Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

N. Balgalis atbild, ka nav pretrunas. Tiek piedāvāts instruments, kā detaļās noteikt vajadzības.
Tas nozīmē lielu iedziļināšanos – tas nozīmē, ka, pirmajā reizē paskatoties uz visu, jūs nevarat
pateikt – viss ir dzeltens un vienāds. Piemēram, dzīvojamai teritorijai Slokā var būt citas funkcijas
nekā Mellužos vai Priedainē.
A. Bērziņš vaicā, vai tas attiecas uz pakalpojumu funkcijām.
N. Balgalis min piemēru par drēbnieku. Piemēram, pusotru miljonu vērtā mājā diez vai atradīsies
drēbnieka darbnīca – ‘mazās lietas’ , taču pieļauj, ka kaut kur Slokā tas varbūt ir vajadzīgs, varbūt
arī nē. Taču to šeit klātesošie nevar zināt, tas ir jāprasa tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo. Lai to
uzzinātu, ir sabiedriskā apspriešana. Var būt šaubas par to, ka sabiedrības sašutuma vilnis un
nesaprašana būs tik liela… Taču Grupa93 uzskata, ka būs tieši otrādi – jo iedzīvotājiem viss tiks
paskaidrots. Pirmā redakcija tiks apspriesta, tad, ejot uz otro, var mainīt to, kas nav vajadzīgs. Ja
neviens piedāvāto pieeju nesaprasīs – tad arī pēc apspriešanas mainīsim. Vecajā plānā nebija
ideoloģijas.
A.Bērziņš iesaka diskusijā vērties pie Ražuka kunga jautājumiem par krāsu izvēli un
apzīmējumiem, kas arī būvvaldei šķiet neatrisināti.
N. Balgalis iebilst, ka svarīgāki jautājumi saistībā ar teritorijas plānojumu ir par jēgu, ko var nest
tā īstenošana. Par to, kāda ir stratēģija un uz kurieni mēs virzāmies. Runājot par iepriekšējo
plānojumu, ir ļoti grūti nolasīt, ko ar to gribējuši pateikt tā veidotāji. Vai kāds var pateikt, kāda ir šī
iepriekšējā zonējuma stratēģija Rakstiski tādu nav bijis iespējams atrast.
L. Čače piebilst, ka pagaidām tiek runāts pārsvarā tikai par metodiskiem un formāliem
jautājumiem. Krāsas var izvēlēties brīvi, jo neviens normatīvais akts to nenosaka, kādā krāsā ir
kāds zonējums. Taču piedāvātais krāsu risinājums balstīts jaunajā plānošanas sistēmā un
jaunajā vispārējā klasifikācijā, kas vēl veidojas. Tiek izmantotas tās krāsas, kas, visticamāk, būs
šajā klasifikācijā.
A.Bērziņš iesaka apspriest Priedaines rajonu un aplūkot karti. Kāpēc bija nepieciešams jauktas
apbūves teritoriju pārdēvēt par vietējo centra teritoriju
K. Casno paskaidro, ka tas izriet to pilsētas telpiskās vīzijas, kas nosaka, ka tās primāri ir
dzīvojamās teritorijas, taču tur ir vajadzīgi arī pakalpojumi.
L. Čače papildina, ka jauktajās apbūves teritorijās prioritāte ir darījumiem. Tur ir plašs darījuma
iestāžu klāsts, brīva izvēle un arī iekļautas savrupmājas. Taču Priedainē galvenā ir dzīvojamā
funkcija, kur vietējiem iedzīvotājiem ir vajadzīgs neliels pakalpojumu klāsts.
N. Balgalis min, ka šajā rajonu piedāvājums ir pakalpojumus koncentrēt, nevis jebkurā vietā
dzīvojamā apbūvē atļaut palīgizmantošanu.
K. Casno turpina, ka ārpus vietējā centra īpašās zonas pakalpojumu attīstības iespējas
savrupmāju teritorijā ir atļautas, tās pamatojot ar detālplānojumu. Ideja ir radīt iespēju nodarboties
ar mazo uzņēmējdarbību, stingri neierobežojot to tikai noteiktās teritorijās. To var pārrunāt Labā
krasta rajona sanāksmē ar iedzīvotājiem.
A.Bērziņš vaicā, kāpēc vajadzīgs izstrādāt tādus mehānismus, kur tiek uzdoti sabiedrībai lieki
jautājumi
N. Balgalis uzskata, ka diskusijās gaitā jādod iespējas paskaidrot Grupas93 viedokli, tad par to
var diskutēt, uzklausīt darba grupas iebildes. Visiem darba grupas locekļiem nāksies iedziļināties,
lai diskutētu.
K. Casno papildina par iedziļināšanos. Katrā sanāksmē tiek apspriest katra daļa, ir atzīmētas
vietas, kam vairāk pievērst uzmanību pēc būtības. [Pēc A.Bērziņa lūguma nolasa priežu parka
funkcionālās zonas definīciju.]
A.Bērziņš jautā, kāpēc priežu parka teritorijā, kur paredzēts klusais dzīvojamais rajons, ir atļauts
arī pakalpojumu objekts.
K.Casno iebilst, ka veikala atrašanās tuvumā nekonfliktē ar definīciju ‘kluss un savrups dzīves
stils’.
N. Balgalis atgādina, ka netiek uzstāts, ka tāds objekts ir nepieciešams - tiek pieļauta iespēja. Ja
DG uzstāj, ka nav vajadzīgs, tad to var izņemt.
I.Vicepa uzskata, ka šajā jautājumā nevar aprobežoties tikai ar DG viedokli. Tas ir jautājums, kas
jānoskaidro ar sabiedrības līdzdalību.
57