You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
N R . 1 6 . 2 0 1 0 . G A<br />
D A S E P T E M B R I S<br />
www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Saturs<br />
Ievads<br />
Vērtības, kas nezūd 2<br />
Darbs jādara ar prieku! 4<br />
Aktualitātes<br />
Apsveicam jubilārus 3<br />
Jaunie biedri 5<br />
Iesaistieties! Paudiet viedokli! 6<br />
Ar valsts pilsoņa skatu un rīcību 7<br />
Viesojas Ilze Oša 10<br />
Vadība<br />
Valdes sēdes<br />
15. jūnijā, 20. jūlijā, 17. augustā 12<br />
Sekciju darbs<br />
Iepazīst ūdensgūtnes 16<br />
Starptautiskie sakari 18<br />
Personība<br />
Cilvēkmīle Juzefa 20<br />
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
Strīds 24<br />
Objekts<br />
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris 30<br />
Zaķumuižas ūdensgūtne 32<br />
Atjaunotās Baltezera ūdensgūtnes 34<br />
Izglītība<br />
Izrauties no dzērājģimenes 36<br />
Rīgas Celtniecības koledžai – 140 38<br />
Dubultais diploms 41<br />
Tehnoloģijas un materiāli<br />
Jaunas paaudzes minerālā izolācija 42<br />
Jaunais inženieris<br />
Optimista atbildības latiņa 46<br />
Brīvais mikrofons<br />
Gluži par velti pie objekta netikt 50<br />
Dzīves skola<br />
Vienmēr iespējams vēl labāk 52<br />
Cilvēku apbrīnojamā izdoma 54<br />
Būves<br />
Muižas Latvijā 56<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012<br />
Tālrunis, fakss 67845910<br />
E-pasts: lbs@apollo.lv<br />
<strong>LBS</strong> internetā: www.lbs.building.lv<br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas<br />
Būvinženieru savienību obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs<br />
Paldies šā numura veidotājiem:<br />
Aivaram Caunem, Helēnai Endriksonei, Ilmāram<br />
Leikumam, Mārtiņam Straumem, Guntaram Šternam!<br />
Vāka foto: Vecrīga. Mārītes Šperbergas foto<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
www.lbs.building.lv
Ievads<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Vērtības,<br />
kas nezūd<br />
Kādā jaukā jūlija sestdienas rītā ierados<br />
Saulkrastu lielveikalā Elvi, pirms<br />
to piepilda vasarnieku masas. Tur uz<br />
īsu brīdi satiku kādreiz tik slaveno celtnieku,<br />
tagad pensionāru Robertu Ginteru.<br />
Šī tikšanās man todien lika daudz<br />
ko pārdomāt.<br />
Tātad – Roberts Ginters, Latvijas Nopelniem<br />
bagātais celtnieks, Latvijas<br />
Valsts prēmijas laureāts, PSRS un<br />
LPSR Ministru padomes prēmiju laureāts,<br />
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris,<br />
Latvijas Būvinženieru savienības Goda<br />
biedrs.<br />
Droši vien rodas jautājums, par kādiem<br />
nopelniem Roberts Ginters tik augstu<br />
novērtēts un tik dāsni apbalvots gan<br />
padomju laikos, gan tagad neatkarību<br />
atguvušajā Latvijā, kad materiālo labumu<br />
ražotāju, tostarp celtnieku, darba<br />
valstiska novērtēšana Ordeņu kapitulā<br />
nebūt nav labais tonis.<br />
Roberta Gintera vadībā Rīgā uzcelti<br />
veseli mikrorajoni – vairāk nekā 80<br />
daudzstāvu dzīvojamās mājas, 14 vidusskolas,<br />
piecas slimnīcas, Ministru<br />
kabineta ēkas piebūve Tērbatas ielas<br />
pusē, bijusī Sporta pils, Kongresu<br />
nams, Pasaules tirdzniecības centrs,<br />
Misiņa bibliotēka, Latvijas Medicīnas<br />
akadēmija, RTU korpusi Ķīpsalā.<br />
Robertam Ginteram aizmugurē nav<br />
stāvējis neviens onkulis ar «spalvainu<br />
roku» vai «klasesbiedrs», pa slavas<br />
kāpnēm viņu virzījis paša profesionālais,<br />
kvalitatīvais, mērķtiecīgais darbs,<br />
tas ir, pastāvīgās vērtības, ko mēs tā<br />
sauktajos treknajos gados un arī tagad,<br />
ekonomiskās krīzes mocīti, bieži aizmirstam.<br />
Krīzes nāk un iet, bet kvalitatīva<br />
darba augļi kā mūža apliecinājums<br />
to veidotāju profesionalitātei paliek.<br />
Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un tieši<br />
šajā brīdī gribētos novēlēt partijām, potenciālajiem<br />
koalīcijas partneriem:<br />
• veidojiet savu ekonomisko tautsaimniecības<br />
attīstības politiku ilgtermiņā,<br />
apzinieties, ka mūs visus<br />
(domāju – celtniekus) ir nomocījusi<br />
nesakārtotā būvniecības likumdošana<br />
valstī, tās veidošanas un realizēšanas<br />
neprofesionalitāte, sadrumstalotība<br />
un politiskā bezatbildība<br />
par pieņemtajiem lēmumiem;<br />
• veidojiet profesionālas komandas,<br />
nekautrējoties ilgtspējīgas tautsaimniecības<br />
jautājumu sagatavošanā<br />
un izlemšanā iesaistīt profesionālās<br />
nevalstiskās organizācijas;<br />
• jūsu valsts pārvaldes kapacitāte<br />
ir neliela, tāpēc deleģējiet visu ar<br />
valsts pārvaldi nesaistītu funkciju<br />
realizāciju privātajam sektoram,<br />
pamatā nevalstiskajām profesionālajām<br />
organizācijām;<br />
• precizējiet perspektīvās attīstības<br />
plānus ar konkrētiem valsts stratēģiskās<br />
attīstības objektiem un to<br />
realizācijas laiku;<br />
• radiet un realizējiet efektīvu, ekonomiski<br />
pamatotu valsts krīzes pārvarēšanas<br />
programmu, nepieļaujot,<br />
ka līdzfinansējuma trūkuma dēļ<br />
varētu palikt neapgūti Latvijas tautsaimniecības<br />
infrastruktūras attīstībai<br />
paredzētie Eiropas Savienības<br />
līdzekļi – daudzi miljoni.<br />
Gribētos novēlēt Robertam Ginteram<br />
un simtiem mūsu biedru – profesionālajiem<br />
darbarūķiem – stabilu veselību un<br />
cilvēcisku prieku par kvalitatīvi padarītu<br />
darbu, un cerību, ka pienāks laiks,<br />
kad par šīm paliekošajām vērtībām to<br />
radītājiem pelnītu atzinību izteiks arī<br />
valdība, Saeima un Valsts prezidents.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs<br />
Apsveicam jubilārus<br />
Mēs esam celtnieki. Cilvēku<br />
dzīves ir kā nepabeigtas<br />
ēkas, un katrs, kas iet tām<br />
garām, iemūrē sienā ķieģeli<br />
vai iestiprina rotājumu.<br />
(A. Romanova)<br />
jūlijā<br />
Gintu Ernstsonu<br />
Andi Kapzemu<br />
Juri Tervitu<br />
Tālivaldi Vēsmiņu<br />
Ati Melngalvi-Melgalvi<br />
Valerjanu Skultānu<br />
Imantu Baņķi<br />
Juri Vētru<br />
Juri Ļabi<br />
Uģi Faustu<br />
augustā<br />
Andri Kalniņu,<br />
Gunti Kalekauru<br />
Alvi Kraukli<br />
Apoloniju Ūdri<br />
septembrī<br />
Kārli Bērziņu<br />
Tamāru Koršunovu<br />
Regīnu Purmali<br />
Alekseju Turčenko<br />
Kārli Kostjukovu<br />
Kārli Kviesi<br />
Par jubilāriem lasiet<br />
www.lbs.building.lv<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Ievads<br />
Darbs jādara ar prieku!<br />
Tā saka mūsu šā numura personība<br />
daugavpiliete Juzefa Isakova. Un tā<br />
tiešām ir, jo bez prieka darbs neveicas.<br />
Gluži tāpat kā jebkurai situācijai<br />
var sameklēt kādu risinājumu, uz<br />
jebkuru notikumu var palūkoties no<br />
gaišās, nevis bezcerīgās puses, jebkurā<br />
darbā var atrast kādu lietderību<br />
un pievilcību.<br />
Kāpēc tad mēs šad un tad vai pat visai<br />
bieži gaužamies?<br />
Tāpēc, ka nesaprotam, ko īsti gribam.<br />
Reiz dzirdēju kādu cilvēku sūdzamies<br />
par savu darba devēju. Negācijas man<br />
lika iesaistīties sarunā. «Kāpēc nemaini<br />
darbavietu, ja jau ir tik slikti?» jautāju<br />
vīrietim. «It kā negribas,» skanēja<br />
atbilde. Bet, ja jau neko savā dzīvē<br />
negribas mainīt, tas nozīmē vien to, ka<br />
nemaz tik slikti nav.<br />
Svarīgi ir pašam sev atbildēt uz jautājumu:<br />
«Ko es gribu?»<br />
Kad zinu, ko gribu, rīkojos.<br />
Mērķtiecībai līdzās jāliek pacietība, un<br />
agrāk vai vēlāk pienāk īstais brīdis. Atliek<br />
vien uzmanīgi vērot zīmes, likumsakarības<br />
un izdarīt savu izvēli.<br />
Tieši to jums visiem novēlu!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
16. un 17. septembrī Latvijā notika<br />
Baltijas valstu būvinženieru savienību vadītāju tikšanās.<br />
Par sarunām Vides ministrijā, par sadarbības iespējām un dažādu objektu apskati<br />
un vērtējumiem rakstīsim Būvinženiera nākamajā numurā.<br />
Piedāvājam<br />
iespēju ievietot aktuālu informāciju par<br />
jaunām tehnoloģijām, materiāliem un<br />
konstrukcijām, darba piedāvājumus un<br />
citu informāciju.<br />
Komercinformācijas vienreizējai ievietošanai<br />
1 lpp. cena ir Ls 150 (lapās) un<br />
Ls 200 (2., 3. vai 4. vāks) plus PVN;<br />
ja uzreiz izmanto četras lappuses vai<br />
vienojas par informācijas un reklāmas<br />
ievietošanu, piemēram, četros numuros<br />
pēc kārtas (katrā viena lpp.), cena par<br />
vienu lapu attiecīgi ir 100 un 150 latu<br />
plus PVN.<br />
Pēc materiāla publicēšanas jūsu uzņēmums<br />
saņems žurnāla piecus eksemplārus,<br />
ja nepieciešams vairāk, par to<br />
jābrīdina un jāvienojas pirms žurnāla<br />
maketa nodošanas tipogrāfijā.<br />
Jūs varat ievietot arī darba sludinājumus.<br />
Cena uzņēmumiem: Ls 25 plus PVN;<br />
privātpersonām, kas piedāvā savus pakalpojumus:<br />
Ls 5 plus PVN.<br />
Darba sludinājumi tiek ievietoti mājaslapā<br />
rubrikā Darba piedāvājumi uz<br />
vienu nedēļu vai pēc vienošanās uz citu<br />
termiņu.<br />
Katrs žurnāla numurs pdf formātā ir ievietots<br />
mājaslapā www.lbs.building.lv<br />
rubrikā žurnāls Būvinženieris.<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Jaunie biedri<br />
Līga Gaile,<br />
SIA SM & G direktore (Rīga)<br />
Jānis Braunbergs,<br />
SIA MS Projekts projektu vadītājs<br />
(Ķekava)<br />
Kaspars Bondars,<br />
RTU Civilo ēku būvniecības fakultātes<br />
lektors, SIA JENSEN Consult un Arhis<br />
inženieri būvkonstrukciju projektēšanas<br />
nodaļas vadītājs (Rīga)<br />
Imants Birze,<br />
pašnodarbinātais (Rīga)<br />
Kaspars Rušiņš,<br />
SIA NCC Konstrukcija būvdarbu<br />
vadītājs, projektu vadītājs (Inčukalns)<br />
Jānis Putniņš,<br />
SIA Baltic Construction Consultancy<br />
projektu vadītājs (Rīga)<br />
Oskars Dzirnieks,<br />
SIA EKE Latvia izpilddirektors (Rīga)<br />
Jāzeps Olševskis,<br />
SIA PBLC konstruktors (Rīga)<br />
Mirušas<br />
Māra Vētra<br />
(<strong>LBS</strong> biedre no 1990. gada)<br />
1939. gada 19. augusts –<br />
2010. gada 9. augusts<br />
Ilze Šulca<br />
(<strong>LBS</strong> biedre no 1990. gada)<br />
1949. gada 20. februāris –<br />
2010. gada 10. augusts<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
Iesaistieties!<br />
Paudiet viedokli!<br />
Varbūt tas daļēji ir saistīts ar ekonomisko<br />
krīzi valstī, bet pēdējā laikā<br />
ir aktualizējušies jautājumi par <strong>LBS</strong><br />
biedru pienākumiem un tiesībām. Sadaļā<br />
Tiesības rakstīto mēs parasti labi<br />
apzināmies un cenšamies realizēt,<br />
taču ar mūsu kā <strong>LBS</strong> biedru pienākumu<br />
izpildi ikdienā bieži visai nopietni<br />
grēkojam.<br />
<strong>LBS</strong> statūtu 10.2. punktā ir definēti<br />
<strong>LBS</strong> biedru pienākumi:<br />
«10.2.1. Ievērot <strong>LBS</strong> statūtus, pildīt<br />
<strong>LBS</strong> kongresu un valdes lēmumus.<br />
10.2.2. Sniegt informāciju par savu<br />
darbību <strong>LBS</strong> valdes noteiktajos<br />
termiņos.<br />
10.2.3. Ar savu aktīvu līdzdalību<br />
atbalstīt <strong>LBS</strong> mērķu un uzdevumu<br />
realizēšanu.»<br />
Kā valsts iedzīvotājiem, tostarp būvniekiem,<br />
šajā tik grūtajā laikā veicas ar<br />
sirdsapziņas jeb ētikas kategoriju ievērošanu?<br />
Atklāti runājot, ir problēmas.<br />
• Daži mūsu biedri, neinformējot<br />
<strong>LBS</strong> valdi, ikdienā nodarbojas ar<br />
«savu politiku», kas ir pretēja <strong>LBS</strong><br />
biedru vairākuma <strong>LBS</strong> kongresā<br />
akceptētajai politikai, kuru ikdienā<br />
realizē <strong>LBS</strong> valde.<br />
• Joprojām ap 250 mūsu biedru nav<br />
samaksājuši biedra naudu par<br />
2010., 2009. un pat 2008. gadu.<br />
• Daži mūsu biedri, kas ir zaudējuši<br />
agrāko pastāvīgo darbu, bet patlaban<br />
strādā vairākās komandās un<br />
kopumā nopelna pat krietni vairāk<br />
nekā agrāk, uzskata, ka viņiem<br />
biedra nauda gadā ir tikai 5 lati (kā<br />
nestrādājošajiem pensionāriem),<br />
nevis 25 lati kā visiem strādājošajiem.<br />
Taču resursu izmaksas, lai<br />
nodrošinātu <strong>LBS</strong> darbu, kas nepieciešams<br />
<strong>LBS</strong> mērķu un uzdevumu<br />
realizēšanai, un funkcionēšanu, nav<br />
samazinājušās.<br />
• <strong>LBS</strong> forumu – biedru kongresu –,<br />
administrāciju iepriekš neinformējot,<br />
regulāri neapmeklē ap 35–40%<br />
biedru.<br />
Un tagad jautājums jums, mūsu biedri,<br />
jūsu «prātam un sirdsapziņai»: ko darīt<br />
ar biedriem, kas, būdami garā un miesā<br />
veseli un darba spējīgi, īsteno nogaidošu<br />
patērētāja politiku, aktīvi darbojas<br />
pretēji <strong>LBS</strong> kongresos pieņemtajai politikai,<br />
nemaksā biedra naudu un nepiedalās<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
darbā?<br />
Savas pārdomas un priekšlikumus,<br />
lūdzu, sūtiet žurnāla Būvinženieris<br />
galvenajai redaktorei Mārītei Šperbergai.<br />
E-pasts: marite.sperberga@<br />
inbox.lv.<br />
Mārtiņš Straume<br />
Ar valsts pilsoņa<br />
skatu un rīcību<br />
Kā ziema tuvojas ar salu un sniegu, tā 10. Saeimas vēlēšanas – ar partiju solījumiem,<br />
fanātiskām programmām un pašslavināšanu. Situācija ir nopietna. Šai gaidāmajai<br />
Saeimai valsts būs jāizved no dziļas ekonomiskās krīzes un jāatrod konsolidējošs<br />
spēks un politiska griba valstī no patērētājiem beidzot kļūt par ražotājiem un<br />
eksportētājiem. Pirms balsojat, rūpīgi apsveriet, ko valstī sēdināt uz «baltā zirga»,<br />
lai, tāpat kā Kutuzovs uzvarēja krievu un franču karā, šoreiz «ekonomiskajā karā»<br />
uzvarētu valsts, ko saucam par Latviju.<br />
Latvijas Būvindustrijas nevalstisko organizāciju Koordinācijas centrs, kurā ir arī<br />
Latvijas Būvinženieru savienība, izstrādājis prasību programmu visām Saeimas<br />
vēlēšanās startējošajām partijām. Ar šo platformu iepazīstinām arī Būvinženiera<br />
lasītājus.<br />
Būvindustrijas<br />
attīstības platforma<br />
(2011.–2015. gads)<br />
Galvenie pasākumi krīzes pārvarēšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām<br />
tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības<br />
nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars<br />
nacionālā kopprodukta veidošanā<br />
(būvniecības īpatsvars IKP struktūrā<br />
2007. gadā bija 8,4%, 2008. gadā –<br />
7,9%, 2009. gadā – 6,6%, bet 2010.<br />
gada 1. ceturksnī – tikai 3,1%).<br />
Būvniecība ir relatīvi darbietilpīga nozare<br />
(būvniecībā nodarbināti vidēji 100<br />
tūkstoši strādājošo), un valsts mērogā<br />
tā piesaista aptuveni pusi no visiem kapitālieguldījumiem.<br />
Tā ir saistīta ar jebkuru<br />
tautsaimniecības nozari, jo rada<br />
tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc<br />
katrai valstij vitāli svarīgi ir attīstīt savu<br />
dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju<br />
(būvmateriālu un būvkonstrukciju<br />
ražošanu). Kopumā būvniecība raksturo<br />
ikvienas valsts ekonomisko attīstību<br />
un dinamiku.<br />
Pasaules pieredze rāda, ka ikviena<br />
ekonomiskā krīze vispirms un<br />
visspēcīgāk skar investīcijas un kā<br />
sekas – būvniecību un būvindustriju.<br />
Sākoties ekonomikas pacēlumam,<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
šīs nozares atplaukst vispirms un<br />
visstraujāk. Tā tas noticis arī Latvijā.<br />
