Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Rīgas Celtniecības koledžai –<br />
140<br />
Rīgas Celtniecības koledža kā mācību<br />
iestāde sāka veidoties jau 1866. gadā, kad<br />
Krievijā, kuras sastāvā tolaik ietilpa arī<br />
Latvija, tika pasludināta amatniecības brīvība<br />
un viduslaikos dibinātās cunftes zaudēja<br />
savas monopoltiesības amatniecības lietu<br />
kārtošanā un jaunu amata meistaru un zeļļu<br />
audzināšanā un apmācībā. Sākās tirdzniecības, rūpniecības un saimnieciskās<br />
dzīves straujš uzplaukums. Radās vajadzība pēc kvalificētiem speciālistiem, bet<br />
mācību iestāžu viņu sagatavošanai nebija.<br />
Lai sagatavotu augstākās kvalifikācijas<br />
speciālistus triju Baltijas valstu guberņu<br />
vajadzībām, Rīgā 1861. gadā atvēra<br />
Politehnisko skolu (vēlāk Politehniskais<br />
institūts). Vidējās kvalifikācijas<br />
speciālistus uzņēmās sagatavot Literāri<br />
praktiskā pilsoņu apvienība, kurā darbojās<br />
pilsētas labiekārtošanas entuziasti. Viņi<br />
lielu uzmanību pievērsa tiem amatu<br />
zeļļiem un mācekļiem, kas nebija saistīti<br />
ar cunftēm un atradās ārpus jebkādām<br />
aroda organizācijām.<br />
1872. gadā sāka darboties jaunā Rīgas<br />
pilsētas Amatnieku skola, kas vēlākajos<br />
gados (1926) pārtapa par Amatnieku<br />
skolu – tehnikumu, no 1957. gada<br />
pazīstama kā Rīgas Celtniecības tehnikums,<br />
kopš 1995. gada – kā Rīgas<br />
Celtniecības koledža.<br />
1912. gadā arhitekta R. Šmelinga birojā<br />
tika projektēta ēka Amatnieku skolas vajadzībām,<br />
kas arī uzbūvēta Gaiziņa ielā 3.<br />
1913./1914. mācību gadā Rīgas Amatnieku<br />
skolā mācījās 1308 septiņu nacionalitāšu<br />
audzēkņi, kas apguva šādas<br />
specialitātes: atslēdznieks, metāla (zel-<br />
ta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris,<br />
krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks,<br />
būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs,<br />
tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists,<br />
kurpnieks.<br />
Pirmā pasaules kara laikā Amatnieku<br />
skola tika evakuēta uz Maskavu un<br />
savu darbību Rīgā atjaunoja 1920. gada<br />
februārī.<br />
Sākot ar 1926./1927. mācību gadu, Rīgas<br />
pilsētas Amatnieku skola pārtapa<br />
par skolu – tehnikumu, kur pēc I pakāpes<br />
programmām darbojās divas sagatavošanas<br />
klases un trīs speciālie kursi,<br />
kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamai<br />
pakāpei – tehnikumam.<br />
1937. gadā tehnikumā darbojās būvniecības,<br />
elektrotehnikas un mehānikas<br />
nodaļas, kur piecos mācību gados<br />
audzēkņi apguva arī speciālos mācību<br />
priekšmetus: augstāko matemātiku,<br />
analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības<br />
mācību, statiku, elektrotehniku,<br />
ēku vēdināšanu un apsildīšanu,<br />
ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.<br />
Pie Rīgas Amatnieku skolas<br />
– tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā<br />
Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas,<br />
mehānikas, drēbnieku un<br />
tekstila nodaļām.<br />
1940. gadā Amatnieku skolu savā<br />
pārziņā pārņēma Darba rezervju pārvalde,<br />
kas uz tās bāzes izveidoja deviņas<br />
profesionāli tehniskās skolas, bet<br />
tehnikumu pārdēvēja par Rīgas Valsts<br />
vakara tehnikumu. Tā to sauca arī visu<br />
vācu okupācijas laiku – no 1941. gada<br />
40<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
41