Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

- Daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūves zonējums kā atsevišķs netiek paredzēts, tas
ir iekļauts jauktās apbūves teritorijās.
A.Bērzkalns: Šodien runājam arī par Kauguriem
R.Ražuks: Nē, par teritorijas plāna sistēmu.
K.Casno: Sabiedriskais zonējums tiek noteikts tikai pašvaldībai piederošajiem sabiedriskās
nozīmes zemesgabaliem (piem. skolām, bērnudārziem utt). Lielākās izmaiņas ir darījumu
teritorijās (D). Apvienotas tika Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta
kāpu aizsargjoslā (JK), Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J), Darījumu iestāžu
teritorijas (D), Jauktas ražošanas teritorijas (JR) un Kūrorta teritorijas (K), kuras tagad tiek
apvienotas vienā – Jauktas apbūves zonējumā (JA) ar apakšgrupām, lai atvieglotu uztveramību.
R.Ražuks: Sloka un Ķemeri ir apzīmēti ar vienu krāsu
K.Casno: Ideja ir vienāda. Ražošanai un darījumiem ir vienojošs elements (pakalpojumi).
V.Zvejniece: Nevar piekrist. Piemēram, Jūras ielu nevar „pārkrāsot” par darījumiem, jo līdz šim
teritorijā primārais ir savrupmāju apbūve.
K.Casno: Šīs teritorijas paredzētas gan kultūras, gan atpūtas attīstībai, tikai atšķiras apbūves
parametri, iespējams detalizēt.
R.Ražuks: Kas kopīgs Slokai ar Jaunķemeriem
K.Casno: Kopīgs ir mērķis – darījumi, esam atklāti diskusijām, priekšlikumiem.
L.Čače: Teritorijas plānojumā arī Slokai paredzam attīstību, nevar aizmirst šo teritoriju. Nākotnē
tā ir jāattīsta.
R.Ražuks: Vai nevar iekrāsot tomēr atšķirīgās krāsās Ķemerus un Sloku
M.Dzenītis: Teritorijas plānā iztrūkst arī ražošanas teritoriju
K.Casno: Nē, ir apvienotas ar Jauktās apbūves (JA) teritoriju zonējumu. To var atrast indeksu
paskaidrojumos atsevišķās teritorijās.
R.Kņūtiņa: Vai Krasta kāpai būs atšķirīgs krāsojums
K.Casno: Paliek kā krasta kāpas aizsargjosla.
Teritorijas plāna mērķis ir pateikt galvenos impulsus, ko pasaka telpiskā plānošana.
A.Bērzkalns: Ar krāsām var manipulēt. Vajag nostiprināt kultūrvēsturisko apbūvi, lai var regulēt
manipulācijas. Jāatdala pludmale, vēsturiskās būves utml.
K.Casno: Katrā pilsētas rajonā plānošana ir individuāla, kontekstā ar apbūves noteikumiem.
L.Čače: Karte ir ilustrācija, kas sasaistīta ar apbūves noteikumiem.
R.Ražuks: Tad karte varbūt nav nemaz nepieciešama
A.Bērziņš: Informācija ir maldinoša, jo nevar iekrāsot vienā krāsā vairākas teritorijas.
S.Lesiņa: Dodiet iespēju nokomentēt konkrētas pilsētas daļas, tad labāk varēs izvērtēt plānu.
R.Ražuks: Jautājums paliek atklāts, turpināsim.
K.Casno: Dabas teritorijas. Tika izveidotas dabas teritoriju trīs kategorijas.
R.Pētersons: Nesakrīt termini. Pētot krāsas, var noprast, ka zem tām ir paslēpušies blīvumi un
augstumi. Vai tad dabas teritorijas var apbūvēt Vai indeksu var mainīt ar rīkojumu
K.Casno: Saskaņā ar likumdošanu- var mainīt tikai ar Teritorijas plānojumu. Dabas pamatnes
teritorijās pieļaujama tikai viegla pamata būvniecība.
A.Bērziņš: Dabas teritorijas iezīmētas vienā krāsā, nav vizuālās atšķirības.
K.Casno: Varam izveidot paskaidrojošās kartes. Mērķis ir viens- lai dabas teritorijas varētu atšifrēt
- kurā vietā tās pilsētā atrodas. Indeksi paskaidro konkrētā kvartālā konkrētu pieļaujamo rīcību.
R.Ražuks: Rodas pretruna, jo vienā krāsā visa dabas pamatne.
M.Dzenītis: Vai teritorijas plānā iekļauti kempingi Tos nav pamata būvēt uz apbūves zemēm, jo
pasaulē prakse ir tāda, ka tie atrodas dabas teritorijās.
K.Casno: Nav iekļauti, bet atsevišķas teritorijas varam izpētīt un papildināt.
M.Dzenītis: Priekšlikums ir iekļaut teritorijas plānojumā kempingus.
G.Sūna: Ja dabas teritorijā ar indeksu D3 ir mežs 1ha platībā, bet apbūve ir pieļaujama līdz 5%,
tad sanāk, ka var apbūvēt 500kvm 4m augstumā
K.Casno: Ir jāskatās arī karte, kurā nav tik lielā platībā D3 teritoriju. Tie ir parki un skvēri.
R.Ražuks: Uzskatu, ka Jūsu piedāvātajam variantam karte nav nepieciešama.
K.Casno: Karte ir vajadzīga, jo skatāma kopā ar apbūves noteikumiem.
No 12.10 sanāksmē piedalās V.Vītoliņš.
62