Būvindustrija Latvijā pēc straujas attīstības<br />
perioda nonākusi dziļā un ilgstošā<br />
krīzē. Bez mērķtiecīgas valsts politikas,<br />
aktīvas investīciju piesaistes, kā<br />
arī tālredzīgas un ilgtspējīgas attīstības<br />
plānošanas krīze un tās seku pārvarēšanas<br />
periods var ievērojami ieilgt. Tāpēc<br />
nepieciešami pasākumi gan enerģiskai<br />
krīzes pārvarēšanai, gan ilgtspējīgas attīstības<br />
un stabilitātes nodrošināšanai.<br />
Galvenie pasākumi krīzes<br />
pārvarēšanai<br />
Par prioritārām finansiāli atbalstāmām<br />
tautsaimniecības nozarēm atzīt tās, kas<br />
ātri spēj radīt jaunas darba vietas savā<br />
sektorā un ar to saistītās nozarēs, proti,<br />
būvindustriju, kas nodrošina infrastruktūras<br />
attīstību un uzlabošanu (ceļu<br />
būve un remonts, sociālo ēku būvniecība,<br />
ēku energoefektivitāte u. tml.).<br />
Šīm nozarēm dodama priekšroka ES<br />
finansējuma programmās, kā arī valstij<br />
sniedzot garantijas un galvojumus kredītiestādēs.<br />
Kas nepieciešams<br />
1. Valdībai un pašvaldībām jāiegulda<br />
valsts infrastruktūrā un aktīvi, paātrināti<br />
jāapgūst Eiropas Savienības<br />
līdzekļi, ietverot nepieciešamo<br />
līdzfinansējumu nākamā gada un<br />
turpmāko gadu valsts budžetā.<br />
2. Izveidot krīzes situācijai atbilstošu<br />
uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanas<br />
mehānismu.<br />
3. Radīt valdības atbalsta programmas<br />
būvniecības pakalpojumu eksportam.<br />
4. Piesaistīt ārzemju investīcijas, radot<br />
pievilcīgus un Latvijai izdevīgus<br />
priekšnoteikumus.<br />
5. Nodrošināt krīzes situācijai atbilstošu<br />
civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību.<br />
Rast iespēju izveidot Latvijas<br />
būvindustrijas stabilizācijas<br />
un restrukturizācijas fondu.<br />
6. Ieviest direktīvu 2006/112/EK par<br />
samazināto PVN likmi darbietilpīgiem<br />
pakalpojumiem, pie kuriem<br />
pieder arī būvniecība.<br />
7. Vienkāršot iepirkumu procedūru<br />
valsts un pašvaldību līgumu slēgšanā,<br />
bāzējoties uz būvuzņēmēju<br />
kvalifikācijas kritērijiem.<br />
8. Publicēt konkrētu informāciju par<br />
nozīmīgākajiem valsts un pašvaldību<br />
objektiem, kuru būvniecība paredzēta<br />
periodā līdz 2015. gadam.<br />
Galvenie pasākumi ilgtspējīgas<br />
attīstības un stabilitātes<br />
nodrošināšanai būvniecībā<br />
1. Ieviest mērķtiecīgu valsts attīstības<br />
plānošanas procesu atbilstoši Attīstības<br />
plānošanas sistēmas likumam, saskaņojot<br />
to BKC un Būvniecības padomē<br />
līdz 2010. gada 1. decembrim.<br />
2. Nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības<br />
stratēģijas, nacionālā attīstības<br />
plāna un ES fondu prioritāšu saskaņošanu<br />
un tām atbilstošu finansēšanas<br />
programmu realizāciju, saskaņojot<br />
to BKC un Būvniecības padomē<br />
līdz 2010. gada 1. decembrim.<br />
3. Pārvērtējot šā brīža definētās ES<br />
struktūrfondu aktivitātes, novirzīt<br />
ES struktūrfondu finanšu līdzekļus<br />
kompleksam Latvijas infrastruktūras<br />
attīstības atbalstam.<br />
4. Principiāli jaunā kvalitātē veikt iekšējā<br />
tirgus aizsardzības pasākumus,<br />
efektīvi izmantojot citu Eiropas<br />
Savienības dalībvalstu pieredzi un<br />
nodrošinot godīgu konkurenci.<br />
5. Izstrādāt jaunu politiku būvniecības<br />
ilgtspējīgai attīstībai un būvniecības<br />
pakalpojumu eksporta atbalstam.<br />
6. Nodrošināt starpvalstu līgumu tiesisko<br />
bāzi jaunu un esošu eksporta<br />
tirgu paplašināšanai.<br />
7. Likvidēt esošo sadrumstaloto būvniecības<br />
pārvaldi un, respektējot būvniecības<br />
nozares dažādo specifiku, radīt<br />
vertikāli integrētu struktūru.<br />
8. Nodrošināt profesionālu valsts<br />
pārvaldi būvniecībā un respektēt<br />
būvindustrijas nevalstisko profesionālo<br />
organizāciju viedokli.<br />
9. Ieviest ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas<br />
un sertifikācijas instrumentus,<br />
piemēram, BREEAM u. c.<br />
10. Sakārtot profesionālās kvalifikācijas<br />
sistēmu, būvniecības kontroles<br />
kārtību un būvekspertīzes prasības.<br />
11. Izmantot FIDIC pieredzi un ieteikumus<br />
būvniecības pakalpojumu<br />
un būvdarbu iepirkumu organizēšanā.<br />
Plašāk lietot FIDIC līguma<br />
noteikumus, apstiprināt un ieviest<br />
metodiskos norādījumus būvdarbu<br />
konkursu dokumentu izstrādāšanai.<br />
12. Likvidēt zemākās cenas dominējošo<br />
lomu, kā galveno kritēriju iepirkumos<br />
izmantot principu par valstij<br />
saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu,<br />
pieaicināt ekspertus izvērtēšanā,<br />
likumā iekļaut divpakāpju vērtēšanas<br />
sistēmu.<br />
13. Publisko būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu<br />
līgumos, kuros paredzēta<br />
ēku un būvju fasāžu siltināšana,<br />
kā obligātu ieviest ETA sertificētu<br />
siltināšanas sistēmu izmantošanu.<br />
14. Būvkomersantu reģistru kā būvniecības<br />
informācijas sistēmas būtisku<br />
sastāvdaļu sakārtot līdz 2011. gada<br />
1. martam.<br />
15. Daļu pārraudzības funkciju deleģēt<br />
nevalstiskām/privātām struktūrām.<br />
16. Panākt aktīvu publiskās un privātās<br />
partnerības modeļa izmantošanu<br />
būvniecības publiskajā sektorā, arī<br />
autoceļu būvniecībā, rekonstrukcijā<br />
un attīstībā.<br />
17. Stimulēt vietējo materiālu un izstrādājumu<br />
izmantošanu būvniecībā,<br />
kā arī videi draudzīgu būvmateriālu<br />
izmantošanu, sekmēt Latvijā<br />
pieejamu dabas resursu un Latvijā<br />
ražotu izejmateriālu izmantošanu.<br />
18. Valsts investīciju projektus īpaši<br />
atbalstāmajās teritorijās īstenot kā<br />
prioritārus.<br />
<strong>LBS</strong> biedri!<br />
Lūdzu, paziņojiet par savu<br />
darbavietu, telefonu,<br />
mājas adrešu, e-pastu maiņu<br />
Latvijas Būvinženieru savienībai<br />
K. Barona ielā 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012,<br />
vai elektroniski:<br />
lbs@apollo.lv.<br />
10<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
11
Aktualitātes<br />
Viesojas Ilze Oša<br />
30. augustā, otrajā dienā savā jaunajā<br />
amatā, Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
un mājokļu departamenta<br />
direktore Ilze Oša viesojās Latvijas<br />
Būvinženieru savienībā un tikās ar<br />
valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi.<br />
Viņš departamenta direktori iepazīstināja<br />
ar <strong>LBS</strong> darbības principiem,<br />
viedokli par likumdošanu, inženieru<br />
kompetenci un tās vērtēšanu, ārzemju<br />
pieredzi u. c. jautājumiem.<br />
Ilze Oša ir ekonomiste un juriste. Valsts<br />
pārvaldē strādā desmit gadu, bet ar mājokļu<br />
attīstību saistīta piecus gadus.<br />
Ilze Oša bijusi Reģionālās attīstības un<br />
pašvaldību lietu ministrijas mājokļu attīstības<br />
nodaļas vadītāja. Viņa ir līdzautore<br />
grāmatai Dzīvojamo māju pārvaldīšana.<br />
Ilze Oša pieradusi iedziļināties<br />
detaļās, līdz ar to būvniekiem ir iespēja<br />
tikt uzklausītiem. Departamenta direktore<br />
vēlētos, lai būvnieku nevalstiskās<br />
organizācijas globālos jautājumos spētu<br />
vienoties, viņu interesē reģionālajās<br />
būvinspekcijās notiekošais, Būvniecības<br />
likuma un Vispārīgo būvnoteikumu<br />
izstrādāšanas gaita, starptautiskā sadarbība<br />
un citi jautājumi.<br />
Mārtiņš Straume apsolīja, ka <strong>LBS</strong> labprāt<br />
sadarbosies ar departamentu un<br />
piegādās visu darbam nepieciešamo<br />
informāciju, lai beidzot pienāktu laiks,<br />
kad nozarē strādājošajiem būtu skaidri<br />
«spēles noteikumi».<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
Lūdzam ieskaitīt<br />
<strong>LBS</strong> biedru naudas<br />
gada maksu<br />
norēķinu kontā:<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012<br />
Reģistrācijas Nr. 40008000225<br />
PVN reģistrācijas Nr.<br />
LV40008000225<br />
A/S «SEB banka»,<br />
Vecrīgas filiāle<br />
Kods UNLALV2X001<br />
Norēķinu konta Nr.<br />
LV80UNLA0001000700350<br />
Strādājošiem <strong>LBS</strong> biedriem<br />
un asociētiem biedriem<br />
LVL 25<br />
Nestrādājošiem pensionāriem<br />
LVL 5<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants un<br />
Ražots Latvijā<br />
25. jūlijā LNT raidījums Ražots Latvijā<br />
bija veidots par SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants.<br />
Tika intervēta Helēna Endriksone<br />
un Artis Dzirkalis. Uzņēmuma<br />
vadītāji stāstīja par <strong>LBS</strong> – Konsultanta<br />
darbības virzieniem, apjomiem<br />
un esošo situāciju, A. Dzirkalis arī<br />
par novitātēm – energoefektivitāti.<br />
Raidījumu var noskatīties uzņēmuma<br />
mājaslapā www.lbskonsultants.lv un<br />
www.tvnet.lv/online_tv/5896<br />
Vadītāji<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Likumdošanas sekcija<br />
vadītājs Ilmārs Leikums, tālr. 29520009<br />
Alberts Krols, tālr. 29229788<br />
Vilnis Puļķis, tālr. 29221671<br />
Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija<br />
vadītāja Rūta Krūskopa, tālr. 29548321<br />
Viesturs Briedis, tālr. 29453114<br />
Ija Niedole, tālr. 29209105<br />
Būvprojektēšanas sekcija<br />
vadītājs Aldis Grasmanis, tālr. 29404391<br />
Jānis Prauliņš, tālr. 29407955<br />
Transportbūvju sekcija<br />
vadītājs Anatolijs Gulbis, tālr. 26555776<br />
Jānis Klismets, tālr. 29237597<br />
Publisko iepirkumu sekcija<br />
vadītājs Juris Mellēns, tālr. 26398306<br />
Edvīns Pārups, tālr. 29468433<br />
Starptautisko sakaru sekcija<br />
vadītājs Aivars Caune, tālr. 29416045<br />
Būvniecības tehnoloģiju sekcija<br />
vadītājs Eduards Raubiško, tālr. 29238332<br />
Inženierbūvju sekcija<br />
vadītājs Aivars Brambis, tālr. 29204389<br />
Izglītības sekcija<br />
vadītāja Silvija Štrausa, tālr. 26596552<br />
Ludmila Okoloviča, tālr. 29403803<br />
Juris Rihards Naudžuns, tālr. 29282607<br />
Būvniecības zinātnes sekcija<br />
vadītājs Ilgvars Niedols, tālr. 29267592<br />
Kārlis Grāmatnieks, tālr. 29233122<br />
Jauno speciālistu sekcija<br />
vadītājs Guntars Šterns, tālr. 29226064<br />
Sabiedrisko attiecību sekcija<br />
vadītāja Mārīte Šperberga, tālr. 29468382<br />
Sporta un atpūtas sekcija<br />
vadītājs Andrejs Magaznieks, tālr. 29220852<br />
12<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
13
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
15. jūnijā<br />
Valde pārrunāja Būvniecības likumprojekta<br />
virzības gaitu, RTU Būvniecības<br />
fakultātes un LLU Lauku inženieru fakultātes<br />
darbu ar studentiem, dalījās<br />
iespaidos par Eiropas Civilo inženieru<br />
padomes ikgadējo sanāksmi, apsprieda<br />
nepieciešamību izstrādāt <strong>LBS</strong> darbības<br />
stratēģisko plānu un citus jautājumus.<br />
LLU šogad beidza 91 absolvents, bet<br />
tikai ceturtdaļai ir darbs specialitātē.<br />
Arī prakses vietas studentiem piedāvā<br />
vienīgi mazas firmas. Ražošanas<br />
Valdes sēdes<br />
praksei atrastas 52 vietas. Toties RTU<br />
studentiem visiem ir prakses vietas, un<br />
uzņēmēji tās regulāri piedāvā. Krietni<br />
palielinājies studentu skaits maģistrantūrā,<br />
bet kopumā tikai 50% absolventu<br />
strādā specialitātē. Daļa jauno būvinženieru<br />
brauc uz ārzemēm un sekmīgi<br />
strādā tur. Izskanēja priekšlikums, ka<br />
to nedrīkstētu darīt tie studenti, kas<br />
studējuši par valsts budžeta līdzekļiem.<br />
Tomēr, ja jau budžeta vietas ir valsts<br />
pasūtījums, tad valstij arī būtu jānodrošina<br />
darbs. Mācību spēki ir ieinteresēti,<br />
lai ražotāji augstskolai piedāvātu tematus,<br />
kas jāpēta, un studentu diplompro-<br />
jekti un diplomdarbi būtu par reāliem,<br />
realizējamiem jautājumiem.<br />
<strong>LBS</strong> ir deleģējusi Ilmāru Leikumu<br />
pārstāvēt būvniekus Ekonomikas ministrijas<br />
darba grupā Vispārējo būvnoteikumu<br />
izstrādei. Tika nolemts, ka<br />
<strong>LBS</strong> valde izteiks priekšlikumus, ko<br />
Ilmārs Leikums apkopos un aizstāvēs<br />
<strong>LBS</strong> vārdā. Viedokļu un priekšlikumu<br />
izstrādāšanai un apkopošanai<br />
<strong>LBS</strong> veido darba grupu. Tās sastāvā<br />
ir Juris Mellēns, Jānis Ivbulis, Aivars<br />
Caune, Aivars Jurjāns. Viņi palīdzēs<br />
Ilmāram Leikumam apkopot <strong>LBS</strong><br />
priekšlikumus.<br />
Tuvākajā laikā tiks organizēta kopu<br />
vadītāju sanāksme, lai pārrunātu kopu<br />
darba stratēģiju. Tāpat tika izvēlēta<br />
darba grupa <strong>LBS</strong> stratēģijas plāna radīšanai<br />
nākamajiem pieciem gadiem.<br />
Darba grupā strādās: Raimonds Eizenšmits,<br />
Mārtiņš Straume, Tālis Straume,<br />
Vija Gēme, Helēna Endriksone, Aivars<br />
Caune, Mārīte Šperberga.<br />
<strong>LBS</strong> valde nolēma atbalstīt būvzinātnes<br />
maģistru sagatavošanas programmu,<br />
ko izstrādājusi RTU Materiālzinātņu<br />
un ķīmijas fakultāte.<br />
20. jūlijā<br />
Šajā sēdē tika iegūta plašāka informācija<br />
par sekciju darbu, tika pārrunāta<br />
būvspeciālistu kompetences<br />
vērtēšana, sertifikācijas institūcijas<br />
darbs, spriests par žurnālu Būvinženieris,<br />
būvindustrijas attīstības<br />
platformu, iepirkumu procedūrām un<br />
citiem jautājumiem.<br />
Mārtiņš Straume informēja valdi par<br />
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra<br />
Jura Pūces un viņa vietnieka Gata<br />
Ābeles ierašanos <strong>LBS</strong>, lai iepazītos<br />
ar sertificēšanas procesu. Abas valsts<br />
amatpersonas atzinīgi izteicās par ekspertu<br />
darbu, kā arī par slēgto biļešu sistēmu,<br />
kas nepieļauj sertifikāta pretendenta<br />
subjektīvu novērtējumu.<br />
Tika nolemts, ka turpmāk sekciju vadītāji<br />
katrā valdes sēdē informēs valdi<br />
par paveikto un iecerēm. Šoreiz Starptautisko<br />
sakaru sekcijas vadītājs Aivars<br />
Caune stāstīja par savu sekciju. Tajā<br />
darbojas 11 <strong>LBS</strong> biedri, no kuriem četri<br />
ir projektētāji. Visi biedri ir gados<br />
jauni cilvēki, kas regulāri piedalās ne<br />
vien sekcijas sēdēs, bet arī starptautisku<br />
semināru organizēšanā. Sekcija arī<br />
turpmāk sadarbosies ar Notingemas<br />
universitāti.<br />
Par Arhitektu sekcijas, kurā ir 38 dalībnieki,<br />
darba iecerēm informēja Rūta<br />
Krūskopa, par Transportbūvju sekcijas<br />
paveikto pastāstīja Tālis Straume, ko<br />
savā vietā bija deleģējis Anatolijs Gulbis.<br />
Transportbūvju sekcijas darbā iesaistījušies<br />
20 <strong>LBS</strong> biedri, kas aktīvi strādā savā<br />
biznesā. Varbūt tieši tāpēc par sekcijas<br />
galveno uzdevumu tiek uzskatīta jauno<br />
speciālistu audzināšana. Sekcijas biedri<br />
nodrošina studentiem prakses vietas Latvijā<br />
un iespēju stažēties ārzemēs, piemēram,<br />
Bavārijā un Dānijā.<br />
Pašlaik sekcijas dalībnieki strādā pie<br />
specifikāciju izstrādes izpētes, pirms<br />
tam izstrādāja biļetes būvspeciālistu<br />
sertificēšanai.<br />
Valdes sēdē tika runāts arī par to, ka dažas<br />
sekcijas darbojas ļoti līdzīgi, tāpēc,<br />
14<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
15
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
iespējams, būtu lietderīgi tās apvienot,<br />
piemēram, Starptautisko sakaru sekcijai<br />
jāsadarbojas ar Eiropas Civilo inženieru<br />
