L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
Share Embed Flag
Download ePaper

L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

buvinzenierusavieniba.lv
from buvinzenierusavieniba.lv More from this publisher
18.02.2015 Views

SATURS Ievads •Labdien! 2 Aktualitātes •Pārsniegts viens miljards. Ko tālāk? 3 •Sa‰˙eltā nozare. Kas un kad apvienos? 4 •Rīgas satiksmes infrastruktappleras attīstība 8 •Latvijas bapplevniekiem nav tehnisku ‰˙ēr‰∫u 11 •Duntes Ozoli 12 •Latvijas betona un dzelzsbetona ražotājiem 13 •Uzņemti jauni biedri 13 •Papildinājums bapplevinženieru saimei 14 Problēma •STOP nekvalitatīviem bapplevprojektiem 16 Valdes sēdes •Profesionā∫i pie Profa 17 •Transporta plapplesma pieaug. Kā bapples ar ce∫iem? 18 Sekciju darbs •Starptautiskie sakari 19 •Prakses laikā meklē lekciju pierakstus 20 Objekts •Dienvidu tilta trases projektē‰ana un bapplevniecība 22 Personība •SOS: meklēju konstruktoru 25 Reģionos •Ventspilī rapplepējas par iedzīvotāju ērtībām 28 •Top skola Cesvainē 29 •Jauni objekti 30 Viedoklis •Lai nenonāktu strupce∫ā 32 LIKA •FIDIC Baltā un Za∫ā grāmata tagad latvie‰u valodā 34 PIEREDZE •Bappleves appledens malā. Dānija 36 •Kā lietus appledeņus apsaimnieko Malmē 37 Dzīves skola •Katram sava formula 39 Japples jautājat, mēs atbildam •Aktuālā sertifikācija 42 Brīvais mikrofons •Valsts darbi numur 1 45 Bapplevinženieri joko •Netici datoram 48 Ž u r n ā l s B apple v i n ž e n i e r i s Izdevējs: Latvijas Bapplevinženieru savienība Redaktore Mārīte Šperberga Literārā redaktore Regīna Janmane Izdevuma dizaina autore un māksliniece Katrīna Vasi∫evska Izmantotie foto: Mārīte Šperberga un LBS biedru personiskie arhīvi Vāka foto: Dienvidu tilta bapplevniecības gaitu fiksējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Dienvidu tilta direkcija Latvijas Bapplevinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012 Tālrunis, fakss 7845910 E–pasts: lbs@apollo.lv LBS internetā: www.lbs.building.lv LR UR reģistrācijas Nr. 000800022 Latvijas Bapplevinženieru savienība, 2007 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja at∫auju Citē‰anas gadījumā atsauce uz Latvijas Bapplevinženieru savienības žurnālu Bapplevinženieris obligāta Iespiests tipogrāfijā Gandrs L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v 1

SATURS<br />

Ievads<br />

•Labdien! 2<br />

Aktualitātes<br />

•Pārsniegts viens miljards.<br />

Ko tālāk? 3<br />

•Sa‰˙eltā nozare.<br />

Kas un kad apvienos? 4<br />

•Rīgas satiksmes<br />

infrastruktappleras attīstība 8<br />

•Latvijas bapplevniekiem<br />

nav tehnisku ‰˙ēr‰∫u 11<br />

•Duntes Ozoli 12<br />

•Latvijas betona un<br />

dzelzsbetona ražotājiem 13<br />

•Uzņemti jauni biedri 13<br />

•Papildinājums<br />

bapplevinženieru saimei 14<br />

Problēma<br />

•STOP nekvalitatīviem<br />

bapplevprojektiem 16<br />

Valdes sēdes<br />

•Profesionā∫i pie Profa 17<br />

•Transporta plapplesma pieaug.<br />

Kā bapples ar ce∫iem? 18<br />

Sekciju darbs<br />

•Starptautiskie sakari 19<br />

•Prakses laikā meklē<br />

lekciju pierakstus 20<br />

Objekts<br />

•Dienvidu tilta trases<br />

projektē‰ana un bapplevniecība 22<br />

Personība<br />

•SOS: meklēju konstruktoru 25<br />

Reģionos<br />

•Ventspilī rapplepējas par<br />

iedzīvotāju ērtībām 28<br />

•Top skola Cesvainē 29<br />

•Jauni objekti 30<br />

Viedoklis<br />

•Lai nenonāktu strupce∫ā 32<br />

LIKA<br />

•FIDIC Baltā un Za∫ā grāmata<br />

tagad latvie‰u valodā 34<br />

PIEREDZE<br />

•Bappleves appledens malā.<br />

Dānija 36<br />

•Kā lietus appledeņus<br />

apsaimnieko Malmē 37<br />

Dzīves skola<br />

•Katram sava formula 39<br />

Japples jautājat, mēs atbildam<br />

•Aktuālā sertifikācija 42<br />

Brīvais mikrofons<br />

•Valsts darbi numur 1 45<br />

Bapplevinženieri joko<br />

•Netici datoram 48<br />

Ž u r n ā l s B apple v i n ž e n i e r i s<br />

Izdevējs: Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />

Redaktore Mārīte Šperberga<br />

Literārā redaktore Regīna Janmane<br />

Izdevuma dizaina autore un māksliniece<br />

Katrīna Vasi∫evska<br />

Izmantotie foto: Mārīte Šperberga un<br />

LBS biedru personiskie arhīvi<br />

Vāka foto: Dienvidu tilta bapplevniecības gaitu<br />

fiksējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />

departamenta Dienvidu tilta direkcija<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />

K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012<br />

Tālrunis, fakss 7845910<br />

E–pasts: lbs@apollo.lv<br />

LBS internetā: www.lbs.building.lv<br />

LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienība, 2007<br />

Pārpublicējumi tikai ar izdevēja at∫auju<br />

Citē‰anas gadījumā atsauce<br />

uz Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />

žurnālu Bapplevinženieris obligāta<br />

Iespiests tipogrāfijā Gandrs<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />

1

IEVADS<br />

AKTUALITĀTES<br />

Labdien!<br />

PÇrsniegts viens miljards. Ko tÇlÇk?<br />

2<br />

Laikā, kad top pēdējās lappuses ‰im<br />

žurnālam, kas pie jums nonāks marta<br />

vidapple, aiz loga spīd silta, pavasarīga<br />

saule, kaut arī visapkārt vēl sniegs<br />

un sals. Šī ziema sākās vēlu, un celtnieki<br />

priecājās par darbam piemērotajiem<br />

apstāk∫iem — bapplevdarbi neapstājās<br />

ne mirkli.<br />

Lai cik aizņemti, daži tomēr<br />

atrada laiku sarunai ar<br />

B apple v i n ž e n i e r i, par ko<br />

Rakstiet,<br />

zvaniet, vērtējiet,<br />

iesakiet!<br />

īpa‰s gandarījums. Paldies<br />

par vēstulēm un<br />

tālruņa zvaniem ar laba<br />

vēlējumiem! Priecē japplesu<br />

vērtējums: “jauks žurnāls”,<br />

“žurnāls labs, lasu<br />

to regulāri”, “patīkami, ka<br />

katram rakstam klāt ir fotogrāfijas,<br />

tās vizualizē rakstā izklāstīto”,<br />

“tre‰ais numurs labāks par iepriek‰ējiem,<br />

un to pamanīja daudzi,<br />

tātad atrasts pareizais knifs”, “lai veicas!”.<br />

Tas uzmundrina, jo saprotu,<br />

ka žurnālu lasāt un gaidāt. Taču vēl<br />

lielāku prieku sagādātu japplesu ierosinājumi,<br />

objektīva kritika, viedok∫i par<br />

bapplevniecībā notieko‰ajiem procesiem.<br />

Šajā numurā pamanīsiet jaunas rubrikas<br />

Personība un Dzīves skola. C e r u ,<br />

ka jums bapples interesanti uzzināt, kā<br />

klājas kolēģiem, kā viņi strādā, kā uztur<br />

sevī enerģiju, lai īstenotu iecerēto.<br />

Paldies par palīdzību ‰ā numura tap‰anā<br />

Mārtiņam Straumem, Eduardam<br />

Raubi‰ko, Ijai Niedolei, Ilgvaram Niedolam,<br />

Romānam Auniņam, Aivaram<br />

Caunem, Guntaram Šternam, Ra i m o n-<br />

dam Eizen‰mitam, Vairai Ro n i m o i s a i ,<br />

Kārlim Skrastiņam, Skaidrītei Zepai, Ingrīdai<br />

Eklonei, Edgaram Pu č i ņ a m !<br />

Žēl, ka pēdējā laikā k∫applestam neiecietīgāki<br />

cits pret citu, pat tik ∫oti, ka jāiejaucas<br />

LBS Ētikas komisijai. Vai tas<br />

saistīts ar pārslodzēm?<br />

Kur ‰ajā ātrajā pasaulē pazudusi mapplesu<br />

inteliģence un tās bappletiskākās iezīm<br />

e s — patiesa vienkār‰ība (nejaukt ar<br />

prastumu) un labvēlīga attieksme pret<br />

jebkuru cilvēku? Tā patie‰ām nav atkarīga<br />

ne no augstskolu diplomu<br />

skaita, ne no amata vai automa‰īnas<br />

markas, ne no privātmājas<br />

lieluma un citiem<br />

īpa‰umiem, ne no<br />

naudas daudzuma bankā.<br />

Bet to var iemācīties,<br />

turklāt jebkurā vecumā.<br />

Viegli tas nenākas, bet ar<br />

laiku pa‰am prieks par izdo‰anos,<br />

prieks arī par stresa<br />

apstāk∫os saglabāto inteliģenci.<br />

Lai ko japples bappletu sasniegu‰i, lai ko vēl<br />

sasniegsiet, man gribas jums novēlēt<br />

bapplet patiesi vienkār‰iem un dzīvot ar<br />

labvēlīgu attieksmi pret cilvēkiem! Jo<br />

niknums par kāda neizdarību jau neko<br />

neatrisina, tāpēc pa‰am labāk nek∫applest.<br />

Un neapmierinātība tikai gandē<br />

dzīvi. Lai tā japples nesagrauž! Esiet<br />

vienkār‰i un veiksmīgi!<br />

Uz tik‰anos jau vasarā!<br />

Mārīte Šperberga,<br />

žurnāla Bapplevinženieris redaktore<br />

Ir pagājis 2006. gads, kur‰ apgappleto<br />

bapplevniecības apjomu ziņā bija pats<br />

ražīgākais neatkarīgajā Latvijā. Ilgi<br />

gaidītā bapplevniecības kopapjoma viena<br />

miljarda latu robeža tika pārsniegta.<br />

No valstiskā viedok∫a tas,<br />

protams, ir labi, jo nacionālā kopprodukta<br />

indikatori rāda, ka valsts<br />

attīstās.<br />

Bappletiski pieaugu‰as darba algas bapplevniecībā<br />

strādājo‰ajiem. Samazinās to<br />

bapplevnieku skaits, kas dodas pe∫ņā uz<br />

ārzemēm.<br />

LBS 2006. gadā noorganizēja kvalifikācijas<br />

cel‰anas kursus 985 bapplevspeciālistiem,<br />

bet LBS BSSI sertificēja un<br />

pārsertificēja 1629 pretendentus. Arī<br />

tas iepriecina.<br />

Taču ‰oreiz vēlos savus kolēģus aicināt<br />

uz diskusiju par ētiska rakstura<br />

problēmu — LBS biedru pilsonisko<br />

nostāju mapplesu ne vienmēr sakārtotās<br />

dzīves un vides kontekstā. Kāpēc?<br />

Valstī bapplevniecības apjomi ∫oti strauji<br />

pieaug, bet tajā pa‰ā laikā profesionālu<br />

celtnieku un kompetentu tehnisko<br />

vadītāju skaits samazinās. Rezultāts<br />

— bapplevobjektos tiek pie∫auti<br />

lielāki vai mazāki, apzināti vai neapzināti<br />

defekti, kas jānovēr‰. Ja bapplevuzņēmējs<br />

ar defektu novēr‰anu kavējas,<br />

pasappletītājs dažkārt izmanto finansiālas<br />

sankcijas. Ja bapplevuzņēmējs ‰īm<br />

pasappletītāja prasībām nepiekrīt, jautājumu<br />

iz‰˙ir tiesa, kurā strīda dalībnieku<br />

abām pusēm parasti par arbitriem<br />

tiek pieaicināti LBS eksperti.<br />

Situācijas, kādas iepriek‰ aprakstīju,<br />

lai cik tas arī bappletu nepatīkami, ir k∫uvu‰as<br />

par LBS un LBS BSSI ikdienu,<br />

nevis izņēmumiem. Un, lai ‰os ikdie -<br />

nas uzdevumus realizētu, LBS no savu<br />

sertificēto inženieru vidus norīko<br />

ekspertus, vai arī ‰os ekspertus sameklē<br />

kāds no strīda dalībniekiem.<br />

Ekspertu slēdzieni tiek izmantoti tiesās<br />

kā oficiāli dokumenti tiesas lēmumu<br />

pieņem‰anai.<br />

Tas viss bappletu labi, ja norīkotie vai piesaistītie<br />

eksperti veiktu tikai tehnisko<br />

ekspertīzi, iesniegtu tikai tehnisko<br />

slēdzienu un patva∫īgi nepapla‰inātu<br />

LBS administrācijas uzdevumu (administratīvo<br />

aktu) par jautājumiem,<br />

kuros viņi nav kompetenti.<br />

No ētiskā viedok∫a pilnīgi neizprotami<br />

ir to ekspertu vērtējumi, kas slēdzienā<br />

tiesai var at∫auties sava pretējo<br />

pusi pārstāvo‰ā kolēģa eksperta<br />

veikumu nodēvēt par afērista darbu,<br />

bet pa‰u ekspertu — par korumpētu<br />

afēristu vai kādā citā cilvēka cieņu<br />

pazemojo‰ā vārdā. Par nožēlu jāatzīst,<br />

ka nievājo‰i izteikumi par saviem<br />

kolēģiem un viņa darbu ir k∫uvu‰i<br />

par dažu mapplesu ekspertu darba<br />

stilu un ikdienu. Cerēsim, ka tas ir tikai<br />

pagaidām.<br />

Šajā sakarā pārskata periodā (laika<br />

posmā starp kongresiem) LBS bija<br />

spiesta aktivizēt Ētikas komisijas<br />

darbu un tehnisko strīdu iz‰˙ir‰anas<br />

vajadzībām no jauna izveidot<br />

Tehnisko komiteju.<br />

Mēs bappletu gandarīti, ja nepietiekami<br />

3<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

AKTUALITĀTES<br />

AKTUALITĀTES<br />

sakārtotā bapplevniecības likumdo‰ana,<br />

nenokārtotie darba un sadzīves jautājumi<br />

nek∫appletu par iemeslu cilvēcisko<br />

vērtību degradācijai.<br />

Pagāju‰ā gada nogalē valstī darbu<br />

uzsāka jaunā valdība, kas savā deklarācijā<br />

deva cerības, ka bapplevniecības<br />

valsts funkciju realizācija valstī beidzot<br />

tiks sakārtota. 2006. gada<br />

6. decembrī Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />

saņēma Ekonomikas ministrijas<br />

vēstuli Nr. 1-12558, kuru parakstījis<br />

ministrs Jurijs Strods. Informatīvajā<br />

vēstulē par valdības deklarācijā<br />

iek∫autajiem ar bapplevniecību<br />

saistītajiem jautājumiem bija teikts:<br />

“.. Mēr˙a izpildei ir noteikti vairāki<br />

uzdevumi, un viens no tiem ir nodro-<br />

‰ināt vienotas bapplevniecības politikas<br />

izstrādi un ievie‰anu, tai skaitā novēr‰ot<br />

iesaistīto institappleciju sadrumstalotību<br />

un funkcionālo pārklā‰anos,<br />

un izveidot koordinētu un integrētu<br />

bapplevniecības pārvaldes un kontroles<br />

sistēmu.”<br />

Jaunā valdība februārī atzīmēja savas<br />

darbības 100 darba dienas. Kuri no<br />

‰iem mēr˙iem tiks īstenoti? Pagaidām<br />

valda klusums. Gaidām!<br />

Mārtiņ‰ Straume,<br />

LBS valdes priek‰sēdētājs<br />

4<br />

Sa‰˙eltÇ nozare.<br />

Kas un kad apvienos?<br />

Kādreiz vienotā bapplevniecības nozare<br />

ir sadrumstalota, sadalīta pa<br />

gabaliņiem, starp kuriem patlaban<br />

ir prāvas plaisas. Bapplevniecība ir<br />

Reģionālās attīstības un pa‰valdību<br />

lietu ministrijas, Vides ministrijas,<br />

Ekonomikas ministrijas, dažos<br />

jautājumos arī Satiksmes ministrijas<br />

un vēl citu pārraudzībā.<br />

Divpadsmit ar celtniecību saistītas<br />

sabiedriskas organizācijas, tostarp<br />

arī Latvijas Bapplevinženieru savienība,<br />

2002. gadā informēja un brīdināja<br />

politi˙us un valsts institapplecijas un izskaidroja,<br />

kas sagaidāms, ja celtniecības<br />

nozari pārraudzīs vairākas ministrijas.<br />

Politi˙i neieklausījās, jo domāja<br />

nevis par valsts nākotni, bet<br />

gan dalīja krēslus. “Bapplevniecība jau<br />

vairākus gadus ir otra ienesīgākā nozare<br />

Latvijā. Nopietns spēlētājs Latvijas<br />

tautsaimniecībā un lielisks indikators<br />

— ja bapplevē, tātad valsts attīstās.<br />

Taču tā ir patlaban. Diemžēl jau parādīju‰ies<br />

bīstami signāli nākotnei:<br />

katastrofāls inženieru un strādnieku<br />

trapplekums, cenu kāpums, bapplevmateriālu<br />

trapplekums, termiņu kavē‰ana, kvalitātes<br />

pazeminā‰anās,” teic Latvijas<br />

Bapplevinženieru savienības valdes<br />

priek‰sēdētājs Mārtiņ‰ Straume.<br />

Viņaprāt, ‰īs tendences vislabāk japplet<br />

tie‰i celtniecības procesā iesaistītie,<br />

tāpēc viņi informē un brīdina katru<br />

valdību par nepiecie‰amajām darbībām<br />

valsts līmenī.<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienība regulāri<br />

