LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SATURS<br />
Ievads<br />
•Katram sava vērtību skala 2<br />
•Ar gribēšanu un varēšanu<br />
no ieceres līdz īstenošanai 3<br />
LBS 20 gadi<br />
•Hronika. 1991. gads 4<br />
Aktualitātes<br />
•LBS pasākumi 7<br />
•Atzinības krusts<br />
Ilgvaram Niedolam 7<br />
•LBS XX kongress 8<br />
•Jaunie biedri 11<br />
•Apsveicam jubilārus! 11<br />
•LBS XX kongresā pieņemtais<br />
lēmums 12<br />
•Paldies aktīvākajiem! 12<br />
•Simboliska ēka, profesionāls<br />
izaicinājums 14<br />
•Labākais inženiertehniskais<br />
risinājums 16<br />
•Krone ba<strong>lv</strong>a Jurim Stašulim 16<br />
•Baltijas valstu sadarbība 17<br />
•Eiropas būvinženieri Rīgā 18<br />
•Atbalsta Saint–Gobain<br />
rūpnīcas celtniecību 21<br />
Valdes sēdes<br />
•Viedokļi, lēmumi 23<br />
Personība<br />
•Ar harmoniju un atbildību 28<br />
Reģionos<br />
•Konference Valmierā 31<br />
•LBS viesojas Ventspilī 33<br />
Izglītība<br />
•LLU studenti Dānijā 35<br />
Likumdošana<br />
•Nepieciešamas izmaiņas 36<br />
Būvzinātne<br />
•Betona mehānikas laboratorija 37<br />
Sadarbības partneri<br />
•Inženierkonsultanti tiekas Tallinā 41<br />
Problēma būvniecībā<br />
•Rekordisti:<br />
vienam 30 un vairāk firmu 42<br />
•Pasākums ar laika degli 43<br />
Dzīves skola<br />
•Katram sava formula 45<br />
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
•Individuālie komersanti,<br />
Būvkomersantu reģistrs 49<br />
Brīvais mikrofons<br />
•Korupcija un projektu kvalitāte 51<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Izdevuma dizaina autore un māksliniece<br />
Katrīna Vasiļevska<br />
Izmantotie foto: Mārīte Šperberga un<br />
LBS biedru personiskie arhīvi<br />
Uz vāka: mazstāvu daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamo ēku kvartāls Jaunbiķeri<br />
Kaivas ielā 29, Rīgā<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012<br />
Tālrunis, fakss 67845910<br />
E–pasts: <strong>lbs</strong>@apollo.<strong>lv</strong><br />
LBS internetā: <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
Latvijas Būvinženieru savienība, 2008<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījumā atsauce<br />
uz Latvijas Būvinženieru savienības<br />
žurnālu Būvinženieris obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Gandrs<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
1
IEVADS<br />
IEVADS<br />
2<br />
Katram sava vïrt¥bu skala<br />
Braucot cauri Latvijai, vairāk nekā jebkad<br />
agrāk redzu uzrakstus Pārdod un nevilšus<br />
iedomājos par mūsu dzīves stilu.<br />
Joprojām sastopamies ar savdabīgu<br />
domāšanu par dzīves vērtībām un vajadzībām.<br />
Esam kā no striķa norāvušies.<br />
Mums gribas uzreiz — jābrauc ar pēdējās<br />
un dārgākās markas auto, turklāt<br />
tas jāmaina vai katru gadu (dažkārt pat<br />
biežāk), jāuzbūvē māja, kuras lielākajā<br />
daļā telpu nav laika ieiet pat reizi pāris<br />
mēnešos. Un katrā ziņā to vajag labāku<br />
nekā konkurentam vai kaimiņam.<br />
Gribas izrādīties. Slikti, ja to visu gribas<br />
darīt uz valsts un savu darbinieku rēķina,<br />
nemaksājot nodokļus un lielāko daļu<br />
algas izsniedzot aploksnē.<br />
Jauniešiem, pat nopietnu izglītību vēl<br />
neieguvušiem, uzreiz gribas labu dzīvokli,<br />
lielu auto... It kā jau var saprast.<br />
Pārāk īss bijis šis neatkarības un brīvības<br />
laiks. Bet par mums brīnās. Brīnās<br />
ne vien vecās Eiropas iedzīvotāji, bet<br />
arī kaimiņi, ar kuriem vienā sistēmā<br />
esam dzīvojuši. Mūsu slimīgās tendences<br />
dēļ mums esot arī dārgākie ceļi, tilti<br />
un nami, — tā viņi smīkņā.<br />
Kāds kaimiņvalsts miljonārs, kas maksā<br />
visus nodokļus un pietiekami labas algas<br />
darbiniekiem, turklāt visu summu<br />
legāli, brauc ar 40 tūkstošus latu vērtu<br />
auto, kuru nopircis pēc 20 gadiem biznesā,<br />
dzīvo parastā mājā un uz jautājumu<br />
“Kāpēc viņš nedzīvo greznāk, jo var<br />
taču atļauties?” iesmejas: “Kam man<br />
visas tās ārišķības? Attiecībā uz vērtībām<br />
vienam prāts atnāk ātrāk, citam<br />
vēlāk, bet kādam neatnāk vispār.”<br />
Katram ir sava vērtību skala. Pat vienādi<br />
turīgi ļaudis naudu iegulda vai šķērdē<br />
krasi atšķirīgi. Mani fascinē gudri ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
kas ar savu bagātību neplātās un<br />
blakus esošam ci<strong>lv</strong>ēkam neliek justies<br />
slikti tikai tāpēc vien, ka viņam nav gluži<br />
tāds braucamais, māja vai dzīvoklis,<br />
kādi ir pašam. Jo nebūt ne visiem, kas<br />
to var atļauties, katra iepatikusies spēļmantiņa,<br />
kuras vērtība krītas tūlīt pēc<br />
tās iegādes, uzreiz šķiet nopērkama.<br />
Vairāk gan tik dzīvesgudrus ci<strong>lv</strong>ēkus gadījies<br />
sastapt ārzemēs, nevis šeit Latvijā.<br />
Protams, katram gribas labi dzīvot jau<br />
šodien, nevis pēc gada, desmit, kur nu<br />
vēl pēc trīsdesmit gadiem. Tas ir saprotami.<br />
Taču vairāk veicas tiem, kas dzīvo<br />
ar domu, ka neviens ci<strong>lv</strong>ēks, kas ir blakus,<br />
nav tavs īpašums, un neviena lieta,<br />
kas tev pieder, nav tavā īpašumā uz<br />
mūžu. Ar tādu vadmotīvu mainās attieksme<br />
pret visu, ko katru dienu darām,<br />
un pret tiem, ko satiekam. Ja ir šī<br />
sapratne un attieksme, ci<strong>lv</strong>ēks ilgtermiņā<br />
ir veiksmīgāks. Un vienalga, vai viņš<br />
ir šoferis, būvmeistars, projektu vadītājs<br />
vai firmas direktors un īpašnieks.<br />
Visu cieņu šajā ziņā somiem par patriotismu<br />
un valstī ieaudzināto attieksmi,<br />
ka cienījams ir katrs ci<strong>lv</strong>ēks, kas savu<br />
darbu dara labi.<br />
LBS biedriem novēlu atrast katram<br />
savu vērtību skalu, kas ļauj būt<br />
laimīgiem, noderīgiem un novērtētiem<br />
katram savā vietā!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
Ar gribï‰anu un varï‰anu<br />
no ieceres l¥dz ¥steno‰anai<br />
Jau vēsturē ierakstīts<br />
LBS XX kongress ar savu<br />
netradicionālo darba programmu,<br />
mērķa izdevumu — gadagrāmatu<br />
No I līdz XX kongresam,<br />
radošajām diskusijām un<br />
novēlējumiem. Nu ir pienācis laiks<br />
ar vēsu prātu izvērtēt iepriekšējo<br />
pienesumu, izvirzīt jaunus mērķus<br />
LBS tālākai izaugsmei.<br />
Izvērtējot kongresa dokumentus, varam<br />
secināt, ka daudzas no problēmām,<br />
kas bija raksturīgas pirms divdesmit<br />
gadiem, aktualitāti nav zaudējušas<br />
arī patlaban. Joprojām pasūtītāji<br />
un attīstītāji vēlas sasniegt labu<br />
kvalitāti par zemāko iespējamo būvprojektu<br />
un pašu objektu cenu, tātad<br />
cenšas realizēt būvniecību pēc<br />
kompleksi neizstrādātiem būvprojektiem,<br />
ar zemas tehniskās kvalitātes<br />
iekārtu un materiālu komplektāciju.<br />
Joprojām esam spiesti saskarties ar<br />
profesionālu nekompetenci, zemu<br />
darba ražīgumu un plaši izplatītajām<br />
aplokšņu algām. Joprojām būvniecībā<br />
strādājošo profesionālais gods un<br />
izpildītāju ētika ir mērķa programmās<br />
un nākotnes iecerēs.<br />
Tomēr padarīts ir daudz, un par to<br />
varam priecāties.<br />
• Ir radīta būvniecības speciālistu<br />
kvalifikācijas celšanas sistēma.<br />
• Veiksmīgi rit speciālistu kvalifikācijas<br />
un kompetences izvērtēšana —<br />
sertificēšana.<br />
• Plašā darbības jomā inženiertehniskos<br />
pakalpojumus celtniecības<br />
kompleksa dalībniekiem un iedzīvotājiem<br />
sniedz SIA LBS–Konsultants.<br />
• Regulāri notiek radošie mērķa<br />
izbraukumi uz nozīmīgākajiem<br />
valsts būvniecības objektiem.<br />
• Par ikdienišķu parādību kļūst tehniskie<br />
semināri ar ārvalstu speciālistu<br />
piedalīšanos.<br />
• Latvijas Būvinženieru savienība ir kļuvusi<br />
par Eiropas Civilo inženieru padomes<br />
(ECCE) pilntiesīgu dalībnieci.<br />
Šajā valstij un celtniekiem tik ekonomiski<br />
grūtajā un neprognozējamajā<br />
laikā gribētos novēlēt:<br />
• nepazaudējiet savu stāju sabiedrībā,<br />
rūpējieties par būvniecības<br />
prestiža atjaunošanu;<br />
• kritiski izvērtējiet savas profesionālās<br />
izaugsmes iespējas, lai strādātu<br />
tajā vietā, kur jūsu atdeve varētu<br />
būt vislielākā un kas nodrošinātu<br />
jums visaugstāko personisko labklājību.<br />
Neuzskatiet, ka darba ņēmējs<br />
jāvērtē zemāk par tikko elpojošas<br />
būvfirmas īpašnieku;<br />
• mainieties, jo tikai tas, kas mainīsies<br />
līdzi laikam, sekmīgi pārdzīvos<br />
iespējamo valsts, tostarp arī būvniecības,<br />
krīzi.<br />
Ar vislabākajiem novēlējumiem<br />
Mārtiņš Straume,<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
3<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
4<br />
LBS 20 GADI<br />
Hronika. 1991. gads<br />
Valdes sēde. 7. februāris<br />
• Būvinženieru savienību papildina<br />
16 biedri. Tagad ir 192 biedri.<br />
• Tiek nolemts izdot katalogu ar individuālo<br />
lauku māju projektiem.<br />
Grāmatas izdošanai nepieciešami<br />
85 tūkstoši rubļi. Papīrs vien maksā<br />
30 tūkstošus. Tiek atrasti sponsori,<br />
arī Lauksaimniecības un Celtniecības<br />
ministrija.<br />
• Tiek organizēts brauciens uz<br />
Helsinkiem.<br />
• Paredzēta tikšanās ar Lietuvas celtniekiem<br />
un objektu apskate.<br />
Valdes sēde. 4. marts<br />
• Lai izteiktu viedokli par trešā ēku<br />
būvniecības kombināta celtniecību,<br />
sēdē piedalās pirmā, otrā un trešā<br />
ēku būvniecības kombināta pārstāvji.<br />
LBS atzīst kombināta būvi par<br />
nelietderīgu, jo pilsēta pasūtījumu<br />
daudzumu samazina, daudzstāvu<br />
celtniecība no lielpaneļiem nav vairs<br />
aktuāla, turklāt pirmais un otrais<br />
kombināts nav pilnībā noslogoti.<br />
Jāmaina ēku būvkombinātu profils.<br />
Tiek ierosināts kombināta celtniecību<br />
neiekonservēt un kombinātu<br />
pārprofilēt, piemēram, par sienu<br />
būvmateriālu ražotni.<br />
• Darba grupā par pieminekļu konservāciju<br />
un līdzekļu sadali to atjaunošanai<br />
strādās Laimonis Kops,<br />
Guntis Līcītis un Sergejs Meierovics.<br />
Valdes sēde. 24. aprīlis<br />
• Tiek ierosināts valdi vēlēt nevis katru<br />
gadu, bet ik pēc trim gadiem. Tā<br />
kā statūtos ir noteikts, ka valdē nevar<br />
balotēties vairāk par trim reizēm,<br />
lai atjaunotu 1/3 no valdes,<br />
katram rajonam vai novadam jāizvirza<br />
savi kandidāti un jānosaka<br />
valdes locekļa darbības ilgums uz<br />
pieciem gadiem.<br />
• Maijā Lietuvas projektētāji uzņems<br />
LBS delegāciju. Tajā nolemj iekļaut<br />
vairākus pārstāvjus no rajoniem.<br />
• Jāgatavojas Nordik inženierpētnieciskajam<br />
saietam, kas notiks septembrī.<br />
Paredzēts uzaicināt Somijas<br />
Arhitektu un Būvinženieru savienības.<br />
Tiek ierosināts uzaicināt<br />
arī Vācijas Federatīvās Republikas<br />
būvinženierus.<br />
• Tiek izstrādāta LBS un Kultūras ministrijas<br />
programma bojāejošo Latvijas<br />
arhitektūras pieminekļu saglabāšanai.<br />
III kongress. 18. maijs<br />
Ieradušies 158 biedri.<br />
Debates<br />
LBS 20 GADI<br />
Sergejs Meierovics, Kultūras ministrija:<br />
“Pieminekļu aizsardzība atstāta<br />
novārtā. Trūkst naudas. Mums ir<br />
16 000 pieminekļu, 200 no tiem ir<br />
avārijas stāvoklī. Ko darīt celtniekiem?<br />
Jāveic pamatdarbi. Mūrēšana.<br />
Jumiķa darbi. Visi ar vietējiem materiāliem<br />
(ķieģeļiem, kaļķi). Aizkraukles<br />
SCO pirmie ķersies pie Kokneses pils<br />
darbiem. Būvzinim būtu jāuzrauga<br />
restaurācijas darbi.”<br />
Rūta Krastiņa, Laukceltnieks, vēstures<br />
kopas vadītāja: “Kopa darbojas<br />
nepilnu gadu. Īpaši aktīvi ir trīs ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
kas apsekojuši 70 inženierus. Lielu<br />
darbu veikusi Rūta Jagare. Izpētīts<br />
laika posms no 1920. līdz 1930. gadam,<br />
apzināti ievērojamākie būvinženieri<br />
šajā laikā un viņu darbi Latvijā.<br />
RTU profesors Konstantīns Kreišmanis<br />
strādā pie unikāla darba par<br />
Rīgas Tehniskās universitātes abso<strong>lv</strong>entiem<br />
būvinženieriem. Interesantu<br />
materiālu par Rīgas ūdensvada tapšanas<br />
vēsturi sagādājis Aivars<br />
Brambis.”<br />
Viktors Puriņš, agrofirma Ādaži:<br />
“Objektos vajadzētu uzlikt plāksnītes,<br />
kas cēlis, kas projektējis. Lai redz,<br />
kuram slikta, kuram laba kvalitāte.”<br />
Kārlis Rocēns, RTU: “Kāpēc nepieciešama<br />
reforma augstskolās? Lai novērstu<br />
augstākās izglītības trūkumus,<br />
lai varētu iekļauties pasaules apritē.<br />
Trūkumi: slikta bāze, apmaksas sistēma<br />
neļauj iesaistīt praktiķus, ci<strong>lv</strong>ēki<br />
Pēteris Mihailovs, Andris Šteinerts,<br />
Laimonis Kops<br />
netiek gatavoti praktiskam darbam,<br />
zems zināšanu apguves kontroles līmenis.<br />
Ko darīt? Republikai vajag plaša<br />
profila būvinženierus, tāpēc mācības<br />
sadalītas divos posmos. Pēc pirmā<br />
posma students iegūst tikai bakalaura<br />
grādu. Visas LBS rekomendācijas<br />
ir apstiprinātas un tiek izmantotas<br />
jaunajos mācību plānos.”<br />
Pēteris Vismanis, ASV, Sanfrancisko:<br />
“Būtisks ir siltumizolācijas jautājums,<br />
par ko nopietni jādomā arī Latvijā.<br />
Nepietiek, ja ar minerā<strong>lv</strong>ati izolē tikai<br />
sienas — 15 cm — un griestus —<br />
22 cm. Interesanti ir saules kolektori,<br />
ko izmanto Vācijā. Ļoti liela nozīme<br />
ir logiem, jo ar tiem var ietaupīt 10%<br />
siltuma. Jāiemācās izmantot pasīvo<br />
saules enerģiju. Izolācija jāliek pareizi.<br />
To neliek zem grīdas, bet ap pamatiem,<br />
lai siltums neaizbēg. Vācijā<br />
un Austrijā zemnieki pie sienām stiprina<br />
latas un pako minerā<strong>lv</strong>ati.”<br />
Aivars Brambis, Pilsētprojekts: “Jādomā<br />
par energoresursu taupīšanu.<br />
Sergejs Meierovics, Guntis Līcītis, Aivars Brambis, Juris Tervits, Tālis Straume,<br />
Valdis Bundulis<br />
5<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
LBS 20 GADI<br />
LBS 20 GADI / AKTUALITĀTES<br />
6<br />
Rīgā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti<br />
260 litri ūdens, Rietumos — ap 150<br />
litriem. Rīgā ir 3000 siltuma mezglu,<br />
kam nav cirkulācijas. Trūkst cirkulācijas<br />
sūkņu. Ūdens ir remdens, tāpēc<br />
arī to daudz izlieto. Vajadzētu pārbaudīt<br />
projektētāju zināšanu līmeni<br />
un viņus licencēt. Celtniecības darbu<br />
veikšanai jārīko konkursi. Balstāmies<br />
uz Savienības normatīviem, bet vajadzētu<br />
radīt savus un apkopot Rietumu<br />
pieredzi.”<br />
Par valdes priekšsēdētāju ar 133 balsīm<br />
tiek ievēlēts Ilgvars Niedols.<br />
Par goda un šķīrējtiesas locekļiem ievēlēti<br />
Dzintars Āboliņš (RTU), Jānis<br />
Kūla (Latvijas celtnieks), Pēteris Mihailovs<br />
(Rēzeknes VCT), Juris Tervits<br />
(Tehniskais centrs), Ivars Ulmanis (Rīgas<br />
pilsētas IK).<br />
Lēmums<br />
• Ņemot vērā, ka LBS priekšsēdētāju<br />
un valdi ievēl LBS kongresā uz trim<br />
gadiem, valdē jāatjauno vismaz<br />
1/3 no dalībnieku skaita.<br />
• Lai nodrošinātu projektēšanas,<br />
būvražošanas un celtniecības kvalitāti,<br />
valdei jāizveido darba grupa,<br />
kuras uzdevums būtu izstrādāt un<br />
iesniegt LR valdībai priekšlikumus<br />
par speciālistu un uzņēmumu licencēšanu<br />
un tās kārtību.<br />
• Valdei jāizvirza LBS biedri kā pārstāvji<br />
republikas komisijās un darba<br />
grupās, kas strādās pie Latvijas būvražošanas,<br />
celtniecības un enerģētikas<br />
attīstības programmām un ar<br />
celtniecību saistīto uzņēmumu privatizācijas<br />
likumprojekta radīšanas<br />
un likuma realizācijas.<br />
Valdes sēde. 6. jūnijs<br />
• Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem<br />
ievēl Bruno Otersonu un Tāli<br />
Straumi.<br />
• Likumdošanas sekcijas vadība tiek<br />
uzticēta Tālivaldim Vēsmiņam un<br />
Indriķim Teivānam.<br />
• Tiek nolemts iesniegt valdībai<br />
priekšlikumus par celtniecības kooperatīvu<br />
licencēšanu, jo daļa no<br />
tiem nav spējīgi būvēt.<br />
• Tiek nolemts gatavot atsevišķu valdes<br />
sēdi par būvdarbu kvalitātes<br />
uzlabošanu. Tā jāsagatavo Valdim<br />
Bundulim un Tālivaldim Vēsmiņam.<br />
Valdes locekļiem jau pirms<br />
sēdes jāiesniedz savi priekšlikumi.<br />
Valdes sēde. 25. jūlijs<br />
• Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās<br />
padomes grozījumiem likumā<br />
Par uzņēmējdarbību LBS sāk<br />
gatavoties licencēšanai. Lai izstrādātu<br />
noteikumus būvinženieru un<br />
projektētāju licencēšanai, darba<br />
grupā strādā Ilgvars Niedols, Visvaldis<br />
Krauklis, Rodrigo Pelsis, Tālivaldis<br />
Vēsmiņš, Indriķis Teivāns,<br />
Tālis Straume. Arhitektu savienība<br />
neizrāda atsaucību šajā jomā. Tiek<br />
aicināti brīvprātīgie, kas izstrādātu<br />
licencēšanas reglamentu.<br />
• Maskavas Celtniecības komitejas<br />
pārstāvis Garaņins uzaicina uz pārrunām<br />
Viļņā. Tiek nolemts, ka jāturpina<br />
uzturēt kontaktus. Nodibināti<br />
kontakti ar Vācijas Gesellschaft<br />
bautechnik. 26. novembrī<br />
Latvijā viesosies Anglijas Būvinženieru<br />
savienības prezidents. Berlīnes<br />
būvinženieri piedāvā radīt apmācības<br />
organizāciju Latvijas<br />
speciālistiem.<br />
• Prāgas konferencē Rietumi–Ziemeļi<br />
tiek nolasīts LBS referāts.<br />
• Seminārā Baltijas un Ziemeļvalstu<br />
būvniecība Latviju pārstāvēs 30<br />
delegāti, no tiem 10 LBS biedri.<br />
• Tiek nolemts:<br />
a) pēc tikšanās ar augstskolu un<br />
tehnikumu pasniedzējiem sagatavot<br />
priekšlikumus Augstākās padomes<br />
Izglītības komisijai par mācību<br />
sistēmu celtniecības augstskolās<br />
un tehnikumos. Priekšliku-<br />
mus apkopos Andris Šteinerts;<br />
b) noorganizēt konkursu par labāko<br />
būvniecības un būvmateriālu<br />
tehnoloģiju;<br />
c) novembrī apmeklēt izstādi Tbilisi.<br />
Valdes sēde. 27. novembris<br />
• Tiek nolemts piedalīties starptautiskā<br />
seminārā Par inženierģeoloģijas<br />
izpētes un projektēšanas darbiem<br />
1992. gadā.<br />
• Pēc ilgām diskusijām par licencēšanu<br />
un sertifikāciju tiek nolemts, ka<br />
licences iegūšanai nebūs jāliek<br />
eksāmens, pietiks pierādīt savu varēšanu<br />
pārrunās. Uzņēmuma licencēto<br />
inženieru skaits netiks limitēts.<br />
Nolikumā nedrīkst ietvert<br />
Kriminālkodeksa elementus — paredzēt<br />
sodus, taču jāparedz atbildība<br />
— licences anulēšana.<br />
• Pilsētprojekta akustiķi vēlas pārnākt<br />
strādāt uz Būvzini. Tiek nolemts<br />
pieņemt šo grupu.<br />
• Tiek nolemts uzaicināt paviesoties<br />
Latvijā Vācijas Būvinženieru savienības<br />
priekšsēdētāju, jo viņš izteicis<br />
tādu vēlēšanos.<br />
Atzin¥bas krusts Ilgvaram Niedolam<br />
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja<br />
2008. gada 18. aprīlī izplatīja Ordeņa<br />
kapitula paziņojumu par valsts apba<strong>lv</strong>ojumu<br />
piešķiršanu. Apba<strong>lv</strong>ojamo vidū<br />
bija arī ilggadējs Latvijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs Ilgvars<br />
Niedols. Par nopelniem Latvijas valsts<br />
labā viņam nolemts piešķirt V šķiras<br />
Atzinības Krustu.<br />
Latvijas Būvinženieru savienība apsveic<br />
savu ilggadējo līderi!<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
LBS pasÇkumi<br />
japplenijs<br />
17. — izbraukuma valdes sïde<br />
R¥gas TehniskajÇ universitÇtï<br />
japplelijs<br />
10. — rado‰Ç kafejn¥ca<br />
14. — mÇc¥bu seminÇrs<br />
16. — sertifikÇcija<br />
22. — valdes sïde<br />
augusts<br />
7. — LBS BSSI objektu apsekojums<br />
7.-8. — kursi ïku bapplevspeciÇlistiem<br />
11. — kvalifikÇcijas cel‰anas kursi<br />
13. — sertifikÇcija<br />
19. — valdes sïde<br />
21. — objektu apskate<br />
septembris<br />
15. — mÇc¥bu seminÇrs<br />
17. — sertifikÇcija<br />
23. — valdes sïde<br />