padomē iesaistītajiem <strong>LBS</strong> biedriem.<br />
Transportbūvju sekcija varētu tikt<br />
apvienota ar Inženierbūvju sekciju.<br />
Valde nolēma reģistrēt žurnālu Būvinženieris<br />
LR Uzņēmumu reģistrā, kā arī<br />
izteikt viedokli par Finanšu ministrijas<br />
sagatavoto priekšlikumu, kā konkursos<br />
atsijāt necienīgus pretendentus, tāpat<br />
izteikt viedokli par Valda Birkava<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju<br />
Koordinācijas centra vārdā sagatavotajiem<br />
priekšlikumiem būvindustrijas attīstībai<br />
līdz 2015. gadam.<br />
Valdes pieņemtie lēmumi<br />
• Uzskatīt par lietderīgu Latvijas<br />
būvspeciālistu sertificēšanas institūciju<br />
sadarbību. Atbildīgais: Mārtiņš<br />
Straume.<br />
• Pozitīvi novērtēt Starptautisko sakaru<br />
sekcijas darbu. Uzskatīt par<br />
lietderīgu Starptautisko sakaru<br />
sekcijai ciešāk sadarboties ar Eiropas<br />
Civilo inženieru padomes<br />
(ECCE) darba grupu, izmantojot<br />
ECCE iespējas saņemt <strong>LBS</strong> interesējošo<br />
informāciju no visām ES<br />
valstīm. Atbildīgie: Vija Gēme,<br />
Aivars Caune.<br />
• Veikt organizatoriskus pasākumus<br />
Arhitektūras sekcijas darba pilnveidošanai.<br />
Atbildīgie: Rūta Krūskopa,<br />
Helēna Endriksone, Ilze Zālamane.<br />
• Pozitīvi novērtēt Transportbūvju<br />
sekcijas praktisko darbību, vienlaikus<br />
aktīvāk iesaistot sekcijas<br />
darbā tās dalībniekus. Jautājumu<br />
par Transportbūvju sekcijas un<br />
Inženierbūvju sekcijas iespējamo<br />
apvienošanu izskatīt septembra<br />
valdes sēdē. Atbildīgais: Mārtiņš<br />
Straume.<br />
• Reģistrēt <strong>LBS</strong> žurnālu Būvinženieris<br />
LR Uzņēmumu reģistrā.<br />
• Izskatīt <strong>LBS</strong> Ētikas komisijas sanāksmē<br />
to <strong>LBS</strong> biedru rīcību, kuri<br />
regulāri pārkāpj <strong>LBS</strong> statūtu pamatnostādes.<br />
Atbildīgais: Mārtiņš<br />
Straume.<br />
17. augustā<br />
Ekonomikas ministra padomnieks<br />
Klāvs Olšteins publiski bija izteicies<br />
par Būvniecības likumprojektu, tā virzību<br />
uz parlamentu, par sertifikāciju.<br />
Viņš pauda viedokli, ka sertifikātus var<br />
nopirkt, līdz ar to strādāt bez zināšanām.<br />
Tā kā tādi gadījumi nav zināmi<br />
nevienā no astoņām sertificēšanas institūcijām,<br />
kas saistītas ar būvniecību,<br />
<strong>LBS</strong> valde vēlējās dzirdēt ministra padomnieka<br />
paskaidrojumus.<br />
Saruna nedeva rezultātus. Klāvs Olšteins<br />
uzskata, ka Būvniecības likums nepieciešams<br />
tāpēc, ka tas dos iespēju vismaz trīs<br />
reizes paātrināt projektu saskaņošanas<br />
laiku. Ministra padomnieks runāja par<br />
lietām, kas realitātē nekad nav bijušas.<br />
Lūk, daži izteikumi: «<strong>LBS</strong> ieteica mainīt<br />
Būvniecības likumu», «Jums ir pārmetums<br />
– kāpēc neesat argumentējuši<br />
savus priekšlikumus?», «Jums ir vara!»,<br />
«Ekonomikas ministrija ir vienisprātis<br />
ar <strong>LBS</strong>, ka visām būvēm sertifikāti nav<br />
vajadzīgi». Kad Klāvs Olšteins apgalvoja,<br />
ka «likumus vislabāk māk uzrakstīt<br />
juristi», <strong>LBS</strong> valdes locekļi jautāja, vai<br />
iespējams uzzināt to «nozares ekspertu»<br />
vārdus, kas inspirējuši jauno Būvniecības<br />
likumprojektu. Skanēja atbilde: «Jā,<br />
jūs to varat uzzināt!» Un vairāk nekādas<br />
informācijas.<br />
Beigu beigās nācās secināt, ka ne <strong>LBS</strong>,<br />
ne Klāvam Olšteinam nav skaidrs, kur<br />
slēpjas jaunā Būvniecības likumprojekta<br />
labums.<br />
Kad ministra padomnieks devās uz nākamo<br />
tikšanos, valdes locekļi pārrunāja<br />
priekšlikumus Vispārīgajiem būvnoteikumiem<br />
un sprieda par iepirkumu likumu.<br />
<strong>LBS</strong> valde nolēma atbildēt Publisko<br />
iepirkumu birojam, ka neatbalsta<br />
būvniecību bez avansa, jo tas novedīs<br />
pie mazo uzņēmumu bankrota.<br />
Mārītes Šperbergas, Romāna Auziņa,<br />
Aivara Caunes, Raimonda Eizenšmita<br />
foto<br />
16<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
17
Sekciju darbs<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Iepazīst ūdensgūtnes<br />
Inženierbūvju sekcijas vadītājs Aivars Brambis 19. augustā organizēja <strong>LBS</strong> biedriem<br />
iepazīšanos ar divām Rīgas ūdensapgādes sistēmas ūdensgūtnēm Zaķumuižā<br />
un Baltezerā un viesošanos ūdensapgādes muzejā.<br />
Pirmo reizi Rīgas ūdensapgādes sistēmu<br />
sāka veidot 16. gadsimtā. No šīs<br />
sistēmas mūsdienās vairs nav palikušas<br />
nekādas pēdas. Nākamais posms<br />
Rīgas apgādē ar ūdeni bija laiks, kuru<br />
nodēvēja par ūdens skunstes periodu,<br />
kad ūdeni piegādāja ar zirgu un sūkņu<br />
palīdzību. Ūdens skunste darbojās no<br />
1663. līdz 1863. gadam. Tobrīd Rīgas<br />
rātei galvenās rūpes ūdensapgādes<br />
jautājumos bija saistītas ar zirgu daudzumu<br />
un auzu piegādi tiem. Tad sākās<br />
tvaika agregātu periods, tika uzbūvēti<br />
arī pirmie ūdenstorņi, piemēram, 1600<br />
kubikmetru tornis Matīsa ielā.<br />
Deviņpadsmitā gadsimta beigās Rīgas<br />
rāte secināja, ja ūdenim nav pietiekami<br />
laba kvalitāte. No Vācijas tika<br />
uzaicināts inženieris A. Tims, kas izpētīja<br />
Rīgas tuvumā esošā Baltezera<br />
apkaimi. Ezeru, kurā neietek neviena<br />
upe, baro gruntsūdeņi. A. Tims atklāja<br />
Baltezera gruntsūdeņu lielisko kvalitāti,<br />
par savu darbu saņēma septiņus<br />
tūkstošus zelta rubļu un atgriezās Vācijā.<br />
Rīgas rātei palika problēma, kā<br />
tikt pie apkaimes muižu zemes. Ar<br />
Bukultu, Berģu un Baltezera muižām<br />
vienojās par zemi un samaksu – 40, 45<br />
un 70 tūkstoši zelta rubļu –, bet Zaķumuiža<br />
nepiekrita.<br />
1904. gada 26. oktobrī sāka strādāt jaunās<br />
ūdens ņemšanas vietas Baltezerā<br />
(līdz 1960. gadam sūkņus darbināja<br />
tvaika mašīnas, pēc tam elektromotori).<br />
Kad ar Baltezera ūdeni šķita par maz,<br />
atcerējās Tima pētījumus un Zaķumuižu.<br />
Rātē sākās diskusijas: «Kāda velna<br />
pēc vajag ūdeni, kas nav redzams, Daugavā<br />
to vismaz var redzēt!»<br />
Ūdensgūtnes vietu Zaķumuižā izbūvēja<br />
1936. gadā. Visu ūdensgūtņu vēsturi<br />
<strong>LBS</strong> biedri varēja uzzināt sūkņu stacijas<br />
muzejā Baltezerā.<br />
Mūsdienu jaudas, protams, nevar salīdzināt<br />
ar tiem senajiem laikiem, taču<br />
patlaban nav pieprasījuma pēc šādām<br />
milzīgām jaudām, jo ūdens patēriņš<br />
Rīgā ir krietni samazinājies, īpaši tas<br />
sarūk vasarās. Pašreiz Zaķumuižas un<br />
Baltezera ūdensgūtnes strādā tikai uz<br />
pusslodzi. Un <strong>LBS</strong> ekskursijas laikā pat<br />
izskanēja priekšlikums, kādā veidā ar šo<br />
lielisko ūdeni, kas netiek izmantots pilnā<br />
apmērā, varētu nopelnīt līdz diviem<br />
miljardiem latu gadā (ja viena pudele<br />
ūdens maksātu astoņus santīmus).<br />
Secinājums – mēs pat neapjaušam, cik<br />
liela nacionālā bagātība mums pieder.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
18<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
19
Sekciju darbs<br />
Starptautiskie<br />
sakari<br />
Šogad sekcijā pieteikusies būvinženiere<br />
Līga Gaile, kurai jau ir novērtēta<br />
darba pieredze Anglijā. Viņa ir<br />
SM&G Projects Latvia direktore. Patlaban<br />
sekcijā ir 11 biedri, kas pārstāv<br />
projektēšanu, būvdarbu vadīšanu un<br />
būvuzraudzību. Pozitīvi, ka 57% sekcijas<br />
biedru ir jaunāki par 35 gadiem<br />
un vairākiem no viņiem ir praktiskā<br />
darba pieredze ārzemēs vai ārvalstu<br />
firmās Latvijā. Sekcija plāno uzaicināt<br />
uz tikšanos studentus un mācībspēkus,<br />
kas iepriekšējos divos gados<br />
ir piedalījušies kādā no ERASMUS<br />
apmaiņas programmām. Tāpat būtu<br />
vēlams uzzināt ārvalstīs strādājošo<br />
Latvijas būvnieku pieredzi. Ceru, ka<br />
mūsu sekcijas jaunā dalībniece Līga<br />
Gaile tuvākajā laikā mums pastāstīs<br />
par savu darbu Anglijā un par to<br />
varēs izlasīt arī Būvinženierī. Analizējot<br />
sekcijas līdzšinējo darbu, par<br />
veiksmīgu uzskatāms mūsu sekcijas<br />
biedra Kaspara Kurtiša veikums. Pateicoties<br />
viņa iniciatīvai, laika posmā<br />
pēc 2009. gada 27. marta (pēc <strong>LBS</strong><br />
XXI kongresa) tika noorganizēti divi<br />
semināri par saliekamo dzelzsbetona<br />
konstrukciju projektēšanu un dzelzsbetona<br />
konstrukciju projektēšanu atbilstoši<br />
Eirokodeksam. Kaspars, iepazinies<br />
ar Notingemas universitātes<br />
(Lielbritānija) profesora Kima Eliota<br />
publikācijām, secināja, ka šīs zināšanas<br />
būtu noderīgas gan mūsu konstruktoriem,<br />
gan būvniekiem. Pateicoties<br />
<strong>LBS</strong> valdes un SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
finansiālajam un organizatoriskajam<br />
atbalstam, šajos semināros<br />
varēja piedalīties gandrīz simt būvinženieru.<br />
Iespējams, tagad vajadzētu<br />
veikt aptauju, vai seminārā iegūtās<br />
zināšanas tiek izmantotas praksē. Vēl<br />
sekcija plānojusi apzināt iespējas nodibināt<br />
sakarus ar attiecīgām būvinženieru<br />
organizācijām Krievijā, Baltkrievijā<br />
un Ukrainā. <strong>LBS</strong> vārdā esam<br />
sagatavojuši un nosūtījuši priekšlikumu<br />
Krievijas Celtnieku asociācijai<br />
par iespējamo sadarbību. Sekcijas<br />
biedri ir piedalījušies dažādos semināros.<br />
Par Kanādas vēstniecības organizēto<br />
semināru Māja kā komplekss<br />
un Starptautiskā tehnoloģiju attīstības<br />
un komercializācijas projekta 1 st<br />
Commercialization Reactor sadarbības<br />
partneru tikšanās semināru varēja<br />
lasīt Būvinženiera 13. un 14. numurā.<br />
Sekcijas biedri sēdēs izskata aktuālos<br />
jautājumus, kas akcentēti <strong>LBS</strong> valdes<br />
sēdēs, kā arī līdzdarbojas būvniecības<br />
likumdošanas izstrādāšanā, iesniedzot<br />
savus priekšlikumus un komentārus.<br />
Aivars Caune,<br />
Starptautisko sakaru sekcijas vadītājs<br />
<strong>LBS</strong> valde nolēma žurnālu<br />
“Būvinženieris”<br />
kā masu informācijas līdzekli reģistrēt Uzņēmumu reģistrā,<br />
kas tika izdarīts 19. augustā.<br />
20<br />
Latvijas Būvinženieru savienība
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Cilvēkmīle<br />
Juzefa<br />
Kad skats nejauši apstājas pie sienas pulksteņa rādītājiem, jūtos pārsteigta. Tik<br />
nemanot aizritējis laiks! Ne velti Daugavpils domes būvvaldes būvinspektores<br />
Juzefas Isakovas draugi un kolēģi kādreiz teica, ka ar viņu ir interesanti sarunāties.<br />
Tas tiesa. Jusefa Isakova 1998. gadā iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā<br />
un drīz vien kļuva par pirmās reģionālās <strong>LBS</strong> kopas vadītāju. Tagad tā ir<br />
lielākā Būvinženieru savienībā. Daugavpils kopā ir 47 biedri.<br />
Svarinku ciematā aiz Dagdas dzīvošā<br />
poļu meitene Juzefa iestājās tobrīd tik<br />
prestižajā Gubkina Maskavas Naftas<br />
ķīmijas un gāzes rūpniecības institūtā<br />
Gāzes, naftas vadu, gāzes krātuvju<br />
un naftas bāzu būvniecības fakultātē.<br />
Varbūt ietekmēja vectēva, baznīcu<br />
restauratora, gēni? Juzefai gan nebija<br />
lemts viņu redzēt. Lai nu kā tur bija,<br />
viņa ne brīdi nav nožēlojusi savu izvēli<br />
un neko nav vēlējusies mainīt. «Darbs<br />
jādara ar prieku. Tas nevar būt moku<br />
pilns process. Ja darbs patīk, vajag<br />
attīstīties tā, lai tas dod gandarījumu<br />
sev un citiem. Taču, ja sevi jāpiespiež<br />
katru dienu iet uz darbu, tad jāpārvērtē<br />
savas spējas, intereses un jādara kas<br />
cits,» saka Juzefa.<br />
Pēc augstskolas Juzefa savas darba<br />
gaitas sāka kā meistare Krasnovodskas<br />
tresta Turkmenhimstroj armatūras cehā.<br />
1984. gadā viņa atgriezās Latvijā, Daugavpilī.<br />
Nākamos gandrīz vai desmit<br />
gadus Juzefa strādāja par kapitālās<br />
celtniecības daļas inženieri Daugavpils<br />
teritoriālajā vispārīgās celtniecības<br />
trestā, kur vēlāk kļuva par kapitālās<br />
būvniecības daļas vadītāju. Tresta<br />
veicamo darbu apjoms bija iespaidīgs:<br />
dzīvojamās mājas, bērnudārzi, inženierkomunikācijas.<br />
Šajā dzīves posmā<br />
tika gūta pieredze un prasmes, paaugstināta<br />
kvalifikācija. Mainījās dzīves<br />
situācija, un kopš 1994. gada viņa sāka<br />
strādāt par speciālisti celtniecības jautājumos<br />
Daugavpils domē.<br />
22<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
23
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Kas palīdz darboties celtniecības<br />
jomā?<br />
Svarīgi ir radīt sistēmu. Kamēr to izveido,<br />
ir grūti. Taču likums: kā tu izturēsies<br />
pret cilvēkiem, tā viņi pret tevi, strādā.<br />
Darbā gan neesmu ne «pūkaina, ne mīksta».<br />
Palīdz strādāt tie cilvēki, ar kuriem<br />
tu saskaries ikdienā. Tas ir veiksmīga<br />
darba pamats. Tie ir profesionāļi, kuri<br />
labi pārzina savu darbu. Svarīga ir savstarpējā<br />
sapratne, spēja kvalificēti sniegt<br />
palīdzību, izskaidrot cilvēkam aktuālos<br />
jautājumus. Panākumiem svarīgi ir mīlēt<br />
cilvēkus, būt labvēlīgam pret apkārtējiem.<br />
Vajadzīga mērķtiecība. Jāredz<br />
mērķis, jo tiekšanās pēc tā palīdz cilvēkam<br />
izprast pašam sevi, ieraudzīt savas<br />
vājās un stiprās puses.<br />
Kā tu vērtē celtniecību Latvijā?<br />
Patlaban Daugavpilī būvē ļoti daudz<br />
kompāniju, kas nav vietējās. Sistēma<br />
celtniecībā jāveido valsts līmenī. Šobrīd<br />
būvniecība ir kā bērns bez vecākiem.<br />
Nav ne ministrijas, ne zinātnisko<br />
institūtu, ne Valsts būvinspekcijas.<br />
Reāli vienīgie, kam rūp būvniecība,<br />
ir sabiedriskās organizācijas, konkrēti<br />
Būvinženieru savienība. Esmu šīs savienības<br />
Daugavpils kopas vadītāja.<br />
Mēs kontaktējamies ar speciālistiem,<br />
apspriežam aktuālos jautājumus, sadarbojamies.<br />
Esošie likumi nedarbojas tā,<br />
kā to gribētos. Mazās firmas nav konkurētspējīgas.<br />
Ja konkursos galvenā<br />
ir zemākā cena, tad par kādu kvalitāti<br />
mēs varam runāt? Mazās firmas nevar<br />
piedāvāt tikpat zemas cenas, cik lielie<br />
uzņēmumi. Šādā situācijā mazās firmas<br />
iet bojā. Zemākās cenas kritērijs ar katru<br />
gadu tikai pasliktina situāciju. Valsts<br />
programmā jābūt sistēmai, turklāt sabiedriskajām<br />
organizācijām jādod lielākas<br />
pilnvaras.<br />
Vai pazīsti bailes?<br />
Neviens neiztiek bez bailēm. Tās palīdz<br />
raudzīties uz lietām reālāk. Bailes<br />
attur no muļķībām. Taču jāprot arī riskēt,<br />
pretējā gadījumā neko savā dzīvē<br />
nevarēsi sasniegt. Bet riskam jābūt<br />
pārdomātam. Svarīgi ir arī uzticēties<br />
sev, savai intuīcijai, pieredzei. Ja dzīvo<br />
harmonijā ar sevi, ir vieglāk tikt galā ar<br />
dzīves situācijām.<br />
Vai joprojām daudz lasi?<br />
Patlaban vairāk lasu profesionālos celtniecības<br />
žurnālus, presi, interesē politika,<br />
vēlos zināt, kas notiek.<br />
Esi emocionāla?<br />
Jā, tikai reizēm izrādu emocijas, bet<br />
citreiz ne. Viss atkarīgs no apstākļiem.<br />
Cenšos pieiet visam loģiski, pārdomāt<br />
savu rīcību un tās sekas. Salieku visu<br />
pa plauktiņiem. Cilvēks, kas valda pār<br />
sevi, ir izdevīgākā pozīcijā. Tomēr<br />
vienmēr ir patīkamāk runāt ar cilvēku,<br />
kura emocijas tu redzi.<br />
Kādi ir tavi rīti un vakari?<br />