un pacietīgi skaidro situāciju un<br />

iesniedz priek‰likumus. Taču, kolīdz<br />

rasta sapratne un vēlme abām pusēm<br />

sadarboties, atkal notiek pārmaiņas<br />

un viss jāsāk no gala. Šoreiz La t v i j a s<br />

Bapplevinženieru savienībā tikās biju‰ie<br />

celtniecības ministri un vietnieki, kas<br />

tagad ir aktīvi celtniecības tirgus dalībnieki<br />

un Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />

biedri, lai izteiktu priek‰likumus,<br />

kas jādara valsts līmenī.<br />

SIA PBLC prezidents Jānis Lancers<br />

no 1980. līdz 1986. gadam bija celtniecības<br />

ministra vietnieks, no 1986.<br />

līdz 1988. gadam — celtniecības ministra<br />

pirmais vietnieks, no 1988.<br />

līdz 1990. gadam — Ministru padomes<br />

priek‰sēdētāja vietnieks, Valsts<br />

celtniecības komitejas priek‰sēdētājs.<br />

Tagad ir vienas no desmit vado‰ajām<br />

celtniecības kompānijām Latvijā SIA<br />

PBLC prezidents.<br />

SIA RRB Celtniecība līdzīpa‰nieks un<br />

konsultants Ivars Ulmanis no 1974.<br />

līdz 1981. gadam bija celtniecības ministrs,<br />

no 1969. līdz 1974. gadam un<br />

no 1981. līdz 1992. gadam — Rīgas<br />

izpildkomitejas priek‰sēdētāja vietnieks<br />

celtniecības un arhitektappleras jautājumos,<br />

1992. gadā kopā ar sadarbības<br />

parteriem nodibināja SIA R ī g a s<br />

restaurācijas birojs (R R B) un ilgus gadus<br />

bija valdes priek‰sēdētājs, pēc uzņēmuma<br />

restrukturizācijas 2006. gadā<br />

ir SIA RRB Celtniecība l ī d z ī p a ‰ n i e k s<br />

un konsultants.<br />

AS KU Lat-Holding padomes priek‰-<br />

sēdētājs Alberts Krols no 1977. līdz<br />

1985. gadam bija celtniecības ministra<br />

pirmais vietnieks, no 1985. līdz 1990.<br />

gadam — Celtniecības komitejas<br />

priek‰sēdētājs un ministrs. No 1991.<br />

līdz 2002. gadam — akciju sabiedrības<br />

KU Lat-Holding ģenerāldirektors, kop‰<br />

2002. gada — AS KU Lat-Holding p a-<br />

domes priek‰sēdētājs un uzņēmuma<br />

l ī d z ī p a ‰ n i e k s .<br />

Neatkarīgais eksperts Rodrigo Pe l s i s<br />

no 1980. līdz 1985. gadam bija celtniecības<br />

ministra vietnieks, no 1985. līdz<br />

1990. gadam — LR Ministru padomes<br />

celtniecības da∫as vadītājs, no 1990. līdz<br />

2003. gadam — arhitektappleras un celtniecības<br />

ministra vietnieks, patlaban —<br />

viens no atzītākajiem neatkarīgajiem<br />

e k s p e r t i e m .<br />

Tirgus neregulē<br />

“Nozare atstāta pa‰plapplesmā ar domu,<br />

ka visu noregulēs tirgus, bet<br />

5<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

AKTUALITĀTES<br />

AKTUALITĀTES<br />

6<br />

tirgus jau sen vairs neko neregulē.<br />

Pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums<br />

— tie‰i bapplevnieki izvēlas<br />

kam, kur un par cik bapplevēt, nevis<br />

otrādi. Valstī nav bapplevniecības stratēģijas,<br />

jo valdība ministrijām nav<br />

definējusi atbildību, tāpēc tās nereaģē<br />

uz celtniecībā notieko‰o. La i<br />

situāciju glābtu, Ministru kabinetam<br />

jāizlemj par funkcionālas iestādes<br />

veido‰anu, kas nodarbotos<br />

ar celtniecību kompleksi,” uzskata<br />

Rodrigo Pe l s i s .<br />

Maza, bet bappletiska<br />

da∫a — mājoklis<br />

“Mājok∫u programmā nekur nav pateikts,<br />

cik mājok∫u vajag un kur tie jāce∫?<br />

Vai tie jābapplevē no jauna? Vai ir<br />

mājas, ko nepiecie‰ams rekonstruēt?<br />

Cik mājok∫u vajag reģionos? Jābapplet<br />

skaidrībai, cik katrā pilsētā vajag bapplevēt.<br />

Kādas konstrukcijas bapples nepiecie‰amas?<br />

Kādi materiāli vajadzīgi<br />

un cik daudz? Kāda konkrētā vietā ir<br />

infrastruktapplera, transports?<br />

Savulaik lielpane∫u ēkas tika celtas<br />

50–70 gadiem. Tagad jādomā, ko ar<br />

tām darīt. Vai izdevīgāk tās nojaukt<br />

un vietā bapplevēt jaunas mājas vai pastiprināt<br />

konstrukcijas, lai ēkas varētu<br />

ekspluatēt vēl 50–100 gadu? Tam<br />

nevajag daudz laika un garus aprē˙inus,”<br />

ierosina Alberts Krols.<br />

“ Projekti k∫applest aizvien nekvalitatīvāki.<br />

Projektētāji dažkārt pārspīlēti piedāvā<br />

par 25% vairāk metāla un betona, nekā<br />

vajadzētu. Tā, raugoties no valsts<br />

viedok∫a, ir iz‰˙ērdība. Nepamatotais<br />

sadārdzinājums ir nepiedodams. Tādas<br />

situācijas var rasties tikai tāpēc, ka<br />

trapplekst speciālistu. Tas ir jautājums par<br />

izglītību un arī valsts stratēģiju,” secina<br />

Ivars Ulmanis.<br />

Ignorē padomdevējus<br />

“Bapplevniecības likums paredz, ka Bapplevniecības<br />

padome darbojas kā valdības palīgs<br />

celtniecības jautājumos. Pa t l a b a n<br />

Bapplevniecības padome ir lieka. Tajā ir 25<br />

cilvēki, no kuriem lielai da∫ai ar celtniecību<br />

nav nekāda sakara. Pusotru gadu<br />

tur biju. Aizgāju tikai tāpēc, ka visi izstrādātie<br />

priek‰likumi uzreiz nonāca atkritumu<br />

grozā. Tie‰i tāpēc nekas nav<br />

uzlabojies arī pieminētajā mājok∫u jautājumā.<br />

Taču Bapplevniecības padome ir<br />

nepiecie‰ama, tikai to vajag reorganizēt.<br />

Tajā pietiek ar 10 profesionāliem<br />

bapplevniekiem. Ja padome pieņem lēmumus<br />

vai iesniedz priek‰likumus, tie ir<br />

vismaz jāizskata,” domā Jānis Lancers.<br />

Kur, kad un kādu<br />

ekspertu?<br />

2006. gada augustā Vispārējos bapplevnoteikumos<br />

(MKN 12) tika definēts jēdziens<br />

sabiedriski nozīmīga bappleve ar obligātu<br />

prasību veikt tādām bapplevēm ekspertīzi.<br />

Līdz ‰im nopietnākās ekspertīzes<br />

veica Valsts bapplevinspekcijas speciālisti,<br />

kas bija pieredzēju‰i ‰ajā jomā, taču<br />

pa‰reizējais likuma grozījumu projekts<br />

paredz at∫aut ‰o uzdevumu veikt jebkuram<br />

sertificētam speciālistam bez jebkādas<br />

jomas konkretizācijas. Sekas ‰ādai<br />

rīcībai var bapplet neprognozējamas.<br />

“Nozīmīgiem objektiem ekspertīzi<br />

nevar veikt viens cilvēks, lai arī kāds<br />

sertifikāts viņam bappletu. Es pieaicinu<br />

gan elektri˙i, gan sanitārtehni˙i, gan<br />

pārējos speciālistus. Jo īpa‰i aktuāli ir<br />

konstruktori, jo tas saistīts ar dro‰ību,”<br />

teic Rodrigo Pelsis.<br />

“Valsts interesēs ir nodro‰ināt<br />

ugunsdro‰ību, skaņas izolāciju, siltumenerģijas<br />

taupī‰anu, tāpēc valstij<br />

ir nepiecie‰ami ‰ajos jautājumos<br />

kompetenti eksperti. Piemēram, Vācijā<br />

svarīgākās konstrukcijas pārbauda<br />

un pieņem valsts eksperts. Viņi<br />

īpa‰u uzmanību pievēr‰ statiskajai<br />

noturībai,” skaidro Ivars Ulmanis.<br />

“ Latvijā pa‰reiz tiek pārkāpti daudzi likumi,<br />

bet ir lietas, kuru neievēro‰ana<br />

apdraud cilvēku dzīvību. Tikko La t v i j a s<br />

Bapplevinženieru savienības Tehniskā komiteja<br />

apskatīja divas mājas Rīgas centrā,<br />

jo saņēmām lapplegumu izvērtēt situāciju.<br />

Mājas saplaisāju‰as, konstrukcijas<br />

avārijas stāvoklī. Tur ekspertīze<br />

vispār nav bijusi. Tagad lappledz, lai La t v i-<br />

jas Bapplevinženieru savienība ir arbitrs.<br />

Taču sabiedriski nozīmīgiem objektiem<br />

noteikti nepiecie‰ams valsts eksperts,”<br />

uzskata Alberts Krols.<br />

Te ieskicētas tikai dažas aktualitātes,<br />

kas prasa konkrētu rīcību. Valstī pa‰-<br />

laik reģistrētas 4000 celtniecības organizācijas.<br />

Lielās firmas atradīs attīstības<br />

ce∫us, bet tas nenozīmē, ka<br />

valstī viss bapples kārtībā. Kas notiks<br />

mazpilsētās?<br />

Vairāk par ‰o tik‰anos lasiet mājaslapā<br />

w w w.lbs.building.lv un žurnāla<br />

Bapplevobjekts 2007. gada 1. numurā,<br />

portālā w w w. b u i l d i n g . l v r u b r i k ā<br />

Aktuāla tēma.<br />

Diskusija publicēta building.lv bapplevniecības<br />

gadagrāmatā, kas iznāks<br />

B T 1 bapplevniecības izstādes laikā<br />

marta beigās.<br />

Mārīte Šperberga<br />

Akt¥vÇkie LBS sadarb¥bas partneri 2006. gadÇ<br />

ApmÇc¥bÇs<br />

Knauf: JÇnis Kraulis, Andris Veinbergs<br />

Isover: Normunds Mitko<br />

Parox: Ronalds Liepi¿‰<br />

Projektï‰anÇ<br />

JS & Partneri: Juris Skalbergs<br />

Graf–X: Ruta Krappleskopa<br />

Arho:Viesturs Briedis<br />

OrganizatoriskajÇ un saimnieciskajÇ darb¥bÇ<br />

PBLC: JÇnis Lancers<br />

LEC: JÇnis Kols<br />

Cïsu dome: Gints ·˙enderis<br />

Cïsu bapplevnieks: Juris Si¿elobovs<br />

Ditton: Jurijs De¿isovs<br />

Re & Re: AinÇrs Pauni¿‰<br />

RBS SKALS: MÇris SaukÇns<br />

KU Lat–Holding: Alberts Krols<br />

AZ–Inter<br />

7<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

AKTUALITĀTES<br />

R¥gas satiksmes infrastruktappleras<br />

att¥st¥ba<br />

Rīgai izstrādāts un 2005. gadā<br />

apstiprināts galvenais teritorijas plā -<br />

no‰anas dokuments Rīgas teritorijas<br />

plānojums 2006.–2018. gadam, kur<br />

izstrādāta satiksmes infrastruktappleras<br />

attīstības koncepcija.<br />

politika, ielu tīkla un sabiedriskā<br />

transporta attīstības virzieni;<br />

vienota ārpilsētas transporta mezgla<br />

izveide un autoostas attīstība;<br />

Park & Ride sistēmas un sabiedriskā<br />

transporta aktivitātes paaugstinā‰ana.<br />

AKTUALITĀTES<br />

Gogo∫a, Tilta, Gaujas, Slāvu, Krustabaznīcas,<br />

Viska∫u–Džutas, Liepājas,<br />

Krustpils, Zolitappledes iela);<br />

* citi visvairāk noslogotie maģistrālo ielu<br />

krustojumi (Brīvības/Juglas iela,<br />

K. Ulmaņa iela/Vienības gatve,<br />

K . Ulmaņa–Liepājas iela, Va l m i e-<br />

ras/Stabu iela, Tēriņu/Cēres iela u. c . ) ;<br />

• liels ce∫u satiksmes negadījumu skaits;<br />

• lēna sabiedriskā transporta kustība;<br />

• paaugstināts vides piesārņojums.<br />

Galvenie problēmas avoti:<br />

• nav hierarhiska ielu sistēma dažādiem<br />

satiksmes veidiem, attālumiem<br />

un ātrumiem;<br />

• maģistrālo ielu sistēmai ir f r a g m e n-<br />

tārs raksturs, tranzīts un kravas transportu<br />

veidi vienā transporta plapplesmā;<br />

• pilsētā nav izveidota maģistrālo ielu<br />

sistēma kravas transporta un<br />

tranzīta satiksmes plapplesmām —<br />

īpa‰i pilsētas centrā;<br />

Attīstības plāna risinājumu realizācijai<br />

jāveic projektē‰anas un bapplevniecības<br />

darbi, nepiecie‰ami arī organizatoriskie<br />

pasākumi.<br />

Šo jautājumu īss izklāsts sadalīts ‰ādās<br />

sada∫ās:<br />

eso‰ās problēmas un pilsētas attīstības<br />

pamatvirzieni (vai plāno‰anas<br />

pamatnostādnes);<br />

satiksmes infrastruktappleras attīstības<br />

Eso‰ās problēmas satiksmes infras<br />

t r u k t apple r ā , kas izraisa lielu iedzīvotāju un<br />

satiksmes dalībnieku neapmierinātību:<br />

• ar transportu pārslogoti vairāki ielu<br />

tīkla posmi, starp tiem:<br />

* pieejas tiltiem (K. Va l d e m ā r a ,<br />

1 3 . janvāra, Lāčplē‰a, Kalnciema iela,<br />

Uzvaras bulvāris, Vienības gatve);<br />

* pirms dzelzce∫a līniju ‰˙ērsojumiem<br />

(Brīvības, Čaka, Deglava, Lāčplē‰a,<br />

2. attēls.<br />

Iespējamie attīstības<br />

centri un jaunās jauktas<br />

apbappleves teritorijas.<br />

1. attēls.<br />

Rīgas aglomerācijas<br />

robeža.<br />

8<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />

9

10<br />

AKTUALITĀTES<br />

• ievadielām centrā ir ierobežota<br />

caurlaides spēja;<br />

• nav kompleksa autonovietņu politika<br />

centrā — deficīts 10–15%<br />

no pieprasījuma;<br />

• ne visur gājējiem ir dro‰i ce∫i;<br />

• velosatiksmei nav dro‰u un ērtu<br />

ce∫u;<br />

• sabiedriskā transporta rito‰ā sastāva<br />

kvalitāte uzlabojas, tomēr liela<br />

da∫a, galvenokārt tramvaji un trolejbusi,<br />

ir novecojusi;<br />

• tramvaja līniju tīkls attīstīts n e p i e-<br />

t i e k a m i, sevi‰˙i lielajos d z ī v o j a m o s<br />

rajonos ( Purvciems, P∫avnieki, Ziepn<br />

i e k k a l n s ) ;<br />

• nepietiekami izmantots dzelzce∫a<br />

transports pasažieru pārvadājumiem<br />

pilsētā;<br />

• ārpilsētas transportam — vienota<br />

transporta mezgla trapplekums.<br />

Pilsētas attīstības plāna<br />

pamatnostādnes<br />

Iedzīvotāju skaits pilsētā saglabāsies<br />

stabils — 710 tappleksto‰i cilvēku.<br />

Pieaugums turpināsies Rīgas robežai<br />

piegulo‰ajās teritorijās — līdz 490<br />

tappleksto‰iem iedzīvotāju. Rīgas aglomerācijā<br />

(sk. 1. attēlu) saglabāsies<br />

iedzīvotāju pārdislokācijas tendence:<br />

• daudzstāvu dzīvojamo māju rajonos<br />

iedzīvotāju skaits samazināsies<br />

par 10–15%;<br />

• veidojas jauni daudzstāvu dzīvojamo<br />

un darījuma objektu kompleksi<br />

(piemēram, Ķīpsalā, Klīversalā,<br />

pie Lielirbes ielas u. c.);<br />

• aktivizējas mazstāvu dzīvojamās<br />

apbappleves procesi pie Rīgas pilsētas<br />

robežām.<br />

Darbavietu izvietojumā saglabāsies<br />

pa‰reizējā tendence — pārvietoties<br />

ārpus centra.<br />

Apkalpo‰anas centri turpinās a t t ī s t ī-<br />

ties ārpus pilsētas centra, papildinot<br />

to (t/c Alfa Krasta ielā, Olimpiskais<br />

centrs, Spilve u. c . — sk. 2. attēlu).<br />

20–30 gadu laikā Latvija var sasniegt<br />

pa‰reizējo ES valstu vidējo iek‰zemes<br />

kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju.<br />

Tātad celsies iedzīvotāju labklājība,<br />

un līdz ar to pieaugs personīgo<br />

automobi∫u skaits.<br />

Dažādām Rīgas teritorijām ir at‰˙irīgs<br />

apbappleves raksturs, līdz ar to arī<br />

at‰˙irīgas iespējas dažādu transporta<br />

veidu izmanto‰anā.<br />

Kravas transporta intensitātei s a g l a-<br />

bāsies tendence palielināties līdz ar<br />

iek‰zemes kopprodukta pieaugumu.<br />

Satiksmes infrastruktappleras<br />

attīstības mēr˙is<br />

Nodro‰ināt kustības brīvību un pieejamību<br />

sistēmu objektiem, izveidojot apvienotu,<br />

pārvaldītu, uz pieprasījumu<br />

atsaucīgu un videi draudzīgu sistēmu.<br />

3. attēls.<br />

Nākotnes attīstība atkarībā no<br />

‰ābrīža transporta politikas<br />

formulē‰anas rezultāta.<br />

Pa‰reizïjÇ att¥st¥ba<br />

Pa‰reizïjÇ situÇcija<br />

Att¥st¥bas tendence<br />

VïlamÇ<br />

nÇkotnes v¥zija<br />

Turpinājums nākamajā numurā.<br />

Ija Niedole,<br />

inženierzinātņu doktore,<br />

SIA IMINK projektu vadītāja,<br />

RTU Arhitektappleras katedras docente<br />

AKTUALITĀTES<br />

Latvijas bapplevniekiem<br />

nav tehnisku ‰˙ïr‰∫u<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />

vado‰ie speciālisti, detalizēti iepazinu -<br />

‰ies ar Rīgas koncertzāles bapplevniecības<br />

ieceri, secināja, ka nav tehnisku<br />

‰˙ēr‰∫u, kas liegtu ‰o projektu īstenot.<br />

15. februārī valsts aģentappleras J a u n i e<br />

“Trīs brā∫i” direktors Zigurds Magone<br />

aicināja LBS biedrus, Latvijas bapplevniecības<br />

nozares speciālistus, tostarp bapplevinženierus,<br />

ģeotehni˙us un ce∫u bappleves inženierus<br />

izteikt priek‰likumus par tehniskajiem<br />

risinājumiem, kas bappletu jāņem<br />

vērā turpmākajos Rīgas koncertzāles<br />

bapplevprojekta attīstības posmos.<br />

Eksperti norādīja, ka īpa‰a uzmanība<br />

jāpievēr‰ iespējamām appledens līmeņa<br />

izmaiņām Daugavā.<br />

Bapplevinženieris Valters Celmiņ‰ sēdē atzina,<br />

ka Rīgas koncertzāles bapplevniecībai<br />

izmantojamās tehnoloģijas, visticamāk,<br />

bapples sarežģītas un līdz ar to nebapples lētas.<br />

Savukārt bapplevinženieris Jānis La n c e r s ,<br />

runājot par ‰īs kultappleras celtnes izmaksām,<br />

uzsvēra, ka ir jānovērtē to procentuālā<br />

attiecība pret valsts budžetu un,<br />

bapplevējot ēku, jāmeklē nevis lētākie, bet<br />

labākie tehnoloģiskie risinājumi.<br />

LBS valdes priek‰sēdētājs Mārtiņ‰<br />

Straume atzina, ka Rīgas koncertzāle<br />

no tehniskās realizācijas viedok∫a ir<br />

objekts, kas bappletu pa spēkam Latvijas<br />

projektētājiem un inženieriem, turklāt<br />

vietējiem speciālistiem, kas vēlas<br />

sasniegt pasaules kolēģu līmeni, tas<br />

bappletu arī labs izaicinājums.<br />

Apsveicam KÇrli Rocïnu!<br />

Latvijas ZinÇt¿u akadïmijas (LZA) SenÇts apstiprinÇjis<br />

balvu ekspertu komisiju lïmumus un pie‰˙¥ris vÇrdbalvas.<br />

Par izcilu ieguld¥jumu kompoz¥to materiÇlu un sareÏÆ¥tu telpisku konstrukciju aprï˙inu<br />

metodikas un tehnoloÆiju izstrÇdï Fr¥driha Candera balva mehÇnikÇ pie‰˙irta LZA<br />

akadïmi˙im, RTU Bapplevniec¥bas fakultÇtes profesoram, LBS biedram KÇrlim Rocïnam.<br />