25. — seminÇrs projektïtÇjiem<br />
7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
8<br />
LBS XX kongress<br />
29. martā Latviešu biedrības<br />
namā notika Latvijas Būvinženieru<br />
savienības XX kongress. 1989. gadā<br />
pēc 40 gadu pārtraukuma tika<br />
atjaunota LBS ar mērķi apvienot<br />
diplomētos būvinženierus kopīgam<br />
radošam darbam, veicināt<br />
būvniecības zinātnes un tehnikas<br />
attīstību, būvniecības vēstures<br />
mantojuma saglabāšanu un izpēti,<br />
sekmēt kvalificētu būvspeciālistu<br />
sagatavošanu, veicināt LBS biedru<br />
labklājību, aizstāvēt viņu<br />
profesionālās un sociālās intereses.<br />
Latvijas Būvinženieru savienības XX<br />
kongresa viesu vidū bija vistuvākie sadarbības<br />
partneri: Lietuvas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs<br />
Aļģirds Vapšis un Igaunijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs<br />
Urmo Kala.<br />
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra<br />
vietnieks Raimonds Jonītis atzinīgi novērtēja<br />
LBS piedalīšanos būvniecības likumdošanas<br />
sakārtošanā, kā arī konkrēto<br />
rīcību būvnieku prestiža celšanā.<br />
Par Rīgas urbāno nākotni runāja<br />
Rīgas pilsētas ga<strong>lv</strong>enais arhitekts<br />
Jānis Dripe: “Rīgas centrs, Vecrīga<br />
un daļa Pārdaugavas ir Rīgas rūpju<br />
zona. Joprojām ir strīdi ar UNESCO<br />
par šīs zonas nākotni. Svarīgi ir Daugavas<br />
trīs šķērsojumi, Nacionālā bibliotēka<br />
un Modernās mākslas muzejs,<br />
Torņakalna sabiedriskais centrs.<br />
Ir daudz variantu Daugavas kreisā<br />
krasta attīstībai, arī vairāki starptautiski<br />
projekti. Savus priekšlikumus<br />
Rīgai piedāvā pasaules mēroga<br />
zvaigznes, piemēram, Andrejsalas<br />
apbūvei, kur iezīmēts arī Daugavas<br />
Ziemeļu šķērsojums. Arhitektūra Latvijā<br />
kļūst aizvien internacionālāka.<br />
Mūsu pienākums ir veidot Rīgu par<br />
Baltijas metropoli.”<br />
Par būvniecības nozari Latvijā un Baltijā<br />
runāja LBS valdes loceklis, SIA Būves<br />
un sistēmas valdes priekšsēdētājs<br />
Guntars Šterns. Viņš piedāvāja kongresa<br />
delegātiem informāciju pārdomām.<br />
Cik daudz mēs būvējam? Cik<br />
mums ir inženieru un cik būs tuvākajā<br />
nākotnē? Kāda situācija šajā ziņā ir<br />
Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Lūk, daži<br />
skaitļi pārdomām: 2007. gadā būvniecības<br />
apjomi Latvijā sasniedza 1,61<br />
miljonu latu, Lietuvā — 2,2 miljonus<br />
latu, Igaunijā — 1,75 miljonus latu.<br />
Salīdzinot ar 2006. gadu, Lietuvā<br />
apjomi pieauguši par 38%, Latvijā —<br />
par 12,8%, Igaunijā — par 10%.<br />
2006. gadā būvniecībā Latvijā bija<br />
nodarbināti 104 tūkstoši iedzīvotāju.<br />
Uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2007.<br />
gadā investīcijas būvniecībā bija<br />
996,4 eiro, Vācijā — 2508,5 eiro.<br />
“Ga<strong>lv</strong>enais jautājums: kas realizēs Rīgas<br />
attīstības vīzijas? Kāpēc Latvijā studenti<br />
netiek stimulēti pabeigt augstskolu?<br />
Mūsu būvinženieri iegūst labu<br />
izglītību un spēj konkurēt ar citu Eiropas<br />
Savienības valstu speciālistiem.<br />
Bet viņu ir maz,” teica Guntars Šterns.<br />
LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš<br />
Straume atzina, ka LBS biedrus un<br />
valdi patlaban satrauc pārprastā demokrātija<br />
valstī un tās rezultāti —<br />
haoss un visatļautība daudzās būvniecības<br />
jomās, piemēram, sertificēšanā<br />
(būvekspertīze, būvprojektu vadīšana,<br />
projektu vadīšana), būvkomersantu<br />
reģistrācijā, publiskajos iepirkumos<br />
(eksperti, nepamatoti zema<br />
cena), nodokļu administrēšanā. Kongresā<br />
tika runāts par attīstītājiem,<br />
vērtētājiem un apsaimniekotājiem,<br />
par būvinženieru ētiku, par Saint-<br />
Gobain rūpnīcas bloķēšanas farsu,<br />
Nacionālās bibliotēkas celtniecības<br />
izmaksām un citām aktualitātēm.<br />
“Cerams, ka tiks sakārtota būvniecības<br />
nozares vadība valsts līmenī, ka<br />
darbu jaunā kvalitātē atkal uzsāks<br />
Būvniecības padome ar visām tai deleģētajām<br />
funkcijām, tostarp valstiski<br />
nozīmīgo objektu celtniecības lietderības<br />
izvērtēšanu, ka turpmāk netiks<br />
spēlētas pārprastas demokrātijas spēles,<br />
ka radīsies politiskā griba, lai no<br />
valsts budžeta finansētu valstij nozīmīgus<br />
pasākumus, ko valsts vārdā<br />
realizē sabiedriskās organizācijas, ka<br />
2008. gadā tiks sakārtotas Publisko<br />
iepirkumu likuma sadaļas Eksperts un<br />
Vienotās līgumu formas, Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 453 Nolikums<br />
par Būvkomersantu reģistru, Ministru<br />
kabineta noteikumi Nr. 383 Noteikumi<br />
par būvprakses sertifikātu piešķiršanu,<br />
reģistrēšanu un anulēšanu, ka<br />
visi būvniecības procesi kļūs profesionālāki<br />
un valsts beidzot novērtēs būvniecību<br />
kā tautsaimniecības nozari,<br />
no kuras veiksmēm ir atkarīga valsts<br />
attīstība,” teica Mārtiņš Straume.<br />
Debatēs būvinženieri pārsprieda sev<br />
un nozarei aktuālos jautājumus.<br />
Aivars Brambis, SIA Aqua Brambis<br />
valdes priekšsēdētājs: “Kāpēc ir svarīga<br />
projektu kvalitāte? Kļūdas tehniskajā<br />
projektā rada daudz problēmu<br />
9<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
10<br />
būvniecībā. Kļūdu labošana būvdarbu<br />
procesā ir daudz (pat desmit reižu)<br />
dārgāka par kļūdu labošanu projektā.<br />
Tam jātērē gan laiks, gan nauda.<br />
Vairāk uzmanības jāvelta tehniskajam<br />
risinājumam un jāievēro pēctecība,<br />
proti, vienam autoram jāļauj izstrādāt<br />
tehniskās līnijas līdz galam;<br />
jāizstrādā standarta tehniskās specifikācijas<br />
nozarēs; jāuzraksta kvalitatīvi<br />
konkursu nolikumi un pakalpojumu<br />
konkursos jāievieš divu aplokšņu<br />
princips: vispirms izvērtēt piedāvājumus<br />
un atsijāt neatbilstošos, tikai tad<br />
skatīties cenu; ja projektēšana un<br />
būvniecība apvienota vienā līgumā,<br />
projektēšanai jāparedz ilgāks laiks,<br />
tātad arī kopējiem laika grafikiem jābūt<br />
daudz garākiem; projektēšanas<br />
konkursos vajadzētu vadīties pēc tehniskā<br />
piedāvājuma, nevis cenas; jāvienkāršo<br />
līguma formas, izmantojot<br />
FIDIC standarta līguma formas.”<br />
Laimonis Kops, būvinženieris: “Projektu<br />
dokumentācijas konstruktīvā daļa ir<br />
kliedzoši nekvalitatīva. Būvēm nav<br />
ekonomisko rādītāju — jo dārgāk, jo<br />
labāk.”<br />
Andris Vaivars, Liepājas rajona pašvaldību<br />
apvienotās būvvaldes vadītājs,<br />
būvinspektors: “Strādājot būvniecības<br />
administrēšanā, nācies saskarties ar šādu<br />
problēmu: komersantu firmām, kurām<br />
nav ar būvniecību saistīta komercdarbība,<br />
atliek tikai noslēgt līgumu ar<br />
sertificētu būvinženieri, lai varētu pieprasīt<br />
Ekonomikas ministrijai izsniegt<br />
būvprakses licenci. Pēc tam šī firma var<br />
piedalīties pašvaldību iepirkumu konkursos.<br />
Šādas firmas kompetence ir<br />
stipri apšaubāma, bet pašvaldībām nav<br />
tiesību šīs firmas izslēgt no konkursa.”<br />
Tālivaldis Keivs, būvinženieris: “Nepieciešams<br />
aizstāvēt mazo uzņēmēju.<br />
Katram mežam vajag savu pamežu.<br />
Diemžēl, pateicoties likumdošanai, tiek<br />
iznīcināti mazie uzņēmēji. Piemēram,<br />
apsekošanu un novērtēšanu darba aizsardzības<br />
jomā būvobjektā drīkst veikt<br />
Kongresa dalībniekiem bija iespēja redzēt LBS valdes locekļa Guntara Šterna<br />
noorganizēto maģistrantūras studentu Ulda Lie<strong>lv</strong>aloda (RTU), Artūra Rakstiņa<br />
(LLU), Raita Brenča (LLU), Arņa Auermaņa (LLU) diplomprojektu izstādi.<br />
tikai darbinieks ar augstāko izglītību.<br />
Tām firmām, kas veic nelielus remontus,<br />
šī prasība būs grūti izpildāma.<br />
Tāpēc LBS vajadzētu iesaistīties šā jautājuma<br />
risināšanā. Uzskatu, ka jābūt<br />
vienam sertifikātam par būvuzraudzību<br />
un būvdarbu vadīšanu. Vajadzētu<br />
skaidri definēt, kas ir rekonstrukcija un<br />
kas ir jaunbūve. Piemēram, Jūrmalā sabrukušas<br />
būdiņas vietā ceļ jaunu viesnīcu<br />
un nosauc to par rekonstrukciju.<br />
Ja būvapjoms tiek palielināts vairāk<br />
nekā par 60%, tad tā ir jaunbūve.”<br />
Jaunie biedri<br />
Māris Cīrulis, SIA BM Color valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
Dainis Zeitmanis, SIA Ve<strong>lv</strong>e būvdarbu<br />
vadītājs<br />
Artūrs Kanajevs, SIA Deprom valdes<br />
loceklis<br />
Sergejs Stašins, SIA Konstruktoriks<br />
valdes priekšsēdētājs<br />
Aivars Lipskis, SIA Moller Real Estate<br />
būvniecības projektu vadītājs<br />
Vitālijs Murikovs, SIA Verro<br />
projektētājs<br />
Pēteris Strancis, Rīgas domes Pilsētas<br />
attīstības departamenta direktors<br />
Asociētie biedri<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
P. S. Visa informācija par LBS kongresu<br />
un kongresa prezentācijas LBS<br />
mājaslapā <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>.<br />
Ivars Gardovičs, SIA Agda-E būvdarbu<br />
vadītājs un IK Greta-G būvuzraugs<br />
Konstantīns Gladuščenko, SIA<br />
Ostas celtnieks būvdarbu vadītājs<br />
Apsveicam jubilÇrus!<br />
Nevajag velt¥t laiku prÇto‰anai par<br />
nÇkotni, jo r¥tdienas atslïga ir ‰odiena.<br />
Pat ja zini vispareizÇkÇs atbildes uz<br />
vissvar¥gÇkajiem dz¥ves jautÇjumiem,<br />
tam nebapples nekÇdas jïgas,<br />
ja nepÇrvarïsi savas ‰aubas un<br />
nesÇksi r¥koties jau ‰odien.<br />
(Bredlijs Trevors Gr¥vs)<br />
martÇ<br />
Viktoru Nikolajevu, Arv¥du Bernhardu,<br />
Uldi Priednieku, Irinu Elksni¿u, Ivaru<br />
Ankravu, I<strong>lv</strong>esu MuiÏnieku, MÇri<br />
Ertneru, Vilni Kraukli, PÇvilu<br />
Karni‰avski, Andri Krïsli¿u, Aivaru<br />
Blumbergu, JÇni Simsonu<br />
apr¥l¥<br />
TÇli Brantu, Pïteri Gudrinieku, Edgaru<br />
Lejnieku, Intu Lazdi¿u, Ga∫inu Tocu,<br />
Lidiju Jïgeri, Dzintaru Mapplernieku,<br />
Gunti L¥c¥ti, Anatoliju Majorovu,<br />
Modri Ek‰teinu, Normundu Misus<br />
maijÇ<br />
Modri Torimu, Dzintru Lïmani, Juri<br />
Ozolu, Antonu PuÏuli, KÇrli Gail¥ti,<br />
Aleksandru Prelatovu, Ivaru Briedi,<br />
Inesi Briedi, Eduardu Cinmani,<br />
Ludmilu Artju‰inu, Aivaru NÇtri,<br />
VitÇliju Murikovu<br />
japplenijÇ<br />
Laimoni BÇrzdi¿u, Aivaru S¥polu,<br />
IlgmÇru Les¥ti, JÇni Z¥me∫u, Dzintru<br />
Baumani, JÇzepu Tenisu, Uldi ·ulcu,<br />
RomÇnu Basikirski, MÇr¥ti ·perbergu,<br />
Artjomu Samarinu<br />
Par jubilÇriem varat las¥t mÇjaslapÇ<br />
<strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong> sada∫Ç JubilÇri,<br />
par pïdïjiem mïne‰iem —<br />
sada∫Ç AktualitÇtes<br />
11<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
LBS XX kongresÇ pie¿emtais lïmums<br />
AKTUALITĀTES<br />
Arī turpmāk par vienu no ga<strong>lv</strong>enajām<br />
LBS darbības prioritātēm tiks uzskatīta<br />
LBS biedru kvalifikācijas celšana un profesionālās<br />
kompetences paaugstināšana.<br />
Kopā ar būvniecības nozares sabiedriskajām<br />
un profesionālajām organizācijām<br />
un valsts institūcijām LBS turpinās<br />
darbu pie valsts būvniecības vadības<br />
struktūrvienību pilnveidošanas, tāpat<br />
pie valstiski nozīmīgu būvobjektu<br />
realizācijas visās to tapšanas stadijās, tostarp<br />
pie Daugavas šķērsojuma Hanzas<br />
ielas asī, kur LBS atbalsta moratorija noteikšanu<br />
Andrejsalas dienvidu daļas apbūvei<br />
un zemesgabalu rezervēšanu zemā<br />
tilta variantam, līdz Daugavas šķērsojuma<br />
priekšprojekta apstiprināšanai.<br />
Ekonomikas ministrijā centīsies panākt<br />
Paldies akt¥vÇkajiem!<br />
kaut vai daļēju finansējumu LBS nacionālo<br />
pārstāvju darbam Eiropas Civilo<br />
inženieru padomē, valstiski nozīmīgu<br />
jautājumu risināšanai.<br />
Lūgs Ekonomikas ministrijai vienlaikus<br />
ar LR Ministru kabineta 2005. gada 28.<br />
jūnija noteikumiem Nr. 453 Būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumi precizēt<br />
un pilnveidot arī 2003. gada 8. jūlija<br />
Ministru kabineta noteikumus Nr. 383<br />
Noteikumi par būvprakses un arhitekta<br />
prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu<br />
un anulēšanu.<br />
Paldies visiem LBS biedriem, kas divdesmit<br />
gadu garumā, nežēlojot savu laiku<br />
un iespējas, nesavtīgi strādājuši LBS<br />
ideju un Latvijas būvniecības nozares<br />
nākotnes vārdā!<br />
ļu Par mūža ieguldījumu būvniecībā —<br />
saņēma LBS biedri Vija Gēme un<br />
Alberts Krols.<br />
• Atzinības rakstu par mūža<br />
ieguldījumu būvniecībā un LBS zelta<br />
nozīmītes saņēma tie LBS biedri, kam<br />
jau agrāk pasniegtas LBS medaļas:<br />
Ilgvars Niedols, Eduards Raubiško,<br />
Valda Bunduļa atraitne Baiba Bundule,<br />
Roberts Ginters, Jānis Lancers, Indriķis<br />
Teivāns, Viktors Puriņš, Visvaldis<br />
Krauklis.<br />
• Par ieguldījumu jauno būvinženieru<br />
sagatavošanā LBS atzinības rakstus saņēma<br />
LBS biedri: Si<strong>lv</strong>ija Štrausa, Ludmila<br />
Okoloviča, Raimonds Eizenšmits,<br />
Andris Šteinerts, Juris Noviks, Juris Skujāns,<br />
Juris Rihards Naudžuns, Guntis<br />
Andersons, Ainārs Paeglītis, Jānis<br />
Grabis, Jurim Biršs, Kārlis Rocēns.<br />
• XX kongresā tika sumināti labākie<br />
darbaudzinātāji, LBS biedri: Jānis Lancers,<br />
Guntars Šterns, Aldis Grasmanis,<br />
Indriķis Teivāns, Jānis Prauliņš.<br />
• Paldies par reģionālās kopas<br />
vadīšanu tika teikts Līvijai Kraujai,<br />
Skaidrītei Zepai, Jurim Mellēnam,<br />
Vairai Ronimoisai, Kārlim Skrastiņam,<br />
Andrejam Kuzminam, Ingrīdai Eklonei,<br />
Juzefai Isakovai, Jānim Graudulim.<br />
• Par aktīvākajiem LBS sekciju<br />
vadītājiem atzīti: Si<strong>lv</strong>ija Štrausa —<br />
Izglītības sekcija, Eduards Raubiško —<br />
Būvniecības tehnoloģijas sekcija, Aivars<br />
Caune — Starptautisko sakaru sekcija,<br />
Valdis Trops — Arhitektūras, pilsētbūvniecības<br />
un transporta infrastruktūras<br />
sekcija, Ilmārs Leikums — Likumdošanas<br />
sekcija, Mārīte Šperberga — Sabiedrisko<br />
attiecību sekcija.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
12<br />
Latvijas Būvinženieru savienības XX<br />
kongresā tika teikts paldies<br />
aktīvākajiem LBS biedriem.<br />
Par ieguldījumu LBS atjaunošanā un<br />
tās darba pilnveidošanā atzinības rakstu<br />
un zelta nozīmīti saņēma Ilgvars<br />
Niedols, Viktors Puriņš, Bruno Otersons,<br />
Valentīna Šeškena, Juris Tervits,<br />
Vija Gēme, Valdis Trops, Kārlis Grāmatnieks,<br />
Sergejs Meierovics, Rodrigo Pelsis,<br />
Eduards Raubiško, Tālis Straume,<br />
Indriķis Teivāns, Visvaldis Krauklis, Gunārs<br />
Osis, Guntis Līcītis, Alberts Krols,<br />
Jānis Lancers, Mārtiņš Straume.<br />
• Augstāko LBS apba<strong>lv</strong>ojumu — meda-<br />
13<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
14<br />
Simboliska ïka,<br />
profesionÇls izaicinÇjums<br />
2008. gada 15. maijs ir kļuvis par<br />
vēsturisku datumu un pagrieziena<br />
punktu Latvijas valsts 80 gadu garajā<br />
ceļā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
ēku. Valsts aģentūra Jaunie “Trīs brāļi”<br />
pēc trīs gadu intensīva darba, kad tika<br />
izstrādāts ēkas tehniskais projekts,<br />
risināti īpašumtiesību jautājumi<br />
bibliotēkas ēkas teritorijā un<br />
sagatavots būvlaukums, ir parakstījusi<br />
līgumu ar Nacionālo būvkompāniju<br />
apvienību (AS RBS SKALS, SIA Re&Re,<br />
SIA Skonto Būve), kurai uzticēts būvēt<br />
vienu no nākotnes Latvijas<br />
valstiskuma simboliem — Gaismas pili.<br />
Vērtējot noslēgto līgumu, būtiska nav<br />
tikai kopējā līgumcena — 114,6 miljoni<br />
latu, kas, pēc ekspertu atzinuma, ir<br />
ļoti adekvāta situācijai būvniecības nozarē<br />
patlaban. Profesionāļi spēs novērtēt<br />
arī līguma saturu, kura pamatā ir<br />
Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas<br />
(FIDIC — Fédération Internationale<br />
Des Ingénieurs–Conseils) Sarkanās<br />
grāmatas standarti.<br />
Nacionālās būvkompāniju apvienības<br />
finanšu piedāvājums un tā ekspertīze,<br />
kā arī svarīgākie līguma nosacījumi šā<br />
gada 14. aprīlī tika prezentēti Latvijas<br />
būvniecības nozares profesionālajām<br />
organizācijām, tostarp Latvijas Inženierkonsultantu<br />
asociācijai, Latvijas<br />
Būvinženieru savienībai, Latvijas Elektroenerģētiķu<br />
un energobūvnieku<br />
asociācijai, Latvijas Logu un durvju ražotāju<br />
asociācijai, kas būvdarbu līguma<br />
cenu novērtējušas kā pamatotu<br />
un atbilstošu tirgus situācijai, atzinušas,<br />
ka LNB ēkas tehniskais projekts ir<br />
izstrādāts profesionāli augstā līmenī,<br />
tajā noteikti sarežģīti un augstvērtīgi<br />
inženiertehniskie risinājumi, atbilstoši<br />
specifiskajām prasībām, kas jāievēro<br />
bibliotēkas būvniecībā, kā arī apliecinājušas<br />
gatavību sniegt nepieciešamo<br />
profesionālo atbalstu projekta<br />
īstenošanas gaitā, apzinoties, ka<br />
Gaismas pils ir profesionāls izaicinājums.<br />
Bibliotēkas celtniecība notiks divos<br />
posmos — līdz 2009. gada septembrim<br />
paredzēts izbūvēt nulles ciklu,<br />
bet 2011. gadā pabeigt būvdarbu<br />
virszemes ciklu. Gaismas pils tiks<br />
nodota no inženiertehniskā viedokļa<br />
pilnībā pabeigta — ēka būs pieslēgta<br />
siltumapgādes, ūdensapgādes,<br />
elektroapgādes, kanalizācijas un<br />
citām komunikācijām, lai Latvijas<br />
Nacionālā bibliotēka varētu darboties<br />
un apkalpot apmeklētājus.<br />
Vienlaikus valsts aģentūra Jaunie “Trīs<br />
brāļi” turpināja darbu pie bibliotēkas<br />
infrastruktūras izstrādes, kas cieši<br />
saistīta ar detālplānojumu teritorijai,<br />
kurā atradīsies ne vien bibliotēka, bet<br />
arī Rīgas koncertzāle. Detālplānojuma<br />
izstrādes nolūks ir piedāvāt risinājumus<br />
transporta infrastruktūras attīstībai<br />
tiešā kultūras būvju tuvumā, vienlaikus<br />
ņemot vērā tuvākajā desmitgadē<br />
paredzēto attīstību Daugavas kreisajā<br />
krastā, proti, to, ka šajā rajonā<br />
taps arī Rīgas domes administratīvais<br />
centrs un virkne augstceltņu — gan<br />
biroju, gan dzīvojamās mājas. Patlaban<br />
detālplānojuma sabiedriskā apspriešana<br />
ir beigusies, par to saņemti<br />
pozitīvi atzinumi no profesionāļiem,<br />
tostarp Rīgas Arhitekta kolēģijas un<br />
Latvijas Arhitektu savienības.<br />
Nākamais vēsturiskais brīdis būs<br />
2012. gada 18. novembrī, kad bibliotēkas<br />
durvis tiks vērtas apmeklētājiem,<br />
— trīs gadus turpināsies būvniecība,<br />
bet aptuveni gads būs nepieciešams,<br />
lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
krājumus no astoņām ēkām pārvestu<br />
uz jauno mājvietu.<br />
Zigurds Magone,<br />
VA Jaunie “Trīs brāļi” direktors<br />
Foto no aģentūras AFI un j3b arhīva<br />
15<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
LabÇkais inÏeniertehniskais risinÇjums<br />
Baltijas valstu sadarb¥ba<br />
16<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
konkursā Gada labākais<br />
inženiertehniskais risinājums<br />
par 2007. gada laureātu tika<br />
atzīts LBS biedrs Aldis Grasmanis.<br />
Krone ba<strong>lv</strong>a Jurim Sta‰ulim<br />
Latvijas–Vācijas kopuzņēmums<br />
Krone piedāvāja LBS XX kongresa<br />
dalībniekiem piedalīties loterijā par<br />
iespēju no 6. līdz 9. maijam apmeklēt<br />
Veteko izstādi Madridē. Izstādes<br />
tematika: logi, fasādes, enerģijas<br />
taupīšana. Ceļu un izstādes apmeklējumu<br />
apmaksāja Schuho. Loterijā<br />
izstādes apmeklējumu laimēja LMT<br />
Celtniecības dienesta Celtniecības<br />
daļas vadītājs Juris Stašulis.<br />
Viņš ir projekta vadītājs RBS SKALS biroju<br />
ēkas kompleksa Matrožu ielā 15,<br />
Rīgā, konstruktīvajam risinājumam,<br />
