Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Par funkcionālajiem zonējumiem – ir karte par to, kas ir pirms un pēc. Taču pēc tam ir jālasa
teksts un tas rāda situāciju savādāku nekā pirmajā acu uzmetienā tas izskatās. It īpaši
problemātiskas ir jauktās apbūves teritorijas – jauna un, R.Pētersona izpratnē, neprognozējama
kategorija. Tās ir daudz un tur saskata lielu bīstamību, jo par cita veida, kā savrupmāju,
tehniskajām teritorijām u.c. viss ir skaidrs, lai arī par atsevišķiem atļauto izmantošanas veidiem
vēl var diskutēt, taču jauktās šķiet neskaidras.
Atbalsta ierosinājumu iesākumā runāt nevis pa rajoniem, bet sākt ar funkcionālajām zonām –
vispirms formulējumus un konceptuālās lietas. Piemēram, vai mazstāvu ēkām 12 m ir
piemērotākais risinājums – jo pieredze liecina, ka ir gadījumi, kad tiek būvētas ēkas ar lielāku
stāvu skaitu, nekā atļauts.
Par karti, kura rāda, kur varētu attīstīties dzīvojamā apbūve. Teritorijā starp Lienes ielu un Jomas
ielu visur iezīmēta mazstāvu apbūve – pret to ir krasi iebildumi.
K.Casno paskaidro, ka izveidojies pārpratums – karte attēlo spēkā esošā plāna izvērtējumu, taču
tas ticis uztverts, kā jaunā plāna risinājums.
R. Pētersons atzīst, ka dažkārt, cenšoties izprast, teritorijas plānojuma materiālus, būtu
nepieciešams kāda lietpratēja padoms. Uzsver, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā šī dokumenta saturu
padarīt saprotamu iedzīvotājiem, kā izstāstīt pilsētniekiem. Piemērs no Rīgas, kur notiek pilsētas
attīstības stratēģijas sabiedriskā apspriešana – uz galda stāv 3 sējumi, taču neviens tos nelasa.
Ja iedzīvotājiem nebūs nodrošināta iespēja iesaistīties, process nebūs attaisnojis jēgu, jo tieši
viņiem šis dokuments tiek veidots.
K.Casno piedāvā sniegt sīkāku paskaidrojumu par funkcionālajām zonām, skatot tās kopā ar
pilsētas daļām.
R. Ražuks iebilst, ka cilvēki ir gadu strādājuši, izmantojot valodu, kuru citi neviens nesaprot.
Pirmkārt, jāsāk ar ābeci- jāsalīdzina Grupas93 plānojuma valoda ar savējo. Uzskata, ka jāsāk ar
definīcijām, apzīmējumiem un krāsām. Pagaidām nekādus lēmumus nepieņemsim. Vēl tikai
jāuzsāk diskusija, jo grūti izprast Grupas93 piedāvājumu.
N. Balgalis paskaidro, ka salīdzinošu pārskatu par esošā un topošā teritorijas plānojuma valodu
var sagatavot. Kategoriski iebilst, ka stratēģiju izstrādājusi Grupa93, bet darba grupa to tikai
pieņēmusi jau gatavu – tas bija kopīgs darbs. Tāpat par TP – ir gatavība to apspriest, diskutēt,
arī mainīt, ja nepieciešams, zonējumus. No Grupas93 puses tiek piedāvāts viens risinājumu ceļš
- ir sagatavots ietvars, kā diskutēt atsevišķās pilsētas daļās par atsevišķu pilsētas daļu attīstību.
Tātad nepieciešams plašāks skaidrojums un stāsts. Pauž sapratni attiecībā uz grūtībām izprast
jauno piedāvājumu, taču uzsver, ka bija neiespējami par atskaites punktu ņemt veco plānu.
Jaunais plāns ir saistīts kopā ar attīstības stratēģiju, telpisko perspektīvu, tas runā atšķirīgās
kategorijās. Ir svarīgi saprast, kurš pasaka to, kāds ir gala lēmums, un kādas ir darba grupas
pilnvaras. Vai tiek iets uz sabiedrisko apspriešanu un plašu diskusiju Grupas93 pieeja ir tāda, ka
plānotājs sagatavo ietvaru, kurā ir vieni viedokļi, un tālāk uzklausa pēc iespējas vairāk dažādu
viedokļu – tad liek šos viedokļus kopā, izspriež, lai principiāli izslēgtu to, ka kaut kas netiek
apspriests un izrunāts.
R.Ražuks neatkāpjas no viedokļa, ka ir jāsāk ar vienotas klasifikācijas skaidrojumu plānā un tad
var skatīties konkrētus piemērus.
K.Casno piebilst, ka, runājot par pilsētas daļām, šīs kategorijas ir iespējams labāk izprast – ar ko
tās līdzīgas un atšķirīgas. Uzsver, ka tieši pārnest iepriekšējā plāna zonējumus uz topošo, nav
iespējams.
N. Balgalis piemetina, ka, runājot par pilsētas daļām, tas nebūtu abstrakts stāsts. Ja ir
nepieciešams papildu skaidrojums, mēs to sagatavosim uz nākamo tikšanās reizi.
L. Loskutova jautā, vai funkcionālo zonu nosaukumi ir ņemti no normatīviem aktiem vai no citu
pilsētu piemēriem No kurienes šādi termini
K. Casno paskaidro, ka normatīvajos aktos šādu zonu nosaukumi nav stingri noteikti. Ir termini,
kas pieņemti praksē. Piemēram, priežu parka apbūves teritorija ir unikāla Jūrmalai.
L. Loskutova jautā par Būvvaldes iebildumiem – vai tos pauda visi Būvvaldes locekļi vai viens
darbinieks Kā tas tika risināts
N.Balgalis atbild, ka viedokļi dalās. Taču diskusijās tiek panāktas vienošanās par ļoti daudzām
lietām. Būvvaldes viedoklis ir atšķirīgs arī attiecībā uz esošā TP interpretāciju.
L. Loskutova jautā, kurā lai ieklausās, ja Būvvaldes un Grupas93 viedokļi atšķiras
55