11<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

AKTUALITĀTES<br />

Duntes Ozoli<br />

AKTUALITĀTES<br />

Latvijas betona un<br />

dzelzsbetona raÏotÇjiem<br />

12<br />

LBS biedriem 22. februārī bija<br />

visai reta iespēja iepazīties ar tikko<br />

uzbapplevētu daudzdzīvok∫u māju<br />

Duntes ielā 28a, jo ne visi<br />

nekustamo īpa‰umu projektu<br />

attīstītāji uzdro‰inās uzņemt tik<br />

prasīgus un profesionālus viesus.<br />

LBS valdes priek‰sēdētāja vietniece<br />

Helēna Endriksone atzina, ka bapplevētāju<br />

risks parādīt namu LBS delegācijai<br />

ir attaisnojies, jo prasīgā publika<br />

gan skatījās un vērtēja, gan daudz<br />

jautāja, taču rezultātā objektu novērtēja<br />

atzinīgi.<br />

SIA BL Group projekta vadītājs Anatolijs<br />

Plahovs pastāstīja, ka, uzsākot<br />

darbus, nebijis tik lielu problēmu ar<br />

darbaspēku kā patlaban. 2005. gada<br />

septembrī tika pabeigta monolīto<br />

konstrukciju bappleve. Objektā strādāja<br />

50 darbuzņēmēji, bet pēdējā pusgadā<br />

— pat 230. Te bija daudznacionāla<br />

komanda, arī no Polijas.<br />

Ēkai ir trīs sekcijas, ko apkalpo pieci<br />

ātrgaitas lifti. Vienā no sekcijām no<br />

astotā stāva ir lejupejo‰as terases,<br />

kas atgādina kaskādi. Kopējā teritorija<br />

— 18 510 m 2 . Iedzīvotājiem ir savs<br />

skaists parks ar ozoliem, bērnu rota∫laukums<br />

un sporta laukums, suņu<br />

pastaigu laukums. Teritorijā ir videonovēro‰ana.<br />

Projektam bija stingra autoruzraudzība.<br />

SIA LPL arhitekts Viktors Ugrimovs<br />

Duntes ielā atradās vai katru<br />

dienu, un visi jautājumi tika risināti<br />

∫oti operatīvi. Namā un teritorijā nopietni<br />

domāts par dro‰ību no dažādiem<br />

aspektiem, arī par siltuma un<br />

skaņas izolāciju.<br />

Objektu regulāri apciemoja dažādas<br />

kontroles institapplecijas: Valsts ieņēmumu<br />

dienests, Valsts darba inspekcija,<br />

robežsardze. Tehnisko uzraudzību<br />

veica Inese Baltvilka.<br />

Objekts izmaksāja 10 700 000 latu.<br />

Projekta pasappletītājs Ivars Rudzītis pastāstīja,<br />

ka sākotnējā iecere bijusi bapplevēt<br />

vairākas se‰stāvu mājas, bet, lai saglabātu<br />

daudzos ozolus, tika izlemts<br />

par labu 15 stāvu namam, kas vēlāk<br />

izauga līdz 16 stāviem. Dzīvok∫i pirms<br />

celtniecības sākuma tika pārdoti par<br />

800 eiro m 2 , bet tagad jau par 2000<br />

eiro m 2 . Tie ir dažādi (vienas, divu, trīs,<br />

četru istabu, 15. un 16. stāvā — divu<br />

līmeņu) un ar dažādu apdari. Apsaimnieko‰ana<br />

maksā 0,51 Ls/m 2 .<br />

Dažos dzīvok∫os nākamajiem saimniekiem<br />

bija iespēja izvēlēties pa‰iem<br />

savus materiālus un sanitārtehniskās<br />

iekārtas, kas, protams, maigi izsakoties,<br />

celtniekiem krietni sarežģīja dzīvi.<br />

Vairākus mēne‰us dizainers burtiski<br />

dzīvoja objektā.<br />

Vairāk par Duntes Ozoliem l a s i e t<br />

mājaslapā www.duntesozoli.lv.<br />

Uz¿emti jauni biedri<br />

Olga Krilova, SIA Arhitektappleras —<br />

celtniecības kompānija „Bugroff”<br />

projektu vadītāja<br />

Irēna Bākule, Valsts kultappleras pieminek∫u<br />

aizsardzības inspekcijas<br />

kultapplervēsturiskās vides da∫as vadītāja<br />

Juris Monvīds Skalbergs, SIA JS &<br />

Partneri valdes priek‰sēdētājs<br />

Mārtiņ‰ Marģeris Putniņ‰, ē k u<br />

apsekotājs, privātprakse<br />

Aleksejs Tu r č e n k o , SIA B e l m a s t<br />

bappleve izpilddirektors<br />

Latvijas Betona savienība ‰ā gada 7. j applenijā<br />

rīko savu XVI zinātniski tehnisko<br />

konferenci. Savienības darbības galvenais<br />

mēr˙is ir izplatīt speciālistu vidapple zinā‰anas<br />

par jaunākajiem atzinumiem<br />

betona zinātnē, betona tehnoloģijā un<br />

tā izmanto‰anā bapplevniecībā. Tāpēc aicinām<br />

japples sniegt konferences dalībniekiem<br />

20–30 minapple‰u ziņojumu par japplesu<br />

firmas vai arī japplesu ārzemju kompanjonu<br />

sasniegumiem ‰ajā jomā.<br />

Uzaicināsim japplesu firmu piedalīties arī<br />

jauna tehniskā sporta veida sacensībās<br />

— Latvijas VI betona olimpiādē<br />

— ar savā firmā radītā visstiprākā<br />

betona paraugiem — trim standarta<br />

kubiņiem 100x100x100 mm ar firmas<br />

nosaukumu. Vēlams tos izgatavot<br />

pēc iespējas agrāk — jau tagad.<br />

Olimpiādē ‰ie paraugi tiks testēti<br />

presē, un sasniegtie spiedes stiprības<br />

rezultāti bapples teicams konkurētspējas<br />

raksturojums japplesu firmai.<br />

Iepriek‰ējā olimpiādē 2006. gadā sasniegtais<br />

spiedes stiprības rekords<br />

150 MPa pieder rapplepnīcai Consolis.<br />

Ja japplesu firma vēlas piedalīties, lappledzam<br />

paziņot sava ziņojuma nosaukumu<br />

vai tematu līdz ‰ā gada 30. martam<br />

pa e-pastu: valapsa@latnet.lv vai tālruņiem:<br />

7089296, 29151884.<br />

Videvuds Ārijs Lapsa,<br />

inženierzinātņu doktors,<br />

Latvijas Betona savienības<br />

valdes priek‰sēdētājs<br />

Vladislavs Draganovs, valsts akciju<br />

sabiedrības Valsts nekustamie<br />

īpa‰umi bapplevniecības noda∫as vadītājs<br />

Arnis Bolmanis, SIA Firma L4<br />

projektu vadītājs, hidrotehnikas<br />

b apple v i n ž e n i e r i s<br />

Nauris Inovskis, SIA Linde Bappleve projektē‰anas<br />

inženieris<br />

Kaspars Kurti‰s, SIA Taris Rīga inženieris<br />

konstruktors<br />

Uldis Vo i s k s , SIA d w g p r o j e k t u<br />

vadītājs<br />

SeminÇri. InformÇciju par seminÇriem, kas bappletu noder¥gi bapplevniec¥bÇ<br />

strÇdÇjo‰ajiem, meklïjiet mÇjaslapas www.lbs.building.lv sada∫Ç SeminÇri.<br />

13<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

14<br />

AKTUALITĀTES<br />

PapildinÇjums<br />

bapplevinÏenieru saimei<br />

Tikko RTU profesionālās bakalaura<br />

studijas Bapplevniecības fakultātē<br />

pabeidza Tomass Kidiks un Jānis<br />

Kreicburgs. Pui‰i ieguvu‰i bakalaura<br />

un inženiera diplomus. Abi jaunie‰i<br />

pārējo vidapple īpa‰i pamanāmi bija arī<br />

viņu izstrādāto darbu tēmu dē∫.<br />

Tomasa Kidika inženierdarba tēm<br />

a — Biroja un noliktavas ēku<br />

k o m p l e k s s, bakalaura darba<br />

t ē m a — Dzīvojamo ēku enerģētiskā<br />

sanācija La t v i j ā – Vā c i j ā. Bakalaura<br />

darba tēmu viņ‰ izvēlējās tās<br />

aktualitātes dē∫: enerģētiskie resursi<br />

k∫applest aizvien dārgāki, tiek ieviesti<br />

jauni Eiropas Savienības normatīvi,<br />

cilvēki vēlas efektīvāk apsaimniekot<br />

savu īpa‰umu — dzīvojamo fondu.<br />

Lai varētu pienācīgi izstrādāt<br />

bakalaura darbu, Tomass Le o n a r d o<br />

da Vinci programmas ietvaros<br />

četrus mēne‰us praktizējās Vā c i j a s<br />

pilsētas Hannoveres kompānijā<br />

GBH — Die Gesellschaft für Bauen<br />

und Wohnen Hannover mbH.<br />

Patlaban Tomass strādā kompānijā<br />

Alta par projektu vadītāja asistentu.<br />

Bapplevniecību iepazinis jau kop‰<br />

1 4 gadu vecuma kā palīgstrādnieks<br />

remontdarbos. Studiju laikā sāka<br />

strādāt kompānijā Vi n c e n t s, kur viņu<br />

uzaicināja pasniedzējs Albīns Skudra.<br />

Tur bija iespējams apvienot mācības<br />

ar darbu.<br />

Mācības Tomass vēlas turpināt, tikai<br />

pagaidām vēl nav izlēmis, vai to darīs<br />

Latvijā vai kādā citā valstī. Ja turpinās<br />

studijas Latvijā, centīsies izmantot<br />

iespēju maģistra darbu vai<br />

vismaz tā da∫u izstrādāt kādā no<br />

Eiropas valstu universitātēm.<br />

Jānis Kreicburgs strādā SIA S k o n t o<br />

Bappleve par projektu vadītāja asistentu<br />

starptautiskā projektā. Pusotra gada<br />

laikā viņ‰ ieguvis labu pieredzi starptautisku<br />

celtniecības projektu vadībā,<br />

celtniecības organizācijā un apjautis,<br />

cik ∫oti prakse at‰˙iras no teorijas. Inženierdarba<br />

tēmai Viesnīca Rīgā, Elizabe -<br />

tes ielā viņ‰ izvēlējās objektu, pie kura<br />

strādā. Objekta sarežģītības pakāpe un<br />

apmēri ievērojami pārsniedza inženierprojekta<br />

līmeni, toties iegappletā informācija,<br />

piemēram, konstruktīvo risinājumu<br />

padzi∫inātā izpratne, lieti noder Jāņa<br />

ikdienas darbā.<br />

Bakalaura darba tēma — B apple v n i e c ī b a s<br />

procesu vadība Rietumeiropā. Oksi -<br />

dentālās pieredzes adaptācija La t v i j a s<br />

a p s t ā k ∫ i e m. Strādājot kopā ar daudzu<br />

nacionalitā‰u pārstāvjiem — savu nozaru<br />

profesionā∫iem — bieži vien par<br />

vienu un to pa‰u jautājumu veidojas<br />

pavisam dažādas un pretējas izpratnes,<br />

tāpēc Jānim ‰˙ita svarīgi izpētīt,<br />

kā at‰˙iras bapplevniecības procesu vadība<br />

Latvijā, novērtējot arī padomju<br />

AKTUALITĀTES<br />

celtniecības prakses pozitīvās un negatīvās<br />

iezīmes, no tā, kas jau gadu<br />

desmitiem tiek lietots Rietumeiropas<br />

valstīs un Skandināvijā.<br />

Jānis, izmantojot studiju piedāvātās<br />

iespējas, ES programmas S o c r a -<br />

tes/Erasmus ietvaros vienu semestri<br />

mācījās Berlīnes Tehnikas un ekonomikas<br />

universitātē (F H T W – B e r l i n) .<br />

Rudenī Jānis turpinās mācības Tehniskajā<br />

universitātē maģistrantapplerā.<br />

Patlaban viņ‰ gatavo pieteikumu, lai<br />

iegappletu stipendiju maģistra darba izstrādei<br />

Šveicē, Luasānas Federālajā<br />

politehnikumā. Ja izdosies, nākamā<br />

mācību gada rudens semestri Jānis<br />

aizvadīs Rīgā, pavasara semestri —<br />

Luasānā. Par krietni tālākiem plāniem<br />

vēl nav īsti dro‰s, taču, iespējams,<br />

studēs industriālo vai tehnoloģiju<br />

menedžmentu. Viņ‰ uzskata, ka<br />

ir ∫oti daudz labu augstskolu, piemēram,<br />

ESTP un EPC Francijā vai HTW-<br />

Karlsruhe Vācijā, un ir daudz lielisku<br />

iespēju iegapplet labas stipendijas.<br />

Foto no personīgā arhīva<br />

Apsveicam jubilÇrus!<br />

Jo vairÇk tu dosi no sevis, negaidot<br />

neko pret¥, jo vairÇk sa¿emsi, turklÇt<br />

bieÏi pavisam negaid¥tÇ veidÇ.<br />

Cilvïks tikai tad spïj bapplet ¥sti laim¥gs,<br />

kad japplet — vi¿‰ var bapplet noder¥gs citiem<br />

cilvïkiem, vi¿a eksistence pasaulei<br />

patie‰Çm kaut ko noz¥mï.<br />

(Braiens Tr e i s i j s )<br />

janvÇr¥<br />

KÇrli Pundi¿u<br />

Silviju Spri¿Æi<br />

Robertu Jaku‰onoku<br />

Andreju øi˙itinu<br />

JÇni Ivbuli<br />

Valdi Bogdanovu<br />

februÇr¥<br />

Vladimiru Afanasjevu<br />

Vitoldu Ku‰neru<br />

IlmÇru Bredrovski<br />

Juri KaurÇtu<br />

KÇrlis Si∫˙i<br />

VoldemÇru Rapplesi¿u<br />

Anatoliju Gorbunovu<br />

MÇrti¿u Kukemilku<br />

Ritu Skrasti¿u<br />

Egiju Jaunzemu<br />

Andri GarklÇvu<br />

Vairu Ronimoisu<br />

martÇ<br />

Viktoru DoroÏko<br />

Edv¥nu Zirn¥ti<br />

Vilhelmu PuÏuli<br />

Gunti O‰mucnieku<br />

IlmÇru Indrikovu<br />

Juri Peksi<br />

Par jubilÇriem varat las¥t mÇjaslapÇ<br />

www.lbs.building.lv sada∫Ç JubilÇri.<br />

Par pïdïjiem mïne‰iem —<br />

sada∫Ç AktualitÇtes.<br />

15<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

PROBLĒMA<br />

STOP nekvalitat¥viem<br />

bapplevprojektiem<br />

VALDES SĒDES<br />

ProfesionÇ∫i pie Profa<br />

2006. gada pēdējā —<br />

19. decembra — sēdē Latvijas<br />

Bapplevinženieru savienības valde<br />

un reģionālo kopu vadītāji tikās<br />

izbraukumā — lielveikalā<br />

profesionālim Profs.<br />

16<br />

Bapplevniecības tirgus dalībnieki: bapplevfirmu<br />

pārstāvji, investori, pasappletītāji, arhitekti,<br />

projektētāji, bapplevuzraugi un sabiedrisko<br />

organizāciju pārstāvji tikās Latvijas<br />

Bapplevinženieru savienībā, lai runātu par<br />

bapplevprojektu kvalitātes straujo lejupslīdi<br />

un iespējām ‰o procesu apturēt.<br />

Mu∫˙īgi ir gaidīt, līdz notiek avārija,<br />

un tikai tad celt trauksmi. Tāpēc La t v i-<br />

jas inženieri izsaka priek‰likumus, kā<br />

līdz tam nenonākt. Krievijā un Eiropā<br />

notiku‰o avāriju ekspertīzes apliecina,<br />

ka k∫appledas pie∫autas projektē‰anā, nevis<br />

celtniecībā. Pagāju‰ajā gadā arī<br />

Latvijā prasmīgi bapplevuzraugi novērsa<br />

vairākas rupjas projektētāju k∫appledas sabiedriskās<br />

celtnēs. Par laimi, iztikām<br />

bez avārijām un publiska vērtējuma<br />

projektētāju darbam un celtniekiem,<br />

kas nepamanīja projektētāju k∫appledas.<br />

LBS birojā vienpadsmit kungi raksturoja<br />

pa‰reizējo situāciju katrs no savas<br />

darbības skatupunkta un izteica<br />

priek‰likumus, kas ‰ajā jomā bappletu<br />

darāms tālākā nākotnē, ar kādiem līdzek∫iem<br />

tas sasniedzams.<br />

Kas pa‰laik notiek? Pieprasījums ir lielāks<br />

par piedāvājumu. No aprites izkritusi<br />

vesela paaudze. Izglītības iestādes<br />

nespēj tādā tempā sagatavot jaunus<br />

speciālistus. Tikko universitātes beigu-<br />

‰ie tiek iemesti reālajā dzīvē, bet nevienam<br />

nav laika viņus praktiski apmācīt.<br />

Diemžēl Latvijā pasappletītājs vēl nav tik<br />

kompetents, lai iesaistītos bapplevniecības<br />

procesā kop‰ pa‰a sākuma, tas<br />

n o z ī m ē — jau projekta izstrādā‰anas<br />

stadijā. Ir sastopamas galējības: arhitekts<br />

par pasappletītāja naudu vēlas uzcelt<br />

sev pieminekli, pasappletītājs par nelielu<br />

naudu grib labu projektu, turklāt<br />

bieži vien pats nezina, ko tie‰i vēlas.<br />

Savairoju‰ies neprofesionāli attīstītāji,<br />

kas piedāvā vienu vai pāris projektu<br />

un degradē nekustamo īpa‰umu<br />

tirgu: uz papīra pārdod p∫avās un<br />

purvos iesēdinātas mājas, dzīvok∫us,<br />

kuros jau pirmajā gadā aizsalst<br />

appledensvads, iemetas sēnīte. Un pircējs<br />

notic. Sauklis “Labi, lēti, ātri!” ir<br />

degradējies, jo tas nav iespējams.<br />

“Ir trīs punkti, turklāt vienādā līmenī:<br />

pasappletītājs, projektētājs, celtnieks. Tikai<br />

tad var runāt par kvalitāti,” uzskata<br />

projektē‰anas biroja Arho valdes<br />

priek‰sēdētājs Viesturs Briedis.<br />

Ko domā pārējie diskusijas dalībnieki<br />

un kur viņi redz problēmas atrisinājumu<br />

gan tuvākajā nākotnē, gan ilgtermiņā,<br />

lasiet žurnālā Latvijas Bapplev -<br />

niecība Nr. 1 (marts).<br />

Vispirms neliela ekskursija sanitārtehnikas,<br />

ventilācijas, apkures, bapplevstiprinājumu,<br />

instrumentu, elektromateriālu,<br />

apgaismojuma, telekomunikāciju<br />

pasaulē, kas no 2001. g a d a<br />

piecu darbinieku idejām izaugusi līdz<br />

30 miljonu apgrozījumam un 220<br />

darbiniekiem ar ambicioziem plāniem<br />

bapplet ne vien lielākajiem La t v i j ā ,<br />

bet arī Baltijā.<br />

Ekskursiju veikalā vadīja un par Pr o f a<br />

plāniem stāstīja SIA Profs Latvija v a l-<br />

des priek‰sēdētājs ˛irts Vilciņ‰. Pr o f a<br />

devīze “Pārbaudīti māju instalāciju risinājumi”<br />

liecina par pilnu augstas<br />

kvalitātes inženiertehnisko un elektrotehnisko<br />

materiālu klāstu jebkura<br />

elektroapgādes, apgaismes, vājstrāvas,<br />

appledensapgādes, ventilācijas<br />

un apkures projekta īsteno‰anai. Pr e-<br />

ces pla‰ā izvēlē var nopirkt tirdzniecības<br />

centrā vai arī pasappletīt pēc lielāko<br />

ražotāju katalogiem. Noliktavās eso-<br />

‰ais preču apjoms spēj nodro‰ināt<br />

pat ∫oti liela projekta savlaicīgu komplektāciju<br />

un realizāciju.<br />

Sadarbībā ar klientiem tiek organizēti<br />

semināri visās Profa darbības jomās.<br />

Profa p a r t n e r i ir vairāk nekā 2000 vado‰o<br />

Eiropas elektromateriālu, gaismas<br />

˙ermeņu, sanitārtehnikas, apkures,<br />

appledensapgādes, ventilācijas un<br />

kondicionē‰anas materiālu, bapplevstiprinājumu<br />

un instrumentu ražo‰anas<br />

uzņēmumu ar augstām produkcijas<br />

kvalitātes normām, kā arī pastāvīgām<br />

investīcijām produkcijas uzlabo‰anā.<br />

Lapplek, tādā profesionālā gaisotnē notika<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienības valdes<br />

atskats uz jau gandrīz aizgāju‰o gadu.<br />

LBS valdes priek‰sēdētājs Mārtiņ‰<br />

Straume runāja par labajām lietām un<br />

teica paldies aktīvākajiem valdes locek-<br />

∫iem, kā arī pieminēja neīstenotos un<br />

neizdevu‰os darbus, kuriem 2007. g a-<br />

dā jāvelta vairāk laika un uzmanības,<br />

lai iecerētais tomēr izdotos. Tas attiecas<br />

gan uz globālām aktualitātēm bapplevniecībā,<br />

gan LBS darbību. Valdes locekle,<br />

Vides ministrijas Investīciju departamenta<br />

direktore Vija Gēme atgādināja<br />

par jauno inženieru sagatavo‰anu un<br />

veiksmīgi aizsākto sadarbību ar augstskolām,<br />

kas jāturpina arī jaunajā gadā.<br />

17<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

VALDES SĒDES<br />

SEKCIJU DARBS<br />

Starptautiskie sakari<br />

18<br />

Transporta plapplesma pieaug.<br />

KÇ bapples ar ce∫iem?<br />

LBS janvāra valdes sēdē aktuālākais<br />

temats bija Rīgas pilsētas perspektī -<br />

vās transporta sistēmas attīstība.<br />

Rīgā ir vairāki pārslogoti transporta<br />

mezgli, ielu tīkli ir fragmentāri un<br />

neiek∫aujas kopējā sistēmā, pieaug<br />

negadījumu skaits, sabiedriskais<br />

transports ir lēns. Protams, līdz ar<br />

transportlīdzek∫u skaita palielinā‰anos<br />

aug arī cilvēku neapmierinātība,<br />

jo Rīgā nav izveidota kaut cik pieņemama<br />

satiksmes shēma. Par pētījumiem,<br />

par iespējām un variantiem<br />

sakārtot transportlīdzek∫u kustību<br />

galvaspilsētā tādā veidā, lai pēc<br />

20–30 gadiem tā bappletu tik labā līmenī<br />

kā ekonomiski attīstītās valstīs,<br />

LBS valdi informēja SIA IMINK valdes<br />

locekle, RTU Arhitektappleras katedras<br />

docente, inženierzinātņu doktore Ija<br />

Niedole.<br />

“Satiksmes infrastruktappleru visā pasaulē<br />

kavē finansējuma trapplekums un nekustamo<br />

īpa‰umu iegapple‰anas problēmas.<br />

2007. gadā Rīgas pilsētas budžetā<br />

pieci miljoni latu atvēlēti seguma<br />

atjauno‰anai. Tas tiks darīts<br />

11. novembra krastmalā, Juglas, Lokomotīves,<br />

Bauskas ielā un citur. Ir finansējums<br />

satiksmes pārvadam Rīga–Skulte<br />

un pārbrauktuvei Sarkandaugavā.<br />

Ir līdzek∫i arī sīkākiem objektiem<br />

— Jaunmoku ielai, Krapplezes ielai,”<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />

valdei pastāstīja Rīgas domes Satiksmes<br />

departamenta direktora vietnieks<br />

Edgars Strods. Viņ‰ valdi informēja<br />

arī par citām iestrādēm un domes<br />

atvēlētajiem līdzek∫iem gan projektē‰anai,<br />

gan bapplevniecībai.<br />

Vairāk informācijas Rīgas domes Satiksmes<br />

departamenta mājaslapā<br />

www.satdep.lv.<br />

Starptautisko sakaru sekcijā darbo -<br />

ties pieteiku‰ies vairāki tikko uz -<br />

ņemti LBS biedri: Anita Krauze, VAS<br />

Diplomātiskais serviss Bapplevuzraudzī -<br />

bas departamenta direktore, Māra<br />

Olengoviča, VAS Diplomātiskais serviss<br />

Apsaimnieko‰anas departamen -<br />

ta direktore, Lauris Lācgalvis, SIA<br />

A.B.C. pamati izpilddirektors, Gunta<br />

Saule-Pavlovska, NBS AŠ Nodro‰inā -<br />

juma departamenta plāno‰anas da -<br />

∫as kvalificēta speciāliste.<br />

LBS valde nolēma sagatavot priek‰likumus<br />

pasaules konferencei Lielbritānijā,<br />

kurā bija paredzēts prezentēt La b ā k ā s<br />

prakses projektus par izcili radītu vidi.<br />

Sekcija ieteica sagatavot un iesniegt informāciju<br />

par Cēsu rajonā topo‰o ekoloģisko<br />

ciematu. LBS un BSSI pārstāvji<br />

septembrī apmeklēja Cēsu rajona<br />

Amatciemu (raksts žurnāla B apple v i n ž e n i e -<br />

ris 3. numurā) un pozitīvi novērtēja redzēto.<br />

Tas ir projekts, kas Latvijas mērogā<br />

ar saviem za∫ajiem principiem, vērienu<br />

un konsekvenci iegapples īpa‰u vietu.<br />

Sekcija ir uzsākusi informācijas apmaiņu<br />

ar Lielbritānijā dibināto bapplevinženieru<br />

institappleciju UK Institution of Structu -<br />

ral Engineers un tās asociēto biedru<br />

Alanu Mannu. Šī institapplecija Lielbritānijā<br />

dibināta 1908. gadā kā Betona institapplets<br />

(Concrete Institute), kas bija nepiecie‰ams,<br />

lai pieņemtu noteikumus<br />

par betona pareizu lieto‰anu bapplevniecībā.<br />

Patlaban tas apvieno 21 000 biedru<br />

109 valstīs un tam ir 32 filiāles, noda∫as<br />

un sekcijas visā pasaulē.<br />

Lauris Lācgalvis Londonā apmeklēja<br />

institappletu, lai noskaidrotu, vai institappleta<br />

asociētais biedrs Alans Manns ir tiesīgs<br />

risināt sarunas par sadarbību ar<br />

citu valstu profesionālajām inženieru<br />

apvienībām. Lauris Lācgalvis turpina<br />

sazināties ar Alanu Mannu elektroniski.<br />

Institappleta prezidents ‰ogad apmeklēs<br />

Austrumeiropas valstis, savukārt<br />

Alans Manns plāno ierasties Latvijā.<br />

Pēc konsultatīvās sanāksmes par bapplevinženieru<br />

darba pieredzi ārzemēs, kurā<br />

piedalījās bapplevuzņēmēji, bapplevinženieri,<br />

bapplevuzraugi, kas strādāju‰i dažādās valstīs<br />

(informācija žurnāla Bapplevinženieris 3 .<br />

numurā), LBS tika pieņemts lēmums<br />

par nepiecie‰amību turpināt citu valstu<br />

bapplevniecības dalībnieku pieredzes izzinā-<br />

‰anu, izmantojot ārvalstīs strādājo‰os<br />

bapplevinženierus un tehniskos vadītājus.<br />

Bappledams Ukrainā, Lauris Lācgalvis ar<br />

Latvijas vēstniecības un LIAA darbinieku<br />

palīdzību sagatavoja pieejamo<br />

informāciju par bapplevniecības likumdo‰anas<br />

aktiem Ukrainā. Tomēr da∫a<br />

informācijas ir tikai ukraiņu valodā,<br />

tāpēc jāpiesaista speciālisti, kas varētu<br />

precīzi iztulkot nepiecie‰amos likumdo‰anas<br />

aktus.<br />

Darāmā ir daudz, īpa‰i — apkopojot<br />

informāciju par citu valstu bapplevniecības<br />

likumdo‰anas jautājumiem. Plānots<br />

noteikt prioritātes gan nepiecie-<br />

‰amā informācijas apjoma ziņā, gan<br />

attiecībā uz valstīm, no kurām ‰āda<br />

informācija bappletu iegapplestama.<br />

Te lieti noderētu LBS biedru atsaucība,<br />

tāpēc — rakstiet, zvaniet, informējiet!<br />

Un atcerieties Žana Žaka Ruso vārdus:<br />

“Tērējiet savus spēkus piesardzīgi, lai<br />

vēlāk varētu paveikt vairāk, bet uzmanieties<br />

izdarīt par maz!”<br />

Aivars Caune,<br />

LBS valdes loceklis,<br />

Starptautisko sakaru sekcijas vadītājs<br />

19<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

SEKCIJU DARBS<br />

Prakses laikÇ meklï lekciju<br />

pierakstus<br />

1. rindā no kreisās — Aivars Džeriņ‰ un Raitis Brencis.<br />

SEKCIJU DARBS<br />

LLU pirmsdiploma ražo‰anas<br />

prakses vadītāja Sandra Guste<br />

un students Mārtiņ‰ Brapplevers.<br />

Mārtiņ‰ Brapplevers bija gandarīts par<br />

praktisko iemaņu apgapple‰anu, veicot<br />

bapplevuzrauga palīga pienākumus uzņēmumā<br />

SIA Firma L4 Saulkrastu apvedce∫a<br />

bapplevniecības posmā, savukārt<br />

Aivars Džeriņ‰ — veicot bapplevuzrauga<br />

palīga pienākumus SIA P VA B R ī g a s<br />

bapplevobjektā Panorama PLAZA.<br />

Uldis Liepa-Liepiņ‰, kas strādāja AS<br />

UPB AILE TKB un praktizējās fasāžu un<br />

logu konstrukciju montāžas darbu vadī‰anā,<br />

prakses laikā tika nosappletīts komandējumā<br />

uz Īslandi, kur guva vērtīgu<br />

pieredzi par Eiropas bapplevniecības<br />

tendencēm un darbu organizē‰anu.<br />

Da∫a topo‰o bapplevinženieru sniedza pārskatu<br />

par prakses laiku projektē‰anas<br />

organizācijās. SIA Ēka un bappleve k ā<br />

prakses vietu bija izvēlējies Ingus Pu t r a ,<br />

SIA Bappleve un forma — Solvita Siliņa,<br />

Lauris Vecbērzs un Deniss Žuravskis.<br />

Vairākums studentu uzsvēra vērtīgās<br />

praktiskās zinā‰anas, ko guvu‰i praksē,<br />

un pauda atziņu, ka prakses laikā<br />

itin bieži vēru‰i va∫ā lekciju pierakstus,<br />

lai atsvaidzinātu lekcijās apgappletās<br />

teorētiskās zinā‰anas.<br />

Prakse tika ieskaitīta visiem pārskatus<br />

sagatavoju‰ajiem studentiem. Tr ī s<br />

studentu prakse tika novērtēta ar<br />

augstāko atzīmi — 10.<br />

Guntars Šterns,<br />

LBS valdes loceklis,<br />

Jauno speciālistu sekcijas vadītājs<br />

Autora foto<br />

20<br />

Latvijas La u k s a i m n i e c ī b a s<br />

universitātes Lauku inženieru<br />

fakultātē (LIF) 2007. gada 24. janvārī<br />

notika nobeiguma seminārs par<br />

5 . kursa studentu bapplevniecības praksi<br />

Latvijas bapplevuzņēmumos Eiropas<br />

Sociālā fonda finansētās aktivitātes<br />

Atbalsts mācību prakses īsteno‰anai<br />

profesionālās izglītības un augstākās<br />

izglītības studentiem projekta La t v i j a s<br />

Lauksaimniecības universitātes La u k u<br />

inženieru fakultātes augstākās profesionālās<br />

izglītības programmas bapplevniecībā<br />

studentu kvalifikācijas prakse<br />

Latvijas bapplevuzņēmumos i e t v a r o s .<br />

Prakses pārskatu aizstāvē‰anai bija iesniegu‰i<br />

23 studenti, komisijā bija LLU<br />

LIF vadītāji un pasniedzēji Silvija Štrausa,<br />

Sandra Guste, Jānis Mēnesis, Inita<br />

Vikse un Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />

valdes loceklis Guntars Šterns.<br />

Topo‰ie bapplevinženieri analizēja prakses<br />

laikā iegappleto pieredzi un izteica daudzas<br />

praktiskas ierosmes par to, kas bappletu jāpilnveido<br />

gan mācību procesā, gan<br />

prakses laikā Latvijas bapplevuzņēmumos.<br />

Jānis Borisēvičs (prakses vieta — SIA<br />

Bazalts) ierosināja pirms prakses uzsāk‰anas<br />

tikties ar praktizējo‰iem<br />

bapplevdarbu vadītājiem, kas detalizētāk<br />

iepazīstinātu ar ražo‰anas praksē<br />

gaidāmajiem uzdevumiem.<br />

Raitis Brencis (prakses vieta — SIA<br />

Zemgales tehnoloģiskais centrs) norādīja<br />

uz komplicētām procedapplerām<br />

pa‰valdību un valsts iestādēs, ar ko<br />

saskāries, formējot dokumentāciju<br />

privātmājām no projektu saskaņo‰anas<br />

līdz nodo‰anai ekspluatācijā.<br />

Latvijas BapplevinÏenieru savien¥ba organizï kÇrtïjos<br />

kvalifikÇcijas cel‰anas kursus bapplevprakses<br />

sertifikÇtu der¥guma termi¿a pagarinljanai<br />

ïku bapplevspeciÇlistiem — 2007. gada 12. un 13. apr¥l¥<br />

(aicinÇm ïku bapplevspeciÇlistus, kam bapplevprakses sertifikÇta<br />

der¥guma termi¿‰ beidzas 2007. gada 11. septembr¥);<br />

ce∫u, tiltu bapplevspeciÇlistiem — 2007. gada 25. maijÇ<br />

(aicinÇm ce∫u, tiltu bapplevspeciÇlistus, kam bapplevprakses sertifikÇta<br />

der¥guma termi¿‰ beidzas 2008. gada 1. janvÇr¥).<br />

Kursi notiks R¥gas Skolïnu pil¥ K. Barona ielÇ 99, R¥gÇ.<br />

Katram pretendentam uz bapplevprakses sertifikÇta der¥guma<br />

termi¿a pagarinljanu tiks izsapplet¥ts uz mÇjas adresi pazi¿ojums<br />

par kursiem un kursu programma.<br />

LBS administrÇcija<br />

21<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

OBJEKTS<br />

Dienvidu tilta trases<br />

projektï‰ana un bapplevniec¥ba<br />

Atbilsto‰i Rīgas domes 2002. gada<br />

29. janvāra lēmumam Nr. 950<br />

Par Daugavas Dienvidu tilta projektu<br />

Rīgas domes Pilsētas attīstības depar -<br />

taments kā pasappletītājs 2002. gadā sā -<br />

ka darbu pie ‰ā projekta realizācijas.<br />

Sākotnēji tika izstrādāts projektē‰anas<br />

uzdevums Dienvidu tilta trasei no<br />

Vienības gatves Daugavas kreisajā<br />

krastā līdz Slāvu rotācijas aplim<br />

Daugavas labajā krastā. Kopējais<br />

trases garums — astoņi kilometri.<br />

Tika izstrādāts skiču projekts. To apstiprināja<br />

2003. gada 20. japplenijā. Skiču<br />

projekta izstrādē galvenais projektētājs<br />

bija SIA Tiltprojekts (vadītājs G.<br />

Rusinovs), kas izstrādāja trases autoce∫u<br />

plānojumu, konstruktīvos risinājumus<br />

estakādēm pāri Krasta un Maskavas<br />

ielai. Dienvidu tilta konstrukciju<br />

tā saucamo ‰prenge∫u sistēmu izstrādāja<br />

Sanktpēterburgas projektē‰anas<br />

institapplets Giprostroimost (galvenais inženieris<br />

I. Ko∫u‰evs). Pēc 2002. gadā<br />

notiku‰ā plenēra Par Dienvidu tilta ar -<br />

hitektappleras un konstruktīvajiem risinā -<br />

jumiem dalībnieku atlases tilta arhi-<br />

OBJEKTS<br />

tektappleras un dizaina izstrādi uzticēja<br />

veikt projektē‰anas grupai A r h i t e k t o -<br />

nika (galvenais arhitekts I. La z d i ņ ‰ ) .<br />

Tika izsludināts konkurss Dienvidu<br />

tilta pār Daugavu Rīgā ar pieejām<br />

pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādā‰anai<br />

un bapplevniecībai, kurā piedalījās<br />

divas vietējās un piecas ārvalstu<br />

firmas. Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība<br />

Dienvidu tilts, kurā ietilpst<br />

se‰as Latvijas bapplevorganizācijas: AS<br />

BMGS, AS Latvijas tilti, SIA Rīgas tilti,<br />

SIA Skonto bappleve, SIA Tilts, SIA Via -<br />

dukts. Pilnsabiedrība Dienvidu tilts<br />

izveidota 2002. gada japplelijā.<br />

Dienvidu tilta trases realizācija sadalīta<br />

trīs kārtās.<br />

Pirmā kārta, par kuras projektē‰anu<br />

un bapplevniecību bija izsludināts konkurss,<br />

ir no Bauskas ielas Daugavas<br />

kreisajā krastā līdz Slāvu dzelzce∫a<br />

pārvadam labajā krastā. Trases garums<br />

— 2,5 kilometri. Izmaksas —<br />

85,12 miljoni latu. Trase ietver ce∫u<br />

da∫u no Bauskas ielas līdz Daugavai<br />

un no estakādes pāri Krasta un Maskavas<br />

ielai līdz Slāvu dzelzce∫a pārvadam.<br />

Nozīmīgākās pirmās kārtas inženieru<br />

bappleves ir Dienvidu tilts pār<br />

Daugavu un trīs līmeņu estakāde<br />

pāri Krasta un Maskavas ielai. Šī estakāde<br />

ir pirmā trīs līmeņu transporta<br />

bappleve Latvijā. Pirmās kārtas projektē‰ana<br />

un bapplevniecība tiks veikta par<br />

aizņēmumu, ko pa‰valdība atmaksās<br />

ilgtermiņā — 20 līdz 30 gadu laikā.<br />

Pasappletītāja funkcijas veic un pirmās<br />

kārtas projektē‰anas un bapplevniecības<br />

projektu vada Pilsētas attīstības<br />

departamenta Dienvidu tilta bappleves direkcija.<br />

Atbilsto‰i Rīgas domes 2004.<br />

gada 10. februāra lēmumam Nr. 2878<br />

22<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />

23

OBJEKTS<br />

PERSONĪBA<br />

24<br />

Par Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā ar<br />

pieejām pirmās kārtas tehniskā pro -<br />

jekta izstrādā‰anas līgumu 2004. gada<br />

31. martā sākta projektē‰ana. Pr o-<br />

jekts akceptēts 2005. gada 8. augustā.<br />

Saskaņā ar 2004. gada 12. oktobra<br />

Rīgas domes lēmumu Nr. 3478 Pa r<br />

Dienvidu tilta pirmās kārtas bapplevniecī -<br />

bas līgumu 2004. gada novembrī sākta<br />

Dienvidu tilta bapplevniecība. Pa t l a b a n<br />

iebetonēti visi balsti, kurus komisija<br />

pieņēma 2005. gada 21. decembrī tilta<br />

laiduma uzbīdī‰anai. Pabeigta tilta<br />

laiduma metāla konstrukciju uzbīdī‰ana,<br />

veikts ievērojams darbs estakādes<br />

Dienvidu tilta trases raksturojums<br />

pāri Krasta un Maskavas ielai izbapplevē,<br />

balstu un estakādes laidumu betonē-<br />

‰ana izpildīta aptuveni 50% apjomā,<br />

ieguldītas inženierkomunikācijas Daugavas<br />

kreisajā un labajā krastā.<br />

Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu<br />

dzelzce∫a pārvada rekonstrukciju. La i ,<br />

realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu<br />

pārtraukt ‰īs transporta bappleves funkciju,<br />

vispirms tiks uzbapplevēts jauns četru<br />

brauk‰anas joslu pārvads. Pēc tā pabeig‰anas<br />

un ekspluatācijas uzsāk‰anas<br />

paredzēta pa‰reiz eso‰ā pārvada<br />

rekonstrukcija. Vienlaikus ar minēto<br />

tiks veikta arī Slāvu rotācijas ap∫a trīs<br />

līmeņu estakādes bapplevniecība.<br />

Tre‰ajā kārtā plānots izbapplevēt autoce-<br />

∫u no Vienības gatves līdz Bauskas ielai,<br />

kurā tiks veidoti divu līmeņu<br />

krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas<br />

ielu. Ziepniekkalna iela iecerēta<br />

kā galvenā iebrauk‰anas maģistrāle<br />

Rīgā no dienvidu virziena.<br />

Eduards Raubi‰ko,<br />

Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />

departamenta Dienvidu tilta<br />

bappleves direkcijas vadītājs<br />

Dienvidu tilta direkcijas arhīva foto<br />

Nosaukums Garums, Izmaksas, milj. LVL Realizācijas<br />

km 2003. gada cenās termiņi, gadi<br />

1. Pirmā kārta — no Bauskas ielas<br />

līdz Slāvu dzelzce∫a pārvadam 2,5 85,12 2004.–2008.<br />

2. Otrā kārta — Slāvu dzelzce∫a<br />

pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu<br />

estakādes bapplevniecība Slāvu rotācijas aplī 1,0 ~58,95 ~2008.–2010.<br />

3. Tre‰ā kārta —<br />

no Vienības gatves līdz Bauskas ielai 4,5 ~25,52 ~2009.–2012.<br />

• tās pirmais posms no Bauskas<br />

ielas līdz Ziepniekkalna ielai 2009.<br />

Otrās un tre‰ās kārtas projektē‰anai un bapplevniecībai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības<br />