kura pamatā ir monolītā dzelzsbetona<br />
karkass, kam telpisko stingrību nodrošina<br />
kāpņu telpu bloku monolītās sienas,<br />
kā arī karkasa kolonu stingrais savienojums<br />
ar pārseguma plātni, kas veido<br />
ēkas savdabīgo vizuālo tēlu. Konstruktīvo<br />
risinājumu izvērtēšanai Latvijas Būvinženieru<br />
savienībā iesniedza SIA BKB.<br />
Par biroja ēkas bumbiera daļas netradicionālo<br />
konstruktīvo risinājumu, kas,<br />
neraugoties uz sarežģīto arhitektūru,<br />
nodrošina ēkas stingrību un stabilitāti,<br />
žūrija nolēma šā projekta vadītājam Aldim<br />
Grasmanim piešķirt ga<strong>lv</strong>eno ba<strong>lv</strong>u.<br />
Latvijas–Vācijas kopuzņēmumam Krone<br />
ir vairāk nekā 10 gadu pieredze<br />
stikloto būvkonstrukciju projektēšanā,<br />
ražošanā un montāžā. Lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc alumīnija<br />
konstrukcijām, uzņēmums paplašināja<br />
ražotnes ēkas. Tagad ātri un kvalitatīvi<br />
var izpildīt lielus pasūtījumus. Tehnoloģiskās<br />
līnijas jaudas ļauj gada<br />
laikā vienā maiņā saražot 8000 m 2<br />
durvju, 12 000 m 2 logu un 30 000 m 2<br />
fasāžu sistēmu.<br />
6. martā Rīgā tikās Baltijas valstu<br />
būvinženieru savienību valdes<br />
locekļi, lai vienotos par turpmāko<br />
sadarbību saistībā ar civilo inženieru<br />
izglītību, praksi un atzīšanu<br />
citās valstīs.<br />
Visas trīs savienības ir Eiropas Civilo<br />
inženieru padomes (ECIP) biedres, un<br />
viena no ECIP darbības jomām ir profesionālās<br />
kvalifikācijas atzīšana.<br />
Tāpat ECIP mērķis ir informēt valdības,<br />
pārvaldes un profesionālās institūcijas,<br />
nosakot profesionālās kvalifikācijas<br />
standartus, un veicināt<br />
nacionālo profesionālās darbības<br />
reglamentējošo normatīvu saskaņošanu.<br />
Tāpēc Latvijas, Lietuvas un<br />
Igaunijas būvinženieru savienības nolēma<br />
izveidot darba grupu priekšlikumu<br />
izstrādei par sertificēto inženieru<br />
savstarpējo atzīšanu Baltijas valstīs<br />
un noteikt šīs grupas darba kārtību<br />
un termiņus, sagatavot un iesniegt<br />
ziņojumu par spēkā esošo nacionālo<br />
regulējumu attiecībā uz inženieru izglītību,<br />
praksi, sertificēšanu un atzīšanu<br />
citās valstīs, izvērtēt priekšlikumus<br />
un iesniegt tos nacionālo valstu<br />
valdībām pamatotiem grozījumiem<br />
nacionālajos normatīvajos tiesību<br />
aktos.<br />
Pirmajā tikšanās reizē Lietuvu pārstāvēja<br />
Lietuvas Būvinženieru savienības<br />
valdes priekšsēdētāja vietnieks Vincents<br />
Stragus un valdes loceklis, Tehniskās<br />
universitātes Kvalitātes vadības<br />
centra direktors Pravs Kuisus,<br />
Igauniju — Igaunijas Būvinženieru<br />
savienības valdes loceklis Heiki<br />
Meoss, savukārt Latviju — Latvijas<br />
Būvinženieru savienības valdes<br />
priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, valdes<br />
priekšsēdētāja vietniece Helēna<br />
Endriksone, valdes locekle Vija Gēme<br />
un LBS biedrs Aivars Jurjāns.<br />
Tika panākta vienošanās par definīciju,<br />
ko nozīmē civilais inženieris, kādas<br />
prasības katrā valstī ir šā inženiera<br />
izglītībai, sertificēšanai un tai nepieciešamajai<br />
praksei. Līdz aprīlim<br />
katras valsts būvinženieru darba grupa<br />
sagatavoja informāciju kopīgi izstrādātajā<br />
tabulā, maijā parakstīja<br />
Baltijas valstu būvinženieru savienību<br />
kopīgo vienošanos, kuru Latvijas<br />
Būvinženieru savienība prezentēja<br />
Eiropas Civilo inženieru padomei.<br />
LBS arhīva foto<br />
17<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
18<br />
Eiropas bapplevinÏenieri R¥gÇ<br />
No 22. līdz 24. maijam Latvijas<br />
Būvinženieru savienība uzņēma<br />
Rīgā 47. Eiropas Civilo inženieru<br />
padomes konferences delegātus<br />
no 23 valstīm, jo šoreiz kārtējā<br />
starptautiskā konference notika<br />
Latvijā. Kāpēc tieši pie mums?<br />
Iespēju organizēt konferenci<br />
Rīgā LBS nopelnīja ar aktivitāti,<br />
regulārām inovatīvām idejām<br />
un radošu pieeju darbam<br />
Eiropas Civilo inženieru padomē.<br />
Eiropas Civilo inženieru padome divreiz<br />
gadā organizē konferences dažādās<br />
dalībvalstīs, lai diskutētu par<br />
būvinženieru lomu un izvērtētu Eiropas<br />
Savienības likumdošanas aktu<br />
projektus.<br />
Latvijas Būvinženieru savienību padomē<br />
pārstāv LBS valdes locekle, Vides<br />
ministrijas valsts sekretāra vietniece,<br />
ministrijas Investīciju departamenta<br />
direktore Vija Gēme (viņa ir<br />
nacionālā delegāte ar balsošanas tiesībām),<br />
LBS valdes priekšsēdētāja<br />
vietniece, Valsts būvinspekcijas<br />
priekšnieka vietniece Helēna Endriksone,<br />
LBS valdes loceklis, Rīgas Tehniskās<br />
universitātes profesors, Transporta<br />
būvju institūta direktors Juris<br />
Naudžuns, LBS biedrs, Vides ministrijas<br />
Projektu ieviešanas departamenta<br />
direktors Aivars Jurjāns.<br />
Kopš Latvijas Būvinženieru savienība<br />
ir Eiropas Civilo inženieru padomē,<br />
arī Latvijai tiek nodrošināta objektīva<br />
informācija un ir pieejamas kon-<br />
sultācijas saistībā ar būvniecības procesiem<br />
Eiropā.<br />
Padomes biedri aktīvi darbojas tādās<br />
jomās kā izglītība un apmācība, ētika,<br />
vide, zinātne un attīstība, kā arī<br />
citās. Jau tagad ir izstrādāti stratēģiski<br />
plāni laika periodam līdz 2012.<br />
gadam. Padome rūpīgi strādā pie<br />
inženierbūvju vēsturiskā mantojuma.<br />
Līdz ar to ir iespējams pretendēt uz<br />
mantojuma fonda naudu tādās<br />
sadaļās kā tilti (koka, akmens, metāla<br />
utt.), civilās ēkas (dzīvojamās<br />
mājas, biroji), civilās konstrukcijas<br />
(rūpniecības ēkas, dzelzceļa stacijas,<br />
stadioni utt.), dambji, infrastruktūra<br />
transportam (autoceļi, dzelzceļi, lidlauki),<br />
reliģiskie pieminekļi, restaurēšanas<br />
darbi (ēkas, pieminekļi, tilti<br />
utt.), torņi, tuneļi.<br />
Patlaban pasaulē un arī Eiropā liela<br />
vērība tiek veltīta videi. Šajā sakarā<br />
darbs vides sekcijā saistīts ar būvniecību<br />
vietās, kur zemestrīču, plūdu un<br />
citu dabas parādību dēļ aktuāla ir<br />
aizsprostu, krasta būvju, dažādu<br />
stiprinājumu būvniecība.<br />
Eiropas Civilo inženieru padomes<br />
47. konferences ga<strong>lv</strong>enie temati:<br />
• Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto<br />
vides un transporta infrastruktūras<br />
sektoru attīstība un to<br />
ietekme uz būvniecības tirgu<br />
Latvijā;<br />
• būvproduktu direktīvas izmantošanas<br />
pieredze un attīstība Latvijā;<br />
• Baltijas valstu sadarbība izglītības<br />
un profesiju atzīšanas jomā.<br />
Pēc Latvijas ieteikuma konferences<br />
laikā darbu uzsāka jauna padomes<br />
darba grupa Klimata izmaiņas un to<br />
ietekme uz būvvidi. Būtiska loma<br />
konferencē bija tehniskajām prezentācijām,<br />
šoreiz — par infrastruktūras<br />
attīstību.<br />
ECCE konference Rīgā bija viena no<br />
visplašāk apmeklētajām pēdējo gadu<br />
laikā gan valstu, gan dalībnieku skaita<br />
ziņā. 67 dalībnieki un 20 viņus pavadošās<br />
personas vēlējās izmantot<br />
iespēju iepazīties ar Rīgu un ieradās<br />
pat dienu pirms konferences.<br />
Vija Gēme: “Latvija konferencē prezentēja<br />
vairākus sev nozīmīgus tematus,<br />
bet visbūtiskākais bija par profesionālo<br />
akadēmisko izglītību un profesionālo<br />
atzīšanu. Pēc vairāku gadu<br />
intensīva darba apsekojot un analizējot<br />
profesionālās izglītības sistēmas,<br />
tagad varam vienoties par to, ko dažādās<br />
valstīs saprot ar definīciju “civilais<br />
inženieris”. Pateicoties Latvijas iniciatīvai,<br />
prioritārais jautājums Rīgā<br />
bija profesionālā atzīšana un inženieru<br />
starptautiskā aprite. Lietuvas, Latvijas,<br />
Igaunijas, Slovākijas un Čehijas inženieri<br />
ir ienesuši jaunas idejas padomē<br />
par izglītību un praksi. Tieši izglītība<br />
ir pamatā idejai par brīvu inženieru<br />
kustību, lai katra valsts var saprast,<br />
kāda līmeņa speciālistu iegūst.”<br />
Padomes mērķis ir izstrādāt kopēju<br />
platformu profesionālās atzīšanas<br />
jomā, lai inženieriem turpmāk nevajadzētu<br />
pārvarēt birokrātiskus šķēršļus,<br />
ja nākas strādāt kādā no Eiropas<br />
Savienības valstīm. Latvijas zinātnieki<br />
Andris Krēsliņš un Juris Naudžuns bija<br />
sagatavojuši lieliskus ziņojumus, kas<br />
19<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
AKTUALITĀTES<br />
ECCE prezidents Ričards Koklejs<br />
trāpīja desmitniekā, jo lika Rīgas<br />
viesiem ieklausīties. Turklāt pozitīvs<br />
piemērs ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas<br />
sadarbība jau kopš 2000. gada<br />
un parakstītais līgums par būvinženieru<br />
izglītības koncepciju.<br />
Andris Krēsliņš minēja pārsteidzošus<br />
datus, proti, ASV sagatavo tikai 12%<br />
no viņiem nepieciešamajiem būvinženieriem,<br />
bet 23% ASV ierodas ar<br />
Eiropas augstskolu izglītību.<br />
Vēl Latvijas pienesums padomes darbā<br />
bija temati par klimata izmaiņām un<br />
energoefektivitāti, par Eiropas fondiem,<br />
tirgu, piegādēm, kvalitāti. Arī<br />
šajā jomā katrai valstij ir sava pieredze.<br />
Tika diskutēts par Eiropas direktīvām.<br />
Kā tās ievērot saistībā ar būvizstrādājumiem?<br />
Kā direktīvas ietekmēs būvmateriālu<br />
ražošanu un to pārbaudi?<br />
Konferences dalībnieki secināja, ka<br />
Latvija Eiropas direktīvu ieviešanā izdarījusi<br />
daudz vairāk nekā vecās Eiropas<br />
valstis. Ļoti pārdomāti un interesanti<br />
par šo tematu runāja Latvijas pārstāvji<br />
Uldis Rekners un Andris Šteinerts.<br />
Rīgā tika spriests par piedāvājumu<br />
un pieprasījumu būvniecības tirgū:<br />
kas to ietekmē, kādi ir profesionālie<br />
ieguvumi, kādas ir problēmas saistībā<br />
ar kvalitāti un profesionālo līmeni,<br />
kādi ir iespējamie risinājumi? Un<br />
arī tā bija Latvijas iniciatīva. Noklausījušies<br />
Sanktpēterburgas projektēšanas<br />
institūta Giprostrojmost direktora<br />
Igora Koļuševa ziņojumu par viņa<br />
vadībā projektēto Dienvidu tiltu,<br />
konferences dalībnieki atzina, ka<br />
Rīgas tiltam ir izmantoti patlaban<br />
Eiropā modernākie tehnoloģiskie un<br />
konstruktīvie risinājumi.<br />
Konferencē tika skatīti globāli jautājumi,<br />
kas ir aktuāli arī Latvijai, tāpēc Latvijas<br />
Būvinženieru savienība ir gandarīta,<br />
ka, to saprotot, konferenci atbalstīja<br />
Vides ministrija un Rīgas dome.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
P. S. Informācija par konferenci mājaslapā<br />
<strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong> un žurnāla<br />
Būvinženieris nākamajā numurā<br />
15. septembrī.<br />
AKTUALITĀTES<br />
Atbalsta Saint–Gobain rapplepn¥cas celtniec¥bu<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
valde paplašinātā sēdē izskatīja<br />
Saint–Gobain rūpnīcas celtniecības<br />
pamatojuma dokumentus un<br />
uzklausīja Saint–Gobain celtniecības<br />
produkcijas izpilddirektora<br />
Normunda Mitko stāstīto par ieceri<br />
siltumizolācijas materiālu rūpnīcu<br />
būvēt Ikšķiles novada teritorijā.<br />
Kritiski izvērtējot celtniecības pretendenta<br />
iesniegtos vizuālos un informatīvos<br />
materiālus, tostarp atsauksmes par<br />
iespējamo rūpnīcas ietekmi uz vidi, valdes<br />
sēde nolēma atbalstīt<br />
Saint–Gobain ieceri siltumizolācijas<br />
materiālu rūpnīcu celt Ikšķiles novadā<br />
šādu apsvērumu dēļ:<br />
• izvēlētais apbūves gabals atrodas<br />
dzelzceļa un valsts autoceļu tiešā<br />
tuvumā;<br />
• objektiem, kuru celtniecība ir plānota<br />
uz iepriekš minētā zemes gabala,<br />
relatīvi viegli ir atrisināmi visi inženiertehnisko<br />
sistēmu pieslēgumi;<br />
• teritorija nav apbūvēta, tātad nav<br />
paredzami nojaukšanas darbi;<br />
• tiek prognozēts, ka sakarā ar Ikšķiles<br />
novada un Ogres tiešo tuvumu rūpnīcai<br />
nebūs darbaspēka problēmu;<br />
• spriežot pēc LBS rīcībā esošās informācijas,<br />
rūpnīca neatstās degradējošu<br />
iespaidu uz vidi, turklāt visas<br />
ga<strong>lv</strong>enās ražošanas izejvielas ir<br />
iegūstamas Latvijā;<br />
• rūpnīca dos nozīmīgu ieguldījumu<br />
Ikšķiles novada un Ogres attīstībā;<br />
• rūpnīca ļaus Latvijai ne tikai apmierināt<br />
savas būvindustrijas prasības siltumizolācijas<br />
materiālu ziņā, bet 2/3<br />
produkcijas arī eksportēt;<br />
• Ikšķiles novadu vada kompetenti ci<strong>lv</strong>ēki,<br />
kas labi izprot novada attīstības<br />
tendences un realizācijas prioritātes.<br />
LBS ir gatava piedāvāt savu tehnisko<br />
un ekonomisko ekspertu pakalpojumus<br />
rūpnīcas projektēšanai<br />
un celtniecībai.<br />
20<br />
29. maijÇ tika suminÇti LBS biedri, kas piedal¥ju‰ies<br />
Latvijas Bapplevnieku asociÇcijas konkursa<br />
Gada bappleve 2007 laureÇtu objektu bapplevniec¥bÇ.<br />
Par to, kuri LBS biedri sa¿ïma LBS atzin¥bas rakstus, lasiet ÏurnÇla<br />
BapplevinÏenieris nÇkamajÇ — 8. — numurÇ 15. septembr¥.<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
21
AKTUALITĀTES<br />
Miru‰i<br />
VALDES SĒDES<br />
Viedok∫i, lïmumi<br />
22<br />
2008. gada janvārī<br />
Gunārs Berlands<br />
(dzimis 1928. gada<br />
8. janvārī)<br />
1952. gadā Gunārs<br />
Berlands abso<strong>lv</strong>ēja<br />
Latvijas Valsts universitāti un ieguva inženiera<br />
diplomu ūdensapgādes un kanalizācijas<br />
specializācijā. Pēc tam trīs<br />
gadus strādāja Baškīrijas APSR un Tuimazaņeftestroj<br />
6. celtniecības pārvaldē.<br />
Darbu turpināja Jelgavas projektu<br />
tāmju birojā. Divdesmit piecus gadus<br />
viņš nostrādāja institūtā Komunālprojekts<br />
Jelgavas KNP — vispirms par inženieri,<br />
tad par projektu ga<strong>lv</strong>eno inženieri,<br />
bet no 1970. gada līdz aiziešanai<br />
pensijā 1990. gadā bija nodaļas ga<strong>lv</strong>enais<br />
sanitārtehniķis. Šajos gados uzbūvēti<br />
un nodoti ekspluatācijā tādi objekti<br />
kā Elejas pilsētciemata ūdensvada<br />
tīkli un atdzelžošanas stacija, Elejas pilsētciemata<br />
kanalizācijas tīkli un attīrīšanas<br />
ietaises. Tās projektētas un uzbūvētas<br />
arī Saldū, Skrīveros, Rīgas rajona<br />
ciematā Gaismas. Viņa veikums ir pilsētu<br />
ūdensvada un kanalizācijas tīkli<br />
un sūkņu stacijas Jelgavā, Talsos, Bauskā,<br />
Aizkrauklē, Piltenē, Gulbenē, Saldū<br />
un citur. Visu pat grūti nosaukt. Kanalizācijas<br />
attīrīšanas iekārtas projektētas<br />
un būvētas vai visā Latvijā. Objektus<br />
viņš vienmēr redzēja ne tikai uz papīra,<br />
bet arī klātienē. Tas nekas, ka lielākā<br />
daļa veikuma atdodas zem zemes, bet<br />
Gunāram Berlandam palika apziņa, ka<br />
konkrētajā vietā ir sakārtota vide. Mīļo<br />
ci<strong>lv</strong>ēku lokā vēl tika nosvinēta 80. jubileja.<br />
Kopš 21. janvāra vakara Gunāra<br />
Berlanda vairs nav arī LBS biedru pulkā,<br />
kur viņš bija kopš 1991. gada.<br />
2008. gada februārī<br />
Āris Roze<br />
(dzimis 1946. gada<br />
14. oktobrī)<br />
Āris Roze 1970. gadā<br />
pabeidza Rīgas<br />
Politehniskā institūta Elektroenerģētikas<br />
fakultāti un ieguva diplomu rūpniecības<br />
siltumenerģētikas inženiera<br />
specialitātē. Viņš strādāja Meliorācijas<br />
institūta Ēku celtniecības projektēšanas<br />
daļā, projektēšanas un pētniecības<br />
organizācijā Silava, Rīgas pilsētas<br />
projektu tāmju kantorī. Tad sekoja<br />
darbs Stučkas (Aizkraukles) SCO un<br />
institūtā Agroprojekts. No 1994. gada<br />
Āris Roze ieņēma dažādus amatus<br />
Rīgas domes Vidzemes priekšpilsētā.<br />
Pēc piecu gadu darba Rīgas domē Āris<br />
Roze uzrakstīja iesniegumu par<br />
aiziešanu no darba, jo, viņaprāt, pilsētai<br />
svarīgu jautājumu izlemšanā tika<br />
virzīti nevis profesionāļi, bet ci<strong>lv</strong>ēki bez<br />
izglītības un zināšanām komunālajā<br />
jomā, kas gādāja par savu labumu,<br />
bet nedomāja par pilsētu. Āris Roze<br />
nespēja karot. Pēc tam viņš bija gan<br />
SIA Mehāniskās sistēmas, gan SIA<br />
Remus nami izpilddirektors. 1991.<br />
gadā Āris Roze kļuva par LBS biedru<br />
(vadīja ekspertu grupu ēku un būvju<br />
novērtēšanā un tehniskā stāvokļa noteikšanā),<br />
bija Rīgas rajona Zemes komisijas<br />
pieaicinātais eksperts, SIA<br />
LBS–Konsultants eksperts, SIA Kadaga<br />
projektu attīstības direktors. Viņs<br />
vairāk nekā trīsdesmit gadu atdeva<br />
autosportam — bija gan azartisks<br />
autobraucējs, gan piedalījās sacensību<br />
organizēšanā. Āris Roze izveidoja<br />
daudzas rallija trases.<br />
Februāris<br />
Problēmas projektēšanā<br />
19. februārī tika uzklausīti SIA Būve<br />
& Forma valdes loceklis Jānis Prauliņš<br />
un SIA Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas<br />
birojs inženieris Ilmārs<br />
Buks par problēmām projektēšanā<br />
un ieteikumiem, ko sadarbībā ar LBS<br />
varētu darīt, lai projektētāji izstrādātu<br />
kvalitatīvus projektus.<br />
Par jauno projektēšanas speciālistu<br />
sagatavošanu un problēmām mācību<br />
procesā runāja LLU Lauku inženieru<br />
fakultātes Arhitektūras un būvniecības<br />
katedras pasniedzēja Inita Vikse<br />
un RTU Būvniecības fakultātes Būvmateriālu<br />
un būvizstrādājumu katedras<br />
profesors Aleksandrs Korjakins.<br />
LBS valde nolēma:<br />
• turpināt darbu pie projektēšanas sistēmas,<br />
tostarp likumdošanas aktu,<br />
pilnveidošanas saistībā ar projekta<br />
pasūtītāja un projektētāja atbildību<br />
par būvprojekta komplekso kvalitāti;<br />
• lai nodrošinātu būvprojektu kvalitātes<br />
paaugstināšanu, uzskatīt par vitāli<br />
nepieciešamu projekta ga<strong>lv</strong>enā inženiera<br />
institūcijas atjaunošanu;<br />
• turpināt sadarbību ar valsts institūcijām,<br />
kas saistītas ar būvniecību,<br />
lai panāktu, ka būvprojekti, tostarp<br />
to ekonomiskās daļas, tiek izstrādāti<br />
pilnā apjomā atbilstoši Ministru<br />
kabineta noteikumu Nr. 312<br />
Vispārīgie būvnoteikumi prasībām;<br />
• turpināt darbu pie projektētāju<br />
profesionālās darbības apdrošināšanas<br />
pilnveidošanas;<br />
• par problēmām būvobjektu projektēšanas<br />
procesā informēt Ekonomikas<br />
ministrijas vadību un Būvniecības<br />
departamentu;<br />
• rekomendēt RTU Būvniecības fakultātei<br />
un LLU Lauku inženieru fakultātei<br />
studentu — potenciālo<br />
projektētāju — mācību procesam<br />
piesaistīt speciālistus no valsts labākajiem<br />
konstruktoru birojiem;<br />
• šā gada pirmajā pusgadā noorganizēt<br />
projektētājiem semināru<br />
konstruktoru birojā Būve & Forma;<br />
• atbalstīt LBS Arhitektūras, pilsētbūvniecības<br />
un transporta infrastruktūras<br />
sekcijas iniciatīvu plašsaziņas<br />
līdzekļos paust LBS profesionālo<br />
nostāju par jautājumiem, kas<br />
ir saistīti ar Rīgas pilsētas attīstību.<br />
23<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
VALDES SĒDES<br />
VALDES SĒDES<br />
24<br />
Marts<br />
Par gaidāmajām izmaiņām būvniecības<br />
likumdošanā<br />
Valde tika informēta par gaidāmajām<br />
izmaiņām būvniecības likumdošanā<br />
— Publisko iepirkumu likumā,<br />
nolikumā par Būvkomersantu reģistru,<br />
Ministru kabineta noteikumos<br />
Nr. 383 Noteikumi par būvprakses<br />
un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,<br />
reģistrēšanu un anulēšanu<br />
—, kā arī par tikšanos ar Ekonomikas<br />
ministrijas valsts sekretāru Anriju<br />
Matīsu, ar Būvniecības, enerģētikas<br />
un mājokļu valsts aģentūras vadību,<br />
par Iepirkumu uzraudzības biroja<br />
semināru 2008. gada 12. martā;<br />
tāpat tika sniegta informācija par<br />
uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir<br />
