KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ... KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
Piekraste parasti asociçjas ar atpûtniekiem, kaijâm un varbût arî ar skudrâm. Daudzi noteikti uzskata, ka jûras krastâ nepastâv liela dzîvnieku daudzveidîba. Tomçr tâ nav. Piekrastes biotopos var sastapt ïoti daþâdu sugu dzîvniekus, tai skaitâ arî kukaiòus. Smilðainajos kâpu biotopos mît skudrlauvas. Pieaugusi skudrlauva izskata ziòâ atgâdina spâri, taèu ir viegli atðíirama no tâs ar garâkiem vâlîðveida taustekïiem un visai Skudrlauvas kâpurs neveiklu lidojumu. Pie mums bieþâk ir sastopama parastâ skudrlauva Myrmeleon formicarius. Îpaði interesanta ir skudrlauvas plçsîgâ kâpura dzîve. Tieði pateicoties kâpuram, skudrlauva ieguvis savu neparasto nosaukumu. Kâpuri smiltîs izrok piltuvveidîgas bedrîtes un to dibenâ paslçpjas. Kad laupîjums, piemçram, skudra, neuzmanîgi pienâk pie bedrîtes malas, tâ kopâ ar birstoðajiem smilðu graudiòiem ieveïas lamatâs, kur upuri nepacietîgi gaida "lauva". Ja skudra mçìina izbçgt, tad kâpurs ar lielajiem, spçcîgajiem þokïiem to apmçtâ ar smiltîm, cenðoties notriekt bedrîtes dibenâ, lai varçtu noíert un apçst. Raksturîgi sveíu notecçjumi Parastâ skudrlauva Piltuvveida lamatas Meþainâs jûrmalas kâpâs reizçm var ieraudzît vecas priedes ar bagâtîgiem sveíu notecçjumiem. Tos izraisa prieþu sveíotâjkoksngrauþa Nothorhina punctata kâpuri, kas lielâkoties dzîvo ïoti vecâs savrup augoðâs priedçs ar biezu kreves mizu, parasti saules vairâk apgaismotajâ pusç. Vaboles koku var apdzîvot vairâkus gadu desmitus, neizraisot tâ bojâeju. Arî sveíu notecçjumi saglabâjas daudzus gadus. Saulainâs dienâs tuvu zemei uz krituðiem kokiem vai koku stumbriem var redzçt celmmuðas. Lai tâs aizsargâtu, piekrastes biotopos bûtu saglabâjami izgâzti koki. Celmmuðas ir plçsîgas. To kâpuri dzîvo citu koksnç mîtoðu kukaiòu kâpuru ejâs, un no tiem arî pârtiek. Lielâkâs un krâðòâkâs piekrastes biotopos novçrojamâs sugas ir kuprainâ jeb svîtrainâ celmmuða Laphria gibbosa un dzeltenâ celmmuða Laphria flava. Abas ðîs sugas ir iekïautas Latvijas Sarkanajâ grâmatâ attiecîgi 1. un 4. kategorijâ. Kuprainâ celmmuða Kolorâdo vabole Liekas visai dîvaini, ka daþkârt pludmalç var sastapt Kolorâdo vaboli jeb kartupeïu lapgrauzi Leptinotarsa decemlineata. Tomçr nereti aprîïa beigâs vai maijâ, pastaigâjoties pa pludmali, Kolorâdo vaboli jûras saneðos var novçrot visai lielâ skaitâ. Tas izskaidrojams ar to, ka masveidâ migrçjoðâs vaboles, mainoties vçja virzienam, nereti tiek iepûstas jûrâ un pçc kâda laika izskalotas krastâ. Ðâds liktenis piemeklç arî citus kukaiòus, piemçram, daþâdu sugu lapgrauþus, mârîtes, apaïvaboles, plçvspâròus u. c. Lai kukaiòiem pçc izskaloðanas krastâ bûtu kur patverties, pavasarî pludmalç ieteicams atstât saneðus. Kukaiòi kâpu biotopos
- Page 2: Embrionâlajâs kâpâs un priekðk
Piekraste parasti asociçjas ar atpûtniekiem, kaijâm <strong>un</strong><br />
varbût arî ar skudrâm. Daudzi noteikti uzskata, ka jûras<br />
krastâ nepastâv liela dzîvnieku daudzveidîba. Tomçr tâ nav.<br />
<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopos</strong> var sastapt ïoti daþâdu sugu dzîvniekus,<br />
tai skaitâ arî kukaiòus.<br />
Smilðainajos kâpu <strong>biotopos</strong> mît skudrlauvas. Pieaugusi<br />
skudrlauva izskata ziòâ atgâdina spâri, taèu ir viegli atðíirama<br />
