Nr.16 - LBS

Dzīves skola
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)
Cilvēku apbrīnojamā izdoma
Viņa profesionālā karjera sākās
1961. gadā Kultūras ministrijas Restaurācijas,
projektēšanas un konstruktoru
birojā, kur viņš bija projektu galvenais
arhitekts. Juris Monvīds Skalbergs bijis
arī Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras
fakultātes pasniedzējs un projektēšanas
institūta Agroprojekts arhitektūras
biroja Arbi vadītājs, pēc tam SIA
JS & Partneri valdes priekšsēdētājs.
Viņa objekti ir Krievu drāmas teātris,
Tehniskais centrs – administratīvā ēka
LVCT ir izprojektējusi pirmo kārtu, kas
nodrošina 300 darba vietas.
Tālivaldis Vēsmiņš vēl aizvien ir aktīvs
gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē.
Viņa vārds atrodams gan Mūzikas
terapijas fonda, gan Latvijas Kristīgo
uzņēmēju centra, gan Liepājas pilsētas
galvas Evalda Rimbenieka fonda biedru
sarakstos.
Tālivalža Vēsmiņa vaļasprieks, kas
laika gaitā nav mainījies, ir ceļošana.
Viņam patīk redzēt aizvien ko jaunu.
Vēl Tālivaldim Vēsmiņam patīk medības,
sevišķi izsekot vilkus un caunas,
tā pa mežu nostaigājot 20–30 km. Kādreiz
ņēmies ar bitēm, saistījuši dārza
darbi, koku potēšana. Pēdējos gados
tam visam neatliek laika, jo, kad pirms
pieciem sešiem gadiem sākās intensīvāka
projektēšana, kas arī ir Tālivalža
Vēsmiņa hobijs, citiem vaļaspriekiem
laiks tika limitēts vai pat atņemts. Viņam
patīk sarežģīti darbi, jo tad ir lielāks
prieks.
Un vēl jau brīvdienās jāapciemo bērni,
mazbērni, brāļi un māsas.
Juris Monvīds Skalbergs 1960. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā
institūta Arhitektūras fakultāti, bet 2003. gadā
ieguva maģistra grādu. «Jaunībā, kad vajadzēja izvēlēties
profesiju, svārstījos starp elektriķiem un arhitektiem.
Tas bija Staļina laiks. Neizprotams man bija arhitektūras
stilistiskais raksturs jaunceļamās ēkās. Tolaik nezināju,
ka arhitektūra sakņojas politikā. Īpašu impulsu deva Viļa
Lāča darbs Akmeņainais ceļš (nelabotais variants), un tā
es kļuvu par arhitektu,» stāsta Juris Skalbergs.
Peldu ielā 25 Rīgā, daudzfunkcionālais
centrs Valmieras rajona Lodes pagastā,
projektēšanas institūts Agroprojekts,
Drogas 12 veikali Latvijā, Berga Bazāra
iekšējo ielu arhitektoniskais veidojums,
kokapstrādes uzņēmums BSW
Latvija, ap 25 individuālām ģimenes
mājām, Moduls – Rīga administratīvā
ēka, elektropreču tirdzniecības centrs
Profs un citi objekti.
«Prieku un gandarījumu sniedz jebkura
sakopta vide, arhitektoniski interesanta
ēka, jauna vai veca, dabas ainava ar kalniem
vai bez tiem, dabas daudzveidība
visā tās krāšņumā. Būvniecībā un arhitektūrā
saistošākais ir radīšanas prieks,
kas iemiesojas reālās fiziskās formās un
apjomos, kad saprāta apcirkņos radītā
ideja atklājas uz papīra un savā attīstībā
materializējas arhitektūras formā ar tai
atbilstošām estētiskām un ekspluatācijas
prasībām,» atzīst Juris Skalbergs.
Juris Monvīds Skalbergs vienmēr darbojies
sabiedriskajās organizācijās. Kopš
1965. gada viņš ir Latvijas Arhitektu savienības
(LAS) biedrs, kopš 1993. gada
Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas
īstenais loceklis, LAS valdes loceklis,
kopš 2003. gada Baltijas Arhitektu
savienību asociācijas (BAUA) viceprezidents/prezidents,
kopš 1990. gada
viņš vada LAS pārstāvniecību BAUA
un Starptautiskajā Arhitektu savienībā
(UIA), kopš 1993. gada pārstāvējis
Latvijas Arhitektūras savienību UIA
organizētajos pasākumos, no 2002. līdz
2005. gadam organizējis LAS līdzdalību
Eiropas Arhitektu padomē. Juris Monvīds
Skalbergs ir daudzu arhitektūras
konkursu žūrijas dalībnieks, piedalījis
ASV latviešu izcelsmes mecenāta Gunta
Boles prēmijas iedibināšanā Arhitektūras
un pilsētplānošanas fakultātes un
RTU Būvniecības fakultātes studentiem.
Kopš 1992. gada viņš vada šo prēmiju
pasniegšanas žūrijas darbu. 2004. gadā
Juris Monvīds Skalbergs saņēma Krievijas
Arhitektu savienības medaļu,
2005. gadā Latvijas Arhitektu savienības
nominēto K. Baumaņa godalgu.
«Visnepatīkamākais būvniecībā un projektēšanā
ir korupcija, kas jūtama gan
projekta izstrādes laikā, gan būvniecības
procesā. Apbrīnojama ir cilvēku izdoma,
kā apčakarēt valsti, līdzpilsoņus
un līdzprofesionāļus. Absurdas ir regulas
valsts pasūtījumu konkursos, kas
nosaka, ka uzvar lētākais piedāvājums.
Lētākais taču nekad nav bijis un nebūs
labākais. Tādējādi tiek ieprogrammēta
mazkvalitatīva būvniecība un arhitektūra,»
uzskata Juris Skalbergs.
Viņš savulaik ir saņēmis vairākas Latvijas
PSR Ministru padomes prēmijas
arhitektūrā.
Jura Monvīda Skalberga vaļasprieki ir
kalnu slēpošana un teniss. Viņš piedalījies
PSRS arhitektu kalnu slēpošanas
kluba dibināšanā. Desmit gadus vadījis
Latvijas Arhitektu savienības kalnu
slēpošanas klubu.
«Vaļasprieki dzīves gaitā nav mainījušies,
tikai nostiprinājušies. Kalnu
slēpošanu pašmācības ceļā apguvu vēl
tajos laikos, kad slēpes pie zābakiem
cieši piesaitēja ar ādas siksniņām, bet
tenisa rakete bija nesasniedzami dārgs
spēles instruments, tāpēc to izzāģēja
no paplata dēļa gabala. Kas piesaista
kalnu slēpošanā? Fantastisks sajūtu uzbangojums
nobraucienā! Traucoties lejup
pa sniegoto nogāzi, izvēloties savu
ceļu, savus līkločus un savu ātrumu,
tās pārņem katru ķermeņa šūnu. Ļoti
svarīga slēpošanā ir kompānija. Vēl
jāpiemin ceļošana, kas man arī ir vaļasprieks
visa mūža garumā. Mūsu skaistā
daba, arhitektūras pārsteigumi, cilvēki,
kultūras īpatnības un daudz kas cits…
Tas viss suģestē apziņu un aicina ceļot
vēl un vēl, skatīt, baudīt un priecāties,»
teic Juris Skalbergs.
56
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
57