No rīta nevaru iztikt bez tases labas kafijas.<br />
Bet vislabāk patīk vakari. Esmu<br />
pūce. Vakarā labāk sokas domāšana,<br />
vieglāk koncentrēties.<br />
Kas ir pats skaistākais uz zemes?<br />
Pati dzīve, un par to ir jāpriecājas. Cik<br />
daudz krāsām ir gammu, toņu! Tieši<br />
tāpat arī dzīvei. Ir prieks, ir vilšanās.<br />
Galvenais – aiz sevis neatstāt bagāžu<br />
ar niknumu, neapmierinātību. Dzīvē<br />
ir tāpat kā dabā, kādreiz liekas, ka<br />
vējš pārlieku spēcīgs un nepatīkams,<br />
bet vajag priecāties arī par to. Visa<br />
Latvija ir skaista, Latgale. Īpaši, kad<br />
lidoju un redzu, kā saule izdedzinājusi<br />
citas zemes un cik pie mums viss<br />
ir zaļš un skaists. Ezeri. Fantastiskie<br />
Daugavas loki.<br />
Kāds dzīves periods tev ir īpašs?<br />
Nav tāda īpašā perioda. Katrs dzīves<br />
posms ir svarīgs. Viss ir likumsakarīgi.<br />
Bērnība ar tiešumu, ātrumu, redzīgumu,<br />
jaunība ar nepieciešamību mācīties.<br />
Taču dzīvē vajag barjeras. Tās dod<br />
spēku, izaugsmi. Bez trauksmes vari<br />
pēc tam skatīties pagātnē.<br />
Bez kā nevari iztikt ne dienu?<br />
Bez bērniem. Tas ir pats galvenais<br />
prieks. Tad darbs – labs kolektīvs, tas<br />
ir kā otrās mājas.<br />
Kam nevajag žēlot naudu?<br />
Ja man tās būtu daudz, atvērtu labdarības<br />
iestādi veciem cilvēkiem un tiem,<br />
kam ir smagi dzīves apstākļi. Taču nežēloju<br />
naudu grāmatām un izglītībai,<br />
teātrim. Uz mantām neieciklējos.<br />
Kādi ir lielākie svētki?<br />
Ziemassvētki. Tad visi ir pie manis: draugi,<br />
radi. Klāju galdu. Svētkos spēlējam<br />
spēles, zīlējam, mums ir dažādas tradīcijas.<br />
Svarīga ir kopības izjūta, emocijas.<br />
Vienmēr cenšos radīt īpašu gaisotni, lai<br />
viesiem paliek tikai labas atmiņas.<br />
Ko gribētos uzlabot celtniecības<br />
jomā Latvijā?<br />
Gribētos, lai celtniecībā būtu sistēma,<br />
lai valstij būtu programma, tiktu ieviesta<br />
kārtība, sakārtota likumdošana,<br />
finansēta izglītība, apmācīti jauni speciālisti,<br />
radītas darba vietas, lai cilvēki<br />
te, Latvijā, būtu laimīgi un lepotos, ka<br />
nāk no Latvijas. Es ar to ļoti lepojos.<br />
Jūti sevī patriotismu?<br />
Jā. Man viss te patīk: meži, ezeri, klimats.<br />
Esmu bijusi citās zemēs, un man<br />
ir prieks par mūsu kultūru, vienmēr<br />
labprāt atgriežos mājās.<br />
Juzefas ārpusdarba aktivitāšu klāstā<br />
patlaban ir baseins, teātris, tikšanās<br />
ar draugiem un klasesbiedriem. Viņas<br />
dzīvi ietekmējusi arī lielā interese par<br />
astroloģiju. Tas ir vaļasprieks, kas paplašina<br />
redzesloku. Juzefa tajā saskata<br />
daudz interesanta.<br />
Mājās Juzefa cenšas par darbu nedomāt,<br />
kādreiz paskatās TV, palasa, bet vasarā<br />
viņai ir vēl kāda aizraušanās – viņas<br />
hobijs ir dārzkopība. Juzefa atzīst, ka<br />
neko daudz no dārza darbiem gan nesaprotot,<br />
bet tā ir vide, kurā var atpūsties,<br />
sakārtot domas, turklāt ļoti labi palīdz<br />
pret stresu. Mentāli viņa vairāk jūtas kā<br />
poliete, bet… kā īsti justies, ja dzimtas<br />
saknēs ir latvieši, baltkrievi, poļi?<br />
Viņa labi jūtas gan latviešu, gan poļu,<br />
gan krievu vidē. Svarīgi ir būt atvērtai,<br />
labvēlīgai pret cilvēkiem. Un tas viņai<br />
izdodas.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
24<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
25
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Strīds<br />
(1. turpinājums. Sākums Nr. 15)<br />
Mediācija – efektīva alternatīva būvniecības un nekustamo īpašumu<br />
strīdu risināšanā.<br />
Definīcija<br />
Mediācija ir brīvprātīgs process, kura laikā strīdā iesaistītās puses tiekas<br />
ar neitrālu vienu vai vairākām trešajām personām (mediatoru, komediatoriem),<br />
lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos. Mediatori nepieņem<br />
lēmumu lietā, bet palīdz pusēm pašām atrast risinājumus un pieņemt<br />
nepieciešamos lēmumus.<br />
Šo publikāciju mērķis ir plašāk pastāstīt<br />
lasītājiem par mediācijas kā<br />
vienas no alternatīvās domstarpību<br />
risināšanas (ADR) metodēm vēsturi,<br />
nozīmi, iespējām, tādējādi katram<br />
pašam ļaujot izvērtēt iespējamās<br />
mediācijas procesa priekšrocības<br />
domstarpību risināšanā pretstatā<br />
domstarpību eskalācijai un tiesvedības<br />
uzsākšanai.<br />
Mediācijas rašanās, nozīme un<br />
nepieciešamība mūsdienās<br />
Pasaulē vēl arvien par klasiskāko –<br />
konvencionālo – strīdu izšķiršanas<br />
veidu tiek uzskatīts tiesas process. Tas<br />
ir iemesls, kāpēc cita veida konfliktu<br />
novēršanas procedūras tiek uztvertas<br />
kā alternatīvas domstarpību risināšanas<br />
metodes.<br />
Alternatīvās domstarpību risināšanas<br />
(ADR) institūts latviešu valodā radies<br />
no angļu termina Alternative Dispute<br />
Resolution (ADR).<br />
Ar jēdzienu ADR vispārīgā, plašākā<br />
nozīmē var apzīmēt procesu kopumu,<br />
ar kuru palīdzību tiek risināti strīdi un<br />
konflikti bez tiesas un kuri paši par<br />
sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas<br />
alternatīva tiesā. Ir izdalāmi vairāki<br />
ADR veidi :<br />
1<br />
Kronis I. Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums.<br />
Latvijas Vēstnesis, 2007., 9. lpp.<br />
• sarunas (angļu valodā – negotiations);<br />
• mediācija (vidutājdarbība) (angļu<br />
valodā – mediation);<br />
• samierināšana (angļu valodā – conciliation);<br />
• starpniecība – arbitrāža, šķīrējtiesas<br />
(angļu valodā – arbitration);<br />
• neitrāla faktu noskaidrošana un izvērtējums;<br />
• ekspertīze;<br />
• ombuds;<br />
• sabiedrisko pakalpojumu regulatoru<br />
darbība u. tml.<br />
Lai sniegtu plašāku un izsmeļošāku<br />
priekšstatu par mediāciju, publikācijas<br />
autors tālāk aprakstīs populārākos<br />
alternatīvos domstarpību risināšanas<br />
veidus un galvenās to sastāvdaļas.<br />
Mediācijas rašanās un attīstība<br />
Pasaules tautu un Latvijas vēsturē konfliktam<br />
un tā risināšanas veidiem ir senas<br />
saknes. Vēsturiski vienkāršākās sabiedriskajās<br />
iekārtās kopienas ietvaros<br />
strīdus neformāli ir risinājuši dzimtas<br />
vecākie, patriarhi, garīdznieki un ģimenes<br />
locekļi, kamēr dažos izņēmuma<br />
gadījumos konflikti tika risināti oficiālā<br />
ceļā, ar tajā laikā spēkā esošās tiesību<br />
sistēmas palīdzību.<br />
Latvijas iedzīvotāji pārsvarā dzīvoja<br />
viensētās, kas atradās diezgan tālu cita<br />
no citas, tāpēc konfliktus biežāk risināja<br />
privāti, ģimenēs. Nevar apgalvot, ka noslēgtība<br />
ir latviešu raksturā, tā drīzāk ir<br />
vēsturiski iemācīta uzvedība. Tāda uzvedība,<br />
kas sakņojas pieredzē par konfliktsituācijām,<br />
to sabiedrisku nosodījumu.<br />
Valdis Ligers ir diplomēts jurists, vada<br />
starptautisku nekustamo īpašumu konsultāciju<br />
uzņēmumu NAI Baltics, kura<br />
pamatdarbība ir saistīta ar būvniecību,<br />
attīstīšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu,<br />
apsaimniekošanu, īpašumu<br />
portfeļu un kredītu restrukturizāciju un<br />
visām minētajā nozarē pastāvošajām<br />
finanšu, juridiskajām, saimnieciskajām<br />
un arī lietišķajām attiecībām iesaistīto<br />
personu un uzņēmumu starpā, tostarp<br />
arī strīdu, kas minētajā nozarē rodas,<br />
risināšanu. Sabiedriskajā darbā publikācijas<br />
autors ir biedrības Mediācija un<br />
ADR dibinātājs un valdes priekšsēdētājs,<br />
strīdu risināšanas eksperts, praktizējošs<br />
mediators ar četru gadu pieredzi<br />
komercstrīdu mediācijā.<br />
Ja vēlaties sazināties ar autoru, lūdzu,<br />
apmeklējiet: www.ValdisLigers.com<br />
vai rakstiet e-pastu: valdis.ligers@naibaltics.com.<br />
26<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
27
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
2<br />
Bolis J. Mediācija. Juridiskā koledža, 2007., 17. lpp.<br />
Mediācija bija galvenais strīdu risināšanas<br />
veids senajā Ķīnā. Konfūcijs<br />
ticēja, ka brīvprātīga pušu salīgšana,<br />
nevis kādas trešās personas diktāts ir<br />
labākais strīdu risināšanas veids. Mediāciju<br />
senos laikos praktizēja arī Japānā<br />
un dažviet Āfrikā. Ķīniešu izcelsmes<br />
imigranti ASV aizsāka mediācijas sistēmas<br />
savās sabiedrībās. Arī ASV ebreju<br />
sabiedrība Ņujorkā 20. gadsimta<br />
divdesmitajos gados sāka izmantot<br />
mediāciju. Plašāka mediācijas prakse<br />
ASV attīstījās tikai 20. gadsimta septiņdesmitajos<br />
gados. <br />
Pagājušā gadsimta vidū pilsoņi un<br />
imigranti ASV arvien biežāk meklēja<br />
iespējas strīdus risināt ar trešās puses<br />
palīdzību, piemēram, policijā, tiesā, pie<br />
juristiem, valsts, pašvaldības un citās<br />
institūcijās. Tajā pašā laikā cilvēki un<br />
institūcijas bija sapratuši, ka risinājumi,<br />
ko piedāvā valsts tiesību institūcijas<br />
– sodīšana, vainīgā noteikšana un<br />
uzvarētāja/zaudētāja rezultāts –, var<br />
nebūt pietiekami, lai atrisinātu daudzus<br />
strīdus. Un kopš pagājušā gadsimtā<br />
70. gadu sākuma pasaulē un galvenokārt<br />
ASV bija vērojami centieni ieviest<br />
neformālus strīdu risināšnas mehānismus,<br />
ko pazīstam ar kopēju klasificējošu<br />
nosaukumu alternatīva domstarpību<br />
risināšana jeb ADR.<br />
Daudzos neformālos strīdu risināšanas<br />
centienos brīvprātīgi iesaistījās<br />
sabiedrības pārstāvji, kas rīkojās drīzāk<br />
kā abām pusēm līdzīgi cilvēki,<br />
nevis autoritatīvas personas, kuras<br />
apmācītas strīdu risināšanas darbībām.<br />
Šie sabiedrības strīdu risināšanas<br />
centieni lielākoties tika vērsti uz<br />
personiskiem – partneru, kaimiņu,<br />
ģimenes un līdzstrādnieku – strīdiem<br />
un uz dažiem strīdiem, kuros bija iesaistīti<br />
indivīdi pret organizāciju, piemēram,<br />
patērētāju strīdi, strīdi skolās,<br />
strīdi starp namīpašnieku un īrnieku,<br />
un tamlīdzīgi.<br />
Citās alternatīvās strīdu risināšanas<br />
metodēs izmantoja profesionālus strīdu<br />
risinātājus, lai likvidētu konfliktus, kas<br />
skar politiskas intereses un sabiedrību,<br />
rasi, vidi, darba un starptautiskās attiecības,<br />
kur strīda risinātājam nepieciešamas<br />
papildu zināšanas vai citas institucionālas<br />
pilnvaras.<br />
Nozares profesionāļu vidū nav absolūti<br />
vienota viedokļa par alternatīvās domstarpību<br />
risināšanas institūta nosaukumā<br />
ietvertā vārda alternatīvs tvērumu.<br />
Tas galvenokārt saistīts ar jautājumu,<br />
vai šis termins tiek skatīts no pozīcijas<br />
par domstarpību risināšanas procesa<br />
realizēšanas vietu – tiesā vai alternatīvā<br />
procesā ārpus tiesas.<br />
Ja šo pašu jautājumu izvērtē pēc būtības<br />
no cita skatu punkta, kāda tieši<br />
loma domstarpību risināšanas procesā<br />
ir iesaistītajai trešajai, neitrālajai, pusei,<br />
tad šeit parādās iespēja domstarpību<br />
risināšanu realizēt, izmantojot kādu<br />
no komunikāciju struktūrām. Šādā<br />
gadījumā ir iespējami vairāki scenāriji,<br />
tostarp izmantot kādu vai kādas<br />
no konkrētam gadījumam atbilstošām<br />
ADR metodēm arī tiesās.<br />
Mediācija kā viena no ADR formām<br />
pēdējo desmitgažu laikā pelnīti ir kļuvusi<br />
par vienu no populārākajiem al-<br />
ternatīvās domstarpību risināšanas veidiem<br />
pasaulē. Mediācija apvieno zināšanas<br />
par konfliktiem un komunikāciju<br />
ar atvērtāku uzvaras/uzvaras (win-win)<br />
gūšanas stratēģiju.<br />
Būtu nepareizi domāt, ka mediācija<br />
kā uz interesēm vērstā konfliktu novēršanas<br />
procedūra neizbēgami veido<br />
pretrunu ar konvencionālo justīciju<br />
vai vispār apšauba tiesu varu. Tieši<br />
otrādi, tiesas var atvieglot savu darbu,<br />
ja tās vēlas un māk izmantot uz interesēm<br />
un vajadzībām vērstos konfliktu<br />
risināšanas veidus. Tādā veidā labumu<br />
gūst visi konfliktā iesaistītie profesionāļi<br />
– tiesas vairs nav tik noslogotas,<br />
procesos iesaistītie konsultanti<br />
(advokāti, eksperti, notāri, psihologi)<br />
var piedāvāt jaunus un efektīvākus pakalpojumus,<br />
tādējādi paplašinot savu<br />
pakalpojumu klāstu un klientu loku.<br />
Līdz ar to ir arī daudz vairāk apmierinātu<br />
klientu.<br />
Piemērs<br />
Pieņemot, ka procesa uzvarētājs ir apmierināts,<br />
maksimāli duālā (uzvarētāja<br />
un zaudētāja) procesā ir tikai 50% uzvarētāju,<br />
tātad tikai 50% apmierināto.<br />
Konceptā, kurā abas puses ir uzvarētājas<br />
(win-win), apmierināto skaitlis var<br />
pieaugt līdz pat 100%.<br />
Visi teorētiskie apsvērumi beidzas ar<br />
atziņu, ka konflikts neaprobežojas tikai<br />
ar tiesas vai alternatīvo domstarpību<br />
risināšanas procesu izmantošanu. Tādējādi<br />
rodas arvien vairāk tādu strīdu<br />
risināšanas veidu, kas ir klasiskās tiesvedības<br />
un alternatīvās domstarpību<br />
risināšanas sajaukums. Līdzās sarunu<br />
vadīšanai, samierināšanai un arbitrāžai<br />
notiek pakāpeniska mediācijas tuvināšanās<br />
tiesvedībai.<br />
Tas notiek vairākos veidos jeb soļos. <br />
• Tīrā mediācija<br />
Neitrāla trešā persona, kurai nav<br />
tiesību izlemt lietu, atbalsta puses,<br />
lai tās atrastu uz abu pušu interesēm<br />
balstītu konflikta risinājumu.<br />
• Tiesai tuvināta mediācija<br />
Tāpat kā tīrā meditācija, ir patstāvīgs<br />
process, bet notiek pēc tiesneša<br />
iniciatīvas. Tiesnesis pārtrauc tiesas<br />
procesu, lai pusēm dotu iespēju piemērot<br />
mediāciju ar mediatora (par<br />
atlīdzību) starpniecību.<br />
• Tiesas mediācija<br />
Tiesnesis pārtrauc tiesas procesu,<br />
lai pusēm dotu iespēju piemērot<br />
mediāciju ar bezmaksas tiesneša –<br />
mediatora, kuram nav lēmējtiesību,<br />
– starpniecību<br />
• Integrētā mediācija un starpprofesionālā<br />
sadarbība<br />
Tiek izmantota konsultācijās tiesas<br />
procesā un visur, kur vien ir saskarsme<br />
ar konfliktu. Tiesnesis pats<br />
piemēro mediāciju.<br />
• Tīrais tiesas process<br />
Neitrāla trešā persona (tiesnesis) izšķir<br />
konfliktu.<br />
3<br />
Trosens A. (Trossen A.) Mediācijas ieviešana<br />
Latvijā. Ziņojums par iespējām un riskiem, Latvijā<br />
ieviešot mediāciju kā alternatīvas strīdu risināšanas<br />
sastāvdaļu, raugoties no finansiālā, praktiskā un<br />
ilgtspējas viedokļa. 2007., nepublicēts.<br />
28<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
29
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
Mediācijas devums<br />
un nozīme<br />
1. Patērētājiem (klientiem) mediācija<br />
bieži vien ir ātrāks un finansiāli<br />
izdevīgāks process, jo pārsvarā<br />
gadījumu tā notiek mutiski,<br />
tādējādi puses var labāk izsekot<br />
līdzi visām norisēm.<br />
2. Mediācijas blakusiznākums parasti<br />
ir konflikta izskaidrošana,<br />
pēc tam seko rezultāta sasniegšana,<br />
kas reizēm mēdz būt visai<br />
ilgstošs process.<br />
3. Tā kā mediācijas procesā puses<br />
pašas uzņemas atbildību par<br />
savu lēmumu un pauž no pretējās<br />
puses neiespaidotu gribas izteikumu,<br />
tiek veicināta pašizziņas<br />
procesu un konfliktu komunikācijas<br />
tehnikas apguve, lai turpmāk<br />
konfliktā iesaistītās puses<br />
pašas spētu novērst konflikta radītās<br />
sekas. Tādā veidā mediācija<br />
piedalās visas sabiedrības izglītošanā,<br />
