Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Sekciju darbs<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Iepazīst ūdensgūtnes<br />
Inženierbūvju sekcijas vadītājs Aivars Brambis 19. augustā organizēja <strong>LBS</strong> biedriem<br />
iepazīšanos ar divām Rīgas ūdensapgādes sistēmas ūdensgūtnēm Zaķumuižā<br />
un Baltezerā un viesošanos ūdensapgādes muzejā.<br />
Pirmo reizi Rīgas ūdensapgādes sistēmu<br />
sāka veidot 16. gadsimtā. No šīs<br />
sistēmas mūsdienās vairs nav palikušas<br />
nekādas pēdas. Nākamais posms<br />
Rīgas apgādē ar ūdeni bija laiks, kuru<br />
nodēvēja par ūdens skunstes periodu,<br />
kad ūdeni piegādāja ar zirgu un sūkņu<br />
palīdzību. Ūdens skunste darbojās no<br />
1663. līdz 1863. gadam. Tobrīd Rīgas<br />
rātei galvenās rūpes ūdensapgādes<br />
jautājumos bija saistītas ar zirgu daudzumu<br />
un auzu piegādi tiem. Tad sākās<br />
tvaika agregātu periods, tika uzbūvēti<br />
arī pirmie ūdenstorņi, piemēram, 1600<br />
kubikmetru tornis Matīsa ielā.<br />
Deviņpadsmitā gadsimta beigās Rīgas<br />
rāte secināja, ja ūdenim nav pietiekami<br />
laba kvalitāte. No Vācijas tika<br />
uzaicināts inženieris A. Tims, kas izpētīja<br />
Rīgas tuvumā esošā Baltezera<br />
apkaimi. Ezeru, kurā neietek neviena<br />
upe, baro gruntsūdeņi. A. Tims atklāja<br />
Baltezera gruntsūdeņu lielisko kvalitāti,<br />
par savu darbu saņēma septiņus<br />
tūkstošus zelta rubļu un atgriezās Vācijā.<br />
Rīgas rātei palika problēma, kā<br />
tikt pie apkaimes muižu zemes. Ar<br />
Bukultu, Berģu un Baltezera muižām<br />
vienojās par zemi un samaksu – 40, 45<br />
un 70 tūkstoši zelta rubļu –, bet Zaķumuiža<br />
nepiekrita.<br />
1904. gada 26. oktobrī sāka strādāt jaunās<br />
ūdens ņemšanas vietas Baltezerā<br />
(līdz 1960. gadam sūkņus darbināja<br />
tvaika mašīnas, pēc tam elektromotori).<br />
Kad ar Baltezera ūdeni šķita par maz,<br />
atcerējās Tima pētījumus un Zaķumuižu.<br />
Rātē sākās diskusijas: «Kāda velna<br />
pēc vajag ūdeni, kas nav redzams, Daugavā<br />
to vismaz var redzēt!»<br />
Ūdensgūtnes vietu Zaķumuižā izbūvēja<br />
1936. gadā. Visu ūdensgūtņu vēsturi<br />
<strong>LBS</strong> biedri varēja uzzināt sūkņu stacijas<br />
muzejā Baltezerā.<br />
Mūsdienu jaudas, protams, nevar salīdzināt<br />
ar tiem senajiem laikiem, taču<br />
patlaban nav pieprasījuma pēc šādām<br />
milzīgām jaudām, jo ūdens patēriņš<br />
Rīgā ir krietni samazinājies, īpaši tas<br />
sarūk vasarās. Pašreiz Zaķumuižas un<br />
Baltezera ūdensgūtnes strādā tikai uz<br />
pusslodzi. Un <strong>LBS</strong> ekskursijas laikā pat<br />
izskanēja priekšlikums, kādā veidā ar šo<br />
lielisko ūdeni, kas netiek izmantots pilnā<br />
apmērā, varētu nopelnīt līdz diviem<br />
miljardiem latu gadā (ja viena pudele<br />
ūdens maksātu astoņus santīmus).<br />
Secinājums – mēs pat neapjaušam, cik<br />
liela nacionālā bagātība mums pieder.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
18<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
19
Change language