Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

Iedzīvotāju skaita palielināšana Jūrmalas pilsētai nevar būt pašmērķis, bet ganā kā pašsaprotams
rezultāts labai dzīves videi. Primāri ir pievilcīgas dzīves vides veidošana. Līdz šim celtās ēkas ir
būvētas nevis dzīvošanai, bet pārdošanai, nedomājot ne par pašiem mājokļiem, ne par apkārtējo
infrastruktūru, kas ir galvenais priekšnoteikums labai dzīves videi.
Lielākā daļa iedzīvotāju, kas dzīvo Jūrmalā, strādā Rīgā un arī pakalpojumu saņem Rīgā. Reizēm
tas ir tāpēc, ka tā vienkārši ir ērtāk, bet lielākajā daļā gadījumu tas ir uz vietas trūkstošo
pakalpojumu vai to kvalitātes dēļ. Piemēram, izglītības līmenis, ko sniedz Jūrmalas pilsētas
izglītības iestādes, bieži vien neatbilsts jūrmalnieku prasībām.
Pakalpojumi ir slikti, jo tie ir dārgi, bet tomēr esošajiem Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem ir
jārēķinās, ka viņi dzīvo „dārgā pilsētā”. Tā ir Jūrmalas pilsētas pozīcija, atšķirībā no Rīgas vai
citām lielajām pilsētām.
Protams, ideāla situācija ir tad, ja dzīves vietas tuvumā ir gan darbs, gan primārie pakalpojumi,
tomēr Jūrmalas vēsturiski veidojusies situācija ir pilnīgi savādāka. Jūrmalas pilsētā nekad nebūs
pietiekami daudz darba vietu visiem iedzīvotājiem, jo jāatzīst, ka lielākais darba devējs nākotnē
būs apkalpojošā sfēra, ja pilsēta nemainīs savu stratēģisko virzienu.
Kopumā darba grupa vienojas, ka Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaits kopumā ir nostabilizējies
un ievērojami nemainīsies, kas nozīmē, ka ir jāuzlabo esošo apbūves teritoriju kvalitāte,
jāpaaugstina esošo iedzīvotāju dzīves līmenis.
II Jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas
Iespējams, ka šobrīd plānā noteiktās apbūves teritorijas ir pilnībā pietiekamas, lai nodrošinātu
mājokļu paplašināšanas iespējas esošajiem jūrmalniekiem, iespējams, ka daļā teritoriju ir
jāpārskata apbūves intensificēšanas iespējas, nenodarot kaitējumu esošajai apbūvei. Ir vietas,
kur intensificēšana nav iespējama, piemēram, Majori, Dzintari, Bulduru prospekts, Vasaras un
Dārza ielas.
Iespējams, ka jaunas apbūves teritorijas nav nepieciešamas un ir izvērtējamas esošajā plānā
noteiktās. Iespējams ir jāveic funkciju pārskatīšanu, nodrošinot teritorijas vieglajai ražošanai,
darījumiem, pakalpojumiem.
III Mājokļu tips
Jūrmalas esošo apbūves tipoloģiju ir veidojuši dažādie laiki- vēsturiskās nodarbošanās, varas
maiņas un visbeidzot nekustamā īpašuma tirgus vilnis, kas visi spēcīgi ir ietekmējuši Jūrmalas
„fasādi”, par kuru nevar viennozīmīgi teikt, ka tā ir laba vai slikta, tas ir gaumes jautājums, bet
uzlabojama tā viennozīmīgi ir.
Šis laiks ir īpaši piemērots, lai izsvērtu, kas ir piemērotākie mājokļu tipi Jūrmalas pilsētai, kas ir tik
dažāda- savrupmājas, mazstāvu apbūve, daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūve. Kur
Jūrmalā ir izteikti homogēni dzīvojamie rajoni un ir rajoni, kas ir sajaukti, kas ne vienmēr ir labs
piemērs dzīves videi, jo savrupmāju iedzīvotāji vairs nevar justies brīvi savā pagalmā, ja blakus ir
parādījusies 3-4 stāvu ēka. Tas nozīmē, ka dzīvojamās apbūves teritorijas ir jāveido homogēnassavrupmāju
teritorijas un daudzstāvu ēkas, tās nejaucot, kā tas, piemēram, ir noticis adresē
Kanāla 9, kad mazstāvu apbūve savrupmāju vidē, negatīvi ietekmē apkārtējo īpašumu pievilcību.
Kāpēc tik aktīvi Jūrmalā ir parādījies mazstāvu apbūves tips Vai tas ir bijis NI tirgus diktēts
spiediens mijiedarbībā ar Jūrmalas stāvus ierobežojošie TIAN
Līdz šim Jūrmalas pilsētā ir bijusi negatīva pieredze attiecībā uz mazstāvu ēku apbūvi, bet tas
vairāk ir biji formas, nevis funkcijas dēļ. Mazstāvu ēkas ir iespējams iekļaut pilsētas vidē, tās
varētu pa būt piemērotas Jūrmalai, bet neveidojot tās kā „kolhoza” tipa apbūvi, bet vairāk kā
savrupmājas- 2 stāvi, 2 korpusi, 4 ģimenes, kas vienlaikus varētu apmierināt pieprasījumu pēc
ekskluzīviem dzīvokļiem, kādu šobrīd Jūrmalā īsti nav.
IV Dzīvojamās apbūves teritorijas, iederīgas/neiederīgas funkcijas, centri
39