saistīta ar būvniecību un kuru gada<br />
darījumu kopējā vērtība ir bijusi lielāka<br />
par pieciem miljoniem latu, par<br />
LBS pārstāvja piedalīšanos apaļā galda<br />
diskusijā par tematu Vienotās iepirkumu<br />
līguma formas izmantošana<br />
būvniecības iepirkumos.<br />
Par Būvkomersantu reģistru<br />
Pirms Būvkomersanta reģistra darbības<br />
sākuma LBS un citas sabiedriskās<br />
organizācijas ierosināja reģistrāciju<br />
sakārtot tā, lai ar viena speciālista<br />
sertifikātu nevarētu reģistrēt vairākas<br />
būvfirmas. Diemžēl realitāte ir citāda<br />
— ar viena būvinženiera sertifikātu<br />
tiek reģistrētas pat 30 firmas, un<br />
bieži vien sertifikāta īpašnieks par to<br />
pat nenojauš. Sabiedriskās organizācijas<br />
ierosināja reģistrā norādīt darbības<br />
jomu un tos, kas pārkāpj noteikumus,<br />
uz laiku izslēgt no reģistra. Ir<br />
izteikti arī vairāki citi ierosinājumi, ko<br />
ierēdniecība ignorē, aizbildinoties ar<br />
ci<strong>lv</strong>ēktiesību ierobežošanu. Sabiedriskās<br />
organizācijas — Latvijas Būvinženieru<br />
savienība, Latvijas Būvnieku<br />
asociācija un Būvniecības attīstības<br />
stratēģiskā partnerība — vienojās, ka<br />
vēlreiz iesniegs priekšlikumus par<br />
Būvkomersantu reģistra darbības uzlabošanu,<br />
kā arī nepieciešamajām izmaiņām<br />
būvniecības iepirkumu likumā<br />
un Ministru kabineta noteikumos<br />
Nr. 383. LBS aicinās sertifikātu īpašniekus<br />
čempionus dalīties pieredzē ar<br />
sertifikācijas komisiju par viņu darba<br />
organizāciju un spējām atrasties 10,<br />
20 un pat 38 objektos vienlaikus.<br />
Aprīlis<br />
Augstskola pateicas LBS<br />
Pateicībā par ilggadēju sadarbību<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
Arhitektūras un būvniecības katedras<br />
asociētā profesore Si<strong>lv</strong>ija<br />
Štrausa LLU rektora Jura Skujāna vārdā<br />
pasniedza atzinības rakstus Latvijas<br />
Būvinženieru savienībai un tās<br />
valdes priekšsēdētājam Mārtiņam<br />
Straumem un valdes locekļiem Ilgvaram<br />
Niedolam, Raimondam Eizenšmitam<br />
un Viktoram Puriņam.<br />
LBS XX kongresa aktualitātes<br />
Valde izskatīja LBS XX kongresā izskanējušos<br />
priekšlikumus un problēmu<br />
pieteikumus: Rīgas pilsētas transporta<br />
un inženiertehnisko komunikāciju infrastruktūra<br />
(Jānis Dripe, Sergejs Ņikiforovs);<br />
Andrejostas teritoriālais plānojums<br />
(Valdis Trops); kvalifikācijas celšana<br />
RTU (Edvīns Butkēvičs); kļūdas<br />
tehniskajos projektos, kas sadārdzina<br />
būvprojektus (Aivars Brambis); tehnisko<br />
specifikāciju standarta nepieciešamība<br />
(Aivars Brambis); divu aplokšņu<br />
sistēmas ieviešana iepirkumu konkursos,<br />
proti, vispirms tiek izvērtēts tehniskais<br />
piedāvājums, tikai tad izmaksu<br />
piedāvājums (Aivars Brambis); nepieciešams<br />
panākt, lai būvprojektiem<br />
vienmēr būtu izstrādāta ekonomiskā<br />
daļa (Laimonis Kops); aktualitāte — sagatavot<br />
inženierus ugunsdrošības jautājumos<br />
(Vladimirs Jemeļjanovs); kā<br />
stimulēt studentus pabeigt augstskolu<br />
(Guntars Šterns); būvfirmu licencēšanas<br />
atjaunošana (Andris Vaivars); likumdošana<br />
un termini, piemēram, attīstītājs<br />
(Videvuds Ārijs Lapsa); mazie<br />
uzņēmēji un prasības viņu darbam nelielu<br />
remontu veikšanā (Tālivaldis<br />
Keivs); definīciju rekonstrukcijas un<br />
jaunbūve precizēšana (Tālivaldis Keivs);<br />
aktīvāks darbs kompetences paaugstināšanā<br />
(Raimonds Eizenšmits).<br />
LBS BSSI vērtē sertificēto inženieru<br />
darbu<br />
Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijas Novērtēšanas komisija organizēja<br />
tikšanos ar būvinženieriem,<br />
kuru sertifikāts izmantots vairāku<br />
būvfirmu reģistrēšanai. Visi būvinženieri<br />
sniedza paskaidrojumus. Ar dažu<br />
būvinženieru sertifikātiem Latvijā<br />
reģistrētas pat 38, 32, 30 firmas. Ir<br />
dažādi iemesli sertifikāta izmantošanai<br />
firmas reģistrēšanai: būvinženieris<br />
iedevis sertifikāta kopiju, mēģinājis<br />
stāties darbā, bet nav pieņemts<br />
(saņēmis solījumu, ka viņam piezvanīs,<br />
tiklīdz būs darbs), nezina, kādā<br />
25<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
VALDES SĒDES<br />
VALDES SĒDES<br />
26<br />
veidā firma tikusi pie viņa sertifikāta,<br />
patiešām strādā vairākās firmās.<br />
LBS BSSI turpinās uzklausīt būvinženierus<br />
un izstrādās konkrētus priekšlikumus<br />
Būvkomersantu reģistra sakārtošanai,<br />
kā arī vēlas redzēt, kā<br />
reāli tiek organizēts darbs, ja viens<br />
būvdarbu vadītājs vienlaikus strādā<br />
astoņos vai vairāk objektos.<br />
LBS valde nolēma:<br />
• maijā organizēt diskusiju par pilsētas<br />
komunikācijām;<br />
• sadarboties ar RTU augsta līmeņa<br />
projektu vadītāju sagatavošanā —<br />
organizēt kursus un praktiskās<br />
nodarbības;<br />
• vēlreiz vērsties Ekonomikas ministrijā<br />
ar priekšlikumu par eksperta<br />
lomas palielināšanu būvniecībā, kā<br />
arī par jau iepriekš izteiktajām idejām,<br />
kas iegūlušas ministrijas kabinetu<br />
atvilktnēs;<br />
• izveidot komisiju un apsekot vairākus<br />
objektus, lai pārbaudītu būvuzraudzību;<br />
par rezultātiem rakstiski<br />
ziņot Ekonomikas ministrijai;<br />
• ierosināt Rīgas domei izveidot pilsētas<br />
ga<strong>lv</strong>enā inženiera amatu ar<br />
vecuma cenzu līdz 55 gadiem;<br />
• LBS XXI kongresu rīkot 2009. gada<br />
27. martā.<br />
Maijs<br />
Valsts autoceļu attīstība un<br />
finansēšana<br />
Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts<br />
ceļi valdes priekšsēdētājs, LBS valdes<br />
priekšsēdētāja vietnieks Tālis Straume<br />
valdi informēja par valsts autoceļu attīstību<br />
un finansēšanu no 2008. līdz<br />
2013. gadam. Latvijā ir 69 000 km ceļu,<br />
un 2. šķiras ceļus vajadzētu nodot<br />
pašvaldību aprūpē. Astoņu gadu laikā<br />
divas reizes pieaudzis automobiļu<br />
skaits, apaļkoku pārvadātāji atļauto<br />
50 tonnu vietā ved pat 95 tonnas. Slodze<br />
uz lauku ceļiem pieaugusi par<br />
91,7%. Ļoti slikts segums pašlaik ir<br />
44% Latvijas ceļu; 60% ceļu kalpošanas<br />
ilgums pārsniedz 10 gadus, bet<br />
desmit gadu laikā pilnībā ir jāmaina<br />
augšējais segums. “Ceļiem ir divi ienaidnieki:<br />
ūdens un Finanšu ministrija,”<br />
teica Tālis Straume. Tikai kopš<br />
2006. gada ir palielinājies finansējums<br />
ceļu nozarei. Pirms gada stājās spēkā<br />
izmaiņas likumdošana.<br />
Prioritātes līdz 2013. gadam: ceļu atjaunošana,<br />
tiltu rekonstrukcija, satiksmes<br />
drošības uzlabošana (tiek būvēti<br />
apgaismoti gājēju celiņi), ātrsatiksmes<br />
ceļu būvniecība (pirmais<br />
posms — apvedceļš ap Rīgu kā privātās<br />
partnerības pilotprojekts). Jauniem<br />
ceļiem atvēlēts 10–15% no kopējā<br />
finansējuma ceļu būvniecībā. Izstrādāta<br />
programma grants ceļu asfaltēšanai,<br />
kur ga<strong>lv</strong>enais princips ir<br />
noasfaltēt maršrutu, piemēram, Gulbene–Rēzekne,<br />
lai grantētā posma<br />
dēļ nav jāveic apkārtceļš caur Ba<strong>lv</strong>iem.<br />
Tika runāts arī par materiālu cenām.<br />
Tālis Straume pastāstīja, ka Latvijas<br />
karjeros nav kvalitatīva dolomīta, savukārt<br />
lietuvieši to pārdod ar 20%<br />
uzcenojumu, jo arī viņiem trūkst šā<br />
materiāla. Krievijā ražotais bitums ir<br />
nekvalitatīvs, un tas ietekmē arī<br />
mūsu ceļu seguma kvalitāti.<br />
Rīgas transporta infrastruktūras<br />
attīstības plāni un problēmas<br />
Rīgas domes Satiksmes departamenta<br />
direktora vietnieks Edgars Strods<br />
izklāstīja LBS valdei, kāda ir situācija<br />
Rīgā transporta jomā un kādi ir attīstības<br />
plāni. Ga<strong>lv</strong>aspilsētā pārvietojas<br />
43% no visa valsts transporta. Par tik<br />
strauju pieaugumu “jāpateicas”<br />
spontānajai ciematu celtniecībai Pierīgā.<br />
Tiem nav savas infrastruktūras<br />
un sabiedriskā transporta. Rīgas satiksmes<br />
karkasu vienā virzienā veido<br />
Dienvidu un Ziemeļu šķērsojums,<br />
otrā virzienā — Austrumu maģistrāle.<br />
Ir apstiprināts trīs gadu plāns, lai<br />
varētu izbūvēt ceļu no Slāvu tilta līdz<br />
Viestura ielai. Austrumu maģistrāli<br />
plānots savienot ar Ziemeļu šķērsojumu.<br />
Tiks pabeigts Meža prospekta<br />
krustojums, bet pēc diviem gadiem<br />
arī pēdējais Austrumu maģistrāles<br />
posms. Darbs pie Rietumu maģistrāles<br />
vēl nav sākts. Drīz tiks izbūvēta<br />
Deglava iela līdz Rīgas robežai. Ir izprojektēts<br />
Juglas–Biķernieku ielas<br />
turpinājums. Tiks noslēgts līgums<br />
par Čaka ielas rekonstrukciju un izveidoti<br />
veloceliņi, vispirms posmā<br />
Rīgas centrs–Berģi.<br />
Eiropas Civilo inženieru padomes<br />
47. konference<br />
Vija Gēme, valdes locekle, Vides ministrijas<br />
valsts sekretāra vietniece, Investīciju<br />
departamenta direktore: “Latvijai<br />
ir iespēja prezentēt vairākus svarīgus<br />
tematus: profesionālā atzīšana, vēsturiskais<br />
mantojums, izglītība, būvizstrādājumu<br />
novērtēšana, energoefektivitāte.<br />
Ļoti būtisks ir jautājums par profesionālo<br />
hartu un attiecībām starp<br />
valstu speciālistiem. Latviju konferencē<br />
pārstāvēs arī vairāki zinātnieki: Andris<br />
Krēsliņš, Uldis Rekners, Andris Šteinerts.<br />
Eiropas inženieri tiks iepazīstināti<br />
ar Rīgu un vienu no apjomīgākajiem<br />
objektiem — Dienvidu tiltu.” Konferencē<br />
piedalīsies viesi no 23 valstīm:<br />
67 dalībnieki un 20 viņus pavadošas<br />
personas.<br />
SIA LBS–Konsultants<br />
Tā kā līdzšinējā SIA LBS–Konsultants<br />
valdes priekšsēdētāja, Valsts būvinspekcijas<br />
priekšnieka 1. vietniece, LBS<br />
valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna<br />
Endriksone uzrakstījusi atlūgumu,<br />
par valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts<br />
līdzšinējais uzņēmuma valdes<br />
loceklis, Latvijas Universitātes Fizikas<br />
institūta projektu vadītājs un būvuzraugs<br />
Vitolds Kušners.<br />
P. S. Vairāk lasiet <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
rubrikā Valdes sēdes.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
27<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
PERSONĪBA<br />
PERSONĪBA<br />
28<br />
Ar harmoniju un atbild¥bu<br />
VAS Latvijas Valsts ceļi valdes<br />
priekšsēdētājs Tālis Straume<br />
pietiekami labi ir apguvis vairākas<br />
jomas, taču par savu maizes darbu<br />
izvēlējies tikai vienu no tām, pārējām<br />
atvēlot vaļasprieku lomu.<br />
Kas pirmais ienāk prātā, atceroties<br />
skolas gadus?<br />
Liela slodze. Vienlaikus beidzu trīs skolas:<br />
vislabāko skolu — Ventspils Jāņa<br />
Fabriciusa 1. vidusskolu, tagadējo 1.<br />
ģimnāziju, bērnu jaunatnes sporta<br />
skolu divās sekcijās — basketbolā un<br />
tenisā — un Ventspils mūzikas vidusskolas<br />
2. kursu. Tas nebija vienkārši. Atceros<br />
mūžīgo laika trūkumu. Vienmēr<br />
bija jābūt labā formā, lai visu izdarītu.<br />
Kurā brīdī izlēmāt kļūt par ceļinieku?<br />
Kāpēc negribējāt būt sportists,<br />
sporta treneris, pianists?<br />
Vienmēr esmu izmantojis pašnovērtēšanas<br />
sistēmu. Apzinājos, ka, spēlējot<br />
basketbolu, par izcilu sportistu nekļūšu,<br />
taču startēt republikas līmenī varēju.<br />
Tāpat man nebija ilūziju, ka varētu būt<br />
pianists. Reizēm gan pavīd doma, kas<br />
būtu, ja toreiz būtu... Ceļiniekus izvēlējos<br />
pragmatisku apsvērumu dēļ. Sešdesmitajos<br />
gados sākās ceļu renesanse.<br />
Grants ceļus pamazām nomainīja<br />
tolaik modernais asfaltbetona segums.<br />
Pazīstamākie ceļinieki, piemēram, Sviķa<br />
kungs, kas tagad ir Ceļinieku muzeja<br />
vadītājs, teica, ka šai profesijai ir<br />
brīnišķīga nākotne un lielas perspektīvas.<br />
Es ieklausījos. Taču svarīgi bija arī<br />
tas, ka Rīgas Politehniskais institūts<br />
tolaik bija tāda kā Fizkultūras institūta<br />
filiāle, proti, varēja apvienot studijas ar<br />
intensīvu, pusprofesionālu sportošanu.<br />
Vai jābūt izteikti paškritiskam, lai<br />
sevi novērtētu?<br />
Man tas nav grūti. No kolēģiem pat<br />
esmu saņēmis aizrādījumus, ka pārāk<br />
kaisu sev pelnus uz ga<strong>lv</strong>as. Tā ir iedzimta<br />
īpašība. Mani vecāki bija superatbildīgi<br />
ci<strong>lv</strong>ēki. Es vairs neesmu tajā līmenī,<br />
bet kaut kas ir palicis.<br />
Kā var nostrādāt tik ilgi valsts darbā<br />
un, kā saka, nesamaitāties?<br />
Pats brīnos… Noteikti jau esmu samaitājies,<br />
tikai varbūt nedaudz citā izpratnē,<br />
piemēram, ja runa ir par inženiervērtību,<br />
ko lieku visaugstākajā plauktiņā.<br />
Man nav tādas kvalifikācijas, kāda<br />
varētu būt un kāda būtu bijusi, ja nestrādātu<br />
tur, kur patlaban esmu. Kā tik<br />
ilgi var nostrādāt valsts darbā? Iemesls<br />
ir jau minētā no vecākiem mantotā atbildība.<br />
Nevaru atmest ar roku, ja kaut<br />
kas nesanāk, un ķerties klāt nākamajam.<br />
Kad 1990. gadā ministrs Janovskis<br />
mani uzaicināja savā komandā, lai<br />
pārveidotu padomju mantojumu tirgus<br />
ekonomikā, tikos ar saviem darbabiedriem<br />
ceļiniekiem visā Latvijā. Viņu<br />
viedokli vērtēju ļoti augstu. Ja viņi nesaka,<br />
ka man laiks vākties prom, tad<br />
jau vēl jāstrādā. Vēl viens iemesls —<br />
neuzskatu, ka manas zināšanas un<br />
spēja strādāt, atvērtība novitātēm, mēģinājumi<br />
visu laiku kaut ko mainīt un<br />
uzlabot tajā šļurā, kas ir visapkārt, atrodas<br />
kaut kur aizmugurē. Tās zināšanas<br />
vēl ir noderīgas.<br />
Kas jūs iepriecina un kas nepatīk?<br />
Man ir prieks, ka tik ātrā tempā esam<br />
mainījuši savu dzīvi. Apbēdina... Varbūt<br />
skaudri skan, bet tas, ka ieviesies<br />
diletantisms, ka ci<strong>lv</strong>ēki sāk autoritatīvi<br />
runāt par lietām, no kurām neko<br />
nesaprot.<br />
Ko varat teikt tiem, kas atbrauc no<br />
Lietuvas un Igaunijas un jautā, kāpēc<br />
mums ceļi ir sliktāki nekā kaimiņiem?<br />
Starptautisks vērtējums liecina, ka ceļiem<br />
ir divi ienaidnieki: ūdens un Finanšu<br />
ministrija. Bieži vien ministrijas<br />
ci<strong>lv</strong>ēki nespēj saprast ceļu būves un<br />
ceļu uzturēšanas izmaksas. Tās ir<br />
grandiozas. Lietuvā labāku ceļu saknes<br />
meklējamas tālākā pagātnē. Padomju<br />
okupācijas gados lietuviešiem<br />
ceļi bija nacionālais lepnums tāpat kā<br />
basketbols. Kā viņi strādāja, kā viņi<br />
cīnījās par lie<strong>lv</strong>alsts ieguldījumiem!<br />
Tāpēc Lietuvas ceļu industrija bija<br />
krietni augstākā līmenī nekā mūsējā.<br />
Vēl ir atšķirības finansējumā un izpratnē<br />
par ceļu nozīmi. Krīzes laikā<br />
lietuviešiem kritums bija stipri mazāks<br />
nekā mums. Viņiem ir attīstītāka<br />
ceļu zinātne. Lietuviešu zinātnieki risina<br />
tādus jautājumus, kādi pie<br />
mums netiek pētīti, piemēram, ceļu<br />
segas. Tādas valstis kā Zviedrija, Somija<br />
ceļiem izmanto 2–3% no iekšzemes<br />
kopprodukta, Lietuva 2006. gadā<br />
šai nozarei atvēlēja 1,3%, savukārt<br />
mums tajā gadā bija 0,7%, igauņiem<br />
— 0,8%. Ceļu ietekmi uz tautsaimniecību<br />
valsts līmenī neesam sapratuši<br />
tik labi kā mūsu kaimiņi.<br />
Kādas ir Latvijas ceļinieku stiprās un<br />
vājās puses?<br />
Brīnums, kā daudzi ceļinieki izdzīvoja<br />
kritiskajos gados. Tāpēc par stipro pusi<br />
varētu uzskatīt sīkstumu. Diemžēl<br />
mums pietrūkst perfektuma — gan<br />
projektētājiem, gan arī pasūtītājiem, lai<br />
iedotu pēc iespējas precīzāku uzdevumu,<br />
gan darbu izpildes gaitā. Mani,<br />
piemēram, izbrīna, kāpēc neviens Latvijā,<br />
būvējot jaunu ceļu, nemāk izveidot<br />
šuvi starp joslām. Jau tajā pašā gadā,<br />
kad ceļš tiek nodots ekspluatācijā,<br />
vai nākamajā šuvi mēģina aizdarīt. Tiek<br />
sabojāts izskats, nevar uzzīmēt<br />
marķējumu.<br />
Ceļam jāatbilst tai satiksmei, kāda pa<br />
to notiek. Tam nevajag būt ne lielākam,<br />
ne mazākam. Ja tas ir par lielu, tā<br />
ir smaga nasta sabiedrībai. Ceļš ir kvalitatīvi<br />
jāuztur. Viens tāds piemērs ir ceļa<br />
posms starp Nīcgali un Daugavpili.<br />
Daugavpilieši pieprasīja pirmās kategorijas<br />
autoceļu, lai apmierinātu savas<br />
ambīcijas. Tas tika izbūvēts, bet satiksme<br />
tāpēc intensīvāka nekļuva. Tā kā<br />
naudas ir maz, kritiskos apstākļos, piemēram,<br />
ziemā, bijām spiesti vienu ceļa<br />
pusi taisīt ciet, lai sniegs nav lieki jātīra.<br />
Tas tikai tāpēc, ka apsteidzām laiku.<br />
Varbūt kādreiz tur vajadzēs maģistrāli,<br />
bet ne patlaban. Radīta infrastruktūra,<br />
kuru nevaram uzturēt.<br />
Kādu redzat nozari tuvākajos desmit<br />
gados un kādus redzat Latvijas ceļus<br />
un ceļiniekus?<br />
Nākotni saskatu perfektumā, sakārtotībā.<br />
No būvinženiera viedokļa kapitālie<br />
risinājumi, manuprāt, nepieciešami<br />
Pierīgas mezglam, bet pārējais... Šaubos,<br />
vai ar šādu iedzīvotāju blīvumu un<br />
automobiļu skaitu visā Latvijā vajadzīgi<br />
fundamentāli ceļu risinājumi.<br />
Nākotni redzu arī kvalitatīvi jaunā samaksas<br />
kārtībā par ceļu lietošanu. Mēs<br />
taču norēķināmies, piemēram, par<br />
elektrību. Latvijai, apsteidzot laiku,<br />
29<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
30<br />
PERSONĪBA<br />
vajadzētu par to domāt. Jātiek skaidrībā,<br />
ko ceļu lietotājs par savu samaksāto<br />
naudu var saņemt. Tas nenozīmē<br />
maksas ceļus, bet gan līdzšinējās maksāšanas<br />
kārtības aizstāšanu ar citu. Jāattīsta<br />
inteliģentās satiksmes vadības<br />
sistēmas, lai intensificētu ceļu izmantošanu.<br />
Jāizveido automaģistrāļu sistēma,<br />
kur to prasa satiksme un ekonomiskie<br />
aprēķini. Savus kolēģus mudinu<br />
pastrādāt un likvidēt ilūziju par grants<br />
ceļiem. Mums to ir pārāk daudz. To izmantošanas<br />
intensitāte ir zema. Tiem<br />
vairāk ir sociālas un reģionālas attīstības<br />
nozīme. Inženieriem tas ir plašs<br />
darba lauks, jo jāmeklē racionāli un lēti<br />
risinājumi. Ja tiktu dots uzdevums visur,<br />
kur ir grants ceļi, ierīkot asfalta ceļus,<br />
to ekonomiski nevarētu izdarīt.<br />
Kas emocionāli bijusi lieliskākā dāvana<br />
vai ba<strong>lv</strong>a, ko jebkad esat saņēmis?<br />
Darbs pie VIA Baltica noritēja sarežģītā<br />
politiskā un ekonomiskā situācijā, toties<br />
rezultāts deva gandarījumu. Problēma<br />
jau nebija uzbūvēt ceļu, bet gan<br />
“lauzt ceļu” uz demokrātisku sabiedrību.<br />
Ne jau visi bija vienādi ieinteresēti,<br />
ne visiem tas patika, ne visiem tā bija<br />
prioritāte. Kad to visu izdevās sakārtot<br />
un beidzot varēja teikt, ka kopā ar somiem,<br />
igauņiem, lietuviešiem un poļiem<br />
esam izdarījuši labu darbu, pārņēma<br />
pozitīvas emocijas.<br />
Jūs esat saņēmis Triju Zvaigžņu<br />
ordeni...<br />
Ordeni, kas tika piešķirts man, es uztveru<br />
kā atzinību visai nozarei. Protams,<br />
nevaru noliegt, ka tolaik biju Autosatiksmes<br />
departamenta direktors,<br />
ka aktīvi līdzdarbojos visās restrukturizācijas<br />
lietās, ka izvirzījām labu ideju<br />
par Autoceļu fondu, kuru nedaudz nomīdīja.<br />
Jā, es ordeni ar cieņu pieņēmu,<br />
bet ne kā savu...<br />
Kāpēc jūsu vaļasprieki ir teniss un<br />
kalnu slēpošana, nevis skriešana un<br />
alpīnisms?<br />
Skriešana man nepatīk. Prieku sagādā<br />
bumbu spēles. Patīk tie sporta veidi,<br />
kur kādu var, kā saka, apčakarēt. Labāk<br />
to darīt sporta laukumā, nevis dzīvē.<br />
Izlādēties vajag laukumā. Ja runājam<br />
par slēpošanu, man tur nav nekādu<br />
nopelnu, mani pierunāja draugs Gulbis,<br />
arī LBS biedrs. Viņš jau agrāk “pilināja”,<br />
bet, kad es jau biju senioru vecumā,<br />
vienkārši pateica: “Pietiek te<br />
