Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Jūrmalas iedzīvotāju un apmeklētāju skaits kopumā ir pietiekams, tomēr veiksmīgu biznesa
modeli kavē dažādi citi apstākļi- Rīgas tuvums, klientu nevienmērīgais izvietojums laikā un telpā,
dārdzība, kas reizēm ir nepamatota.
Arī darba darbaspēks un tā kvalitāte ir ļoti laba un būtu iespējams attīstīt dažāda veida biznesa
idejas, izmantojot vietējo darbaspēku.
Jūrmalas pilsētas esošais biznesa modelis ir 3 mēnešus strādājam/pārpūlamies un 9-
atpūšamies. Jūrmalai ir jābūt gumijas pilsētai, lai varētu veiksmīgi attīstīties šo dažādo sezonu
ietekmē.
NI augstās tirgus cenas un tostarp arī nodokļi ievērojami traucē attīstīties citiem biznesa veidiem,
ne tikai NI tirgum, kas sastāda vairāk kā 40 % no kopējo uzņēmu skaita. Vienlaikus pilsēta
nekautrējas par to, ka esam dārga pilsēta, tomēr ne vienmēr dārdzība ir cenās, jo brīdī, kad tās
nav adekvātas, pilsēta kļūst lēta. Izskanēja viedoklis, ka ideoloģiski pilsēta ir viendienīte, bez
perspektīvas.
Kā viens no risinājumiem ir pilsētas uzņēmējdarbības dažādošana. Iespējams ir jāiet ar ideju
„strādājam atpūšoties”, kas nozīmē dažādu darījumu slēgšanu un veikšanu brīvā, nepiespiestā,
radošā gaisotnē. Jūrmalas pilsētai trūkts aktivitātes, aktīvās atpūtas piedāvājumu.
Kādu gribam redzēt pilsētu Interesanta, tikšanās, sadarbība, rietumi/austrumi, atvērtība un
iesaistīšanās, tolerance. Šobrīd Jūrmala nav atšķirīga no citām Eiropas, pasaules pilsētām. Tā
nav unikāla.
Kā veidot atšķirību Tas ir galvenais jautājumus uz kuru ir nepieciešams rast patiešām kreatīvu
atbildi.
Sanāksmes dalībnieku viedoklis par Jūrmalas uzņēmējdarbības vidi
Jūrmala ir savādāka, arī negatīvā iezīme- liela nauda tiek prasīta par dieva doto. Jūrmalā
uzņēmējdarbība dzīvo ar to, kas ir radīts padomju laikos un ir dabas dots. Pievienotās vērtības
radīšanā netiek darīts gandrīz nekas. Kā pozitīvi piemēri tiek minēti Nemo, Līvu akvaparks un
nerealizētais Kāpas projekts, kas ir veids, kā pievērst uzmanību, radot arī jaunus zīmolus.
Jūrmala ir zīmols, tomēr tas netiek izmantots. Jūrmalas „brendu” zina, bet nezin, kas īsti ir tas
zīmols. Tūrisms ir plašs, tūrisms veicina papildus sfēras, tirdzniecību, apkalpojošo. Vienlaikus ir
jānodala dažādie tūrisma veidi, pakalpojumu un darījumu veidi. Vai tiešām Jomas iela ir
jāizmanto gulēšanai Jūrmala ir jāizmanto atbilstoši tās brendam, nevis ķieģeļu ražošanai. Jomas
ielai jābūt ielai, kur pieejami visa veida pakalpojumi ne tikai vasarā.
Uzņēmēji ir ievērojami Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta papildinātāji gan no NI, gan IIN,
tomēr īsti nesaredz šis naudas ieguldījumu rezultātus.
Uzņēmējus ļoti uztrauc Jaundubultu tilta projekts, ne tik daudz kā ideja un vajadzība vai
nevajadzīga, bet vairāk nenoteiktība un neziņa par iespējām attīstīt savus uzņēmumus vai
biznesa intereses. Vienlaikus nav pārliecība, ka tiešām tilta vieta ir noteikta pareizi, kā arī tilta
nepieciešamības pamatojums. Varbūt 2015. varbūt 2020. gadā tas tiks realizēts, tomēr skaidrību
vajag šodien. Galvenā problēma ir neziņa, nekonkrētība, jābūt striktam redzējumam, kā pilsēta
tiek dalīta, attīstīta. Ir jārod kompensācijas mehāniski, jāpieņem nepopulāri lēmumi, bet par tiem
cilvēki ir jāinformē. Jānosaka konkrēts vietas statuss.
Šobrīd ir īstais brīdis, lai diskutētu par šiem jautājumiem, rodot risinājumus TP ietvaros,
piemēram, pagaidu izmantošanas noteiktam laika periodam, TP ieviešana pa kārtām, konkrēta
laika definēšana NI aprobežojumam.
Otrs svarīgākais jautājums ir Jomas ielas izmantošana. Šobrīd sezonas laikā ir konflikts starp
iedzīvotājiem un uzņēmējiem un uzņēmējiem savā starpā, jo nav skaidri nodefinētas Jomas ielas
izmantošanas prioritātes. Izskan viedoklis, ka ir nepieciešams Jomas ielas masterplāns, lai
saprastu, kas būs efektīvāk- skaļa un aktīva izklaide vai klusas un mierīgas aktivitātes, jo vienā
ielā tām sadzīvot ir ļoti grūti. Jomas iela un koncertzāles rajons ir kā izklaides un darījumu zona,
veicinot izglītojošo tūrismu, konferenču tūrismu.
47