Pārskats 1-daļa. 3- pielikums - Grupa93

kultūrvēsturisko ēku izvērtējums, izmaiņas grafiskajā materiālā nav veiktas (un vai juridiski arī
nevarētu tikt veiktas, ja šis ir attīstības plāna pielikums).
Nav atbalstāms arī Grupa93 ieteikums, ka kultūrvēsturiskās aizsardzības ēkas būtu
apstiprināmas atsevišķos Jūrmalas saistošajos noteikumos, lai pie katrām izmaiņām nebūtu
jāgroza teritorijas plānojums, jo šāda nodalīšana netiktu politiski saprasta.
Līdz ar to darba grupa vēlreiz vienojas par esošo situāciju:
Ir jāaktualizē kultūrvēsturiskais ēku izvērtējums.
Teritorijas plānojuma ietvaros Grupa93 pašlaik ir paveikusi lielāko daļu ēku kadastra
inventarizācijas (jāatzīmē, ka šāda grafisko datu atjaunošana nozīmē situācijas modelēšanu uz
2007.gada sākumu, kad ir veikta pilsētas aerofotogrāfēšana, uz kuras izstrādāta topogrāfiskā
karte, ar kuras tiek atliktas 1997.gadā izvērtētās kultūrvēsturiski aizsargājamās u.c. fona apbūves
ēkas).
Ir nepieciešams pārskatīt arī valsts pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu robežas, jo
pēdējo desmit gadu laikā notikušās būvniecības rezultātā būtiski mainījusies situācija –
nojauktas, uzbūvētas, rekonstruētas ēkas, un ir konstatējama neatbilstība ar pilsētbūvnieciskajām
vērtībām, savukārt ārpus pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām dažviet palikusi apbūve, kas
harmoniski papildinātu pilsētbūvniecības vērtības, pilsētas raksturu. Būtu jārosina izņemt no
pilsētbūvniecības pieminekļu saraksta „Stirnu rags” un „Kauguru zvejniekciems” un koriģēt
„Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarnīcu kvartāli” teritoriju, tā kā lielāka daļa tajā esošās apbūves
neatbilst kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām, ielu struktūru aizsargā sarkano līniju plāns (apstiprināts
2001.gadā).
Jau iepriekšējā teritorijas plānojuma laikā tika sagatavots priekšlikums koriģēt pilsētbūvniecības
pieminekļa 100 m matemātiski attēloto aizsargjoslu. Priekšlikums tika atlikts grafiski, bet
pamatojuma (teksta) daļa nav izstrādāta.
Jāatceras, ja valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslu groza, tai izstrādā individuālo
aizsardzības zonu Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumu Nr.392 „Kultūras pieminekļu
aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika” kārtībā. Tomēr ņemot vērā, ka
Jūrmalas pilsētas gadījums ir unikāls ar to, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas
un to aizsargjoslas aizņem ļoti lielas platības un individuālās aizsardzības zonas izstrāde varētu
būt ļoti darbietilpīga 1 , ir vienošanās tikties ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju un kopā ar
inspekcijas ekspertiem izbraukt pa Jūrmalu, lai pārrunātu, vai izmaiņas pilsētbūvniecības
pieminekļu aizsargjoslās būtu iespējams veikt teritorijas plānojuma ietvaros.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos būtu jāpārskata terminoloģijas lietošanas
gadījumi – „pilsētbūvniecības pieminekļi” tikai attiecībā uz valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu teritorijām un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas – attiecībā uz Jūrmalas pilsētas prasībām
par ēku aizsardzību.
II daļa. Jūrmalas pilsētas izstrādātā aizsardzības zonas priekšlikuma pārskatīšana
Sanāksmes otrajā daļā Jūrmalas domes būvvaldes speciālisti pamato priekšlikumu
pilsētbūvniecisko pieminekļu un to aizsargzonas izmaiņām, vienlaikus tās izmaiņas, kas atšķiras
no iepriekš izstrādātā priekšlikuma, fiksējot uz kartogrāfiskā materiāla.
1 2. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu nosaka atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - inspekcija)
apstiprinātam aizsardzības zonas projektam. Aizsardzības zonas projektā ietver:
2.1. zonas grafisko attēlu topogrāfiskajā kartē (mērogā 1:10000) vai topogrāfiskajā plānā (mērogā 1:5000);
2.2. zonas robežu aprakstu, izmantojot ģeogrāfiskās koordinātas (LKS-92 koordinātu sistēmā);
2.3. uzturēšanas režīma noteikumus (izsniedz inspekcija);
2.4. vēsturisko izziņu par objektu (izsniedz inspekcija);
2.5. kultūras pieminekļa apkārtnes fotofiksāciju, kompleksu un integrētu ainavu analīzi no skatu punktiem, priekšlikumus par vidi
degradējošiem objektiem, esošās apbūves vērtējumu;
2.6. zemes īpašumu robežas;
2.7. aizsardzības zonas projekta izstrādes gaitā saņemtos priekšlikumus, iebildumus un motivētās atbildes uz tiem.
33