sekmējot tās spēju pašai<br />
uzņemties atbildību un autonomu<br />
izturēšanos.<br />
4. Mediācijas panākumu rādītāji ir<br />
ļoti augsti – parasti vairāk nekā<br />
75% gadījumu. No ekonomiskā<br />
viedokļa raugoties, mediācijai<br />
konfliktu risināšanas tirgū ir par<br />
25% vairāk panākumu nekā winlose<br />
risinājumiem, kuros tikai<br />
50% var būt uzvarētāji.<br />
5. Daudzu profesiju pārstāvji, piemēram,<br />
advokāti, notāri, psihologi<br />
un tiesneši, iegūst jaunu un<br />
efektīvu instrumentu, ar kura<br />
palīdzību var palielināt produktu,<br />
pakalpojumu piedāvājumu un<br />
paaugstināt kvalitāti.<br />
6. Papildus tam, kā jau publikācijas<br />
autors iepriekš norādījis, visu<br />
veidu tiesas (tostarp šķīrējtiesas)<br />
iegūst efektīvu instrumentu, kā<br />
atvieglot savu darbu, ja tās vēlas<br />
un māk izmantot uz interesēm un<br />
vajadzībām vērstos alternatīvos<br />
konfliktu risināšanas veidus.<br />
Mediācijas nepieciešamība<br />
mūsdienās<br />
Visi minētie mediācijas pamatprincipi<br />
padara to par ļoti noderīgu procesu<br />
konfliktu risināšanai. Privātums un<br />
cieņa apvieno dalībniekus, palīdz viņiem<br />
saskatīt un pārvarēt barjeras, lai<br />
panāktu vienošanos. Puses patur varu<br />
un kontroli pār savu konfliktu un tā risinājumu.<br />
Procesa elastīgums ļauj nonākt<br />
pie risinājuma, kas apmierina abu<br />
pušu vajadzības.<br />
Mediāciju pašlaik ar labiem rezultātiem<br />
izmanto komercstrīdos, tostarp ar<br />
būvniecības nozari saistītajos, ģimenes,<br />
izglītības, sabiedrības, darba, vides,<br />
nodarbinātības, krimināltiesiskos<br />
procesos un starptautiskos konfliktos.<br />
Daudzas konfliktsituācijas tikai iegūst<br />
no neformālas un elastīgas pieejas, ko<br />
piedāvā mediācija.<br />
Valdis Ligers<br />
Turpinājums nākamajā numurā<br />
Latvijas<br />
Būvniecība<br />
septembrī<br />
Žurnāla Latvijas Būvniecība septembra/oktobra numurs pārsvarā veltīts<br />
infrastruktūras objektiem: austrumu maģistrāles būvniecībai Rīgā, Juglas ielas<br />
rekonstrukcijai, Juglas un Biķernieku ielas satiksmes rotācijas apļa izbūvei,<br />
Rīgas ūdensgūtņu atjaunošanai un paplašināšanai, paveiktajam un perspektīvā<br />
darāmajam. Žurnālā publicētas inženieru diskusijas ar satiksmes ministru<br />
Kasparu Gerhardu, par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ēkas rekonstrukciju<br />
un restaurāciju, intervija ar konkursa Gada labākais būvinženieris Latvijā 2009<br />
nominācijas Gada labākais būvdarbu vadītājs laureātu Maksimu Momotu (SIA<br />
Merks), reportāža no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukuma un informācija<br />
par Latvijā ražotu un komplektētu būvniecības tehniku.<br />
Foto no AS A.C.B. arhīva<br />
30<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
31
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Mihaila Čehova<br />
Rīgas Krievu teātris<br />
Rīgas domes Īpašuma departaments un Latvijas Būvinženieru savienība 21. jūlijā<br />
rada iespēju <strong>LBS</strong> biedriem apmeklēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri pēc tā<br />
rekonstrukcijas. Par rekonstrukcijas gaitu pastāstīja un uz jautājumiem atbildēja<br />
projekta autore Rūta Krūskopa, SIA Re&Re būvdarbu vadītājs Juris Grodņa un<br />
būvuzraugs Leonards Dubkevičs.<br />
Būvinženieris par Mihaila Čehova<br />
Rīgas Krievu teātra rekonstrukciju<br />
rakstīja 2009. gada septembra numurā<br />
(Nr.12). Tāpēc šoreiz tikai informācija<br />
par šajā lielajā projektā iesaistītajiem.<br />
Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma<br />
departaments, teātra direktors:<br />
Eduards Cehovals. Galvenais būvuzņēmējs:<br />
SIA Re&Re, projekta vadītājs<br />
Staņislavs Kumpiņš. Galvenais<br />
projektētājs: SIA Graf X, būvprojekta<br />
vadītāja Rūta Krūskopa.<br />
Citi projektētāji: SIA Moduls-Rīga,<br />
SIA Mehāniskās sistēmas, SIA Efiko,<br />
SIA Glamma. Autoruzraudzība: SIA<br />
Graf X , Rūta Krūskopa. Būvkonstrukcijas:<br />
SIA Graf X, Vilnis Griķis.<br />
Rekonstrukcijas izmaksas: 15,6 miljoni<br />
latu. Būvdarbu sākums – 2008. gada<br />
oktobris. Būvdarbu beigas/atklāšana –<br />
2010. gada jūlijs/septembris.<br />
Darbuzņēmēji/piegādātāji: SIA Re&Re<br />
galdniecība, SIA E-Būve, SIA Hansaprojects,<br />
AS Torņu un autoceltņu firma<br />
UBAK, SIA Ponteks, SIA IT Risinājumi,<br />
SIA EVA-Serviss, SIA Skonto<br />
Plan Ltd, SIA Moduls-Rīga, SBS Büh-<br />
nentechnik GmbH, SIA RKF Jukad,<br />
SIA ReRe04, SIA JAF, SIA RBSSkals<br />
Būvsabiedrība, SIA Celtiks, SIA Biant,<br />
SIA Latvijas Finansu Investīcijas, SIA<br />
Target Industrial Corporation, SIA<br />
Spuru projekti, SIA US&L, SIA Elektroremonts,<br />
SIA Airams, SIA Vako-apdare,<br />
SIA Kāgo, SIA Energolukss, SIA<br />
Latvijas Ceļu Būve, SIA Arčers, IK<br />
Voldemārs Brokāns, SIA KONE Lifti<br />
Latvija, SIA Spuru projekti – celtniecība,<br />
SIA EBS, SIA Uldis Leilands,<br />
SIA J Projekts, SIA Erlanda, SIA Industrial<br />
Steel Group, SIA Linea Recta,<br />
SIA Līva AB Nord SIA Sagraffitto, SIA<br />
MSK Konsultācijas, SIA Wood ART.<br />
LV, SIA Korte.lv, SIA B&B Tools Latvia,<br />
SIA Prolux, SIA M&W.<br />
Uldis Andersons, Latvijas Būvniecība<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
32<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
33
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Zaķumuižas ūdensgūtne<br />
Ūdensgūtne Zaķumuiža:<br />
• uzbūvēta 1936. gadā;<br />
• uzspridzināta 1944. gada oktobrī,<br />
vāciešiem atkāpjoties;<br />
• atjaunota 1945. gadā;<br />
• rekonstruēta un paplašināta 2003.–<br />
2005. gadā ar ūdens ņemšanu no devona<br />
horizonta (projekta autors – SIA<br />
Aqua-Brambis, būvuzņēmējs – pilnsabiedrība<br />
A.S.R. Projekts: SIA Skonto<br />
Būve, AS RBSSkals, AS Per Aarslef).<br />
Rīgas ūdenssaimniecības attīstības<br />
projekta ietvaros pēc SIA Rīgas ūdens<br />
pasūtījuma tika veikta Zaķumuižas<br />
ūdensgūtnes atjaunošana un paplašināšana.<br />
Darbu mērķis bija palielināt<br />
ūdensgūtņu ražību, nomainot savu laiku<br />
nokalpojušās iekārtas ar jaunām,<br />
mūsdienu prasībām atbilstošām. Jaunās<br />
iekārtas palielinās ne vien ūdensgūtnes<br />
darba efektivitāti, bet arī darba<br />
drošību.<br />
Zaķumuižas ūdensgūtnes kopējā ražība<br />
pēc rekonstrukcijas – 48,1 tūkst. m 3<br />
diennaktī. Tika izurbti un aprīkoti deviņi<br />
jauni ūdensapgādes urbumi devona<br />
ūdens horizontā. No šiem urbumiem<br />
izbūvēts maģistrālais ūdensvads ar pieslēgumu<br />
tīrā ūdens rezervuāriem.<br />
Esošie septiņi urbumi ir aprīkoti no jauna,<br />
paredzot jaunu iekārtu, mērierīču<br />
un cauruļvadu ierīkošanu. Izbūvēts tīrā<br />
ūdens dzelzsbetona konstrukcijas rezervuārs,<br />
kura kopējais tilpums ir 2000 m 3 .<br />
Otrā pacēluma sūkņu stacijā uzstādīti<br />
divi sūkņi ar frekvences pārveidotājiem<br />
un ražību 800–1600 m 3 /h. Sūkņu telpa ir<br />
sabloķēta ar tīrā ūdens rezervuāru.<br />
Uzbūvēta jauna ēka un uzstādīta vācu<br />
firmas Aldos hlorēšanas iekārta.<br />
Ierīkota jauna konteineru tipa apakšstacija<br />
ar 2x1000 kVA 20/0,4 kV transformatoriem,<br />
2x160 kVA 20/0,4 kV un<br />
1x100 kVA 20/0,4 balstu transformatoriem<br />
aku lauku vajadzībām. Renovēta<br />
kvartāra ūdensgūtnes krājaka ar visu iekārtu<br />
un metāla konstrukciju nomaiņu.<br />
Izremontēta esošā ēka, veikta arī jumta<br />
un inženiertīklu nomaiņa. Ēkā paredzēta<br />
sūkņu telpa, mašīnzāle ar elektriskās<br />
un automātiskās vadības iekārtām, operatora,<br />
sadzīves un palīgtelpas. Kvartāra<br />
ūdensgūtnes vajadzībām uzstādīti<br />
divi sūkņi ar frekvences pārveidotājiem<br />
un ražību 500–800 m 3 /h, kā arī trīs vakuumsūkņi<br />
sifona vada darbināšanai.<br />
Projekta kopējās izmaksas ir 3,8 miljoni<br />
latu (bez PVN), no kuriem 70%<br />
finansēja Kohēzijas fonds, 30% – SIA<br />
Rīgas ūdens.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
34<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
35
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Atjaunotās<br />
Baltezera ūdensgūtnes<br />
Ūdensgūtne Baltezers:<br />
• uzbūvēta 1904. gadā:<br />
• darbināta ar tvaika dzinējiem līdz<br />
1951. gadam, kad tos aizstāja centrbēdzes<br />
sūkņi ar elektromotoriem;<br />
• rekonstruēta 2000./2002. gadā<br />
• projekta autors: COWI un SIA<br />
Aqua-Brambis, arhitektūras daļas<br />
autors: Arhitekta Modra Ģelža birojs;<br />
būvuzņēmējs: AS BKD.<br />
Baltezera ūdensgūtņu atjaunošanas<br />
projekta būtība bija nodrošināt veco,<br />
savu laiku nokalpojušo iekārtu nomaiņu<br />
ar jaunām. Rīgas ūdens noslēdza<br />
līgumu ar konsultantu firmu COWI<br />
Consulting Engineers and Planners AS<br />
no Dānijas. Latvijas partneri bija SIA<br />
Aqua-Brambis ar apakšuzņēmējiem:<br />
Arhitekta Modra Ģelža biroju, V. Celmiņa<br />
būvkonstrukciju biroju un projektēšanas<br />
biroju Kārlis.<br />
Tiesības piegādāt iekārtas starptautis-<br />
kā konkursā ieguva vācu firma RMT<br />
Industrie und Elektrotechnik GmbH.<br />
Būvniecības un montāžas darbu izpildes<br />
tiesības ieguva AS BKD. Būvobjekta<br />
tehnisko uzraudzību nodrošināja<br />
SIA Jurēvičs un partneri, autoruzraudzību<br />
– SIA Aqua-Brambis.<br />
Baltezera sūkņu stacijas ražība ir<br />
55 000 m 3 diennaktī. Pirmā pacēluma<br />
sūkņu stacijā uzstādīti četri sūkņi ar<br />
1250 m 3 ražību stundā, 11 m spiedienu,<br />
divas vakuuma tvertnes un četri<br />
vakuumsūkņi ar 580 m 3 ražību stundā.<br />
Izbūvēti tīrā ūdens rezervuāri ar kopējo<br />
tilpumu 2000 m 3 . Otrā pacēluma sūkņu<br />
stacijā uzstādīti četri sūkņi ar 1250 m 3<br />
ražību stundā, 72 m spiedienu un frekvences<br />
pārveidotājiem.<br />
Savukārt Baltezers II ir ūdens sūkņu<br />
stacija ar 25 000 m 3 ražību diennaktī.<br />
Stacijā uzstādīts augstspiediena sūknis<br />
ar 1200 m 3 ražību stundā, 65 m spiedienu<br />
un frekvences pārveidotājiem.<br />
Baltezera un Baltezera II ūdensgūtnēs<br />
izurbtas 34 jaunas filtrakas, kas aprīkotas<br />
un pievienotas esošajam sifonvadam.<br />
Tika veikts 120 esošo aku remonts,<br />
mērierīču un datu pārraidītāju<br />
uzstādīšana. Projekta kopējās izmaksas<br />
ir 5 200 000 latu.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
36<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
37
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Izrauties no<br />
dzērājģimenes<br />
Latvijas Būvinženieru savienības biedre Rūta Krastiņa, jau vairākus gadus strādājot<br />
par Latvijas Universitātes namīpašuma K. Barona ielā 28 un 28a Rīgā pārvaldnieci,<br />
iesaistījusies komisijās, kas izvērtē stipendiju piešķiršanu trūcīgajiem<br />
jauniešiem, kuri studē Latvijas Universitātē. Taču ir arī trūcīgi jaunieši, kas vēlas<br />
apgūt būvniecību, diemžēl viņiem tādu iespēju nav. Tāpēc Rūta Krastiņa sākusi<br />
domāt, kā palīdzēt tiem, kas grib studēt celtniecību.<br />
Nesen lasīju Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
Terminoloģijas komisijas sēdes<br />
protokolu par to, kā tulkojams jēdziens<br />
business angels. Kāds bija piedāvājis<br />
vārdu mecenāts, cits iebildis, ka mecenātisms<br />
saistīts ar mākslu un sportu,<br />
vēl kāds bija teicis: «Mecenāts negaida<br />
peļņu, eņģeļi gaida naudu atpakaļ.»<br />
Gribētu pateikt, ka mecenātisms nav<br />
saistīts tikai ar mākslu un sportu. Mecenāts<br />
ir zinātnes, mākslas un kultūras<br />
atbalstītājs, kas par to negaida nekādu<br />
labumu. Mecenāti negaida peļņu. Viņi<br />
ziedo un nodarbojas ar labdarību. Turpretim<br />
biznesa eņģeļi, citā vārdā – komerceņģeļi,<br />
tomēr gaida, ka saņems<br />
naudu atpakaļ. Tātad vienā gadījumā<br />
mērķis ir komerciāls, otrā – labdarība.<br />
Mecenātismam ir ļoti senas tradīcijas.<br />
Arī Latvijā?<br />
Jau Senajā Romā bagātie pilsoņi atbalstīja<br />
zinātniekus. Šo tradīciju savulaik<br />
aizsāka Gajs Cilnijs Mecenāts (Maecenas),<br />
bagāts romiešu valsts darbinieks,<br />
valdnieka Oktaviana Augusta padomnieks.<br />
Kopš tā laika viņam līdzīgus labdarus<br />
sāka saukt par mecenātiem. Tādā<br />
veidā zinātnieku panākumi atnesa slavu<br />
arī viņiem. Gajs Cilnijs Mecenāts bijis<br />
arī liels dzejnieka Horācija (Quintus<br />
Horatius Flaccus, 65–8 g. pirms Kristus<br />
dzimšanas) draugs, visādi palīdzējis viņam,<br />
pat dāvinājis zemes īpašumu. Savukārt<br />
Horācijs veltījis savam labdarim<br />
dzeju. Miruši gandrīz vienā laikā, arī<br />
apglabāti līdzās. Mūsu zemē mecenā-<br />
tisms visizteiktāk attīstījās 19. gadsimta<br />
beigās un aptuveni līdz 20. gadsimta 40.<br />
gadiem. Diemžēl šodien mecenātisms šā<br />
vārda īstajā nozīmē vērojams ļoti epizodiski.<br />
Mēs vēl joprojām baudām Pirmās<br />
atmodas mecenātu novēlējumu augļus.<br />
Te pieminams Krišjānis Valdemārs, Fricis<br />
Brīvzemnieks, Krišjānis Barons, Augusts<br />
Dombrovskis, Vilhelmīne Minna<br />
Matilde Petkeviča un teicams būvniecības<br />
un arhitektūras pazinējs Kristaps<br />
Morbergs, kā arī daudzi citi, kas vienmēr<br />
bijuši pārliecināti, ka tikai izglītība<br />
spēj attīstīt sabiedrību.<br />
Piecpadsmit gadus jūsu darbs ir saistīts<br />
ar ievērojamās mecenātes Petkevičas<br />
atstātā mantojuma – namīpašuma<br />
Rīgā – apsaimniekošanu, un<br />
saskaņā ar testamentu daļa no šiem<br />
apsaimniekošanas ienākumiem tiek<br />
izlietoti trūcīgu studentu atbalstam.<br />
Ir piešķirtas 200 stipendijas. Vidēji 15<br />
studenti saņem no 1000 līdz 1500 latiem<br />
akadēmiskajā gadā. Ļoti atbildīgs darbs<br />
ir katra studenta pieteikuma izskatīšana,<br />
lai izvērtētu stipendijas piešķiršanas nepieciešamību.<br />
Ar pretendentiem uz šo<br />
stipendiju notiek pārrunas. Braukājot pa<br />
Latviju un intervējot šos jauniešus, esmu<br />
saskārusies ar skarbo patiesību – Latvijā<br />
ir daudz gudru, labu un mācīties alkstošu<br />
bērnu, bet viņu materiālais stāvoklis<br />
ir ļoti smags. Dažam pat nav naudas biļetei,<br />
lai atbrauktu uz Rīgu. Atceros kādu<br />
jaunieti, kas ļoti labi mācījās un vēlējās<br />
doties prom, lai izrautos no savas vides<br />
un dzērājģimenes. Taču viņam trūkst līdzekļu,<br />
lai mācītos. Vēl kāds zēns dzīvo<br />
pie vecmāmiņas, un abi iztiek tikai ar<br />
viņas pensiju. Trūcīgiem bērniem ir ļoti<br />
vajadzīga mūsu palīdzība.<br />
Kas pamudina cilvēku kļūt par mecenātu?<br />
Te vietā 20. gadsimta pirmās puses izcilā<br />
arhitekta Paula Kundziņa atziņa,<br />
ka «manta vien, kas nekalpo garam un<br />
paliek bez cienīga mantojuma saņēmēja,<br />
nedod nekā un cilvēks, kas atraujas<br />
no savas tautas, izdziest kā sveces liesma,<br />
par ko pat piemiņa nepaliek». Tieši<br />
piederība šai zemei, šai vietai, kuras<br />
nākotne mums nav vienaldzīga, liek<br />
mums atbalstīt gudrus, zinības alkstošus,<br />
bet trūcīgus jaunus cilvēkus. Tālab<br />
aicinu <strong>LBS</strong> biedrus, kam dzīvē ir paveicies,<br />
atbalstīt jauniešus, kas izvēlējušies<br />
būvniecības specialitāti. Horācijs (kurš<br />
visu mūžu bija pateicīgs savam mecenātam)<br />
ir teicis: «Uzdrošinies būt gudrs,<br />
sāc! Tas, kas vilcinās ar savas dzīves saprātīgu<br />
iekārtošanu, ir līdzīgs cilvēkam,<br />
