākās padomes prezidija<br />
Goda rakstu. 1995. gadā viņš<br />
kļuva par SIA PBLC prezidentu.<br />
Viņam ir piešķirta PSRS Ministru padomes<br />
prēmija par rūpnīcas RAF būvniecību<br />
Jelgavā un LBS medaļa Par<br />
mūža ieguldījumu būvniecībā.<br />
SIA PBLC par 30 000 latu izremontēja<br />
telpas bērnu sociālās aprūpes centrā<br />
Teika, kurā dzīvo bāreņi, invalīdi,<br />
vecāku pamestie bērniņi līdz trīs<br />
gadu vecumam. Centrs lūdza palīdzību,<br />
un PBLC atsaucās jau nākamajā<br />
dienā pēc vēstules saņemšanas. Inženieri<br />
izvērtēja darbu apjomus, un jau<br />
pēc dažām dienām darbi ritēja pilnā<br />
sparā, lai gan tobrīd kompānija veica<br />
Dailes teātra rekonstrukciju, ko vajadzēja<br />
pabeigt līdz NATO sammitam.<br />
Lai netraucētu bērnu ierastajam dienas<br />
režīmam, daļa darbu tika veikta<br />
nakts stundās. Šis labdarības ieguldījums<br />
bija nozīmīgs arī pašam uzņēmumam,<br />
jo līdz tam labdarības mērķiem<br />
gadā tika atvēlēti aptuveni<br />
15 000 latu.<br />
“Man žēl, ka mūsu sabiedrībā ziedošanas<br />
tradīcijas ir tik neattīstītas. Ir jāpalīdz<br />
tiem, kas visvairāk apdalīti, ir<br />
jādalās. Palīdzi citiem, un tev arī palīdzēs!<br />
Pat ja šodien šķiet, ka visa ir<br />
pietiekami, jau rīt var sākties grūtas<br />
dienas, kad drauga plecs un atbalsts<br />
būs vērtīgāks par jebkurām bagātībām,”<br />
saka Jānis Lancers.<br />
51<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
Likumi un sertifikÇti<br />
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
PÇrtic¥bu nodro‰ina raÏo‰ana<br />
52<br />
Atbildes sagatavoja LBS izpilddirektors<br />
un Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijas (BSSI) ga<strong>lv</strong>enā administratora<br />
vietnieks, LBS BSSI Kvalitātes<br />
sistēmas vadītājs Romāns Auniņš.<br />
Vai būvvaldei ir likumisks pamats uzskatīt<br />
par pilnvērtīgu būves tehniskās<br />
apsekošanas atzinumu, kuru<br />
sniedzis, piemēram, būvinženieris ar<br />
sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanā,<br />
bet kam nav sertifikāta būvju<br />
tehniskajā apsekošanā?<br />
Kaspars Cīrulis<br />
Tā kā būvju tehniskā apsekošana nav iekļauta<br />
valsts reglamentēto būvniecības<br />
jomu sarakstā, vadoties pēc LBN 405-<br />
01 norādījuma par to, ka “būves apseko<br />
attiecīgajā jomā sertificēta fiziska<br />
persona...” (6. p.), sertificēts ēku konstrukciju<br />
projektētājs (tā ir reglamentēta<br />
joma) atbilst šim nosacījumam.<br />
Esmu pabeidzis Rīgas Celtniecības<br />
koledžu un ieguvis kvalifikāciju būvtehniķis,<br />
kas atbilst trešajam profesionālajam<br />
kvalifikācijas līmenim, tagad<br />
turpinu mācības vakara nodaļā<br />
tajā pašā skolā, tikai šoreiz, lai kļūtu<br />
par būvdarbu vadītāju, kas atbilst ceturtajam<br />
profesionālajam kvalifikācijas<br />
līmenim, un paralēli strādāju būvniecības<br />
uzņēmumā par būvtehniķi.<br />
