You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
jūlija līdz 1944. gadam, kad skolas<br />
telpas rekvizēja vācu karaspēks, bet<br />
mācības tika organizētas citās telpās<br />
Tērbatas ielā 45a.<br />
1945. gada 27. martā Rīgas Valsts vakara<br />
tehnikumu apvienoja ar Rīgas Valsts<br />
tehnikumu un pārdēvēja par Rīgas Industriālo<br />
politehnikumu. 1946. gadā no<br />
Industriālā politehnikuma tika atdalīta<br />
Būvniecības nodaļa un izveidots Rīgas<br />
Būvniecības tehnikums. Sākumā tehnikums<br />
mitinājās īres namā Valdemāra<br />
ielā 23, bet 1957. gadā Rīgas Celtniecības<br />
tehnikums atguva Rīgas pilsētas<br />
Amatnieku skolas – tehnikuma ēku<br />
Gaiziņa ielā 3.<br />
Mācību iestādes darbības gados tajā<br />
mācījušies un to beiguši daudzi Latvijā<br />
pazīstami sabiedriskie darbinieki, mākslinieki,<br />
zinātnieki. Viens no šīs skolas<br />
absolventiem J. Lakše-Laksmanis, kas<br />
papildinājās Holcmindes (Braunšveiga)<br />
Būvniecības skolā,1883. gadā Rīgā<br />
atvēra Būves un amatu skolu.<br />
1888. gadā gleznotājs Janis Rozentāls<br />
Amatnieku skolas rīkotajos kursos<br />
apguva zīmēšanu un kā labākais<br />
iestājās Sanktpēterburgas Mākslas<br />
akadēmijā.<br />
No 1899. gada līdz 1902. gadam skolā<br />
mācījās Ansis Cīrulis, nākamais lietišķās<br />
mākslas meistars, Rīgas Prezidenta<br />
pils sūtņu akreditēšanas zāles interjera<br />
autors. Pēc mākslinieka metiem kalti<br />
Rīgas pils vārti, veidota pirmā Latvijas<br />
pastmarka.<br />
1935. gadā tehnikumu absolvēja<br />
Andrejs Eglītis, žurnālists, vēlāk ievērojamais<br />
latviešu dzejnieks, kantātes<br />
Dievs, tava zeme deg autors.<br />
Rīgas Tehniskās universitātes rektors<br />
(no 1999. g.) un profesors (1983. g.)<br />
Ivars Knēts Rīgas Būvniecības tehnikumā<br />
mācījies no 1952. līdz 1956. gadam.<br />
Piecdesmito gadu beigās par arhitektūras<br />
pasniedzēju strādāja arī latviešu<br />
dramaturgs Gunārs Priede. Divdesmitā<br />
gadsimta 50.–70. gados tehnikumā mācījušies<br />
slaveni sportisti: Cezars Ozers,<br />
Romas olimpisko spēļu sudraba medaļas<br />
ieguvējs basketbolā, volejboliste<br />
Ilonda Dreimane (Strazda), pasaules<br />
čempionāta sudraba medaļas ieguvēja<br />
un Eiropas junioru čempione, Eiropas<br />
čempions basketbolā Valdis Valters.<br />
Ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
1995. gada 19. decembra rīkojumu<br />
Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikums<br />
pārdēvēts par Rīgas Celtniecības koledžu,<br />
kas līdz 2000. gadam realizēja<br />
vidējo un paaugstināta tipa vidējo<br />
profesionālo izglītību, bet, sākot ar<br />
2000./2001. mācību gadu, koledžā tiek<br />
realizēta I līmeņa profesionālā augstākā<br />
izglītība būvzinībās, arhitektūrā un<br />
restaurācijā.<br />
RCK ir akreditēta uz neierobežotu laiku<br />
(Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
akreditācijas lapa, Rīgā, 04.11.02.,<br />
Nr. 039). RCK ir tiesības īstenot<br />
akreditētās studiju programmas un<br />
izsniegt valsts atzītus diplomus par<br />
augstākās izglītības iegūšanu. Rīgas<br />
Celtniecības koledžas vidusskolā var<br />
iegūt vidējo profesionālo izglītību ar<br />
attiecīgu kvalifikāciju: būvtehniķis,<br />
arhitektūras tehniķis, ēku inženiertīklu<br />
tehniķis.<br />
Jevgenijs Poļevojs<br />
Dubultais diploms<br />
Dubultā diploma programma paredz<br />
iespēju studentam, noteiktu laiku studējot<br />
Rīgas Celtniecības koledžā un<br />
ārvalstu augstskolā, iegūt divu augstskolu<br />
diplomus.<br />
Pateicoties sadarbības līgumam starp<br />
Rīgas Celtniecības koledžu (RCK) un<br />
VIA universitātes koledžu Dānijā, arhitektūras<br />
studiju programmas studentiem<br />
tiek piedāvāta iespēja, vienu gadu<br />
(tas ir, studiju trešo gadu) mācoties Dānijā<br />
un pēc tam turpinot studijas RCK,<br />
papildus Rīgas Celtniecības koledžas<br />
1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības<br />
diplomam un arhitekta palīga<br />
kvalifikācijai iegūt arī Dānijas profesionālā<br />
bakalaura grādu (Bachelor of<br />
Architectural Technology & Construction<br />
Management).<br />
2. jūlijā savus diplomprojektus (publiskās<br />
ēkas projekts un lietišķais pētījums)<br />
aizstāvēja un augstākos novērtējumus<br />
gan pēc Latvijas, gan Dānijas<br />
atzīmju sistēmas (attiecīgi 10 un 12<br />
balles) ieguva četras studentes: Krista<br />
Sviķe, Elīna Priedeslaipa, Arnita Dzelme,<br />
Zane Biseniece. Viņas ieguva dubultdiplomus:<br />
• Rīgas Celtniecības koledžas arhitektūras<br />
1. līmeņa profesionālās<br />
augstākās izglītības diplomu ar<br />
kvalifikāciju arhitekta palīgs,<br />
• Dānijas VIA universitātes koledžas<br />
Architectural Technology & Construction<br />
Management profesionālā<br />
bakalaura diplomu ar kvalifikāciju<br />
Constructing Architect.<br />
Izstrādājot vienotu diplomprojektu,<br />
studentes parādīja labas zināšanas<br />
projektēšanā, telpiskajā un tehniskajā<br />
domāšanā, konstruktora un organizatoriskās<br />
spējas, kreativitāti un māksliniecisko<br />
izdomu.<br />
Studenti, kas piedalījušies apmaiņas<br />
programmās, ir daudz konkurētspējīgāki<br />
gan Latvijā, gan ārzemēs.<br />
Sandra Sviķe<br />
Autores foto<br />
42<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
43
Change language