Nr.16 - LBS
Nr.16 - LBS Nr.16 - LBS
Jaunais inženieris “Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.) arī darbs pie projektēšanas uzraudzības daudzdzīvokļu ēkai Āgenskalnā un daudzdzīvokļu ēkai Vangažos. «To, ka ārzemnieki nav nekādi pārcilvēki, sapratu, redzot, kā vācieši strādāja Citadeles projektā. Taču viņu strādniekiem gan ir sava sistēma. Ne velti teic, ka slinkums virza progresu. Kamēr mūsējie, krāsojot istabas griestus, kāpelē augšā lejā pa kāpnēm, tad tās pārvieto uz nākamo vietu un turpina skraidīt augšā lejā, vācieši ar ķekatām pie kājām pārvietojas tik ātri, ka var tikai pabrīnīties. Mūsēji nestrādā tik efektīvi. Nu, tas izskatās aptuveni tā – vietējie strādnieki gatavi brist līdz jostasvietai pa dubļiem, kamēr vācieši iet pa sausu taku. Diemžēl tā var tikai tad, ja ir lēts darbaspēks, tikko strādniekiem palielinās algas, šāda neefektīva darbošanās rada problēmas. Gribas, lai arī mūsējie strādātu efektīvāk,» saka Edgars Krasņikovs. Viņam ir svarīgi būt pietiekami labam buferim, kas aizstāv pasūtītāju, mācēt prasmīgi filtrēt informāciju, nepazust sīkumos, atmest mazsvarīgo, redzēt kopainu. Edgars ik brīdi novērtē augstskolā apgūto par konstrukcijām un iespējas ikdienā atsvaidzināt savas zināšanas. Interesantas viņam šķiet diskusijas ar arhitektiem, īpaši, kad viņi «iebrauc mākoņos, un kad viņus vajag satvert aiz biksēm un novilkt atpakaļ uz zemes». Patlaban Edgars ir SIA Ektornet management Latvia tehniskais konsultants – eksperts. Viņš pārstāv Swedbank meitasuzņēmumu, kas apsaimnieko nekustamos īpašumus. Taču Edgars cer, ka šāda situācija būvniecībā nebūs ilgstošā. Viņa sapnis ir iegūt citu pieredzi un strādāt kādā ārzemju būvkompānijā – smelties pieredzi, apgūt senas tradīcijas, pārņemt iestrādātas sistēmas, ko varētu ieviest arī Latvijā. Viņam saistoši šķiet enerģijas taupīšanas jautājumi, uzturēšanas izmaksu optimizēšana, jaunā būvniecība, izmantojot esošo. Edgars izjūt lielu atbildību par uzticēto. Viņam ir svarīgi saprast to, ko dara, allaž iemācīties ko jaunu un problēmu gadījumā pašam no tām tikt ārā. Viņš augstu vērtē nepārtrauktu pašizglītošanos un joprojām atceras profesora Rocēna teikto, izsniedzot atestātus: «Neaizmirstiet visu mūžu mācīties!» Edgars sevi uzskata par veiksminieku, taču pirmām kārtām viņu varētu dēvēt par absolūtu optimistu. Viņam ir svarīga komanda, ar ko kopā strādāt. «Grūti ir ar gudru, bet nekomunikablu. Taču arī ar muļķi ir grūti strādāt. Ja nu jāizvēlas, tad labāk ir cilvēks, kas grib mācīties, nevis zinošs, kas ignorē komandu. Svarīgi, lai profesionālis ir komunikabls, citādi nav jēgas viņa profesionalitātei, ja viņš nespēj strādāt komandā,» uzskata Edgars. Viņaprāt, no jebkura cilvēka var kaut ko mācīties, un to vajag izmantot. No kolēģa Edgara Štrausa akciju sabiedrībā RBSSkals viņš iemācījies uzņemties atbildību par izdarīto, ar pārliecību paskaidrot savu viedokli, prezentēt izpētītos jautājumus, vienmēr sagatavoties, lai uzdotie