kurš, vēlēdamies tikt upes otrā krastā,<br />
gaida, līdz aiztecēs visi upes ūdeņi, bet<br />
tā viļņodamās plūst un plūdīs mūžīgi.»<br />
Esmu pārliecināta, ka arī <strong>LBS</strong> biedru<br />
vidū ir mecenāti, turklāt tādā veidā tiktu<br />
celts <strong>LBS</strong> prestižs, kā arī katra labdara<br />
pārliecība, ka Būvniecības fakultātē<br />
mācās gudri studenti, kas bez mūsu<br />
palīdzības to nespētu.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Būtu ļoti svarīgi zināt mūsu biedru viedokli<br />
par iespēju trūcīgiem jauniešiem<br />
iegūt izglītību būvniecībā. Lūdzu, rakstiet<br />
žurnāla Būvinženieris redakcijai:<br />
marite.sperberga@inbox.lv.<br />
38<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
39
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Rīgas Celtniecības koledžai –<br />
140<br />
Rīgas Celtniecības koledža kā mācību<br />
iestāde sāka veidoties jau 1866. gadā, kad<br />
Krievijā, kuras sastāvā tolaik ietilpa arī<br />
Latvija, tika pasludināta amatniecības brīvība<br />
un viduslaikos dibinātās cunftes zaudēja<br />
savas monopoltiesības amatniecības lietu<br />
kārtošanā un jaunu amata meistaru un zeļļu<br />
audzināšanā un apmācībā. Sākās tirdzniecības, rūpniecības un saimnieciskās<br />
dzīves straujš uzplaukums. Radās vajadzība pēc kvalificētiem speciālistiem, bet<br />
mācību iestāžu viņu sagatavošanai nebija.<br />
Lai sagatavotu augstākās kvalifikācijas<br />
speciālistus triju Baltijas valstu guberņu<br />
vajadzībām, Rīgā 1861. gadā atvēra<br />
Politehnisko skolu (vēlāk Politehniskais<br />
institūts). Vidējās kvalifikācijas<br />
speciālistus uzņēmās sagatavot Literāri<br />
praktiskā pilsoņu apvienība, kurā darbojās<br />
pilsētas labiekārtošanas entuziasti. Viņi<br />
lielu uzmanību pievērsa tiem amatu<br />
zeļļiem un mācekļiem, kas nebija saistīti<br />
ar cunftēm un atradās ārpus jebkādām<br />
aroda organizācijām.<br />
1872. gadā sāka darboties jaunā Rīgas<br />
pilsētas Amatnieku skola, kas vēlākajos<br />
gados (1926) pārtapa par Amatnieku<br />
skolu – tehnikumu, no 1957. gada<br />
pazīstama kā Rīgas Celtniecības tehnikums,<br />
kopš 1995. gada – kā Rīgas<br />
Celtniecības koledža.<br />
1912. gadā arhitekta R. Šmelinga birojā<br />
tika projektēta ēka Amatnieku skolas vajadzībām,<br />
kas arī uzbūvēta Gaiziņa ielā 3.<br />
1913./1914. mācību gadā Rīgas Amatnieku<br />
skolā mācījās 1308 septiņu nacionalitāšu<br />
audzēkņi, kas apguva šādas<br />
specialitātes: atslēdznieks, metāla (zel-<br />
ta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris,<br />
krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks,<br />
būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs,<br />
tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists,<br />
kurpnieks.<br />
Pirmā pasaules kara laikā Amatnieku<br />
skola tika evakuēta uz Maskavu un<br />
savu darbību Rīgā atjaunoja 1920. gada<br />
februārī.<br />
Sākot ar 1926./1927. mācību gadu, Rīgas<br />
pilsētas Amatnieku skola pārtapa<br />
par skolu – tehnikumu, kur pēc I pakāpes<br />
programmām darbojās divas sagatavošanas<br />
klases un trīs speciālie kursi,<br />
kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamai<br />
pakāpei – tehnikumam.<br />
1937. gadā tehnikumā darbojās būvniecības,<br />
elektrotehnikas un mehānikas<br />
nodaļas, kur piecos mācību gados<br />
audzēkņi apguva arī speciālos mācību<br />
priekšmetus: augstāko matemātiku,<br />
analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības<br />
mācību, statiku, elektrotehniku,<br />
ēku vēdināšanu un apsildīšanu,<br />
ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.<br />
Pie Rīgas Amatnieku skolas<br />
– tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā<br />
Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas,<br />
mehānikas, drēbnieku un<br />
tekstila nodaļām.<br />
1940. gadā Amatnieku skolu savā<br />
pārziņā pārņēma Darba rezervju pārvalde,<br />
kas uz tās bāzes izveidoja deviņas<br />
profesionāli tehniskās skolas, bet<br />
tehnikumu pārdēvēja par Rīgas Valsts<br />
vakara tehnikumu. Tā to sauca arī visu<br />
vācu okupācijas laiku – no 1941. gada<br />
40<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
41
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
jūlija līdz 1944. gadam, kad skolas<br />
telpas rekvizēja vācu karaspēks, bet<br />
mācības tika organizētas citās telpās<br />
Tērbatas ielā 45a.<br />
1945. gada 27. martā Rīgas Valsts vakara<br />
tehnikumu apvienoja ar Rīgas Valsts<br />
tehnikumu un pārdēvēja par Rīgas Industriālo<br />
politehnikumu. 1946. gadā no<br />
Industriālā politehnikuma tika atdalīta<br />
Būvniecības nodaļa un izveidots Rīgas<br />
Būvniecības tehnikums. Sākumā tehnikums<br />
mitinājās īres namā Valdemāra<br />
ielā 23, bet 1957. gadā Rīgas Celtniecības<br />
tehnikums atguva Rīgas pilsētas<br />
Amatnieku skolas – tehnikuma ēku<br />
Gaiziņa ielā 3.<br />
Mācību iestādes darbības gados tajā<br />
mācījušies un to beiguši daudzi Latvijā<br />
pazīstami sabiedriskie darbinieki, mākslinieki,<br />
zinātnieki. Viens no šīs skolas<br />
absolventiem J. Lakše-Laksmanis, kas<br />
papildinājās Holcmindes (Braunšveiga)<br />
Būvniecības skolā,1883. gadā Rīgā<br />
atvēra Būves un amatu skolu.<br />
1888. gadā gleznotājs Janis Rozentāls<br />
Amatnieku skolas rīkotajos kursos<br />
apguva zīmēšanu un kā labākais<br />
iestājās Sanktpēterburgas Mākslas<br />
akadēmijā.<br />
No 1899. gada līdz 1902. gadam skolā<br />
mācījās Ansis Cīrulis, nākamais lietišķās<br />
mākslas meistars, Rīgas Prezidenta<br />
pils sūtņu akreditēšanas zāles interjera<br />
autors. Pēc mākslinieka metiem kalti<br />
Rīgas pils vārti, veidota pirmā Latvijas<br />
pastmarka.<br />
1935. gadā tehnikumu absolvēja<br />
Andrejs Eglītis, žurnālists, vēlāk ievērojamais<br />
latviešu dzejnieks, kantātes<br />
Dievs, tava zeme deg autors.<br />
Rīgas Tehniskās universitātes rektors<br />
(no 1999. g.) un profesors (1983. g.)<br />
Ivars Knēts Rīgas Būvniecības tehnikumā<br />
mācījies no 1952. līdz 1956. gadam.<br />
Piecdesmito gadu beigās par arhitektūras<br />
pasniedzēju strādāja arī latviešu<br />
dramaturgs Gunārs Priede. Divdesmitā<br />
gadsimta 50.–70. gados tehnikumā mācījušies<br />
slaveni sportisti: Cezars Ozers,<br />
Romas olimpisko spēļu sudraba medaļas<br />
ieguvējs basketbolā, volejboliste<br />
Ilonda Dreimane (Strazda), pasaules<br />
čempionāta sudraba medaļas ieguvēja<br />
un Eiropas junioru čempione, Eiropas<br />
čempions basketbolā Valdis Valters.<br />
Ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
1995. gada 19. decembra rīkojumu<br />
Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikums<br />
pārdēvēts par Rīgas Celtniecības koledžu,<br />
kas līdz 2000. gadam realizēja<br />
vidējo un paaugstināta tipa vidējo<br />
profesionālo izglītību, bet, sākot ar<br />
2000./2001. mācību gadu, koledžā tiek<br />
realizēta I līmeņa profesionālā augstākā<br />
izglītība būvzinībās, arhitektūrā un<br />
restaurācijā.<br />
RCK ir akreditēta uz neierobežotu laiku<br />
(Izglītības un zinātnes ministrijas<br />
akreditācijas lapa, Rīgā, 04.11.02.,<br />
Nr. 039). RCK ir tiesības īstenot<br />
akreditētās studiju programmas un<br />
izsniegt valsts atzītus diplomus par<br />
augstākās izglītības iegūšanu. Rīgas<br />
Celtniecības koledžas vidusskolā var<br />
iegūt vidējo profesionālo izglītību ar<br />
attiecīgu kvalifikāciju: būvtehniķis,<br />
arhitektūras tehniķis, ēku inženiertīklu<br />
tehniķis.<br />
Jevgenijs Poļevojs<br />
Dubultais diploms<br />
Dubultā diploma programma paredz<br />
iespēju studentam, noteiktu laiku studējot<br />
Rīgas Celtniecības koledžā un<br />
ārvalstu augstskolā, iegūt divu augstskolu<br />
diplomus.<br />
Pateicoties sadarbības līgumam starp<br />
Rīgas Celtniecības koledžu (RCK) un<br />
VIA universitātes koledžu Dānijā, arhitektūras<br />
studiju programmas studentiem<br />
tiek piedāvāta iespēja, vienu gadu<br />
(tas ir, studiju trešo gadu) mācoties Dānijā<br />
un pēc tam turpinot studijas RCK,<br />
papildus Rīgas Celtniecības koledžas<br />
1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības<br />
diplomam un arhitekta palīga<br />
kvalifikācijai iegūt arī Dānijas profesionālā<br />
bakalaura grādu (Bachelor of<br />
Architectural Technology & Construction<br />
Management).<br />
2. jūlijā savus diplomprojektus (publiskās<br />
ēkas projekts un lietišķais pētījums)<br />
aizstāvēja un augstākos novērtējumus<br />
gan pēc Latvijas, gan Dānijas<br />
atzīmju sistēmas (attiecīgi 10 un 12<br />
balles) ieguva četras studentes: Krista<br />
Sviķe, Elīna Priedeslaipa, Arnita Dzelme,<br />
Zane Biseniece. Viņas ieguva dubultdiplomus:<br />
• Rīgas Celtniecības koledžas arhitektūras<br />
1. līmeņa profesionālās<br />
augstākās izglītības diplomu ar<br />
kvalifikāciju arhitekta palīgs,<br />
• Dānijas VIA universitātes koledžas<br />
Architectural Technology & Construction<br />
Management profesionālā<br />
bakalaura diplomu ar kvalifikāciju<br />
Constructing Architect.<br />
Izstrādājot vienotu diplomprojektu,<br />
studentes parādīja labas zināšanas<br />
projektēšanā, telpiskajā un tehniskajā<br />
domāšanā, konstruktora un organizatoriskās<br />
spējas, kreativitāti un māksliniecisko<br />
izdomu.<br />
Studenti, kas piedalījušies apmaiņas<br />
programmās, ir daudz konkurētspējīgāki<br />
gan Latvijā, gan ārzemēs.<br />
Sandra Sviķe<br />
Autores foto<br />
42<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
43
Tehnoloģijas un materiāli<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Jaunākās paaudzes<br />
minerālā izolācija<br />
Būvinženieris aizsāk rakstu sēriju par jaunākās paaudzes tehnoloģijām un<br />
materiāliem, kas ne vien ļauj ātrāk un ērtāk strādāt, bet ir būtiski ilgtspējīgai<br />
būvniecībai, turklāt apgāž visus stereotipos pieņēmumus, ka ekoloģiski<br />
un ilgtspējīgi materiāli ir dārgi. Būvinženieriem piedāvājam iespēju atklāt un<br />
apgūt ko jaunu, saprast un izvēlēties mūsdienīgu materiālu, kas orientēts uz<br />
nākotni. Šoreiz par to, ko ražo sabiedrība Knauf Insulation.<br />
Knauf Insulation strauji attīstās un vēlas<br />
kļūt par pasaules līderi enerģētiski<br />
efektīvu ēku sistēmu jomā. Pārliecību<br />
par to dod trīsdesmit gadu ilgā pieredze<br />
šajā jomā un plašs produktu spektrs<br />
gan dzīvojamajām, gan nedzīvojamajām<br />
ēkām. Uzlabot būvju ekoloģiskumu<br />
palīdz jaunas izolācijas ECOSE ®<br />
Technology ieviešana.<br />
• Minerālā izolācija tiek ražota no<br />
dabiski pieejamām un/vai atkārtoti<br />
izmantojamām izejvielām. Kā saistvielas<br />
tiek izmantotas organiskas<br />
vielas, kas nesatur formaldehīdus,<br />
fenolus, akrilātus vai mākslīgās<br />
krāsvielas un balinātājus.<br />
• Atšķirībā no tradicionālās minerālās<br />
izolācijas tā uzlabo gaisa kvalitāti<br />
44<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
45
Tehnoloģijas un materiāli<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
iekštelpās.<br />
• Pateicoties zemākajai enerģijas ietilpībai,<br />
tā mazina ietekmi uz apkārtējo<br />
vidi.<br />
• Ražošanai raksturīgs mazāks emisiju<br />
saturs, kas pozitīvi iedarbojas uz<br />
darbiniekiem.<br />
• Uzlabo ēku kopējo izturīgumu, kur<br />
tā izmantota.<br />
• Cenas ziņā tā ir salīdzināma ar mūsu<br />
tradicionālo minerālo izolāciju.<br />
Vairāk nekā 90 procenti profesionālo<br />
montāžas firmu ir paziņojušas, ka minerālvate,<br />
kas ražota, izmantojot ECOSE ®<br />
Technology, ir patīkamāka pieskaroties<br />
nekā līdz šim parasti izmantotā minerālvate,<br />
turklāt tā neizraisa niezi. Par to<br />
liecina Gruppe Nymphenburg Consult<br />
AG uzstādīšanas testi 2009. gadā.<br />
Amatnieku aptauja un fakti, kā arī testi<br />
rāda, ka<br />
• minerālā izolācija, kas ražota, izmantojot<br />
ECOSE ® Technology,<br />
rada daudz mazāk putekļu nekā parastā<br />
minerālvate;<br />
• jaunās paaudzes minerālvatei nav<br />
smaržas;<br />
• to ir vieglāk sagriezt nekā līdz šim<br />
lietotās vates.<br />
Ar ko izceļas pēc ECOSE ® Technology<br />
ražotā minerālvate?<br />
• Tai kā saistvielas tiek izmantoti<br />
organiskie materiāli.<br />
To sastāvā nav formaldehīdu. Tradicionālo<br />
naftas pārstrādes vielu<br />
vietā jaunā saistviela ir ražota no<br />
ātri atjaunojamiem materiāliem. Tā<br />
nesatur ne formaldehīdus, fenolus,<br />
akrilātus, ne mākslīgās krāsvielas<br />
un balinātājus.<br />
• Salīdzinājumā ar tradicionālo<br />
izolāciju tā uzlabo gaisa kvalitāti<br />
iekštelpās.<br />
Tā atbilst visstingrākajiem iekštelpu<br />
gaisa kvalitātes kritērijiem (M1/<br />
RTS Somijā, GREENGUARD skolās<br />
Amerikas Savienotajās Valstīs)<br />
un arī standartiem, kas pagaidām<br />
vēl tikai tiek apspriesti (AFSSET<br />
Francijā).<br />
• Palielina ēku ilgtspējīgumu.<br />
• Uzlabo darba vides kvalitāti un samazina<br />
emisijas ražošanas laikā.<br />
Knauf Insulation minerālvate, kas ražota,<br />
izmantojot ECOSE ® Technology, ir<br />
testēta saskaņā ar visām spēkā esošajām<br />
Eiropas normām. Tai ir CE marķējums.<br />
Produkti atbilst galvenajai normai minerālvates<br />
izolācijas jomā: EN 13162:<br />
2008 Siltumizolācijas izstrādājumi<br />
ēkām – rūpnieciski ražoti minerālvates<br />
izstrādājumi – specifikācija.<br />
Šī vate nekaitē veselībai un neapdraud<br />
drošību, jo atbilst arī EUCEB brīvprātīgajai<br />
sertifikācijai un direktīvas<br />
67/548/EEK, kas grozīta ar direktīvu<br />
97/69/EK, Q notai, tas ir, nav nekādu<br />
aizdomu par kancerogēnu iedarbību<br />
vai jebkādu citu veselības apdraudējumu.<br />
Mūsu stikla un minerālu šķiedras<br />
ir iepriekš reģistrētas REACH regulas<br />
(2006/1907/EK) ietvaros. REACH<br />
attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu,<br />
vērtēšanu, licencēšanu un eventuālu<br />
ierobežošanu.<br />
Papildus Eiropas normu un standartu<br />
atbilstības testēšanai visiem izstrādājumiem<br />
ir testēta arī atbilstība pieprasītajām<br />
valsts sertifikācijām tā, kā tas<br />
norādīts uz produktu iepakojuma.<br />
Visas Knauf Insulation ražotnes, kurās<br />
tiek ražota minerālvate, strikti ievēro<br />
valsts normas un standartus – ISO<br />
9001:2000 noteiktos standartus. Turklāt<br />
vairākums ražotņu ir sertificētas<br />
saskaņā ar ISO 14001:2004 un OHSAS<br />
18001:2007.<br />
Knauf Insulation<br />
Daugavas iela 4, Saurieši,<br />
Stopiņu novads, LV-2118<br />
Mob. tālr. + 371 29426620<br />
E-pasts:<br />
normunds.kalnins@knaufinsulation.com<br />
Mājaslapa: www.knaufinsulation.lv<br />
Turpinājums nākamajā numurā<br />
46<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
47
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Optimista<br />
atbildības latiņa<br />
Jauna inženiera vērtību visbiežāk nosaka pēc viņa prasmes komunicēt, spējas ātri<br />
apgūt jauno, vēlmes urķēties un pašam uzzināt maksimāli daudz par konkrētajiem<br />
procesiem, pēc tā, kāda ir viņa iniciatīva, vēlme uzņemties atbildību. Jūrmalnieka<br />
Edgara Krasņikova kolēģi teic, ka šim puisim tas viss piemīt.<br />
Jau trešā kursa laikā Edgars iepazina<br />