Cik gadu pieredzei ir jābūt, lai varētu<br />
pretendēt uz sertifikātu būvdarbu<br />
vadīšanā? Vai varu pretendēt arī uz<br />
būvuzrauga sertifikātu? Kādā veidā<br />
varu pierādīt, ka esmu nostrādājis attiecīgo<br />
laiku būvniecībā? Vai man ir<br />
jābūt reģistrētam būvdarbu žurnālā,<br />
vai arī mans darba devējs norīko<br />
mani par būvdarbu vadītāja palīgu?<br />
M. Gulbis<br />
Lai varētu pretendēt uz ēku būvdarbu<br />
vadītāja vai būvuzrauga būvprakses<br />
sertifikātu, būvspeciālistam ar vidējo<br />
profesionālo izglītību jābūt vismaz piecu<br />
gadu būvpraksei šajās jomās. Ja ir<br />
būvprakse abās šajās jomās, ir iespēja<br />
pretendēt uz būvprakses sertifikātu<br />
abās jomās ar kopējo būvpraksi pieci<br />
gadi. Mācību laikā būvpraksi sāk ieskaitīt<br />
pēc 2. kursa sekmīgas pabeigšanas,<br />
jo jābūt teorētiskām zināšanām<br />
būvniecībā, pirms ar sapratni sākat<br />
strādāt par būvdarbu vadītāja vai būvuzrauga<br />
palīgu.<br />
Lai pierādītu savu būvpraksi, pretendentam<br />
noteikti jābūt reģistrētam objekta<br />
būvdarbu žurnālā, kā arī jābūt<br />
darba devēja rīkojumam par norīkošanu<br />
objektā par būvdarbu vadītāja vai<br />
būvuzrauga palīgu. Šo dokumentu kopijas<br />
būs jāpievieno darbu sarakstam.<br />
Apskatot Latvijas būvnormatīvu LBN<br />
303-03 par būvuzraudzību, ieraudzīju,<br />
ka 5. punktā ir rakstīts: “5. Par<br />
būvuzraugu nevar būt: 5.1. tās administratīvās<br />
teritorijas būvvaldes<br />
darbinieks, kurā tiek veikti būvdarbi;<br />
5.2. persona, kurai ir darba attiecības<br />
vai citas saistības ar uzņēmējsabiedrību<br />
(komercsabiedrību), kas<br />
veic uzraugāmā objekta būvdarbus<br />
vai piegādes uzraugāmajam būvobjektam.”<br />
Bet objektā Duntes ielā<br />
23a, Rīgā, būvuzraudzību veic ģenerāluzņēmēja<br />
tehniskais direktors. Vai<br />
tādā gadījumā netiek pārkāpts minētais<br />
normatīvs?<br />
Ģenerāluzņēmēja darbinieks nedrīkst<br />
veikt būvuzraudzību tajā pašā būvobjektā.<br />
Cerams, Rīgas būvinspekcija, izdodot<br />
būvatļauju objektam, nav reģistrējusi<br />
šo personu kā būvuzraugu.<br />
Jānis Vilnītis, SIA<br />
MV Consult nekustamo<br />
īpašumu vērtētājs:<br />
“Nopietna kļūda<br />
tika pieļauta, likvidējot<br />
Ivara Godmaņa<br />
dibināto Arhitektūras<br />
un celtniecības ministriju.<br />
Pilnīgs absurds, būvniecību regulēt,<br />
vadīt un uzraudzīt tiek atļauts<br />
neprofesionāļiem dažādās ministrijās!<br />
Nozari varēs sakārtot tikai tad, ja pie<br />
darba ķersies zinoši un varoši<br />
profesionāļi.”<br />
Viktors Baškirovs, IK<br />
BBB biroja vadītājs:<br />
“Kas patlaban sarežģī<br />
dzīvi projektētājiem?<br />
Korupcijas dēļ<br />
droši vien nenonāksim<br />
pie tā, ka būvniecībā<br />
un projektēšanā<br />
vienā instancē pateiks<br />
visu, kam un kā jābūt. Bet, ai, kā<br />
to vajadzētu! Pašlaik ir jāvirina neskaitāmas<br />
durvis. Tieši tāpat normāli nav<br />