Kohēzijas fonda līdzek∫us.<br />

SOS: meklïju konstruktoru<br />

Pēc vieno‰anās par sarunu pirmajā<br />

nedē∫ā grappleti atrast brīvu l o g u. Ta d<br />

Aldis Grasmanis nedē∫u nav Rīgā. Pē c<br />

atgrie‰anās norunājam dienu. Vi ņ ‰<br />

min, ka pēc pusdienām varēsim<br />

parunāties. Ierodos<br />

nedaudz par ātru. Kolēģis<br />

saka, ka Aldis pirms minappletes<br />

aizgājis. Ierodas precīzi<br />

norunātajā laikā ar maizītēm.<br />

Papusdienot viņ‰ nav paguvis.<br />

Atvainojas, ka telpās izskatās<br />

kā ce∫a jappletīs. Birojam k∫uvis par<br />

‰auru. Notiek pārvāk‰anās.<br />

Aldis atnes tēju mums abiem.<br />

Varam sākt.<br />

Daži arhitekti un bapplevinženieri, ar kuriem<br />

sazinos pirms tik‰anās ar Aldi<br />

Grasmani, nodēvē viņu par vienu no<br />

viskompetentākajiem konstruktoriem<br />

valstī. Izstrādātas bapplevprojektu konstruktīvās<br />

da∫as vairākiem s i m t i e m<br />

valsts tautsaimniecības objektu. Nozīm<br />

ī g ā k i e no tiem ir Rīgā — daudzstāvu<br />

automa‰īnu stāvvieta Re p u b l i k a s<br />

laukumā 2, apak‰zemes s t ā v v i e t a<br />

Ka l p a k a b u l v ā r ī , Centrālās dzelzce∫a<br />

stacijas rekonstrukcija, daudzfunkcionālā<br />

dzīvojamā un administratīvā ēka<br />

M ā r s t a ∫ u i e l ā 17, Rā t s n a m s , H a n s a -<br />

bankas augstceltne Daugavas krastā,<br />

multihalle Arēna Rīga.<br />

Treniņ‰ inženierzinātnēs<br />

SIA Bapplevinženieru konsultāciju birojs<br />

(B K B) , k u r ā Aldis ir tehniskais direktors,<br />

ir viens no pieprasītākajiem sadarbības<br />

partneriem. Kāpēc? Uzticams<br />

un strādā profesionāli. V i e n ā<br />

dienā tādu cieņu neiegapplet. Aldis atzīst,<br />

ka tas ir liels gods bapplet novērtētam, bet<br />

viņ‰ atzinību vairāk uztver kā godu biroja<br />

vadītājam, nevis speciālistam: “Inženierzinātne<br />

ir pārāk pla‰a. Lai bappletu<br />

labs inženieris, visu laiku jātrenējas,<br />

bet es pēdējā laikā vairāk<br />

esmu trenējies biroja vadī‰anā.”<br />

Tas izklausās visai pieticīgi, jo<br />

Aldis cen‰as sevi uzturēt formā,<br />

ik pa brīdim veic dažādus aprē˙inus<br />

un ‰o to arī uzzīmē. Ta s<br />

ir svētīgi, jo darbojas kā sava<br />

veida kontroles mehānisms.<br />

Visu panākumu pamatā ir izglītība un<br />

gadiem krātā pieredze, bez kuras konstruktors<br />

nevar iztikt. Aldis atzīst, ka<br />

celtniecībā nok∫uvis nejau‰i. Viņam patiku‰as<br />

tehniskās zinātnes, matemātika.<br />

Pēc augstskolas bijis labs sākums<br />

lieliskā komandā Lauku projektā. Tu r<br />

viņ‰ ieguvis pietiekami labus pamatus<br />

un sapratni, kādā veidā projekts attīstās,<br />

kam jāvelta uzmanība. Kādreiz visi<br />

aprē˙ini veikti bez programmu palīdzības.<br />

Katrā procesā, katrā deta∫ā bija rapplepīgi<br />

jāiedzi∫inās. Tagad ir vienkār‰āk: ja<br />

saproti un zini pamatus, vari sekot līdzi<br />

datora programmai, izanalizēt rezultātus.<br />

Tā kā sistēma ir citāda, jaunatnei<br />

rodas problēmas. Akli uzticoties<br />

25<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

PERSONĪBA<br />

PERSONĪBA<br />

26<br />

programmai un nespējot analizēt, var<br />

pie∫aut rupjas k∫appledas. Sapratne konstruktora<br />

darbā nāk tikai ar laiku. Ta č u<br />

speciālistu katastrofāli trapplekst, un B K B<br />

pieņem darbā jaunie‰us un apmāca.<br />

Partneru uzticība<br />

Ne vienreiz vien nācies dzirdēt, ka bapplevinženieri<br />

izmisīgi meklē konstruktora<br />

palīdzību, bet tie‰i vajadzīgajā brīdī visi<br />

aizņemti. Rindā jāgaida pusgadu un<br />

pat gadu. Bet bapplevei gaidīt nav laika.<br />

Kad Aldis Grasmanis saka jā un kad n ē?<br />

“Ja konstruktorus meklē kāds no malas,<br />

pirmais teksts dažkārt arī varētu<br />

bapplet: jāgaida pusgads. Ir liela at‰˙irība,<br />

vai ar arhitektu biroju jau gadiem strādāts,<br />

vai par to dzirdu pirmo reizi. Pr o-<br />

jekts vispirms ir uzticē‰anās starp partneriem.<br />

Ja pirms tam bijusi veiksmīga<br />

sadarbība, ja līgums ir liels, daudz var<br />

paveikt darba procesā. Riskanti tādu<br />

darba metodi izmantot ar nezināmu<br />

partneri. Mapplesu darbs lielā mērā atkarīgs<br />

no tā, cik arhitekts veiksmīgi prot<br />

sadarboties ar inženieriem, cik korekti<br />

spēj definēt uzdevumu, cik precīzi saņem<br />

atpaka∫ informāciju no inženierda∫u<br />

veicējiem,” stāsta Aldis.<br />

Līgumi ar ārzemniekiem<br />

Tā kā BKB birojs veic ekspertīzes, Aldim<br />

nācies redzēt problēmas projektos.<br />

Diemžēl arī ∫oti bappletiskas. Tās viņ‰ skaidro<br />

ar jau pieminētās pieredzes trapplekumu.<br />

Situācija tirgapple patlaban ir tāda, ka<br />

diezgan viegli var saņemt pasappletījumu<br />

arī ne pārāk pieredzēju‰i inženieri. Viņi<br />

tikai saka: varu projektēt, un neviens<br />

nepēta viņu pieredzi. Pi e p r a s ī j u m s<br />

bapplevniecība ir lielāks nekā reālo darbu<br />

veicēju skaits. Aldis stāsta, ka BKB v a i-<br />

rākus projektus pasappleta ārzemēs. Viņiem<br />

ir līgumi ar projektētājiem Vā c i j ā ,<br />

Izraēlā, Turcijā. Pieprasītajiem apjomiem<br />

trapplekst vietējo cilvēkresursu, bet<br />

kontroles sistēma prasa mazāk darba<br />

un laika nekā projektē‰ana.<br />

Kad pieņemt kārtējo pasappletījumu un objektu<br />

projektēt? BKB birojā ir s i e t s. Te h-<br />

niskais direktors diskutē ar galveno konstruktoru.<br />

Inženieri izrunā visus jautājumus<br />

ar projektu vadītājiem. Kopā tiek<br />

pārrunāti galvenie risinājumi un pieņēmumi.<br />

Ar individuālo pieredzi katrā<br />

konkrētā gadījumā varētu nepietikt.<br />

Kompromisa<br />

m e k l ē j u m o s<br />

Aldis runā, pārdomādams katru teikumu,<br />

un visu laiku lieto vārdus mēs un b i -<br />

r o j s. Viņ‰ ∫oti novērtē komandu un cilvēkus.<br />

Taču kāda ir pa‰a Alda ikdiena?<br />

Administratīvā puse gan neesot tā, kas<br />

viņu saista. Aldis uzskata, ka tur nepiecie‰ams<br />

cita kaluma cilvēkam. Viņ‰ no<br />

daudziem biroju vadītājiem dzirdējis,<br />

ka gribas pa‰iem projektēt. “Tā sajappleta,<br />

ka pats vari izdarīt labāk, nepamet<br />

nekad,” Aldis pasmaida. “Taču tajā pa-<br />

‰ā laikā saproti, ka tas, ko pats vari<br />

projektēt, no kopējā biroja apjoma ir<br />

tik mazs, ka nav jēgas. Ja inženieris to<br />

dara katru dienu, viņam sanāk ātrāk<br />

nekā man. Kas izdodas pa‰am? Pa t ī k<br />

atrast labāku risinājumu. Pi e t i e k a m i<br />

ātri izdomāt kādu izeju no situācijas,<br />

kur ir sarežģījumi. Atrast kompromisu<br />

starp izmantojamo konstrukciju un arhitekta<br />

prasībām.”<br />

Vai pasappletītājs novērtē ieteikumu, ka<br />

bapplevniecības laikā vērts ieguldīt vairāk,<br />

lai mazāki bappletu ekspluatācijas izdevumi?<br />

Autostāvvietas ir viens no tādiem<br />

objektiem. Projektētājiem ir nemitīga<br />

cīņa par ‰o stāvvietu konstrukciju aizsardzību,<br />

jo sā∫u ietekme ir dramatiska.<br />

Neveicot papildu aizsardzību, konstrukcijas<br />

ātrāk vai vēlāk nolemtas bojāejai.<br />

Taču aizsardzība prasa papildu<br />

līdzek∫us, un bieži vien pasappletītājs nevēlas<br />

tos ieguldīt. Formāli projektētājs to<br />

nevar pieprasīt, jo normās par konstrukciju<br />

aizsardzību nekas nav teikts.<br />

Tikai balstoties uz pieredzi, pasappletītājam<br />

tiek ieteikti vajadzīgie risinājumi.<br />

Pasappletītāji, kas bapplevē izīrē‰anai vai pārdo‰anai,<br />

visbiežāk ekonomē pat uz ∫oti<br />

bappletiskām lietām. Ja pasappletītājs pats ekspluatēs<br />

ēku, tad attieksme ir citāda.<br />

Aldis uzskata, ka lielākā problēma celtniecībā<br />

ir normatīvās bāzes trapplekums:<br />

“Mums bieži vien jāatzīst, ka La t v i j ā<br />

nav kāda konkrēta normatīva. Tad jāmeklē<br />

kādā citā Eiropas valstī vai jānovērtē<br />

pa‰am. Bet ko nozīmē novērtēt<br />

pa‰am? Normatīvs jau nerodas pats<br />

no sevis, tas ir pieredzes apkopojums.<br />

Lai cik ģeniāls projektētājs, viņ‰ nevar<br />

tā pēk‰ņi izdomāt vajadzīgo un ielikt<br />

projektā.”<br />

Pasaulē labākais boss<br />

BKB ir elastīgs un dinamisks birojs.<br />

Par viņiem dzirdēts sakām: citāds<br />

piegājiens. Var jau bapplet, ka ‰ajos lielā<br />

pieprasījuma apstāk∫os birojs varētu<br />

uzstādīt striktākas prasības — sak’,<br />

tā un ne citādi. Taču viņi mēģina atrast<br />

to variantu, ko iztēlojies arhitekts<br />

vai pasappletītājs. Ja nav iespējams,<br />

tad tā arī pasaka, bet vismaz pirmais<br />

solis tiek pasperts pretī.<br />

AtgÇdiniet par sevi!<br />

Kad pajautāju, ar kādu gadalaiku Aldis<br />

salīdzinātu savu biroju, viņ‰ pasmaida<br />

un saka, ka ziema tā gluži nav, kaut gan<br />

pa‰am ‰is gadalaiks patīk slēpo‰anas<br />

dē∫. Pavasaris vairāk piestāvētu jaunībai<br />

un romantikai, arī projektē‰anas biroja<br />

specifikai tas gluži neatbilst. “Ja pieņem,<br />

ka nepārtraukti ražojam, tad tas var bapplet<br />

arī rudens. Bet vislabāk kaut kas starp<br />

vasaru un agro rudeni,” secina Aldis.<br />

“ Kā izdodas atgapplet darbaspējas?” jautāju.<br />

Un saņemu atbildi: “Ar to ir diezgan<br />

bēdīgi.” Vai tas nozīmē, ka gan<br />

pa‰am, gan birojam ir pārslodze?<br />

“Vislabākā ir fiziska slodze. Kad bija<br />

galīgi bēdīgi, sāku no rītiem skriet<br />

krosiņu, un tas deva stimulu visai dienai.<br />

Varēja daudz izturēt. Visvairāk<br />

palīdz atpappleta kopā ar ģimeni un<br />

fiziskas nodarbības. Tenisu spēlēju, bet<br />

nu jau arvien mazāk. Jāiet līdzi jaunatnei,<br />

tagad jāpāriet uz skritu∫slidām.<br />

Ar vecāko dēlu jau sanāk sacensties.”<br />

Uz plaukta atrodas kolēģu apliecinājums,<br />

kādus tāpat vien nepasniedz.<br />

Aldis oficiāli atzīts par labāko bosu pasaulē.<br />

Šis apbalvojums ir pie‰˙irts, atzīstot<br />

faktu, ka viņ‰ ir pedantiski godīgs,<br />

labsirdīgs, saproto‰s. Viņ‰ kolektīvā<br />

katram ir paraugs.<br />

Ar Aldi runājām par to, kas interesants<br />

un at‰˙irīgs bijis, strādājot pie dažādu<br />

objektu projektiem, kas ir vissvarīgākais,<br />

lai bapplevniecība Latvijā attīstos pārdomātāk.<br />

To visu lasiet LBS mājaslapā:<br />

w w w. l b s . b u i l d i n g . l v.<br />

Mārīte Šperberga<br />

Ja mainÇt dz¥vesvietu, darbavietu, tÇlru¿a numurus, lappledzu, informïjiet<br />

Latvijas BapplevinÏenieru savien¥bu vai atsappletiet savu CV.<br />

Ja vïlaties jaunÇko informÇciju las¥t savÇ e–pastÇ, norÇdiet elektronisko adresi.<br />

lbs@apollo.lv vai marite.sperberga@inbox.lv, tÇlrunis 7845910<br />

27<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

RE˛IONOS<br />

Ventspil¥<br />

rapplepïjas par<br />

iedz¥votÇju<br />

ïrt¥bÇm<br />

Aizvadīta 2006. gada bapplevniecības sezona.<br />

Kāda tā bijusi Ventspilī? Pi l s ē t ā<br />

ekspluatācijā pieņemti 280 pabeigti<br />

bapplevobjekti ar kopējām izmaksām vairāk<br />

nekā 30 miljoni latu. Ekspluatācijā pieņemtas<br />

180 ēkas un 100 inženierbappleves.<br />

No tām 59 ģimenes mājas un dārza<br />

mājas, 14 autostāvvietas, iek‰pagalmi,<br />

skvēri, kā arī izbapplevēti no jauna un<br />

rekonstruēti pilsētas ielu appledensvada,<br />

kanalizācijas ārējie tīkli un siltumtrases<br />

ar kopējo garumu vairāk nekā 18 k m .<br />

Lielākie ekspluatācijā pieņemtie objekti:<br />

Ventspils augstskolas 3. korpusa renovācija,<br />

rehabilitācijas centra izveide<br />

sievietēm, kas cietu‰as no vardarbības,<br />

tādi infrastruktappleras objekti kā ražo‰anas<br />

ēkas rekonstrukcija SIA Froli Baltic,<br />

Kurzemes zivju terminālis, sulu koncentrātu<br />

pārkrau‰anas un uzglabā‰anas<br />

terminālis, augsto tehnoloģiju parka<br />

1. un 2. kārta, kā arī daudzfunkcionālā<br />

sporta halle. Rekonstruēta un tehniski<br />

uzlabota AS Ventamonjaks n a f t a s<br />

produktu savāk‰anas un utilizācijas sistēma.<br />

Ūdenssaimniecības attīstības<br />

programmas II kārtas ietvaros ar Eiropas<br />

Savienības līdzfinansējumu renovētas<br />

un no jauna izbapplevētas 22 ielas<br />

un to posmi vairāk nekā 5 km kopgarumā.<br />

Tas nozīmē, ka ‰o ielu privātmāju<br />

īpa‰niekiem ir iespēja pieslēgties pilsētas<br />

appledensvada un sadzīves kanalizācijas<br />

sistēmai. Šīs programmas ietvaros<br />

Ventspils pilsētas pa‰valdība ar savu finansējumu<br />

piedalās ielas braucamās<br />

da∫as un ietvju seguma izbapplevē, tādējādi<br />

tiek atjaunoti ne tikai iezīmētie segumi<br />

virs ieguldītajām inženierkomunikācijām,<br />

bet izbapplevēts no jauna viss ielas<br />

un ietves segums un veikta labiekārto-<br />

‰ana ielas sarkanās līnijas robežās.<br />

2007., 2008. un 2009. gadā Ve n t s p i l s<br />

pilsētā turpināsies Ūdenssaimniecības<br />

attīstības programmas II kārta. Ar Eiropas<br />

Savienības līdzfinansējumu katru<br />

gadu tiks rekonstruētas un no jauna izbapplevētas<br />

aptuveni 25 ielas un 3 iek‰kvartāli.<br />

Pēc pa‰valdības aplēsēm, 2013. gadā,<br />

kad beigsies Ūdenssaimniecības programmas<br />

II–I kārta, Ventspils pilsētā labiekārtotas<br />

bapples vairāk nekā 90% pilsētas<br />

ielu. Šo ielu iedzīvotāji bapples nodro‰ināti ar<br />

kvalitatīvu dzeramo appledeni, un sadzīves<br />

kanalizācija vairs nepiesārņos dabu.<br />

RE˛IONOS<br />

Top skola Cesvainï<br />

2005. gada 30. novembrī Cesvaines<br />

pilsētas ar lauku teritoriju dome<br />

noslēdza uzņēmuma līgumu ar<br />

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC)<br />

par Cesvaines skolas ar 630 vietām<br />

1 . kārtas bapplevdarbu veik‰anu<br />

par 3,8 miljoniem latu. Līgumā<br />

paredzētais darbu izpildes termiņ‰ —<br />

2 0 0 7 . gada marts, bet pa‰laik tiek<br />

lemts par termiņa pagarinājumu.<br />

2006. gadā bija divi nozīmīgi notikumi<br />

— 22. martā skolas pamatakmenī<br />

iebetonēja kapsulu ar vēstījumu<br />

nākamajām paaudzēm, bet 17. novembrī<br />

tika svinēti spāru svētki.<br />

Lai realizētu visu iecerēto projektu,<br />

vēl nepiecie‰ams izbapplevēt otro un tre-<br />

‰o kārtu. Otrajā kārtā plānots bapplevēt<br />

sporta zāli un saimniecības telpu<br />

bloku, bet tre‰ajā kārtā — sākumskolas<br />

telpu bloku, stadionu un<br />

sporta laukumu, kā arī labiekārtot<br />

un apza∫umot skolas teritoriju.<br />

Darba procesā tika konstatēts, ka jau<br />

tagad jāizbapplevē pamati sporta zālei<br />

un saimniecības telpu blokam, kas<br />

atrodas starp jau uzbapplevēto aktu zāli<br />

un katlu māju, jo pretējā gadījumā,<br />

nododot skolas pirmo kārtu, ‰ajā vietā<br />

bappletu jāierīko asfaltēti laukumi un<br />

zālāji, ko vēlāk nāktos demontēt.<br />

Pa‰laik izlietoti 1,6 miljoni latu. Bez<br />

tie‰ajiem bapplevdarbiem nepiecie‰amajiem<br />

līdzek∫iem pa‰valdība slēdz līgumus<br />

ar autoruzraugiem, bapplevuzraugu,<br />

dizaineri, akustikas projekta izstrādātāju,<br />

appledensvada izbappleves firmu un<br />

elektroietaises pieslēguma veicējiem.<br />

Lai visi pirmajā kārtā paredzētie darbi<br />

tiktu apmaksāti, pa‰valdībai vēl nepiecie‰ami<br />

aptuveni trīs miljoni latu.<br />

Iveta Raimo,<br />

Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju<br />

d o m e s skolas projekta vadītāja<br />

Foto Gints Grīnfogels,<br />

Guna Graudiņa<br />

28<br />

Ingrīda Eklone,<br />

Bapplevniecības administratīvās<br />

inspekcijas vadītāja<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />

29

RE˛IONOS<br />

Jauni objekti<br />

Valmierā rit integrētās bibliotēkas<br />

un Vidzemes Augstskolas rekonstrukcijas<br />

bapplevdarbu 2. un 3. kārta.<br />

Projekta Vidzemes Au g s t s k o l a —<br />

vārti uz vienotas Eiropas izglītības<br />

telpu izmaksas ir 1 398 000 lati (bez<br />

PVN). Tehniski ekonomiskie rādītāji:<br />

kopējā platība — 5 325,7 m 2 , bappleva<br />

p j o m s — 19 651,8 m 3 . Bapplevdarbu<br />

izpildes termiņ‰: 2005. gada novembris<br />

— 2007. gada marts. Pa s appletītājs:<br />

Vidzemes Augstskola. Pr o j e k-<br />

tētājs: SIA Arhitekta L. Šmita Darbnī -<br />

c a. Galvenais bapplevuzņēmējs: AS S C O<br />

c e n t r s. Apak‰uzņēmēji: SIA R u b a -<br />

t e — apkure, vēdinā‰ana un gaisa<br />

kondicionē‰ana, appledensvada un kanalizācijas<br />

tīkli; SIA Skorpions PM —<br />

elektromontāžas darbi un datoru<br />

tīkli; SIA A i l e — stiklotās fasādes un<br />

starpsienas; alumīnija konstrukcijas;<br />

SIA BaltCeltne — jumta izbappleve; AS<br />

Latvijas lifts–Šindlers — liftu piegāde<br />

un montāža.<br />

Romas Kato∫u baznīcas bapplevniecība<br />

D a u g a v p i l ī, Baložu ielā 3, tika uzsākta<br />

2003. gadā, un tās pirmās kārtas nodo‰ana<br />

plānota 2007. gada martā.<br />

Bapplevapjoms — aptuveni 8600 m 3 . Baznīca<br />

paredzēta 500 apmeklētājiem.<br />

Projektētājs: AS Agroprojekts D a u g a v-<br />

pils pilsētas filiāle. Arhitekts: Alfrēds<br />

Kokins. Galvenais bapplevuzņēmējs: SIA<br />

U t i l i t a s . Darbuzņēmēji: SIA Svente Hol -<br />

d i n g, SIA B o r g. Pasappletītājs: Romas Ka t o-<br />

∫u baznīcas Rēzeknes Aglonas diacēze.<br />

LBS biedra Vladimira Aleksejeva<br />

teksts un foto<br />

SIA Super Bebrs līmēto koka konstrukciju<br />

ražotne (1700 m 2 ), mehānis-<br />

RE˛IONOS<br />

kās darbnīcas un biroja telpas L i m b a-<br />

žu rajona Vītolos ekspluatācijā tika<br />

nododas 2006. gada aprīlī. Galvenais<br />

bapplevuzņēmējs: SIA AK celtniecība.<br />

SIA Super Bebrs arhīva foto<br />

C ē s ī s , Bērzaines ielā 16, pērn oktobra<br />

nogalē tika pabeigti bapplevdarbi pilsētas<br />

sociālajā centrā. Konkursā uzvarēju‰ais<br />

Cēsu uzņēmums Bappleve Wood Line v e i c a<br />

komunikāciju tīklu izbapplevi, fasādes un<br />

iek‰telpu remontu. Atjaunojot veco<br />

ēku, radās problēmas, kas prasīja laiku,<br />

pacietību un nestandarta risinājumus.<br />

Centrs paredzēts kā rehabilitācijas iestāde<br />

bērniem ar funkcionālās attīstības<br />

traucējumiem un dienas centrs pensijas<br />

vecuma cilvēkiem, kas dzīvo ģimenēs.<br />

Informēja Valdis Valainis<br />

J ē k a b p i l ī , Pils ielā 58, pēc rekonstrukcijas<br />

atvērts veikals, kuru ekspluatācijā<br />

nodeva 2006. gadā. Pa s apple t ī t ā j s :<br />

P. Gicevičs. Projektētāja: M. D r u v i ņ a .<br />

Bapplevuzņēmējs: SIA LC Bappleve.<br />

• Auto tehniskās apskates stacijas<br />

rekonstrukcija Ā. Elksnes ielā 2a tika<br />

pabeigta 2006. gadā. Pasappletītājs: SIA<br />

Auteko TUV Latvija. Projektētājs: AS<br />

Komunālprojekts. Bapplevuzņēmējs: SIA<br />

Krone serviss.<br />

• Pa‰laik Porma∫u ielā 40 notiek<br />

autocentra ēkas rekonstrukcija. Pasappletītājs:<br />

SIA RO aktīvs. Projektētājs:<br />

SIA AAC birojs. Bapplevuzņēmējs: SIA<br />

Belmast bappleve.<br />

• 2006. gadā pēc rekonstrukcijas<br />

ekspluatācijā nodeva brusu cehu<br />

Dzirnavu ielā 12. Pasappletītājs: SIA Te -<br />

z e i. Projektētājs un bapplevuzņēmējs:<br />

SIA Rīgas sektors.<br />

• Patlaban Rīgas ielā 231 tiek bapplevēts<br />

lielveikals. Pasappletītājs: SIA Brē˙u nami.<br />

Projektētājs: SIA Priednieks. Bapplevuzņēmējs:<br />

SIA Jēkabpils PMK.<br />

• Kokapstrādes rapplepnīcas Krustpils<br />

jaunbappleves, kas atrodas Zīlānu ielā<br />

93, pasappletītājs ir SIA Gaujas koks,<br />

projektētājs: AS Ce∫u projekts, bapplevuzņēmējs:<br />

Gaujas koks.<br />

LBS Jēkabpils kopas vadītāja<br />

Kār∫a Skrastiņa teksts un foto<br />

30<br />

Informēja AS SCO centrs tehniskā<br />

biroja speciāliste Inese Bērziņa<br />

AS SCO centrs arhīva foto<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />

