Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

R.Ražuks ierosina nākošo jautājumu par zonējumu „Labiekārtota dabas teritoriju” – D3 un vaicā
darba grupai, vai par šo zonējumu ir jautājumi
G.Jubele iebilst pret tirdzniecības vietās paredzēto kvadratūru – 25kv.m.
L.Čača ierosina atstāt iepriekšējo variantu 5% no apbūves blīvuma.
A.Bērziņš iesaka noteikt virs 5% no apbūves blīvuma.
M.Dzenītis jautā, vai šajā teritorijā ir pieļaujamas kempingu vietas
K.Casno atbild, ka „Labiekārtota dabas teritorija” – D3 ir paredzēta mazajiem parciņiem.
L.Čača konkretizē, ka teritorijā „Labiekārtota dabas teritorija” – D3 ir paredzēti apstādījumi ar
domu nākotnē veidot nevis mežu, bet parku.
M.Dzenītis piebilst, ka mākslīgi veidotā parka teritorijā arī varētu būt kempings.
G.Grūbe iebilst, kempings ir vieta teltīm, parkā telti taču neliks. Ja tā ir parka teritorija tad tam ir
jābūt parkam bez nopietnas apbūves.
M.Dzenītis piebilst, ka kempingam ir nepieciešama elektrība, duša.
A.Bērzkalns neiesaka kāpu joslā izvietot kempingu vietas, jo kāpas ir jāaizsargā.
M.Dzenītis uzskata, ka pēc visām pasaules normām jābūt noteiktām vietām, kuros varētu novietot
treilerus.
A.Bērziņš ierosina kempinga vietas skatīties atsevišķi, tad kad tiks skatīts zonējums par pilsētas
daļām.
G.Grūbe piebilst, ka tad jānosaka kempingiem konkrētas vietas.
R.Ražuks jautā, vai kempingu apbūvi būtu jānosaka ar detālplānojumu
A.Bērziņš atbild, ka detālplānojuma pielietojums kempingu apbūvei būtu pārāk strikts nosacījums,
labāks risinājums ir noteikt konkrētas vietas kur tas ir pieļaujams.
Rezumējums: Zonējumā „Labiekārtota dabas teritoriju”, izskatot pilsētas daļas paredzēt
nepieciešamās kempingu vietas.
R.Ražuks ierosina nākošo jautājumu par zonējumu „Pludmale un ūdens” – D5.
L.Čača izskaidro, ka šis zonējums dalās divās daļās: smiltis un lielā pludmales promenāde, kurā
ir atļautas sezonas būves.
G.Jubele iebilst pret ierobežojumu izvietot būves bez stacionāriem pamatiem ne tuvāk kā 30m.
no ūdens līnijas.
A.Ābelīte arī iebilst pret šāda veida ierobežojumu, Kauguros pludmales platība vispār labi ja ir
30m., tad Kauguros šāda iespēja izvietot būves bez stacionāriem pamatiem nebūs iespējama.
A.Bērziņš ierosina šo punktu ņemt ārā no apbūves noteikumiem.
G.Jubele piekrīt A.Bērziņam.
Rezumējums: Izņemt punktu 125.2. „pludmalē izvietot būves bez stacionāriem pamatiem ne
tuvāk kā 30m. no ūdens līnijas.”no jaunajiem apbūves noteikumiem.
K.Casno skaidro zonējuma „Pludmale un ūdens” – D5 kartes apzīmējumus.
G.Grūbe ierosina Apbūves noteikumos izstrādāt kāpu aizsardzības noteikumus saskaņā ar
Aizsargjoslas likumu, Vides aizsardzības likumu. Būvniecības principi kāpās jāizrunā, jāskatās
konkrētas vietas pludmalē kur varētu izvietot kafejnīcas. Piekrīt „Grupas 93” viedoklim, sadalīt
pludmali ar papildzonējumu daļām.
G.Jubele nepiekrīt pludmales sadalei papildzonējumu daļās, jo arī citi iedzīvotāji, ne tikai centra
iedzīvotāji, vēlās pludmalē kafejnīcu.
R.Ražuks jautā, no kurienes līdz kurienei skaitās pludmales teritorija
K.Casno atbild, ka pludmales teritorija sākas no ūdens līdz veģetācijai.
G.Sūna iesaka „Pludmale un ūdens” – D5 kartes papildzonējumu –„svītrojums” ņemt ārā.
M.Dzenītis piebilst, ka lai varētu piesaistīt tūristus ir nepieciešams parādīt šīs vietas.
R.Kņūtiņa izsakās, ka krasta stiprinājumi ir jāstiprina nevis krastā, bet jau jūrā, tie būtu -
zemūdens vaļņi.
M.Dzenītis izsakās, ka vietās, kur ir kapitāli jānostiprina kāpas, tur varētu paredzēt
inženiertehnisko būvi.
R.Ražuks jautā, vai vajag paredzēt inženiertehniskās būves
71