Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

R. Ražuks lūdz atsūtīt arī spēkā esošo TP.
Darba grupa vienojas, ka līdz nākamajai reizei katrs izskata no1 līdz 5 pilsētas daļai un nākamās
sēdes laikā tiek izdiskutēti neskaidrie jautājumi tieši par šīm daļām. Grupa93 uz publiskā servera
uzliek arī spēkā esošo teritorijas plānojumu un visiem nosūta pieejas datus tam, kā arī uzliek visu
pārējo nepieciešamo informāciju, to starp tabulu ar adresēm un kadastra numuriem.
Nākamā sēde noteikta 31. martā, plkst. 11.00, Jūrmalas domes Lielajā sēžu zālē
Sēde slēgta plkst. 12.30
2.3 2010. gada 31. martā
Sēdi vada: Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības
jautājumos R. Ražuks.
Sēdi protokolē: SIA „Grupa93” projektu vadītāja S. Lesiņa.
Sēdē piedalās: L. Loskutova, E. Rakiša, G. Ušpele, L.Maziņa, A. Bērziņš, R. Kņūtiņa, I. Vicepa,
R. Pētersons, Ģ. Brambergs, N.Balgalis, V. Māziņš, K.Casno, L.Čače, G.Jubele, G. Grūba,
G.Sūna.
Sēdē klātnesošie: I. Ančāns, V.Vītoliņš, G. Truksnis, V.Zvejniece, G. Smalkā, L. Grobiņa, J.
Kārkliņš, I. Čaklais, G. Liepiņa, A. Naudiša, V.Brakovska, A. Bērzkalns, M.Dzenītis
Sēdes darba kārtība:
- Viedokļu izskatīšanas par TP materiālu
- Teritorijas plānojuma risinājumi (1-5 pilsētas daļa)
- Stratēģijas apspriešanas materiāli
R. Ražuks jautā, kā tika izdomāta šāda zonu klasifikāciju un zonējuma krāsas.
L. Čače atbild, ka šāds ir Grupas93 piedāvājums. Indeksi un krāsu izvēle veidoti tā, lai teritorijas
plānojuma grafisko daļu padarītu skaidri saprotamu un viegli uztveramu.
N. Balgalis papildina, ka krāsas un apzīmējumi ir pieņemtā prakse Latvijā, kas izveidojusies 20
gadu laikā. Turklāt šīs krāsas atbilst klasifikācijai vienoto apbūves noteikumu projekta versijā.
R. Ražuks iesaka izdiskutēt zonējuma krāsas un klasifikāciju, jo neesot skaidri saprotams. Iesaka
sagatavot salīdzinošu tabulu, kas parādītu pēctecību/sasaiti starp jaunā plāna un vecā plāna
zonām.
A. Bērziņš skaidro, ka ir bijušas diskusijas ar Grupu93 par nepieciešamību vispirms noteikt
funkcionālās zonas un atļautās izmantošanas, un tikai tad runāt par atļauto izmantošanu katrā no
teritorijām.
K.Casno atbild, ka piedāvātais risinājums pilsētas plānošanā atšķiras no līdz šim pierastās
prakses, kad viens zonējums un atļautās izmantošanas bija gan Ķemeros, gan Priedainē, tāpēc ir
gandrīz neiespējami noteikt funkcionālo zonu tiešo pēctecību. Zonu pēctecību visērtāk būtu
saprast, skatot katru konkrētu pilsētas daļu, jo spēkā esošajā plānā noteiktie zonējumi bija aktuāli
un nepieciešami, tāpēc, ka nebija iespējams skatīt teritorijas pa daļām, tāpēc veidojās JK, J, D un
S zonas, kas pēc būtības bija vienādas, atšķīrās atsevišķas atļautās izmantošanas.
N. Balgalis uzskata, ka līdz nākamajai reizei vajadzētu apkopot visu pušu viedokļus par
klasifikāciju un apzīmējumiem. Mērķis ir rezultātu padarīt pēc iespējas vieglāk lietojamu,
pieņemamu un skaidru – svarīgi ir tas, lai to varētu viennozīmīgi interpretēt. Viennozīmīga
interpretācija ir viens no pamatprincipiem, kā šis plāns tika veidots.
R. Pētersons informē, ka lielā materiālu apjoma dēļ nebija iespējams pilnīgi iepazīties ar jaunā
TP piedāvātajiem risinājumiem un tāpēc JAB nav gatava šodienas diskusijai par pilsētas daļām.
JAB iesaka palēnināt tempu, ar kādu tiek izskatītas pilsētas daļas plānojumā. JAB gribētu
sākotnēji izskatīt TP kopumā un tad vērsties pie galvenajiem punktiem un konkrētāk
diskutējamiem jautājumiem. Ieteikums arī savlaicīgāk ziņot par termiņiem, kad tikšanās un
diskusijas paredzētas.
Iedzīvotājiem mēdz būt grūtības izprast teritorijas plānojuma valodu, arī grafisko.
54