Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs,
Līga Ozoliņa, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja,
Kristīne Casno, SIA „Grupa 93” projektu vadītāja
Sanāksmi sāk 18.15
Bijušās Slokas papīrfabrikas teritorija šodien zināma kā degradēta, piesārņota ražošanas
teritorija. Tā aizņem vairāk kā 40 ha. Te strādā arī vairāki Jūrmalas uzņēmēji, kas dod būtisku
ieguldījumu pilsētas attīstībā, nodrošinot darba vietas, ražojot arī eksportam. Bet vairāk kā puse
teritorijas stāv neizmantota. Ir skaidrs, ka bijušās papīrfabrikas teritorijas attīstība jāskata
vienkopus, tomēr to sarežģī lielais īpašnieku skaits – vairāk kā 40. Tādēļ apstājās arī savā laikā
uzsāktais detālplānojums.
Teritorijas plānojuma ietvaros ir iespēja noteikt šīs teritorijas turpmākās attīstības virzienus,
tuvināt domes redzējumu, īpašnieku redzējumu, iespējamo attīstītāju idejas un iedzīvotāju
redzējumu par šo vietu. Uz tikšanos 2009.gada 8.janvārī plkst.18.00 Jūrmalas domes mazajā
zālē bija pulcējušies domes, būvvaldes, teritorijas plānojuma izstrādātāju „Grupa 93” un Slokas
papīrfabrikā strādājošo uzņēmumu un īpašnieku pārstāvji. Diemžēl šoreiz pagaidām bija
ieradušies tikai četri īpašnieki. Tomēr šī ir pirmā tikšanās, un jautājuma mērķtiecīga virzīšana
varētu rosināt arī īpašnieku interesi turpmākajās reizēs.
Domes izpilddirektors Gatis Truksnis iepazīstināja ar pašreizējo pašvaldības nākotnes vīziju
sakārtot bijušo papīrfabrikas teritoriju, attīstot pakalpojumiem un dzīvošanai piemērotu teritoriju
Lielupes krastā, vienlaikus saglabājot esošo uzņēmumu ražotnes vai, atkarībā no to
piesārņojošās darbības, izvērtēt risinājumus zemju apmaiņai, kompensēšanai, pārvietošanai vai
citus risinājumus (piesārņojuma mazināšanai, u.c.). Būvvalde uzskata, ka, darījumu un
dzīvošanas funkcija jāsaglabā upei tuvākajās teritorijās, bet ražošanas funkcija jau tagad loģiski
izvietojusies tālāk – pie dzelzceļa atzara, kur ar to var rēķināties arī tālāk. Tas gan arī nav
viennozīmīgi, jo upes krastā turpinās darboties kuģu būves darbnīca, kurai nepieciešams ūdens
tuvums.
Sanāksmes dalībnieki pievienojās būvvaldes ierosinājumam, ka ar teritorijas plānojuma palīdzību
ir jādod leģitīms pamats šīs teritorijas attīstīšanas uzsākšanai un jānosaka pamata struktūra –
ielu tīkls, zonas galveno funkciju izvietošanai. Jūrmalas aizsardzības biedrība ieteica pievērst
uzmanību katra īpašnieka vēlmēm, kā arī pirms būtisku nosacījumu maiņas veikt padziļinātu
analīzi. „Grupa 93” direktors Neils Balgalis norādīja uz to, cik būtiski, ka teritorijā vispār ir
īpašnieki, kas darbojas, kuriem ir nākotnes ieceres, un ka tālākie risinājumi var būt visu interešu
saskaņošana, vienošanās. Ir svarīgi saprast, kas ir īpašnieki, ko viņi plāno attiecībā uz savu
biznesu. Pēc pirmā dalījuma tie ir (1) aktīvie, strādājošie uzņēmumi, (2) mazāk veiksmīgie
uzņēmumi, kas pastāv, bet var pieņemt, ka nav gatavi aktīvi iesaistīties teritorijas sakārtošanā un
(3) īpašnieki, kuriem šeit ir ēkas vai zeme, bet kuriem nav uzņēmējdarbības ieceru, kas nogaida.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nākamreiz tiekas 17.februārī, plkst. 10.00, kad teritorijas
plānojuma izstrādes darba grupa skatīs teritorijas plānojumā iekļaujamos uzņēmējdarbības
jautājumus. Uz šo tikšanos būs sagatavota detalizētāka informācija par īpašumiem un to
attīstīšanas iecerēm un vēlmēm. Jāpanāk labāka īpašnieku informēšana, iesaistīšanās. Būvvalde
un „Grupa 93” būs izstrādājusi priekšlikumu teritorijas zonējumam, plānošanas risinājumu
priekšlikumu.
Sanāksmi beidz 19.15
7