savu nākamo profesiju realitātē. Un tad<br />
arī viņš saprata, ka ar savu pragmatisko<br />
izvēli par labu mācībām Rīgas Tehniskās<br />
universitātes Būvniecības fakultātē<br />
trāpījis desmitniekā. Viņam patika šis<br />
darbs. Būvniecība nu reiz ir tā nozare,<br />
kurā samērā ātri var redzēt rezultātu.<br />
Pirmajā darbavietā – akciju sabiedrībā<br />
RBSSkals – bija iespēja apvienot darbu<br />
ar mācībām. Lai gan Edgars apguva<br />
būvkonstrukciju projektēšanu, vispirms<br />
viņš strādāja par tāmētāju, vēlāk arī par<br />
būvprojektu vadītāju. Esot tāmētājam,<br />
viņam bija jāuzņemas pilna atbildība<br />
par iesniegtā piedāvājuma pašizmaksu.<br />
Viens no uzvarētajiem konkursiem – Rīgas<br />
dzelzceļa stacijas rekonstrukcija aptuveni<br />
3,7 miljonu latu vērtībā – bija īstas<br />
ugunskristības. Tur arī tika apjaustas<br />
pirmās kļūdas, tur ātri vajadzēja saprast,<br />
kas palaists garām, un atrast izeju.<br />
«Kļūdīties ir cilvēcīgi. Tikai tas, kas<br />
neko nedara, nekļūdās. Taču svarīgi, lai<br />
no viena grāvja neiekāptu otrā. Savas<br />
kļūdas nedrīkst slēpt, tās jāatzīst. Gadās,<br />
ka pats pat pamanu ātrāk nekā citi,<br />
tad saku uzreiz, kamēr vēl kāds nav<br />
atklājis. Balsoju par atklātību,» saka<br />
Edgars.<br />
Vēlāk viņš strādāja pie ēkas Vecrīgā,<br />
Audēju ielā, rekonstrukcijas tāmēšanas<br />
(~0,55 miljoni latu), Aizputes un Grobiņas<br />
kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijas<br />
tāmēšanas (PHARE projekts, ~2,0<br />
miljoni latu).<br />
2005. gadā Edgars trīs mēnešus Baltkrievijā<br />
veica tirgus izpēti par iespējām<br />
veikt daudzstāvu dzīvojamās ēkas<br />
būvniecību.<br />
Kad Edgars kļuva par RBSSkals projektu<br />
vadītāju, viņam sākās jaunas rūpes –<br />
pilna budžeta izlietojuma un laika grafiku<br />
kontrole attiecībā pret noslēgtajiem<br />
līgumiem, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem<br />
un darbu uzraudzība, sadarbība<br />
ar pasūtītājiem un projektētājiem.<br />
Edgars vadīja tādus projektus kā veikals<br />
Krūza Jūrmalas gatvē, ēkas rekonstrukcija<br />
Jūrmalā.<br />
Septiņus gadus AS RBSSkals Edgars<br />
uzskata par vērtīgu skolu. Pēc tam viņam<br />
gribējās uz procesiem palūkoties<br />
no pasūtītāja viedokļa, tā sakot, no ierakumu<br />
otras puses. Tādu iespēju viņam<br />
piedāvāja SIA Būves un būvsistēmas,<br />
kur viņš bija gan būvuzraugs, gan<br />
būvprojektu vadītājs.<br />
Edgars veica celtniecības darbu būvuzraudzību<br />
biroja ēkai Riljandi Mārupē<br />
ar kopējo platību 4160 m 2 , veikalam<br />
Cenuklubs Piedrujas ielā Rīgā ar kopējo<br />
platību 9155 m 2 , projektēšanas<br />
darbu uzraudzību biroja un noliktavas<br />
ēkai TAMRO korporācijai ar kopējo<br />
platību 12 500 m 2 , Fazer maiznīcas ražošanas<br />
korpusu paplašināšanai Ogrē.<br />
Isover rūpnīcas Ogrē projektā Edgars<br />
pirmsprojektēšanas stadijā bija Latvijas<br />
konsultants projekta vadītājam no<br />
Somijas.<br />
2009. gadā Edgars kādu brīdi strādāja<br />
individuāli par būvuzraugu, pārstāvēja<br />
pasūtītāju, konsultēja par tehniskajiem<br />
risinājumiem, kontrolēja būvuzņēmēja<br />
vai projektētāja paveikto, piemēram,<br />
priekšsildītāja 90 m augstā torņa metāla<br />
konstrukcijas montāžai rūpnīcā Cemex<br />
Brocēnos viņš bija Latvijas konsultants<br />
itāliešu būvkompānijai. Interesants bija<br />
48<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
49
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
arī darbs pie projektēšanas uzraudzības<br />
daudzdzīvokļu ēkai Āgenskalnā un<br />
daudzdzīvokļu ēkai Vangažos.<br />
«To, ka ārzemnieki nav nekādi pārcilvēki,<br />
sapratu, redzot, kā vācieši strādāja<br />
Citadeles projektā. Taču viņu strādniekiem<br />
gan ir sava sistēma. Ne velti teic,<br />
ka slinkums virza progresu. Kamēr mūsējie,<br />
krāsojot istabas griestus, kāpelē<br />
augšā lejā pa kāpnēm, tad tās pārvieto<br />
uz nākamo vietu un turpina skraidīt<br />
augšā lejā, vācieši ar ķekatām pie kājām<br />
pārvietojas tik ātri, ka var tikai pabrīnīties.<br />
Mūsēji nestrādā tik efektīvi.<br />
Nu, tas izskatās aptuveni tā – vietējie<br />
strādnieki gatavi brist līdz jostasvietai<br />
pa dubļiem, kamēr vācieši iet pa sausu<br />
taku. Diemžēl tā var tikai tad, ja ir lēts<br />
darbaspēks, tikko strādniekiem palielinās<br />
algas, šāda neefektīva darbošanās<br />
rada problēmas. Gribas, lai arī mūsējie<br />
strādātu efektīvāk,» saka Edgars Krasņikovs.<br />
Viņam ir svarīgi būt pietiekami<br />
labam buferim, kas aizstāv pasūtītāju,<br />
mācēt prasmīgi filtrēt informāciju, nepazust<br />
sīkumos, atmest mazsvarīgo,<br />
redzēt kopainu. Edgars ik brīdi novērtē<br />
augstskolā apgūto par konstrukcijām<br />
un iespējas ikdienā atsvaidzināt savas<br />
zināšanas. Interesantas viņam šķiet diskusijas<br />
ar arhitektiem, īpaši, kad viņi<br />
«iebrauc mākoņos, un kad viņus vajag<br />
satvert aiz biksēm un novilkt atpakaļ uz<br />
zemes».<br />
Patlaban Edgars ir SIA Ektornet management<br />
Latvia tehniskais konsultants –<br />
eksperts. Viņš pārstāv Swedbank meitasuzņēmumu,<br />
kas apsaimnieko nekustamos<br />
īpašumus. Taču Edgars cer, ka<br />
šāda situācija būvniecībā nebūs ilgstošā.<br />
Viņa sapnis ir iegūt citu pieredzi un<br />
strādāt kādā ārzemju būvkompānijā –<br />
smelties pieredzi, apgūt senas tradīcijas,<br />
pārņemt iestrādātas sistēmas, ko<br />
varētu ieviest arī Latvijā. Viņam saistoši<br />
šķiet enerģijas taupīšanas jautājumi,<br />
uzturēšanas izmaksu optimizēšana,<br />
jaunā būvniecība, izmantojot esošo.<br />
Edgars izjūt lielu atbildību par uzticēto.<br />
Viņam ir svarīgi saprast to, ko dara,<br />
allaž iemācīties ko jaunu un problēmu<br />
gadījumā pašam no tām tikt ārā. Viņš<br />
augstu vērtē nepārtrauktu pašizglītošanos<br />
un joprojām atceras profesora Rocēna<br />
teikto, izsniedzot atestātus: «Neaizmirstiet<br />
visu mūžu mācīties!»<br />
Edgars sevi uzskata par veiksminieku,<br />
taču pirmām kārtām viņu varētu dēvēt<br />
par absolūtu optimistu. Viņam ir svarīga<br />
komanda, ar ko kopā strādāt.<br />
«Grūti ir ar gudru, bet nekomunikablu.<br />
Taču arī ar muļķi ir grūti strādāt. Ja<br />
nu jāizvēlas, tad labāk ir cilvēks, kas<br />
grib mācīties, nevis zinošs, kas ignorē<br />
komandu. Svarīgi, lai profesionālis ir<br />
komunikabls, citādi nav jēgas viņa profesionalitātei,<br />
ja viņš nespēj strādāt komandā,»<br />
uzskata Edgars. Viņaprāt, no<br />
jebkura cilvēka var kaut ko mācīties,<br />
un to vajag izmantot. No kolēģa Edgara<br />
Štrausa akciju sabiedrībā RBSSkals<br />
viņš iemācījies uzņemties atbildību par<br />
izdarīto, ar pārliecību paskaidrot savu<br />
viedokli, prezentēt izpētītos jautājumus,<br />
vienmēr sagatavoties, lai uzdotie<br />
jautājumi neizsistu no līdzsvara. Savukārt<br />
no Māra Saukāna var mācīties,<br />
kā būt līderim, kā ar savu harismu pulcināt<br />
ap sevi cilvēkus, kā pārliecinoši<br />
runāt un pasniegt sevi. No vecākiem<br />
cilvēkiem Edgars mācījies pacietību.<br />
«Man ir veicies, ka esmu varējis strādāt<br />
kopā ar šiem cilvēkiem. Arī ar<br />
Guntaru Šternu no Būves un būvsistēmas.<br />
Viņš iemācīja, ka sava latiņa<br />
jātur pietiekami augstu nevis lepnuma<br />
vai iedomības dēļ, bet tā zināšanu kopuma<br />
dēļ, kas uzkrāts, jo daudzpusīgu<br />
inženieru nemaz nav tik daudz. Guntaram<br />
piemīt izcilas spējas pārliecināt<br />
pasūtītāju, ka ir vērts samaksāt nedaudz<br />
vairāk, bet iegūt labu kvalitāti,»<br />
teic Edgars.<br />
Viņš ir samērā ērts saviem draugiem –<br />
komunikabls, ar viņu ir jautri. Dažkārt<br />
vajadzīga laba vēderprese, jo citādi pēc<br />
ilgstošiem smiekliem sāk pamatīgi sāpēt<br />
vēdera muskulatūra.<br />
Kas Edgaram ir svarīgākais tieši šobrīd?<br />
«Pirms gada es teiktu, ka svarīgākais<br />
ir stabilitāte, tagad tā ir ģimene, godīgums<br />
un atklātība jebkādā veidā,»<br />
atzīst Edgars. Viņš cilvēkus mēra pēc<br />
savas mērauklas, piemēram, pats nemelo<br />
un cer, ka to nedara arī citi, taču,<br />
ja atklājas pretējais, turpmāk ar šādiem<br />
cilvēkiem Edgars nekontaktējas.<br />
Galvu viņš sakārto komandu spēlēs –<br />
labprāt uzspēlē volejbolu un futbolu ar<br />
draugiem vai darba kolēģiem. Edgars ir<br />
izteikts komandas spēļu piekritējs. Individuālie<br />
sporta veidi viņu nesaista, jo<br />
tā vairāk ir cīņa pašam ar sevi – cik reižu<br />
pacelsi, cik kilometrus noskriesi...<br />
Savulaik Edgars mācījās mūzikas skolā,<br />
pēc tam ilgus gadus spēlēja orķestrī,<br />
dziedāja korī Balsis. Taču koris paņēma<br />
visus atvaļinājumus, lielāko daļu<br />
vakaru un brīvdienu. Tagad mainījušās<br />
prioritātes, un šis laiks pieder ģimenei,<br />
bet Edgaram joprojām patīk mūzika,<br />
patīk fotografēt.<br />
Bez kā vēl Edgars nevar iztikt? Bez<br />
ceļošanas. Katru gadu gribas kaut kur<br />
aizbraukt, un tas izdodas. Mantas nav<br />
Edgara prioritāte, savukārt ceļojumos<br />
gūtās emocijas ir tās, kas paliek atmiņā.<br />
Svešu zemju iepazīšana Edgaram ir tik<br />
svarīga, ka attiecīgā situācijā viņš pat<br />
būtu gatavs pārtikt no sausiņiem, lai<br />
tikai nenāktos atteikties no ceļojuma.<br />
Tas viņam ir gluži vai «izdzīvošanas<br />
komplekss».<br />
Mārīte Šperberga<br />
Foto no Edgara Krasņikova arhīva<br />
50<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
51
Brīvais mikrofons<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Gluži par velti pie objekta netikt<br />
Mārtiņš Prīsis,<br />
biedrība Zemgales<br />
reģionālā enerģētikas<br />
aģentūra<br />
Situācija mūsu valstī nav tik spīdoša, kādai tai<br />
vajadzētu būt, un lielā mērā tas saistīts ar trekno<br />
gadu trakumu būvniecības sektorā. Tas bija laiks,<br />
kad par nekustamā īpašuma attīstītājiem kļuva ne<br />
tikai ar būvniecību saistīti cilvēki, bet visi, kam nebija<br />
grūti, sākot no ministriem un beidzot ar puķu<br />
audzētājiem. Lielākā daļa nekustamā īpašuma<br />
projektu tika izstrādāti un skaņoti ar negodīgiem<br />
paņēmieniem (korupcija lielo pilsētu būvvaldēs),<br />
visas iesaistītās puses mākslīgi palielināja cenas,<br />
termiņi tika pārlieku saspiesti, un visa tā dēļ<br />
tapa nekvalitatīvi (tā ir būvnieku un būvuzraugu<br />
atbildība – cik sertifikātu ir anulēti attiecīgajiem<br />
speciālistiem?) un dārgi objekti. Patlaban liela<br />
daļa uzņēmumu (izņemot tos, kas valsts izsludinātos<br />
konkursos ieguva daudzmiljonu līgumus) ir<br />
tuvu maksātnespējai, un vienīgā iespēja izdzīvot<br />
ir meklēt laimi ārzemju tirgos. Uzskatu, ka tagad<br />
daudz vairāk vajadzētu domāt par energoefektivitāti<br />
būvniecības jomā gan jaunos objektos, gan renovējamos.<br />
Tas noteikti atmaksāsies nākotnē. Tāpat<br />
būtu daudz vairāk jāpievēršas atjaunojamiem<br />
energoresursiem (zemes siltums, saule, vējš) par<br />
spīti monopoluzņēmumu neieinteresētībai.<br />
Iepriekšminētā morāle un mācība – tirgū paliks<br />
labākie būvniecības speciālisti un tie, kam būvniecības<br />
process ir «sirdī un dvēselē», tie, kam galvenais<br />
ir būvniecības procesā sasniegtais rezultāts,<br />
nevis iegūtās balvas un cipari kontā. Jācer tikai,<br />
ka pēc gadiem, kad tirgus atkopsies, potenciālais<br />
pasūtītājs spēs novērtēt tos cilvēkus, kas palika un<br />
izvilka mūsu segmentu no šīs bedres.<br />
Jānis Kudinš,<br />
SIA Būve īpašnieks,<br />
pilnsabiedrības Būvlata<br />
direktors<br />
Patlaban pašvaldības izvēlas zemāko cenu, firmas<br />
dempingo. Pasūtītājs priecājas, ka gluži vai par velti<br />
tiks pie objekta, bet būvnieks saprot, ka par tādu<br />
naudu uzbūvēt nevar. Kas notiks? Par to varēšu pastāstīt<br />
pēc gada.<br />
Privātajam pasūtītājam neviens neko nevar pateikt,<br />
tāpēc viņš var rakstīt, kādus līgumus vēlas, un izvēlēties<br />
firmu, ar kuru grib strādāt, bet valsts un pašvaldību<br />
objektiem gan vajadzētu vienotus līgumus un<br />
noteikumus, lai katrs novads nerakstītu pats savus un<br />
kas vien ienāk prātā, kā tas notiek patlaban. Ir pat tā,<br />
ka 100 tūkstošu vērtam objektam prasa 100 tūkstošu<br />
latu garantiju. Un kreņķis ir tad, ja 250 cilvēku cer,<br />
ka dosi darbu, bet darba nav, un tu nevari palīdzēt<br />
ne viņiem, ne sev. Skaties acīs un nezini, kā pateikt,<br />
ka pēc mēneša viņi var būt brīvi. Katrs taču vēlas<br />
strādāt. Visi normālie un darba spējīgie cilvēki tagad<br />
brauc prom, lielākā daļa uz neatgriešanos, jo aizceļo<br />
kopā ar ģimenēm. Bija tādi, kas vairākus gadus strādāja<br />
Īrijā, vēlējās atgriezties Latvijā, bet, to izdarījuši,<br />
te atkal bija bez darba. Viņi vēlreiz brauc prom, bet<br />
otrreiz jau vairs uz tāda āķa neuzķersies.<br />
Juris Vētra,<br />
būvinženieris<br />
Ir skaidrs, ka nekādi profesionāļu viedokļi valstī<br />
netiek ņemti vērā. Vari čivināt, cik gribi, kaķa<br />
lāsti debesīs nekāpj, un visu koriģē bārdaini un<br />
pelēki onkuļi, nevis būvnieki.<br />
Leopolds Barkāns,<br />
SIA Eiroprojekts<br />
vadošais inženieris<br />
Būvniecība ir ļoti komplicēta joma, ko ietekmē<br />
ekonomika, politika, klimats, kultūra un tamlīdzīgi.<br />
Jebkurš nozīmīgs būvniecības objekts<br />
ir sarežģītā procesā iesaistītu daudzu cilvēku<br />
profesionāla darba kopīgais rezultāts, un to lielā<br />
mērā ietekmē arī atsevišķu personību cilvēciskās<br />
īpašības. Būvniecība ir interesanta ar savu<br />
nepārtraukto mainību. Mums savā darbā jāņem<br />
vērā Eiropas nostādnes, lai gan tās izpildīt nereti<br />
traucē ierobežotais finansiālais nodrošinājums.<br />
Latvijā būvniecības nozari varētu uzlabot, veicot<br />
kompleksas pārmaiņas visas valsts mērogā.<br />
Jāmainās valsts politikai un ekonomikai, kā arī<br />
valsts, pašvaldību profesionālās un morālās atbildības<br />
līmenim.<br />
Andris Baikovs,<br />
būvinženieris<br />
Kā jau lielākajai daļai cilvēku, arī man patlaban<br />
šķiet, ka daudzās institūcijās, kas saistītas ar būvniecību,<br />
reizēm ir vērojama pārāk liela birokrātija.<br />
Protams, kontrole būvniecībā ir vajadzīga, jo<br />
ēkas projektēšanas un būvniecības process nav<br />
nemaz tik vienkāršs un tas ir cieši saistīts ar cilvēku<br />
drošību ēkas ekspluatācijas laikā. Ja man<br />
tā uz sitiena jautā, ko darīt lietas labā, pirmā<br />
nāk prātā vienkārša atbilde: ja mēs katrs godīgi,<br />
kārtīgi un ar atbildības izjūtu darītu savu darbu,<br />
problēmu vispār nebūtu. Vājais posms allaž būs<br />
cilvēki, kas neievēros ētikas normas, likumus un<br />
vienmēr mēģinās situāciju vērst par labu tikai<br />
savam makam.<br />
Uldis Zālītis,<br />
būvinženieris<br />
Lai attīstītos būvniecība un tautsaimniecība kopumā,<br />
vispirms valstiskā institūcijā, kas izstrādā<br />
normatīvos dokumentus un nosaka būvstratēģiju,<br />
jāiekļauj vairāk būvspeciālistu, un, izstrādājot<br />
būvnormatīvus, juristiem ar izpratni jāieklausās<br />
šo būvspeciālistu viedoklī. Neatbalstu tādu būvfirmu<br />
eksistenci, kurās ir pastāvīgi nodarbināti<br />
mazāk nekā divi sertificēti būvspeciālisti. Būvniecībā<br />
ilgstoši strādājošo speciālistu sertificēšanā<br />
vajadzētu paplašināt darbības jomas, atceļot<br />
atsevišķas birokrātiskas prasības.<br />
Andrejs Stepanovs,<br />