31

32<br />

VIEDOKLIS<br />

Lai nenonÇktu strupce∫Ç<br />

Uzmācīgi cildinātā bappleviecere<br />

par koncertzāli Daugavas AB dambī<br />

‰ā gada 23. janvārī neguva<br />

Rīgas domes akceptu.<br />

Domes sēdes priek‰vakarā kultappleras<br />

ministre klāstīja deputātiem, ka<br />

“balsojums pret koncertzāli AB dambī<br />

ir balsojums pret koncertzāli vispār”,<br />

un turpina to stāstīt sabiedrībai,<br />

dēvējot oponentus par tumsoņām.<br />

Zinot, kas motivēja domniekus<br />

nostāties pret konkrēto bapplevieceri,<br />

tāds apgalvojums vērtējams kā tendencioza<br />

sabiedrības maldinā‰ana.<br />

Uzsverot vajadzību pēc modernas<br />

koncertzāles, deputāti aicināja saprātīgi<br />

izvērtēt celtniecības vietu un<br />

laiku kopā ar finansē‰anas iespējām<br />

un pilsētbapplevniecisku loģiku. Vai nav<br />

patiesi aizrādījumi, ka vieta AB dambī<br />

saistīta ar pārmērīgiem celtniecības<br />

sarežģījumiem, neattaisnotu bappleves<br />

sadārdzinājumu un dažādiem<br />

draudiem nākotnē? Tāpat ir pamatotas<br />

bažas arī par to, ka zāles izvieto-<br />

‰ana dambī sarežģīs satiksmes izkārtojumu<br />

Klīversalā un tās apkaimē,<br />

prasīs citādi neaktuālus tiltus, apgrappletinās<br />

apmeklētāju nok∫apple‰anu līdz<br />

koncertzālei.<br />

Par visu to ir runāts un rakstīts (pēdējā<br />

laika publikācijas: Daži vārdi<br />

par gaismas pili un akustisko kon -<br />

c e r t z ā l i, N e a t k a r ī g ā , 1 7 . 0 1 . 2 0 0 7 .<br />

16 paraksti, toskait 4 Rīgas domes<br />

deputātu; bapplevinženieris S. Meierovics,<br />

Vai simt miljoni par burbuli?,<br />

D i e n a, 23.01.2007.; S. Va n z o v i č s ,<br />

Kaislības ap absurdo projektu, N e -<br />

a t k a r ī g ā, 23.01.2007.; arhitekta<br />

A . Purviņa un bapplevinženieres V. Z e l l e s<br />

vēstījums Rīgas domes deputātiem,<br />

23.01.2007. u. c.), tomēr ‰os iebildumus<br />

slāpē bappleviecerei veltīto uzslavas<br />

vārdu birums.<br />

Pirms tik nozīmīga un dārga projekta<br />

realizācijas vajadzētu dzi∫āk izvērtēt<br />

minētās problēmas, vispusīgi salīdzinot<br />

dažādus zāles izvieto‰anas<br />

variantus.<br />

Gribu pievērst uzmanību vēl kādam<br />

apstāklim, kas saistīts ar vietu AB<br />

dambī. Kāda motivācija ‰ādai izvēlei<br />

atrodama domniekiem pasniegtajā<br />

materiālu klāstā (valsts aģentapplera<br />

Jaunie “Trīs brā∫i”, Rīgas koncertzāle,<br />

93 lpp. un prezentācijas filma)?<br />

“Ekskluzīva un izcila vieta”, “ambiciozs<br />

novietojums”, “celtne bapples<br />

ikona jaunās Rīgas siluetā”... Tie‰ām,<br />

zāles demonstrācijai pāri Daugavas<br />

appledeņiem labākas bappletu tikai vietas<br />

Klīversalas zieme∫u ragā vai Āgenskalna<br />

līča Ķīpsalas krastā, bet tās jau<br />

iztirgotas citām vajadzībām.<br />

“Laikā, kad rietumu krasts tiek apbapplevēts<br />

ar augstceltnēm, koncertzāle<br />

nedz radīs konkurenci jaunajām ko-<br />

VIEDOKLIS<br />

merciālajām ēkām, nedz arī mazinās<br />

to svarīgumu — tie‰i otrādi, tā piesaistīs<br />

ar savu skaistumu un pilnību,”<br />

— tā rakstīts konkursa žapplerijas<br />

ziņojumā (11.05.2006.). Un tā tas<br />

tie‰ām varētu bapplet, skatoties pāri<br />

Daugavai no Vecrīgas.<br />

Bet kas pavērsies skatam pretējā virzienā<br />

— no Klīversalas krastmalas uz<br />

Vecrīgu? “Projekts izce∫as ar augstu<br />

takta izjappletu un toleranci pret tām<br />

vērtībām, kas atrodas pretējā<br />

krastā,” apgalvo arhitekts P. Blapplems<br />

(Kultappleras Diena, 9.06.2006.).<br />

Vēl konkrētāk skaidro projekta autori<br />

(arhitektu birojs Sīlis, Zābers un<br />

K∫ava): “Izteiksmīgi veidotā upes tie-<br />

‰ā tuvumā izvietotā koncertzāle izcelsies<br />

ar skulpturālu monumentalitāti,<br />

vienlaikus neaizsedzot skatu uz<br />

Vecrīgu ar pārāk augstiem apjo -<br />

miem” (izcēlums mans, — E. P.).<br />

Tomēr projekta materiālos un prezentācijas<br />

filmā nav atrodami pierādījumi<br />

‰ādam apgalvojumam, toties nav<br />

grappleti konstatēt pretējo (sk. zīm.).<br />

Zāles kompleksa apjomi dažādi projicēsies<br />

uz Vecrīgas panorāmu, skatoties<br />

no Klīversalas krastmalas zieme∫u<br />

posma, sākot ar Trijādības ielu. La i<br />

aizsegtu skatam dominējo‰os torņus,<br />

pietiktu ar 15–16 m augstiem traucēk∫iem<br />

AB dambī, bet Rīgas pilij un<br />

parastām ēkām bappletu diezgan pat ar<br />

4–5 m augstumu priek‰plānā.<br />

Koncertzāles kompleksa apjomu<br />

augstums ievērojami pārsniedz ‰os līmeņus,<br />

tāpēc tie pilnīgi vai da∫ēji aizsegs<br />

Vecrīgas panorāmu skatam no<br />

apmēram 300 m garā Klīversalas<br />

krastmalas posma, da∫ēji arī no Ķīpsalas<br />

dienvidu krasta. Vē s t u r i s k a j a i<br />

panorāmai draud devalvācija tās vērtīgākajā<br />

redzesleņ˙ī — ar līdzsvaroti<br />

projicētiem lielo baznīcu torņiem.<br />

Tāpēc saprotama akadēmi˙a D r. h . a r h .<br />

J . Krastiņa kategoriskā nostāja Rīgas<br />

vēsturiskā centra saglabā‰anas un attīstības<br />

padomē (6.12.2006.): “Visi atsaucamies<br />

uz ārzemju ekspertiem.<br />

Daudzās profesionālās diskusijās kontaktējoties<br />

ar ārvalstu ekspertiem, lielākoties<br />

dzirdu viedokli, ka vietas izvēle ir<br />

p ā r p r a t u m s . (..) Vietas izvēle neatbilst<br />

arī Rīgas vēsturiskā centra saglabā‰anas<br />

un aizsardzības likuma nosacījumiem.<br />

Absolappleti trapplekst vietas analīzes.<br />

Publiskajā ārtelpā Pārdaugavas kreisajā<br />

krastā tiek laupīts panorāmas skats uz<br />

Vecrīgu. Neesam pret koncertzāles<br />

bapplevniecību, tikai tai jāatrodas pilsētbapplevnieciski<br />

piemērotā vietā.”<br />

Nav izprotams, kāpēc ‰ādu nostāju<br />

pilnīgi ignorēja pārējie padomes dalībnieki,<br />

ieskaitot arī tos, kas vēl nesen<br />

iestājās pret iespējamiem Vecrīgas<br />

panorāmas traucēk∫iem Ķīpsalā.<br />

Toties J. Dombura rīkotās televīzijas<br />

debates (27.01.2007.) sniedza<br />

priek‰statu par pla‰āku sabiedrības<br />

aprindu viedokli. Publikas balsojuma<br />

rezultāti krasi at‰˙īrās no zāles bapplevieceres<br />

lobētāju klāstītā. Uz jautājumiem<br />

par akustiskās koncertzāles<br />

celtniecību pa telefonu atbildēja<br />

12 570 respodenti, no tiem viedokli<br />

“Jā, jābapplevē AB dambī” atbalstīja tikai<br />

3465, “Ir jābapplevē citur un lētāk” —<br />

5882, “Nē, nav jābapplevē” — 3223.<br />

Atturoties akceptēt iesniegto bapplevieceri,<br />

Rīgas dome nenoliedz modernas<br />

koncertzāles nepiecie‰amību,<br />

bet rosina Kultappleras ministriju, pilsētplānotājus,<br />

kultappleras mantojuma sargātājus<br />

izvēlēties pareizāku ce∫u<br />

mēr˙a sasnieg‰anai. Nozīmīgam un<br />

dārgam projektam nepiecie‰ams dzi-<br />

∫āks problēmu un risinājumu izvērtējums,<br />

salīdzinot zāles priek‰projektus<br />

dažādām pilsētbapplevnieciski piemērotām<br />

vietām.<br />

Edgars Pučiņ‰,<br />

arhitekts<br />

33<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

LIKA<br />

FIDIC BaltÇ un Za∫Ç grÇmata<br />

tagad latvie‰u valodÇ<br />

34<br />

Turpinot darbu pie FIDIC līgumu no -<br />

teikumu popularizē‰anas un to pla -<br />

‰ākas ievie‰anas mapplesu bapplevniecības<br />

praksē, Latvijas Inženierkonsultantu<br />

asociācija (LIKA) ir iztulkojusi un no -<br />

drukājusi FIDIC Pasappletītāja / Konsultanta<br />

tipveida pakalpojumu līgumu<br />

(jaunāko — 2006. gadā izdoto<br />

4. izdevumu) jeb tā saukto Balto<br />

grāmatu un FIDIC līguma īso formu<br />

jeb Za∫o grāmatu.<br />

Pasappletītāja / Konsultanta tipveida pakal -<br />

pojumu līgumu (Balto grāmatu) F I D I C<br />

rekomendē lieto‰anai pirms investīciju<br />

izpētes un projektu tehniski ekonomiskā<br />

pamatojuma sagatavo‰anā, projektē‰anā<br />

un bapplevniecības administrē‰anā,<br />

projektu vadībā gan projektētāju grupām,<br />

ko vada pasappletītājs, gan arī projektētāju<br />

grupām, ko vada uzņēmējs.<br />

Tie ir piemērojami projektē‰anas un<br />

bapplevniecības iepirkumos gan starptautiskajos,<br />

gan arī vietējos konkursos.<br />

Līguma īso formu (Za∫o grāmatu)<br />

FIDIC rekomendē darbiem ar salīdzino‰i<br />

nelielu vērtību (līdz aptuveni<br />

5 0 0 000 eiro). Tā tiek uzskatīta par atbilsto‰u<br />

arī lielāka apjoma samērā<br />

vienkār‰iem un<br />

vienveidīgiem vai<br />

īslaicīgiem darbiem,<br />

kuru izpildei<br />

nav nepiecie-<br />

‰ams piesaistīt<br />

a p a k ‰ u z ņ ē m ē -<br />

jus. Ar minēto izdevumu<br />

saturu<br />

var iepazīties<br />

LIKA mājaslapā<br />

h t t p :// w w w. l i k a . l v.<br />

Pieteikumus par to iegādi (vienas grāmatas<br />

cena ir Ls 20) var sappletīt uz e–pastu:<br />

l i k a @ l i k a . l v vai pa faksu 7284907.<br />

Pagāju‰ajā gadā LIKA iztulkoja un izdeva<br />

FIDIC Bapplevniecības darbu līgumu<br />

noteikumus un Iekārtu piegādes,<br />

projektē‰anas–bapplevniecības darbu<br />

līgumu noteikumus jeb tā saukto<br />

Sarkano un Dzelteno grāmatu.<br />

FIDIC līgumu noteikumu pla‰ā izmanto‰ana<br />

pasaules bapplevniecības praksē ir<br />

izskaidrojama ar to, ka ‰os līgumu noteikumus<br />

gadu desmitu laikā kopā ar<br />

juristiem ir izstrādāju‰i un pilnveidoju-<br />

‰i pasaules visaugstākās kvalifikācijas<br />

bapplevniecības, arhitektappleras, vides, finan-<br />

‰u un citi speciālisti. Līgumu noteikumos<br />

ir objektīvi izvērtētas un definētas<br />

iesaistīto pu‰u tiesības un pienākumi,<br />

riski un atbildība, finansē‰anas, garantiju<br />

un apdro‰inā‰anas nosacījumi, sadarbība<br />

un strīdu risinā‰anas kārtība.<br />

LIKA turpina tulko‰anas darbu un vēl<br />

‰ogad plāno izdot FIDIC Atslēgas<br />

projektu līguma noteikumus jeb tā<br />

saukto Sudraba grāmatu.<br />

Raimonds Eizen‰mits,<br />

LIKA valdes priek‰sēdētājs<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1