tas, kas notiek ar iepirkumiem. Tas ir<br />
sviests! Tagad nevar izvēlēties labāko<br />
un pieņemamāko variantu, priekšroka<br />
tiek dota zemākajai cenai, bet iepirkumos<br />
cenas atšķiras trīs reizes.”<br />
Raimonds Kublis, SIA Būve un būvsistēmas<br />
projektu ga<strong>lv</strong>enais inženieris –<br />
būvuzraugs: “Kāpēc jālauž vecais, ja tā<br />
vietā nekas netiek piedāvāts? To var<br />
teikt arī par saskaņošanu.<br />
Bez tās, protams,<br />
nevar iztikt.<br />
Iestādes vajadzīgas,<br />
bet ne jau formālas.<br />
Taču tam, ka vienlaikus<br />
projektē un būvē,<br />
gan nepiekrītu.<br />
Varbūt tā var rīkoties privātais, bet ne<br />
valsts un pašvaldību objektos. Tā ir izšķērdība.<br />
Īpaši, ja objekts ir daudzu<br />
miljonu vērts. Spilgtākais piemērs patlaban<br />
ir Gaismas pils (Nacionālā bibliotēka),<br />
kur projektēšana iet tikai nelielu<br />
soli pa priekšu būvniecībai. Turklāt nav<br />
veikta ceļu plānošana un atrisināti citi<br />
būtiski jautājumi. Miljonu vērtos objektos<br />
tā rīkoties ir nepieļaujami.”<br />
Arnis Rietums, AS<br />
SEB banka Saimniecības<br />
un tehniskās<br />
nodrošināšanas pārvaldes<br />
vadītājs: “Celtniecības<br />
konkursu rīkošanā<br />
būtu jāpieaicina<br />
profesionāļi, kas<br />
izvērtētu un konkursa<br />
komisijai paskaidrotu piedāvājumu<br />
cenas atbilstību kvalitātei. Ļoti neapmierina<br />
zemākās cenas konkursi.”<br />
Juris Dūzelis, būvinženieris:<br />
“Kas notiek<br />
tagad? Kaut ko jau<br />
varētu sakārtot, tikai<br />
nevajadzētu visu tik<br />
steidzīgi nojaukt un<br />
iztirgot. Pārticību nodrošina<br />
ražošana. Arī<br />
būvmateriālu ražošana.<br />
Žēl, ka rūpnīcas, kur tika ražota<br />
kvalitatīva produkcija, ir sagrautas un<br />
izlaupītas.”<br />
Atis Pakrastiņš, RTU Attīstības fonda<br />
vadītājs: “Būvniecība<br />
ir sašķelta. Nav vienotas<br />
vadības. Nepieciešama<br />
vai nu ministrija,<br />
vai kāda iestāde,<br />
kuras pārraudzībā<br />
būtu visa nozare. Tagad<br />
katra būvnieku<br />
53<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
BRĪVAIS MIKROFONS / REĢIONOS<br />
organizācija kaut ko cenšas darīt, bet<br />
darbojas atsevišķi un nepārstāv visus<br />
būvniekus. Piemēram, Latvijas Būvnieku<br />
asociācijā ir tikai nedaudzas būvniecības<br />
organizācijas. Lielās apvainojušās<br />
un izstājušās, jo to specifiskās intereses<br />
netika ievērotas. Katrs dara, kā<br />
uzskata par pareizu. Varbūt būvniekiem<br />
vajadzēja vairāk apspriesties?<br />
Dažkārt taisnība ir gan vieniem, gan<br />
otriem, bet metodes ir dažādas, un<br />
paša krekls jau vienmēr ir tuvāks nekā<br />
kaimiņa. Kā būs nākotnē? Cerams,<br />
nāksim pie prāta. Būvniekiem vajadzētu<br />
savu politisko pārstāvniecību.<br />
Tagad katrs meklē atbalstu savā<br />
partijā, mēģina atrast paziņas, taču<br />
tas pie vienotības nenovedīs. Neatrisināts<br />
ir jautājums par būvnieku<br />
