Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

N.Balgalis iesaka par atskaites punktu pieņemt saprotamību un pielietojamību, kā arī apsvērt,
vai, piemēram, caur teritorijas plānojumu ir iespējams realizēt paša idejas. Lēmumu pieņem
deputāti, taču kurš pieņem starplēmumus
L. Loskutova uzsver, ka grib dzirdēt argumentus.
R. Ražuks iesaka palikt pie tā ka DG pieņem lēmumu par TP nodošanu apspriešanai. Aicina
nākošajā reizē sākt ar pamatiem – funkcionālo zonu skaidrojumiem.
JAB pārstāvis uzskata, ka ir jāsaglabā līdzšinējās krāsas. Kad nonāks sabiedriskajā
apspriešanā, daudzi cilvēki var nesaprast, kurā vietā kas tiek mainīts. Ir jāievēro tāds princips kā
pēctecība, jo ja zonējums nemainās, bet krāsas ir mainījušās, tad var pārprast. Saskata risku, kā
iepriekšējā TP grozījumu izstrādē, kad mainījās krāsa, daudzi cilvēki pat nepamanīja, ka teritorijā,
kur viņi dzīvo, tiek nomainīts zonējums. Viņi netika informēti par to, ka viņu teritorijā maina
zonējumu.
Ieteikums nodrošināt publisku pieeju arī tiem teritorijas zonējuma materiāliem, kas bija pirms
2007.gada. Ir izveidojies pieradums pie TP noformējuma.
N. Balgalis piekrīt, ka ir izmaiņas. Taču galvenais ir tas, kas mainās nosacījumos. Atbalsta
pēctecību, taču par tādu, kas saglabā risinājumus, kas nozīmīgi pilsētas attīstībai kopumā. Proti,
ja lasa plānu, tad saprot, kas tur ir aizsargāts – un vai visās daļās vienlīdz. Ja teritorijas
plānojumu reducējam tikai uz krāsām - tas nav risinājums. Mēs ar šo izveidoto plānojuma ietvaru
centāmies balstīt uz politiku. Vēlas, lai politika, kas ir ne tikai mutiski, bet arī rakstiski izteikta, ir
par pamatu šim plānojumam. Ja plānojumā nav politikas, ja ir tikai dažādās krāsās iekrāsotas
teritorijas, tad nav pamata, uz kura diskutēt un veidot argumentāciju. Piedāvājums ir komplekss –
ir mēģinājums realizēt konkrētās daļās to, par ko runā kopumā stratēģiski. Un ir šī saikne, jo
jāsaprot, ka TP nav vienkārši laukumu iekrāsošana.
K. Casno paskaidro, ka ir pārmantots no vecā plāna krāsu ziņā – priežu parka teritorijas, arī
savrupmājas. Attiecībā uz jauktajām teritorijām – ir izmaiņas - bija dažādas krāsas darījuma
teritorijām. Tas ir iedziļināšanās jautājums – lai arī tas nedaudz sarežģī kopējo uztveri.
N. Balgalis piemetina, ka neviens teritorijas plānojums netiek uztverts tikai kopumā – svarīgs ir
paskaidrojošais materiāls un ko ar to grib pateikt. Priekšlikums paklausīties Kristīnes stāstu par
pirmo rajonu, kas neizslēdz atgriešanos pie diskusijas par funkcionālo zonu iedalījumu.
R. Ražuks atgādina, ka tas ir kategorisks lūgums - sākt no krāsām un jēdzieniem.
A.Bērziņš iesaka šodien uzklausīt viedokļus par R. Ražuka ierosināto tēmu.
JAB pārstāvis jautā par rajoniem un to robežām.
N. Balgalis atbild, ka uzstādījums, kas pausts jau neskaitāmas reizes, ir tāds, ka rajonu robežas
ir maināmas. Mērķis ir saprast, ka visa Jūrmala nav viendabīga. Prasības, kas ir vajadzīgas
Kauguros, nereti nav vajadzīgas otrā Jūrmalas galā.
JAB pārstāvis jautā, kāpēc vienā rajonā savrupmājām augstums ir 10m, bet citā -12m
K. Casno paskaidro, ka tas pieņemts, izskatot atšķirības un tradīcijas esošajā apbūvē
konkrētajās pilsētas daļās – piemēram, Majoros ir 10m, bet Krastciemā un Valteros – 12m. Te arī
parādās ieguvums no pilsētas daļām – var runāt ļoti konkrēti un niansēti, un, vienā vietā kaut ko
pamainot, neradīt apgrūtinājumus citā.
N. Balgalis papildina, ka plānošana ir par noteikumu radīšanu labākai pilsētai, nevis par
izlīdzināšanu visās pilsētas daļās, nosakot, ka visur viss būs vienāds. Kā panākt to, lai nosacījumi
būt sociāli taisnīgi
A.Bērziņš turpina, ka, runājot par atsevišķiem zonējumiem, krāsai patiešām nav tik lielas
nozīmes. Nozīme ir tam, ja runājam par ‘priežu parku’ - tās funkcijas, kas ir priežu parkam vienā
Jūrmalas galā un otrā, tām vajadzētu būt vienādām. Krāsām ir jābūt ar pēctecību. Ja par
iepriekšējo karti, ja vēl tai pievienotu pieminekļu teritorijas, var pateikt par katru zemesgabalu, ko
tur var darīt. Diemžēl, pieejot pie Grupas93 izstrādātās kartes, nav iespējams pateikt, ko katrā
vietā drīkst. Šī karte tiek taisīta Jūrmalas pilsētai, nevienai citai pilsētai – svarīgi, ka tā ir mums.
Ieteikums ‘Jauktās apbūves teritorijas’ sadalīt vairākās apakšgrupās – ar dzīvojamās funkcijas
īpatsvaru vai lielāku darījuma iestāžu īpatsvaru.
N.Balgalis piekrīt, ka iespējams nodalīt JA teritorijas ar lielāku un mazāku apbūves īpatsvaru.
A.Bērziņš uzsver, ka funkcionālais zonējums nekad nevar būt saistīts ar konkrētu rajonu. Rajoni
nozīmē to, ka ir dažādi atšķirīgi apbūves rādītāji.
JAB pārstāvis jautā, vai tas ir juridiski korekti, ka vienā zemesgabalā atļautās izmantošanas
atšķiras no otra zemesgabala vienās funkcionālās zonas ietvaros
56