PIEREDZE<br />

PIEREDZE<br />

KÇ lietus applede¿us apsaimnieko Malmï<br />

36<br />

Bappleves appledens malÇ. DÇnija<br />

Turpinot strādāt pie projekta<br />

par Rīgas koncertzāles bapplevniecību<br />

AB dambī, VA Jaunie “Trīs brā∫i”<br />

delegācija februāra beigās uzturējās<br />

Dānijas Karalistes galvaspilsētā<br />

Kopenhāgenā, kas, bappledama pilsēta<br />

ar tikpat senu vēsturi kā Rīga,<br />

21. gadsimtā ir viens no<br />

spilgtākajiem piemēriem<br />

veiksmīgai appledensmalas apbapplevei.<br />

Pilsētā pie appledeņiem jau ir uzbapplevētas<br />

un top aizvien jaunas biroju un dzīvojamās<br />

ēkas, arī kultappleras celtnes. Un<br />

dāņi lepojas, ka ‰ādas ekskluzīvas apbappleves<br />

vietas tiek izmantotas celtnēm<br />

ar sabiedrisko funkciju un kalpo kopējās<br />

dzīves kvalitātes uzlabo‰anai.<br />

Apsekojot dažus Ko p e n h ā g e n a s<br />

bapplevlaukumus, varējām secināt, ka<br />

‰˙ietami sarežģītas ēkas top, izmantojot<br />

arī Latvijas inženieriem labi pazīstamas<br />

metodes un bapplevniecības<br />

tehnoloģijas — rievsienas, appledens nopumpē‰ana<br />

un uzbērums.<br />

Tāpat praksē pārliecinājāmies, kā nodro‰ināt<br />

iespēju piebraukt pie ēkas no<br />

visām pusēm, neaizbapplevējot appledeni, —<br />

dāņi bapplevē estakādi uz balstiem, kas ir<br />

vizuāli estētiski un nepretendē uz masīvo<br />

konstrukciju statusu, ∫aujot izbaudīt<br />

appledens spoguli ap eso‰o bapplevi. Šāds<br />

piemērs ir pie jaunā Karaliskā teātra.<br />

Kopenhāgena jau kop‰ pagāju‰ā<br />

gadsimta 90. gadu beigām lepojas<br />

ar savu jauno bibliotēku, kurai tum-<br />

‰ās apdares dē∫ dots skanīgs nosaukums<br />

Melnais dimants. Šī ēka bija<br />

viens no iedvesmas avotiem Rīgas<br />

koncertzāles arhitektam Andim Sīlim<br />

un viņa komandai, izvēloties bappleves<br />

apdares iespējas sava domu lidojuma<br />

realizē‰anai. Ja pat pelēkā ziemas<br />

dienā Dānijas Karaliskās bibliotēkas<br />

ēkā skaisti atspogu∫ojas apkārtējā<br />

vide, tad nav ‰aubu, ka arī mapplesu<br />

koncertzāle Rīgas pilsētvidē izskatīsies<br />

eleganti jebkurā gadalaikā.<br />

Lai bapplevētu mapplesdienīgas ēkas, nepiecie‰amas<br />

gan ambīcijas un gribasspēks,<br />

gan kvalitāte, tāpēc, izstrādājot<br />

Rīgas koncertzāles projektu, VA<br />

Jaunie “Trīs brā∫i” ir piesaistījusi vienu<br />

no pasaulē vado‰ajām inženierkonsultantu<br />

kompānijām COWI A/S, kam<br />

ir liela pieredze ne tikai Dānijā, bet arī<br />

citviet pasaulē. Rīgas koncertzāles<br />

projekts uzskatāms par iespēju elegantā<br />

un saudzīgā veidā realizēt neizmantotas<br />

iespējas, lai arī Rīga pieteiktu<br />

sevi kā uz nākotni vērsta pilsēta un<br />

iegappletu sevis cienīgo oriģinālbapplevi.<br />

Deniss Pi∫kēvičs,<br />

VA Jaunie “Trīs brā∫i”<br />

Rīgas koncertzāles projekta vadītājs<br />

Ne vienreiz vien esam pamanīju‰i, ka<br />

apdzīvotās vietās Latvijā lietus appledeņi<br />

rada virkni problēmu, īpa‰i — ja uz -<br />

nāk tāds varenāks gāziens vai ilgsto‰s<br />

lietus. Lai risinājums nebappletu jāmeklē<br />

pārlieku ilgi, vislabāk lapplekot citu piere -<br />

dzi. Ideāli, ja tādam nolapplekam var at -<br />

rast apdzīvotu vietu mapplesu klimata<br />

zonā un līdzīgos piejappleras apstāk∫os.<br />

Kāda ir mapplesu problēma?<br />

“Nokri‰ņu pārpalikums (Jelgavā<br />

190...200 mm biezs noteces slānis vidēji<br />

gadā, bet Latvijā vidēji 245 mm)<br />

nevar brīvi aiztecēt pa dabiskām gadu<br />

simteņos izveidotām gultnēm zemes<br />

virsmā. Tā vietā nokri‰ņi nok∫applest uz<br />

Pilsētas vidapple skaisti iekārtots sekls<br />

kanāls, tā galā — dekoratīvas<br />

akmens lodes. No turienes arī nāk<br />

appledens (mazs caurplappledums). Ūdens<br />

atdzīvina ‰o citkārt smagnējo ainavu.<br />

Ūdens dzi∫ums — ap 0,2–0,3 m.<br />

Apak‰ā — nelieli akmeņi.<br />

jumtiem, asfalta, betonētām virsmām<br />

un noskalo no tām piesārņojumu, ko<br />

rada cilvēka darbība.<br />

Pilsētās lietus appledeņu kanalizācija aizvieto<br />

dabīgo noteces sistēmu — urdziņas,<br />

tērcītes, strautiņus un upes. Noteces<br />

palielinā‰anās izjauc līdzsvaru dabā.<br />

Pa‰reizējā situācija vairākumā La t v i j a s<br />

pa‰valdību:<br />

• lietus appledeņu apsaimnieko‰ana nav<br />

risināta;<br />

• nav definētas atbildības robežas;<br />

• lietus appledeņu kanalizācijas sistēmām<br />

tiek pieslēgtas saimnieciskās kanalizācijas<br />

sistēmas, un otrādi;<br />

• nav veikta lietus appledeņu savāk‰anas<br />

sistēmas inventarizācija, sistēmas ir<br />

Apa∫as konstrukcijas infiltrācijas<br />

baseins laukumā. Ūdens tajā ietek<br />

pa ievalku un iesapplecas gruntī. O∫us<br />

gultnē fiksē režģis. Šāds baseins<br />

spēj akumulēt līdz 90 m 3 lietus<br />

appledeņu un ievērojami atslogo<br />

pilsētas notekappledeņu kolektorus.<br />

37<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

PIEREDZE<br />

PIEREDZE / DZĪVES SKOLA<br />

38<br />

Ar sapplekņu starpniecību radīta<br />

straujtece–appledenskritums. Ūdens līst<br />

pār akmeņiem un veido dekoratīvu,<br />

kustīgu elementu pilsētas citkārt<br />

sastingu‰ajā (no bapplevju, ietvju, ielu<br />

segumu un tiltu viedok∫a) vidē.<br />

novecoju‰as, padomju laikā bapplevētās<br />

sistēmas neveic savas funkcijas;<br />

• pilsētās nav izstrādāti lietus appledeņu<br />

apsaimnieko‰anas mode∫i;<br />

• teritorijās ar augstu gruntsappledens līmeni<br />

lietus appledeņu apsaimnieko‰ana<br />

prasa komplicētākus risinājumus.<br />

Lai risinātu ‰o jautājumu:<br />

1) pa‰valdībās jāveic lietus appledeņu savāk‰anas<br />

sistēmas detalizēta inventarizācija<br />

un izpēte, ietverot:<br />

• appledens baseina, kurā ievadām lietus<br />

appledeņus, izpēti,<br />

• appledens‰˙irtnes lieluma un plapplesmas<br />

i z p ē t i ,<br />

• appledenstilpē ievadāmā lietus appledeņu<br />

kvalitātes, piesārņotības pakāpes<br />

noteik‰anu;<br />

2) jānosaka lietus appledeņu sistēmu apsaimnieko‰anas<br />

galvenie principi, apsaimniekotāju<br />

kompetences robežas,<br />

Ūdens plapplest pa akmeņiem izliktu<br />

kanālu un uzkrājas gredzenveida<br />

baseina ārējā da∫ā un līdzās<br />

eso‰ajā baseinā. Kanāls un<br />

baseini labi iek∫aujas ainavā.<br />

jāveicina sadarbība starp apsaimniekotājām<br />

organizācijām;<br />

3) katrai pa‰valdībai jāizstrādā ilgtspējīgs<br />

lietus appledeņu apsaimnieko‰anas modelis<br />

un rīcības plāns, finansē‰anas principi<br />

(tehniski ekonomiskais pamatojums, ņemot<br />

vērā iepriek‰ējos izpētes datus);<br />

4) jāiek∫auj baseinu apsaimnieko‰anas<br />

plānos jautājumi par lietus appledeņu aps<br />

a i m n i e k o ‰ a n u . ”<br />

Tas ir fragments no izdevuma E k o n o m i -<br />

kas un ekoloģijas faktori ilgtspējīgai lie -<br />

tus appledeņu apsaimnieko‰anai apdzīvo -<br />

tās vietās. Pieredze. Ieteikumi. I z d e-<br />

vums sagatavots PHARE 2003 Pā r r o b e -<br />

žu sadarbības programmas Baltijas japple -<br />

ras reģionā finansētā projekta I l g t s p ē j ī -<br />

gas lietus appledeņu apsaimnieko‰anas sis -<br />

tēmas izveide Latvijas pa‰valdībās i e t v a-<br />

ros. Projekta partneri: Jelgavas dome,<br />

Cēsu pilsētas dome, Malmes pa‰valdība,<br />

Latvijas Lauksaimniecības universitāte.<br />

Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />

Lauku inženieru fakultātes prodekāns,<br />

Arhitektappleras un bapplevniecības katedras<br />

docenta vietas izpildītājs, LBS<br />

biedrs Kārlis Si∫˙e līdz 2006. gada novembrim<br />

darbojās starptautiskā projektā<br />

Ilgtspējīgas lietus appledeņu apsaimnie -<br />

ko‰anas sistēmas izveide Latvijas pa‰ -<br />

valdībās un kopā ar Jelgavas un Cēsu<br />

speciālistiem Malmē iepazinās ar videi<br />

draudzīgiem risinājumiem lietus appledeņu<br />

uztver‰anā, uzkrā‰anā un aizvadī‰anā.<br />

“Vērojām pa‰valdības pāreju no tradicionālās<br />

lietus appledeņu apsaimnieko‰anas<br />

sistēmas uz ilgtspējīgu apsaimnieko‰anu.<br />

Ilgtspējīga ir saistīta ar atklātu<br />

sistēmu izmanto‰anu — kā lietus appledeņu<br />

akumulācijas objekti tiek izmantoti<br />

grāvji, kanāli un ieplakas za∫ajās zonās,<br />

dī˙i, dabiskās upītes un strauti.<br />

Atklātās sistēmas izmantotas tāpēc,<br />

ka tiek samazināts risks bapplevju pamatu<br />

un pagrabu applapple‰anai. Šīm sistēmām<br />

ir ekoloģiska vērtība, jo uzlabojas apdzīvotās<br />

vietas mikroklimats, ‰īs sistēmas<br />

izmanto kā rekreācijas zonas apdzīvotās<br />

vietās, tās veicina pievilcīgas<br />

pilsētvides veido‰anu. Tā kā Malmē lija<br />

pamatīgs lietus, visas sistēmas aplapplekojām<br />

un fotografējām reālā darbībā,”<br />

Bapplevinženieri informēja Kārlis Si∫˙e.<br />

Kār∫a Si∫kes f o t o<br />

Katram sava formula<br />

Mapples nereti pārsteidz dažu cilvēku spē -<br />

ja daudz un rado‰i strādāt, turklāt ilg -<br />

sto‰i. Kāpēc viņiem viss izdodas citādi<br />

nekā citiem? Vai tās ir rakstura īpa‰ī -<br />

bas, attieksme pret dzīvi, pret cilvē -<br />

kiem? Vai tā ir kāda īpa‰a dienas kār -<br />

tība, kas tiek ievērota? Kāda ir ‰ī re -<br />

cepte? Kur slēpjas tās unikalitāte?<br />

Varbapplet kaut vai da∫ēji atbildēt uz ‰iem<br />

jautājumiem izdosies, rubrikā D z ī v e s<br />

skola rakstot par mapplesu biedriem.<br />

Visos Latvijas vēstures periodos neatkarīgi<br />

no ieņemamā amata (pa‰laik<br />

VAS Latvijas valsts meži p a d o m e s<br />

priek‰sēdētājs) Anatolijs Gorbunovs<br />

Ūdens organizēti aizplapplest uz tekni<br />

ielas malā. Netiek ap‰∫akstītas<br />

ēkas sienas, mitrums nepiek∫applest<br />

pamatiem.<br />

ir bijis tolerants, problēmas<br />

izproto‰s,<br />

godīgs un tautā cienīts.<br />

Lapplek, daži piemēri.<br />

1983. gads —<br />

PSRS komunistiskās<br />

partijas ģenerālsekretārs<br />

ir Jurijs Andropovs.<br />

Valstī sākas neredzētas represijas<br />

pret darba kavētājiem, dzērājiem<br />

un dīkdieņiem. Totālā sistēmā sankcijas<br />

trāpa arī ierindniekiem. 1984. gada<br />

3. janvāris. Tiek arestēts institappleta<br />

Lauku projekts direktors Leonīds Jesperiņ‰.<br />

Apsappledzības pamatojums —<br />

nelikumīgi iztērēti 430 rub∫i institappleta<br />

39<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

DZĪVES SKOLA<br />

siltummezgla metinā‰anas darbiem<br />

pēc avārijas un vienas institappleta automa‰īnas<br />

tehniskajai apkopei(!!!). Bez<br />

‰aubām, no vainīgā gandrīz visi novērsās,<br />

arī tie‰ā vadība — lauksaimniecības<br />

ministrs Antons Bri∫s un attiecīgie<br />

Ministru padomes vado‰ie<br />

darbinieki, tostarp priek‰sēdētāja vietnieki.<br />

Nebaidījās, bet palīdzēja Rīgas<br />

pilsētas partijas sekretārs Anatolijs<br />

Gorbunovs. Leonīds Jesperiņ‰ atceras<br />

laiku, kad Anatolijs Gorbunovs bija Kirova<br />

rajona partijas komitejas pirmais<br />

sekretārs. Viņ‰ saviem apmeklētājiem<br />

iznāca pretī, sniedza roku un vienmēr<br />

apjautājās: “Kā varu palīdzēt?”<br />

Atmodas laiks. Anatolijs Gorbun<br />

o v s — Augstākās Padomes Pr e z i d i j a<br />

priek‰sēdētājs, bet viņa dēls Edgars —<br />

Latvijas jaunatnes izlases kandidāts,<br />

kuram atbilsto‰i iepriek‰ējā gadā sasniegtajam<br />

līmenim pienācās jauns<br />

Latvijas izlases treniņtērps un apavi.<br />

Pēc pārbaudes sacensībām Siguldā<br />

Kalnu slēpo‰anas federācijas vadītājs<br />

Ēvalds Goba sadalīja izlases tērpus.<br />

Anatolijs Gorbunovs lappledza atlikt tērpa<br />

pie‰˙ir‰anu Edgaram līdz rangu saraksta<br />

oficiālajai apstiprinā‰anai. Pa m a t o-<br />

j u m s — Anatolijs Gorbunovs nevēlējās,<br />

lai viņa dēls bappletu izņēmums.<br />

Anatolijs Gorbunovs spēja atgriezties<br />

inženiera profesijā, atsāka projektēt.<br />

Tas izdevās tik labi, ka projekts ieguva<br />

Eiropas Savienības finansējumu. Zināmā<br />

mērā tas Anatolijam Gorbunovam<br />

bija tāds kā jauns izaicinājums.<br />

Vitolda Ku‰nera vitalitāte pārsteidz<br />

daudzus. Kāds pat jokojot pārjautā,<br />

vai, pierakstot viņa dzim‰anas datus,<br />

nav ieviesusies k∫appleda. Kādreiz Vitolds<br />

Ku‰ners aktīvi sportojis,<br />

bijis vairākkārtējais<br />

Latvijas čempions<br />

grie˙u–romie-<br />

‰u cīņās. Viņ‰ vienmēr<br />

plāno un dara<br />

divas lietas paralēli.<br />

Vai nu tas bijis sports<br />

un mācības vai<br />

sports un darbs, vai darbs un lekciju lasī‰ana.<br />

Paralēli darbi un aktivitātes palīdz<br />

mobilizēties. Vēl viņ‰ visu dzīvi centies<br />

īstenot amerikāņu principu: ilgāk<br />

par trīs gadiem vienā vietā nestrādāt.<br />

Kamēr vien vari bapplet s v a i g s, uzvilkts,<br />

universāls, viss notiek. Šis princips palīdzēja<br />

Vitoldam Ku‰neram pārvarēt<br />

1991. gadu, kad daudzi bija apjuku‰i:<br />

ko iesākt, kā dzīvot tālāk, kur strādāt?<br />

Darbs viņam ir hobijs. Taču Vitolds Ku ‰-<br />

ners uzskata: kolīdz sāc kādā vietā a p -<br />

t a u k o t i e s, tā jāmaina. Tagad viņ‰ ir AS<br />

Preses nams celtniecības direktors.<br />

Viņ‰ uzskata, ka labāk ir katru dienu<br />

nedaudz pavingrot, nevis divas reizes<br />

nedē∫ā aiziet uz trenažieru zāli, jo cilvēkam<br />

ik dienas nepiecie‰ams noteikts<br />

daudzums kustību un vingrinājumu.<br />

Vēl svarīgi, lai apkārt bappletu jaunie‰i.<br />

40<br />

2007. gada 23. februÇr¥ LBS kvalifikÇcijas cel‰anas kursus<br />

Bapplevprojektu ekonomisko da∫u, apjomu un tÇmju sastÇd¥‰ana<br />

pabeidza 52 bapplevspeciÇlisti.<br />

No tiem novïrtïjumu teicami sa¿ïma tr¥s, ∫oti labi — divi.<br />

MÇc¥bu programmÇ bija iek∫auta apmÇc¥ba LBN 501–2006<br />

Bapplevizmaksu aprï˙inljanas noteikumi.<br />

Paredzïts, ka 2007. gadÇ LBS turpinÇs mÇc¥bas bapplevspeciÇlistiem,<br />

papildu uzman¥bu pievïr‰ot bapplevprojektu<br />

tehniski ekonomisko da∫u sastÇd¥‰anai.<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1

42<br />

JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />

AktuÇlÇ sertifikÇcija<br />

Atbildes sagatavojis LBS<br />

izpilddirektors un Bapplevniecības<br />

speciālistu sertificē‰anas institapplecijas<br />

(BSSI) galvenā administratora<br />

vietnieks Romāns Auniņ‰.<br />

Labdien!<br />

Es esmu Pjetro Mele. Esmu sertificēts<br />

bapplevinženieris no Itālijas. Vē l ē-<br />

tos saņemt bapplevniecības speciālistu<br />

sertifikātu, lai strādātu Latvijā. Japplesu<br />

mājaslapā w w w.lbs.building.lv i z-<br />

lasīju visu informāciju par sertificē-<br />

‰anas procedappleru, un man ir radu-<br />

‰ies vairāki jautājumi.<br />

1. Vai man kā ārzemnieku sertificētam<br />

speciālistam ir jāiesniedz tie<br />

pa‰i dokumenti:<br />

• noteiktas formas pieteikums;<br />

• izglītību apliecino‰s dokuments<br />

(diploma kopija);<br />

• praktiskās darbības pierādījums<br />

(ziņas par bapplevpraksi) sertificējamā<br />

specialitātē;<br />

• valsts valodas eksāmena apliecība<br />

(nepilsoņiem).<br />

2. Kādā valodā jābapplet ‰iem dokumentiem?<br />

Vai tie varētu bapplet ang∫u<br />

valodā? Es jau sagatavoju visus dokumentus<br />

Akadēmiskās izglītības<br />

centram (w w w. a i c . l v) ang∫u valodā.<br />

3. “Sertifikāta saņem‰anai ēku<br />

bapplevdarbu vadī‰anai un bapplevuzraudzībai<br />

jāiesniedz ar Bapplevinspekciju<br />

saskaņots saraksts ar objektiem,<br />

kuros pretendents ir vadījis bapplevdarbus<br />

(līdz 1996. gadam), kā arī<br />

aktu kopijas par ‰o objektu nodo-<br />

‰anu ekspluatācijā. Ja pretendents<br />

bijis praktikants pie sertificēta darbu<br />

vadītāja, tad iesniedzamas ar<br />

Bapplevinspekciju noslēgto saistību<br />

rakstu kopijas, ka arī kopijas no<br />

Bapplevdarbu žurnāla 8. lpp. (par<br />

praksi pēc 1996. gada).<br />

Sertifikāta saņem‰anai projektē‰anā<br />

jāiesniedz divi bapplevprojekti ar<br />

nepiecie‰amajiem bapplevstatikas aprē˙iniem,<br />

kuru izstrādā‰anā pretendents<br />

ir piedalījies.<br />

Sertifikāta saņem‰anai tehniskā apseko‰anā<br />

jāiesniedz divi izpildīti<br />

darbi, kuru izstrādā‰anā piedalījies<br />

pretendents, ar nepiecie‰amiem<br />

bapplevstatikas aprē˙iniem un priek‰likumiem<br />

(grafiskā veidā) konstrukciju<br />

pastiprinā‰anai vai atjauno‰anai.<br />

Bapplevju konstrukciju pārbaudei jāiesniedz<br />

divi izpildīti darbi, norādot<br />

pārbaudes metodi.”<br />

Vai tas nozīme, ka ir četri dažādi<br />

sertifikāti? Kas ir tehniskā apseko-<br />

‰ana? Vai bapplevju konstrukciju pārbaude<br />

ir test of structures?<br />

Ar cieņu inženieris Pjetro Mele<br />

Godājamais Pjetro Meles kungs!<br />

1. Japples esat pareizi sapratis, kādi dokumenti<br />

jāiesniedz sertificē‰anai,<br />

tikai valsts valodas eksāmena apliecības<br />

vietā noteikti jābapplet profesionālās<br />

izglītības diploma kopijai.<br />

2. Visiem dokumentiem jābapplet latvie‰u<br />

valodā vai ar notariāli apstiprinātu tulkojumu<br />

latvie‰u valodā. Ārzemniekiem<br />

visi dokumenti jāiesniedz Akadēmiskās<br />

izglītības centrā (Va∫ņu ielā 2, Rīgā, tālr.<br />

+371 7212317, e–pasts: diplo -<br />

m i @ a i c . l v), kur tiek izvērtēta izglītības<br />

atbilstība un pēc tam dokumenti tiek<br />

pārsappletīti mums bapplevprakses pārbaudei<br />

un sertifikāta pretendenta zinā‰anu<br />

pārbaudei Latvijas bapplevnormatīvu un likumdo‰anas<br />

aktu pārzinā‰anā.<br />

3. Latvijā atbilsto‰i Bapplevniecības liku-<br />

JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />

ma 8. panta prasībām reglamentēta<br />

ir bapplevkonstrukciju projektē‰ana,<br />

ģeotehniskā inženierizpēte, vispārējā<br />

un restaurācijas darbu vadī‰ana un<br />

bapplevuzraudzība, kā arī bapplevekspertīze.<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienībā, izņemot<br />