būvinženieris<br />
Latvijā jāsakārto atalgojuma sistēma valsts mērogā,<br />
jāpanāk, lai kvalificēts darbaspēks nevis izbrauc<br />
no valsts, bet gan strādā šeit un kvalitatīvi<br />
izpilda darbu, par ko saņem atbilstošu objektīvu<br />
atalgojumu. Būvniecībā uzmanība visvairāk jāpievērš<br />
kvalitātei. Un kas gan Latviju var kvalitatīvi<br />
uzcelt, ja ne paši latvieši?<br />
Imants Baņķis,<br />
būvinženieris<br />
Ekonomika pati visu saliks savās vietās – būs<br />
kopējā ekonomiskā izaugsme, attīstīsies arī<br />
būvniecība. Valsts, tostarp arī būvniecības, attīstībai<br />
Latvijā nepieciešams sabiedriski politiskais<br />
pasūtījums.<br />
52<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
53
Dzīves skola<br />
Vienmēr iespējams vēl labāk<br />
Pēc kara ļoti trūka būvmateriālu. Studiju<br />
laikā Tālivaldis Vēsmiņš zinātniskajā<br />
biedrībā pētīja skaidbetona īpašības<br />
un niedrbetona paneļus; vēlāk<br />
viņš šos materiālus izmantoja, būvējot<br />
Pāvilostas ciematu. Vēl pēc 50 gadiem<br />
tie lieliski kalpo, nav atklājušies nekādi<br />
defekti. Pēc Universitātes absolvēšanas<br />
Tālivaldis Vēsmiņš strādāja par<br />
būvdarbu vadītāju Pāvilostā, ZA Dzintarjūra.<br />
Vēlāk, strādājot LVCT specializētajā<br />
pārvaldē lielu rūpniecības objektu<br />
celtniecībā (vēlāk 22. CP) par iecirkņa<br />
priekšnieku, Tālivaldis Vēsmiņš<br />
uzbūvēja Liepājā lielākos rūpniecības<br />
objektus: Liepājas Metalurgu (Sarkanais<br />
metalurgs), Laumas 1. kārtu, gaļas<br />
kombinātu, Liepājas slimnīcu un daudzus<br />
citus.<br />
«Man ļoti patika risināt dažādas situācijas<br />
un būvēt sarežģītus objektus,<br />
pārprojektēt (toreiz to sauca par racionalizāciju)<br />
un atrast ekonomiskākus<br />
variantus. Gandrīz visus projektus pārprojektēju.<br />
1973. gadā, kad ekonomika<br />
bija sasniegusi tādu līmeni, ka varēja<br />
Bija beidzies Otrais pasaules karš. Tālivalda Vēsmiņa<br />
tēva draugi bija celtnieki, un tieši viņi ieteica izvēlēties<br />
šo profesiju, jo pēc kara visvairāk bija vajadzīgi tieši būvnieki.<br />
Tālivaldis Vēsmiņš iestājās Liepājas Politehnikuma<br />
celtniecības nodaļā. Pēc tam absolvēja arī Latvijas Valsts<br />
universitātes Inženierceltniecības fakultāti.<br />
uzbūvēt piecas piecdesmit sešu dzīvokļu<br />
dzīvojamās ēkas, man piešķīra<br />
Nopelniem bagātā racionalizatora nosaukumu<br />
un deva atļauju nopirkt žiguli.<br />
Toreiz rindā pēc šīs mašīnas bija<br />
jāgaida vismaz desmit gadu,» stāsta<br />
Tālivaldis Vēsmiņš.<br />
Visinteresantākais laiks sākās 1990. gadā,<br />
kad viņš bija nolēmis doties pensijā un<br />
izbaudīt savus vaļaspriekus – medības<br />
un dārzkopību. Tobrīd gaļas kombināts<br />
nolēma izbūvēt notekūdeņu attīrīšanas<br />
ietaises, ar kuru jaudu pietiktu, lai attīrītu<br />
notekūdeņus pilsētai ar 100 tūkstošiem<br />
iedzīvotāju. Tehnoloģiju un iekārtas pirka<br />
no itāliešiem apmaiņā pret dzīvnieku<br />
ādām. Projektēšanas institūti projektēšanai<br />
prasīja pusotru gadu un celtniecībai<br />
4,5 gadus. Itālieši saķēra galvu un<br />
teica, ka jāizprojektē un jāuzceļ divos<br />
gados. Tālivalda Vēsmiņa meita Lāsma<br />
tolaik bija beigusi Inženieru fakultāti,<br />
un tā nu viņi abi ar meitu apņēmās izdarīt<br />
nepieciešamo.<br />
«Aprīlī saņēmām projektēšanas uzdevumu<br />
un jūnijā sākām būvēt. No toreizējā<br />
Ministru prezidenta un Būvin-<br />
spekcijas saņēmām atļauju vienlaikus<br />
projektēt un sākt celtniecību, piesaistot<br />
vairākus celtniecības kooperatīvus un<br />
celtniecības trestus, kas veica ap 15%<br />
darbu. Tā mēs uzdevumu paveicām.<br />
Tas bija visinteresantākais un nozīmīgākais<br />
posms manā dzīvē.<br />
Mana mamma bija ļoti darbīga, neatlaidīga<br />
un mērķtiecīga sieviete, viņa uzaudzināja<br />
piecus bērnus. Mamma bija<br />
ticīgs cilvēks, tikai padomju gados mūsos<br />
šī ticība bija pazudusi. Tas, kas man<br />
kādreiz likās kā vājuma izpausme, tagad<br />
pacietībā un laipnībā liekas kā spēks.<br />
Katru dienu priecājos par savu brīnišķīgo<br />
sieviņu Astrīdu, trim bērniem, desmit<br />
mazbērniem un četriem mazmazbērniem,<br />
par darba kolēģiem un apkārtējiem<br />
cilvēkiem. Un par to es varu pateikties<br />
Dievam,» teic Tālivaldis Vēsmiņš.<br />
Kopā ar dažiem domubiedriem Tālivaldis<br />
Vēsmiņš ļoti enerģiski un patiešām<br />
neatlaidīgi izstrādāja Liepājas Speciālās<br />
ekonomiskās zonas likumprojektu.<br />
Kolēģi Tālivaldi Vēsmiņu raksturo kā<br />
neatlaidīgu un mērķtiecīgu cilvēku.<br />
Viņš nelikšoties mierā, kamēr nepanākšot<br />
savu. Liepājnieki ciena Tālivaldi<br />
Vēsmiņu, jo viņš allaž bijis darbīgs.<br />
Daudzus gadus viņš bija pilsētas domes<br />
deputāts, un iedzīvotāji visbiežāk tieši<br />
Tālivaldim Vēsmiņam uzticēja savas<br />
vajadzības.<br />
1993. gadā Tālivaldis Vēsmiņš kopā ar<br />
dēlu Gunvaldi un zviedriem nodibināja<br />
pirmo moderno koku ostu Latvijā SIA<br />
Laskana un SIA Duna, kur palīdzēja<br />
izstrādāt ekonomisko stratēģiju, projektēja<br />
un izbūvēja abas piestātnes, noliktavas<br />
un pārējās ēkas.<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
«Miers baro, nemiers posta – tā ir sena<br />
patiesība, kas īpaši jāņem vērā uzņēmējiem,»<br />
saka Tālivaldis Vēsmiņš. Daudzus<br />
gadus sadarbojoties ar biznesa<br />
partneriem no Zviedrijas, viņš nonācis<br />
pie secinājuma, ka vietējie iedzīvotāji<br />
pret ārzemnieku padomiem izturas rezervēti,<br />
uzskata, ka tie nav vajadzīgi, jo<br />
paši esam pietiekami gudri un varoši.<br />
Neapstrīdot vietējo speciālistu prasmi,<br />
zināšanas un pieredzi, Tālivaldis Vēsmiņš<br />
tomēr atzīst, ka citu valstu speciālisti<br />
atklājuši tādus knifus, kas spēj<br />
būtiski palielināt ražošanas efektivitāti.<br />
Ne vienreiz vien tas pierādījies, ieviešot<br />
jauno tehniku Laskanā. Tālivaldis Vēsmiņš<br />
tomēr rosina izmantot ne jau kura<br />
katra ārzemnieka, bet tikai augsta līmeņa<br />
Rietumu speciālistu pakalpojumus.<br />
2003. gadā Liepājā atgriezās meita Lāsma<br />
un aktīvi iesaistījās būvkonstrukciju<br />
projektēšanā SIA Duna. Pēc tam Tālivaldis<br />
Vēsmiņš kopā ar meitu un Juri<br />
Burņevski nodibināja projektēšanas un<br />
celtniecības uzņēmumu SIA LVCT. Uzņēmumam<br />
ir vairāki moto: «Ja citi to<br />
var, tad mēs varam vēl labāk, efektīvāk<br />
un ātrāk» un «Visi cilvēki ir vērtīgi un<br />
jāmīl». Te slēpjas arī uzņēmuma veiksmes<br />
atslēga. SIA LVCT ir izveidojies<br />
ļoti labs un draudzīgs kolektīvs. Tālivaldis<br />
Vēsmiņš piebilst: «No labākajiem<br />
Latvijas speciālistiem.» Viens no<br />
interesantākajiem objektiem ir rūpnīcas<br />
komplekss. Uzņēmums piesaistījis<br />
Norvēģijas investoru BAU-HOW dzīvojamo<br />
māju rūpnieciskās ražošanas<br />
moduļu rūpnīcas izveidošanai Ventspilī<br />
ar kopējām investīcijām 65 miljoni latu<br />
un 1100 nodarbinātajiem. Patlaban SIA<br />
54<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
55
Dzīves skola<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Cilvēku apbrīnojamā izdoma<br />
Viņa profesionālā karjera sākās<br />
1961. gadā Kultūras ministrijas Restaurācijas,<br />
projektēšanas un konstruktoru<br />
birojā, kur viņš bija projektu galvenais<br />
arhitekts. Juris Monvīds Skalbergs bijis<br />
arī Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras<br />
fakultātes pasniedzējs un projektēšanas<br />
institūta Agroprojekts arhitektūras<br />
biroja Arbi vadītājs, pēc tam SIA<br />
JS & Partneri valdes priekšsēdētājs.<br />
Viņa objekti ir Krievu drāmas teātris,<br />
Tehniskais centrs – administratīvā ēka<br />
LVCT ir izprojektējusi pirmo kārtu, kas<br />
nodrošina 300 darba vietas.<br />
Tālivaldis Vēsmiņš vēl aizvien ir aktīvs<br />
gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē.<br />
Viņa vārds atrodams gan Mūzikas<br />
terapijas fonda, gan Latvijas Kristīgo<br />
uzņēmēju centra, gan Liepājas pilsētas<br />
galvas Evalda Rimbenieka fonda biedru<br />
sarakstos.<br />
Tālivalža Vēsmiņa vaļasprieks, kas<br />
laika gaitā nav mainījies, ir ceļošana.<br />
Viņam patīk redzēt aizvien ko jaunu.<br />
Vēl Tālivaldim Vēsmiņam patīk medības,<br />
sevišķi izsekot vilkus un caunas,<br />
tā pa mežu nostaigājot 20–30 km. Kādreiz<br />
ņēmies ar bitēm, saistījuši dārza<br />
darbi, koku potēšana. Pēdējos gados<br />
tam visam neatliek laika, jo, kad pirms<br />
pieciem sešiem gadiem sākās intensīvāka<br />
projektēšana, kas arī ir Tālivalža<br />
Vēsmiņa hobijs, citiem vaļaspriekiem<br />
laiks tika limitēts vai pat atņemts. Viņam<br />
patīk sarežģīti darbi, jo tad ir lielāks<br />
prieks.<br />
Un vēl jau brīvdienās jāapciemo bērni,<br />
mazbērni, brāļi un māsas.<br />
Juris Monvīds Skalbergs 1960. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā<br />
institūta Arhitektūras fakultāti, bet 2003. gadā<br />
ieguva maģistra grādu. «Jaunībā, kad vajadzēja izvēlēties<br />
profesiju, svārstījos starp elektriķiem un arhitektiem.<br />
Tas bija Staļina laiks. Neizprotams man bija arhitektūras<br />
stilistiskais raksturs jaunceļamās ēkās. Tolaik nezināju,<br />
ka arhitektūra sakņojas politikā. Īpašu impulsu deva Viļa<br />
Lāča darbs Akmeņainais ceļš (nelabotais variants), un tā<br />
es kļuvu par arhitektu,» stāsta Juris Skalbergs.<br />
Peldu ielā 25 Rīgā, daudzfunkcionālais<br />
centrs Valmieras rajona Lodes pagastā,<br />
projektēšanas institūts Agroprojekts,<br />
Drogas 12 veikali Latvijā, Berga Bazāra<br />
iekšējo ielu arhitektoniskais veidojums,<br />
kokapstrādes uzņēmums BSW<br />
Latvija, ap 25 individuālām ģimenes<br />
mājām, Moduls – Rīga administratīvā<br />
ēka, elektropreču tirdzniecības centrs<br />
Profs un citi objekti.<br />
«Prieku un gandarījumu sniedz jebkura<br />
sakopta vide, arhitektoniski interesanta<br />
ēka, jauna vai veca, dabas ainava ar kalniem<br />
vai bez tiem, dabas daudzveidība<br />
visā tās krāšņumā. Būvniecībā un arhitektūrā<br />
saistošākais ir radīšanas prieks,<br />
kas iemiesojas reālās fiziskās formās un<br />
apjomos, kad saprāta apcirkņos radītā<br />
ideja atklājas uz papīra un savā attīstībā<br />
materializējas arhitektūras formā ar tai<br />
atbilstošām estētiskām un ekspluatācijas<br />
prasībām,» atzīst Juris Skalbergs.<br />
Juris Monvīds Skalbergs vienmēr darbojies<br />
sabiedriskajās organizācijās. Kopš<br />
1965. gada viņš ir Latvijas Arhitektu savienības<br />
(LAS) biedrs, kopš 1993. gada<br />
Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas<br />
īstenais loceklis, LAS valdes loceklis,<br />
kopš 2003. gada Baltijas Arhitektu<br />
savienību asociācijas (BAUA) viceprezidents/prezidents,<br />
kopš 1990. gada<br />
viņš vada LAS pārstāvniecību BAUA<br />
un Starptautiskajā Arhitektu savienībā<br />
(UIA), kopš 1993. gada pārstāvējis<br />
Latvijas Arhitektūras savienību UIA<br />
organizētajos pasākumos, no 2002. līdz<br />
2005. gadam organizējis LAS līdzdalību<br />
Eiropas Arhitektu padomē. Juris Monvīds<br />
Skalbergs ir daudzu arhitektūras<br />
konkursu žūrijas dalībnieks, piedalījis<br />
ASV latviešu izcelsmes mecenāta Gunta<br />
Boles prēmijas iedibināšanā Arhitektūras<br />
un pilsētplānošanas fakultātes un<br />
RTU Būvniecības fakultātes studentiem.<br />
Kopš 1992. gada viņš vada šo prēmiju<br />
pasniegšanas žūrijas darbu. 2004. gadā<br />
Juris Monvīds Skalbergs saņēma Krievijas<br />
Arhitektu savienības medaļu,<br />
2005. gadā Latvijas Arhitektu savienības<br />
nominēto K. Baumaņa godalgu.<br />
«Visnepatīkamākais būvniecībā un projektēšanā<br />
ir korupcija, kas jūtama gan<br />
projekta izstrādes laikā, gan būvniecības<br />
procesā. Apbrīnojama ir cilvēku izdoma,<br />
kā apčakarēt valsti, līdzpilsoņus<br />
un līdzprofesionāļus. Absurdas ir regulas<br />
valsts pasūtījumu konkursos, kas<br />
nosaka, ka uzvar lētākais piedāvājums.<br />
Lētākais taču nekad nav bijis un nebūs<br />
labākais. Tādējādi tiek ieprogrammēta<br />
mazkvalitatīva būvniecība un arhitektūra,»<br />
uzskata Juris Skalbergs.<br />
Viņš savulaik ir saņēmis vairākas Latvijas<br />
PSR Ministru padomes prēmijas<br />
arhitektūrā.<br />
Jura Monvīda Skalberga vaļasprieki ir<br />
kalnu slēpošana un teniss. Viņš piedalījies<br />
PSRS arhitektu kalnu slēpošanas<br />
kluba dibināšanā. Desmit gadus vadījis<br />
Latvijas Arhitektu savienības kalnu<br />
slēpošanas klubu.<br />
«Vaļasprieki dzīves gaitā nav mainījušies,<br />
tikai nostiprinājušies. Kalnu<br />
slēpošanu pašmācības ceļā apguvu vēl<br />
tajos laikos, kad slēpes pie zābakiem<br />
cieši piesaitēja ar ādas siksniņām, bet<br />
tenisa rakete bija nesasniedzami dārgs<br />
spēles instruments, tāpēc to izzāģēja<br />
no paplata dēļa gabala. Kas piesaista<br />
kalnu slēpošanā? Fantastisks sajūtu uzbangojums<br />
nobraucienā! Traucoties lejup<br />
pa sniegoto nogāzi, izvēloties savu<br />
ceļu, savus līkločus un savu ātrumu,<br />
tās pārņem katru ķermeņa šūnu. Ļoti<br />
svarīga slēpošanā ir kompānija. Vēl<br />
jāpiemin ceļošana, kas man arī ir vaļasprieks<br />
visa mūža garumā. Mūsu skaistā<br />
daba, arhitektūras pārsteigumi, cilvēki,<br />
kultūras īpatnības un daudz kas cits…<br />
Tas viss suģestē apziņu un aicina ceļot<br />
vēl un vēl, skatīt, baudīt un priecāties,»<br />
teic Juris Skalbergs.<br />
56<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
57
Būves<br />
“Būvinženieris” Nr. 16 (09. 2010.)<br />
Zaļā muiža,<br />
Dikļu pils, Sventes muiža, Gārsenes pils,<br />
Gaujienas muiža, Zvārtavas pils, Kukšu muiža,<br />
Kalnamuižas pils, Kazdangas pils, Vecauces pils<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
58<br />
www.lbs.building.lv<br />
59
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS SIA <strong>LBS</strong> – KONSULTANTS<br />
Aktualitātes<br />
K O N S U L T A N T S<br />
Būvekspertīze<br />
Būvprojektu ekspertīze<br />
Būvprojektu ugunsdrošības ekspertīze<br />
Ugunsdrošības pasākumu pārskatu izstrāde<br />
Būvuzraudzība<br />
Būvobjektu ugunsdrošības uzraudzība<br />
Tehniskā apsekošana<br />
Būvprojektu vadīšana<br />
Energoefektivitāte<br />
Semināri un apmācības<br />
Konferenču un prezentāciju rīkošana<br />
SIA <strong>LBS</strong> – KONSULTANTS<br />
K. Barona iela 99, 1a<br />
Rīga, LV-1012, LATVIJA<br />
Tālruņi: 67311030, 67311180<br />
Fakss 67311050<br />
E-pasts: lbsk@inbox.lv<br />
www.lbskonsultants.lv<br />
SIA <strong>LBS</strong> – KONSULTANTS PAVEIKTIE DARBI<br />
Daugavpils PRPP kompleksa Daugavpils cietokšņa teritorijā tehniskā projekta ekspertīze.<br />
Daudzfunkcionāla kompleksa Rīgā, Daugavgrīvas ielā 9, tehniskā projekta izstrādes gaitas uzraudzība un ekspertīze.<br />
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta ekspertīze.<br />
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja ēkas Rīgā, Pils laukumā 2, rekonstrukcijas tehniskā projekta ekspertīze.<br />
Muzeju krātuvju kompleksa Rīgā, Pulka ielā 6, 8, 10, 12, 16, tehniskā projekta ekspertīze.<br />
Perorālo zāļu formu ražotnes Rīgā, Krustpils ielā 53c, paplašināšanas būvniecības autoruzraudzība u. c.<br />
60<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS SIA <strong>LBS</strong> – KONSULTANTS
Change language