Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

vienu galveno maršrutu cauri visai pilsētai pa galveno tās ielu un pievadmaršrutus no attālākām
Jūrmalas pilsētas daļām.
Nav šaubu, ka maģistrāles rekonstrukcija jāpabeidz, kā ieplānots, līdz Kauguriem. Būtiski ir
uzbūvēt Jaundubultu tiltu; iespējams, ka tālāko maģistrāles posmu rekonstrukciju nepieciešamību
var pārskatīt pēc tilta izbūves.
Vai nevarētu tā būt, ka četru joslu iela cauri pilsētai piesaista un veicina tranzītu Vai maģistrālā
iela būs pietiekami noslogota, ja notiks arī valsts autoceļa A10 rekonstrukcija par četru joslu
autoceļu, pēc būtības tas paralēli dublē Jūrmalas pilsētas galveno ielu Pieslēgumi, Spuņģciems
padara lēnu kustību pa A10, bet 70 km/h un 4 joslas – ērtu kustību pa Jūrmalu.
Vieglo transportu nebūtu pareizi uzskatīt par tranzītu. Galvenais, lai Jūrmalai kā kūrorta pilsētai
nav kravas tranzīta. Jūrmalai būtu pat jābūt ieinteresētai, lai to vairāk apmeklē. Caurbraucēju
skaitu regulē iebraukšanas maksa (Ls 1 diennaktī, kas šodien nav arī uzņēmējdarbību kavējošs
apstāklis, jo lats vairs nenozīmē to latu, ko 2000.gadā). Iebraukšanas maksas sastāda
ievērojamu daļu Jūrmalas pilsētas budžetā. Iebraukšanas maksas un īpašo zonu teritorijas,
iespējams, ir jāpārskata, diferencējot atbilstoši vasaras sezonai, ne-sezonas laikam, ziemā varbūt
tceļot vispār. 2004.gadā vērtēja, vai iebraukšanas maksa nav aizstājama ar maksas stāvvietām,
diferencējot maksu pa stāvvietu zonām, un atzina, ka šāda sistēmas izmaiņa atstātu negatīvu
ietekmi uz budžetu. Iebraukšanas maksas ļauj uzturēt Jūrmalas pilsētas ielu tīklu, ap 40% ielu ir
bez asfalta seguma un sliktā stāvoklī.
Plāna izstrādes laikā tomēr ir nepieciešams aplēst, kādu apjomu šobrīd sastāda caurbraucošais
transports, jo nokļūšana no Rīgas līča piekrastes ciemiem tīri ģeogrāfiski un psiholoģiski „aicina”
braukt caur pilsētu. Tāpat būtu jāpārbauda, vai 2000.gadā izdarītās satiksmes intensitātes
prognozes piepildījušās, vai trešais tilts būs pietiekami noslogots. ekonomiski pamatots.
Jāatceras, ka šodienas ekonomiskā situācija pastarpināti ietekmēs būvniecības un
uzņēmējdarbības aktivitāti arī Jūrmalā.
Jūrmalas pilsēta ir kā pussala, kurā šobrīd var nokļūt pa trīs ceļiem un dzelzceļu. Lielāko daļu
Jūrmalas pilsētas apkalpo viens auto tilts, t.i., Priedaines tilts, uz kura veicot izpēti 2000.gadā un
prognozējot satiksmes intensitātes piegumu, tika secināts, ka 2013.gadā Priedaines tilts varētu
sasniegt maksimālo caurlaides kapacitāti. Trešā tilta ideja ir sena, jau ir veikta variantu
izvērtēšana, esošajā plānā tilta būvniecībai rezervētas teritorijas, kurās ir saimnieciskās darbības
un apbūves liegums. Ir iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sabiedriskās apspriešanas laikā ir norādījuši,
ka tilts „ieved plūsmu pilsētas savrupmāju rajonos”. To izmantos Jūrmalas pilsētas centrālās
daļas iedzīvotāji. Vai arī Kauguru iedzīvotāji
Tas viss liecina, ka pamatojumam jābūt izvērstam arī jaunajā teritorijas plānojumā. Tilts, pirmām
kārtām, iecerēts kā pašvaldības ieguldījums pilsētas publiskajā infrastruktūrā jauna pilsētas
rajonu un tam piegulošo teritoriju attīstīšanai. Ja Jūrmala attīstības stratēģijā skaidri nedefinē, vai
mērķis ir iedzīvotāju skaita pieaugums, tad tādu pasākumu kā tilta un pieslēdzošo ielu izbūve
varētu veicināt aktivitāti Jaundubultos Lielupes krastā, tūristu pieplūdumu, ar laiku – arī pilsētas
iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Plānotos dzīvojamo platību apmērus, iedzīvotāju skaita
aprēķinus var redzēt pēc jau apstiprināto detālplānojumu apbūves intensitātēm. Tilts būs
ieguvums arī kaimiņu (Salas, u.c. pagastu) pašvaldību iedzīvotājiem, tādējādi atvieglojot to
nokļūšanu Jūrmalas pludmalē.
Tilts nepieciešams arī no drošības viedokļa, jo nav pieņemami, ka pilsētā ar pastāvīgo iedzīvotāju
skaitu 55 tūkst., atpūtnieku pieplūdumu vasarā 30 km attālumā ir tikai divas ieejas/izejas pilsētā.
Ja arī tiltu neizbūvēs līdz 2013.gadam, kā tas ierakstīts Jūrmalas investīciju plānā, tad var plānot,
ka to izdara līdz 2015.gadam.
Kad tiltu uzbūvēs, būtiski mainīsies situācija apkārtējos dzīvojamos rajonos no klusiem
dzīvojamiem rajoniem uz darījumu funkcijām, intensīvāku transporta un cilvēku kustību. Līdz ar to
43