darboties ar visādām lietām, jābrauc<br />
uz kalniem!”<br />
Kad jūs spēlējat klavieres?<br />
Katru vakaru. Kad pēc darba atbraucu<br />
mājās, man ir divi relaksēšanās pasākumi:<br />
vispirms braucu ar velosipēdu —<br />
katru vakaru noripinu apmēram 20 kilometrus<br />
— un, kad visi sārņi no ga<strong>lv</strong>as<br />
ir ārā, uzspēlēju klavieres.<br />
Vai ir kāds īpašs repertuārs?<br />
Raimonda Paula, Imanta Kalniņa<br />
dziesmas, dzērājdziesmas, visi latviešu<br />
songi.<br />
Kas jūs īpaši fascinē, kas jums ir<br />
svarīgs ikdienā?<br />
Ģimene un darba kolektīvs ir pirmajā<br />
vietā... Cenšos nelaist garām neko no<br />
Latvijas Nacionālās operas repertuāra.<br />
Opera man ir svēta vieta jau kopš studiju<br />
gadiem. Cenšos apmeklēt visus izcilos<br />
mūzikas pasākumus. Vajag redzēt<br />
un dzirdēt Vestardu Šimku, Elīnu Garanču,<br />
Latvijas Nacionālo simfonisko<br />
orķestri. Mans mīļākais teātris atrodas<br />
Valmierā. Man vienmēr ir interesanti<br />
skatīties viņu izrādes, jo skatītājam nodotais<br />
vēstījums ir saprotams. Nav svarīgi,<br />
vai es tam piekrītu vai ne, tam jābūt<br />
skaidram. Ja teātrī jādomā, kāda<br />
velna pēc to rāda, zūd interese. Tā man<br />
ir noticis ar Rīgas teātriem.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
Visu interviju lasiet mājaslapā<br />
<strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong> sadaļā Personības.<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
REĢIONOS<br />
Konference ValmierÇ<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
reģionālo kopu pārstāvju atklāto<br />
konferenci Būvniecības procesa<br />
šodienas aktuālākās problēmas 2008.<br />
gada 1. februārī noorganizēja LBS<br />
Valmieras kopas vadītājs, Valmieras<br />
pilsētas ga<strong>lv</strong>enais būvinspektors Juris<br />
Mellēns ar savu komandu. Konferenci<br />
atbalstīja Valmieras dome.<br />
Konferences darbā piedalījās par<br />
būvniecību atbildīgie pārstāvji no<br />
Rīgas domes, Liepājas, Daugavpils,<br />
Madonas, Jēkabpils, Cēsu, Limbažu,<br />
Valmieras reģiona un Valmieras pilsētas,<br />
kā arī Ekonomikas ministrijas<br />
Būvniecības departamenta, Latvijas<br />
Būvinženieru savienības, Latvijas Inženierkonsultantu<br />
asociācijas, Latvijas<br />
Būvinspektoru un būvuzraugu<br />
asociācijas vadītāji.<br />
LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš<br />
Straume: “Pēdējos gados daudz kas ir<br />
mainījies. Piemēram, inženieris konstruktors<br />
nedrīkst projektēt ražošanas<br />
ēkas, bet arhitekts drīkst. Jāpārskata iepirkumu<br />
likums. Jāpanāk, lai iepirkumos<br />
nebūtu dempinga cenu. Vajadzētu<br />
nevis ievest viesstrādniekus, bet darīt<br />
visu iespējamo, lai Latvijā atgrieztos<br />
uz ārzemēm izbraukušie ci<strong>lv</strong>ēki.”<br />
Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu<br />
asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ogres<br />
novada būvinspektors un Ropažu pagasta<br />
būvinspektors Raitis Gultnieks:<br />
“Apmeklētāji stāsta, ka katrā būvvaldē<br />
ir citādas prasības, kaut gan likumdošana<br />
ir viena. No visiem iesniegtajiem<br />
tehniskajiem projektiem pirmajā reizē<br />
apmēram 90% tiek atdoti atpakaļ kā<br />
nekvalitatīvi un prasībām neatbilstoši.<br />
Būvuzraugi nestrādā ar dokumentāciju,<br />
tātad savu darbu dara nekvalitatīvi.<br />
Pasūtītāji ir nekompetenti, slēdz līgumus<br />
par dažādiem darbiem, neinformējot<br />
būvuzraugu. Eksperti dod tādus<br />
slēdzienus, kādus viņiem prasa. Tehniskajos<br />
projektos nav norādīti ugunsdrošības<br />
pasākumi. Ierosinu īpaši pievērsties<br />
individuālajiem būvētājiem, kaut<br />
vai izstrādājot atsevišķu likumu, jo šajā<br />
lauciņā ir daudz nelikumību.”<br />
LBS Liepājas kopas vadītāja Līvija<br />
Krauja: “Nav attaisnojusies trīs pakāpju<br />
inspekcija būvuzraugiem. Viņi<br />
strādā vairākos objektos, līdz ar to<br />
nav rezultāta. Ierosinu aģentūrā izveidot<br />
būvuzraugu brigādes, kas piedalītos<br />
valsts un pašvaldību objektu<br />
būvuzraudzībā. Arī autoruzraugi bieži<br />
vien nepilda savas funkcijas. Šādos<br />
gadījumos nav nekādu soda sankciju,<br />
izņemot sertifikātu atņemšanu.”<br />
Liepājas rajona pašvaldību apvienotās 31<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
REĢIONOS<br />
REĢIONOS<br />
32<br />
būvvaldes vadītājs, būvinspektors Andris<br />
Vaivars: “Pirms būvkomersanta reģistrācijas<br />
apliecības bija licences, kurās<br />
tika norādītas uzņēmuma darbības<br />
jomas un termiņš. Tagad tiek noslēgts<br />
fiktīvs līgums ar kādu sertificētu speciālistu,<br />
un uzņēmums tiek reģistrēts Būvkomersantu<br />
reģistrā. Šāda firma startē<br />
iepirkumu konkursos, pēc tam pazūd.<br />
Un nav neviena, kam prasīt atbildību.<br />
Sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu<br />
pēc apvienošanas Liepājas rajonā<br />
no 26 pagastiem tiks izveidoti astoņi<br />
novadi (tā tiek prognozēts). Pašreiz<br />
rajona būvvaldē strādā trīs speciālisti.<br />
Pēc reformas nebūs rajona būvvaldes,<br />
bet katrā novadā vajadzēs savu<br />
būvvaldi, jo novadi nevarēs deleģēt citus<br />
speciālistus. Kur tādus ņemt? Jau<br />
tagad ir speciālistu trūkums.”<br />
SIA SCO Centrs valdes priekšsēdētājs<br />
Jānis Matisons: “Valsts un pašvaldību<br />
iepirkuma vai piedāvājuma dokumentācijai<br />
jāizstrādā standarta nolikums.<br />
Tādā veidā atrisinātos jautājums<br />
par būvfirmu kvalifikāciju.”<br />
Būvinženieris Sergejs Meierovics:<br />
“Patlaban strādā sertifikāti, nevis<br />
būvuzraugi, būvdarbu vadītāji un citi.<br />
Dempinga cenas ir viegli novērst,<br />
bet par to nav intereses, jo tad tiktu<br />
atņemti lieli līdzekļi valsts un pašvaldību<br />
amatpersonām. Kas tomēr būtu<br />
jādara? Vispirms jābūt detalizētai<br />
tāmei. Pēc tam no Valsts ieņēmumu<br />
dienesta vajadzētu saņemt izziņu, ka<br />
tāds objekts ir uzskaitē. Pirms objekta<br />
nodošanas ekspluatācijā atkal vajadzētu<br />
izziņu no Valsts ieņēmumu<br />
dienesta, ka darbi par minēto summu<br />
ir izdarīti. Jāievēro ekspertu un<br />
būvinženieru ētika. Ja objektā ir labi<br />
materiāli, bet slikts izpildītājs, tad<br />
būs arī slikts rezultāts. Materiālu sagandētājs<br />
jāsauc pie atbildības.”<br />
LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš<br />
Straume: “Katrā sertificēšanas reizē<br />
10–15% pretendentu netiek pagarināti<br />
sertifikāti. Viņi ļoti bieži nemāk<br />
atbildēt uz elementāriem jautājumiem.<br />
Ir tādi, kas trīs reizes kārto<br />
eksāmenus.”<br />
SIA Grods un SIA GRODS un Partneri<br />
valdes loceklis un īpašnieks Guntis<br />
Lapiņš: “Valsts un pašvaldību iepirkumiem<br />
jāveido kontroltāme. Tad iepirkumā<br />
var vadīties pēc principa, ka piedāvājums<br />
drīkst atšķirties no kontroltāmes<br />
zemākās cenas par 10%, bet<br />
augstākās cenas — par 15%.”<br />
Būvuzraugs un projektu vadītājs<br />
Valdis Valainis: “Cēsīs 2004.–2005.<br />
gadā tika izstrādāts projekts, bija<br />
kontroltāme, bet piedāvājuma zemākā<br />
cena to pārsniedza trīs reizes.”<br />
P. S. Sīkāk par konferenci, diskusijām,<br />
nolemto un Ekonomikas ministrijai izstrādātajiem<br />
priekšlikumiem lasiet LBS<br />
mājaslapas <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong> rubrikā<br />
Reģionālās kopas.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
LBS viesojas Ventspil¥<br />
13. maijā Latvijas Būvinženieru savienības<br />
biedriem bija iespēja viesoties<br />
vairākos Ventspils objektos. Starp<br />
tiem bija arī biodīzeļa rūpnīca un<br />
Aizsardzības ministrijas sporta centrs.<br />
Biodīzeļa rūpnīca Ziemeļu ielā 21,<br />
Ventspilī. Tās būvniecība tika uzsākta<br />
2006. gada 27. jūlijā pēc AS Siltumelektroprojekts<br />
izstrādātā būvprojekta.<br />
Tā autors ir būvinženieris Georgijs Murauskis.<br />
No pasūtītāja puses celtniecības<br />
projekta vadītājs ir Jānis Ādamsons.<br />
Būvniecības 1. kārta ietver ga<strong>lv</strong>eno<br />
ražošanas korpusa ēku, katlu māju,<br />
ugunsdzēsības sūkņu staciju, elektrosadali,<br />
caurlaides ēku, dzesēšanas iekārtu<br />
ēku, kompresoru staciju, septiņas<br />
tvertnes (šķidro produktu noliktavas),<br />
attīrīšanas ierīces, kravas autosvarus,<br />
dzelzceļa vagonu un kravas auto<br />
izkraušanas estakādi, četras sēklu glabāšanas<br />
tvertnes (katra 5000 tonnām),<br />
elevatora torni un dūmeni.<br />
Kompleksa 1. kārtas objekti tika pieņemti<br />
ekspluatācijā šā gada 29. februārī,<br />
bet 2. kārtas objektus bija<br />
plānots pabeigt maija beigās.<br />
Būves 1. kārtas kopējās izmaksas bija<br />
vairāk nekā 32 miljoni latu.<br />
Būvniecību objektā veic ga<strong>lv</strong>enais būvuzņēmējs<br />
SIA Constructus: projekta<br />
vadītāja ir Rita Markova–Gavrilova, atbildīgais<br />
darbu vadītājs ir Arturs Stangainis,<br />
autoruzraudzību objektā veic<br />
Jurijs Mostovojs, būvuzraugi ir Ludmila<br />
Ovčiņikova un Jānis Gagals.<br />
33<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
REĢIONOS<br />
LR Aizsardzības ministrijas sporta<br />
centrs Brīvības ielā 14, Ventspilī.<br />
60% tā finansējuma veido valsts līdzekļi<br />
un 40% — pašvaldības līdzekļi.<br />
Objekta pasūtītāja ir Ventspils Sporta<br />
pārvalde. Pasūtītāja funkcijas veic<br />
Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā<br />
pārvalde. Būvprojekta autores ir projektēšanas<br />
biroja Arho arhitektes Vita<br />
Balode un Inta Lagzdiņa. Viņas arī veic<br />
objekta autoruzraudzību. Sporta kompleksā<br />
ietilpst sporta zāle (36x20 m) ar<br />
stacionārām tribīnēm, kurās paredzētas<br />
150 vietas, šautuve ar sešiem šaušanas<br />
celiņiem (iespējas šaut 50, 25 un<br />
10 m distancē), smagatlētikas zāle<br />
(18x9,5 m), ārēja alpīnistu siena ar<br />
kāpšanas sienu garumu 12 m un augstumu<br />
14 m, ēdināšanas bloks — kafejnīca<br />
ar 150 vietām 1. ģimnāzijas<br />
vajadzībām.<br />
Ēkai ir metāla un dzelzsbetona karkass,<br />
kolonnas, metāla kopnes un dzelzsbetona<br />
pārseguma paneļi, savienotais<br />
jumts. Tās apdare veidota ar dekoratīvo<br />
apmetumu, stikla paketēm un<br />
Fassetti–H loksnēm. Objekta kopējās<br />
izmaksas — 3,2 miljoni latu.<br />
Būvdarbi tika uzsākti 2007. gada<br />
4. janvārī. Ga<strong>lv</strong>enais būvuzņēmējs ir<br />
SIA Pilsbūve. Atbildīgie darbu vadītāji ir<br />
Aivars Avotiņš un Vladimirs Budigins,<br />
būvuzraugs — Vilnis Balodis.<br />
Objekts nodots ekspluatācijā maija<br />
sākumā.<br />
Ingrīda Eklone,<br />
Ventspils domes Būvniecības<br />
administratīvās inspekcijas vadītāja<br />
Foto no Ventspils domes Būvniecības<br />
administratīvās inspekcijas arhīva<br />
IZGLĪTĪBA<br />
LLU studenti DÇnijÇ<br />
Seši Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātes 3. kursa studenti<br />
kopā ar Skotijas, Francijas, Holandes<br />
un Dānijas studējošās jaunatnes<br />
pārstāvjiem no 7. līdz 12. aprīlim<br />
piedalījās starptautiskā projektā<br />
Kopenhāgenas universitātes<br />
Inženierkoledžā.<br />
Uz Kopenhāgenu studentus pavadīja<br />
asistents Raitis Brencis, kas ir LBS<br />
biedrs. Delegācija brauca ar universitātes<br />
mikroautobusu līdz Klaipēdas ostai,<br />
tad ar prāmi pārcēlās uz Karlshamnu<br />
Zviedrijā. Tika izmantota iespēja apskatīt<br />
Eiropas augstāko ēku Turning<br />
Torso, kas atrodas šajā valstī. Mājupceļā<br />
studenti iepazinās ar Berlīni.<br />
Starptautiskās nedēļas 160 dalībnieki<br />
apmeklēja Kopenhāgenas inženierbūves<br />
un viesojās Zviedrijas pilsētā Malmē,<br />
kur vēroja apakšzemes dzelzceļa<br />
būvniecību un apskatīja tiltu starp Kopenhāgenu<br />
un Malmi. Protams, bija arī<br />
izklaides pasākumi, ko organizēja viesmīlīgie<br />
dāņu studenti. Nedēļas beigās<br />
katrs dalībnieks stāstīja par redzēto.<br />
Pēc interesanti pavadītās nedēļas Dānijas<br />
ga<strong>lv</strong>aspilsētā Kopenhāgenā studenti<br />
izteica vēlmi arī nākamgad piedalīties<br />
internacionālajā nedēļā, kas notiks<br />
Skotijas ga<strong>lv</strong>aspilsētā Edinburgā.<br />
34<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
Latvijas BapplevinÏenieru savien¥bas rekviz¥ti biedra naudas pÇrskait¥‰anai:<br />
Latvijas BapplevinÏenieru savien¥ba, K. Barona iela 99, lit. 1a, R¥ga, LV-1012<br />
ReÆ. Nr. 40008000225<br />
AS SEB banka, Vecr¥gas filiÇle LV80UNLA0001000700350<br />
Kods UNLALV2X001<br />
Biedra nauda strÇdÇjo‰iem LBS biedriem — 25 lati gadÇ,<br />
nestrÇdÇjo‰iem LBS biedriem — 5 lati gadÇ<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
35
LIKUMDOŠANA<br />
Nepiecie‰amas izmai¿as<br />
BŪVZINĀTNE<br />
Betona mehÇnikas laboratorija<br />
36<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
regulāri iesniedz Ekonomikas<br />
ministrijai priekšlikumus<br />
likumdošanas uzlabošanai, taču ne<br />
vienmēr tie tiek ņemti vērā, un<br />
visbiežāk tas ir saistīts ar būvniecības<br />
procesu neizpratni. Tāpēc ir<br />
jautājumi, par kuriem<br />
tiek runāts gadiem.<br />
LBS Izglītības sekcija uzrakstījusi vēstuli<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
departamenta vadītājam Ingaram Pilmanim<br />
ar lūgumu pārskatīt un veikt<br />
labojumus Ministru kabineta (MK) noteikumos<br />
Nr. 383, kuri apstiprināti<br />
2003. gada 8. jūlijā Rīgā (protokols<br />
Nr. 39) un kuros nav paredzēts piešķirt<br />
būvprakses sertifikātus ēku un būvju<br />
projektēšanā, kādus paredzēja spēku<br />
zaudējušie MK 1998. gada 31. augusta<br />
noteikumi Nr. 328.<br />
Otrā līmeņa profesionālās augstākās<br />
izglītības standarts būvniecībā un Rīgas<br />
Tehniskās universitātes (RTU) un<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
(LLU) studiju programmas Būvniecība<br />
studiju plāni paredz būvinženieru izglītošanu<br />
civilo, ražošanas un lauksaimniecības<br />
ēku projektēšanā (Būvgrafika<br />
ar zīmēšanu — 3 KP, Arhitektūra<br />
I — 4,5 KP, Arhitektūra II — 4 KP,<br />
Lauksaimniecības ēkas — 3,5 KP). Sevišķi<br />
aktuāla ir lauksaimniecības ēku<br />
projektēšana, kuru pamatā ir specifisko<br />
lauksaimniecības tehnoloģiju pārzināšana.<br />
LLU ir vienīgā augstākā mācību<br />
iestāde Latvijā, kur tiek sagatavoti<br />
speciālisti lauksaimniecības ēku projektēšanai,<br />
līdz ar to būtu likumsakarīgi,<br />
ja viņi iegūtu sertifikātu šajā jomā.<br />
LBS Izglītības sekcijas biedri uzskata:<br />
tas noteikti ir pārpratums, ka pašreiz<br />
šādas ēkas drīkst projektēt tikai arhitekti,<br />
kas šajā jomā netiek izglītoti. LBS<br />
Izglītības sekcija lūdz izvērtēt radušos<br />
situāciju un rosināt sertifikātu piešķiršanu<br />
būvinženieriem civilo, ražošanas<br />
un lauksaimniecības ēku projektēšanai,<br />
jo sevišķi Lauksaimniecības universitātes<br />
studiju programmas Būvniecība<br />
abso<strong>lv</strong>entiem, kas apguvuši lauksaimniecības<br />
ēku projektēšanu.<br />
Vēstuli Ekonomikas ministrijai parakstījuši<br />
LLU Lauku inženieru fakultātes<br />
dekāns, LBS biedrs profesors Ritvards<br />
Sudārs, Arhitektūras un būvniecības<br />
katedras vadītāja, LBS Izglītības sekcijas<br />
vadītāja, LLU otrā līmeņa profesionālās<br />
augstākās izglītības studiju programmas<br />
Būvniecība vadītāja, asociētā<br />
profesore Si<strong>lv</strong>ija Štrausa.<br />
TÇ kÇ nÇcies dzirdït viedokli, ka Latvijas BapplevinÏenieru savien¥bÇ<br />
var iestÇties, tikai pateicoties kÇdiem ¥pa‰iem nopelniem vai pïc uzaicinÇjuma,<br />
LBS visiem interesentiem, LBS biedru kolïÆiem pazi¿o, ka savien¥bÇ<br />
var iestÇties jebkur‰, kam ir diploms par bapplevniec¥bas un arhitektappleras specialitÇtes<br />
apgapple‰anu kÇdÇ no augstskolÇm vai koledÏÇ un — pats svar¥gÇkais —<br />
vïlme bapplet pieder¥gam Latvijas bapplevinÏenieru saimei.<br />
Par iestljanÇs nosac¥jumiem varat izlas¥t mÇjaslapÇ <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong><br />
vai uzzinÇt pa tÇlruni 67845910.<br />
Daļa no Betona mehānikas laboratorijas komandas (1987).<br />
(Nobeigums. Sākumu sk. 15. februāra<br />
numurā.)<br />
Rīgas Politehniskā institūta Betona<br />
mehānikas laboratorijas sākums<br />
meklējams bijušajā Latvijas Zinātņu<br />
akadēmijas Celtniecības un<br />
arhitektūras institūtā (1946–1963).<br />
Betona mehānikas pētījumu<br />
aizsācējs bija Aleksandrs<br />
Mālmeisters (vēlāk akadēmiķis un<br />
LZA prezidents).<br />
Smagā betona būvdetaļu tehnoloģijas<br />
jomā tika izstrādāti triecientehnoloģijas<br />
(tā sauktā šokbetona) teorētiskie<br />
pamati (Juris Biršs, 1975–1979).<br />
Šī tehnoloģija tika plaši ieviesta Latvijas<br />
būvniecībā un vēlāk arī visā bijušajā<br />
Padomju Savienībā arhitektūras<br />
būvdetaļu izgatavošanā. Vēlākajos<br />
gados, aktualizējoties vides aizsardzībai,<br />
laboratorijas darbā parādījās<br />
arī ekoloģiskais virziens, kas izpaudās<br />
kā dažādu citu ražošanas<br />
nozaru atkritumu vai blakusproduktu<br />
iekļaušana vieglo betona maisījumu<br />
sastāvā. Tā radās jauns novirziens<br />
— tehniskā sēra (naftas produktu<br />
attīrīšanas masveida atkritums,<br />
kura apjomi tālu pārsniedz ķīmiskās<br />
rūpniecības vajadzības) izmantošana<br />
šūnu betonu tehnoloģijā.<br />
Sēra piedeva šūnu betona autoklāvēšanas<br />
laikā monolitizē cietējošā<br />
materiāla mikrostruktūru. Tad iegūst<br />
aptuveni 2 reizes lielāku spiedes<br />
stiprību, tāpat šī piedeva dod iespēju<br />
attiecīgi samazināt tā siltuma vadāmību<br />
un blīvumu (V. Lapsa,<br />
A. Šteinerts, 1983–1987). Šīs šūnu<br />
betona modifikācijas augstā efektivitāte<br />
būvniecībā tika apstiprināta<br />
gan laboratorijā, gan arī rūpnieciskos<br />
eksperimentos Rīgas Cementa<br />
un šīfera rūpnīcas gāzbetona cehā.<br />
37<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
BŪVZINĀTNE<br />
BŪVZINĀTNE<br />
38<br />
Videvuds Lapsa uzstājas IV<br />
Vissavienības betona reoloģijas<br />
simpozijā Jūrmalā 1982. gadā.<br />
Saistībā ar Baltijas valstu ekoloģisko<br />
problēmu risināšanu, 1985. gadā sākās<br />
cits, arī ekoloģisks pētījumu virziens<br />
— celulozes un papīra rūpniecības<br />
atkritumu izmantošana vieglo<br />
un siltumizolācijas betonu ražošanas<br />
tehnoloģiskajos procesos. Šie atkritumi<br />
vispirms ir lignosulfonāti, kas<br />
rodas celulozes vārīšanas tehnoloģiskajā<br />
procesā ar tā saukto sulfītu metodi,<br />
un tie netiek rūpnieciski izmantoti.<br />
Otra atkritumu grupa ir tā sauktā<br />
šķiedrainā filtrmasa — papīra ražošanas<br />
atlikums, kas arī nekur citur<br />
nav lietojams. Tā sastāv no īsām, papīram<br />
nederīgām celulozes šķiedriņām<br />
un papīra pildvielas — parasti<br />
kaolīna vai krīta. Abu veidu atkritumi<br />
Latvijas celulozes un papīra ražotnēs<br />
(ga<strong>lv</strong>enokārt Slokas rūpnīcā) tolaik<br />
veidojās līdz 110 000 tonnu gadā un<br />
piemēsloja vidi — Lielupi un Ķemeru<br />
mežu. Tieši tāds apjoms aptuveni atbilda<br />
vieglo un siltumizolācijas betona<br />
būvizstrādājumu deficītam valstī.<br />
Bauskas pils krasta nogāžu nostiprinājuma darbi. Izbraukuma nodarbība ar<br />
RTU studentiem (2002).<br />
Tāpēc laboratorijā tika izstrādāti divi<br />
jauna tipa vieglā betona — lignobetona<br />
— veidi un to oriģinālas tehnoloģijas,<br />
kas pilnībā ietvēra šīs dabas<br />
piemēslotājas vielas (V. Lapsa, T. Betkers,<br />
1986–1993). Tika veikti arī rūpnieciska<br />
mēroga tehnoloģiski eksperimenti<br />
trijās rūpnīcās, kas pierādīja<br />
abu veidu lignobetona (sienu bloku<br />
un siltumizolācijas plākšņu) ražošanas<br />
iespējas bez speciālām tehnoloģiskām<br />
iekārtām, izmantojot šim<br />
