Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

A.Bērziņš iebilst, ka tiek pieļauta iespēja attīstīt pakalpojumu objektus. Uzskata, ka vai nu pilsēta
tiek plānota, vai arī tiek atļauts darīt viss. Cik tādu situāciju ir bijis, kad ar detālplānojumu šādi
pakalpojumu objekti ir attīstīti.
I. Vicepa atbild, ka jautājums ir par to, vai teritorijas plānojumā var izplānot katru kiosku.
A. Bērziņš uzskata, ka tad, ja pakalpojumu objekti tiek atļauti pie Lielā prospekta, citur tāda
iespēja vairs nav jāparedz.
Ģ. Brambergs uzskata, ka Grupas93 pieeja ir progresīvāka. Nevajadzētu griezties atpakaļ pie
iepriekšējā plāna krāsām un zonām. Jo vecais plāns izsauca ļoti daudzus konfliktus – par
dzīvojamo un darījuma funkciju attīstību vienā rajonā. Jaunajā plānā ir pareizi salikti akcenti.
Viena tā pati funkcija ar niansēm pa pilsētas daļām rada lielāku skaidrību kā vecajā plānā.
Princips, ka zonējums visā pilsētā ir identisks, nav ideāls risinājums
G. Grūba paskaidro, ka ir saprotamas abas izskanējušās pieejas, bet aicina būt ļoti uzmanīgiem.
Pašreizējais attīstības plāns atļauj visu vienā teritorijā, tas novedis pie ļoti asiem konfliktiem. Arī
jaunais plāns var paver iespējas manipulēt un neprecīzi interpretēt.
N. Balgalis iebilst, ka tas, ko piedāvā, ir pēc iespējas precīzāks kartējums katrai vietai, lai
nepieļauta manipulācijas ar visu pilsētu kopumā un neatbilstošas interpretācijas iespējas. Par
diskutabliem piedāvājamiem diskutēt konkrētās vietās un tad uzlikt tam konkrētus ierobežojumus
vai aizliegt.
K. Casno paskaidro par savrupmāju dzīvojamām teritorijām Priedainē - dažas savrupmājas, kas
atrodas pie upes, tika iekļautas Priežu parka zonā. Par ūdensmalām – to izdalīšanas pamatotību
un to atļauto izmantošanu. Tur ir jahtklubs, plaša, pievilcīga attīstāma teritorija, kurai blakus ir
īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Ir iesniegumi, kas pauž vēlmi tur attīstīt dažus objektus, ir arī
stratēģija, kas ūdensmalu attīstību atbalsta. Tāpēc tiek paredzēta iespēja, ievērojot procedūru,
ūdensmalas attīstīt, nevis automātiski viennozīmīgi kaut ko atļaut. Procedūra ietver arī sugu
bioloģisko izvērtējumu, lai saprastu, kura vieta ir piemērota pakalpojumu objektu izveidei.
N. Balgalis papildina, ka var diskutēt par šīs noteiktās teritorijas robežām. Taču apbūves
noteikumos paredzēts ietvert nosacījumus – kad ievērojot noteiktu procedūru, var realizēt
dažādas iespējas. Tas nepiešķir tiesības automātiski realizēt kādu projektu.
K.Casno turpina, ka detālplānojuma procedūrai var piešķirt lielāku nozīmi – tā ir iespēja arī
Būvvaldei uzdot citus svarīgus jautājumus, gan par piekļūšanu, gan par ietekmi uz apkārtējo vidi
un iedzīvotājus. Lai detālplānojums ir tas, kas vairāk paskaidro un sniedz informāciju par plānoto
pakalpojumu objektu iederību konkrētā vietā.
R. Pētersons komentē, ka šis ir labs piemērs, kas uzdod jautājumus, kā parādīt situāciju, kas
ietver pretrunas starp to, ko iedzīvotāji redz un saprot, kas dabā notiek, un ko mēs darām un
gribas viņiem piedāvāt labu. Tikko paustais ir ļoti pozitīvi. Taču skaidrs, ka lielākā daļa iedzīvotāju
būs pret. Iemesls – problēma – ir drīzāk domes, ne plānošanas jautājums. Paskaidro faktisko
situāciju: šajā teritorijā ir viena vēsturiska dzīvojamā ēka, apkārt piekraste, arī vecā peldvieta.
Tagad, tur aizbraucot, var redzēt, ka tuvējā kāpā kāds rakņājas un būvējas. Nav nekādas
informācijas pie objekta, pretēji tam, kā to nosaka būvvalde – kas tas par objektu, kas projektējis
utml. Cilvēki ļoti negatīvi to uztver – kas dara ko, nav zināms. No tilta puses ir vēl vairāki
nepabeigti objekti – nav zināms to tālākais liktenis.
Detālplānojuma teritorija (2006.g. detalplānojums) robežojas ar NATURA teritoriju, kur daudz
ūdensputnu, tā uzsākta 2006.gadā. No domes saņemta atbilde, ka ‘viss notiek juridiski pareizi’,
taču cilvēkiem nekas nav pastāstīts. Par citu projektu - padomju laikā ir bijuši tikai noliktavas
pamatiem, 2003.g. privatizēja ar ierakstu ‘apbūvēta teritorija’. Tā nekad nav bijusi nekad
apbūvēta. Ir gandrīz 3000kvm zemesgabals, kas ir ne tikai ap pamatiem, bet iestiepjas skaistā
priežu meža teritorijā. Nav zināms, kas tur notiks. Ja gribam, lai cilvēki atbalstītu to, ko piedāvā,
un lai attīstība ietu uz priekšu, kārtis jāliek galdā - sabiedrībai ir jāstāsta. Uz priekšu jāiet ar tīriem
papīriem un tīrām rokām. Ir pretenzija, ka ierādītā privātā teritorija ir pārāk plaša, jo ir bažas, ka,
to apbūvējot, tiks liegta piekļuve pie ūdens. Šis ir piemērs no vienas mazas pilsētas daļas, kur
gan radušās daudz baumas, gan samilzuši jautājumi. Tā notiek daudz kur Jūrmalā.
N. Balgalis uzskata, ka tas ir patiess un racionāls veids, kā runāts par teritoriju un to, ko domā
iedzīvotāji, kādi ir viņu priekšlikumi. Bieži vadāmies no pieņēmumiem. Svarīgi salīdzināt arī
idejiskās nostādnes, ko pauž vecā un jaunā plāna atšķirīgie zonējumi. Grupas93 pieeja ir
skatīties uz teritoriju kompleksi, nevis uz atsevišķiem gabaliem. Priedainē ir pamats izvērtēt, vai
58