bapplevekspertīzi, ‰īs jomas sertificē<br />

ēkām un bapplevēm, ce∫iem un tiltiem.<br />

Bez tam mēs sertificējam arī vairākās<br />

nereglamentētās bapplevniecības jomās<br />

— ēku un bapplevju tehniskajā apseko‰anā,<br />

konstrukciju pārbaudē,<br />

bapplevprojektu vadī‰anā un ekspertīzē,<br />

projektu ekonomisko da∫u un tāmju<br />

sastādī‰anā, bapplevju nojauk‰anā u. c.<br />

Darbu saraksts jāiesniedz par trīs bapplevprakses<br />

gadiem, ja ir augstākā p r o f e-<br />

sionālā izglītība, un pieciem gadiem,<br />

ja ir vidējā profesionālā izglītība.<br />

Sertifikāta saņem‰anai ēku bapplevdarbu<br />

vadī‰anai un bapplevuzraudzībai jāiesniedz<br />

darba devēja apliecināts veikto<br />

darbu saraksts ar objektiem, kuros<br />

pretendents ir vadījis bapplevdarbus vai<br />

bijis bapplevuzraugs, ja ‰ajā valstī viņam<br />

ir biju‰as tiesības veikt ‰ādus darbus.<br />

Ja Latvijas sertifikāta pretendents ir<br />

strādājis kā palīgs vai praktikants,<br />

tad darbu sarakstu apliecina arī tas<br />

bapplevspeciālists, kura vadībā pretendents<br />

ir strādājis kā bapplevdarbu vadītājs<br />

vai bapplevuzraugs.<br />

Sertifikāta saņem‰anai bapplevju konstrukciju<br />

projektē‰anā jāiesniedz darba<br />

devēja apliecināts darbu saraksts<br />

ar objektiem, kuru bapplevkonstrukciju<br />

izstrādā‰anā pretendents piedalījies,<br />

kā arī ekspertīzei jāiesniedz divi bapplevprojekti<br />

ar visiem ‰o objektu bapplevstatikas<br />

aprē˙iniem, kuru izstrādā‰anā<br />

pretendents tie‰i piedalījies.<br />

Sertifikāta saņem‰anai tehniskajā<br />

apseko‰anā jāiesniedz divi izpildīti<br />

darbi, kuru izstrādā‰anā piedalījies<br />

pretendents, ar nepiecie‰amajiem<br />

bapplevstatikas aprē˙iniem un priek‰likumiem<br />

(grafiskā veidā) konstrukciju<br />

pastiprinā‰anai vai atjauno‰anai.<br />

Bapplevju konstrukciju pārbaudei jāiesniedz<br />

divi izpildīti darbi, norādot<br />

pārbaudes metodi. Bapplevju tehniskā<br />

apseko‰ana tiek pieprasīta pirms attiecīgās<br />

bappleves rekonstrukcijas, vizuāli<br />

nosakot neso‰o un citu bapplevelementu<br />

tehnisko stāvokli, nepiecie‰amības<br />

gadījumā tiek veikta bappleves<br />

konstrukciju pārbaude, lai noteiktu<br />

to stiprību un noturību to nolietojuma<br />

vai plānoto slodžu palielinā‰anas<br />

gadījumos. Darbu saraksts jāapstiprina<br />

ar parakstu un zīmogu pretendenta<br />

darba devējiem. Darbības laiks<br />

katram objektam jānorāda no–līdz<br />

(mēnesis, gads), kā arī jānorāda līdzdalības<br />

pakāpe.<br />

Ar cieņu LBS BSSI galvenā administratora<br />

vietnieks Romāns Auniņ‰<br />

Vēlos bapplevēt māju un nekādi netieku<br />

pie bapplevdarbu cenām! Kā to lai<br />

izdara, kur meklēt?<br />

Nauris<br />

Pa‰laik pla‰ākais pieejamais bapplevdarbu<br />

cenu noteik‰anas materiāls ir<br />

Bapplevdarbu izcenojumu katalogs 2006<br />

(BIK).Tā veido‰anā piedalīju‰ies bapplevinženieri,<br />

ekonomisti, datorspeciālisti,<br />

korektori un mācību spēki. BIK<br />

veido‰anai izmantoti daudzu valstu<br />

(izņemot Krievijas Federācijas) izstrādātie<br />

katalogi, LR uzņēmēju pieredze.<br />

Ir pieejams arī eBIK — elektroniskais<br />

variants ar programmām.<br />

BIK un eBIK var iegādāties SIA MV<br />

Project birojā K. Barona ielā 99a,<br />

1. stāvā, Rīgā.<br />

Kur un kā var saņemt santehni˙a<br />

sertifikātu? Kas vajadzīgs, ja pirms<br />

tam to neesmu mācījies, bet pa‰laik<br />

strādāju, un man ‰is darbs patīk.<br />

Sanitārtehni˙i sertifikātus var iegapplet<br />

tikai Latvijas Siltuma, gāzes un appledens<br />

tehnoloģijas inženieru savienībā<br />

43<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

44<br />

JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />

(SGŪTIS) Stirnu ielā 34, Rīgā, tālruņi:<br />

7149360, 7596849, 29481785.<br />

Vai ir iespējams saņemt sertifikātu<br />

Ēku bapplevdarbu vadī‰ana un bapplevuz -<br />

raudzība, ja esmu pabeidzis Rīgas<br />

Tehniskās universitātes B apple v n i e c ī-<br />

bas fakultāti. Esmu inženierzinātņu<br />

bakalaurs bapplevzinātnē. Bakalaura<br />

darbs Līmētās koka konstrukci -<br />

jas, pa‰laik studēju maģistrantapplerā.<br />

Darba pieredze — 3,5 gadi par<br />

darbu vadītāju lielos celtniecības<br />

objektos.<br />

Ar cieņu Mārtiņ‰<br />

Ministru kabineta noteikumi Nr. 383<br />

paredz sertifikācijas iespēju tikai tad,<br />

ja persona ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa<br />

profesionālo augstāko vai profesionālo<br />

vidējo izglītību. Trīsgadīgais<br />

bakalaura diploms neapliecina pabeigtu<br />

augstāko vai vidējo profesionālo<br />

izglītību.<br />

Esmu students RTU Bapplevniecības fakultātes<br />

Bapplevzinātnes specialitātes<br />

3 . kursā. Šogad iegapple‰u akadēmisko<br />

bakalaura grādu. Vai ar manu izglītību<br />

pietiek, lai iegappletu LBS sertifikātu<br />

ēku konstrukciju projektē‰anā?<br />

Kur var noskaidrot (normatīvi,<br />

nolikums, atbildīgais speciālists, kas<br />

to nosaka), kāda izglītība nepiecie‰ama,<br />

lai iegappletu LBS sertifikātu?<br />

Arnis Atteka<br />

Kur var uzzināt, kādai izglītībai jābapplet,<br />

lai varētu iegapplet bapplevprakses<br />

sertifikātu? Vai ar RTU iegappletu bakalaura<br />

grādu pietiek sertifikāta<br />

saņem‰anai?<br />

Ar cieņu Artis Grigorjevs<br />

Lai iegappletu bapplevprakses sertifikātu,<br />

nepiecie‰ama bapplevinženiera izglītība<br />

un vismaz trīs gadu bapplevprakse izvēlētajā<br />

jomā. Trīsgadīgais bakalaura<br />

diploms neapliecina pabeigtu augstāko<br />

vai vidējo profesionālo izglītību.<br />

Pla‰āka informācija meklējama<br />

LBS mājaslapā www.lbs.building.lv.<br />

Pie mums RTU bija ieradu‰ies LBS<br />

pārstāvji un aicināja piedalīties LBS<br />

Jaunatnes kopā. Viņi solīja, ka tie,<br />

kas piedalīsies ‰ajā kopā, varēs paātrināti<br />

iegapplet ‰īs prakses tiesības,<br />

bet nu jau labu laiku nekas nenotiek.<br />

Kāpēc tā?<br />

Ar cieņu Arnis Atteka<br />

Lai iegappletu informāciju ‰ajā jautājumā,<br />

jāvēr‰as pie RTU Jaunatnes kopas<br />

vadītāja Paula Ragaiņa (tālr.<br />

26533587) vai LBS valdes locek∫a,<br />

koordinatora darbam ar jaunatni<br />

Guntara Šterna (tālr. 29403782).<br />

Ir radusies situācija, ka bapplevniecības<br />

laikā nepiecie‰ams veikt labojumus<br />

BK da∫as rasējumos, bet projekta<br />

izstrādātājs tam neatrod laiku.<br />

Kā rīkoties? Kā var pārņemt tiesības<br />

labot darbus? Kā tas viss notiek?<br />

Vai darba autoram jāizsniedz<br />

pilnvara, at∫auja labot? Kurā likumā<br />

var atrast informāciju par ‰ādām<br />

situācijām?<br />

Artapplers<br />

Bapplevniecības likuma 26. panta<br />

2. punkts nosaka, ka “pasappletītāja (bapplevētāja)<br />

pienākums ir saskaņot ar<br />

bapplevprojekta autoru visas izmaiņas<br />

bapplevprojektā pirms attiecīgo bapplevdarbu<br />

veik‰anas neatkarīgi no tā, tiek<br />

vai netiek veikta autoruzraudzība. Izmaiņas<br />

bapplevprojektā drīkst izdarīt<br />

tikai ar tā autora akceptu”.<br />

Iepriek‰ minētais tātad dod atbildi<br />

uz Japplesu jautājumu, ka izmaiņas projektā<br />

var izdarīt tikai projekta autors<br />

vai tā pilnvarota persona.<br />

Jautājumus varat uzdot, rakstot<br />

e–pastu: m a r i t e . s p e r b e r g a @ i n b o x . l v,<br />

vai sappletot vēstuli pa pastu: LBS,<br />

K . Barona iela 99, lit. 1, Rīga, LV – 1 0 1 2 .<br />

BRĪVAIS MIKROFONS<br />

Valsts darbi numur 1<br />

Latvijas Bapplevinženieru savienības biedru<br />

viedok∫i par to, kas valstī bappletu jādara<br />

vispirms, lai nozare attīstītos plānveidā<br />

un prognozējami, nevis stihiski.<br />

Skaidrīte Zepa,<br />

Valsts bapplevinspekcijas<br />

Madonas reģiona<br />

sektora vadītāja:<br />

“Ir laba sajappleta, kad<br />

braucu uz objektu<br />

runāties ar cilvēkiem<br />

un viņi stāsta, ko izdevies<br />

izdarīt. Tas nekur nepazappled. Ti e k<br />

sakārtota vide. Lai arī celtniecības process<br />

nepārtraukti tiek apgrappletināts, galarezultāts<br />

priecē. Aizvien vairāk bapplevē arī<br />

laukos un mazpilsētās. Darbu apjoms<br />

pieaug. Taču valstī nepiecie‰ami skaidri<br />

un konkrēti noteikumi. Jau sen zināms,<br />

ka ar aizliegumiem maz ko var panākt.<br />

Cilvēki tos nevēlas saprast un meklē ce-<br />

∫us, kā apiet. Nepatīkami, ka pilsētas<br />

aizvien vairāk attālinās no laukiem, cilvēki<br />

vairs nesaprot cits citu, arvien at‰˙irīgāka<br />

k∫applest viņu dzīves uztvere.”<br />

Imants Treimanis,<br />

SIA D u n a:<br />

“ Pati lielākā problēma<br />

celtniecībā ir cilvēku<br />

trapplekums. Tu r-<br />

klāt akapplets. Da∫a aizbraukusi<br />

uz Īriju, uz<br />

citām Eiropas Savienības<br />

valstīm, jo tur ir augstāks dzīves<br />

līmenis un sociālās garantijas labākas<br />

nekā pie mums. Latvijā cilvēki joprojām<br />

jappletas sociāli neaizsargāti. Taču arī<br />

pie mums pamazām daudz kas nokārtojas.<br />

Pieaug algas. Bappletu jauki, ja<br />

cilvēki atgrieztos. Celtniecības apjomi<br />

ar katru gadu pieaug, un, ja mapplesu cilvēki<br />

neatgriezīsies, celtniecības kompānijām<br />

bapples lielas problēmas. Lai arī<br />

visās nozarēs trapplekst darbinieku, celtnieki<br />

‰o problēmu izjapplet īpa‰i asi. Deviņdesmitajos<br />

gados jaunie‰i nevēlējās<br />

k∫applet par bapplevinženieriem, un ‰odien<br />

tas jappletams katrā objektā. Tagad, lai<br />

jaunie‰us pievilinātu, jāmaksā stipendijas<br />

vai jādomā citas alternatīvas.”<br />

Andris Šteinerts, Latvijas La u k s a i m n i e-<br />

cības universitātes asociētais profesors,<br />

Ekonomikas ministrijas Bapplevniecības<br />

departamenta bapplevnormatīvu noda∫as<br />

priek‰nieks:<br />

“Vispirms vajadzētu<br />

samazināt bapplevnormatīvu<br />

apstiprinā-<br />

‰anas procedappleras<br />

birokrātiju. Šis garais<br />

un brīžam bezmēr˙īgais<br />

process<br />

traucē elementāram<br />

darbam. Bapplevnormatīvu apstiprinā‰ana<br />

Latvijā ir ∫oti ilga un sarežģīta, jo<br />

bapplevnormatīvus pieņem Ministru kabinets.<br />

Citās valstīs to dara attiecīgu<br />

ministriju bapplevniecības departamenti,<br />

Skandināvijā ‰is jautājums ir Bapplevniecības<br />

aģentappleras kompetencē.”<br />

Jānis Ivbulis, Va l s t s<br />

bapplevinspekcijas bapplevniecības<br />

kontroles da-<br />

∫as vadītāja vietnieks:<br />

“Vajadzētu panākt,<br />

lai visi iesaistītie ievēro<br />

normatīvo aktu<br />

prasības. Dažkārt<br />

tās tiek pilnībā ignorētas nezinā‰anas<br />

vai arī citu iemeslu dē∫, un tad<br />

objektos var redzēt tādus brīnumus!<br />

Tas nebappletu pie∫aujami.”<br />

45<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

BRĪVAIS MIKROFONS<br />

BRĪVAIS MIKROFONS / ATPŪTA<br />

46<br />

Ilmārs Bredovskis, pensionārs no<br />

Liepājas:<br />

“Nepiecie‰ama Celtniecības ministrija,<br />

kas koordinētu un<br />

stratēģiski vadītu nozari<br />

valstī, kā arī izstrādātu<br />

perspektīvo<br />

plānu. Jāgādā, lai<br />

celtniecības politika<br />

bappletu vienota, nevis<br />

kā tagad. Tikai līdz‰inējās<br />

politikas dē∫ ‰obrīd<br />

vairākums bapplevē, kā patīk, līdz ar<br />

to strauji zappled kvalitāte.”<br />

Vitolds Ku ‰ n e r s , A S<br />

Preses nams c e l t n i e-<br />

cības direktors:<br />

“ Latvijā bappletu jāsakārto<br />

celtniecības likumdo‰ana,<br />

konkrēti<br />

— jāievie‰ La t-<br />

vijas bapplevnormatīvi<br />

un standarti. Pa‰laik tiem, kas ir pieejami,<br />

adaptētas ir tikai pirmās lapas,<br />

viss pārējais ir ang∫u valodā. Ko n-<br />

struktori, kas nepārvalda ‰o valodu,<br />

minētos normatīvus un standartus<br />

neizmanto. Kā sadomā, tā taisa. Cie‰<br />

pasappletītājs. Bappleves kvalitāte vislielākajā<br />

mērā ir atkarīga no projekta. Ti e ‰ i<br />

projekta kvalitāte ir viens no svarīgākajiem<br />

faktoriem. Taču visi steidzas,<br />

visi skrien, un ‰ā skrējiena dalībnieku<br />

rīcība nav dokumentēta. No Krievijas<br />

attālinājāmies, bet Eiropas Savienības<br />

valodu vēl nemākam. Cerams, ka<br />

nāks jauna paaudze un likvidēs ‰o<br />

plaisu. Piemēram, ugunsdzēsējiem<br />

nav normālu normu. Saka: ņemiet no<br />

jebkuras Eiropas Savienības valsts un<br />

izmantojiet! Tā ir ubago‰ana. Par to<br />

daudz runāts un rakstīts. Š˙iet, bezjēdzīgi.<br />

Neviens nedzird. Bapplevinženieru<br />

savienība, cik nu spēj, cen‰as atgādināt,<br />

ieteikt, palīdzēt. Valdībai laikam<br />

citas lietas svarīgākas.”<br />

Kārlis Si∫˙e, La t v i j a s<br />

La u k s a i m n i e c ī b a s<br />

universitātes La u k u<br />

inženieru fakultātes<br />

prodekāns, Arhitektappleras<br />

un bapplevniecības<br />

katedras docenta vietas<br />

izpildītājs:<br />

“Bapplevniecības jautājumi Latvijā, ‰˙iet, nav<br />

sevi‰˙i ietekmējami. Taču vispirms vajadzētu<br />

atjaunot atbilsto‰a nosaukuma<br />

ministriju. Tad arī pārējās ar bapplevniecību<br />

saistītās problēmas pamazām atrisinātos.<br />

Taču konflikti par objektiem, to izvietojumu<br />

Latvijā, manuprāt, nerimsies.”<br />

Vladimirs Afanasjevs, D a u g a v p i l s<br />

Dzīvok∫u un komunālās<br />

saimniecības<br />

uzņēmuma ražo‰anas<br />

sagatavo‰anas<br />

inženieris:<br />

“Nepiekrītu nekādām<br />

revolapplecijām! La t v i j ā<br />

bapplevniecībā viss tempā<br />

virzās uz priek‰u.<br />

Ceru, ka tā turpināsies arī nākotnē.”<br />

Rita Skrastiņa, O g r e s<br />

rajona bapplevinspektore:<br />

“ Pirmais, kas jāizdara,<br />

lai valsts mērogā ieviestu<br />

kārtību bapplevniecībā,<br />

— jāizveido Celtniecības<br />

ministrija.”<br />

Voldemārs Rapplesiņ‰,<br />

SIA K o m e r c c e l t n i e k s<br />

valdes priek‰sēdētājs:<br />

“Celtniecībā joprojām<br />

sastopama negodīga<br />

konkurence. Lai La t v i-<br />

jā kopumā tiktu sakārtoti<br />

jautājumi, kas<br />

saistīti ar bapplevniecību, nepiecie‰ama vienota<br />

ministrija. Patlaban dažādās ministrijās<br />

ar celtniecību saistītajos departamentos<br />

vietām strādā cilvēki, kas no<br />

bapplevniecības neko nesaprot un pat nevēlas<br />

saprast, līdz ar to procesi tiek ietekmēti<br />

negatīvi: likumdo‰ana nav līdz galam<br />

sakārtota, ir liela birokrātija.”<br />

Horizontāli. 11. Autostrāde. 12. E k s-<br />

pertīze. 13. Krāsns. 14. Šurfs. 15. E k s ā-<br />

mens. 16. Aplam. 17. Klasteris. 18. N a-<br />

zis. 21. Drosele. 22. Vjets. 23. Ka r k a s s .<br />

2 7 . Eskorials. 28. Svārstīklas. 31. S t a b i-<br />

litāte. 33. Standarts. 36. K r e t o n s .<br />

3 7 . Viras. 38. Antropo... 42. M e t r s .<br />

4 4 . Notredame. 45. Potes. 48. A t e s-<br />

tāts. 49. Rudzi. 50. Akorda. 51. I n ž e-<br />

nieris. 52. Ti e s v e d ī b a .<br />

Vaira Ronimoisa, SIA Grotta v a l d e s<br />

priek‰sēdētāja:<br />

“Jāizveido Celtniecības ministrija, kas apvienotu<br />

visu bapplevniecības nozari un bappletu<br />

spējīga izstrādāt ‰īs nozares vienotu kopējo<br />

stratēģiju. Svarīgi ir sakārtot bapplevniecības<br />

likumus un iestrādāt<br />

likumā izmaksu<br />

indeksāciju. Jāveido<br />

darbaspēka politika,<br />

lai mapplesu bapplevstrādnieki<br />

neizbrauktu no<br />

Latvijas un izbrauku-<br />

‰ie atgrieztos mājās.”<br />

LBS biedri! Zvaniet, rakstiet!<br />

Mārīte Šperberga — tālr. 29468382,<br />

e–pasts: m a r i t e . s p e r b e r g a @ i n b o x . l v<br />

ÎurnÇla 2006. gada decembra numurÇ (Nr. 3)<br />

publicïtÇs krustvÇrdu m¥klas atbildes<br />

Konkursi<br />

Vertikāli. 1. Supraports. 2. Bokslafs.<br />

3 . Štoss. 4. Mār‰als. 5. Depresija.<br />

6 . Perspektīva. 7. Esteris. 8. Ve i s s .<br />

9 . Stamba. 10. Dzensiksna. 19. A l t i-<br />

plano. 20. Partenons. 24. Kok‰a.<br />

25. Plīts. 26. Krīts. 28. Orbit.<br />

3 0 . Staiertrase. 32. Terpentīns. 34. Ti p-<br />

veidība. 35. Kandidāts. 38. Re o h o r d s .<br />

4 0 . K o r s ā r s. 41. Smailes. 43. Re s t e s .<br />

4 6 . Pālis. 47. D a r v a .<br />

Ja esat pats rad¥jis vai ar¥ jums zinÇmi zinÇtnisko darbu bapplevniec¥bÇ, mÇc¥bu grÇmatu<br />

bapplevniec¥bÇ vai publikÇciju par bapplevniec¥bu autori, piedalieties LBS skatï–konkursÇ<br />

Gada labÇkais zinÇtniskais darbs, mÇc¥bu grÇmata, publikÇcija<br />

par arhitektappleru un bapplevniec¥bu vai informïjiet par autoriem LBS.<br />

Skates–konkursa Gada labÇkais inÏeniertehniskais risinÇjums<br />

mïr˙is ir apzinÇt un popularizït sabiedr¥bÇ bapplevniec¥bas sasniegumus LatvijÇ un to<br />

realizïtÇjus, propagandït progres¥vos inÏeniertehniskos risinÇjumus, bapplevniec¥bas<br />

tehnoloÆijas un bapplevmateriÇlus.<br />

Piesakiet konkursam savus vai jums zinÇmus<br />

konstrukt¥vus risinÇjumus un bapplevdarbu tehnoloÆijas.<br />

Ar konkursu nolikumiem var iepaz¥ties mÇjaslapas<br />

www.lbs.building.lv sada∫Ç Konkursi.<br />

47<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />

L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

BŪVINŽENIERI JOKO<br />

Netici datoram<br />

48<br />

Jauns projektētājs ieradies pie eksperta<br />

ar vēlmi saņemt novērtējumu.<br />

Eksperts atzīst: “Ja ēku uzcels, tā pēc<br />

trīs mēne‰iem varētu sagrapplet.”<br />

Projektētājs: “Kā? Japples neticat datoram?<br />

To mezglu taču programma<br />

aprē˙ināja!”<br />

Eksperts: “Aizej pie vēl kāda profesionā∫a,<br />

tad redzēs, ko viņ‰ teiks par<br />

tavām konstrukcijām.”<br />

Projektētājs ierodas pie nākamā eksperta.<br />

Tas, novērtējis situāciju, saka:<br />

“Simt procentu, ka pēc ‰āda projekta<br />

celta ēka sagrapples. Ja jau vēlies ticēt<br />

datoram, vismaz iedod tam pareizu<br />

informāciju.”<br />

* * *<br />

Priek‰nieks ierodas objektā: “Mums<br />

jāpārkārto darba stils. Pi r m d i e n ā s<br />

japples lāpāt paģiras, otrdienās jums joprojām<br />

ir ieilgu‰as paģiras un rokas<br />

tikpat kā nece∫as uz darbu, tre‰dienās<br />

no rīta līdz dienas vidum strādājat<br />

vaiga sviedros, bet pēc pusdienām<br />

jau sākat svinēt nedē∫as vidu,<br />

ceturtdien gaidāt piektdienu, piektdien<br />

jau svinat...”<br />

Kāds strādnieks, nesagaidījis priek‰-<br />

nieka runas beigas, pārtrauc viņu:<br />

“Priek‰niek, vai nevar izdarīt tā, lai to<br />

trako strādā‰anu tre‰dien atceltu?”<br />

* * *<br />

1992. gads. Tiek celta viesnīca Dau -<br />

gava. Uz divām nedē∫ām Latvijā ierodas<br />

vienpadsmit strādnieku brigāde<br />

no ASV, lai mācītu latvie‰iem strādāt.<br />

Pēc dienas viņi paziņo: “Mēs braucam<br />

prom. Latvie‰iem ir tikai viena problēma<br />

— jāatstāj mapplesu instrumenti, un<br />

viņi strādās labāk par mums.”<br />

* * *<br />

Bapplevniecības fakultātes pasniedzējs<br />

žēlojas savam kolēģim: “Ir nu gan<br />

man ‰ogad stulba grupa gadījusies.<br />

Četras reizes skaidroju un stāstīju.<br />

Pat pats jau visu sapratu, bet viņi vēl<br />

joprojām nesaprot!”<br />

* * *<br />

Divi kungi satiku‰ies pēc vairākiem<br />

gadiem augstskolas salidojumā.<br />

“Kāpēc četrdesmitgadīgi vīrie‰i izskatās<br />

labāk par četrdesmitgadīgām sievietēm?”<br />

viens jautā otram.<br />

“Tāpēc, ka tām četrdesmitgadīgajām<br />

sievietēm ir piecdesmit astoņi gadi.”<br />

* * *<br />

Divi projektētāji beidzot saprot, ka<br />

steigā pie∫āvu‰i daudz pavir‰ību un<br />

projekts ir ∫oti nekvalitatīvs.<br />

“Paklau, nu esam sappledos līdz lapplepai,”<br />

saka viens.<br />

“Tu labāk nekusties, lai nesāk vi∫ņoties,”<br />

attrauc otrs.<br />

* * *<br />

Bapplevinženieris jau krietnos gados pārsniedz<br />

ātrumu, braucot ar automa‰īnu.<br />

Viņu aptur ce∫u policists: “Japples braucat<br />

pārāk ātri.”<br />

“Mans personas kods man to at∫auj,”<br />

saka autovadītājs.<br />

Policists paskatās uz sirmo kungu<br />

un, sapratis, ka viņa vecumā dzīve<br />

skrien krietni ātrāk nekā pa‰am, atdod<br />

dokumentus, un novēl: “Laimīgu<br />

ce∫u!”<br />

Jokus pastāstīju‰i: Jānis Lancers,<br />

Guntars Šterns, Sergejs Meirovics,<br />

Rodrigo Pelsis<br />

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!