mērķim tolaik Latvijā pieejamo vienkāršo<br />
padomju tehniku. 1992. gadā<br />
Baltijas baseina valstu ekoloģisko<br />
projektu konkursā Baltic Eco, ko<br />
organizēja Zviedrijas valdība un karalis<br />
Kārlis Gustavs XVI, uzvarēja<br />
laboratorijas iesniegtais projekts<br />
Lignobetons.<br />
1993. gada 28. jūnijā pēkšņi nomira<br />
laboratorijas dibinātājs un vadītājs<br />
profesors Georgs Kunnoss, un kolektīvs<br />
šajā amatā ievēlēja sektora vadītāju,<br />
vadošo pētnieku un inženierzinātņu<br />
doktoru Videvudu Āriju<br />
Lapsu.<br />
Reizē ar Latvijas neatkarības atjaunošanu<br />
aktuāli kļuva citi ekoloģiskie un<br />
ekonomiskie jautājumi. Atšķirībā no<br />
sociālistiskās ekonomikas jaunajos<br />
ekonomiskajos apstākļos radās nepieciešamība<br />
daudz nopietnāk taupīt<br />
siltumu. Un Latvijā viens pēc otra<br />
tika radīti divi jauni ēku norobežotājkonstrukciju<br />
siltuma pretestības normatīvi<br />
— viens par otru stingrāki. Pēdējais<br />
no tiem, 2001. gada normatīvs,<br />
pilnībā atbilst Eiropas Ziemeļvalstu<br />
normatīvu prasībām, taču, ņemot<br />
vērā energonesēju strauji<br />
augošās tirgus cenas gan Austrumos,<br />
gan arī Rietumos, var droši<br />
prognozēt, ka arī tas drīz var tikt<br />
pārskatīts, protams, tikai stingrāku<br />
prasību virzienā. Latvijas un arī citu<br />
Ziemeļvalstu ēku siltumizolācijas jaunās<br />
prasības šodien vairs nav izpildāmas,<br />
lietojot norobežotājkonstrukcijām<br />
tradicionāli viendabīgus materiālus,<br />
jo tad rodas liela un aizvien<br />
pieaugoša pretruna starp to biezumu,<br />
kāds ir nepieciešams šo konstrukciju<br />
slodzes nestspējai, un to,<br />
ko vajag normatīvās siltuma pretestības<br />
realizācijai.<br />
Tirgus ekonomikas apstākļos gan izglītotu<br />
pasūtītāju (sevišķi privāto),<br />
gan arī projektēšanas būvdarbu izsoļu<br />
konkursu spiedienu ietekmē ir<br />
mainījusies attieksme pret betona<br />
lietošanu celtniecībā. Tā lietderība arvien<br />
biežāk vairs netiek mērīta kubikmetros,<br />
kā tas tradicionāli bija padomju<br />
atskaites sistēmā, bet gan novērtējot<br />
betona konstruktīvās īpašības,<br />
pirmām kārtām tā spiedes stiprību.<br />
Betona tirgus cenu pētījumi<br />
jaunajos apstākļos atklāj interesantas<br />
tendences — kaut gan, palielinoties<br />
stiprības klasei, pieaug betona tirgus<br />
cena, strauji samazinās šīs stiprības<br />
cena, jo augstas stiprības betona<br />
plānsienu ažūrām un vieglām konstrukcijām<br />
nav vajadzīgi ne kubikmetri,<br />
ne tonnas, bet gan slodžu<br />
nestspēja. Būvmateriālu tirgus liberalizācijas<br />
apstākļos tas izraisīja augstas<br />
stiprības klašu betona pieprasījuma<br />
strauju pieaugumu un kā atbildi<br />
uz to — jaunu tehnoloģiju attīstību,<br />
kas dod iespējas iegūt augstas<br />
stiprības betonu.<br />
39<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
40<br />
BŪVZINĀTNE<br />
Latvijas Betona savienības prezidents<br />
Videvuds Lapsa sveic Latvijas 6. betona<br />
olimpiādes uzvarētāju SIA Rudus<br />
Latvija direktoru Jāni Freibergu.<br />
Pamatojoties uz šīm globālajām tendencēm,<br />
acīm redzama kļūst tehniska<br />
un ekonomiska nepieciešamība<br />
veidot saliktas norobežotājkonstrukcijas,<br />
kas saturētu gan efektīvus siltumizolācijas<br />
materiālus, gan arī<br />
augstas stiprības slodzi nesošus materiālus.<br />
Tāpēc laboratorija, ņemot<br />
vērā iepriekšējo zinātniskā darba pieredzi,<br />
1993. gadā sāka pētīt ārsienu<br />
termobloku radīšanas un ražošanas<br />
iespējas, šim nolūkam dažādi kombinējot<br />
augstas stiprības betonus un<br />
dažādus efektīvus siltumizolācijas<br />
materiālus. Par šā jaunā virziena zinātniskajiem<br />
un tehniskajiem mērķiem<br />
kļuva šāda tipa konstrukciju<br />
optimizācija gan no mehāniskā, gan<br />
siltumtehniskā viedokļa, kā arī to veidošanas<br />
un būvnieciskās lietošanas<br />
optimālo tehnoloģiju pētīšana un izstrādāšana.<br />
Bez šiem mērķiem jaunajam<br />
virzienam ir arī citi, tostarp<br />
ekonomiskais, proti, minimizēt ārsienas<br />
konstrukcijas abu funkciju (slodzes<br />
nestspējas un siltuma pretestības)<br />
būvizmaksas, tā veicinot šādu<br />
dzīvojamo ēku pieejamību Latvijas<br />
sabiedrības topošajam vidusslānim,<br />
un ekoloģiskais — samazināt atmosfēras<br />
piesārņošanu ar siltuma ražošanas<br />
tehnoloģiskajām atkritumgāzēm<br />
(CO2, CO, NO2, SO2). Bez tam<br />
par šā virziena pētījumu ekoloģisku<br />
mērķi jāuzskata arī visekoloģiskākā<br />
konstruktīvā materiāla — betona —<br />
lietošana norobežotājkonstrukcijās,<br />
jo tā ieguve un lietošana vismazāk<br />
kaitē videi.<br />
Termobloki tika izstrādāti divos variantos<br />
— saliekamie un monolītie<br />
(V. Lapsa), un par tiem ir iegūti 14<br />
Latvijas izgudrojumu patenti. Saliekamo<br />
termobloku ražošana ir apgūta<br />
četrās Latvijas betona un dzelzsbetona<br />
konstrukciju ražotājfirmās un<br />
būvfirmās.<br />
Laboratorija turpina šā pēdējā virziena<br />
pētījumus, orientējoties uz zema<br />
enerģijas patēriņa māju (tā saukto<br />
termosa tipa māju) tehnoloģiju radīšanu<br />
no termopaneļiem, strukturētiem<br />
ar augsti tehnoloģisku betonu.<br />
Šie pētījumi tiek veikti gan laboratorijā,<br />
gan arī būvlaukumos, un tajos<br />
piedalās viena no spēcīgākajām Latvijas<br />
ģimenes māju būvfirmām.<br />
Kopš 1999. gada laboratoriju vada<br />
inženierzinātņu doktors, asociētais<br />
profesors Andrejs Krasņikovs, un<br />
kopš 2000. gada laboratorijas nosaukums<br />
ir RTU Betona mehānikas<br />
laboratorija.<br />
Patlaban laboratorijā tiek izstrādāti<br />
fibrobetona maisījumi, tehnoloģijas<br />
un konstrukcijas tuneļu būvniecībai<br />
(ES projekts SCOUT), kā arī izmēģinātas<br />
vairākas metodes fibrobetona<br />
šķiedru orientācijai. Šie pētījumi tiek<br />
praktiski izmantoti arī citos būvkonstrukciju<br />
— čaulu, plātņu un grīdu<br />
būvtehnoloģiju — procesos.<br />
Videvuds Ārijs Lapsa,<br />
Dr. sc. ing., RTU emeritētais<br />
zinātnieks<br />
Foto no autora personiskā arhīva<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
SADARBĪBAS PARTNERI<br />
InÏenierkonsultanti tiekas TallinÇ<br />
Baltijas inženierkonsultantu asociāciju<br />
pārstāvji Tallinā tikās ar Eiropas Inženierkonsultantu<br />
federācijas ģenerālsekretāru<br />
Janu van der Puttenu.<br />
15. maijā Tallinas viesnīcā Swissotel<br />
notika nu jau piektā Baltijas inženierkonsultantu<br />
asociāciju pārstāvju sanāksme.<br />
Tikšanās laikā tika apspriests<br />
inženierkonsultantu un būvniecības<br />
nozares stāvoklis Baltijas valstīs, problēmas<br />
un to risinājumi, kā arī turpmākas<br />
sadarbības iespējas ar mērķi sakārtot<br />
nozares likumdošanu, uzlabot projektēšanas<br />
darbu un konsultatīvo pakalpojumu<br />
kvalitāti.<br />
Sanāksmes sākumā Lietuvas Inženierkonsultantu<br />
kompāniju asociācijas izpilddirektors<br />
Rimvids Pranaitis, Igaunijas<br />
Arhitektu un inženierkonsultantu<br />
asociācijas izpilddirektors Mauno Inkinens<br />
un Latvijas Inženierkonsultantu<br />
asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds<br />
Eizenšmits pastāstīja par savu<br />
asociāciju paveikto 2007. gadā, par situāciju<br />
un problēmām būvniecībā savās<br />
valstīs.<br />
Klātesošie apmainījās ar informāciju<br />
par projektēšanas un inženierkonsultantu<br />
firmu reģistrēšanu / licencēšanu,<br />
projektētāju un konsultantu kvalifikācijas<br />
noteikšanas kritērijiem, izvērtējot<br />
to piemērotību FIDIC pieņemtajai<br />
gradācijai. Tika pārrunāti<br />
būvniecības likumdošanas jautājumi<br />
un secināts, ka visās Baltijas valstīs<br />
mūsu nozarē ir līdzīgas problēmas,<br />
kuru risināšanā pieredzes apmaiņa ir<br />
ļoti noderīga.<br />
Pēc sanāksmes tika sagatavots kopīgs<br />
materiāls par Baltijas inženierkonsultantu<br />
asociāciju biedriem un veiktajiem<br />
darbiem 2007. gadā. Tas atspoguļots<br />
grafikos un tabulās.<br />
Tallinā bija ieradies arī Eiropas Inženierkonsultantu<br />
federācijas (EFCA)<br />
ģenerālsekretārs Jans van der<br />
Puttens, kas pastāstīja par šīs organizācijas<br />
darbu, pārstāvot nozares intereses<br />
Briselē un iesaistoties normatīvo<br />
un citu dokumentu izstrādē un<br />
ieviešanā Eiropā. Pašlaik EFCA ir 29<br />
biedri, taču nav pārstāvēta neviena<br />
no Baltijas valstu inženierkonsultantu<br />
asociācijām. Viens no ga<strong>lv</strong>enajiem<br />
šķēršļiem, lai iestātos EFCA, ir lielā<br />
biedra nauda, tāpēc Jans van der Puttens<br />
piedāvāja katrai Baltijas valstu<br />
asociācijai iespēju kļūt par pilntiesīgu<br />
EFCA biedri, bet biedra naudu<br />
maksāt kopīgi kā vienai organizācijai.<br />
Plašāku informāciju par EFCA aktivitātēm<br />
var atrast <strong>www</strong>.efcanet.org.<br />
Raimonds Eizenšmits,<br />
LIKA valdes priekšsēdētājs<br />
Projektēšanas darbu un citu sniegto pakalpojumu apgrozījums<br />
2007. gadā (tūkst. eiro)<br />
Apjoms<br />
Izstrāde uz<br />
vienu darbinieku<br />
Igaunija 56 670 57,48<br />
Latvija 34 240 40,14<br />
Lietuva 47 380 32,81 41<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ<br />
PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ<br />
42<br />
Rekordisti:<br />
vienam 30 un vairÇk firmu<br />
Pēc dziļās krīzes pagājušā gadsimta<br />
pēdējās desmitgades vidū būvniecība<br />
pēdējos gados piedzīvojusi strauju izaugsmi.<br />
Tāpēc, lai būvuzņēmējiem atvieglotu<br />
atļauju (licenču) saņemšanu<br />
darbam būvniecības tirgū un samazinātu<br />
reģistrācijas procedūru birokrātiskos<br />
šķēršļus, kopš 2005. gada 1. jūlija<br />
valstī būvfirmu licencēšana tika<br />
aizstāta ar būvkomersantu reģistrāciju<br />
Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu<br />
reģistrā.<br />
Ir pagājuši trīs gadi, kopš ieviesta jaunā<br />
reģistrēšanas sistēma, un tagad, kad<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
departaments būvkomersantu reģistrēšanas<br />
funkcijas nodod Būvniecības,<br />
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai<br />
(BEMA), var izvērtēt, cik godprātīgi<br />
šo labo, uzņēmējiem izdevīgo reģistrācijas<br />
ieceri ir izmantojuši tās lietotāji.<br />
Jau pirmā reģistra uzskaites datu analīze<br />
atklāj virkni grūti izskaidrojamu<br />
faktu un tendenču.<br />
Nav izprotams, kāpēc Būvkomersantu<br />
reģistrā ar vienas fiziskas personas<br />
būvprakses sertifikātu darbam būvniecībā<br />
ir reģistrētas 38 (32, 29, 25...)<br />
būvfirmas. 1058 (!!!) gadījumos ar<br />
vienu sertificēta būvdarbu vadītāja sertifikātu<br />
ir reģistrētas vairāk nekā sešas<br />
būvfirmas. Rodas loģisks jautājums:<br />
kādā veidā šīs būvfirmas realizē būvniecības<br />
pasūtījumus, ja viņu komandā<br />
nav reālu būvniecības speciālistu, jo<br />
sertificētā speciālista kvalifikācijas dokumenti<br />
izmantoti tikai reģistrācijai.<br />
Un te nav runa par to, ka ar likumdošanas<br />
svirām tiek mēģināts aizliegt būvniecības<br />
speciālistam strādāt vairākās<br />
firmās. Latvijas Būvinženieru savienība<br />
uzskata, ka ar pastāvīgā darba devēja<br />
piekrišanu šī sertificētā persona var<br />
strādāt tik firmās, cik vien fiziski spēj<br />
nodrošināt augstu darba kvalitāti, taču<br />
nepieņemami ir gadījumi, kad sertifikāts<br />
kalpo tikai reģistrācijai Būvkomersantu<br />
reģistrā, tas ir, firmas darbības<br />
legalizēšanai būvniecības nozarē.<br />
Līdzīga situācija ir izveidojusies arī ar<br />
darba drošības speciālistu dokumentu<br />
izmantošanu firmu reģistrēšanai — legāli<br />
vai nelegāli 872 gadījumos vieni<br />
un tie paši dokumenti ir izmantoti vairāk<br />
nekā četras reizes.<br />
Ko darīt, lai Būvkomersantu reģistru<br />
sakārtotu?<br />
Neloģisko situāciju, kas valstij tik ekonomiski<br />
grūtā brīdī ir izveidojusies būvniecības<br />
nozarē, saprot gan pašreizējā Ekonomikas<br />
ministrijas, gan Būvniecības,<br />
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras<br />
vadība. To saprot arī Latvijas Būvnieku<br />
asociācijas, Būvniecības attīstības un<br />
stratēģiskās partnerības un Latvijas<br />
Būvinženieru savienības vadība.<br />
Tāpēc tikšanās laikā ar Ekonomikas ministrijas<br />
valsts sekretāru Anriju Matīsu<br />
tika nolemts:<br />
• precizēt izskatīšanai valsts sekretāru<br />
padomē iesniegtos būvkomersantu<br />
reģistrācijas noteikumu labojumus;<br />
• BEMA turpināt būvkomersantu<br />
uzskaites datu inventarizāciju un<br />
precizēšanu;<br />
• Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības<br />
speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijai (LBS BSSI):<br />
* iespēju robežās Ministru kabineta noteikumu<br />
Nr. 383 Noteikumi par būv-<br />
PasÇkums ar laika degli<br />
Saņēmusi Ekonomikas ministrijas<br />
valsts sekretāra Anrija Matīsa uzdevumu,<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcija (LBS BSSI) uzsāka darbu,<br />
lai noskaidrotu faktisko situāciju<br />
Būvkomersantu reģistrā reģistrēto<br />
būvfirmu nodrošinājumā ar sertificētiem<br />
būvniecības speciālistiem.<br />
Kāda ir situācija? LBS BSSI pārbaudīja<br />
25 dāsnākos būvprakses sertifikāta devējus<br />
jaunu būvfirmu reģistrācijai. Tika<br />
izvērtēts, cik firmu ir reģistrēts ar šo 25<br />
būvspeciālistu sertifikātiem, precizētas<br />
tās firmas, kurās pēc iesaistīto personu<br />
rakstiskas informācijas viņas pašreiz<br />
strādā, kurās nestrādā vai arī nezina,<br />
ka viņu sertifikāts negodīgā ceļā ir izmantots<br />
firmu reģistrēšanai Būvkomersantu<br />
reģistrā.<br />
Ar šo 25 būvspeciālistu sertifikātiem ir<br />
prakses un arhitekta prakses sertifikātu<br />
piešķiršanu, reģistrēšanu un<br />
anulēšanu noteiktajā uzraudzības<br />
kārtībā izvērtēt LBS BSSI sertificēto<br />
speciālistu darbu, kuru kvalifikācijas<br />
un kompetences dokumenti legāli vai<br />
nelegāli ir izmantoti vairāku būvfirmu<br />
reģistrēšanā Būvkomersantu reģistrā,<br />
* rakstiski informēt Ekonomikas ministriju,<br />
tiesību sargājošās un finanšu<br />
uzraudzības institūcijas par speciālistu<br />
uzrādītajām Būvkomersantu reģistrā<br />
reģistrētajām būvfirmām, kas<br />
reģistrācijai bez speciālista informēšanas<br />
ir izmantojušas viņa dokumentus<br />
vai arī tos viltojušas,<br />
* pēc speciālas uzraudzības programmas<br />
izskatīt visu to sertificēto speciālistu<br />
lietas, kas bez attaisnojoša iemesla<br />
nav iesnieguši LBS BSSI izvērtēšanai<br />
pieprasītos dokumentus;<br />
• Valsts būvinspekcijas vadībā, piedaloties<br />
pašvaldību būvinspekciju inspektoriem<br />
un LBS BSSI ekspertiem,<br />
izlases veidā veikt to būvobjektu apsekošanu,<br />
kuros būvdarbus vada<br />
speciālists, ar kura būvprakses sertifikātu<br />
reģistrēts vairāk nekā desmit<br />
būvfirmu;<br />
• regulāri apmainīties ar informāciju<br />
par Būvkomersantu reģistrā reģistrēto<br />
būvfirmu un atbildīgo speciālistu<br />
darba pārbaudes gaitu.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
LBS valdes priekšsēdētājs<br />
reģistrētas 483 būvfirmas (vidēji 19 uz<br />
vienu), speciālisti apliecināja, ka strādā<br />
152 būvfirmās (vidēji sešās katrs), nestrādā<br />
238 (vidēji 9,5) un nav informēti<br />
par šādu reģistrāciju 85 gadījumos.<br />
Komisijas vērtējums<br />
1. Reģistrēt būvfirmas gadījumos, kad<br />
būvspeciālists tur nestrādā, ir absurdi<br />
no juridiskā, tiesiskā un ētiskā viedokļa.<br />
1.1. Būvniecības likuma 3. pants prasa<br />
būvniecībā nodrošināt objekta stiprību<br />
un stabilitāti, darba drošību, ugunsdrošību<br />
un lietošanas drošību objekta<br />
celtniecības un ekspluatācijas laikā, kā<br />
arī objekta energoefektivitāti, akustikas<br />
prasības.<br />
Kā var ievērot šā likuma prasības, ja<br />
tehniskā speciālista objektā nav un nekad<br />
nav bijis?<br />
43<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ<br />
PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ / DZĪVES SKOLA<br />
44<br />
1.2. Šajā komisijā nestrādāja juristi, bet<br />
sertificēšanas institūcijas darbinieki, kas<br />
netieši ir atbildīgi par projektēšanas un<br />
būvniecības kvalitāti, tāpēc uzskatām,<br />
ka demokrātiskā valstī par maksu vai<br />
bez samaksas veidot fiktīvas būvfirmas<br />
ir amorāli un nepieļaujami, jo juridiski,<br />
saņemot reģistrācijas apliecību, šāda<br />
“būvfirma” bez būvniecības speciālistiem<br />
ir tiesiska startēt jebkurā valsts<br />
un pašvaldību iepirkumā, dempingot<br />
pēc sirds patikas, uzvarēt iepirkumā,<br />
saņemt avansu un likvidēties, atstājot<br />
pasūtītājam “mierinājumam” 2000<br />
latu statūtkapitālu, bet paši atkal reģistrēties<br />
no jauna un tīri un nevainīgi<br />
piedāvāt savus “kvalitatīvos” pakalpojumus<br />
būvniecības dalībniekiem.<br />
1.3. Komisija uzskatīja, ka būvspeciālistiem<br />
nav ētiski apzināti, bieži vien<br />
par samaksu izsniegt savus kvalifikācijas<br />
un kompetences dokumentus fiktīvu<br />
firmu reģistrācijai.<br />
2. Komisiju satrauca lielais minēto būvfirmu<br />
un objektu skaits, kurās speciālisti<br />
“strādā” vienlaikus. Parasti katrai<br />
daudzmaz nopietnai būvfirmai ir vairāki<br />
objekti, kuros tās darbinieki strādā. Tas<br />
nozīmē, ka pārbaudāmie speciālisti<br />
vienlaikus “strādā” vidēji nevis sešos,<br />
bet gan ievērojami vairāk objektos. Zinot<br />
būvdarbu vadītāja darbu specifiku<br />
un atbildību, absolūti nav izprotams, kā<br />
šādu darba apjomu ikdienā var paveikt.<br />
Ņemot vērā iepriekš minēto, LBS BSSI<br />
uzraudzības kārtībā veic un veiks pārbaudes<br />
pēc pilnas sertificēto būvspeciālistu<br />
darba izvērtēšanas programmas,<br />
pieņems likumdošanā noteiktos<br />
saistošos lēmumus un par rezultātiem<br />
informēs Ekonomikas ministriju.<br />
3. Kā iepriekš teikts, veicot sākotnējās<br />
dokumentu pārbaudes, tika konstatēts,<br />
ka “speciālisti” vairs nestrādā 238<br />
būvfirmās. Par to, kas notiek šajās firmās<br />
un objektos, kuros droši vien būvatļaujas<br />
ir saņemtas, pamatojoties uz<br />
šo sertificēto būvspeciālistu dokumentiem,<br />
pārbaudītajiem speciālistiem nebija<br />
nekādas informācijas.<br />
Pārbaudāmie nebija padomājuši, ka<br />
gadījumā, ja šādā neuzraudzītā būvobjektā<br />
notiks avārija, nelaimes gadījums<br />
vai ugunsgrēks, juridiski pirmais<br />
atbildīgais būs būvdarbu vadītājs, kaut<br />
gan faktiski viņš firmā vairs nestrādā,<br />
bet tikai skaitās.<br />
4. No juridiskā viedokļa šajā situācijā<br />
visnepatīkamākais ir fakts, ka uz 25<br />
pārbaudīto būvspeciālistu sertifikātu<br />
bāzes ir reģistrētas 85 būvfirmas bez<br />
pašu sertificēto būvdarbu vadītāju ziņas.<br />
Tas nozīmē, ka ir notikušas krimināli<br />
sodāmas darbības.<br />
Visu šo iepriekš pieminēto 85 būvfirmu<br />
rekvizīti jau tuvākajās dienās tiks nodoti<br />
Ekonomikas ministrijai turpmākai<br />
darbībai.<br />
Līdz 2008. gada 12. maijam Būvkomersantu<br />
reģistrā darba būvniecības kompleksā<br />
bija reģistrētas 6334 būvfirmas.<br />
Kāds ir faktiskais stāvoklis praktiskās<br />
būvniecības tehniskās vadības līmenī?<br />
Cik objektu tiek celti bez sertificēto<br />
būvdarbu vadītāju uzraudzības? Cik ir<br />
šādu citiem mērķiem radītu firmu? Var<br />
tikai izteikt prognozes, vēlreiz izanalizējot<br />
pirmos pārbaudes rezultātus.<br />
Darbu vadītāji faktiski strādā 31,5% no<br />
reģistrētajām būvfirmām (būvobjektu<br />
skaitu pašreiz nav iespējams precizēt,<br />
bet tie varētu būt aptuveni 4700 objekti<br />
no 15 000, kuriem 2006. gadā<br />
bija izdotas būvatļaujas), aptuveni<br />
17,5% (aptuveni 1108) būvfirmu ir<br />
