You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Izrauties no<br />
dzērājģimenes<br />
Latvijas Būvinženieru savienības biedre Rūta Krastiņa, jau vairākus gadus strādājot<br />
par Latvijas Universitātes namīpašuma K. Barona ielā 28 un 28a Rīgā pārvaldnieci,<br />
iesaistījusies komisijās, kas izvērtē stipendiju piešķiršanu trūcīgajiem<br />
jauniešiem, kuri studē Latvijas Universitātē. Taču ir arī trūcīgi jaunieši, kas vēlas<br />
apgūt būvniecību, diemžēl viņiem tādu iespēju nav. Tāpēc Rūta Krastiņa sākusi<br />
domāt, kā palīdzēt tiem, kas grib studēt celtniecību.<br />
Nesen lasīju Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
Terminoloģijas komisijas sēdes<br />
protokolu par to, kā tulkojams jēdziens<br />
business angels. Kāds bija piedāvājis<br />
vārdu mecenāts, cits iebildis, ka mecenātisms<br />
saistīts ar mākslu un sportu,<br />
vēl kāds bija teicis: «Mecenāts negaida<br />
peļņu, eņģeļi gaida naudu atpakaļ.»<br />
Gribētu pateikt, ka mecenātisms nav<br />
saistīts tikai ar mākslu un sportu. Mecenāts<br />
ir zinātnes, mākslas un kultūras<br />
atbalstītājs, kas par to negaida nekādu<br />
labumu. Mecenāti negaida peļņu. Viņi<br />
ziedo un nodarbojas ar labdarību. Turpretim<br />
biznesa eņģeļi, citā vārdā – komerceņģeļi,<br />
tomēr gaida, ka saņems<br />
naudu atpakaļ. Tātad vienā gadījumā<br />
mērķis ir komerciāls, otrā – labdarība.<br />
Mecenātismam ir ļoti senas tradīcijas.<br />
Arī Latvijā?<br />
Jau Senajā Romā bagātie pilsoņi atbalstīja<br />
zinātniekus. Šo tradīciju savulaik<br />
aizsāka Gajs Cilnijs Mecenāts (Maecenas),<br />
bagāts romiešu valsts darbinieks,<br />
valdnieka Oktaviana Augusta padomnieks.<br />
Kopš tā laika viņam līdzīgus labdarus<br />
sāka saukt par mecenātiem. Tādā<br />
veidā zinātnieku panākumi atnesa slavu<br />
arī viņiem. Gajs Cilnijs Mecenāts bijis<br />
arī liels dzejnieka Horācija (Quintus<br />
Horatius Flaccus, 65–8 g. pirms Kristus<br />
dzimšanas) draugs, visādi palīdzējis viņam,<br />
pat dāvinājis zemes īpašumu. Savukārt<br />
Horācijs veltījis savam labdarim<br />
dzeju. Miruši gandrīz vienā laikā, arī<br />
apglabāti līdzās. Mūsu zemē mecenā-<br />
tisms visizteiktāk attīstījās 19. gadsimta<br />
beigās un aptuveni līdz 20. gadsimta 40.<br />
gadiem. Diemžēl šodien mecenātisms šā<br />
vārda īstajā nozīmē vērojams ļoti epizodiski.<br />
Mēs vēl joprojām baudām Pirmās<br />
atmodas mecenātu novēlējumu augļus.<br />
Te pieminams Krišjānis Valdemārs, Fricis<br />
Brīvzemnieks, Krišjānis Barons, Augusts<br />
Dombrovskis, Vilhelmīne Minna<br />
Matilde Petkeviča un teicams būvniecības<br />
un arhitektūras pazinējs Kristaps<br />
Morbergs, kā arī daudzi citi, kas vienmēr<br />
bijuši pārliecināti, ka tikai izglītība<br />
spēj attīstīt sabiedrību.<br />
Piecpadsmit gadus jūsu darbs ir saistīts<br />
ar ievērojamās mecenātes Petkevičas<br />
atstātā mantojuma – namīpašuma<br />
Rīgā – apsaimniekošanu, un<br />
saskaņā ar testamentu daļa no šiem<br />
apsaimniekošanas ienākumiem tiek<br />
izlietoti trūcīgu studentu atbalstam.<br />
Ir piešķirtas 200 stipendijas. Vidēji 15<br />
studenti saņem no 1000 līdz 1500 latiem<br />
akadēmiskajā gadā. Ļoti atbildīgs darbs<br />
ir katra studenta pieteikuma izskatīšana,<br />
lai izvērtētu stipendijas piešķiršanas nepieciešamību.<br />
Ar pretendentiem uz šo<br />
stipendiju notiek pārrunas. Braukājot pa<br />
Latviju un intervējot šos jauniešus, esmu<br />
saskārusies ar skarbo patiesību – Latvijā<br />
ir daudz gudru, labu un mācīties alkstošu<br />
bērnu, bet viņu materiālais stāvoklis<br />
ir ļoti smags. Dažam pat nav naudas biļetei,<br />
lai atbrauktu uz Rīgu. Atceros kādu<br />
jaunieti, kas ļoti labi mācījās un vēlējās<br />
doties prom, lai izrautos no savas vides<br />
un dzērājģimenes. Taču viņam trūkst līdzekļu,<br />
lai mācītos. Vēl kāds zēns dzīvo<br />
pie vecmāmiņas, un abi iztiek tikai ar<br />
viņas pensiju. Trūcīgiem bērniem ir ļoti<br />
vajadzīga mūsu palīdzība.<br />
Kas pamudina cilvēku kļūt par mecenātu?<br />
Te vietā 20. gadsimta pirmās puses izcilā<br />
arhitekta Paula Kundziņa atziņa,<br />
ka «manta vien, kas nekalpo garam un<br />
paliek bez cienīga mantojuma saņēmēja,<br />
nedod nekā un cilvēks, kas atraujas<br />
no savas tautas, izdziest kā sveces liesma,<br />
par ko pat piemiņa nepaliek». Tieši<br />
piederība šai zemei, šai vietai, kuras<br />
nākotne mums nav vienaldzīga, liek<br />
mums atbalstīt gudrus, zinības alkstošus,<br />
bet trūcīgus jaunus cilvēkus. Tālab<br />
aicinu <strong>LBS</strong> biedrus, kam dzīvē ir paveicies,<br />
atbalstīt jauniešus, kas izvēlējušies<br />
būvniecības specialitāti. Horācijs (kurš<br />
visu mūžu bija pateicīgs savam mecenātam)<br />
ir teicis: «Uzdrošinies būt gudrs,<br />
sāc! Tas, kas vilcinās ar savas dzīves saprātīgu<br />
iekārtošanu, ir līdzīgs cilvēkam,<br />
kurš, vēlēdamies tikt upes otrā krastā,<br />
gaida, līdz aiztecēs visi upes ūdeņi, bet<br />
tā viļņodamās plūst un plūdīs mūžīgi.»<br />
Esmu pārliecināta, ka arī <strong>LBS</strong> biedru<br />
vidū ir mecenāti, turklāt tādā veidā tiktu<br />
celts <strong>LBS</strong> prestižs, kā arī katra labdara<br />
pārliecība, ka Būvniecības fakultātē<br />
mācās gudri studenti, kas bez mūsu<br />
palīdzības to nespētu.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Būtu ļoti svarīgi zināt mūsu biedru viedokli<br />
par iespēju trūcīgiem jauniešiem<br />
iegūt izglītību būvniecībā. Lūdzu, rakstiet<br />
žurnāla Būvinženieris redakcijai:<br />
marite.sperberga@inbox.lv.<br />
38<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
39
Change language