no tâs ar garâkiem vâlîðveida taustekïiem <strong>un</strong> visai<br />
Skudrlauvas kâpurs<br />
neveiklu lidojumu. Pie mums bieþâk ir sastopama parastâ<br />
skudrlauva Myrmeleon formicarius. Îpaði interesanta ir skudrlauvas plçsîgâ kâpura dzîve. Tieði<br />
pateicoties kâpuram, skudrlauva ieguvis savu neparasto nosaukumu. Kâpuri smiltîs izrok piltuvveidîgas<br />
bedrîtes <strong>un</strong> to dibenâ paslçpjas. Kad laupîjums, piemçram, skudra, neuzmanîgi<br />
pienâk pie bedrîtes malas, tâ kopâ ar birstoðajiem smilðu graudiòiem ieveïas lamatâs, kur upuri<br />
nepacietîgi gaida "lauva". Ja skudra mçìina izbçgt, tad kâpurs ar lielajiem,<br />
spçcîgajiem þokïiem to apmçtâ ar smiltîm, cenðoties notriekt<br />
bedrîtes dibenâ, lai varçtu noíert <strong>un</strong> apçst.<br />
Raksturîgi sveíu notecçjumi<br />
Parastâ skudrlauva<br />
Piltuvveida lamatas<br />
Meþainâs jûrmalas kâpâs reizçm var ieraudzît vecas priedes ar<br />
bagâtîgiem sveíu notecçjumiem. Tos izraisa prieþu sveíotâjkoksngrauþa Nothorhina p<strong>un</strong>ctata<br />
kâpuri, kas lielâkoties dzîvo ïoti vecâs savrup augoðâs priedçs ar biezu kreves mizu, parasti saules<br />
vairâk apgaismotajâ pusç. Vaboles koku var apdzîvot vairâkus gadu desmitus, neizraisot tâ bojâeju.<br />
Arî sveíu notecçjumi saglabâjas daudzus gadus.<br />
Saulainâs dienâs tuvu zemei uz krituðiem kokiem vai koku stumbriem var<br />
redzçt celmmuðas. Lai tâs aizsargâtu, piekrastes <strong>biotopos</strong> bûtu saglabâjami izgâzti<br />
koki. Celmmuðas ir plçsîgas. To kâpuri dzîvo citu koksnç mîtoðu kukaiòu kâpuru<br />
ejâs, <strong>un</strong> no tiem arî pârtiek. Lielâkâs <strong>un</strong> krâðòâkâs piekrastes <strong>biotopos</strong> novçrojamâs<br />
sugas ir kuprainâ jeb svîtrainâ celmmuða Laphria gibbosa <strong>un</strong> dzeltenâ celmmuða<br />
Laphria flava. Abas ðîs sugas ir iekïautas Latvijas Sarkanajâ grâmatâ attiecîgi<br />
1. <strong>un</strong> 4. kategorijâ.<br />
Kuprainâ celmmuða<br />
Kolorâdo vabole<br />
Liekas visai dîvaini, ka daþkârt pludmalç var sastapt Kolorâdo vaboli jeb<br />
kartupeïu lapgrauzi Leptinotarsa decemlineata. Tomçr nereti aprîïa beigâs vai<br />
maijâ, pastaigâjoties pa pludmali, Kolorâdo vaboli jûras saneðos var novçrot visai<br />
lielâ skaitâ. Tas izskaidrojams ar to, ka masveidâ migrçjoðâs vaboles, mainoties vçja<br />
virzienam, nereti tiek iepûstas jûrâ <strong>un</strong> pçc kâda laika izskalotas krastâ. Ðâds liktenis<br />
piemeklç arî citus kukaiòus, piemçram, daþâdu sugu lapgrauþus, mârîtes,<br />
apaïvaboles, plçvspâròus u. c. Lai kukaiòiem pçc izskaloðanas krastâ bûtu kur<br />
patverties, pavasarî pludmalç ieteicams atstât saneðus.<br />
Kukaiòi kâpu <strong>biotopos</strong>
Embrionâlajâs kâpâs <strong>un</strong> priekðkâpâs mâjvietu ir radusi jûrmalas smilðvabole<br />
Cicindela maritima. Gan vaboles, gan to kâpuri ir plçsîgi. Vaboles ïoti âtri skrien<br />
<strong>un</strong> zibenîgi paceïas gaisâ. Ðie kukaiòi ir aktîvi galvenokârt siltâ, saulainâ bezvçja<br />
laikâ. Kâpuri attîstâs smiltîs izraktâs vertikâlâs ejâs, <strong>un</strong> tâpçc tos apdraud piekrastes<br />
<strong>biotopu</strong> izmîdîðana. Jûrmalas smilðvabole ir iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas<br />
3. kategorijâ.<br />
Jûrmalas smilðvaboles<br />
Parkðíis<br />