nodibinātas, izmantojot būvspeciālistu<br />
kvalifikācijas un kompetences dokumentus<br />
bez viņu piekrišanas.<br />
Iespējamā atbildība jeb jautājumi,<br />
par kuriem būtu vērts padomāt<br />
1. Būvkomersantu reģistrācija.<br />
Var tikai novēlēt veiksmi Būvniecības,<br />
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras<br />
vadībai un darbiniekiem, sakārtojot<br />
Būvkomersantu reģistru pēc tā pārņemšanas<br />
no Būvniecības departamenta.<br />
2. Būvdarbu vadītāja darbs daudzās<br />
firmās un to objektos vienlaikus.<br />
Būvspeciālistiem pašiem būtu jāizvērtē<br />
savas reālās iespējas un jāapzinās — ja<br />
LBS BSSI ekspertu uzraudzības pārbaudē<br />
tiks konstatētas būtiskas neatbilstības,<br />
var tikt izskatīts jautājums par<br />
būvprakses sertifikāta darbības pārtraukšanu<br />
vai anulēšanu.<br />
3. Būvkomersantu reģistrā reģistrētas<br />
būvfirmas, kurās būvspeciālists<br />
vairs reāli nestrādā.<br />
Būvinženieris turpina pētīt, kas<br />
dažiem mūsu biedriem lietas dzīvē<br />
ļauj sakārtot citādi nekā citiem.<br />
Vai tās ir rakstura īpašības,<br />
attieksme pret dzīvi, pret ci<strong>lv</strong>ēkiem?<br />
Vai tā ir kāda īpaša dienas kārtība,<br />
kas tiek ievērota? Kāda ir šī recepte?<br />
Ja būvkomersanta darba attiecības ar<br />
speciālistu, kura būvprakses sertifikāts<br />
izmantots, lai reģistrētu firmu, tiek pārtrauktas,<br />
firmai par šo faktu jāziņo Būvkomersantu<br />
reģistram. Ja firmai nav cita<br />
sertificēta speciālista, firmas reģistrācija<br />
Būvkomersantu reģistrā jāanulē.<br />
4. Reģistrācija Būvkomersantu<br />
reģistrā ar būvspeciālista sertifikātu<br />
veikta bez sertifikāta īpašnieka ziņas.<br />
Reģistram ir jārada procedūras, lai šādi<br />
krimināli sodāmi gadījumi neatkārtotos.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
LBS BSSI ga<strong>lv</strong>enais administrators<br />
Katram sava formula<br />
“Ar Viktoru Purmali<br />
kopā mācījos gan Rīgas<br />
Celtniecības tehnikumā,<br />
gan Politehniskajā<br />
institūtā. Viktors<br />
vienmēr bija nosvērts<br />
un solīds, par<br />
ko es viņu apbrīnoju.<br />
Viktoram ir jauka ģimene. Viņa kundze<br />
Daila ir mediķe, arī abi dēli ieguvuši<br />
augstāko izglītību. Viktors joprojām<br />
strādā, bet abi ar kundzi vienmēr atrod<br />
laiku trim mazbērniem,” — tā par savu<br />
studiju biedru saka Romāns Auniņš.<br />
Viktors Purmalis atzīst, ka viņam patiešām<br />
ir lieliski kursabiedri. No visas Latvijas<br />
viņi bija pulcējušies kopā 50. gadadienā,<br />
kopš abso<strong>lv</strong>ēts tehnikums, un<br />
tikai divus nebija izdevies atrast. Visi<br />
pārējie, kas vēl dzīvi, bija klāt. Tāpat arī<br />
augstskolas abso<strong>lv</strong>ēšanas gadadienas<br />
tiek atzīmētas ar kopāsanākšanu.<br />
Tikai vienreiz dzīvē Viktors Purmalis<br />
pats meklējis darbu. Viņu allaž pamanījuši<br />
un uzaicinājuši. Ilgus gadus viņš<br />
bija pilsētu celtniecības un projektēšanas<br />
institūta (Pilsētprojekts) Tehniskās<br />
daļas priekšnieka vietnieks. Būvniecībā<br />
aizvadītajos 55 gados viņš bijis gan<br />
projektētājs, gan pasūtītājs, gan organizētājs,<br />
gan ēku lietotājs un apsaimniekotājs.<br />
Kurā statusā interesantāk?<br />
“Katrā sava sāls. Vai var pateikt, ka,<br />
piemēram, tiesneša darbs ir interesantāks<br />
nekā prokurora vai advokāta? Te ir<br />
tāpat. Bet tā ir lieliska pieredze,” saka<br />
Viktors Purmalis. Viņš ir bijis arī pedagogs<br />
— vairāk nekā desmit gadu Lauku<br />
neklātienes tehnikuma būvniecības<br />
specialitātes audzēkņiem mācījis<br />
45<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
DZĪVES SKOLA<br />
DZĪVES SKOLA<br />
46<br />
celtniecības ekonomiku. Tikpat ilgi<br />
vadījis un recenzējis diplomprojektus<br />
Rīgas Politehniskā institūta (tagad<br />
Rīgas Tehniskā universitāte) abso<strong>lv</strong>entiem.<br />
Studentu vidū viņš ir joprojām, jo<br />
satiekas ar saviem domubiedriem studentu<br />
korporācijā Tālavija.<br />
Viktoram Purmalim raksturīgs arī liels<br />
ceļot, fotografēt un filmēt prieks.<br />
Iepazīstoties ar SIA Rīgas pilsētbūvnieks<br />
ģenerāldirektora Gunta Grīnberga<br />
darba pieredzi, gribas teikt tikai vienu<br />
— saimnieks. Lai saturētu kopā tik<br />
lielu komandu, pārzinātu tik plašu<br />
saimniecību kā Rīga,<br />
nepieciešams talants.<br />
Bet varbūt to<br />
var iemācīties? Guntis<br />
Grīnbergs atzīst,<br />
ka viss veidojies laika<br />
gaitā. Visa sākums ir<br />
ģimene. Kad nomira<br />
tētis, Guntim Grīnbergam<br />
bija trīs gadi, brālim — tikai<br />
sešas nedēļas, māsai — četri gadiņi.<br />
Nebija viegli ne mammai, ne bērniem.<br />
Lauku darbi, mācības lauku skolā pieradināja<br />
pie disciplīnas un iemācīja uzņemties<br />
atbildību par visu uzticēto. Ģimenē<br />
bija vairāki būvmeistari, tāpēc<br />
Gunta Grīnberga izvēli mācīties būvniecību<br />
par pilnīgu nejaušību nevar<br />
nosaukt. Toreiz no 25 audzēkņiem<br />
astoņi tehnikumu pabeidza ar sarkano<br />
diplomu. Viņu vidū bija Guntis Grīnbergs.<br />
Arī augstskolu viņš abso<strong>lv</strong>ēja ar<br />
sarkano diplomu. Pēc tehnikuma Gunti<br />
Grīnbergu norīkoja darbā Cēsu SCO.<br />
Institūta laikā tika iesaukts armijā. Pēc<br />
tam dzīvei labpatika izkārtot tā, ka<br />
Guntis Grīnbergs nokļuva Rīgas pilsētas<br />
izpildkomitejas Kapitālās celtniecības<br />
pārvaldē. Tagad šķiet, ka viņš katru<br />
stūrīti Rīgā labi pazīst.<br />
“Būvējam pašvaldības īres dzīvokļus.<br />
Kritērijs ir viens — tiem jābūt ekonomiskiem.<br />
No arhitektūras viedokļa vairs<br />
nevar būvēt kā 20. gadsimtā — pelēkās<br />
mājas. Taču pārāk liela aizraušanās<br />
ar dažādām ārtelpām, sadrumstalotām<br />
fasādēm arī nav pieļaujama. Īres<br />
dzīvokļiem visā pasaulē ga<strong>lv</strong>enais ir<br />
ekonomija, nevis arhitektūras šedevri,”<br />
uzskata Guntis Grīnbergs. Viņš ir darbaholiķis<br />
labā nozīmē. Viņam patīk izveidot<br />
komandu, un viņam piemīt demokrātiskais<br />
vadības stils. Tomēr visi<br />
nav raduši pie tāda stila, tāpēc reizēm<br />
Guntim nākas tās “pogas spiest stingrāk”.<br />
Viņam gribas, lai ci<strong>lv</strong>ēks radoši<br />
pieietu darbam un darba laikā arī strādātu.<br />
Ārpus darba laika katrs var dzīvot,<br />
kā vēlas. Visvairāk viņam pietrūkst<br />
kolēģu atraisītības un iniciatīvas izdomāt<br />
ko jaunu, tādu, kas vēl nav bijis.<br />
Guntis Grīnbergs ir sabiedriski aktīvs:<br />
viņš vadījis Akadēmiskās airēšanas federāciju,<br />
ir Latvijas Republikas Augstākās<br />
tiesas piesēdētājs, Rīgas domes deputāts,<br />
Pašvaldību savienības Izpilddirektoru<br />
asociācijas priekšsēdētāja vietnieks.<br />
Guntis Grīnbergs uzskata, ka ci<strong>lv</strong>ēks<br />
dzīvo tikai kustībā.<br />
Kā Guntis Grīnbergs rod līdzsvaru dzīvē?<br />
Viņaprāt, to dod lauki un mantotās<br />
vectēva mājas. Viņam ļoti vajadzīgi ir<br />
ūdeņi. Tāpēc iespaidīgajā teritorijā ir<br />
daudz dīķu. Guntis Grīnbergs lieliski<br />
pazīst to fantastisko sajūtu, kāda rodas,<br />
agrā rītā izejot ar izkapti pļavā. Šis<br />
darbs viņam kļuvis par vaļasprieku. Un<br />
vēl viņam ļoti patīk slēpot. Kādreiz<br />
brauca uz Gaiziņu. Tagad ziemās, braucot<br />
uz laukiem, vispirms piestāj Kaķīškalnā,<br />
nobrauc padsmit reižu un tikai<br />
tad dodas tālāk uz laukiem. Un tur<br />
jau ar savu tuvumu vilina Žagarkalns.<br />
Liepājnieci Līviju Krauju kolēģi raksturo<br />
kā ļoti sirsnīgu un emocionālu<br />
ci<strong>lv</strong>ēku. Viņa, tāpat kā daudzi būvinženieri,<br />
esot kaislīga zoles spēlētāja. Taču<br />
vispirms ir darbs, bet izklaides pēc tam.<br />
“Skolas gados, pēc<br />
skolotāju vērtējuma,<br />
biju meitēns no laukiem,<br />
kas labi zīmēja<br />
un rasēja, glītā<br />
rokrakstā rakstīja lasāmus<br />
sacerējumus,<br />
matemātikas stundās<br />
pēc jaunās vielas izklāsta uzreiz<br />
piedalījās uzdevumu risināšanā, bet<br />
nemīlamu skolotāju dēļ necieta vēsturi<br />
un fiziku. Mani vilināja arhitektūra,<br />
apbrīnoju pilis un funktierēju, kā<br />
to visu mūsu senči dabūjuši gatavu,”<br />
stāsta Līvija.<br />
Pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas<br />
viņa atteicās no piedāvājuma<br />
mācīties aspirantūrā un devās uz<br />
Saldu. Tehnikumā mācīja rasēšanu un<br />
pamatzināšanas par ēku un būvju<br />
konstrukcijām un projektēšanas pamatiem,<br />
piedalījās diplomprojektu vadīšanā<br />
un recenzēšanā, kvalifikācijas<br />
komisiju darbā. Tagad Līvijas Kraujas<br />
audzinātie puiši ir būvniecības procesa<br />
apritē, strādā atbildīgos amatos, ir<br />
sertificēti būvprakses speciālisti, būvfirmu<br />
īpašnieki. Ikdienā viņi vēl aizvien<br />
taujā pēc padoma, bet svētkos pasaka<br />
paldies.<br />
Protams, Līvijai ir nācies pierādīt, ka var,<br />
kā saka, spēlēties uz vienām trepītēm<br />
ar vīriešiem būvinženieriem. Saldus<br />
tehnikumā viņa mācīja puišus. Strādājot<br />
projektēšanas institūta Agroprojekts<br />
Liepājas nodaļā, vadīja un pārbaudīja<br />
vīriešu konstruktoru darbu,<br />
bet patlaban Liepājas reģionā gan karo,<br />
gan cieši sadarbojas ar būvniecības<br />
procesa dalībniekiem, no kuriem vairākums<br />
atkal ir vīrieši. Viņa augsti vērtē<br />
tos sava amata brāļus, kas izturas kā<br />
džentlmeņi pret sievieti būvinženieri.<br />
Sapratni, cieņu un respektu viņa sajūt<br />
ikdienas darbā un atpūtas brīžos.<br />
Līvija ir Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Liepājas reģiona kopas vadītāja. Kopš<br />
1998. gada Līvijas Kraujas darbs ir saistīts<br />
ar būvniecības procesa kontroli.<br />
Tautā mēdz teikt, ka “inspektoru labāk<br />
redzēt ejam, nekā nākam”. Toties Līvija<br />
Krauja ik dienas saņem lūgumus no<br />
būvniecības procesa dalībniekiem —<br />
būvfirmām, projektētājiem, būvuzraugiem<br />
un pasūtītājiem — sniegt konsultācijas<br />
un apmeklēt būvobjektus, lai<br />
kopīgiem spēkiem tiktu radīta droša,<br />
ērta, kvalitatīva, videi draudzīga būve.<br />
Līviju priecē, ka Liepājas pusē ir daudz<br />
būvfirmu, kas strādā kvalitatīvi, un pārējām<br />
viņa novēl līdzināties tām pirmajām,<br />
lai saņemtu labus pasūtījumus un<br />
spētu konkurēt piedāvājumu tirgū.<br />
Līvijai Kraujai jaunībā patika sportot<br />
(spēlēja volejbolu), kāpt kalnos (būts<br />
Kaukāzā, Altajā), makšķerēt, sēņot.<br />
Viņai vienmēr paticis ceļot — kopā ar<br />
draugiem, domubiedriem un ģimeni<br />
iepazīta Latvija, Lietuva, Igaunija, pabūts<br />
vairākās Eiropas valstīs. Viņai<br />
patīk apmeklēt sakoptas vietas attīstītās<br />
valstīs. Līvija uzskata, ka dzīves<br />
ritms steidzina dzīvot. Meitas izaugušas,<br />
izskolojušās. Vasarā mājas dārzā<br />
viņas kopā atpūšas, turpat draiskuļo<br />
trīs mazbērni un trīs Līvijas Kraujas<br />
melnie suņi.<br />
Līvija sevi uzskata par azartisku ci<strong>lv</strong>ēku<br />
— min krustvārdu mīklas un jau<br />
divus gadus spēlē bingo. Aizvien vēl<br />
mīl dzeju un kāršu spēles, ko apguva<br />
agrā bērnībā. Patlaban gan vairs tikai<br />
atbalsta sportu, kolekcionē kulinārijas<br />
receptes, literāras atziņas, presē publicētās<br />
anekdotes, rakstus par Liepājas<br />
vēsturi, liepājniekiem un sev tuviem vai<br />
sabiedrībā pazīstamiem ci<strong>lv</strong>ēkiem.<br />
Viņai pieder 33 zvaniņu kolekcija.<br />
Līvijai Kraujai ļoti patīk piektdienu<br />
vakari, tad viņa relaksējas, pačalojot ar<br />
kādu draudzeni vai vienkārši nedarot<br />
neko. Un vēl viņai patīk svētdienu rīti.<br />
Tad Līvija palaiskojas un gultā palasa,<br />
bet pēc tam cep savējiem pankūkas.<br />
47<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
48<br />
DZĪVES SKOLA<br />
“Erudīts un mērķtiecīgs būvinženieris.<br />
Viņa izaugsme bijusi harmoniska. Viņam<br />
sveša ir publiska zīmēšanās un<br />
bravūrīgs skaļums,” — tā par Jāni<br />
Ādamsonu saka kolēģi.<br />
Limbažu SCO ga<strong>lv</strong>enais inženieris. Limbažu<br />
Agrorūpnieciskās apvienības<br />
priekšsēdētājs. Lauksaimniecības ministra<br />
vietnieks. Kopš tā laika Jānim<br />
Ādamsonam joprojām kremt, ka nekādi<br />
nav spējis ietekmēt<br />
politiķu lēmumus un<br />
līdz ar to novērst lauku<br />
būvindustrijas iznīcināšanu.<br />
Politiķi<br />
uzskatīja, ka viss iepriekšējais<br />
jālikvidē<br />
un jāsāk no sākuma.<br />
Tad Jānis Ādamsons<br />
iesaistījās privātajā biznesā. Vispirms<br />
bija SIA Multibau ģenerāldirektora<br />
vietnieks, pēc tam projektu vadības direktors<br />
AS Ave Lat Grupa, AS Ventspils<br />
nafta celtniecības direktors un prezidents.<br />
Uzņēmuma infrastruktūra bija<br />
viena no modernākajām Eiropā, taču<br />
dzīve visu laiku uz riteņiem. Maršruts<br />
Rīga–Ventspils–Rīga bija ikdiena. Jānis<br />
izlēma par labu savam biznesam un<br />
iegādājās SIA Būvalts. Precīzāk izsakoties,<br />
gan tikai uzņēmuma nosaukumu,<br />
ko pēc bijušā celtniecības ministra<br />
Aivara Prūša nāves pārdeva<br />
mantinieces — sieva un meita. Ģimene<br />
vēlējās, lai firma turpinātu darboties<br />
un nonāktu prasmīgās rokās.<br />
Jānim Ādamsonam vajadzēja ieguldīt<br />
gandrīz vai visus savus uzkrājumus,<br />
lai firma pēc vairāk nekā pusotra<br />
gada atkal atgrieztos apritē. Kāpēc<br />
viņš nedibināja pats savu firmu?<br />
“Visos konkursos tiek prasīti iepriekšējie<br />
objekti un apgrozījums. Ko par<br />
sevi var pateikt tikko dibināta firma?”<br />
atbild Jānis Ādamsons. Tagad SIA<br />
Būvalts apgrozījums ir ap miljons latu<br />
gadā, un tas uzņēmumam, kas<br />
specializējies projektu vadībā un būvuzraudzībā,<br />
ir pietiekami nopietni.<br />
Dažkārt tiek veiktas arī ekspertīzes.<br />
Firmas atdzimšana sākās ar maziem<br />
projektiem, tad tika panākta pielaide<br />
valsts noslēpuma objektiem, kas deva<br />
iespēju piedalīties konkursos par<br />
tādu objektu uzraudzību, kuri saistīti<br />
ar valsts noslēpumu. Būvalta objekti<br />
ir arī Iekšlietu ministrijas administratīvais<br />
korpuss Gaujas ielā, Daugavpils<br />
cietokšņa rekonstrukcija un biodīzeļa<br />
rūpnīca Ventspilī.<br />
Taču lielākais prieks Jānim Ādamsonam<br />
ir par labiem un kārtīgiem bērniem.<br />
Tas dzīvē esot svarīgākais. Nu jau<br />
Evijai un Aivim pašiem ir bērni un aug<br />
Ādamsonu nākamā paaudze.<br />
Jaunībā Jānim patika sportot. Prioritāte<br />
bija volejbols un vieglatlētika. Tagad<br />
viņa vaļasprieks ir ceļošana. Pārsvarā<br />
viņš izvēlas siltās zemes. Viņam patīk<br />
vietas, kur var atrast un ieraudzīt kaut<br />
ko vēsturiski interesantu, kur visspilgtāk<br />
parādās konkrētās valsts kultūra,<br />
arhitektūra. Jāni Ādamsonu saista vīna<br />
kultūra Francijā un Itālijā. Viņu interesē<br />
vīna tapšanas process, ko var vērot<br />
mazajās vīna darītavās. Un vēl viņam<br />
patīk Francijas un Itālijas viduslaiku<br />
arhitektūra.<br />
Paldies visiem biedriem, kas atrada laiku,<br />
lai 29. martÇ ierastos uz LBS XX kongresu!<br />
Tie, kas nevarïja ierasties, LBS birojÇ K. Barona ielÇ 99, R¥gÇ,<br />
var sa¿emt LBS gadagrÇmatu No I l¥dz XX kongresam.<br />
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
IndividuÇlie komersanti,<br />
Bapplevkomersantu reÆistrs<br />
Atbildes sagatavoja LBS izpilddirektors<br />
un Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijas (BSSI) ga<strong>lv</strong>enā administratora<br />
vietnieks Romāns Auniņš.<br />
Vai individuālajam komersantam<br />
(IK), kas nodarbojas ar celtniecību<br />
un remontdarbiem, ir vajadzīgs<br />
Būvkomersantu reģistrā reģistrēts<br />
būvdarbu vadītājs remontdarbu<br />
veikšanai? Vai šis būvdarbu vadītājs<br />
obligāti jāpieņem darbā, vai arī<br />
viņš var sniegt pakalpojumus konkrētos<br />
objektos?<br />
Jānis Gustsons<br />
Individuālajam komersantam, ja viņš<br />
vēlas pats vadīt būvdarbus, kuriem<br />
atbilstoši Vispārējiem būvnoteikumiem<br />
nepieciešama būvatļauja, obligāti<br />
jābūt atbilstošam būvprakses<br />
sertifikātam un jāreģistrējas Būvkomersantu<br />
reģistrā Ekonomikas ministrijā.<br />
Ja viņš pats šo darbu neveic,<br />
ar apakšuzņēmēja līgumu jāpiesaista<br />
fiziska vai juridiska persona, kas ir reģistrēta<br />
Būvkomersantu reģistrā būvdarbu<br />
veikšanai.<br />
Nodibināts celtniecības uzņēmums,<br />
kas plāno veidot dekoratīvās fasādes.<br />
Vai uzņēmumam ir nepieciešamas licences<br />
šo darbu veikšanai? Kādas?<br />
Inese Priedīte<br />
Lai veiktu fasāžu apdari, firmai jābūt<br />
reģistrētai Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu<br />
reģistrā. Licences sen vairs<br />
neizsniedz.<br />
Vai, strādājot par būvdarbu meistaru<br />
projektu vadītāja vadībā, ir<br />
vajadzīgs kāds sertifikāts vai speciālā<br />
apmācība? Izglītība — vidējā.<br />
Guntis<br />
Likumdevējs nav paredzējis, ka būvdarbu<br />
meistariem būtu nepieciešams sertifikāts.<br />
Vēlama vismaz vidējā profesionālā<br />
būvnieka izglītība. Piemērotību būvmeistara<br />
darbam izvērtē darba devējs.<br />
Vēlos uzzināt vairāk par būvekspertīzi.<br />
Vai ir būvnormatīvs, kas nosaka<br />
būves ekspertīzes saturu? Vai būves<br />
ekspertīzes ir jāveic, pamatojoties uz<br />
būves tehnisko apsekošanu (LBN<br />
405-01)? Vai LBS ir struktūra, kas var<br />
izvērtēt veiktās būvekspertīzes atbilstību<br />
pieņemtajām normām? Vai<br />
būveksperta atzinums juridiskajā ziņā<br />
ir līdzvērtīgs ēkas tehniskā novērtējuma<br />
atzinumam.<br />
Mārtiņš Miķelsons<br />
Nav tāda normatīva, kas nosaka būves<br />
ekspertīzes saturu. LBN 405-01 nosaka<br />
darbu kārtību un saturu, sastādot tehniskās<br />
apsekošanas slēdzienu.<br />
Izvērtēt veiktās būvekspertīzes atbilstību<br />
spēkā esošajām normām var pasūtīt<br />
SIA LBS–Konsultants (informācijai<br />
tālrunis 67311030).<br />
Būvekspertīzes pēc satura var būt ļoti<br />
atšķirīgas, jo tas atkarīgs no pasūtītāja<br />
uzdevuma, tāpēc visos gadījumos nevar<br />
izmantot LBN 405-01.<br />
Esmu Rīgas Celtniecības koledžas abso<strong>lv</strong>ents.<br />
Pirms gada nodibināju uzņēmumu,<br />
kas veic apdares darbus.<br />
Man ir piecu gadu stāžs celtniecībā,<br />
taču ne kā būvdarbu vadītāja<br />
49<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
50<br />
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
palīgam. Patlaban varu veikt tikai apdares<br />
darbus. Taču vēlos darīt ko<br />
vairāk. Cik saprotu, es nevaru veikt<br />
sarežģītākus dzīvokļu un fasāžu<br />
siltināšanas darbus. Tā kā esmu<br />
nolēmis sniegt būvniecības pakalpojumus,<br />
man ir vajadzīga licence un<br />
būvprakses sertifikāts. Tā kā pašam<br />
nav būvprakses sertifikāta, būs nepieciešams<br />
algot sertificētu darbu<br />
vadītāju. Ja noskatītais būvdarbu<br />
vadītājs jau strādā vienā uzņēmumā,<br />
vai viņš var būt arī mans būvdarbu<br />
vadītājs, ar kura palīdzību es varētu<br />
saņemt būvniecības licenci? Kas man<br />
pašam būtu jādara, lai es saņemtu<br />
būvprakses sertifikātu? Vai man ir<br />
speciāli jāiegrāmato veicamie darbi,<br />
vai arī tos varēs sarakstīt vēlāk, kad<br />
rakstīšu pieteikumu sertifikāta<br />
saņemšanai? Kā tieši rēķina piecus<br />
pieredzes gadus, kas man ir nepieciešami?<br />
Vai tie ir pieci kalendārie gadi<br />
vai arī pa dienām saskaitīti gadi,<br />
atskaitot dīkstāves? Kādiem jābūt<br />
veicamo darbu sarakstiem? Vai tajos<br />
var ietilpt arī daļa apdares darbu? Vai<br />
par katru darbu obligāti jābūt<br />
atbildīgā būvdarbu vadītāja parakstam?<br />
Vai nevar būt tā, ka manā vadībā<br />
kaut kas tiek darīts?<br />
Jānis Klāvs<br />
Spriežot pēc jautājumiem, Jūs vismaz<br />
esat pareizi sapratis, ka nevarēsiet reģistrēties<br />