jautājumi neizsistu no līdzsvara. Savukārt no Māra Saukāna var mācīties, kā būt līderim, kā ar savu harismu pulcināt ap sevi cilvēkus, kā pārliecinoši runāt un pasniegt sevi. No vecākiem cilvēkiem Edgars mācījies pacietību. «Man ir veicies, ka esmu varējis strādāt kopā ar šiem cilvēkiem. Arī ar Guntaru Šternu no Būves un būvsistēmas. Viņš iemācīja, ka sava latiņa jātur pietiekami augstu nevis lepnuma vai iedomības dēļ, bet tā zināšanu kopuma dēļ, kas uzkrāts, jo daudzpusīgu inženieru nemaz nav tik daudz. Guntaram piemīt izcilas spējas pārliecināt pasūtītāju, ka ir vērts samaksāt nedaudz vairāk, bet iegūt labu kvalitāti,» teic Edgars. Viņš ir samērā ērts saviem draugiem – komunikabls, ar viņu ir jautri. Dažkārt vajadzīga laba vēderprese, jo citādi pēc ilgstošiem smiekliem sāk pamatīgi sāpēt vēdera muskulatūra. Kas Edgaram ir svarīgākais tieši šobrīd? «Pirms gada es teiktu, ka svarīgākais ir stabilitāte, tagad tā ir ģimene, godīgums un atklātība jebkādā veidā,» atzīst Edgars. Viņš cilvēkus mēra pēc savas mērauklas, piemēram, pats nemelo un cer, ka to nedara arī citi, taču, ja atklājas pretējais, turpmāk ar šādiem cilvēkiem Edgars nekontaktējas. Galvu viņš sakārto komandu spēlēs – labprāt uzspēlē volejbolu un futbolu ar draugiem vai darba kolēģiem. Edgars ir izteikts komandas spēļu piekritējs. Individuālie sporta veidi viņu nesaista, jo tā vairāk ir cīņa pašam ar sevi – cik reižu pacelsi, cik kilometrus noskriesi... Savulaik Edgars mācījās mūzikas skolā, pēc tam ilgus gadus spēlēja orķestrī, dziedāja korī Balsis. Taču koris paņēma visus atvaļinājumus, lielāko daļu vakaru un brīvdienu. Tagad mainījušās prioritātes, un šis laiks pieder ģimenei, bet Edgaram joprojām patīk mūzika, patīk fotografēt. Bez kā vēl Edgars nevar iztikt? Bez ceļošanas. Katru gadu gribas kaut kur aizbraukt, un tas izdodas. Mantas nav Edgara prioritāte, savukārt ceļojumos gūtās emocijas ir tās, kas paliek atmiņā. Svešu zemju iepazīšana Edgaram ir tik svarīga, ka attiecīgā situācijā viņš pat būtu gatavs pārtikt no sausiņiem, lai tikai nenāktos atteikties no ceļojuma. Tas viņam ir gluži vai «izdzīvošanas komplekss». Mārīte Šperberga Foto no Edgara Krasņikova arhīva 50 Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv 51
- Page 1 and 2: “Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2
- Page 4: Ievads “Būvinženieris” Nr. 16
- Page 8: Aktualitātes Iesaistieties! Paudie
- Page 12: Aktualitātes Viesojas Ilze Oša 30
- Page 16: Vadība “Būvinženieris” Nr. 1
- Page 20: Sekciju darbs Starptautiskie sakari
- Page 24: Personība “Būvinženieris” Nr
- Page 28: Būvniecības šķīrējtiesa “B
- Page 32: Objekts “Būvinženieris” Nr. 1
- Page 36: Objekts “Būvinženieris” Nr. 1
- Page 40: Izglītība “Būvinženieris” N
- Page 44: Tehnoloģijas un materiāli “Būv
- Page 48: Jaunais inženieris “Būvinženie
- Page 54: Dzīves skola Vienmēr iespējams v
- Page 58: Būves “Būvinženieris” Nr. 16
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
