Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

ūs jāveic teritorijas attīstības gadījumā. N.Balgalis informē, ka materiāls tiks nosūtīts visiem
darba grupas dalībniekiem.
N.Balgali prezentē jauno pieeju teritorijas plānošanā, kas paredz noteikt atšķirīgus apbūves
noteikumus atšķirīgās pilsētas daļās, jo dzīvojamās apbūves teritorijas Priedainē ir pilnīgi
savādākas kā Majoros. Ir paredzēts noteikt 18 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu
rajonus.
Darba grupa diskutē vai tas neradīs apjukumu Jūrmalas iedzīvotājos.
V. Māziņš izsaka viedokli, ka rajonu dalījums iedzīvotājus tas nekādi neietekmēs un nemainīs to
Jūrmalas pilsētas uztveri, jo šis dalījums būs darba instruments pašvaldībai lēmumu
pieņemšanai.
Darba grupa vienojas, ka pieeja un dalījums ir pareizs, bet vajadzētu izvairīties no vēsturisko
nosaukumu izmantošanas, rajonus apzīmējot tikai ar numuriem un uzdod SIA „Grupa93”
sagatavot paskaidrojošu aprakstu par dalījuma nepieciešamību, kā arī izveidot rajonu robežu
aprakstu.
N.Balgalis paskaidro telpiskās vīzijas veidojošā pilsētas struktūras elementa- pilsētas vārtinoteikšanas
pamatojumu un no tā izrietošās prasības teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumos.
Darba grupā izvēršas diskusija par atļautajām izmantošanām minētajās teritorijās, kontekstā ar
spēkā esošajiem detālplānojumiem.
Darba grupā vienojas, ka šajās teritorijās nepieciešams nodefinēt skaidras un nepārprotamas
prasības teritorijas turpmākajai plānošanai.
Darba grupā izvēršas diskusija par Jūrmalas pilsētas mērogam piemērotiem ēku augstumiem.
Izskan viedoklis, ka Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji nevēlas Jūrmalā redzēt augstceltnes, kā arī
viedoklis, ka augstceltnes veido pilsētu un aktivizē tās ekonomisko attīstību. A
Darba grupa vienojas, ka augstceltnes nav labas vai sliktas. Svarīgs ir to novietojums un vizuālā
iederība pilsētas kopējā ainavā. Risinājumi var tikt iekļauti teritorijas plānojuma 1. redakcijā un
nododami sabiedrībai viedokļa izteikšanai.
N.Balgalis rosina diskusiju par daudzveidīgam biznesam piemērotām teritorijām, kuras noteiktas
Slokas bijušās p.f. teritorijā, Kūdrā, Dubultu vēderā un arī citviet, kur ir piemērotas, bieži vien
degradētas, apbūves teritorijas. Šajās pilsētas daļās teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi paredz dažāda veida iespējas teritorijas attīstībai, nenosakot, vai minimāli ierobežojot
teritorijas izmantošanu.
V.Zvejniece izsaka viedokli un darba grupa to atbalsta, ka Slokas p.f. teritorijā ir jānosaka
prasība vienota inženierkomunikāciju risinājuma attīstībai, lai nerastos situācija, ka katrs zemes
īpašnieks inženierapgādi risina individuāli, nerēķinoties ar citiem zemes īpašniekiem.
I. Ančāns jautā vai teritorijas plānojumā ir paredzēts atļaut izbūvēt publiskus baseinus.
K.Casno atbild, ka atsevišķās teritorijās Lielupes krastā un upē, kā arī jūrā ir paredzēta iespēja
izbūvēt baseinus, tādejādi radot iespēju aktivizēt pilsētas dzīvi pie un uz ūdens.
N.Balgalis informē, ka telpiskās attīstības vīzijā ir noteikts pilsētas struktūru veidojošs elementskūrorts,
kas noteikts Jaunķemeros un Ķemeros. Ir saņemts priekšlikums teritorijas plānojumā kā
kūrorta teritorijas noteikt ne tikai Jaunķemeros un Ķemeros, bet arī 300 m joslā gar jūras krastu.
G. Ušpele informē, ka ideja šādam priekšlikuma ir vēlme jūras krasta daļu paredzēt kūrorta
objektiem, nevis dzīvojamām mājām.
K.Casno informē, ka šobrīd teritorijas plānojuma projektā teritorijas gar jūru pārsvarā ir noteiktas
kā darījumu teritorijas, kuras atļauj kūrorta objektu celtniecību.
V.Zvejniece uzskata, ka Kāpu ielā nav pamatojama darījumu teritoriju noteikšana, jo tur jau
šobrīd ir tikai savrupmāju apbūve.
G. Ušpele uzskata, ka nosakot atļautajās izmantošanās viesu namu ar 30 vietām, tā vietā tiks
uzcelts mazstāvu nams ar 15 dzīvokļiem.
N.Balgalis uzsver dabas teritoriju nozīmību Jūrmalas pilsētas telpiskajā struktūrā un to nozīmību
pilsētas stratēģisko mērķu sasniegšanā.
K.Casno informē, ka teritorijas plānojuma ietvaros dabas teritorijas tiek dalītas trīs kategorijās
atkarībā no to labiekārtojuma līmeņa, tādejādi nodrošinot dabas teritoriju aizsardzību, vienlaikus
veidojot pilsētniekiem pieejamas un izmantojamas teritorijas to veselības uzlabošanai un atpūtai.
N.Balgalis noslēdz diskusiju uzsverot panāktos rezultātus darba grupas ietvaros, akcentējot
Jūrmalas pilsētai nozīmīgas pilsētas daļas un saprotot to nozīmību pilsētas vīzijas sasniegšanā.
50