Būvkomersantu reģistrā, ja<br />
firmai nebūs līgumattiecību ar vismaz<br />
vienu sertificētu būvdarbu vadītāju. Jūs<br />
savā būvfirmā būvpraksi varat iegūt, attiecīgi<br />
noformējot norīkojumu un strādājot<br />
par viņa palīgu, reģistrējot to arī<br />
attiecīgajā būvvaldē. Būvpraksei jābūt<br />
kompleksai. Tā nedrīkst būt tikai par<br />
apdares darbu vadīšanu. Ja Jūsu firmā<br />
kompleksu būvdarbu nav, pastrādājiet<br />
citā firmā, kur šādi darbi ir. Tam visam<br />
jābūt atspoguļotam objekta dokumentos<br />
(būvdarbu žurnālā, saistību rakstā,<br />
būvfirmas norīkojumā, apspriežu protokolos<br />
utt.). Sertificētais būvspeciālists<br />
var strādāt arī citā firmā, ja to atļauj<br />
darba pienākumi pie Jums. Būvprakses<br />
laiks tiek rēķināts kalendārajās dienās,<br />
sākot ar būvatļaujas izsniegšanas dienu<br />
un beidzot ar nodošanas ekspluatācijā<br />
akta parakstīšanu, ja tas ir jauns objekts<br />
un Jūs tajā esat norīkots strādāt no<br />
pirmās dienas līdz beigām. Iesāktos<br />
objektos laiku rēķina no norīkojuma<br />
dienas līdz pārcelšanai uz citu objektu<br />
vai objekta nodošanai ekspluatācijā, ja<br />
tajā strādājat līdz darbu pabeigšanai.<br />
Darbu sarakstā katru objektu obligāti<br />
apliecina sertificētais speciālists.<br />
Pārstāvu SIA A.B.Tons (betonējam<br />
grīdas un veidojam betona konstrukcijas).<br />
Vēlamies uzņēmumam iegūt<br />
sertifikātu tiltu un hidrobūvju celtniecībā,<br />
taču pietrūkst informācijas, kur<br />
un kā to var izdarīt. Ir neskaidrības arī<br />
par to, vai sertifikāts jāiegūst konkrētai<br />
personai (darbiniekam), kas strādā<br />
uzņēmumā, un tad arī pats uzņēmums<br />
var darboties šajā jomā, vai<br />
tomēr arī pašam uzņēmumam ir jāveic<br />
sertificēšana?<br />
Mairita Elksne, SIA A.B.Tons<br />
mārketinga vadītāja<br />
Lai iegūtu būvprakses sertifikātu tiltu<br />
būvniecībā, jums jāsazinās ar Latvijas<br />
Ceļinieku asociāciju (valdes priekšsēdētājs<br />
Kārlis Kadiķis, tālrunis 67036452,<br />
adrese: Rīgā, Torņa ielā 7/9). Par sertificēšanu<br />
hidrobūvju celtniecībā iesakām<br />
painteresēties Hidrotehnikas celtniecības<br />
asociācijā (tālrunis 67617733, adrese:<br />
Rīgā, Dārza ielā 2).<br />
Lai firmai būtu tiesības veikt būvdarbus,<br />
tai Ekonomikas ministrijā jāsaņem būvkomersanta<br />
apliecība, kas iespējams<br />
tad, ja firmā strādā vismaz viens atbilstoši<br />
sertificēts būvdarbu vadītājs. Ja jūs neesat<br />
reģistrējušies Būvkomersantu reģistrā,<br />
oficiāli nedrīkstat veikt būvdarbus.<br />
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
Korupcija un projektu kvalitÇte<br />
Juris Putniņš, SIA<br />
Pk 19+93 būvinženieris:<br />
“Lai sakārtotu<br />
celtniecības jautājumus,<br />
vispirms<br />
jāmaina ci<strong>lv</strong>ēku domāšanas<br />
veids un<br />
apziņa (tas gan nav<br />
manos spēkos). Nesakārtota likumdošana<br />
nevar būt par attaisnojumu<br />
absurdai, nekonsekventai un bezatbildīgai,<br />
reizēm pat kaitnieciskai rīcībai.<br />
Neapšaubāmi, likumdošana arī<br />
ir jāsakārto, taču tas ir sekundāri.<br />
Strādājot pašvaldības būvvaldē, nācās<br />
saskarties ar būvniecības procesiem,<br />
kuros valsts un pašvaldību iestādes<br />
neievēro Latvijas būvnormatīvu<br />
prasības. Manuprāt, šīm iestādēm<br />
būtu jārāda piemērs, kā pareizi jāvirza<br />
būvniecības procesi, jo kādas gan<br />
citādi var būt morālas tiesības prasīt<br />
būvnormatīvus ievērot privātajiem<br />
būvniecības dalībniekiem. Taču jānolaižas<br />
atpakaļ uz zemes — atcerējos,<br />
kādā valstī dzīvoju!”<br />
Uldis Priednieks, SIA<br />
Jaunpils projekts, SIA<br />
Priednieks dibinātājs:<br />
“Ja vien būtu<br />
manos spēkos, vispirms<br />
likvidētu birokrātiju<br />
projektēšanas<br />
jomā un izveidotu<br />
vienotu sistēmu,<br />
pēc kuras būtu jāstrādā visām<br />
būvvaldēm un valsts iestādēm. Šo<br />
daudzo gadu gaitā, kopš darbojos<br />
projektēšanas jomā, esmu redzējis<br />
zilus brīnumus un gan ci<strong>lv</strong>ēku, gan<br />
arī valsts iestāžu klaju nolaidību.”<br />
Augusts Apinis, būvuzraugs: “Mani<br />
uztrauc, ka būvniecības nozarei nav<br />
vienotas vadības.<br />
Tāpat šķiet, ka apstākļos,<br />
kad strauji<br />
pieaudzis būvniecības<br />
apjoms un<br />
trūkst kvalificētu<br />
speciālistu, svarīgi<br />
būtu izdot rokasgrāmatu<br />
būvdarbu vadītājiem, meistariem,<br />
dažādu specialitāšu būvstrādniekiem,<br />
kurā būtu gan praktiski<br />
padomi, gan būvnormatīvi, gan<br />
viegli saprotami, vienkārši konstrukciju<br />
aprēķinu paraugi.”<br />
Juris Biršs, RTU<br />
Būvniecības fakultātes<br />
Materiālu un<br />
konstrukciju institūta<br />
Būvmateriālu un<br />
būvizstrādājumu<br />
grupas docents:<br />
“Kremt nozares nesakārtotība,<br />
ka tai<br />
nav vienojošas institūcijas — ministrijas.<br />
Dažkārt pat sīkumi rada krietni<br />
lielus sarežģījumus. Noteikumu uzlabojumi<br />
un labi priekšlikumi pat uz<br />
septiņiem gadiem iestrēgst kabinetos.<br />
Ministrijas darbs un pienākums<br />
ir sakārtot procesus nozarē. Tagad<br />
katrs būvinspektors savā rajonā jautājumus<br />
traktē tā, kā viņam šķiet pareizi<br />
un izdevīgi.”<br />
Artūrs Strunga,<br />
būvinženieris: “Profesionāli<br />
sāpīgi skatīties,<br />
ka tiek nojauktas,<br />
pamestas,<br />
izdemolētas daudzas<br />
celtnes laukos,<br />
kuru būvniecībā tika<br />
ieguldīti līdzekļi, pūles, kurās ci<strong>lv</strong>ēki<br />
kādreiz ražoja reālu produkciju,<br />
51<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
52<br />
apkalpoja lauksaimniecības tehniku,<br />
kuras deva iespējas jauniešiem nodarboties<br />
ar kartingu un daudz ko<br />
citu. Pēc valsts pašreizējās politikas<br />
šīs būves nevienam nav vajadzīgas,<br />
jo Eiropas Savienības un pielaizīgo<br />
ierēdņu iespaidā ir tendence iznīcināt<br />
lauksaimniecību. Taču kopumā<br />
celtniecība ir kā aizraujošs romāns,<br />
kā sarežģīta krustvārdu mīkla, riska,<br />
ideju, pārmaiņu pilna. Mani uztrauc,<br />
ka būvniecībā ir daudz nemākuļu,<br />
kas cenšas gan vadīt, gan veikt būvdarbus,<br />
ka jaunatne maz apgūst<br />
būvinženiera profesijas noslēpumus,<br />
ka valsts nosaka pārāk lielu maksu<br />
studijām. Līdz pagājušā gadsimta<br />
deviņdesmitajiem gadiem mācības<br />
bija par brīvu, jo vara saprata, ka<br />
valsts var attīstīties tikai ar izglītotiem<br />
ci<strong>lv</strong>ēkiem, tāpēc visādi to sekmēja.<br />
Pašreizējie vadoņi mācīšanos<br />
neuzskata par vajadzīgu, tāpēc nebūšu<br />
pārsteigts, ja jaunceltnes sāks<br />
grūt, nebūs ne strādnieku, ne vadītāju.<br />
Arvien mazāk ir kvalificētu<br />
strādnieku, kas ar savām rokām un<br />
prātu spēj profesionāli, mūsdienīgi<br />
īstenot inženieru, projektētāju, arhitektu<br />
ieceres.”<br />
Harijs Rasa, SIA<br />
Agroprojekts inženieru<br />
biroja INBI vadītājs:<br />
“Ja vien būtu<br />
iespējams ietekmēt<br />
notikumu gaitu celtniecībā,<br />
noteikti nodibinātu<br />
Celtniecības<br />
ministriju, kas<br />
tiešām vadītu un organizētu būvniecības<br />
procesus Latvijā, jo patlaban atsevišķas<br />
funkcijas deleģētas Ekonomikas<br />
ministrijai, citas Vides ministrijai.<br />
Katrai ir savi departamenti un<br />
citas struktūras, bet to savstarpējo<br />
sadarbību tā īsti neviens nekoordinē.<br />
Ļoti smags, bet būtisks ir jautājums<br />
par kvalitāti, sākot jau ar izejmateriālu<br />
— projektu. Mana daudzu gadu<br />
pieredze, veicot būvprojektu ekspertīzes,<br />
liecina, ka tikai retos gadījumos<br />
tiek izstrādāta tāda projekta dokumentācija,<br />
kuras visas sadaļas, sākot<br />
no izejas materiālu apkopošanas un<br />
atsevišķu projekta sadaļu izstrādes<br />
līdz būvprojekta saskaņošanai un akceptēšanai<br />
attiecīgajā būvvaldē, patiešām<br />
ir viena ci<strong>lv</strong>ēka — būvprojekta<br />
vadītāja — rūpju bērns. Parasti projekta<br />
katra sadaļa tiek izstrādāta atbilstoši<br />
spēkā esošajiem normatīviem,<br />
taču neviens tā īsti nepūlas šīs<br />
atsevišķās sadaļas sasaistīt vienā veselā,<br />
kompleksā risinājumā, lai gan likumdošana<br />
to uzlikusi par pienākumu<br />
būvprojekta vadītājam. Un tad<br />
nu rezultāts ir tāds, kāds tas ir, — sākoties<br />
projekta realizācijai, atklājas,<br />
ka, piemēram, daudzstāvu kāpņu telpa<br />
pēc arhitektūras sadaļas izprojektēta,<br />
taču pāļu pamatu zem tās nav,<br />
vai arī ieprojektētas telpas vairākus<br />
metrus zem gruntsūdens līmeņa, bet<br />
par šo telpu hidroizolāciju nav<br />
padomāts.<br />
Un kur tad vēl celtnieku uzlabojumi<br />
— faktiski visos objektos, kuros<br />
esmu piedalījies kā autoruzraugs vai<br />
būvuzraugs, bijuši mēģinājumi esošos<br />
projekta risinājumus vai iepriekš<br />
paredzētos materiālus aizstāt ar citiem,<br />
lētākiem. Lai gan šādām izmaiņām<br />
nepieciešama projekta autora<br />
piekrišana, bieži šie palētinājumi atklājas<br />
tikai tad, kad jādomā, kā saglābt<br />
radušos situāciju, un galu galā<br />
viss iznāk dārgāk, tiek ieguldīts lielāks<br />
darbaspēks un vairāk laika.”<br />
Aldonis Peičs, SIA RUP direktors:<br />
“Vieglāk būtu strādāt, ja būvniecībā<br />
būtu tipveida līgumi, kur noteikumi<br />
gan būvētājam, gan pasūtītājam būtu<br />
vienādi, ar garantijām un juridiski<br />
pareizi. Turklāt bieži vien līgumi<br />
mēnešiem ilgi netiek<br />
saskaņoti. Definējot<br />
līgumu izskatīšanas<br />
kārtību, būvniekiem<br />
tiktu atvieglots darba<br />
process. Noderīga<br />
būtu arī saimnieciskā<br />
tiesa, kas izskata<br />
strīdus, kā tas ir bankām, jo,<br />
ejot parasto juridisko ceļu, pat sākotnēji<br />
vienkāršus jautājumus nevar atrisināt<br />
gadiem. Bez tam tiesā neviens<br />
neiedziļinās procesā un katrs jautājumus<br />
traktē citādi.”<br />
Vilnis Puļķis, Valsts<br />
ugunsdzēsības un<br />
glābšanas dienesta<br />
Būvniecības uzraudzības<br />
nodaļas<br />
priekšnieka vietnieks:<br />
“Lai tiktu pie<br />
rezultāta, dažkārt<br />
jāpārvar grūtību<br />
kalni, bieži vien pilnīgi nevajadzīgi.<br />
Ja spētu, labprāt radītu konkurenci<br />
ugunsdrošības inspektoru vidū.<br />
Tagad rajonos inspektori dzīvo kā<br />
mazi cari — vienalga, kaut ko dara<br />
vai nedara neko, tik un tā tiek paturēti<br />
darbā. Pat tad, ja saglabājuši 20<br />
gadu vecu domāšanu un pat rīcību.<br />
Ja neseko līdzi tehniskajam progresam,<br />
tad nozarē nav ko darīt.”<br />
Andris Krēsliņš,<br />
RTU Būvniecības fakultātes<br />
Siltuma,<br />
gāzes un ūdens tehnoloģiju<br />
institūta<br />
direktors: “Valsts<br />
budžetā vajadzētu<br />
paredzēt līdzekļus,<br />
lai Ķīpsalā vai citā<br />
vietā uzceltu pagājušā gadsimta 80.<br />
gados izplānoto RTU pilsētiņu ar<br />
moderniem Būvniecības fakultātes<br />
laboratoriju korpusiem un būvmašīnu<br />
poligoniem, kādi ir tehniskajām<br />
universitātēm visās vecajās Eiropas<br />
Savienības dalībvalstīs.”<br />
Māris Ertners, AS<br />
KU Lat-Holding Plānu<br />
un ražošanas<br />
daļas vadītāja vietnieks:<br />
“Derētu panākt,<br />
ka pievienotās<br />
vērtības nodoklis<br />
atkal tiek noteikts<br />
11% apmērā, un<br />
sakārtot aizsargjoslu likumu par 1%<br />
applūstošo teritoriju. Dievs mums ir<br />
devis ostas, un tās neattīstīt ir ārpus<br />
saprāta robežām.”<br />
Vilnis Krauklis,<br />
Valsts ieņēmumu<br />
dienesta Resursu<br />
nodrošināšanas un<br />
administrēšanas<br />
pārvaldes Būvuzraudzības<br />
daļas ga<strong>lv</strong>enais<br />
speciālists:<br />
“Būvniecības process<br />
pašlaik ir interesants ar lielo<br />
būvmateriālu klāstu, ko var izmantot<br />
būvniecībā, un jauno tehnoloģiju<br />
straujo rašanos. Ja celtniecība veikta<br />
kvalitatīvi un atbilstošā līmenī, celtniecības<br />
beigu process un nodošana<br />
ekspluatācijā sagādā patīkamas<br />
emocijas. Liels gandarījums ir par<br />
katru fiziski un morāli novecojuša<br />
objekta renovāciju, restaurāciju vai<br />
rekonstrukciju. Ņemot vērā būvniecības<br />
lielo īpatsvaru valstī un tā tendenci<br />
pieaugt, man nav saprotama<br />
valdības vilcināšanās un neieklausīšanās<br />
LBS vadības un būvniecības<br />
speciālistu teiktajā par Celtniecības<br />
ministrijas izveidošanas nepieciešamību.<br />
Uzskatu, ka tās sastāvā būtu<br />
lietderīgi iekļaut pat Būvmateriālu<br />
ražošanas pārvaldi. Tā kā trūkst kvalificētu<br />
celtniecības speciālistu, jauniešu<br />
izglītošana šajā jomā būtu jāieraksta<br />
prioritāro pasākumu sarakstā,<br />
53<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
54<br />
jāreklamē, kā arī jāstimulē mācību<br />
process ar stipendijām. Domāju, ka<br />
lietderīgi būtu paplašināt valsts ekspertīzei<br />
obligāti pakļaujamo projektu<br />
klāstu un noteikt izmaksu robežas,<br />
kuras sasniedzot būtu jāveic ekspertīze.<br />
Tāpat lietderīgi būtu izstrādāt<br />
būvdarbu izcenojumu katalogu arī<br />
ga<strong>lv</strong>enajiem rekonstrukcijas un renovācijas<br />
darbu veidiem. Lielāku objektu<br />
celtniecībai vajadzētu izstrādāt un<br />
izskatīt valdībā to tehniski ekonomiskos<br />
pamatojumus, lai nepieļautu<br />
tādu situāciju kā ar Dienvidu tiltu —<br />
sākumā tika nosaukti 80 tūkstoši<br />
latu, bet pašreizējās izmaksas jau<br />
pieaugušas līdz 550 tūkstošiem.”<br />
Aivars Blumbergs,<br />
būvuzraugs: ”Nepatīk,<br />
ka tagad būvniecības<br />
nozari cenšas<br />
ietekmēt un vadīt<br />
personas, kas<br />
nepārzina celtniecību.<br />
Ir vajadzīga<br />
Celtniecības ministrija,<br />
kas vadītu un organizētu celtniecību.<br />
Trūkst arī būvstrādnieku<br />
kvalitatīvas apmācības. Celtniecībā<br />
strādā pārāk daudz nekvalificētu<br />
strādnieku. Naivi cerēt, ka būvniecības<br />
nozari var papildināt ar viesstrādniekiem.<br />
Pie mums, tāpat kā uz<br />
citām valstīm, brauks tikai nekvalificēti<br />
darba meklētāji.”<br />
Jānis Simsons, SIA<br />
Zaļais fonds būvuzraugs:<br />
“Pašlaik visvairāk<br />
uztrauc projektu<br />
līmenis. Dažkārt<br />
vēl var sastapt<br />
spēcīgus arhitektus,<br />
taču inženiertehniskās<br />
daļas projektos<br />
ir ļoti vājas. Īpaši ir jūtams projektu<br />
ga<strong>lv</strong>eno inženieru trūkums. Būvatļauju<br />
saņemšanā ga<strong>lv</strong>enais ir arhitektu<br />
birojs. Atļauja tiek saņemta, un<br />
pēc tam būvnieks pēc viņa rīcībā<br />
esošā projekta būvē, kā jau nu spēj.<br />
Tā kā ne visi būvnieki ir tik kvalificēti,<br />
lai spriestu par tehniskajiem risinājumiem,<br />
kas nepieciešami, bet projektā<br />
netiek piedāvāti, situācija objektā<br />
var būt pat dramatiska. Diemžēl likumdošana<br />
nosaka, ka būvuzraugs<br />
nedrīkst iejaukties projekta tehniskajos<br />
risinājumos. Līdz ar to sanāk tā:<br />
ja to nav vai tie ir neprecīzi un nepilnīgi,<br />
būvuzraugs arī nedrīkst tos piedāvāt.<br />
Tādās situācijās ierakstu būvdarbu<br />
žurnālā to, kam jāpievērš uzmanība.<br />
Cenšos sadarboties ar projektētājiem,<br />
bet ne vienmēr viņu profesionālais<br />
līmenis ir tāds, lai varētu<br />
līdzvērtīgi runāt par konstrukcijām<br />
un tehniskiem risinājumiem. Diemžēl<br />
arī celtnieku līmenis ne vienmēr ir atbilstošs<br />
konkrēta līmeņa objektam.<br />
Latvijā būvniecībā ļoti trūkst vienotas<br />
koordinējošas institūcijas. Sadrumstalotība<br />
nozari tikai novājina. Lai arī<br />
par to ir daudz runāts, rakstīti priekšlikumi,<br />
šķiet, ka tie netiek tālāk par<br />
Ekonomikas ministriju. Arī nozares<br />
attīstībā ir dažādi posmi — te augšā,<br />
te lejā. Ja apvienotu birokrātisko<br />
aparātu, kvalitatīvā ziņā nozare tikai<br />
iegūtu.”<br />
Arvīds Bernhards,<br />
tehnoloģiju, rekonstrukcijas,<br />
būvnormatīvu<br />
un darba<br />
drošības pasniedzējs<br />
Rīgas Celtniecības<br />
koledžā: “Ir<br />
nepieņemami, ka<br />
SIA Latvijas standarts valsts valodā<br />
pārtulko vienīgi Eiropas būvniecības<br />
standartu titullapas, piemēram, par<br />
monolītā betona darbiem, un visu<br />
attiecīgā standarta tekstu par pieklājīgu<br />
samaksu piedāvā iegādāties vienīgi<br />
oriģinā<strong>lv</strong>alodā. Kā nojaušams,<br />
šāda darbošanās apmierina arī Valsts<br />
valodas centru. Jautājums: cik adekvāti<br />
būvuzņēmējs (darbuzņēmējs) ir<br />
spējīgs iztulkot visus viņam nepieciešamos<br />
standartus, lai uzbūvētu stabilu,<br />
kvalitatīvu un videi draudzīgu<br />
būvi (piemēram, tradicionāli praksē<br />
lietotais termins autoceltņa izlice<br />
šodien tiek tulkots kā bulta). Galu<br />
galā projekti ir jāizstrādā pilnībā, lai<br />
nebūtu tā kā gadījumā ar Rīgas<br />
Dienvidu tiltu, kad Rīgas mēra<br />
apmeklējuma laikā tiek atklāts, ka<br />
tilts gan būs, tomēr uzbraukt un nobraukt<br />
no tā nevarēs, jo nav izstrādāta<br />
projekta attiecīgā dokumentācija.<br />
Projekta izstrādāšanā svarīgi ir<br />
ierēķināt arī visus sadārdzinājumus<br />
— ja tādu beigu beigās nebūs,<br />
nauda paliks pasūtītājam.”<br />
Ivars Ankravs, SIA<br />
Agrofirma Madara<br />
direktors, SIA Spridzēnu<br />
HES valdes<br />
priekšsēdētājs: “Korupciju<br />
Latvijā vajadzētu<br />
apkarot ar<br />
drakoniskām metodēm,<br />
jo uzskatu, ka<br />
visas nelaimes mūsu valstī ceļas tieši<br />
tās dēļ. Korupcijas dēļ mūsu ci<strong>lv</strong>ēki<br />
bēg prom no Latvijas.”<br />
Irina Elksniņa, Austrumu<br />
robežas punktu<br />
reģionālā vadītāja:<br />
“Iepriecina, ka<br />
aizvien lielāka uzmanība<br />
tiek pievērsta<br />
sertifikācijai, tāpat<br />
kā inženieru sagatavošanai,<br />
līdz ar<br />
to būs mazāk haltūristu. Nepatīkami<br />
skatīties uz nekvalitatīvu darbu. Celtniecībā<br />
jāstrādā ci<strong>lv</strong>ēkiem, kas prot<br />
savu darbu un negandē profesijas<br />
prestižu. Tagad gadās, ka kāds pārmet:<br />
jūs, celtnieki, tādi un šitādi, bet<br />
beigās izrādās, ka pasūtītājs paņēmis<br />
haltūristus un tagad celtniekiem viņa<br />
objektā tiešām jāglābj tas, kas vēl<br />
glābjams.”<br />
I<strong>lv</strong>ess Muižnieks,<br />
SIA Rīgas pilsētbūvnieks<br />
Attīstības un<br />
projektu sagatavošanas<br />
nodaļas vadītājs:<br />
“Vispirms jāsāk<br />
ar normatīvās bāzes<br />
un likumdošanas<br />
sakārtošanu, lai nepieļautu daudzas<br />
divdomīgas situācijas un<br />
manipulēšanas iespējas. Mums ir<br />
nepieciešama sava ministrija, kas<br />
risinātu būvniecības jautājumus<br />
Latvijā.”<br />
Tālis Brants, būvinženieris:<br />
“Būvniecības<br />
nozares vadības<br />
sadrumstalošana<br />
vairāku ministriju<br />
un resoru starpā<br />
tiek jau ilgstoši iztirzāta,<br />
taču ir vēl kāda<br />
ļoti aktuāla problēma — būvju<br />
tehnisko projektu kvalitāte. Tiem<br />
jāveic ekspertīze, jo to lielākā daļa ir<br />
ļoti zemā kvalitātē, lai gan tie ir<br />
akceptēti pašvaldību būvvaldēs.<br />
Būvinženiera Gunāra Oša sastādītajā<br />
būvniecības literatūras sarakstā, kas<br />
izdots pirmās brīvvalsts laikā, minēts,<br />
ka jau 1925. gadā tikuši izdoti<br />
valdības apstiprināti un obligāti<br />
izmantojami būvdarbu izcenojumu<br />
krājumi valsts un pašvaldību objektiem.<br />
Patlaban gan nav dzirdēts,<br />
ka būtu izteikti kādi ierosinājumi par<br />
kaut vai aptuvenu izmaksu griestu<br />
noteikšanu valsts un pašvaldību<br />
objektiem. Acīmredzot kādam tas ir<br />
izdevīgi. Par maz tiek darīts darba<br />
ražīguma paaugstināšanā ne tikai<br />
būvniecībā, bet lielākajā daļā<br />
nozaru.”<br />
55<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA 2008. Nr. 7<br />
<strong>LATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA <strong>www</strong>.<strong>lbs</strong>.<strong>building</strong>.<strong>lv</strong>
Change language