Parkðíis jeb sarkanspârnu sisenis Psophus stridulus sastopams galvenokârt sausâs,<br />
atklâtâs smilðainâs vietâs ar niecîgu augâju, piemçram, ar lakstaugiem klâtajâs pelçkajâs<br />
kâpâs, kas ir viens no Eiropas Savienîbas aizsargâjamiem biotopiem. Pieauguðais kukainis<br />
lido jûlija beigâs <strong>un</strong> augustâ. Lidojumâ ir labi pamanâmi sarkanie apakðspârni. Sisenim lidojot,<br />
dzirdams îpatnçjs troksnis, no kura arî cçlies nosaukums "parkðíis". Suga iekïauta Latvijas<br />
Sarkanâs grâmatas 3. kategorijâ.<br />
Meþainâs jûrmalas kâpâs, izcirtumos, kâ arî degumos samçrâ bieþi var novçrot daþâdu<br />
sugu krâðòvaboles. Prâvâkâ no tâm ir lielâ krâðòvabole Chalcophora mariana.<br />
Tâs kâpuri attîstâs vecu, stipri novâjinâtu prieþu stumbru <strong>un</strong> celmu koksnç, kâ arî zem<br />
mizas izgrauztâs ejâs. Suga iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 4. kategorijâ.<br />
Îsspârnis Staphylinus erythropterus<br />
Visai bieþi daþâdos aizsargâjamos piekrastes<br />
<strong>biotopos</strong> novçrojami îsspâròi. Daudzas sugas ir<br />
plçsîgas, tâs çd citu kukaiòu kâpurus <strong>un</strong> pat pieauguðus<br />
kukaiòus. Daïa sugu pârtiek no gliemjiem,<br />
no augu atliekâm <strong>un</strong> aïìçm, vai arî no dzîvnieku<br />
lîíiem. Parasta suga piekrastes <strong>biotopos</strong> ir<br />
Staphylinus erythropterus.<br />
<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopu</strong>s, piemçram, priekðkâpas <strong>un</strong> embrionâlâs kâpas, apdzîvo arî<br />
skudras. Ðie plçvspâròi ligzdas veido augsnç, zem nokaltuðu koku mizas, koksnç <strong>un</strong><br />
citur. Bieþi ir redzami arî lielâki vai mazâki (atkarîbâ no sugas) virs zemes veidoti<br />
skudrupûþòi. Lielâkâs Latvijâ sastopamâs skudras ir diþskudras Camponotus spp. To<br />
"strâdnieki" garumâ var sasniegt 15 milimetrus. Diþskudras izgrauþ ejas <strong>un</strong> veido ligzdas<br />
skuju koku stumbros.<br />
Lielâ krâðòvabole<br />
Diþskudras<br />
Ja esat atraduði neparastu kukaini, pastâstiet par to mums!<br />
Latvijas Universitâtes Zooloìijas muzejs<br />
Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV-1010<br />
Andris Piterâns, tâlr. 7034881,<br />
e-pasts: mobo1@inbox.lv<br />
Latvijas Entomoloìijas biedrîba (LEB)<br />
Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV-1010<br />
Voldemârs Spuòìis, tâlr. 7034879,<br />
e-pasts: adalia@lanet.lv<br />
http://www.invertebrata.from.lv/<br />
Latvijas Dabas muzejs<br />
Kr. Barona iela 4, Rîga, LV-1712<br />
Nikolajs Savenkovs, tâlr. 7356041,<br />
e-pasts: Nikolajs.Savenkovs@dabasmuzejs.gov.lv<br />
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/muzejs/<br />
Informâcijas lapa sagatavota projekta LIFE2002NAT/LV/8498<br />
"<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopu</strong> aizsardzîba <strong>un</strong><br />
apsaimniekoðana Latvijâ" ietvaros.<br />
Projekta mçríis ir Eiropas Savienîbas<br />
aizsargâjamo piekrastes <strong>biotopu</strong> saglabâðana Latvijâ.<br />
Projekta mâjas lapa http://piekraste.daba.lv<br />
Teksts: Andris Piterâns<br />
Korektore: Anitra Pârupe<br />
Foto: Uìis Piterâns, Aivars Petriòð<br />
Foto uz pirmâs lapas: autors Uìis Piterâns.<br />
Astoòplankumu krâðòvabole Buprestis octoguttata<br />
Dizains: Linda Rûíîte-Laiviòa<br />
Druka: McÂbols<br />
© Latvijas Universitâte, 2005
Change language