Kurzemes pusï<br />
kvalifikāciju. Arī te bez asociāciju palīdzības<br />
neiztikt. Atsevišķi ci<strong>lv</strong>ēki, piemēram,<br />
Jānis Lancers, Rodrigo Pelsis<br />
un vēl daži, tāpat arī Latvijas Būvnieku<br />
asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība<br />
daudz dara, taču valstiski viss<br />
ir iesūnojis, un oficiāli šis jautājums<br />
netiek risināts. Ja Izglītības ministrija<br />
joprojām nerīkojas, to vajadzētu darīt<br />
pašiem kopā ar augstskolām, jo patlaban<br />
kvalitāte iet uz leju. Lai tā sāktu iet<br />
augšup, jāstrādā visiem kopā.<br />
Krīzi jāmēģina pārvarēt. Manuprāt,<br />
būvnieki to varētu pārvarēt vieglāk<br />
nekā citas nozares. Joprojām Latvijā<br />
ienāks Eiropas Savienības nauda, tāpat<br />
arī Valūtas fonda līdzekļi. Un, ja tie būs<br />
paredzēti rūpniecības un ražošanas<br />
attīstībai, darbs būs arī būvniekiem.”<br />
FOTOSTĀSTS<br />
Par ko domÇ bapplevnieki<br />
“Nu gan jums ir jautājumi?” Eduards Raubiško<br />
ir pārsteigts par ECCE sanāksmes<br />
dalībnieku interesi par Dienvidu tiltu.<br />
“Vai viņa izstāstīs par pilī atrasto naudas<br />
podu?” prāto Deniss Dergunovs, klausoties,<br />
ko stāsta Cēsu muzeja vadītāja.<br />
54<br />
LBS Liepājas reģionālās kopas vadītāja<br />
Līvija Krauja Būvinženierim pavēstīja,<br />
ka 2008. gada nogalē Liepājas reģionā<br />
tika pabeigtas vairākas skolu sporta<br />
zāles: Sikšņos un Grobiņā Liepājas<br />
rajonā, Ēdolē Kuldīgas rajonā, Ezerē<br />
Saldus rajonā.<br />
Šogad janvārī Liepājas rajonā ekspluatācijā<br />
nodota Priekules pilsētas daudzfunkcionālā<br />
sporta zāle (attēlā), kas<br />
piemērota starptautiskām sacensībām<br />
dažādos sporta veidos. Būves pamatakmens<br />
ielikts 2006. gada decembrī.<br />
Projekta autors ir SIA Stats Projekts,<br />
būvuzņēmējs – AS UPB. Būvniecība izmaksāja<br />
2 343 486 latus. Finansējums<br />
gūts no valsts investīcijām, pašvaldības<br />
un Aizsardzības ministrijas līdzekļiem.<br />
Projekta arhitekta Vladimira Krivova<br />
foto<br />
“Šī glezna vislabāk izskatītos<br />
manā kabinetā,” ir pārliecināts<br />
Vitālijs Čaplinskis.<br />
“Lidosta būs visvērienīgākais un kvalitatīvākais<br />
objekts Eiropā,” Edvīns<br />
Butkēvičs apga<strong>lv</strong>o Helēnai Endriksonei.<br />
55<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
FOTOSTĀSTS<br />
“Labi, ka vismaz šodien nomainījām Vides<br />
ministrijas zaļo krāsu pret sarkano,”<br />
secina Vija Gēme un Aivars Jurjāns.<br />
“Varbūt dabūšu jaunu amatu,” cer<br />
Zigurds Magone, dodoties pie urnas.<br />
56<br />
“Turpmāk arī priekšniekiem vēsturiskos<br />
objektos jālieto nevis baltās, bet<br />
dzeltenās ķiveres,” noteikumus lasa<br />
Valdis Trops.<br />
“Vai Cēsu kungiem nāksies kalpot visu<br />
atlikušo mūžu,” domā Mārtiņš Straume.<br />
Sarmītes Livdānes un<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2009. Nr. 10
Change language