Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

ūdensmalas teritorijas robežas ir optimālas, vai nav par lielu. Jautājums – kāda bija šīs teritorijas
ideoloģija vecajā plānā
G. Brambergs aicina saprast, ka šis ir jautājums par teritorijas plānošanu, nevis par konkrētiem
apbūves jautājumiem un konfliktu risināšanu starp kaimiņiem. Vecot privāta objekta būvniecību,
būvtāfele nav jāizmanto. Bieži no iedzīvotāju puses nav izpratnes– tā ir līšana citu privātās lietās.
Būvtāfele ir jāizvieto tika publisko objektu izbūves teritorijās to būvdarbu laikā. Ja ir interese,
informāciju un skaidrojumus var iegūt. Teritorijas plānošana nav konfliktu risināšana šādā līmenī.
N. Balgalis piebilst, ka īpaši, runājot ar iedzīvotājiem, ar šiem jautājumiem noteikti nāksies
saskarties. Grūti saprast, kur tieši beidzas plānošana. DG ietvaros ir vērts saprast tās robežas,
kādās jomās jautājums risinām- cik tālu iet ar labiem nodomiem vai rakstīt ierobežojumus.
G. Grūba stāsta par detālplānojuma teritoriju Priedainē - tā ir ļoti mistiska vieta, tur daudz dabas
vērtību, ļoti līdzīgas tām, kas iekļautas NATURAS teritorijā blakus. Uz to attiecas ES tiesību akti –
EK un EP ir norādījusi dažādos informatīvajos materiālos par tiesību aktiem par NATURA
teritorijās – tie paši principi tiek attiecināti arī uz tādām līdzīgām teritorijām, kurām aizsargājamās
teritorijas statuss nav noteikts. Arī žurnālā „Jurista Vārds” publicēti materiāli par to, ka, veidojot
labo tiesību praksi, valsts var nonākt tādā situācija, k pret to var piemērot sankcijas.
Atgādinājums par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi 2007.gadā – JAB pārstāvji
bija ES Vides komisijā, kur tika saņemts atgādinājums par to, ka vides tiesību normu
neievērošana var sagādāt problēmas. Tika norādīts konkrēts gadījums – Jūrmalas pašvaldības
attieksme pret Ragakāpu. Pieļauj situāciju, ka arī Priedainē var veidoties analoģija, jo tā ir arī
applūstoša teritorija.
N.Balgalis pievienojas teiktajam, īpaši par rūpīgu izvērtēšanu diskusijas ceļā. Šis ir ļoti labs
piemērs plānošanas procesam. Plānošana nav tikai normatīvo aktu ievērošana - pirmkārt, tā ir
dažādu viedokļu uzklausīšana vietējā līmenī, diskusija. Ja plānošana ir tikai normatīvo aktu
salikšana kopā, iedzīvotājiem tur nav vietas. Šajā gadījumā ir vieta projekta realizācijai blakus
NATURA teritorijai – taču ir jautājums, vai tas ir vajadzīgs. Tas ir jautājums DG, Priedaines
iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kas tur vēlas kaut ko darīt, arī Jūrmalas pilsētas domei, kas tikai uz
viedokļu apkopojuma un izvērtējuma pamata var pieņemt lēmumu. Plānotāju pieeja ir nevis strikta
ierobežošana, bet plaša publiskā apspriešana.
R. Pētersons turpina par tuvējo teritoriju Priedainē. Ieteikums ņemt vērā 2. Pasaules brāļu kapu
esamību Priedainē, Bulduros – tie šobrīd neparādās kartē, tiem vajadzētu aizsardzības zonu.
K.Casno piebilst, ka no plānojuma viedokļa nosacījumi nemainās atkarībā no tā, vai tur ir kapi vai
nav. Tā ir labiekārtojama dabas teritorija.
R.Pētersons atbild, ka kapu jēdziens ir juridiski definēts. Taču 1. un 2. Pasaules karos kritušo
kapu jēdziens pazūd, sākot jau n0 deviņdesmitajiem gadiem, tie netiek uzskaitīti, arī ne
pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Tiem nav nekāda juridiska statusa – tā nav ne kapsēta, tas
nav arī kultūras piemineklis. Tas ir objekts, ko nedrīkst pazaudēt. Bulduru kapi ir liela teritorija.
Pieminekli pirms pāris gadiem nopūta ar fasādes krāsu – tad kļuva skaidrs, ka nav institūcijas,
kas par šo objektu uzņemtos atbildību. Tika izteikts lūgums arī Būvvaldē to nostiprināt kā
vietējās nozīmes aizsargājamu objektu. Iesaka noteikt aizsardzības zonu – nelielu. Lai pie
kapsētas žoga nesāktu kaut ko būvēt un taisīt. Ieteikums iezīmēt kartē un noteikt 50m
aizsardzības zonu – nebūvē ēkas un nevilkt komunikācijas.
K.Casno paskaidro, ka vietas ir apzinātas, taču tās neparādās plānā, jo tām nav īpašu
izmantošanas prasību. Arī tās ir nepieciešams labiekārtot kā apkārtējās teritorijas. Varētu izveidot
kapu izvietojuma shēmu- kā paskaidrojošo informāciju, taču ir jautājums, vai ir arī paraudzētas
kādas īpašas prasības.
R.Pētersons min piemēru no Bulduriem, kur blakus kapiem atļauts būvēt savrupmāju. Cilvēki
dažkārt nezin, par ko ir runa. Tāpēc nepieciešams Priedainē iezīmēt kartē arī aizsardzības zonu,
skatīt komunikāciju izvietošanas ierobežojumus.
G. Brambergs min, ka Buļļuciemā neparādās izpētes teritorijas savienojošais starp Vikingu ielu
un molu. To vajadzētu parādīt TP.
N.Balgalis rezumē par sapulcē apspriesto pilsētas daļu.
- Saistība ar veco TP – priežu parka teritorijas ir saglabātas kā ‘priežu parka apbūves
teritorijas’. Iepriekš tās sauca ‘priežu parka rajons ar apbūvi’.
59