Nr.16 - LBS

Personība
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)
Kas palīdz darboties celtniecības
jomā?
Svarīgi ir radīt sistēmu. Kamēr to izveido,
ir grūti. Taču likums: kā tu izturēsies
pret cilvēkiem, tā viņi pret tevi, strādā.
Darbā gan neesmu ne «pūkaina, ne mīksta».
Palīdz strādāt tie cilvēki, ar kuriem
tu saskaries ikdienā. Tas ir veiksmīga
darba pamats. Tie ir profesionāļi, kuri
labi pārzina savu darbu. Svarīga ir savstarpējā
sapratne, spēja kvalificēti sniegt
palīdzību, izskaidrot cilvēkam aktuālos
jautājumus. Panākumiem svarīgi ir mīlēt
cilvēkus, būt labvēlīgam pret apkārtējiem.
Vajadzīga mērķtiecība. Jāredz
mērķis, jo tiekšanās pēc tā palīdz cilvēkam
izprast pašam sevi, ieraudzīt savas
vājās un stiprās puses.
Kā tu vērtē celtniecību Latvijā?
Patlaban Daugavpilī būvē ļoti daudz
kompāniju, kas nav vietējās. Sistēma
celtniecībā jāveido valsts līmenī. Šobrīd
būvniecība ir kā bērns bez vecākiem.
Nav ne ministrijas, ne zinātnisko
institūtu, ne Valsts būvinspekcijas.
Reāli vienīgie, kam rūp būvniecība,
ir sabiedriskās organizācijas, konkrēti
Būvinženieru savienība. Esmu šīs savienības
Daugavpils kopas vadītāja.
Mēs kontaktējamies ar speciālistiem,
apspriežam aktuālos jautājumus, sadarbojamies.
Esošie likumi nedarbojas tā,
kā to gribētos. Mazās firmas nav konkurētspējīgas.
Ja konkursos galvenā
ir zemākā cena, tad par kādu kvalitāti
mēs varam runāt? Mazās firmas nevar
piedāvāt tikpat zemas cenas, cik lielie
uzņēmumi. Šādā situācijā mazās firmas
iet bojā. Zemākās cenas kritērijs ar katru
gadu tikai pasliktina situāciju. Valsts
programmā jābūt sistēmai, turklāt sabiedriskajām
organizācijām jādod lielākas
pilnvaras.
Vai pazīsti bailes?
Neviens neiztiek bez bailēm. Tās palīdz
raudzīties uz lietām reālāk. Bailes
attur no muļķībām. Taču jāprot arī riskēt,
pretējā gadījumā neko savā dzīvē
nevarēsi sasniegt. Bet riskam jābūt
pārdomātam. Svarīgi ir arī uzticēties
sev, savai intuīcijai, pieredzei. Ja dzīvo
harmonijā ar sevi, ir vieglāk tikt galā ar
dzīves situācijām.
Vai joprojām daudz lasi?
Patlaban vairāk lasu profesionālos celtniecības
žurnālus, presi, interesē politika,
vēlos zināt, kas notiek.
Esi emocionāla?
Jā, tikai reizēm izrādu emocijas, bet
citreiz ne. Viss atkarīgs no apstākļiem.
Cenšos pieiet visam loģiski, pārdomāt
savu rīcību un tās sekas. Salieku visu
pa plauktiņiem. Cilvēks, kas valda pār
sevi, ir izdevīgākā pozīcijā. Tomēr
vienmēr ir patīkamāk runāt ar cilvēku,
kura emocijas tu redzi.
Kādi ir tavi rīti un vakari?
No rīta nevaru iztikt bez tases labas kafijas.
Bet vislabāk patīk vakari. Esmu
pūce. Vakarā labāk sokas domāšana,
vieglāk koncentrēties.
Kas ir pats skaistākais uz zemes?
Pati dzīve, un par to ir jāpriecājas. Cik
daudz krāsām ir gammu, toņu! Tieši
tāpat arī dzīvei. Ir prieks, ir vilšanās.
Galvenais – aiz sevis neatstāt bagāžu
ar niknumu, neapmierinātību. Dzīvē
ir tāpat kā dabā, kādreiz liekas, ka
vējš pārlieku spēcīgs un nepatīkams,
bet vajag priecāties arī par to. Visa
Latvija ir skaista, Latgale. Īpaši, kad
lidoju un redzu, kā saule izdedzinājusi
citas zemes un cik pie mums viss
ir zaļš un skaists. Ezeri. Fantastiskie
Daugavas loki.
Kāds dzīves periods tev ir īpašs?
Nav tāda īpašā perioda. Katrs dzīves
posms ir svarīgs. Viss ir likumsakarīgi.
Bērnība ar tiešumu, ātrumu, redzīgumu,
jaunība ar nepieciešamību mācīties.
Taču dzīvē vajag barjeras. Tās dod
spēku, izaugsmi. Bez trauksmes vari
pēc tam skatīties pagātnē.
Bez kā nevari iztikt ne dienu?
Bez bērniem. Tas ir pats galvenais
prieks. Tad darbs – labs kolektīvs, tas
ir kā otrās mājas.
Kam nevajag žēlot naudu?
Ja man tās būtu daudz, atvērtu labdarības
iestādi veciem cilvēkiem un tiem,
kam ir smagi dzīves apstākļi. Taču nežēloju
naudu grāmatām un izglītībai,
teātrim. Uz mantām neieciklējos.
Kādi ir lielākie svētki?
Ziemassvētki. Tad visi ir pie manis: draugi,
radi. Klāju galdu. Svētkos spēlējam
spēles, zīlējam, mums ir dažādas tradīcijas.
Svarīga ir kopības izjūta, emocijas.
Vienmēr cenšos radīt īpašu gaisotni, lai
viesiem paliek tikai labas atmiņas.
Ko gribētos uzlabot celtniecības
jomā Latvijā?
Gribētos, lai celtniecībā būtu sistēma,
lai valstij būtu programma, tiktu ieviesta
kārtība, sakārtota likumdošana,
finansēta izglītība, apmācīti jauni speciālisti,
radītas darba vietas, lai cilvēki
te, Latvijā, būtu laimīgi un lepotos, ka
nāk no Latvijas. Es ar to ļoti lepojos.
Jūti sevī patriotismu?
Jā. Man viss te patīk: meži, ezeri, klimats.
Esmu bijusi citās zemēs, un man
ir prieks par mūsu kultūru, vienmēr
labprāt atgriežos mājās.
Juzefas ārpusdarba aktivitāšu klāstā
patlaban ir baseins, teātris, tikšanās
ar draugiem un klasesbiedriem. Viņas
dzīvi ietekmējusi arī lielā interese par
astroloģiju. Tas ir vaļasprieks, kas paplašina
redzesloku. Juzefa tajā saskata
daudz interesanta.
Mājās Juzefa cenšas par darbu nedomāt,
kādreiz paskatās TV, palasa, bet vasarā
viņai ir vēl kāda aizraušanās – viņas
hobijs ir dārzkopība. Juzefa atzīst, ka
neko daudz no dārza darbiem gan nesaprotot,
bet tā ir vide, kurā var atpūsties,
sakārtot domas, turklāt ļoti labi palīdz
pret stresu. Mentāli viņa vairāk jūtas kā
poliete, bet… kā īsti justies, ja dzimtas
saknēs ir latvieši, baltkrievi, poļi?
Viņa labi jūtas gan latviešu, gan poļu,
gan krievu vidē. Svarīgi ir būt atvērtai,
labvēlīgai pret cilvēkiem. Un tas viņai
izdodas.
Mārīte Šperberga
Autores foto
24
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
25