arī darbs pie projektēšanas uzraudzības<br />
daudzdzīvokļu ēkai Āgenskalnā un<br />
daudzdzīvokļu ēkai Vangažos.<br />
«To, ka ārzemnieki nav nekādi pārcilvēki,<br />
sapratu, redzot, kā vācieši strādāja<br />
Citadeles projektā. Taču viņu strādniekiem<br />
gan ir sava sistēma. Ne velti teic,<br />
ka slinkums virza progresu. Kamēr mūsējie,<br />
krāsojot istabas griestus, kāpelē<br />
augšā lejā pa kāpnēm, tad tās pārvieto<br />
uz nākamo vietu un turpina skraidīt<br />
augšā lejā, vācieši ar ķekatām pie kājām<br />
pārvietojas tik ātri, ka var tikai pabrīnīties.<br />
Mūsēji nestrādā tik efektīvi.<br />
Nu, tas izskatās aptuveni tā – vietējie<br />
strādnieki gatavi brist līdz jostasvietai<br />
pa dubļiem, kamēr vācieši iet pa sausu<br />
taku. Diemžēl tā var tikai tad, ja ir lēts<br />
darbaspēks, tikko strādniekiem palielinās<br />
algas, šāda neefektīva darbošanās<br />
rada problēmas. Gribas, lai arī mūsējie<br />
strādātu efektīvāk,» saka Edgars Krasņikovs.<br />
Viņam ir svarīgi būt pietiekami<br />
labam buferim, kas aizstāv pasūtītāju,<br />
mācēt prasmīgi filtrēt informāciju, nepazust<br />
sīkumos, atmest mazsvarīgo,<br />
redzēt kopainu. Edgars ik brīdi novērtē<br />
augstskolā apgūto par konstrukcijām<br />
un iespējas ikdienā atsvaidzināt savas<br />
zināšanas. Interesantas viņam šķiet diskusijas<br />
ar arhitektiem, īpaši, kad viņi<br />
«iebrauc mākoņos, un kad viņus vajag<br />
satvert aiz biksēm un novilkt atpakaļ uz<br />
zemes».<br />
Patlaban Edgars ir SIA Ektornet management<br />
Latvia tehniskais konsultants –<br />
eksperts. Viņš pārstāv Swedbank meitasuzņēmumu,<br />
kas apsaimnieko nekustamos<br />
īpašumus. Taču Edgars cer, ka<br />
šāda situācija būvniecībā nebūs ilgstošā.<br />
Viņa sapnis ir iegūt citu pieredzi un<br />
strādāt kādā ārzemju būvkompānijā –<br />
smelties pieredzi, apgūt senas tradīcijas,<br />
pārņemt iestrādātas sistēmas, ko<br />
varētu ieviest arī Latvijā. Viņam saistoši<br />
šķiet enerģijas taupīšanas jautājumi,<br />
uzturēšanas izmaksu optimizēšana,<br />
jaunā būvniecība, izmantojot esošo.<br />
Edgars izjūt lielu atbildību par uzticēto.<br />
Viņam ir svarīgi saprast to, ko dara,<br />
allaž iemācīties ko jaunu un problēmu<br />
gadījumā pašam no tām tikt ārā. Viņš<br />
augstu vērtē nepārtrauktu pašizglītošanos<br />
un joprojām atceras profesora Rocēna<br />
teikto, izsniedzot atestātus: «Neaizmirstiet<br />
visu mūžu mācīties!»<br />
Edgars sevi uzskata par veiksminieku,<br />
taču pirmām kārtām viņu varētu dēvēt<br />
par absolūtu optimistu. Viņam ir svarīga<br />
komanda, ar ko kopā strādāt.<br />
«Grūti ir ar gudru, bet nekomunikablu.<br />
Taču arī ar muļķi ir grūti strādāt. Ja<br />
nu jāizvēlas, tad labāk ir cilvēks, kas<br />
grib mācīties, nevis zinošs, kas ignorē<br />
komandu. Svarīgi, lai profesionālis ir<br />
komunikabls, citādi nav jēgas viņa profesionalitātei,<br />
ja viņš nespēj strādāt komandā,»<br />
uzskata Edgars. Viņaprāt, no<br />
jebkura cilvēka var kaut ko mācīties,<br />
un to vajag izmantot. No kolēģa Edgara<br />
Štrausa akciju sabiedrībā RBSSkals<br />
viņš iemācījies uzņemties atbildību par<br />
izdarīto, ar pārliecību paskaidrot savu<br />
viedokli, prezentēt izpētītos jautājumus,<br />
vienmēr sagatavoties, lai uzdotie<br />
jautājumi neizsistu no līdzsvara. Savukārt<br />
no Māra Saukāna var mācīties,<br />
kā būt līderim, kā ar savu harismu pulcināt<br />
ap sevi cilvēkus, kā pārliecinoši<br />
runāt un pasniegt sevi. No vecākiem<br />
cilvēkiem Edgars mācījies pacietību.<br />
«Man ir veicies, ka esmu varējis strādāt<br />
kopā ar šiem cilvēkiem. Arī ar<br />
Guntaru Šternu no Būves un būvsistēmas.<br />
Viņš iemācīja, ka sava latiņa<br />
jātur pietiekami augstu nevis lepnuma<br />
vai iedomības dēļ, bet tā zināšanu kopuma<br />
dēļ, kas uzkrāts, jo daudzpusīgu<br />
inženieru nemaz nav tik daudz. Guntaram<br />
piemīt izcilas spējas pārliecināt<br />
pasūtītāju, ka ir vērts samaksāt nedaudz<br />
vairāk, bet iegūt labu kvalitāti,»<br />
teic Edgars.<br />
Viņš ir samērā ērts saviem draugiem –<br />
komunikabls, ar viņu ir jautri. Dažkārt<br />
vajadzīga laba vēderprese, jo citādi pēc<br />
ilgstošiem smiekliem sāk pamatīgi sāpēt<br />
vēdera muskulatūra.<br />
Kas Edgaram ir svarīgākais tieši šobrīd?<br />
«Pirms gada es teiktu, ka svarīgākais<br />
ir stabilitāte, tagad tā ir ģimene, godīgums<br />
un atklātība jebkādā veidā,»<br />
atzīst Edgars. Viņš cilvēkus mēra pēc<br />
savas mērauklas, piemēram, pats nemelo<br />
un cer, ka to nedara arī citi, taču,<br />
ja atklājas pretējais, turpmāk ar šādiem<br />
cilvēkiem Edgars nekontaktējas.<br />
Galvu viņš sakārto komandu spēlēs –<br />
labprāt uzspēlē volejbolu un futbolu ar<br />
draugiem vai darba kolēģiem. Edgars ir<br />
izteikts komandas spēļu piekritējs. Individuālie<br />
sporta veidi viņu nesaista, jo<br />
tā vairāk ir cīņa pašam ar sevi – cik reižu<br />
pacelsi, cik kilometrus noskriesi...<br />
Savulaik Edgars mācījās mūzikas skolā,<br />
pēc tam ilgus gadus spēlēja orķestrī,<br />
dziedāja korī Balsis. Taču koris paņēma<br />
visus atvaļinājumus, lielāko daļu<br />
vakaru un brīvdienu. Tagad mainījušās<br />
prioritātes, un šis laiks pieder ģimenei,<br />
bet Edgaram joprojām patīk mūzika,<br />
patīk fotografēt.<br />
Bez kā vēl Edgars nevar iztikt? Bez<br />
ceļošanas. Katru gadu gribas kaut kur<br />
aizbraukt, un tas izdodas. Mantas nav<br />
Edgara prioritāte, savukārt ceļojumos<br />
gūtās emocijas ir tās, kas paliek atmiņā.<br />
Svešu zemju iepazīšana Edgaram ir tik<br />
svarīga, ka attiecīgā situācijā viņš pat<br />
būtu gatavs pārtikt no sausiņiem, lai<br />
tikai nenāktos atteikties no ceļojuma.<br />
Tas viņam ir gluži vai «izdzīvošanas<br />
komplekss».<br />
Mārīte Šperberga<br />
Foto no Edgara Krasņikova arhīva<br />
50<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
51
Change language